1992.gada 1.jūlija sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, ieņemsim vietas! Ir pulksten trīs. Turpināsim debates. Nākamajam debatēs vārds deputātam Lucānam, gatavojas deputāts Kehris.

J.Lucāns: Cienījamie kolēģi…

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, deputāts Lucāns sāk runāt debatēs! Es lūdzu uzmanību. Un tie, kas nevēlas klausīties, savas lietas var pārrunāt citur.

J.Lucāns: Es jau saprotu, ka nav patīkami klausīties, bet ko tu darīsi… Tāds tas deputāta statuss ir, ka jāklausās. Es domāju tā – te bija runa par valstisku domāšanu. Godmaņa kungs izvirzīja tādu domu. Protams, šajā sakarībā man rodas daudz neskaidrību par to, kā mūsu valdība izprot valstisko domāšanu. Mums pašreiz ir samilzušas problēmas ar budžetu. Un ar katru nākamo budžetu šīs lietas kļūst arvien sarežģītākas un arvien smagāk risināmas. Mēs divus gadus esam gājuši pretī šim stāvoklim, vairāk nekā divus gadus esam gājuši pretī šim stāvoklim un joprojām turpinām iet tajā pašā virzienā, kādā esam gājuši jau divus gadus. Un joprojām no tā, ka šīs problēmas kļūst arvien smagākas un grūtāk risināmas, mēs neesam izdarījuši nekādus secinājumus.

Uzdosim sev jautājumu! Cik ilgi var mēģināt ar nodokļu palīdzību regulēt valsts ekonomiku? Tā prece, kas saražota, stāv veikalā, un neviens to vairs nepērk, jo tā kļuvusi tik dārga, ka pašreiz rūpniecības preču veikali faktiski stāv tukši – neviens pircējs tur neiet iekšā. Iepērkas vairs tikai pārtikas veikalos. Neskatoties uz visu, mēs tomēr turpinām runāt par nodokļu palielināšanu.

Uzdosim jautājumu no citas puses! Cik ilgi var palielināt darba algu un nepārtraukti samazināt darba ražīgumu? Cik ilgi valsts ekonomika būs spējīga izturēt šādu stāvokli? Tagad mēs jau skaidri redzam, ka budžetā savilkt galus kopā nevaram. Tagad mēs skaidri redzam, ka mums vajag jau 200 miljonus no Starptautiskā valūtas fonda. Tas mums jau ir skaidri redzams. Bet ko darīsim tālāk? Uzdosim jautājumu, ko darīsim tālāk! Labi, mēs šogad pārdosim valsts īpašumu, te jau pagājušajās nedēļās tādas domas izskanēja. Pārdosim valsts īpašumu! Labi, pārdosim! Ko darīsim pēc tam, kad vairs nebūs nekā, ko pārdot? No kā dzīvos valsts, uz kā pastāvēs valsts, kad viss būs pārdots? Vai beigu beigās nebūtu pienācis laiks mums šeit sākt domāt par to, kā sākt kaut kur kaut ko nopietni ražot? No šīs tribīnes laiku pa laikam ir skanējusi tā kā saucēja balss tuksnesī – kaut kas par ražošanu. Tikai diemžēl tas viss ir bijis pilnīgi nesekmīgi un bez jebkādas atbalss. Un te nu mēs esam nonākuši pie tāda stāvokļa, ka tūlīt visu būsim pārdevuši un vairs nebūs citas izejas, kā sākt ražot.

Es pašreiz nerunāšu par lauksaimniecību. Lauksaimniecība nav ne sliktākā, ne labākā stāvoklī kā citas nozares. Kāpēc? Uzdosim varbūt jautājumu šādi. Kāpēc pēdējo gadu laikā valsts ir atteikusies no sava īpašuma apsaimniekošanas? Kāpēc valsts vairs nepārvalda valsts īpašumu? Kāpēc divu gadu laikā mēs neesam varējuši tikt skaidrībā par to, kā pārorientēt tos rūpniecības uzņēmumus, kuriem nav sevišķas jēgas un perspektīvas Latvijas tautsaimniecībā? Nevienu šādu programmu mēs šeit neesam dzirdējuši. Redziet, tie ir jautājumi, uz kuriem visus šos gadus bija jāmeklē atbildes, bet tās nav meklētas! Un tāpēc mēs esam tajā vietā, kur pašreiz esam. Un būsim vēl sliktākā stāvoklī, ja turpināsim iet pa šo ceļu.

Tagad paanalizēsim mazliet Ministru padomes iesniegtos papīrus, kurus mums vakar izdalīja. Tātad Valūtas fonda prasības un Ministru padomes ekspertu sagatavotās atbildes un priekšlikumi sakarā ar šīm prasībām. Es nezinu, vai kāds no jums ir lasījis šos papīrus, man bija tas gods tos izlasīt. Tad es konstatēju, ka tur desmitiem pozīciju un skaitļu vietā ir atstāti daudzpunkti. Un šādi papīri mums ir izdalīti analīzei, lai mēs varētu iedziļināties un spriest! Bet skaitļu vietās ir atstāti daudzpunkti! Lūk, šāda veida dokumentus mums iesniedz valdība, lai mēs mēģinātu saprast, kas valstī notiek! Un, no otras puses, ja paskatāmies uz Valūtas fonda prasībām, tad var teikt tā, – šīs prasības ir pilnīgi pamatotas. Šīs prasības ir pamatotas pret valsti, kurai nav savas skaidras ekonomiskās stratēģijas par to, kā tā izies no šī stāvokļa, un kura, neskatoties uz to, ka tai nav šīs stratēģijas, tomēr grib dzīvot un grib saņemt šos 200 miljonus dolāru katru gadu. Tātad šīs prasības ir pamatotas pret valsti, kura negrib pārvaldīt savu īpašumu un neprot to pārvaldīt, kura nespēj atrast saimnieku valsts uzņēmumam. Tātad šīs prasības ir pamatotas.

Bet varbūt spersim vēl vienu soli tālāk šajā analīzē! Kāpēc šādas prasības? Tās, ja lasa ar saimnieka aci un no saimnieka viedokļa, daudzos gadījumos izklausās pat pazemojošas. Šīs prasības ir pazemojošas tieši tāpēc, ka mums nav savas ekonomiskās stratēģijas. Tieši tāpēc tās ir, lūk, šādas un ne citādas! Jo tie, kas grib mums dot tos 200 miljonus, rēķina, kādā veidā radīt tādus ekonomiskos nosacījumus, lai šos 200 miljonus ar garantiju dabūtu atpakaļ. Un varat būt droši, ka šie nosacījumi turpināsies un ar katru gadu kļūs arvien smagāki. Un tas ir tāpēc, ka mēs nespējam iziet no šā mums tik nepatīkamā stāvokļa, jo mums nav savas ekonomiskās politikas. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Kehris. Gatavojas deputāts Zaščerinskis.

O.Kehris: Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Lucāna kungs runāja par ekonomiskās stratēģijas nepieciešamību un par to, ka tiešām Valūtas fonds, ja tas dod naudu, grib redzēt arī kaut kādas garantijas, kā šo naudu dabūt atpakaļ. Tāpat arī tām valstīm, kurām fonds rekomendēs mums palīdzēt (un šīm rekomendācijām sekos citas valstis), ir tiesības cerēt vai nu kādreiz šo naudu dabūt atpakaļ, vai arī ka tā netiks izlietota absolūti nelietderīgi. Šiem apsvērumiem, kurus Lucāna kungs minēja, es pilnībā piekrītu, tomēr šobrīd nerunāšu par ekonomisko stratēģiju, par kuru, protams, ir jādomā un būs jādomā, jo runa pašlaik ir par diviem miljardiem valsts budžetā. Protams, ka jebkuri miljardi ir saistīti arī ar visu ekonomiku kopumā. Tomēr pašreizējā brīdī, ja apspriežam šo iesniegto nodokļu likumu, es saprotu, ka runa ir par diviem miljardiem. Es diemžēl neesmu iepazinies pietiekami dziļi ar budžeta projektu un var būt, ka Budžeta komisija var atrast veidu, kā šos divus miljardus no valsts budžeta samazināt. Es nepiekrītu tam, ka Valūtas fonds varētu izvērtēt mūsu izdevumu daļu un mūsu vajadzības. Mūsu vajadzības mēs paši zinām vislabāk, un tas, ka viņi uzskata, ka šajā izdevumu daļā nav iespējams neko samazināt, es domāju, neiztur nekādu kritiku. Lai gan, protams, vispārīgi runājot, mūsu izdevumi Latvijā salīdzinājumā ar daudzām citām valstīm ir ļoti mazi, mēs, protams, tērējam ļoti maz, salīdzinot ar citiem. Tādējādi mums ir izvēle. Ja budžets nevar atrast citas iespējas, mums ir jādzīvo atbilstoši līdzekļiem – vai nu pieņemam šos divus miljardus ar šo nodokli, vai arī meklējam citas šīs summas segšanas iespējas.

Man, protams, ir jāsaka vissliktākie vārdi, kādus vien varētu teikt, par šo steigu, jo es redzu tikai to, ka nekas nav mainījies. Turpinās tāda prakse, ka šie dokumenti, kas saistīti ar miljardiem, tiek iesniegti pēdējā brīdī. Te ir ļoti grūti kaut ko labu teikt.

Tāpat, protams, vēl līdz šim nav izlemts, vai labāk iekasēsim nodokļus, vai arī pārorganizēsim tirdzniecību, jo diemžēl tirgoties nemāk ne valsts, ne tagadējie uzņēmēji, ne arī atsevišķi pārdevēji veikalos, pat komercveikalos. Vēl arvien lasa avīzes un vīlē nagus. Varbūt tas ir vienkārši saprotams, bet diemžēl šie paši trūkumi piemīt arī tiem, kas grib tirgoties valsts līmenī gan ar enerģijas resursiem, gan ar gaļu – ļoti lielās partijās un bez jebkādas tirdzniecības zinību izmantošanas. Tad jau, protams, šie nodokļi ir jāiekasē, bet iekasēt nodokļus bez grāmatvedības un statistikas faktiski nav iespējams. Par to ir daudz runāts, bet nekur nekas nav pavirzījies uz priekšu. Tādēļ visam vai lielākajai daļai no tā, ko teica gan deputāts Ziediņš, gan deputāts Muciņš, man pilnā mērā jāpiekrīt. Tomēr, manuprāt, pēc deputātu Krūmiņa un Grūbes uzstāšanās es beidzot sapratu, kādēļ viņi pēc mūsu aicinājuma vakar neieradās uz Apvienotās budžeta komisijas un Ekonomikas komisijas sēdi. Manuprāt, es zinu, kāpēc. Tāpēc, ka mums tur ir tāda prakse, ka var uzdot jautājumus un ir zināma diskusija. Jautājumu lielākajai daļai tiešām būtu jāpiemēro šis jēdziens “populistiski lozungi”, tie ir par situāciju veikalos un par to, cik lielas algas kāds saņem vai nesaņem. Īpaši tas attiecas uz deputātu Krūmiņu. Ja ir laiks, mēs labprāt diskutēsim komisijā, bet ir ļoti grūti nosaukt par argumentiem šādas runas un šīs izvirzītās tēzes.

Valūtas fonda, kurā es būtībā strādāju nepilnus divus mēnešus, viedoklis lielā mērā pašlaik ir tāds. Latviju un Igauniju ir, protams, ar ko salīdzināt. Un diemžēl salīdzina ar bijušajām PSRS 15 republikām, bet Baltijas valstīm vajadzētu iet ekonomiskās reformas avangardā. Lai tas tā būtu! Un salīdzinājumā ar šīm 15 tā tas arī ir. Protams, mums ir jāorientējas uz pavisam citiem rādītājiem un līmeņiem, bet mēs esam priekšā salīdzinājumā ar citām republikām. Tas arī ir Valūtas fonda autoritatīvs atzinums. Bet pašlaik var iezīmēties ūdensšķirtne, un mēs varam iet citādu ceļu nekā Igaunija. Es nezinu, kā veiksies igauņiem. Es ļoti vēlu viņiem sekmes. Bet faktus vajadzētu ļoti rūpīgi paanalizēt. Nezinu, varbūt to noteica situācija viņu parlamentā, bet igauņi deva tiesības trim cilvēkiem, Naudas reformas komitejai, lemt par visiem nodokļiem, un viņi tiešām ir pieņēmuši ļoti stingrus nodokļu risinājumus, daudz stingrākus, nekā mums pašlaik tiek likti priekšā. Tas ir fakts. Vai nu tā ir Igaunijas parlamenta nespēja, vai arī nevēlēšanās to darīt. Man grūti teikt. Varbūt viņi vienkārši pārlikuši atbildību par ļoti nepatīkamu lēmumu pieņemšanu uz šīm trim personām, kuras pēc tam arī noliks savu galvu. Man ir ļoti grūti to izvērtēt, bet šeit var rasties šī ūdensšķirtne. Vai nu mēs ejam diezgan nepatīkamu ceļu, vai izvēlamies otru variantu – pagaidām vēl turpināt lietot kaut kādus narkotiskos līdzekļus. Varbūt var mēģināt piespiest banku drukāt naudu.
Vai palielināt inflāciju. Bet tā ir ļoti vāja narkotika, par kuru būs jāmaksā daudz smagāk pēc tam. Tāpēc es tomēr ļoti ceru, ka šeit neizveidosies šī ūdensšķirtne.

Un es tomēr uzskatu, ka šis likumprojekts būtībā no visiem nodokļu likumiem sastāda vislielāko summu naudas izteiksmē. Ja varam atrast ceļu, kā to samazināt, mēs varam projektu nepieņemt. Bet, ja nevaram atrast ceļu, kā to samazināt, tādā gadījumā mums ir jāpieņem šis likumprojekts vai arī, ja pašiem nav dūšas, jādod tiesības to izdarīt citiem, piešķirot tādas pilnvaras.

Bet pats pēdējais, ko es gribu teikt par šiem trim mēnešiem. “Jumta” likumā mums ir paredzēts, ka trīs mēneši ir tas termiņš, kāds nepieciešams, lai uzņēmēji zinātu, kādi nodokļi viņiem būs jāmaksā. Es esmu pilnīgi kategoriski pret to, ka mēs drīkstētu pārkāpt šo noteikumu. Atcerēsimies janvāri, kad radījām zināmu neizpratni vai haosu! Ne velti likumā noteikti šie trīs mēneši. Un arī Starptautiskā valūtas fonda eksperti vienmēr ir bijuši par stabilitāti, par uzticību. Es esmu gatavs ar viņiem diskutēt jebkurā brīdī, ja mēs pašlaik nolemsim, ka likums stājas spēkā “jumta” likumā paredzētajā kārtībā, tas ir, pēc trim mēnešiem. Pat tas nav pietiekami ilgs laiks, bet lai uzņēmēji, kuri jau ir plānojuši savu peļņu, savus ienākumus un izdevumus, var vismaz kaut cik pārorientēties! Es saprotu – varbūt mūsu Finansu inspekcijas iekasētāji varētu pārorientēties mēneša laikā, bet domāsim arī par tiem, kas ražo preces vai tirgojas ar tām! Tādējādi es domāju, ka mums ir izvēles iespēja. Ja neatrodam iespēju, kā segt šo summu, tad mums ir jāpieņem šis nodokļa likums.

Vakardien Ekonomikas komisiju pārliecināja gan Budžeta komisijas iesniegumi, gan arī premjerministrs ar finansu ministru. Un mēs atbalstījām šo likumprojektu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Zaščerinskis. Gatavojas deputāts Kinna.

J.Zaščerinskis: Cienījamie kolēģi, kāpēc vajadzīgi tādi grozījumi, tas, man liekas, nu ir pilnīgi skaidrs visiem. Domāju, ka Godmaņa kungs diezgan pamatoti un, manuprāt, šoreiz pat tādā noteiktā sistēmā to arī atspoguļoja. Paradokss ir citur – pilnīga taisnība ir arī Grūbes kungam. It sevišķi, ja skatāmies no ražotāja un patērētāja viedokļa. Nevaru nepiekrist arī Ziediņa kungam, vairāk varbūt no komerciālā viedokļa. Es domāju, ka neko mēs nevaram iebilst arī pret to, ko teica Stroganova kungs, it sevišķi, ja ņem vērā patērētāju intereses apstākļos, kad aug cenas. Un cenas neizbēgami augs šo grozījumu rezultātā. Bet mēs gribam iesaldēt algas. Un jāpadomā par tām sekām, kādas var būt. Pašreizējā situācijā stāvoklis vēl pasliktināsies. Cik tālu mēs esam no tā sauktā sociālā sprādziena, kādas sekas tas var radīt? Bet pats galvenais, manuprāt, ir situācijas analīze un kaut kāda prognoze. Konkrēts priekšlikums bija, manuprāt, tikai viens – tas bija Muciņa kunga priekšlikums. Es arī gribētu izteikt dažus priekšlikumus. Es neesmu finansists, neesmu liels speciālists finansu jautājumos, tomēr dzīve ir mācījusi meklēt izejas ikdienas darbā, arī ekonomiskajos un finansiālajos jautājumos.

Pats galvenais, manuprāt, mums jādara viss, lai šajā brīdī mēs kaut cik stimulētu ražošanu, pirmkārt, privāto ražošanu, maksimāli saglabājot to, par ko Lucāna kungs minēja, valsts uzņēmumos. Kamēr nebūs ražošanas, tikmēr tas viss, par ko mēs šeit runājam, ir tikai pakārtots jautājums. Viss atkarīgs no tā, cik mums būs produkcijas, cik spēsim to saražot. Bez šaubām, pieņemt nesabalansētu budžetu mēs nevaram. Un ne jau tikai tāpēc, ka to prasa Starptautiskais valūtas fonds, kaut gan arī tam ir liela nozīme, jo mēs būsim spiesti lūgt palīdzību no Starptautiskā valūtas fonda. Un tomēr – tik bieži grozījumi… Atcerieties, mēs pirms divām nedēļām jau pieņēmām vienu likumu par grozījumiem nodokļu likumos, tagad atkal grozījumi... Tiek gatavoti pamatos pilnīgi jauni likumi par nodokļiem, kurus vajadzētu pieņemt ar 1.janvāri. Katrā ziņā tik straujas pārmaiņas ražošanu un jaunu uzņēmēju rašanos bremzē, nevis veicina. Bremzē to, kas mums visvairāk ir vajadzīgs. Tāpēc es gribu izteikt dažus apsvērumus par to, kā šajā brīdī, varbūt negrozot nodokļus, varam atrast ceļu, lai sabalansētu budžetu, negrozot nodokļu likmes. Jo vairāk tāpēc, ka visi šie grozījumi, kā jau atzīmēja Muciņa kungs un Kehra kungs, faktiski var stāties spēkā ar 1.oktobri. Grozīt “jumta” likumu – tas nozīmē grozīt ne jau vairs virsbūvi, bet pašus pamatus, un katra pamatu kustināšana var nākt par ļaunu.

Katrā gadījumā pa šiem trim mēnešiem, kamēr radīsies instrukcijas, kamēr grāmatveži tiks apmācīti, kamēr pārkārtosies uz jauno nodokļu iekasēšanu, baidos, mēs to summu tāpat nesavāksim. Tāpēc ir tāds priekšlikums.

Pašlaik mums budžeta deficīts ir 1,6 miljardi. Es domāju, ka tas deficīts ir par diviem miljardiem lielāks, jo ieņēmumu daļā ir paredzēti četri miljardi no peļņas nodokļa. Tas ir tikpat, cik bija pirmajā pusgadā. Orientēties uz to, ka otrajā pusgadā no peļņas nodokļa būs četri miljardi, manuprāt, ir nereāli. Labi, ja būs divi miljardi. Tas nozīmē, ka faktiskais budžeta deficīts ir apmēram 3,6 miljardi. Tajā pašā laikā pašlaik parādu no uzņēmumiem un uzņēmējiem, kam ir kartotēkas, pirmajā pusgadā nenomaksātā summa ir aptuveni viens miljards. Ja tomēr pieņemam likumu, tad vajadzētu noteikt, ka šīs summas jāiekasē bezakcepta kārtībā, tāda doma šeit jau izskanēja. Tādā gadījumā viens miljards jau būtu atrasts. Ja kādam uzņēmumam kartotēkā ir negatīvais saldo, tam jābankrotē. Un, ja tas bankrotēs, tad tā summa tāpat budžetā ienāks. Ja uzņēmumam ir pozitīvais saldo kartotēkā, tad šo summu no tā var iekasēt. Tas būtu viens miljards.

Pilnīgi piekrītu Muciņa kunga domai, ka vajadzētu pastiprināt kontroli pār nodokļu iekasēšanu. Varbūt mums ir vērts iedalīt papildu summu (tā būs salīdzinoši neliela) Finansu inspekcijai un pastiprināt kontroli pār nodokļu iekasēšanu. Var iekasēt arī tirgū. Var atrast izeju. Grūti pateikt pašlaik, bet domāju, ka aptuveni miljardu gada beigās mēs varētu atrast, izmantojot arī šos kanālus.

Trešais. Mēs nesen piešķīrām 600 miljonus no pirmā pusgada budžeta pārstrādes uzņēmumu kreditēšanai. Šis kredīts jāatdod līdz gada beigām. Vai nevar šos 600 miljonus izmantot kā avotu budžeta deficīta segšanai?

Ceturtais. Tās gan ir nepārbaudītas ziņas, bet pašlaik valūtas budžetā no jūras kuģniecības paredzēti, ja nemaldos, apmēram pieci miljoni. Faktiski, pēc jūras kuģniecības informācijas, viņi plāno gadā apmēram 45 miljonus un viņi maksā dolāros! Tātad pusgadā tas varētu būt aptuveni 20 miljoni. Ja šī summa nav precizēta, varbūt precizējot varētu atrast arī šeit rezerves. Ja tur ir 10 miljoni dolāru plusā, tad tas ir vēl viens miljards. Iespējams, ka tādā veidā mēs varam savu budžetu sabalansēt, negrozot nodokļu likumus. Es neapgalvoju, ka skaitļi ir simtprocentīgi pārbaudīti un pierādīti, bet liels pamatojums tomēr šeit ir.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Kinna. Gatavojas deputāts Felss.

J.Kinna: Es tikai gribu atgādināt vienu momentu, par ko, manuprāt, nav pateikuši citi vai arī nav pateikuši pietiekami skaidri. Es arī nevaru balsot par šiem nodokļu palielinājumiem un jaunu nodokļu uzlikšanām, kamēr man nav skaidrs, kas noticis ar to naudu, kuru Latvijas Republika ir saņēmusi. Piemērs? Visa humānā palīdzība, kas pa daždažādiem ceļiem ir ienākusi Latvijā un realizēta par naudu. Tādas summas ir, bet mums nav ne mazākā priekšstata, cik tās ir lielas. Un, kamēr mums nav skaidrības, kur šādas summas palikušas, nevar uzlikt apgrozījuma nodokli pārtikai, jo nākamais solis būs uzlikt apgrozījuma nodokli gaisam, ko elpojam, vai vēl kam citam.

Priekšsēdētājs: Deputāts Felss, lūdzu.

A.Felss: Cienījamie kolēģi, es ļoti piekrītu tam, ko teica deputāts Zaščerinskis attiecībā uz nodokļu iekasēšanas kārtību un to, kā tiek veikts šis process. Gribu atgādināt vēl vienu lietu, par ko mēs diskutējām tad, kad runājām par pirmā pusgada budžetu. Ja mana atmiņa neviļ, tad arī cienījamais premjers vienā no šīm diskusijām piekrita, ka varētu iet arī tādu ceļu kā... Es mēģināšu atgādināt.

Rīgas pašvaldība, lāpot robus savā budžetā, nesen pārdeva vairākus objektus. Pašreiz iestājies klusums, viņi laikam kaut kā izlāpījušies. Mēs dažkārt ilgi diskutējam par to, ka varbūt šajā spiedīgajā situācijā mazāks upuris būtu kaut ko pārdot izsolē par dolāriem. Kādreiz mēs minējām vienu uzņēmumu – viesnīcu “Latvija”. Es nezinu, kas būtu svarīgāk – paturēt to tādā statusā, kādā tā ir šobrīd (es tik tiešām nezinu, man nav faktu, cik daudz ienākumu tā dod Latvijas valstij), vai tik tiešām izšķirties un dot valdībai tiesības izsolē šo viesnīcu pārdot. Es neiestājos par to, ka jāiztirgo viss, bet, ja situācija kļūst kritiska, jāizšķiras, pa kuru ceļu iesim un kas mums ir svarīgāks.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, mums jāizlemj, ko darīt. Pietiekami daudz cilvēku jau debatēja. Debatēs iesaistās arvien vairāk deputātu, galvenokārt runājot par to, ko kāds ir pateicis nepareizi. Es jau biju pieteicis Kodoliņa kungu, kurš dotu rezumējumu komisijas vārdā. Pulkstenis jau ir 15.03, vēl uz replikām pieteikušies cilvēki... Es turpinu debates, bet deputātiem vajadzētu ņemt vērā to situāciju, kāda ir izveidojusies mūsu darbā. Kodoliņa kungs gribēja beigās runāt, bet vēl ir pieteicies deputāts Bresis, Ozols. Jā, Ozola kungs pastāv uz to, ka viņš grib debatēt.

Lūdzu, vārds deputātam Bresim. Gatavojas deputāts Ozols.

V.Bresis: Paldies, godātie kolēģi! Es neaizkavēšu ilgi jūsu domas. Es uzskatu, ka mēs nedrīkstam neieklausīties Valūtas fonda priekšlikumos, jo tie ir pārāk nopietni, lai ar tiem nerēķinātos. Taču, manuprāt, šodien cienījamais premjera kungs mums uzspiež šā jautājuma vienu pusi – nodokļu pusi. Otru pusi mēs it kā paturam ēnā. Šajā sakarībā es gribētu īsi runāt tikai par divām lietām.

Pirmais jautājums ir tāds, ka man būs grūti nospiest pogu “par”, kamēr neredzēšu, kad Latvija pati varēs pelnīt šos 200 miljonus. Es saprotu, ka pašreiz mums vajadzīga šī piekāpšanās, saudzīgi izsakoties, lai mēs varētu dabūt šos kredītus un nākamo ziemu pārlaist. Bet es neredzu, kā mēs Latvijā pelnīsim šos 200 miljonus paši, lai nākamgad, aiznākamgad un vēl turpmākajos gados nerastos tāda situācija, ka mums nepārtraukti jālūdzas šie aizdevumi. Es gribētu zināmā mērā turpināt diskusiju par priekšvēlēšanu kampaņu. Daži kolēģi uzstājas publicistiski, bet es domāju, ka valdība tāpat tēmē uz priekšvēlēšanu kampaņu, lai pārlaistu ziemu, cienījamais premjer, un cer, ka pēc tam nākamā valdība varbūt atrisinās mūsu problēmas. Es, goda vārds, to negribētu!

Manuprāt, Latvijā ir jāizstrādā nopietna ekonomiskā politika, lai ne tikai šos 200 miljonus, bet varbūt 300 miljardus mēs kā tauta, kā valsts varētu nopelnīt, lai varētu normāli pirkt un pārdot un paziņot saviem cilvēkiem, ka neesam citu tautu pabērni.

Otrs jautājums, kam es ļoti īsi gribētu pieskarties, ir jautājums, par kuru uztraucas lauksaimnieki. Aizstāvot lauksaimniekus, es nudien baidos būt neobjektīvs, teikdams, ka es tomēr esmu brīvā tirgus piekritējs, un es arī uzskatu, ka jābūt vienādiem nodokļiem, vienādai tirgus spēlei un būtībā visiem pārējiem jautājumiem vienādiem. Bet nelaime ir tā (to esmu vienmēr teicis un atļaušos pateikt arī šodien), ka mēs skatāmies uz šo jautājumu tikai no vienas puses.

Godmaņa kungs, ja atcelsim šos atvieglojumus, ja tagad tos pāri par simt miljoniem servisiem un organizācijām maksās pilsoņi ar nodokļiem, viņi tā, bez šaubām, pacels cenu un samaksu par saviem pakalpojumiem iekasēs no lauksaimniekiem. Lauksaimnieki maksās viņiem vairāk, tas ir skaidrs. Jūs motivējat, ka ir atcelta muitas nodeva, ka līdz ar to ir brīvais tirgus, un mēs varam braukt uz Austrumiem vai Rietumiem un kompensēt šos izdevumus ar lielākiem ienākumiem, veicinot tirdzniecību. Bet, piedodiet man, vai zemniekiem ir iespēja braukt uz šiem Austrumiem? Nē. Jūs to labi saprotat, ka katrs zemnieks ar savu piena kanniņu un sviesta kilogramu uz Austrumiem neaizbrauks. Un te es gribētu atkārtot, ka tik ilgi, kamēr nenotiks plaša privatizācija, kamēr kompleksi neaplūkosim Starptautiskā valūtas fonda priekšlikumus, kuros arī ir runa par makrostruktūras grozīšanu Latvijā, kamēr nebūs privatizētas saimniecības, privatizēta pārstrāde un privatizēta tirdzniecība, tikmēr diemžēl šie muitas atvieglojumi ir atvieglojumi tikai valsts institūcijām un valsts uzņēmumiem, kas ņem kredītus un tagad par brīvāku muitas nodevu brauc uz Austrumiem vai Rietumiem tirgot valsts preci. Ne jau zemniekiem ir šie atvieglojumi.

Saprotu, ka mēs esam gandrīz bezizejas situācijā, bet es gribētu, lai es varētu saviem vēlētājiem kaut cik sakarīgi izskaidrot pašreizējo ekonomisko politiku. Es ļoti gribētu dzirdēt mūsu augstajā zālē ne tikai naudas fiskālo, šo nodokļu politikas apsolījumu vai prasījumu, bet arī kompleksu šo jautājumu risinājumu. Es jau visur esmu to deklarējis, es to saku atklāti un aizklāti, ka mēs jau gadu, Godmaņa kungs, esam nokavējušies ar pārstrādes uzņēmumu privatizāciju, pie tam – ar visu. Uzskatu, ka mums tas ir nekavējoties jādara. Uzskatu, ka mēs pieņemam nepareizu lēmumu, ja dubulti privatizēsim – vispirms mazos, pēc tam lielos. Tā ir pēdējā muļķība. To dzīvē vispār nevar izdarīt. Jāsāk nekavējoties pārorientēt visu mūsu tautsaimniecību, tad darbosies nodokļi, normalizēsies cenas un strādās visi pārējie likumi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Ozols. Lūdzu pieteikties tos, kas vēl grib debatēt, jo Kodoliņa kungs runās pēdējais.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi, pirms trim nedēļām, kad nobalsojām 13.jūlijā pārtraukt parlamenta darbu un pasludināt mūsu vasaras atvaļinājumu, es aicināju vispirms iepazīties ar Starptautiskā valūtas fonda memoranda prasībām un tikai pēc tam izlemt, vai varam 13.jūlijā aiziet atvaļinājumā. Šodien mēs tikai par vienu šā memoranda fragmentu diskutējam jau trīsarpus stundas, kompleksi neizvērtējot, vai memoranda prasības daļēji pieņemam, vai mums ir vajadzīgs Starptautiskā valūtas fonda kredītaizdevums, lai izdzīvotu. Mēs izraujam vienu fragmentu un atmetam to, kas attiecas tieši uz apgrozījuma nodokli, un diskutējam jau gandrīz četras stundas.

Raugoties tīri no valsts budžeta interesēm, Apvienotā budžeta komisija kopā ar Finansu ministriju, protams, ir izvērtējusi budžeta iespējas dažādos analītiskajos aspektos. Mēs neredzam citu ceļu kā tikai pieņemt Starptautiskā valūtas fonda ieteikumus attiecīgo nodokļu likumdošanai, vienlaikus saprotot, ka tas nebūs populārs un ar labestību netiks pieņemts sabiedrībā. Bet tajā pašā laikā mēs arī saprotam, ka tā ir neatņemama sastāvdaļa mūsu ceļā uz brīvā tirgus ekonomiku. Jautājums ir tikai par to, kad mēs to pieņemam – šodien vai citā, ekonomiski daudz labvēlīgākā situācijā. Bet jāatceras, ka mēs pašlaik atrodamies izdzīvošanas situācijā, situācijā, kad mums ir jāizdzīvo. Un mums ir kompleksi jāizvērtē attieksme pret apgrozījuma nodokli attiecībā uz visām memoranda prasībām. Pirmkārt, vai mums ir vai nav nepieciešami šie 200 miljoni dolāru, lai latviešu tauta šoziem nenosaltu? Otrkārt, vai mums ir vajadzīgi kredītaizdevumi, lai attīstītu mūsu ražošanu un vienlaikus stimulētu arī mūsu lauksaimniecības attīstību? Un, ja nu mēs esam izlēmuši, ka šo memorandu izskatām nevis kopumā, bet gan pa atsevišķām detaļām caur nodokļu likumdošanas prizmu un summāri caur budžetu, tad es uzaicinātu tomēr atbalstīt valdības iesniegtos grozījumus nodokļu likumdošanā un arī šo apspriežamo likumprojektu un elastīgi strādāt budžeta izpildes gaitā.

Pilnīgi piekrītot tam, ka šobrīd neapmierinoši strādā nodokļu iekasēšanas uzraudzības sistēma, es gribētu arī informēt, ka valdība ir spērusi praktiskus soļus, lai uzlabotu mūsu Finansu inspekcijas darbību. Mēs budžeta likumprojektā esam iekļāvuši budžeta asignējumu palielinājumu tieši nodokļu inspekcijai, mēs beigu beigās esam arī izvērtējuši Valsts kontroles institūciju, un tas tiks atspoguļots arī projektā. Jums iesniegtajā projektā pagaidām vēl nav iedalīti šie finansu asignējumi.

Vienlaikus gribētu pievērst, cienījamie kolēģi, jūsu uzmanību tam, ka, neatrisinot deficīta likvidāciju budžeta projektā, mēs principā atradīsimies ļoti daudzu, es pat teiktu, būtisku un darbietilpīgu problēmu priekšā. Es jūs negribu baidīt ar to, ka mums ir jāizskata jautājums par šīs plenārsēdes darbības perioda pagarināšanu, bet fakts ir tāds, ka mums pilnīgi uz citiem principiem ir jāpārstrādā visi budžeti, bet Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas šodien iesniegtajā priekšlikumā izteiktais ierosinājums pārstrādāt un nodot atpakaļ valdībai budžeta likumprojektu, lai to 2.jūlijā varētu izskatīt, piedodiet, ir vairāk nekā nenopietni. Bet, kad es šodien Pašvaldības komisijai ierosināju vienu budžetu pārstrādāt, tas ir, pārstrādāt Latvijas Radio un televīzijas komitejas budžetu, ņemot vērā Augstākās padomes lēmumu un likumu “Par Latvijas radio un televīziju”, tad izrādījās, ka šīs niecīgās, varbūt piecsimtās daļas pārstrādāšanai Pašvaldības komisijai ir vajadzīgas divas dienas. Jūs piedodiet, bet visas republikas budžetu pārstrādāt divās dienās ir pilnīgi nereāli. Taču es ļoti priecājos, ka Pašvaldības komisija ir ieklausījusies, ka primāri vajadzētu apspriest memorandu. Ja mēs būtu memorandu apsprieduši un mums būtu konkrēta nostādne par memoranda pamattēzēm, tad mums šodien nebūtu trīsarpus stundas jāapspriež tikai viens atsevišķs fragments, turklāt atrauti no pārējām memoranda pamatnostādnēm.

Es aicinu jūs šodien iet to ceļu, kuru mums zināmā mērā ir ieteikusi valdība. Vakar Apvienotā budžeta komisija, Ekonomikas komisija kopā ar valdību to savā kopsēdē akceptēja. Varu jūs informēt par Latvijas kuģniecības iemaksu budžetā, par ko runāja arī Zaščerinska kungs. Vienā no mūsu komisijas sēdēm es jau informēju par šo faktu, tas prasa rūpīgu analītisku izvērtējumu, un varētu teikt, Zaščerinska kungs, ka tur ir lielākas rezerves nekā tie 50 procenti no 45 miljoniem, kā Latvijas kuģniecības vadība informēja. Bet es uzskatu, ka tas ir jautājums, kas risināms darba gaitā, strādājot elastīgi ar budžetu, bet patlaban es aicinātu atbalstīt iesniegtos grozījumus un pirmām kārtām grozījumu likumprojektā par apgrozījuma nodokli.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, Kodoliņa kungs paudīs komisijas viedokli, un pēc tam sekos replikas. Godmaņa kungs un Grūbes kungs jau ir pierakstījušies uz replikām. Atgādināšu, ka replikām ir tikai viena minūte. Un vēl paskaidrojums stenogrammai un arī klāt­esošajiem žurnālistiem – Ozola kungs runāja par parlamenta darba pārtraukšanu, ar to domājot tikai iešanu atvaļinājumā. Viņš nekad nav aicinājis pārtraukt Augstākās padomes darbu.

Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Vakar šos visai būtiskos grozījumus izskatīja Ekonomikas komisija un Budžeta komisija, veltot šo grozījumu izskatīšanai veselu darbu dienu, un beidza savu darbu faktiski pēc tam, kad plenārsēde sen jau bija beigusies. Bez šaubām, jautājums ir ļoti sarežģīts tieši tāpēc, ka palicis ļoti maz laika, bet es gribētu stingri atdalīt divas jautājuma puses. Viena ir fiskālā puse. Šī fiskālā puse nozīmē, ka mēs reizē apspriežam budžeta projektu, jo budžeta projektam ir divas daļas – ieņēmumu daļa un izdevumu daļa, bet parasti, apspriežot budžeta projektu, mēs nezin kāpēc pievēršamies tikai izdevumu daļai, lai gan tās ir vienas medaļas divas puses. Ja mēs šodien noraidām šos grozījumus, tad ir jāizdara arī attiecīgi secinājumi, apspriežot budžeta projekta otru daļu – izdevumu daļu, jo pretējā gadījumā Latvijas Republikā paliek tikai viena iespēja, kā stabilizēt situāciju, un tā ir naudas emisija.

Pretēji daudziem runātājiem es uzskatu, ka līdzšinējā nelaime, kas mūs ir skārusi, un vissmagākie zaudējumi, kādi ir bijuši gan tautsaimniecībai, gan iedzīvotājiem, ir bijusi nevis nodokļu politika, bet gan tieši inflācija. Inflācija, kas ir nolīdzinājusi uz nulli visus cilvēku ietaupījumus, kas ir paņēmusi milzīgus līdzekļus no mūsu nabadzīgās tautsaimniecības un ieskaitījusi citas valsts kasē. Lūk, līdz šim, manuprāt, tā ir bijusi lielākā bēda. Katrā gadījumā attiecībā uz jebkuru variantu ir jāņem vērā, ka ir vēl lielāks ļaunums nekā nodokļu politika, proti, lielākais ļaunums mūsu situācijā varētu būt jauns inflācijas vilnis, kas pilnīgi iznīcinātu jebkuru uzņēmēja tendenci attīstīt vai veicināt kaut kādu ražošanu. Tas par fiskālo pusi.

Bet es gribētu pievērsties otrai pusei, proti, pašai nodokļu tehnoloģijai. Šeit daudzi runātāji uzsvēra tikai fiskālo momentu, bet, manuprāt, Valūtas fonds, izvirzot priekšlikumu mainīt apgrozījuma nodokli, ir domājis ne tik daudz par fiskālo pusi, bet gan par nodokļu sakārtotību. Ļoti daudzi deputāti pamatoti runāja par to, ka viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir panākt, lai nodokļus maksā. Bet tieši mūsu nodokļi ar milzīgi daudziem atvieglojumiem nedod iespēju Finansu inspekcijai ar pašreizējiem spēkiem veikt normālu nodokļu iekasēšanu. Pašreizējā situācija ir tāda, ka Finansu inspekcijas darbinieki nevar normāli strādāt, un es neslēpšu, ka arī Ekonomikas komisija nepārtraukti nodarbojas ar strīdu izskatīšanu par to, vai jāmaksā nodoklis vai arī nav jāmaksā. Apgrozījuma nodokļa īpatnība ir tāda, ka visās valstīs no tā ir minimāli atbrīvojumi. Tas, pirmkārt, ir tīri fiskāls nodoklis un, otrkārt, nodoklis, kuru maksā patērētāji. Mēs esam ierakstījuši, ka budžetā iemaksā ražotājs, un tas faktiski nozīmē vienīgi to, ka ražotājs savāc šo nodokli. Ražotājs šajā gadījumā ir valsts inkasators, kas budžetā tikai iemaksā nodokli, bet praktiski to nemaksā. Es gribētu vēlreiz akcentēt, ka vienmēr maksā patērētājs. Un tāpēc laucinieku piezīmes par to, ka viņu produkcija kļūs dārgāka un mazāk konkurētspējīga, ir pareizas, bet viņu izteikumi, ka tagad, lūk, lauksaimniecība nesīs zaudējumus sakarā ar to, ka viņiem būs vēl viens nodoklis, nav pareizi. Tāpēc, ka faktiski šo nodokli tik un tā maksās patērētājs. Šai loģikai es absolūti nevaru piekrist, tāpat kā apgalvojumam, ka tas būs lauciniekiem vēl viens nodoklis.

No nodokļu sistēmas sakārtotības viedokļa, bez šaubām, šie grozījumi ir pozitīvi vērtējami. Cita runa, ka tie nav vienīgie grozījumi. Diemžēl mūsu pašreizējā apgrozījuma nodoklī ir vairāki citi momenti, jo prakse ir pierādījusi, ka tie nedarbojas, un tieši tāpēc jau tiek strādāts pie visa likumprojekta ļoti būtiskas korekcijas vai pat faktiski jauna likumprojekta, kurš varētu tikt ieviest ar 1.janvāri. Bet, neskatoties uz visiem šiem momentiem, ir skaidrs, ka viens no būtiskākajiem elementiem arī šajā jaunajā nodoklī, kuru mums palīdz sagatavot ārzemju speciālisti, konkrēti, Vācijas speciālisti, ir atteikšanās no visiem nodokļu atvieglojumiem, jo šādi nodokļu atvieglojumi, kādi pašreiz ir likumprojektā, no vienas puses, faktiski ir nodokļu sistēmas celšana, bet no otras puses, ārdīšana.

Iestrādājot sākotnējo atbrīvojumu lauksaimniecības, tas ir, pārtikas produktiem, mēs pēc tam jau likumdošanas aktu izskatīšanas laikā šeit, Augstākajā padomē, bijām spiesti iekļaut vēl citus četrus papildinājumus, proti, mums bija jāatbrīvo visa neapstrādātā lauksaimniecības produkcija, jāatbrīvo lopbarība un citi materiāli, minerālmēsli un visi pakalpojumi, kurus sniedz lauksaimniecībai, tālāk mums bija jāatbrīvo reģionālā mašīnbūve... Vai jūs domājat, ka ķēdīte ir noslēgta? Nekā tamlīdzīga! Ķēdīte nav noslēgta tāpēc, ka šīs nozares savukārt atkal ir jāatbrīvo, un, ja neatbrīvo, tad tās ieskaita šo apgrozījuma nodokli pašizmaksā. Tā nav tiesa, ka pašlaik lauksaimnieki vai lauksaimniecības produkcijas patērētāji nemaksā apgrozījuma nodokli. Maksā! Tie tikai nav ietverti nodoklī, bet noslēpti pašizmaksā. Tā notiek tāpēc, ka visos šajos ķēdītes galos tas iepriekšējais nodoklis tika ierēķināts pašizmaksā, un arī tagad laucinieki iegādājas produkciju, kas ir aplikta ar apgrozījuma nodokli. Viņiem tāpat ir vajadzīgas naglas, ir vajadzīgi zāģmateriāli un citi materiāli, kas ir aplikti ar apgrozījuma nodokli. Kas notiek ar šo apgrozījuma nodokli? Tas nonāk pašizmaksā. Principā daļēji šis nodoklis arī tagad jau ir, tas vienkārši parādās nevis kā nodoklis, bet kā pašizmaksas pieaugums. Ar šo piemēru es gribēju pierādīt tikai to, ka visi šie atvieglojumi, no vienas puses, sarežģī Finansu inspekcijas darbu, rada iespējas izvairīties no nodokļiem un galu galā tomēr dod maz labuma produkcijas patērētājiem, jo līdz ar to tomēr aug pašizmaksa un cilvēkam tik un tā šis nodoklis ir jāmaksā, tikai slēptā veidā.

Tomēr es gribētu teikt, ka ne viss likumprojektā ir pilnīgs, taču vakar, manuprāt, valdība piekrita, ka ir tomēr daži atvieglojumi, kuri ir ņemami vērā. Mēs nedrīkstam aplikt ar apgrozījuma nodokli maksāšanas līdzekļus, nav pareizi aplikt ar apgrozījuma nodokli vērts­papīrus, un vēl ir daudz pasaulē vispārpieņemtu atvieglojumu, kuri tomēr ir jāņem vērā.

Vēl dažus vārdus par eksporta aplikšanu ar apgrozījuma nodokli. Tas ir visā pasaulē pieņemts princips, ka apgrozījuma nodoklis jeb jaunradītās vērtības nodoklis tiek iekasēts zināmā teritorijā, tāpēc ka viens no principiem ir ne tikai nodokļa objekts, bet arī teritorija, kurā to iekasē. Visās valstīs pastāv vienošanās, ka nodokļu aplikšanas teritorija ir tā sauktā muitas teritorija. Un parasti visās šajās valstīs ir ieviests viens kopējs princips, ka tiek aplikta importētā produkcija un netiek aplikta eksportētā produkcija. Visas Eiropas valstis, visas Eiropas Kopienas valstis ievēro vienu principu, ka tiek aplikta pašražotā produkcija plus importētā produkcija, bet netiek aplikta tā produkcija, kas iet uz citu valsti, kur savukārt šī cita valsts apliek produkciju ar apgrozījuma nodokli. Ja gribam pietuvoties Eiropas nodokļu vispārējai kārtībai, tad mums arī būtu jāievēro šis princips.

Nobeidzot gribu teikt, ka jautājums par fiskālo momentu, bez šaubām, ir diskutējams, bet tas ir, es gribu atgādināt, arī budžeta jautājums. Tātad visiem, kas noliedz šo fiskālo momentu, arī tūlīt jāpiemin, kādas budžeta pozīcijas no izdevumu daļas mēs ierosinām svītrot. Attiecībā uz nodokļa sistēmas tīrību, nodokļa likuma tīrību un nodokļa iekasēšanas veicināšanu vai neveicināšanu es uzskatu, ka šie grozījumi ir atbalstāmi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad sākam replikas. Viena minūte replikām. Pirmajam vārds Godmaņa kungam. Lūdzu. Gatavojas deputāts Grūbe. Arī citus deputātus, kas vēlas izteikt replikas, lūdzu pieteikties.

I.Godmanis: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es negribu aģitēt, es tikai gribu pateikt, kāds ir stāvoklis visa memoranda aspektā, tātad cenu politikas jomā.

Pirmais punkts. Līdz 1.jūlijam atcelt lauksaimniecības atbalsta cenu sistēmu. Tie, kas pārmet valdībai, ka tā ir ārzemju lauksaimniecības lobijs, gribu atgādināt, ka nupat parakstījām dokumentu par to, ka būs brīva iepirkšanas cena, bet virs 10 rubļiem kilogramā. Ja kāds netic, lai atnāk un paskatās dokumentos, kas jau ir parakstīti. Tātad te tomēr nav tas lobija variants.

Otrais punkts. Līdz oktobrim atcelt lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumu 15 procentu rentabilitātes ierobežojumu. Mums šis projekts ir sagatavots, un es domāju, ka mēs to pieņemsim ātrāk. Es ceru, ka tas būs vienlaikus ar privatizāciju, kuru diemžēl nevar realizēt ne tik daudz manas vainas dēļ, Breša kungs, cik neskaidrību dēļ, kuru cēlonis acīmredzot vēl aizvien ir arī šeit, parlamentā.

Trešais punkts. Līdz 1.oktobrim atcelt cenu griestus rūpniecībā izmantojamajam šķidrajam kurināmajam, dabas gāzei, sašķidrinātajai gāzei, oglēm, tehniskajām eļļām un smērvielām. Šajā jomā mēs jau esam tuvu brīvajām cenām, acīmredzot vienīgais, kas vēl paliks, tā būs gāzes cena, jo gāzi mēs tiešām iepērkam centralizēti.

Ceturtais punkts. Līdz 1.oktobrim, izņemot dzelzceļa transporta cenas, atcelt starptautiskā tūrisma un kravu transporta cenu griestus. Šis projekts arī ir sagatavots, kā redzat, dzelzceļš un sabiedriskais trans­ports paliek ārpusē, visur citur ir brīvas cenas.

Runa ir par īres maksu līdz četrarpus rubļiem. Mums gatavs ir projekts par četriem rubļiem, sākot acīmredzot no rudens. Protams, ar iespējām vietējām pašvaldībām šo maksu modificēt, ņemot vērā, kādi ir vai nav attiecīgie labklājības momenti.

Sestais punkts. Par karsto ūdeni. Šeit mēs neejam to ceļu, ko iesaka Starptautiskais valūtas fonds, šis jautājums tiek atdots pašvaldību izlemšanai.

Fiskālā politika. Pirmais punkts. Būtiski jālikvidē subsīdijas un pārskaitījumi lauksaimniecībai. Palasiet budžeta projektu! 500 miljoni investīcijām lauksaimniecībai tikai no budžeta vien ir atstāti, nerunājot par pārējiem maksājumiem, kas kopā ir 986 miljoni.

Kāda te atbilde tiem, kuri uzskata, ka valdība atbalsta ārzemju lauksaimniekus?

Otrais punkts. Līdz 1.jūlijam veikt pasākumus, lai nodrošinātu nemainīgu nodarbinātības līmeni valsts sektorā. Valdība pieņēma saspiestu Ženēvas shēmu, kuru diemžēl pašvaldības un Augstākās padomes Prezidijs neatbalstīja. Es ceru, ka situācija varbūt grozīsies.

Trešais punkts. Pilnīgi pārskatīt vērtības nodokli. Pie tā tiek strādāts, un līdz 1.janvārim tas būs gatavs.

Ceturtais punkts. Izņemot nulles likmi eksportam, atcelt visas jaunradītās vērtības nodokļa izņēmumus. Visus izņēmumus! Pašreizējo trīs sistēmu aizstāt ar 11–12 procentu likmi. Par to mēs šeit runājām. Mēs neejam pilnīgi AMF pavadā. Mums 6 procenti ir atstāti lauciniekiem un medikamentiem.

Piektais punkts. Ieviest 15 procentu muitas likmi. Jā, šāds lēmums ir pieņemts. Jautājums ir tāds, ka tajā brīdī, kad akcīzes nodoklis uz benzīnu un degvielu tiks ņemts nost, tiks iedibināta ievedmuita uz benzīnu un degvielu, jo tas ir vienīgais variants, kā vispār var iekasēt nodokli no tiem, kas pārdod benzīnu tepat uz ielas un nemaksā nevienu kapeiku valsts budžetā.

Sestais punkts. Atcelt lielāko daļu peļņas nodokļa atvieglojumu. Mēs esam šeit iesnieguši šo dokumentu, un par to ir jādiskutē tad, kad izskatīs peļņas nodokli.

Septītais punkts. Atcelt atsevišķu importa preču akcīzes nodokļa likmi. Tas ir minēts pie akcīzes nodokļa.

Astotais punkts. Kvantitatīvo griestu noteikšana tīrajiem valdības aizņēmumiem no bankas sistēmas. Latvijas Banka tos ir noteikusi, un aizņēmums jau ir realizēts par 50 procentu likmi.

Devītais punkts. Vesela virkne pārstrukturēšanas pasākumu un vesela virkne pasākumu sociālās nodrošināšanas jomā. Tas ir jautājums, kas saistīts ar sociālā budžeta apstiprināšanu, kurš tagad tiks iesniegts, tas ir jautājums par to, kā tik tiešām ņemt vērā nodokļu prioritātes. Arī šajā apgrozījuma nodoklī ir prioritāte lauciniekiem.

Un par naudas politiku. Ja atļauts, es tūlīt pabeigšu.

Pirmais. Ar 1.jūliju līdz 80 procentiem jāpalielina Latvijas Bankas refinansēšanas likme. To dara Latvijas Banka pati. Obligātajā rezervē jābūt līdz 20 procentiem. Tas nozīmē, ka komercbankām jātur šī rezerve. Jā, tā ir taisnība. Tas ir kredītresursu avots, tā lielākoties ir bankas kompetence.

Vienīgais, ko vēl varu pateikt, ir tas, ka Kinnas kungam ir dziļa taisnība. Deputātiem jābūt pilnīgā skaidrībā par to, kas notiek ar humānās palīdzības bilanci un kas notiek ar kredītu bilanci. Par humāno palīdzību var atbildēt ļoti konkrēti: ne amerikāņi, ne citi, kas dod humāno palīdzību, vispār neļauj nevienu rubli izdot bez viņu ziņas. Viņi katru otro dienu kontrolē kontus. Un šeit nav nekādu grūtību iesniegt informāciju jums par to, kas ir noticis ar kukurūzu, kas ir noticis ar naftas un dīzeļdegvielas iepirkumu. Bet šos kredītus nedrīkst likt budžeta ieņēmumu daļā, jo tie nav nopelnīti naudā. Tā ir atsevišķa matemātika, tas ir atsevišķs rēķins, par ko ir jāatskaitās. Ja mēs tā kā Krievijas valdība ieliksim kredītus šajā ieņēmumu daļā un pēc tam radīsim tādu iespaidu, ka budžets ir sabalansēts, tā būs mānīšanās. Mēs to darīt negribam.

Kas attiecas uz Muciņa kunga izteicieniem, varu pateikt tikai to, ka tagad viņš ļoti varonīgi aizstāv to, ka vajadzēja kontrolēt sīkāk, kā tiek iekasēti nodokļi, taču Muciņa kungam nav skaidras vismaz divas lietas. Es nezinu, kā viņš Likumdošanas jautājumu komisijā balsoja par tā sauktajiem skandalozajiem priekšlikumiem, ar kuriem mēs toreiz nācām klajā un kuru mērķis bija pastiprināt kontroli. Runa bija gan par kases aparātiem, gan par nodokļiem. Likumdošanas jautājumu komisija uzskatīja par vajadzīgu šos priekšlikumus vispār nevirzīt uz plenārsēdi.

Un otrs. Muciņa kungs, es gribētu dzirdēt no jums arī vienu interesantu lietu: kurš bija tas, kas panāca, ka jebkurš privāts uzņēmums var slēgt bilanci, kā grib, lai neviena nodokļu inspekcija nevarētu to izkontrolēt? Finansu ministrs apgalvo, ka tas esot jūs.

Priekšsēdētājs: Domāju, ka Godmaņa kunga replika bija mazliet garāka, bet, tā kā šī replika ir saistīta ar memorandu, kas visus interesē, tad es domāju, ka plenārsēde akceptēs šādu nesankcionētu replikas pagarināšanu.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Ļoti pateicos visiem par manas runas cītīgo analīzi. Bet saprotiet, es nezinu, kā es varētu analizēt tik sasteigtu materiālu, kādu iesniedza valdība, un arī tik pieticīgu skaitļu materiālu. Es arī cītīgi analizēju šo Godmaņa kunga runu un viņa iepriekšējo runu, bet neko vairāk par to, ka vajag savākt šo naudu, es neatradu. Tāpēc mani ļoti uztrauc tas, vai vispār uz priekšu Latvijā būs ražošana un vai iedzīvotāji varēs paēst. Jo saprotiet, ka arī Kodoliņa kungs skaidri un gaiši teica, ka šos 1,9 miljardus paņems no Latvijas iedzīvotājiem. Tā ka lūdzu jūs izšķirties par balsošanu.

Priekšsēdētājs: Repliku vēlas teikt arī Muciņa kungs. Lūdzu pierakstīties arī pārējos, kas vēlas teikt repliku. Krūmiņa kungs pēc tam vēl teiks repliku.

L.Muciņš: Ceru, ka man būs tikpat gara replika kā Godmaņa kungam. Ko es vēlreiz gribu uzsvērt pēc visām šīm runām? Pirmām kārtām atgādināšu gan Kodoliņa kungam, gan premjera kungam, ka šo apgrozījuma nodokli iesniedza decembrī un par to domāja vismaz, ja nemaldos, pusotra gada. Tātad šodien, pēc sešiem mēnešiem, grozīt apgrozījuma nodokli nozīmē radīt zināmu sajukumu, jo tas darbojas tikai pusgadu. Turklāt tam ir bijušas divas instrukcijas. Grāmatvežiem tas šķitīs ļoti neloģiski un nenopietni, ja mēs ik pa brīdim mainīsim nodokļus, kā mums ienāk prātā. Valstī tomēr jābūt stabiliem likumiem. Tas ir viens.

Runājot par grāmatvežiem. Finansu ministrija ar jauno grāmatvedības sistēmu, ko es centos šeit palabot, nevis ieviest, kā jūs mēģinājāt apgalvot, grib ieviest deklarācijas. Es arī zinu, ka grāmatveži ir tādā stāvoklī, ka viņi saka: “Mēs nezinām!” Man, kā jūs atceraties, bija konflikts ar “Dienu”. Sākumā likumus nepublicēja, tagad, paldies Dievam, tos publicē, bet ik pa brīdim maina. Ceru, ka mēs panāksim trešo stāvokli, ka arī valdības lēmumus sāks publicēt, jo ļoti daudzi lēmumi netiek publicēti. Šāds stāvoklis neļauj privātajiem jaunajiem uzņēmējiem stabili strādāt. Tāda pieeja nav normāla.

Par tiem Likumdošanas jautājumu komisijai izteiktajiem apvainojumiem es pateikšu tā: algojiet labākus un gudrākus juristus, Godmaņa kungs! Tas jums novēlējums no manis. Bet par jūsu minētajiem priekšlikumiem ir vienbalsīgi balsojusi visa komisija.

Priekšsēdētājs: Raimonds Krūmiņš vēlas teikt repliku. Lūdzu.

R.Krūmiņš: Gribēju tikai kopumā par divām lietām teikt. Pirmkārt, Valūtas fonds, cik man zināms, neizvirza ultimātu, ka jārealizē visas prasības, kas tur ir minētas. Galvenā prasība ir tā, lai budžets būtu sabalansēts. Nebūt neesmu pārliecināts, ka šis ir vienīgais un labākais veids, kā budžetu sabalansēt. Es pat neticu, ka tas ir iespējams, jo tie skaitļi visi ir falši, kas tur ir iesniegti. To es varu pilnīgi droši apgalvot, jo tādus skaitļus var burtiski bērnudārzā uzrakstīt. Tur nav nekādu aprēķinu, nekā nav. Arī bāzes dati nav pieejami.

Otrs moments ir par šo humāno palīdzību, kuru Godmaņa kungs minēja un kuru it kā nevarot ietvert budžetā. Ja tā ir neatmaksājama un dāvinātājs ir izvirzījis tādu nosacījumu, tad, protams, nevar. Bet otrs moments ir tāds, ka šo humāno palīdzību var pārdot par tirgus cenām šeit uz vietas. Valdība var dāvināt kaut kam uz vietas un pēc tam šiem ārzemju kontrolieriem pateikt, ka, lūk, mums jau tur nekas nesanāca. Tur sanāca daži desmiti miljonu rubļu no dažiem miljoniem dolāru. Tāda, lūk, ir šī situācija. Tāpēc, es uzskatu, daudzos gadījumos ir notikusi šo līdzekļu izniekošana.

Priekšsēdētājs: Vai vēl kāds no deputātiem vēlas izteikties? Nav tādu deputātu. Vai kādam no deputātiem vai komisijām ir ierosinājums par kādu konceptuālu balsojumu pirms galīgās akceptēšanas vai neakceptēšanas pirmajā lasījumā? Nav tādu ierosinājumu. Tādā gadījumā, lūdzu, reģistrēsimies. Lūdzu reģistrāciju. Lūdzu reģistrācijas rezultātu. 103 deputāti reģistrējušies.

Tā kā nekādu atsevišķu balsojumu mums nav, tad lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 654.dokumenta – likumprojekta “Par grozījumiem un papildinājumiem likumā “Par apgrozījuma nodokli”” – akceptēšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par – 47, pret – 13, atturas – 28. Ar vienas balss vairākumu likumprojekts akceptēts pirmajā lasījumā.

Varam sākt izskatīt nākamo likumprojektu – “Par grozījumiem un papildinājumiem likumā “Par akcīzes nodokli””. Lūdzu, vai būtu ziņotājs? Bļinova kungs ziņo arī par akcīzes nodokli. Godātie kolēģi, jums ir izsniegts materiāls par paredzamajām alkoholisko dzērienu cenām. Varat papētīt pirms akcīzes nodokļa izskatīšanas.

Lūdzu, Bļinova kungs! Cik laika jums vajadzētu ziņojumam?

V.Bļinovs: Domāju, 10 minūtes.

Priekšsēdētājs: Mēģiniet īsāk, jo mums pēc pusstundas ir pārtraukums un daudz kas jau tika izrunāts.

V.Bļinovs: Tad konceptuāli. Tātad akcīzes nodoklis. Svarīgākie grozījumi un svarīgākie uzdevumi, ko mēs mēģinām risināt. Pirmais. Tas ir – atrisināt problēmas ar vietējiem ražotājiem, kas ražo to produkciju, kas iekļauta akcīzes nodoklī. Varat aplūkot tabulu. Jūs redzat, ka pašreizējā situācijā ražotājam, kas uz vietas ražo alkoholiskos dzērienus, ir zaudējumi. Tas ir pirmais moments.

Otrs moments, kas tiek risināts ar šo likumprojektu. Mēs cenšamies radīt vienotus nosacījumus visām precēm – gan tām precēm, kas tiek importētas, gan tām precēm, kas tiek ražotas uz vietas.

Trešais moments, kas tiek risināts ar šo likumprojektu, ir tāds, ka mēs gribam izslēgt no akcīzes nodokļa tam neraksturīgas preces. Konkrēti runājot, no esošā likuma tiek izslēgts 3.2.punkts. Tātad tiek likvidēti atvieglojumi tām precēm, kas tiek importētas. Otrkārt, 3.1.punktā tiek izslēgtas no akcīzes nodokļa tādas akcīzes nodoklim neraksturīgas preces kā mikroautobusi, mēbeles, matu laka, sadzīves ķīmiskās preces aerosolu iesaiņojumā.

Trešais moments. Par pašām likmēm. Valdība principā iestrādāja deputāta Kodoliņa priekšlikumu, ka akcīzes nodoklis tiek rēķināts pie realizācijas cenas. Pašlaik, kā jūs varat redzēt 727.dokumentā, tas tiek rēķināts no realizācijas cenas. Tiek likts priekšā tagad rēķināt pie realizācijas cenas, bez akcīzes nodokļa. Jūs varat pievērst uzmanību arī likumprojekta sākuma daļai, kur ir jēdzienu skaidrojumi.

Runājot par apgrozījuma nodokli, ir problēma, pie kuras mums droši vien būs jāatgriežas pēcāk, kad tiks pieņemts lēmums par apgrozījuma nodokļa spēkā stāšanās kārtību. Ko darīt ar akcīzes nodokli benzīnam un dīzeļdegvielai? Pašreiz jums iesniegtajā likumprojektā benzīns un dīzeļdegviela…

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Bļinova kungs! Godājamie kolēģi! Tos, kuriem neinteresē akcīzes nodokļa jautājums, ļoti lūgtu iziet ārā un netraucēt plenārsēdi, jo vienkārši nav nekādas nozīmes runāt, jo zālē nekas nav dzirdams.

V.Bļinovs: Iesniegtajā likumprojektā tiek svītrots benzīns un dīzeļdegviela. Šis jautājums ir vēl papildus jārisina, ņemot vērā to, kādu jūs pieņemsit likuma spēkā stāšanās kārtību. Lai būtu skaidrs, es gribu vēlreiz pievērst deputātu uzmanību izsniegtajam dokumentam, kur ir dots piemērs, kā aprēķina nodokli degvīnam, kā arī liķiera un degvīna izstrādājumiem. Šajā piemērā ir iestrādāta jaunā akcīzes nodokļa ņemšanas būtība.

Esmu gatavs atbildēt uz jūsu jautājumiem. Es tikai gribu atzīmēt vienu. Pievērsiet uzmanību jums izsniegtajā dokumentā ailei “peļņa” kreisajā pusē un labajā pusē, jo mēs risinām jautājumu, kā ražotājam parādās peļņa.

Otrkārt, pievērsiet uzmanību tam, kā parādās apgrozījuma nodoklis. Mēs ierosinām noņemt arī apgrozījuma nodokli tām precēm, par kurām tiek maksāts akcīzes nodoklis. Un pievērsiet uzmanību arī pēdējai ailei “degvīns–imports”.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, jums ir iespēja uzdot jautājumus. Jautājumu uzdošanai pagaidām pierakstījies tikai deputāts Grūbe. Gatavojas deputāts Vaivads.

G.Grūbe: Saprotu, ka valdības pārstāvji ļoti asi uzstājās par iepriekšējo likumu, pieprasot, ka noteikti vajag savākt šo naudu. Šeit es redzu, ka naudiņa valdībai nav vajadzīga. Šajā sakarībā gribu jautāt, kam šie 260 miljoni par mikroautobusiem tiek dāvināti? Saprotu, ka Latvijā šie autobusi ir deficīts, bet kaut kur tie tiek pārdoti projām. Kāpēc tik viegli notiek atteikšanās no 260 miljoniem? Tas pats jāsaka par parfimēriju, par mēbelēm un tā tālāk. Iepriekšējā nodoklī mēs prasījām ņemt no Latvijas iedzīvotājiem 1,9 miljonus, un šeit mēs kādam pārējo daļu dāvinām. Kur ir konsekvence šajā daļā?

V.Bļinovs: Runājot par mikroautobusu 260 miljoniem. Budžets 260 miljonus nezaudē divu momentu dēļ.

Par mikroautobusiem nāk 12 procentu papildu apgrozījuma nodoklis. Turklāt akcīzes nodokļa summa parādīsies peļņā un par to būs jāmaksā peļņas nodoklis – 35 procenti. Pēc ekspertu aprēķiniem, šādā veidā budžets saņems atpakaļ apmēram 200 miljonus rubļu. Tāpat arī par pārējām precēm, kas tiek svītrotas no akcīzes nodokļa.

G.Grūbe: Tātad 60 miljonus tomēr onkuļi saņems!

I.Godmanis: Es papildināšu.

V.Bļinovs: Onkuļi… Nu labi, premjers papildinās.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs tātad vēlas papildināt. Lūdzu.

I.Godmanis: Tas, ko pateica Bļinova kungs, ir taisnība, jūs varat pārbaudīt. Katrā ziņā tad, kad tiks spriests par to, vai ir iespējams akcīzes nodokli piemērot mikroautobusiem, mums ir jānovērtē divas situācijas. Situācija, ka mums gadā ražo 18 000 mikroautobusu. Un agrāk tie bija deficīts. Jelgavas rūpnīca faktiski bija vienīgā, kas iepriekšējās PSRS sastāvā ražoja šos te autobusus, kurus varēja izdevīgi mainīt – vienu autobusu pret divām vieglajām mašīnām vai iekļaut apmaiņas fondā, kad vajadzēja gādāt enerģiju, graudus un tā tālāk.

Ņemot vērā to krīzi, kas ir Austrumos, ir divi tirgi. Viens tirgus ir dzelžains. Tas ir enerģētikas tirgus un stāv pāri visam. Un tajā diktē Krievija. Pēc tam lauksaimniecībā ir krīzes situācija. Tas gan ir drusku vājāks tirgus, tomēr tirgus. Tad nāk visas pārējās preces – autobusi, mēbeles un luksusa mantas. Situācija reāli ir tāda (mēs paši to pārbaudījām RAF rūpnīcā): ja piemērojam to akcīzi, kas mums sākumā bija 50 procenti, pēc tam – 25 procenti, patlaban nav iespējas šo automobili realizēt par šādu cenu ārpus Latvijas. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, ja piemērosim šo akcīzes nodokli, mums tomēr būs problēma ar realizāciju arī Latvijā. Krīzes apstākļos ne mēbeles, ne autobusi nav arguments, un tos nepērk par dārgām cenām, jo bez tiem var iztikt. Nevar iztikt bez enerģijas un nevar iztikt bez lauksaimniecības produkcijas. Tāda ir tā starpība. Mēs varam kaut vai tūlīt aizbraukt uz Jelgavu, un jūs redzēsit, cik nerealizētu mašīnu tur stāv.

V.Bļinovs: Grūbes kungs nosauca skaitļus tikai par mikroautobusiem. Ne mazāk kā 500 miljonus mēs papildus saņemsim par tām precēm, kas tiek izslēgtas, kā peļņas un apgrozījuma nodokli.

G.Grūbe: Man tomēr joprojām nav skaidrs par mikroautobusiem. Godmaņa kungs tomēr neizskaidroja. Kā es saprotu, šeit ir lobijs, kas iestājas par to, lai mikroautobusi tiktu realizēti. Iepriekš es sapratu, ka par lauksaimniecības produkciju Godmaņa kungs neuztraucas, vai tā tiks realizēta Latvijā vai ārpus tās vai netiks. Tur 109 miljardi tika uzlikti, bet mikroautobusiem 60 miljoni tiek noņemti.

V.Bļinovs: Mums, Grūbes kungs, vispār ir ļoti grūti atbildēt, kāpēc tieši mikroautobusi ir iekļauti šajā sarakstā. Vēlreiz es atbildu. Šīs preces nav raksturīgas akcīzes nodoklim. Tas ir specifisks nodoklis, tam ir pakļautas specifiskas preces.

G.Grūbe: Tagad jūs varētu precizēt par mēbelēm.

V.Bļinovs: Tas ir tas pats jautājums.

G.Grūbe: Tās arī nav raksturīgas?

V.Bļinovs: Jā.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, mēs taču ļoti labi atceramies, ka toreiz ar akcīzes nodokli aplika deficītās un paaugstināta pieprasījuma preces. Un toreiz cerēja dabūt neapšaubāmu peļņu. Mēs visi taču to zinām.

V.Bļinovs: Es vēlreiz precizēju, kāpēc šīs preces iekļuva šajā sarakstā. Tāpēc, ka krasi samazinājās apgrozījuma nodokļa vecās likmes. Atsevišķām precēm bija ļoti augsts nodokļa līmenis. Vēl cenas nebija brīvas. Apstākļos, kad cenas ir brīvas, aplikt ar akcīzes nodokli minētās preces ir problemātiski.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Vaivada kungs! Gatavojas deputāts Zaščerinskis.

J.Vaivads: Ja es pareizi saprotu, tagad degviela tiks aplikta ar trim nodokļiem – apgrozījuma nodokli, akcīzes nodokli un ievedmuitas tarifu. Es saprotu, ka valdībai kaut kādā veidā tagad ir jāiegūst tie 50 procenti, ko atdot. Acīmredzot tā iegādātā degviela rudenī tiks pārdota, bet jautājums ir tikai tāds, par kādu cenu.

V.Bļinovs: Jā, mēs tiešām tāpēc arī izslēdzām degvielu, benzīnu un dīzeļdegvielu no akcīzes nodokļa, lai atrisinātu šo problēmu. Bet sakarā ar to – kurā mēnesī muitas tarifi var stāties spēkā, Godmaņa kungs?

I.Godmanis: Muitas tarifi var stāties spēkā tikai ar 1.oktobri.

V.Bļinovs: Ar 1.oktobri.

I.Godmanis: Es atvainojos, priekšsēdētāj, mazs komentārs. Kas attiecas uz akcīzi un apgrozījumu, tad šie abi nodokļi strādās uz degvielu. Bet, kas attiecas uz ievedmuitu, tad tā netiks uzlikta vienlaikus kā trešais nodoklis. Tāpēc šeit ir šie 160 miljoni. Kamēr nestrādās ievedmuitas nodoklis, tikmēr strādās akcīzes nodoklis. Tikko ievedmuita sāks strādāt, akcīze tiks noņemta. Ievedmuitas nodokli tāpat nedrīkst iedarbināt ātrāk, kamēr nav pagājis noteikts laiks. Tāda ir problēma.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Zaščerinskis. Un gatavojas deputāts Kinna.

J.Zaščerinskis: Sakiet, lūdzu, no piemēra nekas nekļuva skaidrs. Mums drīz būs importa precēm ievedmuita. Vai akcīzes nodoklis tiks aprēķināts arī uz ievedmuitas likmi? Pēc piemēra tas nav saprotams. Te tas nav parādīts.

V.Bļinovs: Principā tas ir diskutējams jautājums. Kodoliņa kungs, mēs neesam iestrādājuši šos grozījumus. Mēs Ekonomikas komisijā spriedām. Man liekas, tas vēl nav iestrādāts. Tas ir diskutējams jautājums. Jūs zināt, mums ir normas, kas peļņas nodoklī īpaši izslēdz attiecīgos nodokļus. Ir tāda norma. Par muitas nodokli mēs vēl lēmumu neesam pieņēmuši. Tas ir diskutējams jautājums. Tas vēl nav pieņemts.

J.Zaščerinskis: Un otrs jautājums. Pašlaik importētajām precēm ir tāda cena, ka tā faktiski neļauj importēt šīs preces. Vai nebūtu tomēr loģiskāk tā? Cenai jābūt augstākai, tomēr uzņēmējam nevajadzētu liegt cerību, ka viņš spēs te šīs preces realizēt. Tad mūsu budžets papildinātos uz ievedmuitas un akcīzes nodokļa rēķina. Ja mēs uzliksim tik lielu cenu, tad faktiski neviens vairs preci neeksportēs, un mēs zaudēsim.

V.Bļinovs: Vēlreiz. Šeit nav runas par cenu. Cenu mēs neregulēsim. Bet var gadīties, ka importētājs jau ierēķinās savā cenā to akcīzes nodokli.

Priekšsēdētājs: Zaščerinska kungs, varbūt atstāsim šo diskusiju uz vakaru.

E.Krastiņš: Varbūt viena replika šajā sakarā.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Krastiņa kungs, bet mums pašlaik ir jautājumu laiks.

E.Krastiņš: Es atbildēšu komisijas vārdā, jo šī lieta vakar tika izrunāta komisijā. Varbūt vienkārši referents nevar atbildēt.

Priekšsēdētājs: Jā, ja tā ir atbilde, tad lūdzu! Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Bez šaubām, ne jau kas cits. Tātad šeit, manuprāt, 3.pantā ir pietiekami skaidri ierakstīts – procentos pie realizācijas cenas. Tātad pie tās cenas, par kādu tas, kurš realizē, iepērk preci no pirmējā – vai nu importētāja, vai ražotāja. Un šī cena, bez šaubām, ir bez muitas tarifa. Muitas tarifs tiek nomaksāts atsevišķi. Bet līdz ar to akcīzes nodoklis tiek pieskaitīts tikai pie šīs sākotnējās realizācijas cenas. Protams, tad, kad prece tiks tālāk realizēta, arī šis muitas tarifs tiks iekļauts cenā, arī visa peļņa, ko cer saņemt, tātad tirdzniecības uzcenojums un visas izmaksas. Plus vēl tiks uzlikts arī apgrozījuma nodoklis. Tāds, manuprāt, būs šis cenu veidošanās mehānisms.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Kinna uzdod jautājumu. Gatavojas deputāts Felss.

J.Kinna: Sakiet, lūdzu, Bļinova kungs, kāpēc Augstākajai padomei, līdz šim, ignorējot tās lēmumu, nav iesniegts likums par muitas nodevām un tarifiem? Un šajā sakarībā man ir jautājums. Es nekādi nesaprotu, ar ko ir pamatots šis 30 procentu tarifs kažokādām un vai, nosakot šo tarifu, strādās arī tā izvedmuita, kas pašreiz ir simtiem procentu.

V.Bļinovs: Pirmām kārtām – par muitas lietām es neesmu pilnvarots runāt. Ar šiem jautājumiem strādā cita komisija. Par to daļu lai runā Godmaņa kungs.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs atbildēs.

I.Godmanis: Atbilde man ir pavisam īsa. Zaščerinska kungs, vispirms atbilde jums. Ievedmuitu tarifu padome var samazināt patstāvīgi un ļoti strauji, ja tā redz, ka tirdzniecības bilancē parādās problēmas, piemēram, krasi samazinās imports tām precēm, kas šeit netiek ražotas.
Tādā gadījumā tarifu padome pieņem lēmumu vienā dienā samazināt šo tarifu. Bet tā nevar pieņemt lēmumu paaugstināt, tad ir trīs mēneši jāpagaida. Tā ka variants, ka šis eksporta tarifs varētu būt konstants un varētu traucēt regulāri un elastīgi ietekmēt importu, šeit nestrādās. Būs pietiekami elastīga pieeja.

Attiecībā uz Kinnas kunga jautājumu. Jā, pēc idejas mēs pieturēsimies pie tiem pašiem principiem attiecībā uz kažokādām, kādi mums ir patlaban. Mums ir noslēgts starptautisks līgums ar Zviedriju. Ir faktiski trīs lietas, uz kurām tiek uzlikts izvedmuitas nodoklis. Tas ir diskutabls jautājums, vai to vajadzētu ņemt nost. Tās trīs lietas ir mūsu derīgie izrakteņi (kaļķakmens, ģipsis un tā tālāk), apaļkoki un ādas. Ja mēs apskatāmies to eksportu, kas bija agrāk, ar neapstrādātām ādām, tad tur aizgāja prom maksimums jeb liela daļa. Es nedomāju, ka mums vajadzētu kaut kādā veidā pašreizējos nosacījumus mīkstināt.

Kas attiecas uz muitas likumu, jā, tas ir sagatavots jau pirms laba laika. Mums bija plānots šodien, 1.jūlijā, visus dokumentus izskatīt valdības sēdē, arī likumu par muitu. Tur ir ļoti daudz sarežģītu jautājumu – gan par instrukcijām, gan par Muitas kodeksu, gan par likumu “Par muitu”, gan arī par šiem tarifiem. Sakarā ar to, ka mums vajadzēja 1.jūnijā ar parlamenta lēmumu noteikt šos tarifus, mēs to izdarījām un tuvākajā laikā jums šo likumu iesniegsim. Tā ir mūsu vaina, un es to atzīstu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Felss, un pēc tam iesim pārtraukumā.

A.Felss: Sakiet, Bļinova kungs, man rokās ir 727.dokuments, kuru jūs esat parakstījis. Cik liela ir ticamība tam, ko jūs šeit esat parakstījis, un kāda ir ekonomiskā loģika no nodokļu iekasētāju puses?

V.Bļinovs: Pirmkārt, šis piemērs, kaut gan tas ir nosacīts, bet, otrkārt, te ir ielikti reāli skaitļi, piemēram, attiecībā uz firmu “Latvijas balzams”, kas darbojas pašlaik. Protams, arī turpmāk radīsies problēmas. Piemēram, tirdzniecības uzcenojums. Šeit ir ierakstīts nosacīts lielums – 10 procenti. Kāds tas būs, es nevaru pateikt. To izlemj katra tirdzniecības organizācija. Tālāk. Izmaksas. Viņiem ir problēma – par kādu cenu viņi pirks graudus, lai ražotu spirtu. Tāpēc šeit ir minēti konkrēti skaitļi – izmaksas un peļņa “Latvijas balzamā”. Kā tālāk risināsies šie procesi, tas ir cits jautājums.

Priekšsēdētājs: Tātad atbilde ir sniegta.

V.Bļinovs: Es atvainojos. Par degvīna importu, jā, tas arī ir nosacīts lielums. Var runāt, piemēram, par “Rasputinu”. Jā, tas ir pēdējā ailītē. Apmēram 616 rubļi. Tas arī ir nosacīts lielums.

Priekšsēdētājs: Ar šo informāciju tad arī beidzam jautājumu uzdošanu.

Pārtraukums 30 minūtes, līdz pulksten pieciem.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Ir jau pāri pieciem. Visi jautātāji jau uzdevuši jautājumus Bļinova kungam. Ziediņa kungs, jūs nebijāt sarakstā! Kas nu ne, tas ne. Vēl viens lūgums. Godājamie Prezidija locekļi! Izrādās, ka tādu tikpat kā nav. Es atvainojos, es to jautāšu Prezidija sēdē.

Tātad mēs varam sākt debates par akcīzes nodokli. Tūlīt sekretariāts dos sarakstu, un mēs sāksim debates. Debatēs pirmais uzstājas, kamēr nav aizgājis savā vietā, deputāts Ziediņš. Lūdzu. Un Kodoliņa kungs vēlas noslēgt debates. Ja vairāk neviens nepieteiksies, tad viņš būs nākamais.

Z.Ziediņš: Cienījamie kolēģi! Ar ļoti smagu sirdi saņemdams tagad neskaitāmus pārmetumus, es tomēr nobalsoju par likuma grozījumu, jo droši vien tā arī ir jāattīsta mūsu tautsaimniecība. Bet, atgriežoties pie iepriekšminētā, es gribētu teikt, ka balsošu “par” tikai tādā gadījumā, ja netiks piemērota šī atpakaļejošā nodokļu uzlikšana, apejot trīs mēnešu termiņu. Tas ir tas pats, kungi, par ko mēs jau runājām, un jūs teicāt, ka tas esot datums uz priekšu. Tas ir – par uzņēmumu atbrīvošanu no nodokļiem. Mainot datumu trīs, četrus vai piecus mēnešus uz priekšu, principā iznāk, ka lēmums ir ar atpakaļejošu datumu. Un tad, ja kādreiz jums Dievs dos nodarboties ar ražošanu, jūs sapratīsit, ka, iznākot šādam lēmumam, momentā sabrūk visu mazo uzņēmumu finansu plāni, un mēs tos faktiski iznīcinām.

Kas attiecas uz akcīzes nodokli, tas droši vien ir jāievieš, bet man ir atkal viens, tikai viens priekšlikums. Akcīzes nodoklis, manuprāt, ir obligāti jāsaista ar noteikto muitas likmi. Tad, kad Siliņa kungs stāvēja šeit manā vietā un paziņoja, ka visām precēm tiks uzlikta ievedmuita 15 procentu apjomā un tas ietekmēs preces cenu... Tātad visu cieņu pret Siliņu, kuram ir ļoti pozitīva aura, jo, runājot ar šo cilvēku, laikam mēs visi jūtam šīs auras ietekmi – mīlestību un nevēlēšanos ar viņu kašķēties. Tomēr jājautā – pret ko tad viņš attiecas? Uz kā rēķina tad būs šie ievedmuitas 15 procenti? Tādus apgalvojumus mēs neesam pelnījuši dzirdēt, jo tomēr neesam bērnudārzs un nepabeigta pamatskolas izglītība mums katram ir.

Tāpēc šā jautājuma sakarā man ir konkrēts priekšlikums. Ievedmuitas 15 procentus, Godmaņa kungs, vajag diferencēt! Lūdzu diferencēt! Nevar tos uzlikt visām preču grupām. Aizsargāsim mūsu ražotājus pret tām precēm, ko mēs paši esam spējīgi saražot! Bet neuzliksim nodokli tām izejmateriālu un preču grupām, kuras ievedam! Un, ja jūs nevarat sabalansēt budžetu bez šā 15 procentu ievedmuitas tarifa palīdzības, veicot aprēķinu par iepriekš patērētajām precēm, tad man ir vēl otrs kontrpriekšlikums. Šo summu segsim ar tā akcīzes nodokļa atvieglojuma anulēšanu, kas ir līdzvērtīgs atsevišķu preču grupu 15 procentu ievedmuitas tarifam! Tātad pieņemsim, ka mums vajag hromu, jo te Latvijā hromu nevar dabūt. Hercogs Jēkabs dzelzi kaut kur esot sameklējis, bet hroma te nav. Un mums par hromu ir paredzēta tik un tik liela ievedmuita. Tad mēs par šo summu uzliekam akcīzes nodokli tām eksporta precēm, kuru eksportu gribam ierobežot. Ja šāds priekšlikums tiktu ņemts vērā, tad katrā ziņā būtu, manuprāt, atbalstāms gan akcīzes nodokļa likums, gan ievedmuitas likums. Tas nebūs nodoklis, bet kaut kāda nodeva vai kā jūs to nosauksit. Tas man arī ir vienīgais priekšlikums šo abu likumu sakarā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vēl kāds vēlas debatēt? Ja jā, tad lūdzu. Grūbes kungs, man nav saprotama jūsu rīcība. Jūs vēlaties debatēt? Tad, atvainojos, par balsošanas motīviem vēl pāragri. Tā, Godmaņa kungs vēl vēlas izteikties debatēs.

Lūdzu, Godmaņa kungs! Kodoliņa kungs kā vienmēr noslēgs debates.

I.Godmanis: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Pašā sākumā, kad bija runa par nodokļu paketi kā tādu, pirmā mūsu saruna ar Hansena kungu bija šāda. Mēs viņam apgalvojām, ka nevaram izdarīt to, ko viņi prasa no mums. Tīri politiski. Tas attiecas absolūti uz visu, arī uz tiem 15 procentiem. Patlaban ievedmuita cukuram ir noteikta periodiski. Tas nozīmē: ja cukurs netiek ražots, tad tajā laikā ievedmuitas nav, bet mēnesi pirms tam, kad ienāk cukurbietes un cukuru sāk ražot, uzreiz tiek noteikta ievedmuita, kas rada parādu. Tas ir viens no tā sauktajiem periodiskajiem ievedmuitas nosacījumiem. Cukura mums pietiek tikai 25 procentiem no mūsu patēriņa. Un, ja nosakām 15 procentu muitu visu gadu, tad faktiski ir viens laika posms, kad mūsu cukurfabrikas nestrādā un nekas uz vietas ražots netiek. Tā ir zināma problēma. Protams, tas nav vienkārši, bet jābūt arī pietiekami elastīgiem. To es gribētu šeit akcentēt jūsu uzmanībai.

Otrs. Man tomēr ļoti žēl, ka savā laikā, apmierinot Rīgas pilsētas lūgumu, valdība spēra vienu ļoti smagu soli. Runa ir par alkohola cenu – 150 rubļiem. Ideja bija ļoti vienkārša. Alkohola cenas Rīgā – 150 rubļi, laukos – viss paliek par taloniem, jo laukos šņabim ir cita jēga nekā Rīgā. Pusi – 50 procentus no ieņēmumiem – Rīgas pilsēta izmantos transporta izdevumiem. Tagad es sāku analizēt, un man ir ļoti rūgti apzināties, ka acīmredzot valdība tika maldināta. Tajā brīdī, kad mēs šo soli spērām, sāka protestēt visas citas pilsētas: Daugavpils, Ventspils, Jelgava un tā tālāk. To skaitā arī Liepāja. Tikko cenu grozīja šīs pilsētas, noteikt mēs vairs neko nevarējām, un process turpinājās arī rajonos. Nevar būt Jelgavā viena cena, bet rajonā – cita.

Diemžēl situācija tālāk izvērtās vēl nepatīkamāka, jo, pēc manu izlūku informācijas, tieši tajā brīdī ļoti daudzi ieveda alkoholiskos dzērienus republikā no ārpuses. Un tad man sāka rasties zināmas aizdomas, ka mani ir vienkārši mēģinājuši zināmā mērā maldināt. Ieveda cisternām alkoholu vairākos rajonos, piemēram, Cēsu rajonā un tā tālāk.

Tāpēc visam, kas attiecas uz alkoholu, kā jūs redzat (un šeit var centrēt šo momentu attiecībā uz akcīzi), ir divas puses. Pirmkārt, lai stimulētu alkohola ražošanu Latvijā, ir jāuzliek pietiekami liels nodoklis importa alkohola ievedumam. Savā laikā spirta brūžu skaits Latvijā bija pavisam citāds nekā tagad. Protams, no valdības viedokļa, tas nebūtu labākais variants, jo mums it kā nevajadzētu radīt maizes ražotājiem konkurentus, kas arī iepirks graudus. Es domāju, ka spirta brūži būs vieni no tiem, kas konkurēs. Jāņem vērā pašizmaksa, kas varētu būt pietiekami zema, un cena, par kuru produkciju realizē. Ar domu, ka labāk lai ir mūsu spirta brūži un lai ir peļņa mūsu spirta ražotājiem, nevis ārzemniekiem, ir noteikts, lūk, šis akcīzes nodoklis, kas attiecas uz spirtu.

Kāpēc šis dalījums? To Bļinova kungs nepaskaidroja. Tas attiecas uz šampanieti. Tā ir ļoti efektīva ražotne, tā sauktais produkts. Tāpēc tikai 30 procenti. Jautājums ir par to, ka mums ir šampanieša rūpnīca. Mēs esam nākuši viņiem pretī arī tādējādi, ka esam devuši zināmas atlaides arī valūtas atskaitījumos, jo viņi nupat ir nopirkuši amerikāņu iekārtas un tās ir efektīvas, arī bartera prece, starp citu. To mēs savā laikā esam izmantojuši arī graudu iepirkšanai no Čehoslovākijas.

Pašas svarīgākās, man šķiet, ir divas lietas. Bez šā te spirta ir vēl divas lietas. Tātad šī diskusija par rafiņiem un mēbelēm… Es vēlreiz gribu teikt, ka situācija ir pilnīgi mainījusies, cenas ir brīvas, nevis fiksētas. Un nevar teikt, ka, pastāvot šīm cenām, tā būtu paaugstināta pieprasījuma prece pašreizējos krīzes apstākļos Krievijā un visur citur. Tāpēc, uzliekot šīm precēm akcīzes nodokli – sākumā 50, pēc tam 25 procentus, mēs agri vai vēlu secinām, ka nevaram pat vienu rafiņu apmainīt pret divām vieglajām mašīnām. Tas nozīmē, ja nekas nemainīsies un rūpnīcā tagad ir uzsākta auto modeļa ražošana, diez vai tā būs lielā eksporta prece, uz kuru mēs varēsim balstīties, vismaz es tā nedomāju. Tāpēc šai produkcijai turpināt uzlikt akcīzes nodokli nebūs vērts.

Par mēbelēm. Šeit es gribētu sniegt nelielu informāciju. Diemžēl šeit nav rūpniecības un enerģētikas ministra. Situācija ar mēbelēm ir ļoti vienkārša. Materiāli, no kuriem veido tā sauktos mēbeļu karkasus un tā tālāk… It sevišķi, ja ir runa par bērza malku, es atvainojos, par bērza koksni, un par vairāku lapkoku koksni un arī skuju koku koksni, šie koki ir auguši Latvijas klimatiskajos apstākļos. Un šos kokus nevar izmantot visaugstākās kvalitātes mēbeļu ražošanai. Specifiskāku informāciju varbūt varētu dot cilvēki, kas ir saistīti ar “Latvijas koku”, bet fakts ir tāds, ka visi šie kokmateriāli neatbilst visaugstākajām prasībām. Nevar klasisku sarkankoka plāksni taisīt no mūsu kokiem. To kvalitāte nav superaugsta. Un, kaut arī mums ir labi meistari, lūk, šī problēma pastāv, un tāpēc mēs nevaram uzlikt akcīzes nodokli. Mūsu mēbeles nepirks arī par tām cenām, kuras ir bez akcīzes pieskaitījuma.

Un tagad pēdējais. Tas ir vissmagākais jautājums, cienījamie deputāti! Tas ir jautājums par degvielu, respektīvi, par akcīzes nodokli degvielai un par ievedmuitu degvielai. Valūtas fondam ir kategoriska prasība tomēr iedibināt ievedmuitu degvielai, arī mazutam, benzīnam un dīzeļdegvielai, kaut arī mums ir daudz augstāka cena nekā kaimiņos. Atsevišķos momentos mēs jau esam ļoti tuvu pasaules cenām. Tāpēc mēs nekādā gadījumā nepieņemsim divkāršo variantu, kad ir gan akcīze, gan ievedmuita. Es domāju, ka ievedmuita obligāti ir diferencējama mazutam, benzīnam un dīzeļdegvielai. Iespējams, ka atsevišķos gadījumos, kad notiek lieli pirkumi valsts rezervēm, šo ievedmuitu varētu stipri samazināt. Es pilnīgi piekrītu, ka šīm lietām ir jābūt sašūtām kopā. Benzīna un degvielas gadījumā tas arī tiešām parādās.

Degviela un ievedmuitas tarifs. Varu teikt tikai to, ka tarifu grozījumi ievedmuitā (grozījumi uz augšu) tāpat ir jāpieņem ar trīs mēnešu nokavēšanos. Mēs nedrīkstam ātrāk. Grozījumu uz leju mēs varam izdarīt vienas dienas laikā. Vēl pastāv tādas lietas, kā ievedmuita (diemžēl tas ir cits likums) uz graudiem, kuru es šeit negribu komentēt. Cienījamie deputāti, es domāju, ka jūs esat ievērojuši, ka šeit ir viena matemātiska kļūda. Kad tur parādās 160 miljoni attiecībā uz benzīnu, kamēr darbojas akcīzes nodoklis, tur galarezultātam jābūt nevis viens miljards 150 miljoni, bet viens miljards 310 miljoni. Tā ka samazinājums budžetā ir aptuveni 350–400 miljoni, nevis tik liela summa, kāda te rakstīta. Tur vienkārši nav matemātiski pareizi saskaitīts, to var pārmest tiem, kas šo dokumentu gatavojuši.

Man ir priekšlikums atbalstīt šo te likumprojektu, jo vairāk tāpēc, ka mēs ejam uz klasisku akcīzes sistēmu un esam izslēguši no akcīzes tos objektus, kuriem akcīzes nodokli, kā Bļinova kungs teica, arī nevajadzētu uzlikt. Paliek klasiskās lietas: alkohols, tabaka, kas noteikti ir jāapliek ar akcīzes nodokli. Man pašam gribētos, lai mēs šo likumprojektu pieņemtu, jo ir jābūt zināmam līdzsvarojumam starp visiem šiem četriem nodokļu likumiem: apgrozījuma, akcīzes, peļņas un ievedmuitas. Skaidrs, ka mums bija paredzēti ievedmuitas un izvedmuitas 1,2 miljardus lieli ieņēmumi budžetā. No eksportmuitas mums ir jāatsakās, paliek tikai klasiskie varianti, kas attiecas uz pāris pozīcijām. Tas nozīmē, ka mums būs viens jauns papildu nodoklis – ievedmuitas nodoklis.

Es gribētu, lai jūs atbalstāt šo likumu pirmajā lasījumā. Kā es jau teicu, mēs centīsimies degvielas akcīzes nodokli nekādā gadījumā neuzlikt vienlaikus ar ievedmuitu. Degvielas ievedmuitu vajag diferencēt. Patlaban privātstruktūras, šeit benzīnu pārdodot, pelna apmēram 8,5 rubļus uz vienu litru. Un tas ir pietiekami tiem apjomiem, kādi šeit tiek realizēti. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Vairāk gribētāju debatēt nav. Lūdzu, Kodoliņa kungs, jūsu rezumējums! Pēc tam Grūbes kungam būs replika.

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi, likumu par akcīzes nodokli mūsu komisija atbalstīja. Jāsaka, ka sakarā ar šādu grozījumu nepieciešamību mēs jau krietni sen un vairākkārt griezāmies pie valdības. Šeit bija vairāki momenti.

Pirmais moments ir tas, ka mainījusies situācija cenu politikā. Vecais akcīzes nodokļa likums paredzēts, pastāvot valsts fiksētām cenām. Tātad valsts nosaka cenu, zināms procents no šīs cenas nonāk budžetā, zināms – paliek uzņēmumam. Mums ir radusies tāda situācija, ka pašam uzņēmumam jānosaka cena. Iepriekšējā situācijā valsts nosaka lielu cenu, lai būtu liels budžeta ienākums, tajā pašā laikā uzņēmums “Rīgas balzams” ir nerentabls un spirta ražošana ir nerentabla. Situācijā, kad importa produkcijai ir pazeminātas cenas, proti, tikai 25 procentu nodoklis pie 91 procenta no cenas bija uzlikts importētai produkcijai, notika pavisam liela ačgārnība: mūsu degvīna produkcijas ražošana faktiski vienu brīdi apstājās, apstājās vienu brīdi arī spirta ražošana, milzīgus zaudējumus cieta pat satelītprogrammas, piemēram, lopbarības kompleksi pie spirta rūpnīcām, kuri arī vienu brīdi bija zem sabrukuma zīmes. Tieši tāpēc šajā likumprojektā iekļauti divi ļoti svarīgi grozījumi, kas attiecas tieši uz likumdošanas metodoloģiju. Pirmkārt, šeit ir piecenojums pie cenas, tātad ražotājs pats nosaka cenu, kurai tiek pieskaitīts akcīzes nodoklis.

Otrs moments, kas ir, manuprāt, ļoti svarīgs, – ir izlīdzināt akcīzes nodokli gan pašreizējai produkcijai, gan importētajai produkcijai. Līdz ar to importētā produkcija, kas aplikta ar akcīzes nodokli, kļūs nesalīdzināmi dārgāka nekā pašražotā, bet tādējādi mēs garantēsim, ka faktiski valstij būs ieņēmumi ne tikai no šā nodokļa, bet arī no ražotnes, kas turpmāk būs konkurētspējīga. Manuprāt, šie grozījumi ir ļoti svarīgi tīri no metodoloģiskā viedokļa, kā arī tāpēc, ka tiek ieviestas divas sistēmas, tā ka ir izdevīgi šeit uz vietas ražot arī tādiem ražotājiem, kas izlieto daļēji importētu izejvielu. Piemēram, es zinu, ka vairāki rūpnieki grib ievest konjaka izstrādājumus vai arī rumu un šeit pildīt pudelēs. Pēc mūsu vecajām likmēm šāds darījums bija ļoti neizdevīgs, jo tādā gadījumā tā skaitītos pašražota produkcija un tiktu aplikta ar lielāku akcīzi. Līdz ar to mēs neattīstām jaunas darba vietas, mēs faktiski radām vairākus blakusefektus, kas nes zaudējumus tautsaimniecībai.

Nākamais moments: ir vienkāršota arī nodokļu aplikšanas kārtība un līdz ar to – arī kontroles kārtība. Kas attiecas uz fiskālo momentu, manuprāt, šajā tabulā atspoguļota starpība – 350 miljoni, bet jāņem vērā, ka palielinās arī ieņēmumi no apgrozījuma nodokļa. Starpība ir daudz niecīgāka. Nezinu, kādēļ valdība nav iesniegusi šos skaitļus, bet es zinu, ka apmēram divas trešdaļas no zaudējumiem, kas rodas no akcīzes nodokļa ieviešanas, tiek pilnībā kompensētas ar apgrozījuma nodokļa ieņēmumiem. Tāpēc arī Budžeta komisija atbalstīja šo likumprojektu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds replikai Grūbes kungam.

G.Grūbe: Es arī iepazinos ar 716.dokumentu. Paldies Kodoliņa kungam – konjaka patiešām būs vairāk. Bet es gribētu, lai šī analīze aizietu arī līdz pārējo kolēģu apziņai – pārtikai mēs uzlikām lielākus nodokļus. Tiem, kas ievedīs izejvielas konjaka ražošanai, būs mazāki nodokļi. Es šeit tomēr redzu cauri šīs intereses, ko kurš aizstāv…

Kas attiecas uz Godmaņa kunga teikto par degvīna cenām. Es arī domāju, ka šādas lietas atkārtosies, notiks manipulācija ar cenu grozījumiem. Tikai gribu pateikt Godmaņa kungam, ka tie, kas ar šo lietu nodarbojās, ir dzīvi, aiz restēm nesēž un ir saņēmuši miljonus. Jūs kādreiz arī izdariet secinājumus!

Priekšsēdētājs: Replikai vārds deputātam Edmundam Krastiņam.

E.Krastiņš: Es tomēr lūgtu atbalstīt šo likumprojektu, jo tas ir solis tādā virzienā, lai padarītu mūsu nodokļu likumdošanu loģiskāku, un tas, vai konjakam ir 100 vai 200 procenti, nav pirmā lasījuma jautājums, to tie deputāti, kuri uzskata, ka ir noteikta pārāk zema likme, var ierosināt mainīt otrajā lasījumā. Par šo jautājumu, kāpēc konjakam ir tāds privileģēts stāvoklis attiecībā pret viskiju, bija diskusija arī komisijā, bet tā ir cita diskusija. Šeit ir izslēgti visi neraksturīgie produkti, un tas ir jāatbalsta, par palikušajām grupām paredzamā nodokļu summa nevis samazinās, bet palielinās, tā ka arī šeit nekādi atvieglojumi tomēr nav paredzēti.

Priekšsēdētājs: Vai vēl kāds vēlas izteikties? Paldies. Vairs neviens nevēlas izteikties. Tādā gadījumā reģistrēsimies. Lūdzu reģistrāciju. Paldies. Lūdzu rezultātu. 67 deputāti reģistrējušies. Vēl kāds nāk klāt, bet es domāju, ka šis skaitlis nemainīsies, ja arī mēs pārreģistrēsimies. Tātad mums atliek tikai balsot par likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par akcīzes nodokli””.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Viena balss papildus “par”. Tā ir Černaja kunga balss. Lūdzu rezultātu. 42 – par, 4 – pret, 16 – atturas. Likumprojekts akceptēts pirmajā lasījumā.

Vienīgi lūgums Kodoliņa kungam ziņot klātesošajiem deputātiem, kad mēs varam sagaidīt šā likumprojekta divus otros lasījumus, jo tie tomēr ir daudzmaz kompleksi jāskata.

Jautājums Kehra kungam – kas mums notiek ar šo peļņas nodokli? Vai varam to šodien skatīt vai ne?

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi! Mēs izskatījām arī jautājumu, kā likumprojekts būtu apspriežams tālāk. Mēs uzskatījām, ka otrajā lasījumā, ja mēs tiešām gribam pirms atvaļinājuma pieņemt šos grozījumus, jāskata vismaz nākamo otrdien. Tad to varētu kolektīvi sagatavot. Visi, kas vēlas, varētu iesniegt savus priekšlikumus par grozījumiem šajā likumā. Tad būtu iespējams apvienot trešo lasījumu ar budžeta projekta pēdējo lasījumu, kas, manuprāt, ir pilnīgi loģiski, jo šeit faktiski ir runa par budžeta ienākuma daļu.

Priekšsēdētājs: Paldies, Kodoliņa kungs izteica šo vēlmi. Lūdzu, ņemsim to vērā!

Tātad jautājums ir par vēl vienu nodokli. Vai esam gatavi runāt par peļņas nodokli? Lūdzu, Kodoliņa kungs, informējiet mūs par gatavību!

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi, tātad, pirmkārt, mēs nobalsojām, ka skatīsim šo projektu. Otrkārt, ir izsniegts papildu materiāls, kurš raksturo, kādi būs zaudējumi, svītrojot vienu vai otru pantu likumā “Par peļņas nodokli”. Es atgādinu, ka likumprojekts sastāv no vieniem svītrojumiem, tāpēc, manuprāt, nebūtu nekāda pamata atlikt šā likumprojekta izskatīšanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kodoliņa kungs cer, ka mēs varētu izskatīt arī likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem likumā “Par peļņas nodokli””. Nobalsojuši mēs esam par tā iekļaušanu darba kārtībā. Vai Bļinova kungs ziņos? Lūdzu.

V.Bļinovs: Cik ilgu laiku es drīkstu izmantot?

Priekšsēdētājs: Cik jūs prasāt? Es ceru, ka pārāk daudz tas nebūs, jo būtu ļoti vēlams to šodien pieņemt.

V.Bļinovs: Līdz 10 minūtēm.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

V.Bļinovs: Tātad peļņas nodoklis. Pirmām kārtām jāatzīmē, ka par peļņas nodokli visasākās diskusijas mums izvērtās ar Starptautisko valūtas fondu. Galarezultātā mēs panācām, ka visus atvieglojumus nesvītrojam, kaut gan sākotnēji jautājuma nostādne bija vienota likme bez neviena atvieglojuma. Informācija: analīze liecina, ka vidējā peļņas nodokļa likme sastāda apmēram 21–22 procentus.

Kas ir panākts diskusiju rezultātā? Pirmkārt, Starptautiskais valūtas fonds ir ierakstījis savos secinājumos, ka lielākā daļa atvieglojumu tiek izsvītroti. Viņi piekrīt, ka peļņas nodoklī varam atstāt šādas atvieglojumu grupas: pirmām kārtām, tie ir atvieglojumi, kas saistīti ar veselības aizsardzību, – invalīdu biedrības, medicīna, tas ir mūsu peļņas nodokļa 23.pants. Otrkārt, ar investīcijām. Tas ir 28.pants, ko jūs pieņēmāt. Trešais moments ir apkārtējās vides aizsardzības jautājumi, un pēdējais – labdarība, arī sportu mēs iekļāvām tajā grupā. Tātad par šo grupu mēs atradām kopsaucēju, ka tā var palikt.

Lielas diskusijas notika par lauksaimnieciskās ražošanas atbrīvošanu no nodokļa. Kaut gan Starptautiskais valūtas fonds kategoriski uzstāj, lai šis punkts tiktu svītrots, valdība tomēr uzskatīja par nepieciešamu šobrīd nepiekrist Valūtas fonda prasībām un atstāt šo punktu likumprojektā. Tātad valdība lauksaimnieciskajai ražošanai un saražotās produkcijas pārstrādāšanai atvieglojumus atstāj. Peļņas nodoklī paliek šīs četras grupas plus vēl piektā grupa, ko valdība atstāja likumprojektā. Kaut gan Valūtas fondam vēl būs pretenzijas.

Runājot par tiem priekšlikumiem, kurus valdība iesniedza par izslēgšanu no likumprojekta, jāteic, ka lielākā daļa no tiem principā ir likumprojekta sakārtotības jautājums. Šeit ir runa par 37. un 38.pantu. Tie attiecas uz Latgales programmu un Latvijas kultūrnacionālās autonomijas jautājumi. Kaut gan jūs, deputāti, ļoti labi zināt, ka ir 33.pants, kurā ir ietverts jūsu apstiprināts saraksts, un šie visi jautājumi var pilnīgi iekļauties tajā pantā. Jūs atceraties, ka tika pieņemts šis peļņas nodoklis. Katrs ierosināja priekšlikumus, un tie tika iestrādāti. Kaut gan es uzskatu un arī prakse liecina, ka 33.pants tos var nosegt. Ja tos izslēgs no likumprojekta, nekādu problēmu nebūs.

Tas pats attiecas arī uz 25.pantu. Es sazinājos vēl ar invalīdu biedrībām, jo 25.pantā ir runa par invalīdu uzņēmumiem, kuros strādā līdz 30 procentiem, taču nav mums republikā tādu uzņēmumu. Tas ir miris atvieglojums. Šo pantu var apvienot ar 23.pantu, kurā ir ietverts visu attiecīgo invalīdu biedrību uzņēmumu saraksts.

Tas pats sakāms arī par 21.pantu, kurā ir runa par mācību un ražošanas uzņēmumu atbrīvošanu no peļņas nodokļa. Vakar mums par šiem jautājumiem notika arī liela diskusija komisijās. Mēs nonācām pie kopsaucēja, ka šos mācību un ražošanas kombinātus vai SIA, kā tie turpmāk tiks saukti, vajadzētu pārvērst par bezpeļņas uzņēmumiem, lai tie varētu risināt jautājumus, kuri tiem ir jārisina.

Nākamie panti ir ļoti svarīgi. Taču es domāju, ka tie tomēr ir daļēji atrisināti. Runājot par 36.pantu – par reģionālo mašīnbūvi, valdības sēdē bija ļoti asa diskusija ar lauksaimniekiem par šīm lietām. Bet tieši tai laikā parlaments pieņēma labojumu peļņas nodokļa 28.pantā, kur ir runa par investīcijām, tiek dots 50 procentu atvieglojums no peļņas, kas tiek novirzīta investīcijām.

Sāpīgs jautājums 26.pants – sadzīves pakalpojumu, komunālo uzņēmumu peļņa lauku apvidos, tātad – peļņa lauku apvidos. Arī par šo jautājumu, protams, notika diskusijas, bet, rēķinot eksporta novērtējumus, šiem uzņēmumiem peļņas apjoms šobrīd nav būtisks. Lai atbalstītu šos uzņēmumus, mums ir jāatrod citas metodes un citi pasākumi.

Tomēr pats svarīgākais jautājums un visproblemātiskākais var izrādīties peļņas nodokļa 32.pants. Tas ir pants, kurā iestrādāti nodokļa atvieglojumi īpašumam, kas nav valsts īpašums, bet sakarā ar to, ka daļa valsts īpašuma tiek nodota pašvaldībām, arī pašvaldību īpašumam. Tātad šeit ir fiksēts nodokļu atvieglojums privātajam sektoram, tā maksimālais līmenis ir 30 procenti. Atkarībā no tā īpatsvara zemākais līmenis ir 6 procenti. Valdība tomēr atbalsta Valūtas fonda ieteikumu, ka nodokļu sistēmai ir jābūt vienotai un visiem nodokļu maksātājiem jābūt vienotai likmei. Mēs tomēr uzskatām par iespējamu šo pantu svītrot. Pēc ekspertu slēdzieniem, šis labojums varētu sastādīt 300 miljonus. Šo pantu es tomēr jums ieteiktu skatīt un pieņemt lēmumu kontekstā ar citiem grozījumiem.

Vēlreiz atgriežos pie 28.panta par investīcijām. Nodokļa atvieglojums palika arī jaunajiem uzņēmumiem, ja viņi novirza investīcijām 100 procentus. Tātad arī jaunajiem uzņēmumiem, respektīvi, privātajam sektoram, dodam iespēju peļņu novirzīt ražošanas attīstīšanai, paredzot lielus nodokļu atvieglojumus. Es atvainojos, to jūs pieņēmāt. Šajā kontekstā es tomēr uzskatu, ka 32.pants ir jāizslēdz no peļņas nodokļa.

Attiecībā uz 31.pantu vakar komisijā izvērsās ļoti asa diskusija, domas dalījās, valdības viedokļi atšķīrās no deputātu viedokļa. Godmaņa kungs, mēs principā diskutējām. Jūs noņemat vai nenoņemat to 31.pantu? Mēs noņemam, tātad par 31.pantu mēs nediskutējām, ja attiecīgi tiek risināts jautājums par 32.pantu un tiek izskatīti visi šie priekšlikumi. Es vēlreiz akcentēju, ka mēs principā ievērojam Valūtas fonda prasības, izņemot vienu punktu – lauksaimnieciskās produkcijas ražošana un savas produkcijas pārstrāde.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad kārta jautājumiem. Pēc mūsu šodienas tradīcijas pirmais jautājumu uzdod deputāts Grūbe.

G.Grūbe: Pēc šodienas es ne par ko nebrīnos, bet jautājums ir tāds. Iepriekšējā akcīzes nodoklī luksusa precēm jūs kaut kur samazinājāt ieņēmumu daļu, lai gan valdība visu laiku uzstāja, ka budžetu vajag sabalansēt apmēram par 500 miljoniem, un noņemot visus atbrīvojumus – mācību un ražošanas uzņēmumiem, pašvaldību uzņēmumiem un arī zemniekiem. Te būtu iespējams rast 400 miljonus. Tātad jūs esat veikli kompensējuši to daļu, ko par luksusa precēm noņēmāt nost. Tādā veidā?

V.Bļinovs: Principā Godmaņa kungs jums jau daļēji atbildēja, ka akcīzes nodoklis nerada zaudējumu, jo tās preces tiek apliktas ar citiem nodokļiem.

Otrkārt, ja mēs runājam par šīm lietām, šie te atvieglojumi var tikt iestrādāti citos pantos, kas paliek spēkā, – 23.pantā, 33.pantā... Mēs dodam iespēju lauksaimniecības attīstībai atskaitīt līdz 15 procentiem uzņēmēju peļņas ar koeficientu 2,85.

G.Grūbe: Jā, bet jūs neatbildējāt uz jautājumu. To iztrūkumu, kas budžetā ir radīts par luksusa precēm, jūs nosedzat ar peļņas nodokļa grozījumiem?

V.Bļinovs: Valdība šos jautājumus nesaistīja tādā veidā.

G.Grūbe: Ā, nu es saprotu, loģika šeit ir skaitļos. Es sapratu, ka jūs nesaistāt, bet šeit laikam ir jābūt lielam durakam, lai to nesaprastu.

V.Bļinovs: 300 miljoni... tas ir nodokļu sakārtotības jautājums. Vai visiem uzņēmējiem būs viena nodokļa likme vai nebūs? Tas ir pirmais jautājums.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs vēlas papildināt atbildi.

I.Godmanis: Es, protams, nezinu, kur Grūbes kungs dabūja 400 miljonus... Viņš tos 300 arī laikam ieskaitīja zemniekiem. Nezinu, kāpēc tos skaitīt zemniekiem. Jūs, Grūbes kungs, zināt, ka šiem 300 miljoniem, tas ir, 32.pantam, ar zemniekiem nav nekāda sakara.

Gribētu sniegt nelielu komentāru par 21.pantu. Šeit mums vakar bija liela diskusija par mācību un ražošanas uzņēmumiem. Tajā runāja Kides kungs. Viņš savulaik bija direktors Jāņmuižā, bet, cik es zinu, tur ir zināma specifika. Kāpēc mēs tomēr paliekam pie tā, ka šis pants paliek? Mēs uzskatām, ka tiem lielākoties ir jābūt bezpeļņas uzņēmumiem, ja tie ir iekļāvušies mācību procesā. Ja tur blakus ir izveidota SIA, kas strādā uz komerciāliem pamatiem, tad, es nedomāju, ka vajadzētu piešķirt atvieglojumus.

Par 25.pantu. Vārda “invalīds” parādīšanās 25.pantā ir saistīta ar divām lietām. Pirmkārt, nav šādu uzņēmumu. Ir pārbaudīts, ka to ieņēmums līdzinās nullei. Otrkārt, paskatieties, paliek vismaz divi atvieglojumi tajos gadījumos, kad invalīdi tiešā veidā piedalās ražošanā.

26.pants par sakaru, sadzīves pakalpojumu, komunālo uzņēmumu peļņu lauku apvidos ir ļoti strīdīgs. Šeit ir arī ļoti asa diskusija par to, vai mēs varam šeit šādus peļņas atvieglojumus atstāt vai ne. Domāju, ka tas ir diskutabls jautājums, un par to deputāti varētu izteikties. Es pats personiski esmu pārbaudījis, kā tiek izpildīti zemnieku pasūtījumi, piemēram, elektrības pievilkšanai. Vismaz kādās 20 saimniecībās šo divu gadu laikā to iesniegumi nav apmierināti ne par kapeiku. Un nekādi atvieglojumi šeit nav palīdzējuši.

Kas attiecas uz celtniecību zemnieku saimniecībās... Agroserviss, reģionālā mašīnbūve... Tie ir ļoti diskutabli jautājumi. Es tagad pateikšu savas domas. Domāju, ka šie punkti ir jāatstāj. Kaut gan mana attieksme pret reģionālo mašīnbūvi ir ļoti skāba. Kas attiecas uz agroservisa organizācijām, neesmu redzējis, ka tās kaut kādā veidā stimulētu zemniekus un palīdzētu tiem. Lielākoties tās ir iepirkušas dārgus traktorus un saldē tos pie sevis. Nevienu sekundi nedomā tos pārdot lētāk, gaida no valdības vai arī gaida no bankas kredītus.

Kas attiecas uz celtniecību zemnieku saimniecībās. Domāju, ka acīmredzot 34., 35. un 36.pants varētu šeit palikt lauksaimnieku interesēs, taču kategoriski gribētu lūgt jūs atbalstīt 32.panta izsvītrošanu. Tie ir atvieglojumi nevalsts īpašuma uzņēmumiem. Es jums jau minēju piemērus. Tā nav privātuzņēmuma stimulēšana! Tas ir kaut kas cits! Tas ir tad, kad es piesaistos klāt pie valsts uzņēmuma un tad lielākoties izmantoju tā saukto gulošu valsts uzņēmumu – SIA un pelnu naudu kā privātpersona. Valsts uzņēmuma statūtu fondā ir 2 miljoni, uzņēmuma direktoram ir 100 tūkstoši personiskās naudas. Tad ir ļoti labi, un viss ir skaidrs: kas, ko un kam pelna un cik saņem uzņēmums. Mums privatizācija šajā ziņā ir tik tālu, ka mums jāpieņem sertifikācijas likums un veseli normatīvie akti. Domāju, ka tad mums skaidri un gaiši norobežosies privātās struktūras un valstiskās struktūras, un tad principā būs skaidri un gaiši redzams, cik katram būs nodoklis. Domāju, ka šo 32.pantu ļoti daudzi izmantoja nebūt ne, tā teikt, labākos variantos.

Un beidzamais. Par 37. un 38.pantu... Latgales programma un kultūrnacionālās autonomijas... Tas ir budžeta jautājums. No budžeta līdzekļi tiek iedalīti. Ja mēs runājam par kultūrnacionālajām autonomijām, mums šeit domas stipri sāk mainīties, jo tur ir jābūt pavisam citam tiesiskajam statusam. Ja Tieslietu ministrijā šī organizācija ir reģistrēta, tad var būt runa par to, ka no budžeta šie līdzekļi tiek iedalīti. Ja mēs pieļaujam, ka uz šā rēķina kāds liek naudu iekšā kādā no šādām organizācijām un saņem peļņas atvieglojumus, tad es baidos, ka šeit mēs politiski varam pieļaut ļoti lielas kļūdas, it sevišķi attiecībā uz tām organizācijām, kas nav oficiāli reģistrējušās. Labāk, lai tās tādā gadījumā paliek vairāk vai mazāk valsts, parlamenta un valdības kontrolē.

Tāpēc man ir lūgums īpaši izskatīt 32.pantu un acīmredzot atstāt 34., 35. un 36.pantu, neskatoties uz to, ka es apšaubu, vai šie atvieglojumi ir ļoti efektīvi, ņemot vērā lauksaimnieku specifiku.

V.Bļinovs: Godmaņa kungs, tas bija deputāta priekšlikums vai priekšsēdētāja priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, mēs te esam drusku nojaukuši procedūru, jo Godmaņa kungs sniedza līdzziņojumu... Tātad turpināsim uzdot jautājumus.

Lūdzu, Kinnas kungs! Buķeles kundze gatavojas jautājuma uzdošanai.

J.Kinna: Man, Bļinova kungs, jums jautājums kā ekonomistam. 34., 35. un 36.pantu mēs pieņēmām tieši tāpēc, lai kapitāli sāktu kustēties šajā virzienā un lai varētu attīstīt tieši šīs trīs nozares. Sakiet, lūdzu, ja jūs piedāvājat tā raustīt šos kapitāla plūsmas regulējošos nodokļus, cik bieži šādu raustīšanu drīkst atļauties un cik ilgs laiks ir vajadzīgs, lai būtu maksimālais efekts, ja jau pašreiz jūsu pašu eksperti dod secinājumu, ka agroservisa organizācijām nepieciešama 30 procentu atlaide, tas ir, 50 miljoni, reģionālajai mašīnbūvei – 20 miljoni un celtniecībai zemnieku saimniecībās – 35 miljoni? Tātad vai jūs uzskatāt, ka pusotra gada laikā, kas ir pagājis kopš nodokļa pieņemšanas, kapitāla plūsma šajā virzienā ir bijusi pietiekami efektīva un vai tā drīkst raustīt šos nodokļus?

V.Bļinovs: Principā nodokļus raustīt nedrīkst. Cik es sapratu, valdības priekšsēdētājs ir izteicies viedokli, ka šie panti tātad tiek svītroti (no zāles iebilst)... Tātad mēs iesakām izsvītrot no likumprojekta, ko mēs iesniedzām, 34., 35. un 36.pantu. 32.pantu nedrīkst svītrot.

Priekšsēdētājs: Labi, vispirms atbildēsim uz jautājumiem un tad tiksim galā ar skaitļiem.

Lūdzu, Buķeles kundze!

E.Buķele: Godmaņa kungs jau šeit pareizi teica par tiem 22. un 23.pantā minētajiem invalīdu uzņēmumiem. Bet es negribētu piekrist, ka šo uzņēmumu nav. Ja šo uzņēmumu nav, tad tikai tāpēc, ka pašvaldības nav ieinteresētas šos uzņēmumus veidot un dot tiem telpas. Mans jautājums par 31.pantu tieši šajā sakarā. Vai jūs uzskatāt, ka 31.pants ir jāsvītro?

V.Bļinovs: Par kādu pantu ir runa? Par 25.?

E.Buķele: Nē, nē... 22. un 23.panta sakarā paskatieties 31.pantu.

V.Bļinovs: 31.pants ir noņemts no izskatīšanas.

E.Buķele: Paldies.

Priekšsēdētājs: Jautātāju vairs nav? Paldies Bļinova kungam par atbildēm. Sākam debates. Debatēs pagaidām pierakstījušies trīs deputāti. Pirmajam vārds deputātam Ēlertam. Gatavojas deputāts Kide.

I.Ēlerts: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es gribētu jūs īsi informēt par 32.panta rašanās vēsturi. Tas arī izskaidrotu, kāpēc varbūt to būtu laiks izslēgt. Kad mēs veidojām nodokļu likumus un tajā pašā laikā apspriedām likumu par valsts uzņēmumiem, bija strīds par valsts ienākumu šajos uzņēmumos, tas ir, par to, ko mēs tagad saucam par atskaitījumiem no peļņas jeb dividendi, ko noteica, pieņemot šā gada pirmās puses budžetu. Toreiz netika pieņemta šāda dividende, bet šo to papildu atskaitījumu peļņas nodoklī valsts uzņēmumiem veica ar 32.panta palīdzību, faktiski palielinot valsts uzņēmumiem peļņas nodokli par 10 procentiem.

Tā kā tagad ir atrisināta šī problēma – valsts uzņēmumiem tiek tieši izņemta valsts ienākumu daļa, un visā visumā privātais bizness ir uzsācis savu darbību un nostiprinājies, manuprāt, šis te pants būtu atceļams. Tādēļ es lūdzu atbalstīt valdības viedokli un atbalstīt arī visu likumprojektu.

Priekšsēdētājs: Paldies, Ēlerta kungs, par ietaupīto laiku! Cerams, ka Kides kungs sekos jūsu priekšzīmei.

Lūdzu, vārds deputātam Kidem. Gatavojas deputāts Ziediņš.

E.Kide: Cienījamie kolēģi, es gribētu pievērsties šā likumprojekta 21.pantam. 21.pants šajā projektā nav formulēts atbilstoši dzīvei, jo šādi mācību un ražošanas kombināti vairs nepastāv. Tos atbrīvot no nodokļiem nav nekādas nepieciešamības.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Kinnas kungs, varbūt jūs pienāktu tuvāk Grūbes kungam un tad viņam izstāstītu savu viedokli, citādi mazliet traucē...

E.Kide: Bet ir vairāk nekā 100 arodskolu un desmitiem lauksaimniecības tehnikumu un citu tehnikumu, kuri tomēr mācību procesā veic ražošanas darbu un kuros rodas arī kaut kāda galaprodukcija. Līdz šim šī galaprodukcija nekad netika aplikta ar nodokli, jo darba ražīgums šajās skolās mācību procesā ir samērā zems. Ja jāmaksā nodoklis tādā pašā apmērā kā īstam uzņēmumam, tas noved pie tā, ka šīs skolas atraujas no praktiskā ražošanas darba, sāk tikai teoretizēt un apmācīt audzēkņus uz tāfeles.

Šeit bija tāds lietišķs priekšlikums: varētu visas šīs skolas un tehnikumus pārvērst par bezpeļņas organizācijām. Tomēr ar to ir sarežģījumi, jo skolā nav vienas atsevišķas darbnīcas, bet faktiski arodskola ir saplūdusi ar visu ražošanas apmācības kompleksu. Ir viens direktors, viens grāmatvedis un viens zīmogs. Izveidot tagad divas iestādes katrā skolā un nolikt citu kredītrīkotāju par šo sīko produkciju – tas, manuprāt, tehniski ir ļoti nepieņemami.

Ir atrasts ļoti normāls šo ražošanas līdzekļu uzskaites un izlietošanas process. Jūs, speciālisti, zināt, ka pastāv tā sauktie speciālie līdzekļi. Visā mācību un ražošanas procesa apgrozībā tiek izmantoti šie speciālie līdzekļi, tā tiek uzskaitīta, bet netiek aplikta ar nodokļiem. Manuprāt, nevajadzēja šā 1 miljona dēļ tā cīnīties un ieviest tādu sarežģītību, ka katrā no 150 skolām un tehnikumiem tiek izveidots bezpeļņas uzņēmums ar jaunu direktoru. Turklāt bezpeļņas uzņēmums paredz izveidot savus materiālos un ražošanas fondus, savu statūtu fondu un savus apgrozības līdzekļus. Negribu šeit iedziļināties detaļās, bet tas rada lielus sarežģījumus.

Un vēl viens apsvērums, par šo punktu runājot. Pavisam nesen mēs izskatījām un pieņēmām likumprojektu par amatniecību, kas atļauj sīkajos amatniecības uzņēmumos, privātuzņēmumos, apmācīt mācekļus un to produkcijas daļu, ko šis māceklis kopā ar meistaru saražo, neaplikt ar nodokli. Tad jau iznāk, ka arī visi uzņēmumi, kuros mācās amatniecības meistari, arī jāpārveido par bezpeļņas uzņēmumiem. Arī tas ir sarežģīti. Tā kā mūsu mācību iestādes – arodskolas un tehnikumi – tiek finansētas no budžeta, šajā gadījumā budžeta līdzekļi kaut kādā veidā gribot negribot saplūdīs kopā ar bezpeļņas organizācijas līdzekļiem, un sāksies budžeta līdzekļu pārsūknēšana šai bezpeļņas organizācijai. Es negribu nosaukt citas sekas. Šā 1 miljona dēļ un samērā zemā finansēšanas koeficienta dēļ (arodskolas un citas skolas no budžeta tiek finansētas tikai ar sadārdzinājuma koeficientu 3) šie nelielie blakus ienākumi kaut kā kompensē vājo budžeta finansējumu. Man ir priekšlikums necīnīties tā 1 miljona dēļ un izsvītrot no likumprojekta 21.pantu.

Es dažus vārdus gribu teikt par 32.pantu. Manuprāt, šis pants ir ārkārtīgi vajadzīgs likumprojektā, jo mēs zinām, ka pēc pastāvošās prakses daudzos uzņēmumos ļoti likumīgi ieperinās dažādi SIA, kuru galvenais mērķis līdz šai dienai bija pārsūknēt valsts kapitālu uz savu privāto jeb SIA kapitālu, tā ka līdz privatizācijas brīdim no uzņēmuma pāri paliks izēsta čaula, līdzīgi tam, kā bija Popova uzņēmumā – viņi visu būs jau izsūknējuši. Par to, ka tie izsūknē valsts kapitālu, mēs tos atbrīvojam no nodokļa. Un, kā Godmaņa kungs teica, vajadzēja tikai mazu daļiņu valsts kapitāla tur iekšā, lai pilnīgi tos SIA atbrīvotu no nodokļiem. Tāpēc es uzskatu, ka 32.pants ir ļoti, ļoti nepieciešams.

Pēdējais. Mēs neesam šajā likumprojektā pieskārušies 33.pantam, tas ir, sabiedrisko organizāciju un fondu atbrīvošanai no nodokļiem. Ja mēs tik lielu reorganizāciju veicam šajā likumprojektā, tad, manuprāt, Ekonomikas komisijai vajadzēja pārstrādāt arī šo pantu, jo bija priekšlikums fondus un sabiedriskās organizācijas, kas veic ražošanu, pārveidot par bezpeļņas organizācijām un neapstiprināt tos simtu simtiem nosaukumiem garos sarakstus Augstākās padomes plenārsēdē. Silāra kungs labi atceras, ka nemaz nav iespējams izkontrolēt, kura tad nu ir tā pozitīvā, kura ir tā organizācija, kas nav atbrīvojama no nodokļa. Tāpēc lieku priekšā arī pie reizes pārskatīt 33.pantu, izstrādāt to un ietvert šajā likumprojektā otrajā lasījumā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Ziediņš. Gatavojas deputāts Kinna.

Z.Ziediņš: Cienījamie kolēģi, cienījamo vadītāj! Es vēlētos pakavēties pie 32.panta, kur, pārrunājot ar premjeru un Kodoliņa kungu, mēs secinājām, ka traktējums tā, kā mums mēģināja izklāstīt Kides kungs, saklausījies, kas nu būs jāaizstāv, nav īsti pareizs. Es absolūti nevaru piekrist Ēlerta kunga nesaprotamajam domu gara lidojumam. Privātās struktūras līdz šim maksāja nodokli 25 procentus un valsts struktūras 35 procentus, bet es nesaprotu, kāpēc tagad, kad valsts struktūras maksās šo atskaitījumu vēl par valsts kapitāla izmantošanu, privātstruktūrām tiek pielikti klāt 10 procenti. Ja šādus secinājumus mēs sākam ņemt par bāzi kaut kādai loģikai, tad grimstam purvā. Tad jau lai valsts ar saviem valsts uzņēmumiem vai nu nosaka 35, 25 vai 50 procentus, vai lai liek kādu procentu grib par savas valsts kapitāla daļas izmantošanu, bet kāds tam sakars ar jaundzimušām, šeit jau tā nospiestām privātstruktūrām un privātbiznesam, uzliekot šo 25 procentu nodokļu maksājumu.

Es vēlreiz gribu vaicāt: ko mēs īsti ēdīsim? Dievs ar to, kas bija pirmais – vista vai ola, bet ko mēs tagad ēdīsim. To vistu? Nu, apēdam. Ko darīsim pēc tam, es nezinu. Es personiski ierosinu ēst olas un to vistu kaut kā saglabāt. Bez tam Godmaņa kunga argumentācija (nupat mēs sapratām, ka to jautājumu tomēr noņems no izskatīšanas, jo tam īstas bāzes nav) man arī nav pieņemama. Mani nepārliecina ne Godmaņa kunga argumentācija, ka mēs nespējam valsts uzņēmumu atdalīt no tām SIA struktūrām, kas ir ap to, ne arī ļoti kvēlā runa, ka tagad SIA izsūc valsts kapitālus un tādā veidā iedzīvojas. Bet, cienījamie kolēģi, tāpēc taču ir veselas instrukcijas, kam šis jautājums ir jākontrolē. Kādam nolūkam tad mēs tās esam izveidojuši un no kādiem līdzekļiem tās eksistē, ja nespēj atdalīt normālu mazu uzņēmumu, kas darbojas, izmantojot privāto īpašumu, no tām valsts struktūrām, kur tiešām šie līdzekļi pārpumpēti uz SIA.

Bez tam visiem tiem, kas atbalsta lauksaimniekus, es gribētu pateikt pavisam mierīgu un elementāru domu: mēs visi tos nodokļus maksāsim, arī no laukiem, par to mēs tikko nobalsojām. Ja mēs tagad ar šo vienu balsi, kā Grūbes kungs saka, ieliekam šo peļņas nodokli, tad visi lauksaimniecības uzņēmumi, visi SIA, visas paju sabiedrības un struktūrsabiedrības momentā ir zem šā paša privatizācijas āmura, bet, pēc Selecka kunga domām, valstij ir jākoriģē kāds cits maksājums, nevis šī valsts daļa un jāpieceļ klāt arī privātā daļa. Tāds absurds – tas ir goda cienīgs. Lūdzu jūs, šoreiz tiešām lūdzu nobalsot atsevišķi par 32.panta izsvītrošanu.

Tā kā mēs esam palikuši ļoti maz un es neesmu nekāds smalkais diplomāts, gribu pateikt, ka viens mans kolēģis izteica tādu interesantu domu: Godmaņa kungam ir milzīga autoritāte mūsu vidū, un, ja Godmaņa kungs atnestu zaķa spiru un pateiktu, ka tas ir jaunmodīgs zirnis, tad tāpat viņš 66 balsis šeit dabūtu. Ja Godmaņa kungs nemaina savu viedokli un uzskata, ka 32.pants tomēr ir jāsaglabā, tad es šoreiz ļoti lūdzu viņam nepiekrist, jo otru reizi mēs iet pret šiem jaunajiem mazajiem uzņēmumiem vienkārši nevaram. Apskatiet šā likuma virs­rakstu – peļņas nodoklis. Es jau jums teicu, ka tas vērsts atpakaļ, bet jūs teicāt, tas ir vērsts uz priekšu, patiesībā tas ir spēriens atpakaļ, mēs jau vienreiz nosodījām šos mazos privātbiznesa uzņēmējus. Tagad gribam ar 10 procentiem to izdarīt otrreiz. Man tas nav pieņemami. Es ļoti lūdzu svītrot 32.pantu!

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs, varbūt replikas izteiksim beigās. Vēl jau būs laiks replikām. Es atvainojos, Kodoliņa kungs, mūsu kolēģis Kinna vēl vēlas debatēt.

Godājamie kolēģi! Kolēģis Kinna zina visu, kas notiks tālāk. Tā ka, lūdzu, griezieties pie viņa ar jautājumiem pēc tam. Tādā gadījumā, Kodoliņa kungs, lūdzu! Jums vārds debašu noslēgumam, un pēc tam replikas. Kā jau mums šodien tas ir parasts, Godmaņa kungs pirmais izteiks repliku.

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi! Man ir ļoti grūts uzdevums, jo jau vakar, saņemot šo nodokļu paketi, pirmās šaubas radās Ekonomikas komisijai tieši par šo grozījumu nepieciešamību likumā “Par peļņas nodokli”. Vakar mēs tikām pārliecināti, ka šādi grozījumi ir tiešām nepieciešami, un diezgan ilgu laiku veltījām, izskatot katru piedāvāto svītrojumu. Par katru pantu mēs izdiskutējām par šā panta grozījumu nepieciešamību vai iespējamo svītrošanu. Šās diskusijas rezultātā mēs piekritām valdībai, ka varētu svītrot visus ierosinātos pantus, izņemot 31.pantu, arī valdība piekrita to nesvītrot. Bet tajā pašā laikā par katru no šiem grozījumiem mums radās arī zināmas šaubas. Bija ļoti daudz pretargumentu gan 21.pantam, gan pantam par lauksaimniecību, gan arī minētajam 32.pantam. Šodien mēs redzam, ka valdība pati arī sāk šaubīties, noņemot trīs pantus, kuri tika ieteikti. Šajā situācijā paliek it kā viens pants, par kuru valdība stingri iestājas, ka tas ir svītrojams, proti, 32.pants. Bet šeit tiešām ir problēma, jo, veidojoties privātam sektoram, veidojas arī pseidoprivātais sektors. Tātad veidojas sektors, kurā tiek it kā apvienots privātais kapitāls ar valsts kapitāla kādu daļu un šis valsts kapitāls ir tiltiņš, pa kuru peļņa no valsts uzņēmumiem nonāk privātpersonu rokās, zināmā mērā izmantojot arī nodokļu atvieglojumus. Bez šaubām, šī problēma pastāv, taču, svītrojot 32.pantu, mēs arīdzan atņemam nodokļu atvieglojumus tiem godīgajiem nodokļu maksātājiem, respektīvi, tiem jaunajiem uzņēmumiem, kas ir strādājuši divus gadus, nav nodibinājuši jaunu uzņēmumu un turpina strādāt. Es zinu, statistikā ir šādi uzņēmumi, tātad viņi maksā, kā jau tas bija paredzēts, šos 25 procentus. Varbūt viņi nav dibinājuši šo jauno uzņēmumu un nav centušies slēpt savu peļņu tieši tāpēc, ka viņiem ir šis peļņas nodokļa atvieglojums.

Situācijā, kad valdība pati ir izteikusi zināmas šaubas par vairāku pantu lietderību, es uzskatu, un tas ir mans personīgais viedoklis, ka būtu tomēr jārod komplekss risinājums, kā vienkāršot šo nodokli. Ja mēs sākam daļu šo vienkāršojumu ņemt nost, bet daļu atstāt, tad es izsaku šaubas, vai ir mērķtiecīgi šobrīd pieņemt pārsteidzīgu lēmumu, lai valdībai vēlreiz nav šis likumprojekts rūpīgi jāizanalizē un jānāk ar jaunu priekšlikumu, stingri formulējot, kurus pantus tā grib svītrot un kuru pantu redakcijas grib grozīt. Es uzskatu, ka 32.panta problēmu var atrisināt arī, mainot šā panta redakciju. Es uzskatu, ka šobrīd, kad valdība pati ir mainījusi savu nostādni (tādas ir arī dažu mūsu komisijas cilvēku, ar kuriem es paspēju apmainīties domām, viedoklis), šis likumprojekts būtu noņemams no balsošanas, to nevar pieņemt pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tagad laiks replikām. Vārds Godmaņa kungam, un pēc tam Grūbes kungs. Replikai viena minūte, kā mēs zinām. Pēc tam arī Bukas kungs gribēs izteikt repliku. Lūdzu.

I.Godmanis: Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Man, protams, jāpasaka, ka tad, kad uzstājos par 34., 35. un 36.panta atstāšanu, es paudu savas domas kā deputāts. Bet esmu valdības priekšsēdētājs, tā kā atbildība gulstas arī uz mani. Es gribu pateikt vienu lietu. Attiecībā uz 32.pantu šie atvieglojumi ir pamatoti, jo ir runa arī par privātkapitālu. Mēs acīmredzot esam noguruši, ir dienas beigas, bet ir nepieciešama ļoti principiāla diskusija vienā jautājumā. Vai ir nepieciešama viena nodokļu likme, kā tas ir pēc Starptautiskā valūtas fonda prasībām, respektīvi, 35 procenti visiem.

Igaunijā pēc savas naudas ieviešanas, neskatoties ne uz ko, noteica 35 procentus visiem. Vai ir nepieciešams strikti nodalīt 25 procentus privātstruktūrām, 35 procentus valsts struktūrām? Tā ir konceptuāla lieta, par ko acīmredzot nevar diskutēt dienas beigās nogurušām galvām. Taču es domāju, ka 32.pantā to varētu svītrot tajā gadījumā, ja mums būtu skaidri definēts, ja mēs izšķiramies par to, ka ir divas likmes. Tas ir stimulējošs faktors privatizācijai. Neapšaubāmi. Jo tikai ar to vien, ka veiksim administratīvus pasākumus, mēs neko nepanāksim. Mums jābūt arī ekonomiskam stimulam. Tādā gadījumā mums ir jāpapildina peļņas nodoklis ar skaidru definīciju – kas ir simtprocentīgi privāts, tam 25 procenti, kas ir valsts, tam 35 procenti. Un es uzskatu, ka tam, kas ir jaukts, arī 35 procenti, jo visas jauktās formas ir slēpta forma, kā izmantot gulošo valsts kapitālu, lai pārpumpētu naudu savā kabatā.

Man jāizsaka nožēla, ka šī lieta nav noformēta līdz galam. Tāpēc man kā valdības vadītājam ir priekšlikums šo jautājumu noņemt no darba kārtības. Mēs sagatavosim jaunu dokumentu, un, es domāju, ļoti īsā laikā izskatīsim, lūgsim piedalīties arī Apvienoto budžeta komisiju un Ekonomikas komisiju, jo jautājums ir pietiekami nopietns. Ja mēs 32.pantu vispār likvidējam, mēs izmetam bērnu kopā, tā teikt, ar visiem skalojamiem autiņiem. Man personīgi šķiet, ka vajag atstāt divas likmes: 25 un 35 procentus. Tad mums būs ļoti smagas sarunas ar Valūtas fondu. Bet mums visā drīzumā jāapspriež sertifikātu likums, un tad mēs varam uzsākt privatizāciju pilnā mērā. Es domāju, ka ir jāatstāj divas likmes. Tas nozīmē, ka valdībai jāsamontē un jāsagatavo dokuments, kurā ir ietvertas visas šīs izmaiņas. Attiecībā uz jauktiem uzņēmumiem, Ziediņa kungs, es esmu kategoriski par to, ka tur ir jābūt 35 procentiem, jo tā ir slēpta forma un tur neko darīt nevar.

Attiecībā uz zemnieku saimniecībām, agroservisa organizāciju un reģionālo mašīnbūvi un par celtniecību zemnieku saimniecībām es esmu interesējies, cik daudz SCO ceļ zemnieku saimniecībās un cik šī celtniecība ir reāla. Godīgi sakot, tā ir vairāk emocionāla nekā reāla. Vēl “švakāka” situācija ir reģionālajā mašīnbūvē un agroservisā. Es domāju, ka šajā gadījumā jāņem vērā lauksaimnieku domas, it sevišķi, ja runa ir par zemnieku saimniecībām.

Attiecībā uz 37. un 38.pantu nākamajā dokumentā mēs noteikti uzturēsim prasību par Latgales kultūrnacionālajām autonomijām, un par to, ka mums ir jāparedz budžetā, nevis atvieglojumi. Godīgi sakot, arī to, kas attiecas uz 26., 25. un 21.pantu, mēs noteikti saglabāsim.

Jautājums ir par 32.pantu. Man ar nožēlu jāatzīst, ka dokuments nav sagatavots tādā kvalitātē, lai mēs to varētu konceptuāli izskatīt. Mans priekšlikums ir noņemt šo jautājumu, mēs iesniegsim šo jautājumu burtiski tuvākajās divās dienās, rīt būs valdības sēde. Es baidos, ka būs principiāla diskusija ne tikai mūsu starpā, bet arī ar Valūtas fondu par to, vai mēs varam atstāt divas likmes vai ir jābūt tikai vienai? Es atbalstu divas likmes, bet tad mums peļņas nodoklī vēl papildus tas ir jāiestrādā, bet tādā gadījumā pirmajā lasījumā mēs to izskatīt šodien nevaram. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par jautājumiem esam beiguši diskutēt, jo gan valdības priekšsēdētājs, gan komisijas atbildīgais pārstāvis šo jautājumu noņēma no izskatīšanas. Tālākas diskusijas un replikas vienkārši ir liekas. Tātad jautājums noņemts no izskatīšanas.

Godājamie kolēģi! Vai ir kas steidzīgs, ko mēs vēl šodien esam spējīgi izdarīt? Es personīgi ierosinātu iet mājās. Tas būtu visprātīgākais, ko šodien mēs varētu darīt.

Lūdzu, Buķeles kundze un Grūbes kungs! Godājamie kolēģi! Sēde vēl nav slēgta! Lūdzu, Buķeles kundze!

E.Buķele: Man ir lūgums izskatīt labojumus stenogrammā. Jautājumā par apgrozījuma nodokli mana balss ir “pret”.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tas nav stenogrammā, tas ir balsojumā, bet es atvainojos, tādā veidā to nedara, Buķeles kundze! Tas ir jāizskata balsu skaitīšanas komisijai. Tātad lūgums balsu skaitīšanas komisijai izskatīt šo Buķeles kundzes iesniegumu. Un labi būtu, ja jūs to rakstiski iesniegtu balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājam.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es gribētu iesniegt otru protestu balsu skaitīšanas komisijai. Tas ir protests sakarā ar to, ka, iepazīstoties ar balsošanas rezultātiem likumprojektā “Par apgrozījuma nodokli”, es konstatēju, ka balsošanā pat ieskaitīta Veltas Čebotarenokas balss. Taču Čebotarenokas kundze šodien parlamenta zālē neatradās. Lūdzu balsu skaitīšanas komisiju izskatīt šo protestu!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie kolēģi, kuriem vēl ir protesti, iesniedziet balsu skaitīšanas komisijai! Es tā domāju, ka tur arī būs pretēji varianti.

Godājamie kolēģi! Līdz ar to plenārsēde šodien slēgta. Paldies. Tiksimies rīt pulksten 10.00. Un pasteidzieties ar protestiem, lūdzu!

(Sēdes beigas)