Ministru kabineta rīkojums Nr.1013

Rīgā 2006.gada 28.decembrī (prot. Nr.69 19.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai valstij piederošās valsts akciju sabiedrības “Latvijas autoceļu uzturētājs” akcijas

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1050) ir izskatījis:

1.1. Jāņa Poruka 2006.gada 31.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 31.augustā ar Nr.3.31);

1.2. Oskara Galandera 2006.gada 31.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 31.augustā ar Nr.3.36);

1.3. sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Alto” (vienotais reģistrācijas Nr.40003338179, juridiskā adrese – Rīga, Avotu iela 1, LV-1011) 2006.gada 31.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 31. augustā ar Nr.3.37).

2. Privatizācijas ierosinātāji:

2.1. Jānis Poruks ierosina privatizēt valstij piederošos 100 % valsts akciju sabiedrības “Latvijas autoceļu uzturētājs” akciju;

2.2. Oskars Galanders ierosina privatizēt valstij piederošos 100 % valsts akciju sabiedrības “Latvijas autoceļu uzturētājs” akciju;

2.3. sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Alto” ierosina privatizēt valstij piederošos 100 % valsts akciju sabiedrības “Latvijas autoceļu uzturētājs” akciju.

3. Pēc privatizācijas ierosinājumu izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. valsts akciju sabiedrība “Latvijas autoceļu uzturētājs” (turpmāk – kapitālsabiedrība) 1997.gada 1.septembrī ir reģistrēta Uzņēmumu reģistrā ar Nr.0003356530 un 2004.gada 24.septembrī, pamatojoties uz Ministru kabineta 2004.gada 8.septembra rīkojumu Nr.606 “Par valsts akciju sabiedrības “Centrālā reģiona ceļi” pieteikšanu ierakstīšanai komercreģistrā kā valsts kapitālsabiedrību”, pārreģistrēta komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.40003356530 (juridiskā adrese – Rīga, Krustpils iela 4, LV-1073). Kapitālsabiedrības pamatkapitāls ir 4633382 lati, vienas akcijas nominālvērtība – viens lats. Kapitālsabiedrības vienīgais akcionārs ir valsts, un kapitāla daļu turētāja ir Satiksmes ministrija;

3.2. saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pantu publiska persona komercdarbību var veikt likumā noteiktajos gadījumos, un šīs darbības veikšanai publiska persona saskaņā ar likumu dibina komercsabiedrību. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 1. un 3.punktu kapitālsabiedrība īsteno darbību valstij stratēģiski svarīgā nozarē – valsts autoceļu ikdienas uzturēšanā, tai skaitā nodrošina valsts autoceļu ikdienas uzturēšanu ziemas periodā un nelabvēlīgos laika apstākļos (piemēram, dabas stihijas, postījumi, plūdi). Līdzšinējā prakse liecina, ka privātās kapitālsabiedrības pašreiz nav gatavas nodrošināt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanu visā Latvijas teritorijā. Ja valsts autoceļu ikdienas uzturēšana netiek garantēta visā Latvijas teritorijā, tad ziemas sezonā, krasi mainīgos vai ārkārtējos laika apstākļos transportlīdzekļu satiksme pa valsts autoceļiem var tikt būtiski ierobežota, kas var radīt negatīvu ietekmi uz valsts tautsaimniecību un ceļu satiksmes drošību;

3.3. pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 37.pantu, kapitāla daļu turētājs var noteikt valsts kapitālsabiedrības peļņas izlietošanas principus, ievērojot likumos, Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību reglamentējošajos dokumentos noteiktos mērķus un uzdevumus. Kapitālsabiedrības valsts kapitāla daļu turētāja ir Satiksmes ministrija. Saskaņā ar likuma “Par autoceļiem” 7.panta pirmo daļu Satiksmes ministrija īsteno autoceļu valsts pārvaldi. Satiksmes ministrijas darbības stratēģijas 2007.–2009.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2006.gada 6.jūlija rīkojumu Nr.507 “Par Satiksmes ministrijas darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam”) 1.4.2.punktā noteikts, ka viens no galvenajiem Satiksmes ministrijas uzdevumiem ir kopējā Eirāzijas transporta sistēmā integrētas, kvalitatīvas, konkurētspējīgas transporta infrastruktūras un uzņēmējdarbības vides izveidošana un satiksmes drošības nodrošināšana, kā arī ikdienas un periodisko valsts autoceļu tīkla uzturēšanas darbu izpilde. Kapitālsabiedrība, veicot pasūtījumus valsts autoceļu ikdienas uzturēšanā, ievēro ne tikai komercdarbības principus, bet arī Satiksmes ministrijas pieņemtos lēmumus, kas saistīti ar valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbiem. Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas stratēģijā 2007.–2014.gadam (apstiprināta ar Satiksmes ministrijas 2005.gada 28.septembra rīkojumu Nr.160 “Par Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas stratēģiju 2007.–2014.gadam”) kapitālsabiedrībai ir uzdots pilnveidot tehnoloģiskās iespējas, kā arī nodrošināt transportlīdzekļu satiksmi nepietiekama valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas finansējuma apstākļos, nepieciešamības gadījumā, sevišķi krīzes apstākļos, operatīvi koriģēt darbību neatliekamu un ārkārtēju autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanā.

Kapitālsabiedrība saskaņā ar iepriekš minētajiem normatīvajiem aktiem un politikas plānošanas dokumentiem var nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu valsts autoceļu ikdienas uzturēšanā.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome), lemjot par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai šī valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts ir nepieciešams.

5. Ikviena personas tiesību ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, ir jāatbilst samērīguma principam, proti, ja publiskā vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam labums, ko sabiedrība iegūst, noraidot Jāņa Poruka, Oskara Galandera un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Alto” kapitālsabiedrības privatizācijas ierosinājumu, ir lielāks nekā to tiesisko interešu ierobežojums, jo netiek apdraudēta kapitālsabiedrības īstenoto funkciju izpilde.

6. No minētajiem apsvērumiem secināms, ka kapitālsabiedrības akciju privatizācijas ierosinājums ir noraidāms un kapitālsabiedrības akcijas nav nododamas privatizācijai.

7. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 1. un 3.punktu, Ministru kabinets nolemj noraidīt Jāņa Poruka, Oskara Galandera un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Alto” privatizācijas ierosinājumu par kapitālsabiedrības akciju privatizāciju un atteikt nodot privatizācijai valstij piederošās 4633382 kapitālsabiedrības akcijas, jo tās nepieciešamas stabilas un prognozējamas komercdarbības veikšanai stratēģiski svarīgā nozarē – valsts autoceļu ikdienas uzturēšanā.

8. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā tiesā (Rīgā, Antonijas ielā 6, LV-1010) viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

Ministru prezidenta vietā – reģionālās attīstības un pašvaldību   lietu ministrs A.                  Štokenbergs

Satiksmes ministra vietā – bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks