Ministru kabineta 2007.gada 2.janvāra sēdē

ĀM: Par iespēju Maķedonijas diplomātisko pasu turētājiem Latvijā ieceļot bez vīzas

Otrdien, 2.janvārī, Ministru kabineta sēdē tika pieņemti “Noteikumi par Latvijas Republikas valdības un bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas valdības līgumu par vīzu prasības atcelšanu diplomātisko pasu turētājiem”, kas ļaus bez vīzas Latvijā ieceļot bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas diplomātisko pasu turētājiem.

Maķedonijas valdība 2006.gada 7.jūnijā pieņēma lēmumu pastāvīgi atcelt vīzu režīmu Latvijas Republikas pilsoņiem. Bezvīzu režīma noteikšana līdz 90 dienām pusgada laikā Maķedonijas diplomātisko pasu turētājiem apliecinās Latvijas Republikas atbalstu Rietumbalkānu reģiona valstīm un sekmēs Latvijas un Maķedonijas divpusējās attiecības. Līgums tiks noslēgts notu apmaiņas ceļā.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

 

FM: Par izmaiņām valsts un pašvaldību iestāžu gada pārskata sagatavošanas kārtībā

Valdība otrdien, 2.janvārī, apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumos Nr.446 “Valsts budžeta iestāžu un pašvaldību gada pārskatu sagatavošanas kārtība”, kas nosaka kārtību un apjomu, kādā valsts budžeta iestādes un pašvaldības sagatavo gada pārskatu, lai informētu sabiedrību par piešķirtajiem budžeta līdzekļiem un to izlietojumu.

Lai paaugstinātu pārskata kvalitāti, noteikumos tiks sniegts papildu skaidrojums par darījumu uzrādīšanu pārskatu formās un noteikts, ka valsts budžeta iestādēm tiek papildināts gada pārskata apjoms – paredzot pārskatam pievienot saskaņotu kopsavilkuma pārskatu par kases ieņēmumiem un kopiju par veiktajiem izdevumiem ekonomiskās klasifikācijas, programmu un apakšprogrammu griezumā.

Tāpat grāmatvedības politikas aprakstā būs jānorāda informācija ne tikai par pārskatu sagatavošanā izmantotajām metodēm un uzskaites principiem, kas nepieciešami pārskatu izpratnei.

Grāmatvedības politikas aprakstā būs jāuzrāda arī informācija par:

• izmaiņām uzskaites principos;

• nozīmīgākajām uzskaites politikām;

• konsolidācijas pamatprincipiem;

• aplēšu izmantošanu un to izmaiņām;

• notikumiem pēc bilances datuma.

Grozījumi noteikumos “Valsts budžeta iestāžu un pašvaldību gada pārskatu sagatavošanas kārtība” izstrādāti, ņemot vērā Valsts kontroles revīzijas ziņojumā minētos ieteikumus.

 

FM: Par preču un pakalpojumu loteriju uzraudzību

Ministru kabineta (MK) sēdē otrdien, 2.janvārī, pieņemti MK noteikumi par preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas uzraudzības un kontroles kārtību. Šie noteikumi aizstās pašlaik spēkā esošos MK 2003.gada 16.decembra noteikumus Nr.731. Noteikumi sīkāk paskaidro kārtību, kā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija uzrauga un kontrolē, kā preču un pakalpojumu loterijas rīkotāji ievēro Preču un pakalpojumu loteriju likumu un citus normatīvos aktus.

Noteikumi paredz, ka Izložu un azartspēļu inspekcija rīko pārbaudes vietās, kur tirgo preces un sniedz pakalpojumus, vietās, kur loterijas norises laikā nosaka laimējušās personas, kā arī vietās, kur atrodas ar preču vai pakalpojumu loterijas rīkošanu saistītie dokumenti un datu bāzes.

Loterijas atļaujas saņēmējam ir jānodrošina, lai telpās, kur atrodas ar loterijas rīkošanu saistītie dokumenti un datu bāzes, inspekcijas pārstāvjiem būtu pieejama inspekcijas izsniegta loterijas atļauja, inspekcijas apstiprināti preču vai pakalpojumu loterijas noteikumi un grāmatvedības dokumenti. Tāpat noteikumi reglamentē, kādi dokumenti un cik ilgu laiku pēc loterijas beigām ir jāuzglabā loterijas atļaujas saņēmējam.

Noteikumi arī paredz, ka komersantam, kas organizē loteriju, kuras laimestu fonds nav lielāks par 500 latiem, jānodrošina, lai loterijas rīkošanas laikā un vismaz sešus mēnešus pēc loterijas norises beigām būtu saglabāti personu iesūtītie dokumenti, kas apliecina dalību preču vai pakalpojumu loterijā.

Ja par loterijas norisi ir iesniegtas pretenzijas, komersantam, kas organizē loteriju, kuras laimestu fonds nav lielāks par 500 latiem, pretenzijas un atbildes uz tām jāglabā vismaz 12 mēnešus.

 

FM: Par jaunu kārtību līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izmantošanai

Otrdien, 2.janvārī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja noteikumu projektu darbībai ar līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. MK noteikumi “Finanšu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” apstiprināto līdzekļu pieprasīšanas, pieprasījuma izskatīšanas, līdzekļu piešķiršanas, izlietojuma, uzskaites, kontroles un pārskatu sniegšanas kārtība” nosaka kārtību, kādā 2007.gada valsts budžeta atbilstošajā programmā apstiprinātos līdzekļus pieprasa, piešķir un kontrolē to izlietojumu.

Noteikumi salīdzinājumā ar spēkā esošajiem MK 2005.gada 23.augusta noteikumiem Nr.636 papildināti ar jauniem punktiem, kas nosaka iesniedzamos dokumentus un kārtību gadījumos, kad ministrija pieprasa līdzekļus pašvaldībai, komersantam, citai juridiskai personai, kas nav budžeta iestāde. Līdz ar to noteikumi papildināti ar jaunu veidlapu “Pamatbudžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” līdzekļu izlietotāja (pašvaldības/ komersanta, citas juridiskas personas) resursu (ieņēmumu) un plānoto izdevumu tāme”.

Tāpat noteikumos precizēti Valsts kasē atveramie konti piešķirto līdzekļu pārskaitīšanai ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm. Paredzēta arī līdzekļu pārskaitīšanas kārtība transfertu veidā, ņemot vērā izmaiņas budžeta ieņēmumu un izdevumu klasifikācijās, kas stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī. Saistībā ar jaunajām klasifikācijām noteikumi precizē arī veidlapas līdzekļu saņēmēja plānoto izdevumu tāmei un izlietojuma pārskatam.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par biometrijas datu apstrādes sistēmu

Ministru kabinets otrdien, 2.janvārī, atbalstīja likumprojektu “Biometrijas datu apstrādes sistēmas likums”, kas regulē biometrijas datu ieguves, apstrādes un izmantošanas kārtību.

Likumprojektu izstrādāja iekšlietu ministra izveidota starpinstitūciju darba grupa, kurā piedalījās pārstāvji no Ārlietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Drošības policijas, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra, Satversmes aizsardzības biroja, Ģenerālprokuratūras, Datu valsts inspekcijas, Valsts cilvēktiesību biroja un Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra.

Likumprojekts regulē jautājumus, kas saistīti ar biometrijas datu apstrādes sistēmas izveidi, paredzot, ka sistēmas pārzinis un turētājs būs Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Tāpat projektā noteikti biometrijas datu avoti un apstrādes sistēmā iekļaujamie dati, biometrijas datu izmantošana, paredzot konkrētas iestādes, kurām ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā šos datus izmantot. Likums regulēs arī biometrijas datu apstrādes uzraudzības jautājumus un noteiks konkrētu termiņu biometrijas datu glabāšanai.

Likumprojekts nepieciešams, jo saskaņā ar Eiropas Savienības noteikto politiku dalībvalstīm jau tuvākajos gados būs jānodrošina biometrijas datu – sejas digitālā attēla un pirkstu nospiedumu – iekļaušana jaunā parauga personu apliecinošos dokumentos, ceļošanas dokumentos, vīzās un uzturēšanās atļaujās. Lai nodrošinātu atbilstošo Eiropas Savienības regulu prasību izpildi, jau sākot ar 2006.gada otro pusi Latvijā jāuzsāk jauno pasu ar pases turētāja sejas digitālo attēlu izsniegšana, kā arī paredzams, ka 2009.gada beigās pasēs jāsāk iekļaut informācija arī par pases turētāja pirkstu nospiedumiem. Taču šobrīd Latvijā nav vienotas normatīvās bāzes, kas atļautu biometrijas datu tiesisku apstrādi centralizētā biometrijas datu apstrādes sistēmā.

Laikā no 2006. līdz 2010.gadam Latvijā plānots izsniegt apmēram 1,5 miljonus jauno pasu, kā arī ik gadu izsniegt aptuveni 125 tūkstošus vīzu ar personas biometrijas datiem.

Biometrijas datu apstrādes sistēmas ieviešanai – tehnikas un programmatūras iegādei – šogad būs nepieciešami 1,6 miljoni latu, nākamgad – 1,7 miljoni latu, bet sistēmas uzturēšanai 2009. un turpmākajos gados būs vajadzīgs nedaudz vairāk nekā 400 tūkstoši latu gadā.

Likumprojekts vēl jāatbalsta Saeimai.

  

IeM: Par pabalstu un kompensāciju palielināšanu ārvalstīs dienošajiem IeM darbiniekiem

Lai saskaņotu pabalstu un kompensāciju apjomu, ko saņem ārvalstīs dienošie Iekšlietu ministrijas (IeM) sistēmas iestāžu darbinieki, ar pabalstiem un kompensācijām diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām, Ministru kabinets (MK) otrdien, 2.janvārī, atbalstīja grozījumus divos MK noteikumos.

Ar grozījumiem Ministru kabineta 2006.gada 26.septembra noteikumos Nr.802 “Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību sakaru virsniekiem, kuri pilda dienesta pienākumus ārvalstīs” ārvalstīs dienošo Iekšlietu ministrijas amatpersonu algas pabalsta, dzīves dārdzības koeficienta un dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmērs pielīdzināts attiecīgajiem maksājumiem, kas saskaņā ar grozījumiem Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumos Nr.764 “Pabalstu un kompensāciju izmaksas noteikumi diplomātiskajā un konsulārajā dienestā” paredzēti diplomātiskajām un konsulārajām amatpersonām.

Savukārt grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 26.septembra noteikumos Nr.804 “Noteikumi par pabalsta un kompensācijas apmēru Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi, kuras ārvalstī apsargā Latvijas Republikas vēstniecību vai pārstāvniecību, kā arī kārtību, kādā sedz ar minēto amatpersonu uzturēšanos ārvalstī saistītos izdevumus” paredz pielīdzināt diplomātu saņemtajām kompensācijām IeM sistēmas amatpersonu dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmērus.

Tāpat ar grozījumiem noteikts, ka MK katru gadu līdz 1.jūnijam pārskata IeM sistēmas amatpersonām maksājamo kompensāciju apjomu atbilstoši dzīves dārdzībai attiecīgajā valstī.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

IZM: Par Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūras maksas pakalpojumu cenrādi

Otrdien, 2.janvārī, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto MK noteikumu projektu “Noteikumi par Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūras sniegto maksas pakalpojumu cenrādi”.

Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūras (VIKNVA) tiesības iekasēt maksu par aģentūras sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem ir noteiktas 2005.gada 16.augusta MK noteikumu Nr.603 “Vispārējās izglītības kvalitātes nodrošināšanas valsts aģentūras nolikums” 5.5.apakšpunktā.

Projekts ir izstrādāts, pamatojoties uz likuma par budžetu un finanšu vadību 5.panta devīto daļu, kas nosaka, ka MK izdod noteikumus par valsts tiešās pārvaldes iestāžu sniegto maksas pakalpojumu cenrāžu apstiprināšanu.

Šobrīd VIKNVA maksas pakalpojumi nav paredzēti, bet saskaņā ar 2005.gada 16.augusta MK noteikumu Nr.612 “Kārtība, kādā akreditē vispārējās izglītības programmas un izglītības iestādes, kā arī atestē valsts un pašvaldību dibināto vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu vadītājus” 38.punktu ekspertu ceļa izdevumus no dzīvesvietas līdz izglītības iestādei un atpakaļ, dienas naudu un izdevumus par viesnīcu (naktsmītni) atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi, kā arī ekspertu darba samaksu proporcionāli pienākumu pildīšanas laikam atbilstoši normatīvajos aktos par ierēdņu un tiešās pārvaldes iestāžu darbinieku darba samaksu noteiktajām tiešās pārvaldes iestāžu 3.kvalifikācijas pakāpes eksperta (ierēdņa) darba samaksas normām sedz attiecīgās izglītības iestādes dibinātājs, slēdzot līgumu ar aģentūru.

Cenrādī ir iekļauti un uzskaitīti aģentūras sniegtie publiskie pakalpojumi, lai pilnvērtīgi izmantotu aģentūras kapacitāti un resursus un lai maksas pakalpojumu sniegšanu padarītu pilnībā saistošu attiecībā pret trešajām personām.

Noteikumu projektā noteikts cenrādis aģentūras sniegtajiem maksas pakalpojumiem:

1) pedagogu tālākizglītības kursu rīkošana;

2) konsultāciju un metodiskās palīdzības sniegšana;

3) pētījumu vadība un administrēšana;

4) datu apstrāde;

5) dokumentu atkārtota izsniegšana.

Kursu un semināru pakalpojuma izmaksas vienai cilvēkstundai veido šādi elementi: atalgojums lektoriem, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ar administrācijas darbības nodrošināšanu saistīto pakalpojumu izmaksas, t.sk., naktsmītnes lektoriem, ceļa izdevumi un maksa par degvielu, mācību līdzekļu un materiālu izmaksas, pievienotās vērtības nodoklis. Pakalpojuma izmaksas ir atkarīgas no pakalpojuma saņēmēju skaita grupā, laika normas stundās, kursu/semināru norises vietas.

Sagatavojot normatīvā akta projektu, konsultācijas notikušas ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku apvienību, Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju, Latvijas vecāku apvienību “Visi”, Latvijas Skolu bibliotekāru biedrību, Privātskolu asociāciju, Latvijas Pašvaldību savienību, minētās organizācijas atbalsta šo noteikumu projektu.

  

IZM: Par Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas Satversmes grozījumiem

Otrdien, 2.janvārī, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrija sagatavoto MK rīkojuma projektu “Par Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas Satversmes grozījumu apstiprināšanu”.

Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu citu personu dibināto augstskolu satversmi un tās grozījumus pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma apstiprina MK.

2006.gada 6.aprīlī spēkā stājās grozījumi Augstskolu likumā, kuru pārejas noteikumu 18. un 19.punkts paredz augstskolām nodrošināt savu satversmju atbilstību Augstskolu likumā noteiktajām prasībām.

Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) ir juridiskās personas, akciju sabiedrības “Izglītības nams”, dibināta augstskola.

ISMA Satversmes sapulce 2006.gada 27.jūnija sēdē pieņēma lēmumu izdarīt attiecīgus grozījumus ISMA Satversmē.

ISMA Satversmes grozījumi ietver jaunu jēdzienu “ievēlēšanas vieta” iepriekšējā jēdziena “pamatdarba vieta” vietā un tajos ir iekļautas prasības par studējošo īpatsvara izmaiņām ISMA Satversmes sapulcē un Senātā, kā arī tiek izdarītas redakcionālas izmaiņas – vārds “finansu” tekstā aizstāts ar vārdu “finanšu”, vārds “šķīrējtiesa” aizstāts ar vārdiem “akadēmiskā šķīrējtiesa”, vārds “ievēl” aizstāts ar vārdu “ievēlē”.

Rīkojuma projekts ir nepieciešams, lai tiktu izpildītas Augstskolu likumā noteiktās prasības.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

LM: Par atlīdzības nodrošināšanu maksātnespējīgo darba devēju darbiniekiem

Lai uzlabotu to maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku sociālo aizsardzību, kuri līdz 1997.gada 1.janvārim ieguvuši arodslimību vai cietuši nelaimes gadījumā darbā, noteikts, ka turpmāk šie darbinieki kaitējuma atlīdzību saņems par visu nesamaksāto periodu.

Līdz šim maksātnespējīgo uzņēmumu darbiniekiem kaitējuma atlīdzība netika izmaksāta par to laika periodu no brīža, kad tiesa pasludināja darba devēja maksātnespēju līdz piešķirto līdzekļu pārskaitīšanai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) speciālajā budžetā.

Turpmāk ar 2007.gada 1.janvāri VSAA nodrošinās atlīdzības turpmāko izmaksu darbiniekiem, sākot ar dienu, kad darba devējs ir pasludināts par maksātnespējīgu.

2005.gadā kaitējuma atlīdzību saņēma 17 darbinieki. Pamatojoties uz VSAA un Maksātnespējas aģentūras statistikas datiem, 2007.gadā kaitējuma atlīdzību papildus plānots nodrošināt 15 maksātnespējīgo darba devēju darbiniekiem. Vidējais prognozējamais atlīdzības apmērs ir 36,25 lati mēnesī jeb 435 lati gadā.

Tas noteikts otrdien, 2.janvārī, valdībā apstiprinātajos Labklājības ministrijas (LM) izstrādātajos grozījumos noteikumos par darbā nodarītā kaitējuma atlīdzības aprēķināšanas, finansēšanas un izmaksas kārtību. Minētie grozījumi sagatavoti atbilstoši Saeimā pieņemtajām izmaiņām likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”.

Atgādinām, ka likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” noteiktas maksātnespējīgo darba devēju darbinieku (arodslimība vai nelaimes gadījums darbā ir noticis līdz 1997.gada 1.janvārim) tiesības no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem saņemt kaitējuma atlīdzību par visu nesamaksāto laika periodu līdz darba devēja maksātnespējas pasludināšanai tiesā.

 

LM: Par bezdarba mazināšanas pasākumiem valstī

Lai paplašinātu aktīvajos nodarbinātības pasākumos iesaistīto bezdarbnieku loku, kā arī ieviestu jaunus pasākumus bezdarba mazināšanai, Labklājības ministrija izstrādājusi grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā. Grozījumi otrdien, 2.janvārī, apstiprināti Ministru kabineta sēdē.

Turpmāk Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), sadarbojoties ar pašvaldību sociālajiem dienestiem un narkoloģijas speciālistiem, rīkos atsevišķus nodarbinātības pasākumus arī tiem bezdarbniekiem, kuriem izveidojusies atkarība no alkohola, narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām. Līdz šim atsevišķi pasākumi tika rīkoti tādām bezdarbnieku grupām kā, piemēram, cilvēkiem ar invaliditāti, jauniešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem, pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem u.c.

Tāpat NVA, sākot ar 2008.gada 1.janvāri, piedāvās apmācīt uzņēmumu darbiniekus, nodrošinot šo cilvēku kvalifikācijas celšanu, pārkvalifikāciju un tālākizglītību. Tādējādi tiks uzturēta viņu konkurētspēja darba tirgū, kā arī mazināts bezdarba iestāšanās risks.

Lai atvieglotu bezdarbnieku un darba meklētāju iespējas saņemt NVA piedāvātos pakalpojumus, piemēram, reģistrēties bezdarbnieka statusa iegūšanai, aģentūrā nebūs jāuzrāda dokumenti, kas satur citas valsts iestādes rīcībā esošu informāciju, piemēram, izziņu par deklarēto dzīvesvietu. To paredz grozījumos NVA noteiktās tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt darbam nepieciešamo informāciju no vairākām valsts un pašvaldību institūcijām – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Uzņēmumu reģistra, Datu valsts inspekcijas, Centrālās statistikas pārvaldes u.c. institūcijām.

Apstiprinātajos grozījumos precizēta arī nodarbinātības veicināšanas un bezdarba samazināšanas jomā iesaistīto ministriju kompetence. Atbilstoši precizējumiem Ekonomikas ministrija turpmāk koordinēs darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēšanas procesu.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

TM: Par tiesas spriedumu izpildi uzņēmumu likvidācijas lietās

Ministru kabinets otrdien, 2.janvārī, izskatīja Uzņēmumu reģistra (UR) un Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par tiesas spriedumu izpildi uzņēmumu likvidācijas lietās.

Kā teikts informatīvajā ziņojumā, no 1998.gada Uzņēmumu reģistra sagatavoja prasības pieteikumus tiesai par tādu uzņēmumu likvidāciju, kuri bija pieļāvuši normatīvo aktu pārkāpumus. Ja tiesa prasību par uzņēmuma likvidāciju apmierināja, tika noteikts, ka likvidāciju veic UR, taču UR nolēmums netika paziņots, tādējādi UR nebija informēts, ka jāveic šo uzņēmumu likvidācija.

Saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumu UR reģistrētus subjektus un uzņēmējsabiedrības, to filiāles, nodaļas un pārstāvniecības, izņemot kooperatīvās sabiedrības, likumā noteiktajā kārtībā un termiņos uz pieteikuma pamata ieraksta komercreģistrā.

UR reģistrētu SIA un AS līdz 2004.gada 31.decembrim bija jāpiesaka ierakstīšanai komercreģistrā vai ar dalībnieku sapulces lēmumu jāuzsāk šādas sabiedrības likvidācija. Kā noskaidrojās, izdarot ierakstus UR par darbības izbeigšanu tiem subjektiem, kas nav iesnieguši pieteikumu ierakstīšanai komercreģistrā vai par likvidāciju, aptuveni 300 uzņēmumu lietās tiesa bija apmierinājusi UR prasību par likvidāciju. Lai UR varētu izpildīt tiesas spriedumus, papildus vajadzīgi Ls 48 000. Likvidācijas procesu visu minēto uzņēmumu lietās būtu iespējams pabeigt divu gadu laikā – attiecīgi 2007. un 2008.gadā nepieciešami Ls 24 000 katru gadu.

Pēc attiecīga Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas un valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas tiktu uzsākta attiecīgo uzņēmumu likvidācija. 

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības izdevumu samaksu

Ministru kabinets otrdien, 2.janvārī, apstiprināja ar juridisko palīdzību saistīto izdevumu samaksas un personas īpašās situācijas, īpašuma stāvokļa un ienākumu līmeņa uzlabošanās izvērtēšanas kārtību. Noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) un Juridiskās palīdzības administrācijas (JPA) speciālisti.

Noteikumi paredz kārtību, kādā izvērtēt personas īpašās situācijas, īpašuma stāvokļa vai ienākumu līmeņa uzlabošanos gada laikā pēc valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanas, un kārtību, kādā persona, kas saņēmusi juridisko palīdzību, apmaksā ar juridisko palīdzību saistītos izdevumus.

Kā teikts TM izstrādātajā noteikumu projektā, izvērtēšanu JPA veiks vienu reizi, kad būs pagājis gads pēc juridiskās palīdzības piešķiršanas. Lai veiktu izvērtēšanu, tiks pieprasīta informācija par personas īpašuma stāvokļa vai ienākumu līmeņa uzlabošanos gada laikā. Ja persona minēto informāciju nesniegs vai tās iesniegtā informācija nebūs pietiekama vai radīs šaubas, JPA varēs pieprasīt informāciju par personas īpašo situāciju, ienākumiem vai īpašuma stāvokli no valsts un pašvaldību institūcijām, citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai citu valstu kompetentajām valsts iestādēm, kā arī no privātpersonām. JPA izvērtēs saņemto informāciju un pieņems lēmumu par izdevumu samaksu, kuru persona varēs apstrīdēt.

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums nosaka, ka valsts nodrošina juridisko palīdzību jebkurai personai, kas ieguvusi maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu. Tomēr gada laikā personas statuss var mainīties, tāpēc izstrādātie noteikumi paredzēs gadījumus, kad personas īpašā situācija, īpašuma stāvoklis un ienākumu līmenis gada laikā pēc juridiskās palīdzības piešķiršanas ir būtiski uzlabojies. Piemēram, persona ir ieguvusi īpašuma tiesības uz kustamo vai nekustamo īpašumu vai personas vidējie mēneša ienākumi par pēdējiem sešiem mēnešiem pārsniedz valstī noteiktās divas minimālās mēneša darba algas.

Gadījumā, ja persona lēmumu neizpildīs un nesamaksās ar juridisko palīdzību saistītos izdevumus labprātīgi, administrācija JPA vērsīsies pie tiesu izpildītājam.

 

TM: Par Valsts zemes dienesta turējumā esošās valsts kustamās mantas nodošanu Aizsardzības ministrijai

Ministru kabinets 2.janvārī izdeva rīkojumu par Tieslietu ministrijas padotības iestādes – Valsts zemes dienesta (VZD) – turējumā esošās valsts kustamās mantas nodošanu Aizsardzības ministrijai.

Kā teikts Tieslietu ministrijas sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, valsts kustamās mantas Ls 2 183 784 vērtībā nodošana nepieciešama, jo valsts ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeogrāfiskās informācijas pamatdatu sagatavošanas un uzturēšanas funkcijas, kā arī Ģeodēzijas pārvaldes, Kartogrāfijas pārvaldes, Lielmēroga kartēšanas pārvaldes strādājošo amata vietas VZD nodeva valsts aģentūrai “Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra”, kas tika izveidota Aizsardzības ministrijas padotībā.

Aizsardzības ministrijai tiks nodotas datortehnika un automašīnas.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

ZM: Par prasībām mājdzīvnieku barības tirdzniecības vietai

Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas izstrādātos Ministru kabineta noteikumus “Noteikumi par prasībām tirdzniecības vietai, kur pārdod mājas (istabas) dzīvnieku barības maisījumus no atvērta oriģinālā iepakojuma, un šīs tirdzniecības vietas reģistrācijas kārtību”.

Noteikumi paredz, ka tirdzniecības vietā atļauts pārdot mājas dzīvnieku barības maisījumus no atvērta oriģinālā iepakojuma, kas nav lielāks par 50 kg, un tirgotājam jānodrošina, lai dzīvnieku barības maisījums būtu marķēts.

Tāpat dokumentā norādīts, ka tirgotājam jānodrošina kvalitātes kontrole, kuru veic kvalitātes vadības jomā apmācīta par to atbildīgā persona. Savukārt pašam tirgotājam jānodrošina piemēroti glabāšanas un tirdzniecības apstākļi – sausas telpas, paliktņi vai plaukti barības iepakojumu novietošanai, noslēgts iepakojums.

Tirgotājam tirdzniecības vietā arī jāizveido un jāuztur dzīvnieku barības maisījumu reģistrs (norāda ieraksta kārtas numuru, ieraksta datumu, izplatītāja (ražotāja) nosaukumu un adresi, partijas numuru un barības maisījuma daudzumu), lai nodrošinātu attiecīgo produktu izsekojamību. Savukārt pārdevējam pēc pircēja pieprasījuma jāizsniedz viņam rakstiska informācija, kas atbilst attiecīgā barības maisījuma oriģinālā iepakojuma marķējumā norādītajai informācijai.

Noteikumos paredzēta arī reģistrācijas kārtība, kurā noteikts, ka tirgotājam jāiesniedz Pārtikas un veterinārajā dienestā iesniegums par reģistrāciju.

 

ZM: Par institūciju un komercsabiedrību specializāciju

Valdība akceptējusi Zemkopības ministrijas izstrādātos Ministru kabineta noteikumus “Noteikumi par institūciju un komercsabiedrību specializāciju lauksaimniecības augu sugu ģenētisko resursu kolekcionēšanā, saglabāšanā, raksturošanā, izvērtēšanā un izmantošanā”.

Tā kā vairākām institūcijām ir mainīti nosaukumi un turpmāk ZM uzraudzībā ir arī valsts aģentūra “Latvijas valsts mežzinātnes institūts “Silava””, pamatojoties uz Sēklu aprites likumu, noteikumos ir veiktas izmaiņas. Noteikumi papildināti ar valsts aģentūras “Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava”” deleģētajām funkcijām. 

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa