Visaugstisvētītā Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra Kristus Piedzimšanas svētku vēstījums Dievu mīlošiem draudžu ganiem, cienījamai mūku kārtai un visiem Latvijas Pareizticīgās Baznīcas uzticamajiem bērniem

“Patiesi liels ir dievbijības noslēpums: Dievs skatīts miesā” (1. Tim. 3, 16)

Mīļotie tēvi, brāļi un māsas! Pateicoties Dieva žēlastībai, mēs atkal esam sagaidījuši diženās un priecīgās Kristus Piedzimšanas svētku dienas, kad Svētā Baznīca atceras Dieva apsolījuma piepildījumu cilvēku dzimumam. Daudzus gadu simtus cilvēks vērsa savus skatus uz debesīm un gaidīja, kad gan piepildīsies pravietojums par cilvēku dzimuma pestīšanu.

Pirmais cilvēks tika radīts dzīvei Dievā, saskarsmei ar Viņu, bet nostājās uz grēka ceļa. Un, vienreiz nostājies uz šī ceļa, cilvēks pa to arī aizgāja, pastāvīgi attālinoties no sava Radītāja. Grēka bojāts, saindēts ar nāvi un kļuvis mirstīgs, cilvēks nevarēja atrast mieru, viņa dvēsele skuma pēc Dieva, alka savienoties ar Viņu. Un, vēršoties pie Radītāja, cilvēks sacīja: “Lai novērstu ļaunumu, kuru mums nav spēka labot, ir vajadzīga Tava iejaukšanās.” Un lūk, Bētlemes pilsētā “Ķēniņš Jēzus, vēlēdamies ārstēt, dziedināja neveselos, pats kļuvis cilvēks. Pats pilnīgākais bērnu skolotājs bija bērns kopā ar bērniem, lai darītu gudrus nesaprātīgos. Debesu maize nonāca uz zemes, lai padzirdītu izslāpušos,” – tā par Kristus Iemiesošanos saka svētais Jeruzalemes Kirils (12.pamācība ticībā mācāmajiem). “Un vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū.” (Jņ. 1,14) 

No Vecās Derības Svētajiem Rakstiem mēs zinām, ka Dievs radīja sauli ar vienu vārdu, bet cilvēku ar Savām rokām. Šeit mēs redzam norādi uz Dieva cilvēkmīlestības lielo noslēpumu. Mēs nevaram pilnīgi aptvert, cik liela ir Dieva mīlestība, cik dārgi mēs Viņam esam. Svētajās Kristus Piedzimšanas svētku dienās mēs īpaši sajūtam mūsu tuvību ar Dievu un Viņa mīlestību. Lai šī mīlestība mūs stiprina mūsu dzīvē un palīdz cīņā ar grēku. Dievs, iemīlēdams cilvēku, šīs mīlestības dēļ nonāca uz zemes, savienojies ar cilvēcisko būtību, mums māca šo mīlestību. Mīlestība – tas ir galvenais, kas cilvēkam jāiemācās uz zemes. Kurā nav mīlestības, tas nav iepazinis Dievu. Mīlestība necieš lepnumu, godkāri, mīlestība necieš savtīgumu un nemeklē labumu sev. Ikvienam cilvēkam jāatver sava sirds Dievišķajai mīlestībai. Mūsu sirdīm jākļūst par to Bētlemes silīti, kurā šodien dus Dzimušais Dievabērns Kristus.

Aizejošais gads bijis pilns ar neizsakāmu Dieva Žēlastību pret mums. Mēs piedzīvojām apbrīnojamās Kristus Augšāmcelšanās svētku dienas, kad īpaši krāšņi atklājās Pareizticības spožums. Notika vēsturiskā mūsu Baznīcas Pirmsvētītāja Svētīgākā Patriarha Aleksija II vizīte Latvijā. Pirmo reizi 900 gados, kopš Latvijā pastāv Pareizticība, mūs apmeklēja mūsu Svētās Mātes Krievijas Pareizticīgās Baznīcas Pirmsvētītājs, kuru ar lielu godu un cieņu sagaidīja arī Latvijas Valsts Prezidente.

Par nozīmīgu notikumu visiem ticīgajiem kļuva vēsturiskā Daugavpils vikariāta atjaunošana un Augstisvētītā Daugavpils Bīskapa Aleksandra hirotonija.

Mēs esam pateicīgi Kungam par lielas Dievišķās svētības izrādīšanu redzamā veidā caur bagātīgu mirru izdalīšanos no svētajām ikonām Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē un Kristus Apskaidrošanās klosterī. Mēs ceram, ka tā ir zīme, ka Svētais Gars neatstāj Baznīcu, kura ir “patiesības balsts un stiprinājums”.

Pavadīsim šīs svētās dienas lūgšanās, mīlestībā un labdarībā. Lai Kristus Piedzimšanas svētku prieks šodien ienāk katrā sirdī, katrā mājā, piepildot tās ar Bētlemes gaismu un Dievišķo Mīlestību. Piedzimušais Kristus lai dāvā mums visiem mieru un pestīšanu.

Dieva man uzticēto Latvijas draudzi sirsnīgi sveicu lielajos un prieka pilnajos Dieva Kunga un mūsu Pestītāja Jēzus Kristus miesā Piedzimšanas svētkos un ar Jauno gadu. Lai iemiesojies Kungs svēta Jauno gadu un dod mums veselību, pestīšanu, mieru un garīgu prieku. Lai nākamais gads būtu miera un Dieva svētības laiks.

Dieva žēlastībā pazemīgais
Aleksandrs, Rīgas un visas Latvijas Metropolīts

Kristus Piedzimšanas svētkos, 2006./2007.g.

Vēstījumā saglabāta metropolīta rakstība