Ministru kabineta 2007.gada 8.janvāra ārkārtas sēdē

MK: Par Valsts drošības iestāžu padomi

Ministru kabinets 8.janvāra ārkārtas sēdē pieņēma Ministru kabineta noteikumus Satversmes 81.panta kārtībā – “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”, “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” un “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (skat. šā “LV” laidiena 16.lpp. – Red.).

Sagatavotie grozījumi izstrādāti atbilstoši deklarācijai par Ministru kabineta iecerēto darbību un citiem valdības definētajiem neatliekami veicamajiem uzdevumiem, lai nodrošinātu efektīvu izpildvaras koordināciju valsts drošības jautājumos.

Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā paredz, ka Valsts drošības iestāžu (VDI) padomi vada Ministru prezidents un tās sastāvā ietilpst aizsardzības, ārlietu, iekšlietu un tieslietu ministrs. VDI padomes funkcijas tiek papildinātas ar uzdevumu saskaņot Valsts drošības iestāžu budžetu projektus. VDI padomei tiek dotas tiesības ierosināt pārbaudes valsts drošības iestādēs. Uz VDI padomes sēdi ar padomdevēja tiesībām var uzaicināt valsts drošības iestāžu vadītājus, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku un citas valsts amatpersonas.

Ministru prezidenta tiešā pārraudzībā darbojas Informācijas analīzes dienests (IAD), kuram nav noteikts valsts drošības iestādes statuss, bet tas savā darbā strādā ar augstākā līmeņa valsts noslēpuma objektiem, kā arī Ziemeļatlantija līguma organizācijas (NATO) un Eiropas Savienības klasificēto informāciju. Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” paredz noteikt IAD kompetenci valsts noslēpuma aizsardzības pasākumos, kā arī IAD tiks dotas tiesības pārbaudīt savu telpu un darbinieku atbilstību drošības prasībām. Grozījumi paredz noteikt, ka IAD vadītājs tiek iekļauts to valsts amatpersonu lokā, kam ir pieeja valsts noslēpumam un tiesības to izmantot sava dienesta pienākumu veikšanai.

Arī grozījumi Nacionālās drošības likumā nosaka, ka Ministru prezidents vada Valsts drošības iestāžu padomi. Grozījumi nosaka, ka IAD ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas likumā noteiktā kārtībā veic nacionālās, NATO un ES drošības politikas plānošanai un apdraudējumu prognozēšanai nepieciešamās informācijas atlasi, neizmantojot operatīvās darbības metodes, tās apstrādi, analīzi un izplatīšanu nacionālā un starptautiskā līmenī. Grozījumi nosaka, ka IAD nodrošina Valsts drošības iestāžu padomes darbu.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

ZM: Par atbrīvošanu no iepirkuma procedūras piemērošanas kompensējošiem maksājumiem lauksaimniecībā

Valdība 8.janvārī Satversmes 81.panta kārtībā pieņēma Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas atbrīvos valsts un Eiropas Savienības atbalsta saņēmējus no iepirkuma procedūras piemērošanas kompensējošiem maksājumiem (skat. šā “LV” laidiena 16.lpp. – Red.). Iepirkumi tomēr būs jāveic investīciju pasākumu realizēšanai.

Normatīvajā aktā noteikts, ka kompensācija ir naudas summas izsniegšana atlīdzībai, kas aprēķināta pēc noteiktas likmes konkrēta mērķa realizēšanai. Līdz ar to turpmāk atbalsta izmaksa, kas izdarīta konkrētam mērķim un pēc noteiktas likmes, tiks uzskatīta par naudas līdzekļu administrēšanu un tās saņēmēji nebūs pakļauti prasībai veikt iepirkuma procedūru.

Savukārt, saņemot atbalstu no valsts vai Eiropas Savienības līdzekļiem par jebkāda cita veida pasākumiem, tai skaitā veicot arī investīciju iegādes, turpmāk atbalsta saņēmējam jānodrošina finansējuma izlietojums atbilstoši Publisko iepirkumu likuma prasībām.

Šā gada sākumā stāsies spēkā noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2007.gadā un tā piešķiršanas kārtību, kuros daļa atbalsta pasākumu tiks definēti kā kompensējošie maksājumi. Taču saskaņā ar Zemkopības ministrijas izstrādātajiem grozījumiem, tādiem pasākumiem, kā, piemēram, meliorācijas sistēmu būvniecība un rekonstrukcija, lauksaimniecības tehnikas iekārtu un aprīkojuma iegāde, lauksaimniecības būvju celtniecība, turpmāk būs jānodrošina Publisko iepirkumu likuma prasības.

Grozījumi normatīvajā aktā paredz, ka iepirkuma procedūra būs jāveic, ja iegādājamās tehnikas vai pakalpojuma summa pārsniegs 5000 latu. Valsts iepirkums nebūs jāveic, ja darījums nepārsniegs 5000 latu un tas nebūs saistīts ar tuvu stāvošu personu, piemēram, tēvu, brāli un tamlīdzīgi.

Šie grozījumi Publisko iepirkumu likumā stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa