Latvijas zivsaimniecība un Eiropas Savienība

21. decembrī zivju apstrādes uzņēmumu vadītāji, Latvijas zivsaimnieku asociācija, Latvijas Zvejnieku federācija, Latvijas Zvejnieku savienība kopā ar Valsts Zivsaimniecības pārvaldes vadītājiem diskutēja par aktuālām nozares problēmām.

Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšnieks Normunds Riekstiņš informēja par stāvokli zivsaimniecībā. Viena no sasāpējušākajām problēmām ir tirgus. To pierādīja šā gada sākums, kad Krievijas krīzes dēļ Latvijas zivsaimnieki pazaudēja vairākus svarīgus tirgus, daudzi zivju apstrādes cehi pārtrauca darbu vai to ievērojami samazināja. Neraugoties uz grūtībām, zivju nozveja turpinās. Krīzes situācijās mainījusies zivju ražošanas struktūra — mazāk tiek ražoti konservi, bet ievērojami pieaudzis saldēto un dzesēto zivju apjoms.

Šā gada deviņos mēnešos saražots 49 400 tonnu zivju produkcijas, bet 1998. gadā — 26 119 tonnas. Savukārt saldēto un dzesēto zivju ražošana pieaugusi tāpēc, ka samazinājusies konservu ražošana. Tā, piemēram, 1997. gadā saražoja 91 176 tonnas konservu, bet šī gada 9 mēnešos — tikai 50 200 tonnas.

N.Riekstiņš atzīmēja, ka Latvijas zivju uzņēmumi produkciju vairāk eksportē, nekā importē. Zivju pārstrādes eksports šā gada deviņos mēnešos saglabājies pagājušā gada līmenī. Jāatzīmē, ka 1999. gada deviņos mēnešos zivsaimniecības produkcijas eksports sasniedza apmēram 3 procentus no kopējā valsts eksporta apjoma, pērn — 3,1 procentu. Labāk šajā jomā veicās 1995. gadā, kad zivsaimnieki eksportēja 8,5 procentus, 1996. gadā — pat 9 procentus no kopējā valsts eksporta apjoma.

Daudzi jautājumi turpmāk zivsaimniekiem būs jākārto sadarbībā ar Eiropas Savienību (ES). Ir uzsākta dokumentu izstrāde ES iestāšanās sarunām. N.Riekstiņš izteica pārliecību, ka Latvija aizstāvēs savu viedokli sarunās ar ES, lai gan iespējams, ka tas nebūs viegli. Piemēram, grūtas un sarežģītas sarunas paredzamas par tādiem jautājumiem kā zvejas flotes jauda un lielums, nozvejas apjomi. Skaidrs, ka šie apjomi būtu jāsaglabā. Cīņa paredzama arī par nozvejas kvotām. Jāatzīmē, ka nākamajam gadam samazinātas nozvejas kvotas reņģēm, brētliņām un mencām. Starptautiskā Baltijas jūras zvejniecības komisija noteikusi, ka Latvijas ūdeņos Baltijas jūrā 2000. gadā nozvejas kvota reņģēm būs 27,78 tūkstoši tonnu, brētliņām — 49,76 tūkstoši tonnu, mencām — 7,11 tūkstoši tonnu, bet lašiem — 58,18 tūkstoši gabalu. Nozvejas kvotu samazinājums tiek skaidrots ar sliktiem zivju krājumiem.

Īpaši specifisks jautājums Baltijas valstīm saistīts ar Rīgas līcī noteiktajiem zvejas noteikumiem.

— Diezin vai Rīgas jūras līcis var izturēt Latvijas, Igaunijas, Dānijas, Zviedrijas, Somijas, Vācijas zvejnieku spiedienu, — teica N.Riekstiņš. — Iestājoties ES, tie būs kopīgi ūdeņi, izņemot 12 jūdžu piekrastes ūdeņus. Visas valstis tiesīgas tajos zvejot. Ar Igauniju esam vienojušies, ka nepieļausim lielāku kuģu skaitu Rīgas jūras līcī. Mēs arī uzskatām, ka Rīgas jūras līcis ir jūtīga ekosistēma, daudzi Latvijas ciemati ir atkarīgi no zvejas Rīgas jūras līcī.

Sarunās ar ES svarīgs jautājums būs par noslēgto līgumu saglabāšanu ar "trešajām" valstīm. ES raudzīsies, lai Latvijas zivju apstrādes uzņēmumi un zvejas kuģi tiktu sakārtoti atbilstoši ES kvalitātes prasībām. Jau zināms, ka nevienam uzņēmumam šajā ziņā nav paredzamas atlaides. Pašlaik ES prasībām atbilst 9 Latvijas zivju apstrādes uzņēmumi: akciju sabiedrība "Banga", SIA "Banga Sea Food International", SIA "Baltijas zivis — 97", SIA "Unda", a/s "I.M.S.", a/s "Auda", a/s "Carnikava", a/s "Brīvais vilnis", a/s "Kolka" mencu fileju ražotne. Valsts veterinārā dienesta speciālisti atzina, ka pilnībā ES prasībām atbilst tikai pieci no iepriekš nosauktajiem uzņēmumiem.

Runājot par Latvijas zivsaimnieku nostāju sarunās ar ES, tika minēts ES strukturālais atbalsts un valsts palīdzība pirmsiestāšanās procesā. Paredzēts, ja Latvija gadījumā nespēs sagatavoties iestājai ES, lūgt ES atbalstu kāda atsevišķa jautājuma risināšanā. Viena no iespējamām vajadzībām varētu būt intervences mehānisma izveide Latvijā, jo tirgus un izejvielu tirgus ES ir regulēts.

Nākamajā gadā valsts atbalsts paredzēts arī zivsaimniecības nozarei. Tiks atbalstīta iekšējo ūdeņu un piekrastes zvejas attīstība, zvejas kuģu un saldētājkuģu (to kuģu, kas zvejo Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī aiz piekrastes joslas) modernizācija, zivkopības attīstība, stihisku dabas parādību un nelaimju (vētras, plūdu, ugunsgrēka u.c.) gadījumos radīto zaudējumu kompensācija tiem, kas nodarbojas ar zveju iekšējos ūdeņos piekrastē, vai arī tiem, kas nodarbojas ar zivkopību (ja zaudēti zvejas rīki, zivju audzēšanai paredzētās hidrotehniskās būves, izaudzētās zivis vai to mazuļi). Šie nosacījumi attiecas uz privātsektoru. Tāpat tiks atbalstīta specializēto zivsaimniecības mācību kursu organizēšana, kā arī zivsaimniecībā strādājošo speciālistu profesionālās kvalifikācijas paaugstināšana.

Savukārt ES finansiālo atbalstu "Sapard" programmas ietvaros varēs saņemt zivsaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošanā. Šajā programmā ietilpst pārstrādei nepieciešamo izejvielu piegādes uzlabošana, jaunu ražošanas tehnoloģiju ieviešana, pārstrādes atlieku utilizācijas pasākumi, produktu iepakojuma uzlabošana, kā arī mārketinga principu pilnveidošana. Programmas ietvaros atbalsts netiek sniegts vairumtirdzniecības tīklam. Turklāt programmas atbalsta saņēmēji var būt tikai pārstrādes uzņēmumi. Šo projektu minimālais apjoms ir 100 000 eiro (ap Ls 60 000), bet maksimālais 500 000 eiro (ap Ls 300 000). Šīs programmas galvenie pasākumi ir ražošanas higiēnas apstākļu uzlabošana atbilstoši ES un starptautiskajām prasībām, paškontroles sistēmu ieviešana, lai nodrošinātu produkcijas kvalitāti un nekaitīgumu. Lai saņemtu ES finansējumu, zivju pārstrādes uzņēmumiem jāatbilst "Noteikumiem par higiēnas prasībām zvejas produktu ražošanai un piedāvājumam tirgū". Viens atbalsta saņēmējs var izstrādāt trīs projektus, kuru kopējā summa sešu gadu laikā nedrīkst pārsniegt 1 500 000 eiro (ap Ls 900 000).

Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšnieka vietniece Aina Afanasjeva informēja par ANO FAO projekta "Zivju konservu rūpniecības pārstrukturizācija Baltijas valstīs" rezultātiem. Projekta ietvaros notika zivju konservu tirgus izpēte Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs, zivju konservu ražošanas uzņēmumu darbības analīze Baltijas valstīs (arī Latvijā), kā arī seminārs par kvalitātes, mārketinga un biznesa plānošanas jautājumiem. Šī projekta realizēšanā piedalījās deviņi zivju konservu ražošanas uzņēmumi. Zivju konservu tirgus tika pētīts Polijā, Ungārijā, Čehijā, Īrijā, Vācijā, Nīderlandē, Beļģijā, Luksemburgā un Francijā. Šīs valstis izvēlējās ārzemju eksperti, sastādot šo projektu. Pēc projekta realizēšanas tika apkopoti secinājumi par paveikto: zivju konservu ražošana ir ļoti konservatīva nozare, šīs produkcijas tirgū dominē konservi no tunzivīm un sardīnēm, ir tendence palielināties lašu konservu apjomiem. Francijas tirgū liels īpatsvars ir zivju konserviem no siļķu dzimtas zivīm, taču vietējie ražotāji ražo šim tirgus segmentam raksturīgus produktus — ar ķiplokiem, franču sinepēm un baltvīnu. Savukārt sardinellu kā lētu izejvielu izmanto ES valstis zivju konservu ražošanā. Konservus "Mencu aknas" galvenokārt piedāvā Dānijas ražotāji, tiem ir neliels īpatsvars supermārketu tīklā, bet tie ir īpaši iecienīti Beniluksa valstīs un Francijā. Starp citu, 60–80% no zivju konserviem Rietumeiropas valstu supermārketu tīklā veido konservi no tunzivīm un sardīnēm, vairāk nekā 50% no zivju konserviem tiek realizēti ar supermārketu preču zīmēm, apmēram 10% no kopējiem ES dalībvalstu konservu ražošanas apjomiem regulāri tiek ražoti dažādām palīdzības programmām.

Baltijas valstīs ražoto zivju konservu iepakojums, dizains un etiķetēšanas paņēmieni krasi atšķiras no moderna zivju konservu iepakojuma un dizaina. Šī reģiona valstīs ražotajai produkcijai nav pastāvīgas kvalitātes ne tikai starp valstīm un ražotājiem, bet arī starp atsevišķām partijām un paraugiem. Nereti Baltijas valstu ražotāji maldina ES valstu patērētājus, piedāvājot zivju konservus ar nešķirotām brētliņām un reņģēm un "Baltijas sardīnes" no Baltijas jūras reņģēm un brētliņām. Turklāt piegāžu regularitātes nenodrošināšana, līgumsaistību neizpilde sagrāva ne tikai atsevišķo ražotāju reputāciju, bet arī veicināja negatīvas attieksmes veidošanos par Baltijas reģionu kopumā.

Konstatēts, ka zivju konservu ražošanas uzņēmumos iekārtas ir novecojušas, taču tās vēl var izmantot, ja tās regulāri uztur kārtībā. Daudzos uzņēmumos netiek ievērotas higiēnas prasības, šim nolūkam pat nav nepieciešamas lielas naudas summas, tikai tik, lai nopirktu ziepes, lai būtu ūdens. Daļa investīciju nepieciešama grīdu un sienu remontam, piekaramo griestu uzstādīšanai un citiem pasākumiem.

2000.gada martā vairāki Latvijas uzņēmumi — akciju sabiedrība "I.M.S.", SIA "Unda", a/s "Brīvais vilnis", a/s "Banga" — piedalīsies starptautiskajā izstādē "Fisch International" Brēmenē (Vācijā). Latvijas zivsaimnieku dalību šajā pasākumā atbalsta reģionālais projekts "Eastfish" (tā centrs atrodas Kopenhāgenā, Dānija ir valsts, kas sponsorē šī centra darbību kopš 1997.gada) un Šveices atbalsta fonds SIPPO. Mūsu uzņēmumiem ir izdevīgi priekšnoteikumi, lai piedalītos tik plaša mēroga starptautiskajās izstādēs. Jāatzīmē, ka Latvija arī ir "Eastfish" dalībvalsts. Valsts zivsaimniecības pārvalde aktīvi piedalās tās darbībā. Ik mēnesi tiek sniegta informācija par nozveju, zivju produkcijas ražošanu, apjomiem, tirdzniecību, cenām, kā arī par visiem jaunumiem zivsaimniecības nozarē.

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"