Par vērtspapīru tirgus faktiem

Vakar, 22. decembrī, Vērtspapīru tirgus komisijas (VTK) priekšsēdētājs Viktors Gustsons informēja par VTK paveikto trīs komisijas pastāvēšanas gadu laikā, kā arī par šā gada 11 mēnešu vērtspapīru tirgus rezultātiem un būtiskāko pēdējā VTK padomes sēdē.

- Šajā laikā VTK ir sagatavojusi divus lielus likumus un izstrādājusi vairāk nekā 20 normatīvos aktus, kā arī piedalījusies vairāku nozīmīgu grozījumu sagatavošanā jau esošajos normatīvajos aktos. Esam iestājušies arī Starptautisko vērtspapīru komisiju organizāciju asociācijā (IOSCO), un intensīvi attīstījusies arī sadarbība starp Baltijas valstu vērtspapīru tirgus uzraudzības institūcijām, izveidojot kopīgu vērtspapīru tirgus reģionu.

Šajā laikā Latvijā radies 101 emitents, 26 licencētas starpnieksabiedrības, un šobrīd strādā vairāk nekā 680 licencētu vērtspapīru tirgus speciālistu. Licences ir izdotas vairāk nekā 1400 vērtspapīru speciālistiem, bet visi šo darbu nestrādā.

Par sankcijām. Ir izteikti 111 brīdinājumi, galvenokārt emitentiem, un soda naudas šajā laikā iekasēts pietiekami daudz - 29 400 latu. Visvairāk soda naudas uzlikts 1998. gadā - par 22 150 latiem. Ja salīdzinām soda naudas piemērošanu ar kaimiņvalstīm, Latvija ir tādā pašā situācijā kā Lietuva un līdzīgā kā Igaunija, taču salīdzinājumā ar Lielbritānijas un Vācijas vērtspapīru tirgu tajās valstīs šo sankciju ir ļoti daudz un tās ir ļoti liela apmēra, jo arī šajās valstīs ir pietiekami daudz pārkāpumu. Ļoti būtisks ir fakts, ka mēs neesam zaudējuši nevienu no abiem tiesas procesiem, kuru prasītājs ir bijis vērtspapīru tirgus dalībnieks, kam tikušas piemērotas sankcijas. Soda nauda tiek ieskaitīta valsts budžetā.

Par darbiniekiem. Kopumā VTK strādā 21 darbinieks, bet šajos trijos gados ir bijusi ļoti liela kadru mainība - nomainījušies ap 60 procenti darbinieku. Mēs esam zaudējuši daudz cilvēku, kuri beiguši nopietnu apmācības kursu, bet aizgājuši strādāt uz labāk atalgotām darba vietām privātajā sektorā.

Vērtspapīru tirgū novembrī būtiskais ir tas, ka proporcionāli samazinājies apgrozījums Rīgas Fondu biržā salīdzinājumā ar kopējo vērtspapīru tirgus apgrozījumu. Biržā apgrozījums novembrī bija 2,2 miljoni latu, bet ārpusbiržas tirgū - 32 miljoni. Ārpusbiržas apgrozījumam ir tendence pieaugt, un tā ir būtiska pazīme, jo pieaugs arī kopējais apgrozījums. Joprojām saglabājas tendence, ka vislielākais apgrozījums notiek ar Latvijas valsts parādzīmēm - par 218 miljoniem latu. Novembrī kopējais apgrozījums vērtspapīru tirgū pārsniedza 301 miljonu latu.

Pavisam šā gada 11 mēnešos Rīgas Fondu biržā apgrozījums bija par 53,7 miljoniem latu, ārpusbiržas tirgū - par 188,5 miljoniem latu, bet ar Latvijas valsts parādzīmēm - par 1,1 miljardu latu, kas arī ir lielākais vērtspapīru tirgus segments. Ar ārvalstu vērtspapīriem apgrozījums bija par nepilniem 666 miljoniem latu. Pavisam šajā gadā 11 mēnešos apgrozījums vērtspapīru tirgū ir bijis par vairāk nekā 2 miljardiem latu.

Gribu pastāstīt arī par VTK 17. decembra padomes sēdi. Ar tirgus dalībniekiem ir saskaņoti un pieņemti noteikumi par ārpusbiržas darījumu publiskošanu. Kas tajos ir būtiskais. Tas, ka informācija, ko mēs sniedzam, arī starptautiskajiem informācijas apkopošanas birojiem, centriem un asociācijām, ne vienmēr precīzi ataino izmaiņas mūsu valsts vērtspapīru tirgū. Parasti informācija tika vākta tikai no Fondu biržas - centrālā informatīvā kodola. Apkopojot tikai biržas informāciju, veidojās kropļota aina par kopējo vērtspapīru tirgu Latvijā. Tādēļ mūsu viedoklis ir tāds, ka jādod tiesības Fondu biržai pieprasīt šo informāciju no pārējiem tirgus dalībniekiem - ārpusbiržas dalībniekiem un apkopoto informāciju iekļaut atskaitēs, norādot kā Latvijas vērtspapīru tirgus dienas, nedēļas vai mēneša apgrozījumu. Tā ir svarīga lieta, lai pareizāk informētu starptautisko sabiedrību un investori varētu zināt, kāda bijusi cena iepriekšējā dienā ārpusbiržas tirgū, un prognozēt šo cenu nākamajā sesijā gan biržā, gan ārpusbiržas tirgū. Noteikumi stāsies spēkā pēc publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Padomē pieņemts arī noteikumu projekts par kapitāla pietiekamības prasībām investīciju sabiedrībām. Šeit uzreiz jārunā par terminoloģiju, jo "investīciju sabiedrība" šajā gadījumā nav tas pats, kas "ieguldījumu sabiedrība". "Investīciju sabiedrība" ir plašāks termins. Projekts sagatavots, balstoties uz ES direktīvām, jo no ES puses kapitāla pietiekamība mums ir ļoti saistoša lieta - tā ir prasība, kas mums jāievieš. Šo projektu es gribētu nosaukt par pašu sarežģītāko normatīvo aktu, ar ko VTK līdz šim ir strādājusi un, iespējams, arī turpmāk strādās. Kapitāla pietiekamības prasības mēs ieviesīsim kopā ar Latvijas Banku, lai tās attiektos gan uz vērtspapīru tirgus dalībniekiem, gan banku sektoru. Kad tas varētu konkrēti notikt, vēl nevaru pateikt, bet ir skaidrs, ka līdz martam visiem tirgus dalībniekiem šis noteikumu projekts ir jāizvērtē, lai VTK padomes marta sēdē varētu informāciju apkopot. Šī lieta ir pietiekami nopietna un sarežģīta, lai ar galīgo lēmumu nepārsteigtos. Ieviest šos noteikumus mēs varētu ne agrāk kā pēc nākamā gada 1. jūlija.

Ir arīdzan sagatavots likumprojekts par investīciju garantijām, ko padome pieņēma. Pēc precizēšanas likumprojektu izvērtēs vērtspapīru tirgus dalībnieki.

Rūta Bierande, ekonomikas redaktore

Vērtspapīru apgrozījums 1999. gada vienpadsmit mēnešos (latos)