Ministru kabineta 2007.gada 9.janvāra sēdē

IZM: Par Izglītības satura un eksaminācijas centra sniegto maksas pakalpojumu cenrādi

2007.gada 9.janvārī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto MK noteikumu projektu “Noteikumi par Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) sniegto maksas pakalpojumu cenrādi”

Ministru kabineta 2004.gada 9.novembra noteikumu Nr.915 “Izglītības satura un eksaminācijas centra nolikums” 4.3.apakšpunktā noteikts, ka Izglītības satura un eksaminācijas centrs ir tiesīgs sniegt maksas pakalpojumus izglītības jomā saskaņā ar tiesību aktiem, kuri regulē kārtību, kādā no valsts budžeta finansējamās iestādes var sniegt maksas pakalpojumus.

Pašreizējie izcenojumi noteikti saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2004.gada 26.maija rīkojumu Nr.315 “Par centralizētā eksāmena kārtošanas izdevumu segšanas maksu”.

Atbilstoši likuma par budžeta un finanšu vadību 5.panta devītajai daļai MK izdod noteikumus par valsts tiešās pārvaldes iestāžu sniegto maksas pakalpojumu cenrāžu apstiprināšanu.

Noteikumu projektā noteikts cenrādis šādiem ISEC maksas pakalpojumiem:

1) valsts valodas apmācības kursu organizētāju informatīvo kursu organizēšana pēc pieprasījuma,

2) atzinuma sniegšana par latviešu valodas apguves kursu programmas (pieaugušajiem) atbilstību valsts valodas prasmes pārbaudes prasībām,

3) centralizēto eksāmenu materiālu sagatavošana augstskolā studentu atlases procesa vajadzībām,

4) datu bāzes sagatavošana izmantošanai augstskolā studentu atlases procesa vajadzībām,

5) mācību sasniegumu elektroniskā datu apstrāde no papīra datu nesējā,

6) informācijas sniegšana par valsts pārbaudes darbu rezultātiem,

7) pārbaudes darba satura sagatavošana,

8) dokumentu atkārtota izsniegšana.

Noteikumu projekts “Noteikumi par Izglītības satura un eksaminācijas centra sniegto maksas pakalpojumu cenrādi” ir atrodams MK mājaslapā pie tiesību aktu projektiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

LM: Par sociālo palīdzību alternatīvo statusu ieguvušajiem cilvēkiem

Saskaņojot Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma normas ar Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasībām, turpmāk alternatīvo statusu ieguvušie cilvēki un viņu ģimenes locekļi varēs saņemt mūsu valsts pamata sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus.

Saskaņā ar ES normām valstij, kura cilvēkam piešķīrusi bēgļa vai alternatīvo statusu, ir jānodrošina šiem cilvēkiem pieeja attiecīgās valsts darba tirgum un sociālajiem pakalpojumiem un palīdzībai. Vienlaikus dalībvalsts var ierobežot alternatīvā statusa ieguvēju tiesības saņemt sociālos pakalpojumus, nodrošinot tiem šaurāku pakalpojumu loku nekā valsts iedzīvotājiem vai bēgļiem.

Pieaugušajiem cilvēkiem, kuriem piešķirts alternatīvais statuss, kā arī viņu ģimenes locekļiem, turpmāk būs iespēja saņemt pamata sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus – pabalstu garantētā minimālā ienākuma nodrošināšanai (GMI pabalstu), kā arī naktspatversmes un informēšanas pakalpojumus. Savukārt bez vecāku gādības palikušie bērni, kuriem piešķirts alternatīvais statuss, varēs saņemt visus tiem nepieciešamos sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.

GMI pabalstu šie cilvēki varēs saņemt tādā pašā apmērā un pēc tādiem pašiem principiem kā Latvijas iedzīvotāji. Viņi varēs izmantot arī pašvaldības naktspatversmi, kā arī saņemt vajadzīgo informāciju un konsultācijas.

Alternatīvo statusu ieguvušie bez vecāku gādības palikušie bērni varēs saņemt sociālās palīdzības un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, piemēram, viņi varēs saņemt aprūpi bērnunamā, dzīvot pie aizbildņa vai audžuģimenē u.c.

LM izstrādātie grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā otrdien, 9.janvārī, apstiprināti valdībā.

Pēc LM prognozēm, 2007.gadā Latvijā varētu dzīvot līdz 15 alternatīvā statusa ieguvēju un viņu ģimenes locekļu. Lai viņiem izmaksātu GMI pabalstu, 2007.gadā nepieciešami gandrīz 900 lati.

2006.gada 1.janvārī Latvijā bija reģistrēti trīs alternatīvā statusa ieguvēji. Jūlijā alternatīvais statuss piešķirts vēl septiņiem cilvēkiem, taču līdz 2006.gada oktobrim nebija oficiālu ziņu par to, vai viņi savu dzīvesvietu reģistrējuši kādā pašvaldībā.

Saskaņā ar LM veiktajām izmaiņām darba likumdošanā alternatīvā statusa ieguvējiem šobrīd jau ir nodrošināta pieeja Latvijas darba tirgum.

Atgādinām, ka atbilstoši Patvēruma likumam alternatīvā statusa ieguvējam, kuram nav citu ienākumu avotu, pirmos deviņus mēnešus pēc minētā statusa piešķiršanas izmaksā pabalstu no valsts budžeta. Šis pabalsts pieaugušajam ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā, bet nepilngadīgajam – 30% no minimālās algas.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par tiesu izpildītāja palīga eksāmena kārtību

9.janvārī Ministru kabinets apstiprināja noteikumus par zvērināta tiesu izpildītāja palīga eksāmena kārtību un nepieciešamo zināšanu apjomu. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Tiesu izpildītāju likums nosaka, ka pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma tieslietu ministrs apstiprina zvērināta tiesu izpildītāja palīga eksāmena kārtību, eksāmena jautājumus un nepieciešamo zināšanu apjomu.

Kā teikts Tieslietu ministrijas sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, noteikumos paredzēta eksāmena rīkošanas, norises, rezultātu vērtēšanas, paziņošanas un apstrīdēšanas kārtība, kā arī nepieciešamais zināšanu apjoms, lai nokārtotu eksāmenu.

Eksāmenam paredzētas divas daļas – pirmajā daļā pretendents mutiski sniegs atbildes uz teorijas jautājumiem, bet otrajā būs jārisina juridisks kāzuss.

Eksāmens būs uzskatāms par nokārtotu, ja pretendents gan pirmajā, gan otrajā eksāmena daļā būs saņēmis novērtējumu ne mazāku par “trīs” piecu ballu sistēmā.

Ja eksāmena laikā būs pieļauti eksāmena kārtības pārkāpumi, noteikumi paredzēs iespēju to apstrīdēt, vēršoties ar iesniegumu pie Tieslietu ministrijas valsts sekretāra.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa