Pēc tikšanās ar Ministru prezidentu 10.janvārī Rīgas pilī — plašsaziņas līdzekļiem

Mēs šodien ar Ministru prezidentu pārrunājām virkni dažādu jautājumu, sākot ar enerģijas piegādes jautājumiem, kas ir aktuāli visā Eiropā, situāciju ar gāzes tranzītu caur Baltkrieviju un mūsu izredzēm palikt pilnīgi droši apgādātiem ar gāzes krājumiem. Te, jāsaka, vēlreiz pierādās, cik Latvijai ar savām gāzes krātuvēm ir nozīmīga stratēģiskā pozīcija. Par inflāciju mēs, šķiet, pat nerunājām, zinot, ka tā ir skumja lieta, un esam, protams, vīlušies par tiem skaitļiem, kādi ir parādījušies. Atliek tikai cerēt, ka īpaši pakalpojumu sfērā, kur rādītāji sakāpuši ārkārtīgi augstu, tie nākotnē varētu kristies.

Mēs runājām arī par dažādu aktuālo jautājumu turpmāko virzību Saeimā. Runājām par robežlīgumu un tiem principiālajiem jautājumiem, kas ar to saistīti un kas būtu jānoskaidro, atšķirot faktuālo, reālo robežu ar Krieviju no dažādiem citiem juridiskiem jautājumiem, kas ir faktiski neatkarīgi un nesaistīti, kā, piemēram, mūsu republikas kontinuitāte ar to republiku, kas 1918.gadā tika dibināta un ar kuru toreizējā Krievija slēdza līgumu. Tās ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas.

Mēs runājām arī par dažādu amatu izpildi un kritērijiem, pēc kuriem tiek atlasītas amatpersonas gan Augstākajai tiesai, gan tik nozīmīgiem amatiem kā ombudsmenam, par kuru tuvākajā nākotnē būs gaidāms Saeimas balsojums.

Es arī premjeram izteicu savu izbrīnu par to, kādēļ bija nepieciešams šo paketi ar grozījumiem drošības iestāžu likumos virzīt tik lielā steigā un turklāt steidzamības – 81.panta – kārtībā. Vēl 13.decembrī bija Nacionālās drošības padomes sēde, un šajā sēdē tādi jautājumi netika pārrunāti, nedz arī kas tika minēts par šādu jautājumu steidzamību. Es izteicu izbrīnu, ka šī steidzamība ir tiešām pietiekami ekstrēma, jo dokumenti tika iesniegti 29.decembra pēcpusdienā un jau pirmajā janvāra darbdienā no paša rīta izskatīti. Turklāt zināmi frāzējumi, kas lielā steigā bija saskaņoti ar drošības iestādēm, pašās pēdējās stundās pirms balsojuma grozījumos parādījās citādā frāzējumā. Es ieteicu, lai šis jautājums tomēr tiktu arī Saeimas debatēs izskatīts un izvērtēts, un, domāju, būtu vēlams, lai arī tās izmaiņas, kas parādījās pēc konsultācijām ar drošības dienestiem, vēlreiz ar viņiem tiktu pārrunātas un saskaņotas.

Es vēlētos minēt vēl tikai vienu precizējumu, jo ir izskanējusi tāda doma, ka šie grozījumi jau tikuši saskaņoti un prezidente tos apstiprinājusi jau 2003.gada martā. Es vēlētos precizēt, ka tā tas nav. Toreiz tika apstiprināta tikai vispārēja konceptuāla virzība par nepieciešamību un vēlamību tik tiešām uzlabot drošības orgānu koordināciju. Tā paša 2003.gada laikā, kad Repšes kungs vēl bija Ministru prezidents, oktobrī šiem grozījumiem nonākot tābrīža Saeimā, es kā Valsts prezidente izsūtīju veselu virkni vēstuļu, kurās es kā Valsts prezidente cēlu iebildumus pret vairākiem aspektiem, kas bija formulēti toreizējā likuma priekšlikumā. Tātad es gribētu precizēt, ka patiesībai neatbilst apgalvojums, ka tas jau būtu toreiz Nacionālās drošības padomes sēdē saskaņots un saņēmis prezidentes akceptu. Tas tā nav.

– Kā jūs skaidrojat šo steidzamību?

Es personiski tādu nesaskatu.

– Runājot par robežlīgumu, vai Kalvīša kungs jūs ir iepazīstinājis ar risinājumu, ko Tautas partija piedāvās koalīcijai, un vai tas ir juridiski korekts un atbilstošs Satversmei?

Par juridisko korektumu, es domāju, augstākā instance būtu Satversmes tiesa. Tā īstenībā ir vienīgā, kas būtu autorizēta formālā veidā ar pilnām tiesībām teikt, tas ir vai nav juridiski korekti. Vai tas ir loģiski? – Jā, to es kā prezidente varu pateikt, ka man viņu risinājums šķita loģisks, loģiski sakarīgs un pieņemams. Tātad atliek tagad raudzīties, kā uz to reaģēs sadarbības partneri, koalīcijas partneri, kā to interpretēs Saeimas deputāti un kā interpretēs arī dažādi juristi.

– Vai jums ir kāds savs pieņēmums, kāpēc šo grozījumu drošības iestāžu likumos virzīšana ir notikusi šādā steidzamības kārtā?

Par šādām spekulācijām ir lieki un nevajadzīgi fantazēt.

Valsts prezidenta preses dienests