Labklājības ministrijas rīkojums Nr.409

Rīgā 1999. gada 14. decembrī

Par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu dzīvesvietā bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 1999.gada 8. jūnija noteikumu Nr.208
"Kārtība, kādā bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām,
sniedzama nepieciešamā palīdzība" 3.punktu

1. Apstiprināt "Instrukciju par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu dzīvesvietā bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām".

2. Apstiprināt atzinumu "Psihologa (sociālā darbinieka) atzinums par sociālās rehabilitācijas nepieciešamību bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām".

3. Noteikt, ka "Instrukcija par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu dzīvesvietā bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām" stājas spēkā ar 2000. gada 1. janvāri.

4. Noteikt, ka "Instrukcijas par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu dzīvesvietā bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām" 4. punkts stājas spēkā ar 2001.gada 1.janvāri.

Labklājības ministrs R.Jurdžs

Instrukcija par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu dzīvesvietā bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām

1. Šī instrukcija nosaka sociālās rehabilitācijas pakalpojumu dzīvesvietā saņemšanas nosacījumus un to saņemšanas un uzskaites kārtību bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām.

2. Bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām — ģimenes locekļu vai citu personu fiziskas, seksuālas, emocionālas vardarbības vai vecāku nolaidības, kā rezultātā guvis fizisku un/vai psihisku traumu (turpmāk no vardarbības cietušam bērnam), dzīvesvietā par valsts budžeta līdzekļiem tiek nodrošināts sociālās rehabilitācijas pakalpojums (turpmāk pakalpojums) regulāru 45 minūšu konsultāciju veidā, ko bērnam nosaka psihologs vai profesionāls sociālais darbinieks, bet ne vairāk kā 10 konsultācijas.

3. Pakalpojumu sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējs skolā, ārstniecības iestādē, krīzes centrā, sociālās palīdzības dienestā vai citur strādājošs psihologs, psihoterapeits vai sociālais darbinieks, kuram ir Latvijā akreditētas mācību iestādes izsniegts profesionālās kvalifikācijas diploms (turpmāk tekstā — pakalpojuma sniedzējs).

4. Pakalpojumu ir tiesīgs sniegt tāds pakalpojuma sniedzējs, kurš apguvis labklājības ministra apstiprinātu apmācības programmu no vardarbības cietušo bērnu rehabilitācijai.

5. Pagasta/pilsētas vai republikas pilsētas pašvaldības Sociālās palīdzības dienests (vai par sociālajiem jautājumiem atbildīgā amatpersona) pēc bērna dzīvesvietas pieņem no vardarbībā cietušā bērna vecākiem (aizbildņiem) vai bāriņtiesas (pagasttiesas) 1999.g.11. jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr. 208 "Kārtība, kādā bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām, sniedzama nepieciešamā palīdzība" 8. punktā minētos dokumentus.

6. Pēc dokumentu saņemšanas, pagasta/pilsētas vai republikas pilsētas pašvaldības Sociālās palīdzības dienesta darbinieks (vai par sociālajiem jautājumiem atbildīgā amatpersona) reģistrē tos speciālā žurnālā.

7. Pagasta/pilsētas pašvaldības Sociālās palīdzības dienests 5.punktā minētos dokumentus ne vēlāk kā nākamajā dienā iesniedz rajona pašvaldības Sociālās palīdzības dienestā (vai rajonā par sociālās palīdzības darbu atbildīgai personai).

8. Pagasta/pilsētas pašvaldības vai republikas pilsētas Sociālās palīdzības dienests nepieciešamības gadījumā organizē bērna nokļūšanu pie pakalpojuma sniedzēja.

9. Rajona un republikas pilsētas pašvaldības Sociālās palīdzības dienests:

9.1. pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem, nekavējoties pieņem lēmumu par pakalpojuma sniegšanu konkrētam bērnam;

9.2. trīs darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas noslēdz līgumu (2. pielikums) ar pakalpojuma sniedzēju par bērna sociālo rehabilitāciju dzīvesvietā, vienlaicīgi informējot par to pakalpojuma saņēmēju, pagasta sociālās palīdzības dienestu un bērna dzīvesvietā bāriņtiesu (pagasttiesu);

9.3. kontrolē līguma izpildi un sniegto pakalpojumu apjoma atbilstību noslēgtajam līgumam, pieņem darba izpildi un nosūta Sociālās palīdzības fondam (turpmāk — Fondam) dokumentus par pakalpojumu apmaksu;

9.4. Fonda noteiktajā kārtībā un termiņā sniedz Fondam pārskatu par bērniem, kuri izmantojuši sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un par bērniem, kuriem pakalpojums nepieciešams (1.pielikums) ;

9.5. informē savas pašvaldības iedzīvotājus par iespējām no vardarbības cietušiem bērniem saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus dzīvesvietā, par šo pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem un kārtību;

9.6. ārkārtas situācijās pagasta/pilsētas sociālās palīdzības dienesta darbinieks nekavējoties griežas rajona sociālās palīdzības dienestā, lai noslēgtu līgumu ar pakalpojumu sniedzēju, nepieciešamos dokumentus, kas minēti šo noteikumu 5.punktā, iesniedzot trīs darba dienu laikā pēc līguma noslēgšanas.

10. Pušu saistības pakalpojumu sniegšanā:

10.1. Fonds slēdz līgumu ( 3. pielikums) ar rajona vai republikas pilsētas pašvaldību, kurā nosaka norēķinu kārtību par sniegtajiem pakalpojumiem no vardarbības cietušiem bērniem, kuri dzīvo attiecīgās pašvaldības teritorijā. Pakalpojumi tiek apmaksāti valsts budžetā paredzēto līdzekļu ietvaros;

10.2. saskaņā ar pārskatā sniegto informāciju Fonds veido datu bāzi par no vardarbības cietušiem bērniem, kuri pakalpojumu saņēmuši dzīvesvietā.

Sociālās palīdzības departamenta direktore L. Grafa

1. pielikums

2. pielikums

3. pielikums