Bērnu un ģimenes lietu ministra rīkojums Nr.1-9.1/22

Rīgā 2006.gada 29.decembrī

Par Jaunatnes politikas valsts programmu 2007. gadam

 

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 65.panta pirmās daļas 1.punktu apstiprinu Jaunatnes politikas valsts pro­grammu 2007.gadam.

Pielikumā: Jaunatnes politikas valsts programma 2007.gadam.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

 

 

Pielikums

bērnu un ģimenes lietu ministra

2006.gada 29.decembra rīkojumam Nr.1-9.1/22

Jaunatnes politikas valsts programma 2007.gadam

Programma ir izstrādāta atbilstoši šādiem dokumentiem:

1. Eiropas Komisijas Baltā grāmata “Jauns impulss Eiropas jaunatnei”;

2. ES Padomes 2002.gada 27.jūnija rezolūcija “Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju 2002.gada 27.jūnija rezolūcija par Eiropas sadarbības ietvaru jaunatnes jomā”;

3. ES Padomes 2003. gada 25. novembra rezolūcija “Padomes 2003.gada 25.novembra rezolūcija par kopīgu mērķu īstenošanu jaunatnes informācijas un līdzdalības jomā”;

4. 2005.gada 15.novembra Eiropas Padomes tiesību akts “Eiropas pakts Jaunatnei”;

5. ES Padomes 2006.gada 13.novembra rezolūcija “Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija, kā īstenot kopējos jaunatnes līdzdalības un informētības mērķus, lai veicinātu viņu kā Eiropas pilsoņu aktivitāti”;

6. ES Komisijas 2006. gada 20. jūlija paziņojums “Par Eiropas politiku attiecībā uz jaunatnes līdzdalību un informētību – turpmākie pasākumi pēc Baltās grāmatas par jaunu impulsu Eiropas jaunatnei: kopējo mērķu īstenošana jauniešu līdzdalībai un informētībai nolūkā veicināt viņu aktīvu Eiropas pilsonību”;

7. Jaunatnes politikas valsts programma 2005.–2009.gadam (pieņemta Ministru kabineta 2005.gada 26.aprīļa sēdē, prot.Nr.23, 35.§).

Programmas prioritātes un programmas mērķu sasniegšanai nepieciešamie uzdevumi 2007.gadā:

I. Jaunatnei draudzīgas vides veidošana

1.1. Valsts jaunatnes politikas pamatnostādņu izstrāde;

1.2. Darbā ar jaunatni iesaistīto personu darbības pilnveidošana;

1.3. Jaunatnes iniciatīvu centru veidošana, to darba pilnveidošana;

1.4. Jaunatnes veselības centra veidošana;

1.5. Vides pielāgošana sporta aktivitāšu nodrošināšanai jauniešiem.

II. Atbalsts jaunatnes iniciatīvu īstenošanai

2.1. Atbalsts jaunatnes organizācijām darbības attīstības veicināšanai un partnerībai;

2.2. Atbalsts jauniešu neformālajai izglītībai;

2.3. Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam;

2.4. Atbalsts jaunatnei reģionos aktuālajām iniciatīvām.

III. Jaunatnes izglītošana un informatīvais atbalsts valsts jaunatnes politikas īstenošanā

3.1. Jaunatnes izglītošana par atkarību izraisošo vielu kaitīgumu, reproduktīvās veselības un garīgās veselības jautājumiem;

3.2. Jaunatnes sociālās un politiskās darbības izpēte;

3.3. Latvijas jaunatnes informācijas sistēmas izveide un uzturēšana;

3.4. Izglītojošas informācijas izplatīšana par aktuāliem neformālās izglītības un darba ar jaunatni jautājumiem.

IV. Starptautiskās sadarbības attīstīšana jaunatnes politikas jomā

4.1. Latvijas un Beļģijas sadarbības nodrošināšana

4.2. Latvijas nozīmes Baltijas jūras valstu padomes Jaunatnes lietu darba grupā aktivizēšana

4.3. Jaunatnes organizāciju dalība starptautiskās organizācijās

Programmas uzdevumus īsteno Bērnu un ģimenes lietu ministrija, valsts programmā noteiktie dotācijas saņēmēji vai projektu konkursos noteiktie uzdevumu īstenotāji. Realizējot programmā noteiktos uzdevumus, uzdevumu īstenotāji ievēro Publisko iepirkumu likumu.

I. Jaunatnei draudzīgas vides veidošana

1.1. Valsts jaunatnes politikas pamatnostādņu izstrāde

2005. gada 3. maijā Ministru kabinetā apstiprināta Jaunatnes politikas valsts programma 2005. – 2009. gadam. Jaunatnes politikas efektīvākai tālākai attīstībai nepieciešams izstrādāt pamatnostādnes desmit gadiem, kas noteiktu jaunatnes politikas attīstības pamatprincipus, attīstības mērķus un prioritātes nākamajam plānošanas periodam. Šāda uzdevuma veikšanā būtiska jauniešu un nevalstisko organizāciju viedokļa uzklausīšana un līdzdarbība. Tādēļ visos Latvijas plānošanas reģionos nodrošināmas diskusijas pamatnostādņu izstrādei, kā rezultātā tiktu izstrādāts Valsts jaunatnes politikas pamatnostādņu desmit gadiem projekts.

Finansējums – Ls 5000

Rezultāts: Sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām izstrādātas un visos Latvijas reģionos apspriestas Valsts jaunatnes politikas pamatnostādnes desmit gadiem.

1.2. Darbā ar jaunatni iesaistīto personu darbības pilnveidošana

Mērķis: paaugstināt darba ar jaunatni veikšanas kvalitāti, īstenojot darbā ar jaunatni iesaistīto personu regulāras apmācības par aktualitātēm, metodēm un paņēmieniem darbā ar jaunatni.

Bērnu un ģimenes lietu ministrijas izveidotajos jaunatnes iniciatīvu centros strādā 18 jaunatnes iniciatīvu centru vadītāji.

Tāpat pašvaldību līmenī jaunatnes politiku īsteno 47 pašvaldību jaunatnes lietu koordinatori, kuri ir atzinuši, ka viņiem svarīgi regulāri pilnveidot savas profesionālās iemaņas pēc iespējas veiksmīgākam un efektīvākam darbam ar jauniešiem. Darbu ar jauniešiem veic arī nevalstisko organizāciju pārstāvji. Darba ar jaunatni kvalitātes pilnveidošanai nodrošināma visu minēto personu izglītošana.

Finansējums – Ls 3000

Rezultāts:

– organizēti vismaz seši semināri darbā ar jaunatni iesaistītajām personām;

– izdota rokasgrāmata par jaunatnes darba novērtēšanas metodoloģiju (250 eksemplāri).

1.3. Jaunatnes iniciatīvu centru veidošana, to darba pilnveidošana

Mērķi:

– izveidot brīvā laika saturīgas pavadīšanas vietas jauniešiem attīstību sekmējošu pasākumu īstenošanai;

– nodrošināt jauniešus ar pašiniciatīvas attīstīšanai un īstenošanai nepieciešamajiem materiāltehniskajiem līdzekļiem;

Ar Bērnu un ģimenes lietu ministrijas atbalstu ir izveidoti 18 jaunatnes iniciatīvu centri. Diemžēl jaunatnes iniciatīvu centru pārklājums valsts mērogā nav pietiekams. Savukārt, iesniegto projektu pieteikumu daudzums liecina, ka pašvaldību labā prakse jaunatnes iniciatīvu centru izveidē attīstās un pašvaldību interese pilnveidot brīvā laika pavadīšanas iespējas jauniešiem pieaug, tādēļ jaunatnes iniciatīvu centru izveidi nepieciešams turpināt.

Finansējums – Ls 60 000

Rezultāts: izveidoti vismaz 3 jaunatnes iniciatīvu centri pašvaldībās.

1.4. Jauniešu veselības centra veidošana

Mērķis: jauniešiem draudzīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības veicināšana.

Jauniešu veselības aprūpes uzlabošanai jāatrod veids, kā labāk ieinteresēt jauniešus rūpēties par savu veselību un īstenot veselīgu dzīvesveidu, kā arī savlaicīgi apzināties veselības problēmas un to risināšanas iespējas.

Ievērojot minēto, jauniešiem nepieciešama profilaktisku veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana un kvalificētu speciālistu sniegta informācija jauniešiem saprotamā un viegli pieejamā veidā. Tādēļ atbalstāma jauniešu veselības centra izveide Cēsīs, kas nodrošinātu jauniešiem ginekologa, psihologa un citu speciālistu pakalpojumus, kā arī izglītojošas nodarbības par veselības profilakses jautājumiem.

Finansējums – Ls 10 000

Rezultāts: izveidots jauniešu veselības centrs Cēsīs.

1.5.Vides pielāgošana sporta aktivitāšu nodrošināšanai jauniešiem

Mērķis: jauniešu sporta aktivitāšu īstenošanas iespēju palielināšana.

Vairumā Eiropas Savienības valstu pilsētās jauniešiem ērti pieejamās un plaši apmeklētās vietās nodrošināta iespēja īstenot sporta aktivitātes – spēlēt volejbolu, basketbolu, tenisu, izveidoti skeitparki vai cita veida laukumi un aprīkojums sporta aktivitāšu īstenošanai. Diemžēl Latvijas pilsētās šādu vietu skaits ir nepietiekams. Tādēļ pilsētās ar iedzīvotāju skaitu, kas nepārsniedz 30 tūkstošus (ne mazāk kā divās katrā plānošanas reģionā), ievērojot pašvaldības jauniešu ieteikumus, izveidojami sporta laukumi vai nodrošināms publiski pieejams aprīkojums sporta aktivitāšu īstenošanai.

Finansējums – Ls 30 000

Rezultāti: ne mazāk kā divās pilsētās katrā plānošanas reģionā nodrošināta vides pielāgošana sporta aktivitāšu nodrošināšanai jauniešiem.

II. Atbalsts jaunatnes iniciatīvu īstenošanai

2.1.Atbalsts jaunatnes organizācijām darbības attīstības veicināšanai

Mērķi:

– jauniešu iniciatīvas veicināšanai un jaunatnes aktivizēšanai sabiedriski nozīmīgu darbības virzienu ietvaros sekmēt jaunatnes organizāciju attīstību;

– veicināt jaunatnes organizāciju sadarbību ar valsts un pašvaldību iestādēm.

Latvijā darbojas vairāki desmiti biedrību, kas veic darbu ar jaunatni, tomēr jaunatnes organizāciju līdzdarbība lēmumu pieņemšanā ir nepietiekama. Tas ir saistīts galvenokārt ar nepietiekamu organizāciju administratīvo nodrošinājumu, kuras cēlonis visbiežāk ir finanšu resursu trūkums.

Tāpat finanšu resursu trūkums kavē jaunatnes organizācijām jauniešu neformālās izglītības un brīvprātīgā darba organizēšanu.

Ievērojot minēto, kā arī nepieciešamību atbalstīt jauniešu veidošanos par aktīviem pilsoniskās sabiedrības locekļiem, kuras viens no galvenajiem instrumentiem ir nevalstisko organizāciju darbība, ir nepieciešams sniegt atbalstu jaunatnes organizācijām darbības attīstības nodrošināšanai, kā arī īstenot pasākumus jaunatnes organizāciju informēšanai par līdzdalību valsts pārvaldē.

Prioritāri atbalstāmas nevalstiskās organizācijas, kurām ir lielākais biedru (tai skaitā, dalīborganizāciju biedru) skaits, teritoriālo struktūrvienību skaits, darbības ilglaicība un kuru darbība vērsta uz:

– jaunatnes pozitīvas vērtīborientācijas veidošanu;

– jaunatnes neformālās izglītības un brīvprātīgā darba attīstīšanu;

– veselīga dzīvesveida popularizēšanu un jaunatnes izglītošanu par veselības jautājumiem;

– riska grupu jauniešu sociālās izstumtības mazināšanu;

– jaunatnes aktīvas sociālās un politiskās līdzdalības veicināšanu.

Finansējums – Ls 50 000

Rezultāts: sniegts atbalsts vismaz sešām jaunatnes organizācijām to darbības attīstības veicināšanai un partnerībai.

2.2. Atbalsts jauniešu neformālajai izglītībai

Mērķis: Veicināt jaunatnes pašiniciatīvu, nodrošinot atbalstu jauniešu neformālās izglītības projektiem.

Jaunatnes neformālā izglītība ir neformālās izglītības sistēmas sastāvdaļa. 2006.gada pavasarī Eiropas Savienības Izglītības, jaunatnes un kultūras lietu ministru padomē tika pieņemta rezolūcija par neformālās un dzīves izglītības nozīmes atzīšanu Eiropas jaunatnes jomā, kas paredz dalībvalstīm veikt pasākumus, lai jauniešu neformālā izglītība tiktu valstiski atzīta un novērtēta.

Projektu īstenošana jauniešiem sniedz praktiskas prasmes komandas veidošanā, kopējo komandas mērķu nospraušanā, realizēšanā, mērķgrupas piesaistīšanā, aktivitāšu plānošanā, sava laika organizēšanā, atskaišu sniegšanā, rezultātu izvērtēšanā un citas iemaņas, kuras formālā izglītībā jaunietis var apgūt tikai teorētiski. Ievērojot minēto, nodrošināms atbalsts jaunatnes neformālās izglītības projektiem.

Finansējums – Ls 7837

Rezultāts: realizēti vismaz pieci neformālās izglītības projekti.

2.3. Jauniešu kultūras dienu organizēšana

Mērķis: Veicināt jauniešu radošo darbību.

Būtiskas jaunatnes darbības jomas ir kultūra un māksla, kas veicina jauniešu pašizpausmi un jaunrades iemaņu attīstību. Jauniešiem nozīmīgi ne vien izpaust savas radošās ieceres, bet arī apmainīties ar idejām par to īstenošanu, kas efektīvi realizējams Jauniešu kultūras dienās. Jauniešu kultūras dienu ietvaros paredzēts organizēt jauniešu iniciatīvu grupu – mūziķu, mākslinieku, dizaineru, teātra grupu – uzvedumus ar mērķi pievērst uzmanību jauniešu kultūrai un mākslai.

Finansējums – Ls 30 000

Rezultāts: organizētas Jauniešu kultūras dienas.

2.4. Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam

Mērķi:

– veicināt jaunatnes pašiniciatīvu, nodrošinot atbalstu jauniešu brīvprātīgā darba projektiem;

– veikt jauniešu brīvprātīgā darba popularizēšanu sabiedrībā un jauniešu vidū.

2006.gadā ministrijas veiktās jaunatnes organizāciju anketēšanas rezultātā, kurā respondentu skaits bija 26 jaunatnes organizācijas, tika noskaidrots, ka uz jautājumu “Kā vērtējat politisko ietekmi uz brīvprātīgā darba sekmēšanu valstī?” 19 jaunatnes organizācijas atbildēja, ka valsts un pašvaldības brīvprātīgā darba sekmēšanu neietekmē vispār, sešas jaunatnes organizācijas uzskata, ka valsts un pašvaldības brīvprātīgā darba sekmēšanu ietekmē negatīvi. Tas liecina par valsts un pašvaldības nepietiekamo atbalstu jauniešu brīvprātīgā darba īstenošanai, ko nepieciešams novērst sistemātiski turpinot jaunatnes organizāciju brīvprātīgā darba projektu atbalstīšanu.

Finansējums – Ls 15 000

Rezultāts: realizēti vismaz 12 jauniešu brīvprātīgā darba projekti.

2.5. Atbalsts jaunatnei reģionos aktuālajām iniciatīvām

Valsts jaunatne politikā būtiski atbalstīt visu reģionu jauniešu iniciatīvas, ievērojot attiecīgās administratīvās teritorijas īpatnības un tajā dzīvojošo jauniešu viedokli un ieceres.

Ievērojot minēto, atbalstāma jaunatnes iniciatīvu reģionos īstenošana, nodrošinot iespēju jaunatnes organizācijām (biedrībām (nodibinājumiem), kuros vismaz 2/3 biedru (nodibinājumiem – dibinātāju) ir jaunieši vai jaunatnes organizācijas) pieteikt savas ieceres jaunatnei aktuālu problēmu risināšanai reģionā. Konkursa kārtībā izraudzītās ieceres iestrādājamas jaunatnes organizāciju projektos un kvalitatīvākie no projektiem īstenojami ar ministrijas atbalstu.

Finansējums – Ls 50 000

Rezultāti: īstenotas ne mazāk kā piecas jauniešu iniciatīvas katrā plānošanas reģionā.

III. Informatīvā atbalsta mehānisma pilnveidošana jaunatnes politikas īstenošanai

3.1. Jaunatnes izglītošana par atkarību izraisošo vielu kaitīgumu, reproduktīvās veselības un garīgās veselības jautājumiem

Jauniešiem ir nepieciešama informācija un izglītība par veselības aprūpi, kā arī īpaša, draudzīga pieeja šīs informācijas saņemšanā. Pašlaik tas ir īpaši aktuāli, jo pieaug jauniešu skaits ar garīgās veselības problēmām, jauniešu vidū vērojama seksuālās un reproduktīvās veselības pasliktināšanās, par ko liecina liels skaits seksuāli transmisīvās inficēšanās gadījumu un neplānotu, agrīnu, nevēlamu pusaudžu grūtniecību un abortu. Jauniešu vidū strauji pieaug alkohola, narkotisko vielu, tabakas lietošanas gadījumu, inficēšanās ar HIV un saslimšana ar AIDS. Saskaņā ar AIDS profilakses centra datiem uz 2005. gada 31. decembri kopīgais atklāto reģistrēto HIV gadījumu skaits, salīdzinot ar 2004. gadu, ir pieaudzis par 10% (kopā 3332 gadījumi). Kopīgais atklāto AIDS gadījumu skaits 2005.gadā ir pieaudzis par 22% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tajā pašā laikā tikai 30% jauniešu spēj pareizi identificēt veidus kā iespējams inficēties ar HIV un atspēkot galvenos mītus.

Finansējums – Ls 4000

Rezultāti:

– veikti jauniešus izglītojoši pasākumi ar ministrijas atbalstu izveidotajos jaunatnes iniciatīvu centros.

3.2. Jaunatnes sociālās un politiskās darbības izpēte

Mērķi:

– izpētīt brīvprātīgā darba un neformālās izglītības lomu un vietu jauniešu dzīvē Latvijā;

– izvērtēt jauniešu līdzdalību sabiedriskajā un politiskajā dzīvē.

Līdz šim Latvijā nav bijusi konsekventa un vienveidīga pieeja problēmjautājumu apzināšanai jaunatnes politikā, izmantojot jaunatnes pētījumos gūtos rezultātus un to analīzi.

Tā kā viena no ES jaunatnes politikas prioritātēm ir labāka jaunatnes izpratne un iepazīšana, kas veidojas pētot jauniešu dzīves apstākļus, to vērtības un uzskatus, pētījumi par jauniešiem Latvijā sekmēs stratēģisku, uz pētījumiem balstītu jaunatnes politikas plānošanu.

Neskatoties uz to, ka katra izglītības programma piedāvā interešu izglītības nodarbības, pārsvarā tās paredzētas jaunāko klašu skolēniem, bet jauniešiem pusaudžu vecumā un vidusskolas skolēniem interešu izglītības piedāvājums ir šaurs. Turklāt jauniešiem, kas nav iesaistīti nevalstisko organizāciju darbībā, ir mazāk iespēju iesaistīties neformālajā izglītībā un brīvprātīgajā darbā. Pētījums ļaus izpētīt jauniešu vajadzības un iesaistīšanās problēmas.

Tāpat pētījuma rezultāti tiek izmantoti gatavojot starptautiskās jaunatnes politikas izvērtēšanas dokumentus.

Finansējums – Ls 10 000

Rezultāti:

– veikts pētījums par neformālās izglītības un brīvprātīgā darba lomu un vietu jauniešu dzīvē Latvijā.

3.3. Latvijas jaunatnes informācijas sistēmas izveide un uzturēšana

Mērķis: izveidot un uzturēt Latvijas jaunatnes informācijas sistēmu: jaunatnes portālu, tā administrēšanu, informācijas apriti.

Vēl arvien valstī pastāv masu medijos pieejamās informācijas sadrumstalotība.

Atbilstoši jauniešu aptauju rezultātiem trūkst informācijas, un ja arī to ir iespējas iegūt, tad tā ir izkliedēta pa dažādiem informācijas avotiem.

Līdz ar to ir nepieciešams izveidot vienotu informācijas sistēmu, lai nodrošinātu jauniešus ar kvalitatīvu, aktuālu, visap­tverošu, nesadrumstalotu un viņu interesēm un vajadzībām atbilstošu informāciju, tādā veidā sekmējot jauniešu pašiniciatīvu un nodrošinot viņus ar nepieciešamiem līdzekļiem problēmsituāciju risināšanai. To veidojot, ir jāizmanto esošās iespējas – pašvaldību informācijas centri, izglītības iestāžu un bibliotēku resursi – un jāatklāj jauni informācijas ieguves veidi un vietas, kur jauniešiem būs iespēja vienkopus atrast informāciju par izglītības iespējām, veselības jautājumiem, ar integrāciju darba tirgū saistītiem jautājumiem, par iespējām lietderīgi pavadīt brīvo laiku, par līdzdalības iespējām pilsoniskas sabiedrības veidošanā, par brīvprātīgo darbu, par sporta aktivitātēm, sociālajiem un citiem jauniešiem aktuāliem jautājumiem.

Finansējums – Ls 20 000

Rezultāti:

– izveidota Latvijas jaunatnes informācijas sistēma, kas nodrošina jauniešus ar viņu interesēm un vajadzībām atbilstošu vienkopus pieejamu informāciju;

– ministrijas un jaunatnes organizāciju mājas lapās ir informācija par izveidoto jaunatnes portālu.

3.4. Informatīva programma jaunatnes neformālās izglītības, brīvprātīgā darba un sociālās aktivitātes veicināšanai

Mērķi:

– veicināt sabiedrības izpratni par jauniešu brīvprātīgā darba un neformālās izglītības nozīmību pozitīvas sabiedriskās darbības veicināšanā;

– nodrošināt jaunatni izglītojošas informācijas izdošanu un izplatīšanu par aktuāliem neformālās izglītības un darba ar jaunatni jautājumiem;

– informēt ar jaunatnes organizāciju starpniecību skolas vecuma jauniešus par iespējām iesaistīties jaunatnes organizāciju darbā un par šīs darbošanās priekšrocībām.

Attieksmi pret valsti, pilsonību un vēlmi līdzdarboties sabiedrības procesos veido ne tikai ģimene, izglītības iestāde un sabiedrība kopumā. To nosaka arī iespēja jauniešiem paust savu viedokli un praktiski piedalīties lēmumu pieņemšanā. Piemēram, Latvijas izglītības iestādēs arvien aktīvāk sāk darboties skolēnu pašpārvaldes. Daudzās pašvaldībās ir izveidotas jaunatnes konsultatīvās padomes, jaunatnes konsultatīvās komisijas, jauniešu domes u.c. struktūras, kas iesaista jauniešus sabiedrības pārvaldē.

Finansējums – Ls 27 272

Rezultāti:

– īstenota kampaņa jaunatnes neformālās izglītības, brīvprātīgā darba un sociālās aktivitātes veicināšanai, tai skaitā, iespiežot un izplatot bukletus par brīvprātīgo darbu un neformālo izglītību;

– sadarbībā ar Latvijas Jaunatnes padomi nodrošināta jauniešu organizācijas vadītāja rokasgrāmatas un žurnāla par neformālo izglītību “Neformālis” iespiešana un izplatīšana;

– organizēti vismaz 10 informācijas pasākumi dažādās vispārizglītojošās skolās par jaunatnes organizāciju darbību, to nozīmi pilsoniskās sabiedrības veidošanā.

IV. Starptautiskās sadarbības attīstīšana jaunatnes politikas jomā

4.1. Latvijas un Beļģijas sadarbības nodrošināšana

Mērķis: turpināt sadarbību ar Beļģiju jaunatnes politikas pilnveidošanai valsts un pašvaldību līmenī.

2006.gadā Latvijai ir noslēgti divi starptautiskās sadarbības protokoli jaunatnes politikas jomā, no kuriem Baltijas valstu un Beļģijas Flāmu kopienas protokols paredz 2007.gada pirmajā pusē Latvijā organizēt starptautisku semināru par jauniešu brīvprātīgā darba sekmēšanu pašvaldībās.

Finansējums – Ls 5000

Rezultāts – organizēts 7 dienu starptautiskais seminārs Baltijas valstu un Flandrijas sadarbības ietvaros.

4.2. Latvijas nozīmes Baltijas jūras valstu padomes Jaunatnes lietu darba grupā aktivizēšana

Mērķis: aktivizēt Latvijas nozīmi Baltijas jūras valstu padomes Jaunatnes lietu darba grupā, stiprinot sadarbību Baltijas jūras reģiona valstu starpā saskaņotas jaunatnes politikas veidošanai Eiropā un nacionālo jaunatnes politiku pilnveidošanai.

Arvien nozīmīgāku lomu ārpolitiskajā arēnā ieņem Baltijas jūras valstu padome, kas izveidota 1992.gadā un ir vispārējs reģiona politisks starpvaldību sadarbības forums. Baltijas jūras valstu padomi veido 11 Baltijas jūras reģiona valstis. Prezidentūra notiek rotācijas kārtībā, un attiecīgi prezidējošās valsts ārlietu ministrs ir atbildīgs par Padomes aktivitātēm. No 2007.gada jūlijā prezidentūru pārņems Latvija, tādēļ būtiski nodrošināt Latvijas aktīvu dalību arī Jaunatnes lietu darba grupā.

Finansējums – Ls 5000

Rezultāts – nodrošināta Bērnu un ģimenes lietu ministrijas dalība Baltijas jūras valstu padomes Jaunatnes lietu darba grupā.

4.3. Jaunatnes organizāciju dalība starptautiskās organizācijās

Mērķi:

– pētīt starptautisko pieredzi, lai veiksmīgi to izmantotu Latvijas jaunatnes politikas attīstībai;

– veicināt Latvijas jauniešu mobilitāti, informētību un līdzdalību starptautiskās jaunatnes politikas veidošanā.

Ievērojot Eiropas Savienības prioritātes jaunatnes līdzdalības, informācijas, nodarbinātības, brīvprātīgā darba un neformālās izglītības jomā, Eiropas Jaunatnes paktā noteikto, valstiski nozīmīgas ne vien efektīvas nacionāla līmeņa aktivitātes, bet arī starptautiska sadarbība un pieredzes apmaiņa jaunatnes politikas attīstībai, kā arī Latvijas jaunatnes organizāciju pārstāvības nodrošināšana starptautiskajās organizācijās.

Ievērojot minēto, ir nepieciešams attīstīt starptautisko sadarbību jaunatnes politikas jomā, lai izveidotu tādu jaunatnes politikas organizēšanas un koordinēšanas sistēmu, kas rada progresu jauniešu dzīves apstākļu uzlabošanai Latvijā.

Finansējums – Ls 2913

Rezultāti:

– nodrošināta biedru naudas samaksa Latvijas Jaunatnes padomei dalībai Eiropas Jaunatnes forumā;

– nodrošināta biedru naudas samaksa Latvijas Gaidu un skautu centrālās organizācijas dalībai Pasaules meiteņu gaidu un meiteņu skautu asociācijā (WAGGGS) un Pasaules skautu organizācijā (WOSM), kā arī piedalīšanās skautisma simtgades džamborejā – skautisma 100 gadiem veltītā nometnē;

– nodrošināta jaunatnes organizāciju apvienības IMKA Latvija biedra naudu apmaksa dalībai Jauno Sieviešu Kristīgā asociācijā (YWCA) un Jauno vīriešu Kristīgajā asociācijā (YMCA).

Programmas kopējais finansējums – Ls 335 022