1992.gada 8.jūlija sēdes stenogramma

 

Rīta sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti, ir viena minūte pāri desmitiem. Lūdzu reģistrāciju. Lūdzu, reģistrējamies, godājamie kolēģi! Lūdzu rezultātu. 105 deputāti ir reģistrējušies, bet es domāju, ka vēl nāks klāt.

Vispirms paziņojumi. Lūdzu, Budovska kungs, vārds jums!

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi, tehnisku iemeslu dēļ ir aizkavēts nodrukāt Līgotņa vadītās komisijas ziņojumu. To jūs varēsit saņemt pirmajā pārtraukumā. Bet es gribētu aicināt Mandātu un deputātu ētikas komisiju uz sēdi šodien pulksten divos komisijas telpās. Es nolasīšu šādu deputātu uzvārdus: Garajevs, Stefanovičs, Ļaļins, Prokofjevs, Aleksejevs, Eglītis, Builovs, Dīmanis, Vidavskis, Žarkovs, Beskrovnovs, Matuļņikovs, Antons, Stroganovs un Rogaļs. Ja ir tāda vēlēšanās, viņi var piedalīties šīs komisijas sēdē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tālāk par mūsu darba kārtību. Kā jau esam nolēmuši, šodien mums ir budžeta un nodokļu diena. Man tikko zvanīja no Ministru padomes un izteica lūgumu sākt šo izskatīšanu apmēram pēc 20 minūtēm sakarā ar to, ka pašlaik Ministru padomē tiek pabeigtas konsultācijas ar Zviedriju par ekonomiskiem jautājumiem. Godmaņa kungs tūlīt pēc tam dodas uz šejieni. Tāpēc ir ierosinājums – arī vakar tas jau tika apspriests – šajās 20 minūtēs izskatīt, ja tā var teikt, personāliju jautājumu. Tas ir piektais 8.jūlija jautājums par dažu rajonu tautas tiesu tautas tiesnešu ievēlēšanu, jo cilvēki ir braukuši no lauku rajoniem uz šo laiku, un šis jautājums būtu jāizskata neatliekot. Vai ir kādi iebildumi pret to? Nav.

Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Apvienotā budžeta komisija lūdz budžeta un nodokļu jautājumus izskatīt šādā secībā. Vispirms otrajā lasījumā izskatīt likumu par budžeta tiesībām, tālāk pāriet pie nodokļu izskatīšanas, pēc tam atklāt konstruktīvas diskusijas par budžeta jautājumu.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, vai ir kādi citi budžeta un nodokļu kompleksa apspriešanas varianti? Nav citu variantu.

Tātad mēs sākam ar darba kārtības piekto jautājumu – par tautas tiesu tautas tiesnešu ievēlēšanu. Vārds tieslietu ministra vietniecei Rihteres kundzei.

I.Rihtere, tieslietu ministra vietniece: Cienījamie deputāti, cienījamo priekšsēdētāj! Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tautas tiesā ir vakanta tautas tiesneša štata vienība. Latvijas Republikas Tieslietu ministrija un Augstākā tiesa šajā amatā rekomendē par tiesnesi Leonu Baumani. Baumanis ir nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu. Latvijas Republikas tautas tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģija viņu rekomendē ievēlēšanai par tautas tiesnesi šajā Kurzemes rajona tautas tiesā.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi jautājumi Rihteres kundzei? Ir. Lūdzu, Apsīša kungs!

R.Apsītis: Man nav jautājumu, bet es gribētu izteikties Likumdošanas jautājumu komisijas vārdā.

Priekšsēdētājs: Varbūt tad vispirms uzklausīsim Baumaņa kungu, un tad komisijas izteiksies. Paldies, Rihteres kundze! Aicinām Baumaņa kungu tribīnē. Lūdzu, godājamie kolēģi, jums ir iespēja uzdot jautājumu Baumaņa kungam. 

No zāles: Nav jautājumu.

Priekšsēdētājs: Ir jautājumi? Lūdzu, Kiršteina kungs, vārds jums.

A.Kiršteins: Baumaņa kungs, es skatos, jums ir ļoti interesants iepriekšējo darbavietu saraksts. Jūs esat bijis pārdevējs, prečzinis, universālveikala direktors, komjaunatnes centrālkomitejas lietu pārvaldnieks… Tātad jūs labi zināt, kas ir mafija, kas ir tirdznieciskā mafija, kā partijas nauda ir savijusies kopā ar visu šo te. Vai jums vecie sakari kaut kādā mērā netraucēs tiesneša amatā?

L.Baumanis: Es jau 16 gadus pēc tam esmu nostrādājis par tiesnesi.

A.Kiršteins: Nekādu problēmu?

L.Baumanis: Nē.

A.Kiršteins: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi jautājumi? Jautājumu nav. Paldies, Baumaņa kungs!

Lūdzu vēlreiz reģistrāciju. Balsosim par katru tiesnesi atsevišķi – tā, kā mums tas ir parasti, un pēc tam kopumā. Lūdzu, reģistrējamies vēlreiz! Vai visi deputāti ir reģistrējušies? Lūdzu rezultātu. 110 deputāti reģistrējušies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Baumaņa kungu kā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tautas tiesnesi. Lūdzu rezultātu. 78 – par, 3 – pret, 16 – atturas. Baumaņa kungs ir ievēlēts. Apsveicam!

Lūdzu, Rihteres kundze!

I.Rihtere: Latvijas Republikas Tieslietu ministrija un Augstākā tiesa par Madonas rajona tautas tiesas tautas tiesnesi rekomendē Rinaldu Liepiņu. Arī viņa ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu, un tautas tiesnešu kvalifikācijas kolēģija rekomendē viņu ievēlēšanai šajā amatā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie deputāti, jums ir iespēja uzdot Liepiņas kundzei jautājumus. Nav jautājumu? Paldies, Liepiņas kundze!

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Liepiņas kundzi kā Madonas rajona tautas tiesnesi. Lūdzu rezultātu. Par – 87, pret – 1, atturas – 5. Lēmums pieņemts. Apsveicam Liepiņas kundzi kā tautas tiesnesi.

Lūdzu, Rihteres kundze!

I.Rihtere: Par Latgales priekšpilsētas tautas tiesas tautas tiesnesi rekomendējam Ināru Osi. Arī viņa ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu, un tiesnešu kvalifikācijas kolēģija rekomendē viņu ievēlēšanai šajā amatā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Oses kundze! Lūdzu, godājamie kolēģi, jums ir iespēja uzdot jautājumus pretendentei. Nav jautājumu. Paldies, Oses kundze!

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Oses kundzi kā tautas tiesnesi. Lūdzu rezultātu. Par – 86, pret – 2, atturas – 3. Lēmums pieņemts. Apsveicam Oses kundzi sakarā ar ievēlēšanu.

I.Rihtere: Par Vidzemes priekšpilsētas tautas tiesnesi rekomendējam Ivetu Šultiņu-Šulcu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu pretendenti tribīnē. Lūdzu, godājamie kolēģi, jums ir iespēja pretendentei uzdot jautājumus. Neviens nevēlas? Paldies jums.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Ivetu Šultiņu-Šulcu kā tautas tiesnesi. Lūdzu rezultātu. Par – 83, pret – 1, atturas – 6. Lēmums pieņemts. Apsveicam Šultiņu-Šulcas kundzi kā tautas tiesnesi.

Lūdzu, Rihteres kundze!

I.Rihtere: Par Rīgas rajona tautas tiesas tautas tiesnesi rekomendējam Jolantu Vaguli.

Priekšsēdētājs: Lūdzu pretendenti tribīnē. Lūdzu, godājamie deputāti, varat uzdot jautājumus pretendentei. Nav jautājumu? Paldies jums. Lūdzu deputātiem mazliet klusāk.

Balsošanas režīmu! Balsojam par Vagules kundzi kā Rīgas rajona tautas tiesnesi. Lūdzu rezultātu. Par – 86, pret – 3, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Apsveicam Jolantu Vagules kundzi sakarā ar ievēlēšanu tautas tiesneses amatā.

Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Balsojam par visu lēmumu kopumā – par 752.dokumentu. Lūdzu rezultātu. Par – 86, pret – 2, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Līdz ar to šis darba kārtības jautājums ir izskatīts.

Godājamie kolēģi. Kaut gan valdības vadītājs un arī vairāku ieinteresēto ministriju pārstāvji nav ieradušies, es domāju, ka mēs varētu sākt izskatīt pirmo jautājumu par budžeta tiesībām. Jo tie ir tādi vispārīgi jautājumi, un mēs tos varam sākt izskatīt arī valdības prombūtnē. Vai nav iebildumu?

Lūdzu, Ozola kungs! Ozola kungs, uzreiz precizēsim, tā kā mums ir saspringta diena, cik laika jums apmēram vajadzētu ziņojumam?

I.Ozols: Ziņojumam man vajadzētu 10 minūtes.

Priekšsēdētājs: Paldies.

I.Ozols: Vairāk nekā 10 minūtes.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, mums faktiski tas ir otrais lasījums?

I.Ozols: Jā.

Priekšsēdētājs: Tādējādi mums nekāda ziņojuma vispār nav.

I.Ozols: Es tomēr lūgtu īsu…

Priekšsēdētājs: Vispārēju ziņojumu. Jā, lūdzu!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi. Jums ir izdalīts 766. un 770.dokuments otrajam lasījumam. Es gribētu jūs lūgt pievērst uzmanību, ka 770.dokumentā, atšķirībā no pirmajā lasījumā nobalsotā dokumenta, 1.pantā ir iekļauta norma, ka Latvijas Republikas budžeta sistēmā kā patstāvīgas atsevišķas daļas ietilpst ne tikai Latvijas Republikas valsts budžets, bet arī valsts sociālās apdrošināšanas budžets. Tas ir jautājums, kas mums konceptuāli jāizvērtē, jo 766.dokuments faktiski atbilst mūsu konceptuālajam balsojumam pirmajā lasījumā, bet darba gaitā Apvienotā budžeta komisija, izvērtējusi sociālās apdrošināšanas budžeta brīvo līdzekļu atlikumu, iesaka iekļaut likumā par budžeta tiesībām arī valsts sociālās apdrošināšanas budžetu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka likuma par sociālās apdrošināšanas budžetu vispār nav. Mēs konsultējāmies ar Finansu ministriju, ar Labklājības ministriju un Veselības aizsardzības un sociālo jautājumu komisiju par potenciālu iespēju iestrādāt sociālās apdrošināšanas budžetu kā Latvijas valsts budžeta sastāvdaļu un neatrodam to par iespējamu šā gada otrajā pusgadā tehniski realizēt. Tas vienkārši nav iespējams tik īsā laikā gan finansiālu apsvērumu, gan aprēķinu dēļ. Mums bija priekšlikums šo jautājumu izskatīt, sākot ar 1993.gada budžetu.

Turklāt 770.dokumentā, atšķirībā no 766.dokumenta, 12.pantā ir iekļauta norma, ka ne tikai ar Latvijas valsts budžeta brīvo atlikumu uz pērnā gada sākumu un summām, par kurām ieņēmumi pārsniedz izdevumus, rīkojas Latvijas Republikas Augstākā padome, bet arī ar sociālās apdrošināšanas budžeta brīvajiem līdzekļiem un summām, par kurām ieņēmumi pārsniedz izdevumus. Tāpat arī visos pārējos 770.dokumenta pantos ir iekļautas visas korekcijas, kas attiecas uz sociālās apdrošināšanas budžetu.

Vēl mēs esam paredzējuši 9.pantā, ka kredīta aizdevumus, kurus drīkst izmantot valsts budžeta deficīta segšanai, nekādā gadījumā nedrīkst iekļaut valsts budžeta ieņēmumu daļā un tie obligāti ir jāuzrāda valsts budžetā ar apmaksāšanas papildu nosacījumiem. Turklāt, ja budžeta izpilde finansu periodā notiek ar šo kredīta aizdevumu saņemšanu, tad tie jāiekļauj budžetā, izdarot grozījumus likumā par budžeta tiesībām. Tas ir paredzēts likumā par finansu perioda budžetu. Tas ir darīts ar nolūku, lai nodrošinātu Augstākās padomes kontroli pār kredīta aizņēmumiem un to maksāšanas noteikumiem, lai principā tas nebūtu tikai vienīgi valdības kompetencē. Tādi ir konkrētie papildinājumi, kurus lūdzam atbalstīt Budžeta komisijas vārdā.

Priekšsēdētājs: Tātad otrais lasījums likumam “Par grozījumiem likumā “Par budžeta tiesībās””. Izskatām pa pantiem.

I.Ozols: Tikai vispirms ir jāvienojas par sociālās apdrošināšanas budžeta iekļaušanu vai neiekļaušanu šajā likumā.

Priekšsēdētājs: Jā, bet tas ir 1.panta formulējums. Tātad pa pantiem, arī par sociālās apdrošināšanas budžeta iekļaušanu.

Lūdzu, Grūbes kungs! Cik es saprotu, par 1.pantu.

G.Grūbe: Tā kā šeit ir piedāvāta mazliet cita koncepcija nekā pirmajā lasījumā, tad man būtu lūgums tomēr balsot atsevišķi par šo valsts sociālās apdrošināšanas budžetu nevis tādā redakcijā, kā šeit ir piedāvāts, bet tādā redakcijā, ka valsts sociālās apdrošināšanas budžets ir Latvijas valsts budžeta sastāvdaļa. Lai gan Ozola kungs teica, ka tas nav iespējams pusgadā, mans uzskats ir tāds, ka, kārtīgi strādājot, tas pusgadā ir iespējams. Šeit mākslīgi tiek veidota situācija, kad budžeta kases apgrozījuma līdzekļi pārsniedz jau miljardu rubļu kopā ar valsts budžetu. Apvienojot šos budžetus un izmantojot to, ka šeit kases apgrozījuma līdzekļi ir vieni, mēs varētu kopējā valsts budžetā ietaupīt vismaz 300–400 miljonus rubļu. Tas nemaz nav maz. Tāpēc uzskatu, ka ir ļoti būtiski, lai budžeti šādā veidā būtu apvienoti un lai būtu kopēji kases apgrozījuma līdzekļi. Tāpēc lūdzu speciāli par to balsot.

Priekšsēdētājs: Škapara kungs, lūdzu!

J.Škapars: Ļoti atvainojos, ka es agrāk neesmu pamanījis, bet te ir viens absurds formulējums. Tas ir 1.pantā: “Vietējo budžetu struktūras nosaka Latvijas Republikas administratīvi teritoriālā iekārtā.” Tas ir absolūti absurds no juridiskā viedokļa. Domāju, ka to vajag izsvītrot. Ja grib labot, tad varētu rakstīt: “Vietējo budžetu struktūru nosaka Latvijas Republikas likumi par pašvaldībām.”

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Buķeles kundze!

E.Buķele: Nevaru piekrist Grūbes kunga priekšlikumam par valsts un sociālā budžeta apvienošanu. Patiesību sakot, šeit ir zināma neprecizitāte terminoloģijā. To, ko mēs šodien saucam par sociālo nodokli, vajadzētu saukt nevis par nodokli, bet par sociālās apdrošināšanas maksājumu, un sociālo budžetu – par sociālo fondu vai varbūt vēl kaut kā labskanīgāk. Un tie nav jaucami jēdzieni. Ja mēs šo te sajauksim tagad kopā, tad faktiski centīsimies lāpīt valsts budžetu uz, es atvainojos, nabagu rēķina. To mēs nedrīkstētu darīt. Turklāt mēs esam sākuši veidot sociālo sistēmu, sociālās apdrošināšanas sistēmu, kura jau ir sākusi darboties. Un mēs nonāksim pie apdrošināšanas medicīnas jomā. Neiesim tagad atpakaļ, jo tas tā vai citādi neglābs valsts budžetu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kide!

E.Kide: Ozola kungs, jau Budžeta komisijā, kad apsprieda šo likumprojektu, es iebildu, ka šajā likumprojektā 4.panta pēdējā rindkopa, kurā ar melno druku ir rakstīts: “Aprēķinot budžeta asignējumus, jāņem vērā budžeta iestāžu ārpusbudžeta līdzekļu ieņēmumi un izdevumi,” ir pretrunā ar Izglītības likuma 65.pantu.

Priekšsēdētājs: Jā, bet es atvainojos, Kides kungs, mums pašlaik ir 1.pants. Apspriešana notiek pa pantiem.

E.Kide: Atvainojos. Tad es pēc tam.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs vēlreiz? Lūdzu.

G.Grūbe: Replika. Nevaru piekrist Buķeles kundzes priekšlikumam, jo pašreiz nav apdrošināšanas medicīnas sistēmas un sociālais budžets veidots kā sociālais nodoklis. Skaidri un gaiši no uzņēmējiem tiek ņemts nodoklis. Šajā gadījumā ir saspringts valsts budžets kā no vienas puses, tā no otras puses, tāpēc 300–400 miljoni ir ļoti būtiski, jo tie nodokļu veidā tiek šobrīd ņemti no iedzīvotājiem un tiek palielināti kredīta resursi Latvijas Bankai, kura, kā jūs redzējāt, 50 procentus prasa par kredītu.

Kas attiecas uz apkuri. Es šeit neredzu loģiku. Es neprasu budžetu sagraut, bet apvienot šobrīd kases apgrozījuma līdzekļus.

Priekšsēdētājs: Tātad pirms balsojuma Ozola kungs izteiks savus apsvērumus par šo apspriežamo jautājumu.

I.Ozols: Grūbes kunga ieteikumu jau mēs izvērtējām. Kā jau es jūs informēju, mēs uzskatām, ka nākamajā pusgadā valsts sociālās apdrošināšanas budžets var būt tikai kopējās Latvijas Republikas budžeta sistēmas sastāvdaļa. Uzskatām, ka iekļaušana valsts budžeta struktūrā ir veicama 1993.gadā. Turklāt šāds viedoklis ir gan Labklājības ministrijai, gan arī Finansu ministrijai. Mēs šo jautājumu konsultatīvi apspriedām ar abām ministrijām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Šāds jautājums, Ozola kungs! Vai mēs nevarētu atrisināt šo jautājumu par to, no kura brīža un kādā veidā tiek apvienoti šie budžeti? Vai to nevarētu atrisināt, teiksim, lēmumā par likuma spēkā stāšanās kārtību?

I.Ozols: Jā, starp citu, šāds priekšlikums mums bija un mēs, pieņemot šo lēmumu par likuma “Par budžeta tiesībām” spēkā stāšanās kārtību, esam paredzējuši izskatīt iespēju ar 1993.gada 1.janvāri apvienot abus budžetus vienotā Latvijas Republikas valsts budžetā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, tātad mums ir divi balsojumi par 1.pantu. Viens ir Grūbes kunga ieteiktais un noformulētais – atsevišķi balsot, ka sociālās apdrošināšanas budžets ir valsts budžeta sastāvdaļa. Redakcionālus labojumus varēs izdarīt arī uz trešo lasījumu. Otrs balsojums ir Škapara kunga ieteiktais – izslēgt 1.panta trešo daļu. Citu rakstveida priekšlikumu, par kuriem mēs varētu balsot, mums nav, laikam tā, Ozola kungs?

I.Ozols: Jā, un es domāju, ka var pilnīgi atbalstīt Škapara kunga teikto. Kā jūs redzat, netiek aizskarta 1.panta daļa, tas ir, trešā rindkopa, jo pašreiz ir stājušies spēkā pašvaldību likumi, kuri faktiski šos jautājumus regulē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad balsojam. Lūdzu, reģistrējamies, jo mainījies deputātu sastāvs zālē. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu rezultātu. 106 deputāti reģistrējušies. Paldies.

Tātad pirmais balsojums – valsts sociālās apdrošināšanas budžets ir patstāvīga daļa valsts budžetā. Tā, Škapara kungs, ir būtiska kļūda vai redakcionāla? Mēs jau balsojam. Lūdzu, balsosim par sociālās apdrošināšanas budžetu kā valsts budžeta sastāvdaļu. Lūdzu rezultātu. 68 – par, 9 – pret, 9 – atturas. Tātad ir pieņemts šis priekšlikums.

Lūdzu – par šo kļūdu.

J.Škapars: Ceturtajā rindkopā ir viena kļūda. Tur rakstīts “ciematu”. Pēc pašvaldības likumu pieņemšanas nav vairs ciematu.

Priekšsēdētājs: Nu, es domāju, ka komisija Ozola kunga personā piekritīs un mēs to vienkārši kā aplamību izsvītrosim, atsevišķi par to nebalsojot. Vai arī tas tomēr ir konceptuāli?

J.Škapars: Nē, nav.

Priekšsēdētājs: Tad vispirms varbūt nobalsosim par trešās daļas svītrošanu, ko ieteica Škapara kungs.

I.Ozols: Jūs kā pirmo ierosinājāt balsot Grūbes kunga priekšlikumu vai komisijas priekšlikumu? Es mazliet nesapratu.

Priekšsēdētājs: Mēs otrajā lasījumā, Ozola kungs, balsojam tikai par rakstveidā iesniegtajiem priekšlikumiem. Tādējādi mēs balsojam par komisijas tekstu.

I.Ozols: Paldies.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungam faktiski bija tas pats priekšlikums, tikai otrādi formulēts. Līdz trešajam lasījumam varēs izdarīt redakcionālus labojumus. Ja tas negroza pašu jēgu.

I.Ozols: Tādā gadījumā es gribētu lūgt pārbalsot, lai stenogrammā būtu precīzi fiksēts – nevis budžeta sastāvdaļa, kā jūs formulējāt, bet gan valsts budžeta sistēmas sastāvdaļa.

Priekšsēdētājs: Varbūt vairums deputātu tomēr saprata, ka mēs balsojam par to tekstu, kas mums ir nodrukāts. Mēs vienkārši par citu tekstu nevaram balsot otrajā lasījumā, Ozola kungs!

I.Ozols: Skaidrs. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai kāds no deputātiem protestē? Vai kāds ir domājis citādi? Divi deputāti ir domājuši citādi. Man liekas, tas tomēr ir par maz, lai ņemtu un pārbalsotu. Un turpmāk es mēģināšu, es atvainojos godātajiem deputātiem, precīzāk formulēt balsojuma tekstu. Tas ir, nolasīt to. Un vēl – turpmāk ņemsim vērā, ka otrajā lasījumā mēs balsojam tikai par nodrukātiem un visiem deputātiem pavairotiem labojumiem.

Tātad nākamais balsojums ir par svītrošanu. Kinnas kungs kaut ko grib sacīt. Lūdzu.

J.Kinna: Es atvainojos, Krastiņa kungs! Vienkārši par procedūru. Jūs atkārtoti uzsvērāt, ka mēs balsojam tikai par nodrukātiem un pavairotiem labojumiem, bet, ja mēs šodien vai vakar esam saņēmuši materiālus, kā mēs varam tos nodrukāt?

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs, to sauc ļoti elementārā vārdā. Jūs neapvainojieties, bet tā ir demagoģija. Ja? Šoreiz tas tā ir. Tas ir retorisks jautājums no jūsu puses. Nevajag destabilizēt situāciju jau no paša rīta.

Tātad tagad mēs balsojam par svītrošanu. Grūbes kungs vēlas ko teikt par trešās daļas svītrošanu? Nē. Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 1.panta trešās daļas, kas sākas ar vārdiem “vietējo budžetu” un beidzas ar vārdiem “teritoriālā iekārta”, svītrošanu. Lūdzu rezultātu. Par – 47, pret – 1, atturas – 10. Svītrota trešā daļa.

Lūdzu, Grūbes kungs, vēl par 1.pantu!

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi, mans jautājums ir konceptuāls. Tas nav redakcionāls. Un es patiešām gribu pateikt arī to, ka es šo dokumentu saņēmu šorīt un savu grozījumu nevarēju rakstveidā iesniegt. Tāpēc man būtu lūgums 1.pantu neakceptēt otrajā lasījumā, lai varētu tā precīzu tekstu piedāvāt trešajā lasījumā. Arī es savu variantu piedāvātu. Citādi mainīsies koncepcija, bet, cienījamie kolēģi, tas jau ir pretrunā ar mūsu noteikumiem un nav korekti pret pārējiem deputātiem. Tāpēc es aicinu šo 1.pantu neakceptēt otrajā lasījumā vienkārši tāpēc, ka mums jātiek ar šo jautājumu galā. Es neko šeit netaisos torpedēt vai saspriegot situāciju. Jautājums ir par 300–400 miljoniem. Ne vairāk, ne mazāk.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, mans jautājums adresēts jums. Vai jūs neuzskatāt, ka jūsu formulējums ir tikai redakcionāls labojums tam, par ko jau ir nobalsots?

G.Grūbe: Tas maina būtību. Tas ir jautājums par kopējiem kases apgrozības līdzekļiem. Tas ir ļoti būtisks jautājums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl viens ierosinājums, ko Škapara kungs izteica. Tas ir – ceturtajā daļā svītrot vārdu “ciematu”. Vai, Ozola kungs, ir kādi iebildumi?

I.Ozols: Nav nekādu iebildumu.

Priekšsēdētājs: Es domāju, par to tad arī nobalsosim, ja Ozola kungs piekrīt, ka “ciemati” ir jāsvītro. Paldies. Vēl par 1.pantu? Nav.

Tādā gadījumā mums ir jābalso par 1.panta akceptēšanu vai neakceptēšanu pirmajā lasījumā kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 1.panta akceptēšanu otrajā lasījumā. Papildus viena balss, un tā ir Ozola kunga balss. Lūdzu rezultātu. Par – 58, pret – 5, atturas – 15. 1.pants akceptēts otrajā lasījumā. Paldies.

Lūdzu – 2.pants. Tātad 2.pants. Ozola kungs, par 2.pantu!

I.Ozols: 2.pantā nav nekādu papildinājumu, izņemot pēdējo rindkopu, kur mēs pēc komisijas akcepta esam iekļāvuši deputāta Ēlerta labojumu, kurš ir daudz veiksmīgāks, par finansējuma risinājumu jaunā finansu perioda sākumā, ja nav apstiprināts valsts budžets.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tā, lūdzu, par 2.pantu. Nav nekas. Deputātam Ēlertam? Nav nekādu pretenziju.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 2.panta akceptēšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par – 68, pret – 1, atturas – 1. Akceptēts 2.pants. Paldies.

Lūdzu – 3.pants.

I.Ozols: Labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai godājamiem deputātiem sakarā ar 3.pantu nav nekādu iebildumu? Tādā gadījumā varam iet tālāk bez balsojuma. 4.pants.

I.Ozols: 4.pantā izdarīti grozījumi, kādi ir visā likumprojektā: termins “izpildkomiteja” aizstāts ar terminu “izpildinstitūcijas”.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai deputātiem ir kādi labojumi, papildinājumi? Varam iet tālāk. 6.pants.

I.Ozols: 6.pantā labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kides kungs, par 6.pantu!

E.Kide: Ozola kungs, es jau Budžeta komisijā iebildu pret 4.panta pirmās rindkopas pēdējo teikumu, tas ir: “Aprēķinot budžeta asignējumus, jāņem vērā budžeta iestāžu ārpusbudžeta līdzekļu ieņēmumi un izdevumi.” Tas ir pretrunā ar Izglītības likuma 65.pantu – par izglītības iestāžu papildu finansēšanas avotiem, kurā viennozīmīgi pateikts, ka līdzekļi no papildu finansēšanas avotiem veido atsevišķu fondu un to izmantošanas kārtību nosaka pati iestāde, ka budžeta asignējumi nav atkarīgi no ārpusbudžeta avotiem un ieņēmumiem. Tāpēc mans priekšlikums joprojām ir un paliek – svītrot pēdējo teikumu par ārpusbudžeta līdzekļu atkarību no papildu ienākumiem šajās iestādēs.

I.Ozols: Es atvainojos, kurš pants?

E.Kide: 4.panta pirmās melnajā drukā iespiestās rindkopas pēdējais teikums.

Priekšsēdētājs: Tātad jūs, Kides kungs, iesakāt svītrot? Varbūt vēlreiz deputātiem skaļi pasakiet!

E.Kide: Papildus gribu paskaidrot, ka patlaban finansējumu instrukcijās ir tāds jēdziens kā speclīdzekļi. Tajos tiek iekļauti arī šie ārpusbudžeta līdzekļi. Un otrs – Izglītības likumā finansēšana tiek paredzēta atbilstoši normatīvam, nevis tam, cik pati izglītības iestāde papildus nopelna vai nenopelna. Tāpēc tur nevar būt atkarība, ir jāfinansē vismaz saskaņā ar minimālo normatīvu. Tas ir pamatojums tam, ka šo teikumu vajadzētu svītrot, lai nebūtu pretrunas ar spēkā esošo Izglītības likumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ozola kungs, jūsu komentārs!

I.Ozols: Es nedomāju, ka šajā 4.panta normā būtu ietverts nosacījums, ka ārpusbudžeta līdzekļu summa obligāti būtu jāatskaita no budžeta asignējumiem. Bet tajā pašā laikā neņemt to vērā saspringtajā situācijā, kāda izveidojusies ar budžetu, – es nezinu, vai tas būtu pareizi. Katrā ziņā es negribu, protams, ar šīs normas formālu traktējumu pilnīgi nokaut interesi uz saimniecisko darbību, ja šādi budžeta līdzekļi veidotos. Bet es arī negribētu pieļaut to, ka šie līdzekļi paliek ārpus mūsu uzmanības loka. Tas pavisam nenozīmē, ka šie ārpusbudžeta līdzekļi tiks automātiski atskaitīti no budžeta asignējumiem. Tie vienkārši tiks izvērtēti – potenciālās iespējas un vajadzības.

E.Kide: Tur jau tā lieta, Ozola kungs, ka to nedrīkst tā izvērtēt. Ko skola ir nopelnījusi papildus budžeta minimālajam normatīvam, tas pieder tai. Jo jūs katrreiz novērtēsit tā: “Jūs esat mazliet piepelnījuši, jums mazliet mazāk...” Tas būs ļoti vienkārši, ja šis teikums paliks ieslēgts.

Un otrs – mēs varam spriest, vai tas ir pareizi vai nepareizi šajos apstākļos, bet, ja tas tā ir ierakstīts likumā, tad mums likums vienkārši ir jāpilda vai arī likums jāgroza.

I.Ozols: Man būtu pretjautājums Kides kungam. Kā viņš vērtēs Latvijas Medicīnas akadēmijas precedentu, kad faktiski ievērojamus ārpusbudžeta līdzekļus veidoja valūtas ieņēmumi par ārzemju studentu apmācību. Šie līdzekļi visu laiku bija ārpus mūsu uzmanības loka. Tajā pašā laikā izrādās, ka šie ārpusbudžeta asignējumi ievērojami pārsniedz pat mūsu potenciālās iespējas iedalīt līdzekļus.

E.Kide: Šo precedentu vērtēju ļoti negatīvi, ja jūs man tādu jautājumu uzdodat, bet tur ir pavisam kas cits: tur ir izveidoti ārpusskolas SIA, nevis speclīdzekļi pašā skolā. Tie nav vairs skolas līdzekļi, tie ir privātie līdzekļi, kuri pārsūknē budžeta līdzekļus. Tātad tas ir kas cits, pret ko jācīnās. Bet šie ir skolas līdzekļi.

I.Ozols: Cienītais Kides kungs, jūs aizmirsāt, ka tur praktiski tikai 30 procentus veido atskaitījumi šajā SIA, bet 70 procentus no valūtas ieņēmumiem veido ārpusbudžeta ieņēmumi.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, man liekas, ka jūsu diskusija ar Kides kungu iegūst ļoti personisku raksturu.

I.Ozols: (smejoties) Ļoti principiāli...

E.Kide: Mans priekšlikums ir – svītrot.

Priekšsēdētājs: Par šo pašu – Berķa kungs.

A.Berķis: Uzaicinu atbalstīt Kides kunga priekšlikumu, jo, pieņemot tādu redakciju, kāda ir pašreiz, tiks nokauta katra iniciatīva un vēlēšanās meklēt kaut kādus līdzekļus pašiem. Atbalstu Kides kungu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Blažēviča kungs!

J.Blažēvičs: Es arī atbalstu Kides kunga priekšlikumu. Jo vairāk tāpēc, ka mēs visu laiku balstāmies uz negatīviem piemēriem: vai nu Medicīnas akadēmija, vai kāda cita... Tiešām tādu negatīvu piemēru ir daudz. Tomēr, likumu veidojot, mums jāveido arī normālas attiecības. Negatīvos precedentus var izskaust ar citiem likumiem, arī palīdzot finansu inspekcijai un tiesībaizsardzības institūcijām. Tāpēc uzskatu, ka tomēr šajā smagajā laikā jāļauj veidot šos ārpusbudžeta līdzekļus. Ierosinu svītrot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēl par vai pret svītrošanu. Kinnas kungs, lūdzu!

J.Kinna: Es gan ierosinātu nesvītrot šo pēdējo teikumu, jo man dzīvē nācies saskarties ar bezgala daudzām budžeta iestādēm, kas izdomā tādu vai citu saimniecisko darbību, ņem naudu par tādu vai citādu pakalpojumu, kas būtu jāsniedz par to naudu, ko viņi saņem no valsts budžeta. Tajā pašā laikā, ja mēs ierakstām tādu punktu, kādu piedāvā Ozola kungs vai Budžeta komisija, mēs akceptējam šādu nelikumīgu saimniecisko darbību un faktiski otru algu šo uzņēmumu darbinieki nopelnīs ar šo saimniecisko darbību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kas vēl vēlas izteikties? Nav neviena. Tādā gadījumā mums jābalso par Kides kunga un arī citu deputātu priekšlikumu svītrot 4.panta pirmās daļas pēdējo teikumu, kas sākas ar vārdiem “aprēķinot budžetu” un beidzas ar vārdiem “ieņēmumi un izdevumi”. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par šo kolēģa Kides ierosinājumu par svītrošanu. Viena balss papildus “pret”, tā ir Ozola kunga balss. Par – 46, pret – 13, atturas – 12. Tātad vairākums ir par svītrošanu. Šis pēdējais teikums tiek svītrots.

I.Ozols: Paldies. Tagad 6.pants, lūdzu! 6.pantā priekšlikumu par grozījumiem nav.

Priekšsēdētājs: Ir! Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātais Ozola kungs! Vai jūs neuzskatāt, ka ar 6.panta otro daļu mēs faktiski zināmā mērā, no vienas puses, dublējam pirmo un pēdējo. Otrkārt, mēs šo centralizācijas procesu, kurā ievelkam arī pašvaldības, mēģinām ar vēl vienu normu tā vai citādi nostiprināt. Es ierosinātu šo daļu svītrot, jo tas, ko darīs Finansu ministrija, tā ir ministrijas lieta, bet nedrīkst pašvaldībām uzlikt par pienākumu nepārtraukti gatavot kaut kādus kopsavilkumus, kopsavilkumus un kopsavilkumus.

I.Ozols: Cienījamais kolēģi, es pilnīgi jums piekristu, ja šeit netiktu atspoguļots valsts budžeta dotāciju un mērķsubsīdiju izlietojums. Mums nav citas iespējas kontrolēt. Jūs ievērosit, ka tālāk mums ir iestrādāta norma, kas nosaka, ka mērķsubsīdijas, kuras netiek izlietotas tādā nolūkā, kādam mēs esam tās valsts budžetā izdalījuši, tiek ieskaitītas valsts budžeta brīvajā atlikumā. Mēs tādā gadījumā faktiski nododam visus šos no valsts budžeta iedalītos līdzekļus pilnīgi nekontrolējamai pašvaldību rīcībai. Turklāt dzīve parādījusi, ka pat tad, kad mēs esam noteikuši, ka viņiem jāiesniedz pārskati, vienalga šie līdzekļi konkrētam nolūkam netiek izmantoti. Mēs nobalsojām, ka Ulbrokas vidusskolai pirmajā pusgadā ir piešķirta valsts investīcija – 5,5 miljoni rubļu. Ulbrokas vidusskola nesaņēma ne kapeiku. Rīgas rajona izpildkomiteja šos līdzekļus novirzīja citur. Jūsu ieteikumu pieņemot, mēs pilnīgi pazaudēsim kontroli pār valsts budžeta līdzekļiem, kurus nododam pašvaldībām.

A.Plotnieks: Tad es atļaušos jums, Ozola kungs, uzdot otro jautājumu: vai jūs neuzskatāt, ka šīs normas vietā vajadzētu iekļaut citu, kura uzliktu attiecīgajām pašvaldībām par pienākumu iesniegt to vai citu informāciju, kuru pēc tam varētu apkopot Latvijas Republikas līmenī tieši attiecībā uz šīm subsīdijām, dotācijām un tā tālāk, aprobežojoties ar to budžeta daļu, kuru tā vai citādi centralizēti nodrošinājusi Latvijas Republika?

I.Ozols: Jā, ar vienu nosacījumu – ja pašvaldības regulāri katru mēnesi vai reizi divos mēnešos neiesniedz Latvijas Republikas Budžeta komisijai un valdībai tādus lūgumus par papildu dotāciju iedalīšanu, kuri vienmēr ir ekonomiski nopamatoti. Ja mēs faktiski pazaudējam kontroles iespēju pār reālo izpildi, mums nav iespējas principā izskatīt šos pašvaldību lūgumus. Pašvaldības regulāri... Paskatieties, mums Budžeta komisijā ir tāda (rāda) paka ar pašvaldību iesniegumiem, un visi tie ir pamatoti. Un mēs tos faktiski nevaram tādā gadījumā izvērtēt. Tad arī jāaizliedz pašvaldībām lūgt no valdības un Augstākās padomes Apvienotās budžeta komisijas papilddotācijas. Tad, jā. Kamēr mēs tomēr no valsts budžeta izsniedzam papildu dotācijas un izsniedzam tās individuāli, mēs uzskatām, ka šajā situācijā nepieciešams regulāri šos pārskatus pieprasīt.

Priekšsēdētājs: Tātad Plotnieka kungs iesaka svītrot šo daļu? Par to mēs varam arī balsot. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 6.panta otrās daļas svītrošanu pēc Plotnieka kunga ierosinājuma. Lūdzu rezultātu. Par – 22, pret – 19, atturas – 25. Šis labojums nav pieņemts, otrā daļa netiek svītrota.

Nākamais ir 8.pants. Un man jāvērš godājamo kolēģu uzmanība uz to, ka mūsu kolēģis Geidāns no Jelgavas 82.vēlēšanu apgabala ir rakstveidā iesniedzis man un Ozola kungam savu labojumu un tūlīt arī jums to nolasīs.

I.Geidāns: Godājamais plenārsēdes vadītāj, cienījamo referent, cienījamie kolēģi! Es lūgtu jūs atbalstīt 8.panta 1.punktā redakcionālu labojumu. Vārda “ienākumi” vietā precizēt: “muitas nodokļi un tarifi”.

Priekšsēdētājs: Geidāna kungs, es tāpēc tā gribēju, lai jūs neskrietu un nerātos pie mikrofona. Es gribētu paskaidrot, ka šādā veidā iesniegti rakstveida labojumi nav otrā lasījuma rakstveida labojumi. Lai izkļūtu no situācijas, es domāju, ka muitas ienākumu atšifrējumu mēs ļoti sekmīgi varētu izdarīt arī trešajā lasījumā.

I.Geidāns: Ja cienījamie kolēģi to pieņem, es esmu ļoti priecīgs.

Priekšsēdētājs: Jā, es domāju, ka kolēģi to pieņems un sniegs jums to prieku. Un Ozola kungs paņems šo te priekšlikumu un uz trešo lasījumu izstrādās. Taisnīgums tomēr arī ir tāds labs princips pret visiem.

Vēl, lūdzu, par 8.pantu? Nav. Paldies.

I.Ozols: Ir priekšlikums – ekspromtum radies – svītrot 8.4.punktu

Priekšsēdētājs: Tātad Apvienotā budžeta komisija...

I.Ozols: Svītrot 8.4.punktu: “No citām valstīm saņemtie līdzekļi mērķprogrammu finansēšanai nevar būt valsts budžeta ieņēmumu sastāvdaļa.”

Priekšsēdētājs: Bet te ir rakstīts, ka Apvienotā budžeta komisija ierosina arī 8.5.punktu svītrot.

I.Ozols: 8.5.punktu mēs izskatījām, bet 8.4.punkts mums ir paskrējis garām.

Priekšsēdētājs: Tātad komisija ierosina svītrot 8.4. Pirmais bija Grūbes kungs, kurš pirmais piecēlās, otrais ir Plotnieka kungs. Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es tomēr lāgā nevaru saprast šo Budžeta komisijas nostāju. Visu laiku mēs esam iestājušies par to, ka jāekonomē līdzekļi. Visi tie jāuzrāda budžetā. Ja nepieciešams, jāveic ļoti ārkārtēji pasākumi. Bez šaubām, Ozola kungs, jūs ļoti veiksmīgi izsvītrojāt manu priekšlikumu, lai gan es nevarēju to iesniegt rakstveidā, jo tikai šodien saņēmu šo materiālu. Bet šeit jau es redzu, ka ir 300 līdz 400 miljoni mīnusā. Tātad jūs piedāvājat 8.4. un 8.5.punktu izslēgt. Es baidos, ka šādā gadījumā nevarēšu balsot par budžeta pieņemšanu kopumā. Jūs piedāvājat svītrot ļoti būtiskus ieņēmumus. Kāda tad īsti ir jūsu pozīcija?

I.Ozols: Mūsu pozīcija ir konceptuāli viennozīmīga: visi papildu ieņēmumi – kredītaizņēmumi, mērķprogrammu finansējumi, kurus mēs saņemam no ārvalstīm, tāpat arī humānā palīdzība – nav budžeta ieņēmumu daļas sastāvdaļa. Bet tie jāuzrāda valsts budžetā – vai nu pielikumā vai citur. Bet nekādā gadījumā tie nevar kalpot kā valsts budžeta ieņēmumu daļas papildinājums. Tas var būt tikai valsts budžeta deficīta segšanas avots.

Tālāk, Grūbes kungs, es vēl gribētu paskaidrot, ka mēs principā arī lauksaimniekiem aizdotos 600 miljonus neuzrādām valsts budžeta ieņēmumu daļā, bet gan kā deficīta segšanas avotu. Mums ir Starptautiskā valūtas fonda ekspertu atzinums. Ne tikai tagad, tas jau bija pavasarī. Mums aizrādīja uz pagājušā gadā izdarīto kļūdu, kad mēs formējām valsts budžeta ieņēmumu daļu ne tikai no regulāri ar likumiem noteiktiem maksājumiem, kurus saņemam attiecīgā finansu gada laikā, bet iekļaujam arī tos izdevumus vai pat atlikumus, kurus mēs pagājušogad ieskaitījām valsts budžeta ieņēmumu daļā. Tagad mēs ierosinām tos visus uzrādīt atsevišķā pielikumā. Lai mēs nezaudētu kontroli, visi finansu periodā papildus saņemtie kredītaizdevumi, arī mērķprogrammām papildus no ārvalstīm iedalītie līdzekļi jāapstiprina ar grozījumu likumā par valsts budžetu. Kontrole ir nepieciešama. Bet ieņēmumu daļā nedrīkst veidot pseidoieņēmumu daļas palielinājumu.

G.Grūbe: Es atvainojos, Ozola kungs, es varētu jums pilnīgi piekrist. Bet jūs man nosauciet, kurā pantā tas ir ierakstīts un kurā pantā ar likumu būs parādīts! Jūs man stāstāt: varbūt ierakstīs, varbūt pielikumā, varbūt atlikumā vai kaut kur tamlīdzīgi. Tātad kur būs ierakstīts šis 8.4.punkts un kur – 8.5.punkts? Lūdzu, precīzi, kurā likumprojekta pantā tas ir ierakstīts?

I.Ozols: 9.pantā ir ierakstīti konkrēti noteikumi par kredītaizdevumiem. Iepazīstoties ar 9.pantu, kad mēs to apspriedīsim, man būtu lūgums un mazs priekšlikums attiecināt arī mērķprogrammu finansēšanai saņemto līdzekļu iekļaušanu ar šo pašu konceptuālo normu 9.pantā. Tas attiecas arī uz humāno palīdzību. Ļaut to iestrādāt trešajā lasījumā.

G.Grūbe: Jā, ja tāds balsojums būs, tad es piekrītu, bet tad 9.pantā tam visam ir jāparādās.

I.Ozols: Jā, obligāti. To tad es 9.pantā arī formulēšu.

Priekšsēdētājs: Var būt, lai izietu no situācijas, jo tas nepavisam nav 8.panta balsojums pēc būtības, mēs varam darīt tā, ja Grūbes kungs piekrīt, ka 8.4.punkta formulējumu automātiski ievietot 9.pantā, protams, to redakcionāli pieslīpējot. Bet tas nu ir tā…

Nākamais bija Plotnieka kungs. Lūdzu.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, es gribētu teikt, ka, no budžeta teorijas viedokļa, mūsu budžets ir viena vienīga kļūda. Un jebkurš eksperts varēs jebkuru daļu kritizēt, tāpēc mums šajā gadījumā nav jāvadās pēc klasiskās pieejas un teorijas, bet jāvērtē reālā situācija. Ja tagad darām tā, kā piedāvā Budžeta komisija, un izslēdzam 8.4.punktu… Tā kā šeit minēja 9.pantu, es atļaušos atgādināt, ka 9.panta kredītaizdevumi arī netiks iekļauti budžeta ieņēmumu daļā. Tad, es atvainojos, cik no mums šajā zālē zina, kāda humānā palīdzība ir saņemta un kādi aizdevumi? Un galu galā mūsu vienīgā iespēja šodienas situācijā ir tā vai citādi censties sekot un izvērtēt to, un tomēr šos līdzekļus iekļaut.

Tāpēc mans ierosinājums ir šāds: noteiksim 9.pantā, ka ieņēmumu daļā uzrādām gan līdzekļus mērķprogrammu finansēšanai, gan arī kredītaizdevumus, turklāt kā atsevišķus posteņus. Jo galu galā mums ir jābūt skaidrībai – kādus parādus uzveļam tautai un kur šī nauda paliek.

I.Ozols: Cienījamais Plotnieka kungs, ja jūs uzmanīgi klausījāties manā atbildē Grūbes kungam, tad tieši to es paudu, ko jūs tikko atkārtojāt. Turklāt uzsveru arī, ka 9.pantā jāiekļauj arī humānās palīdzības līdzekļi un finansējumu nosacījums kā tāds, tāpēc acīmredzot 9.pantam būtu nepieciešams papildinājums, kā jau es paskaidroju Grūbes kungam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Blažēvičs.

J.Blažēvičs: Ozola kungs, pēc 9.panta loģikas neiznāk šis 8.4.punkts, tas drīzāk atbilst 11.pantam. Latvijas valsts budžeta sastāvā, pirmkārt, tiek izveidots Latvijas valsts Ministru padomes rezerves fonds, kura apmērus nosaka Latvijas Republikas Augstākā padome. Otrkārt, no citām valstīm saņemtie līdzekļi mērķprogrammu finansēšanai Latvijas Republikas teritorijā. Tas būtu loģiski.

I.Ozols: Es varu pilnīgi piekrist.

Priekšsēdētājs: Tātad Ozola kungs piekrīt Blažēviča kunga teiktajam – 8.4.punktu pārcelt uz 11.pantu, redakcionāli apstrādājot. Godājamie kolēģi, es tikai komentēju to, kas te tika izteikts…

Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Man ir Ozola kungam jautājums – kur paliek iepriekšējā posmā neizlietotie budžeta līdzekļi? Nekur neparādās, ka tie veidotu budžeta ienākumus.

I.Ozols: Tie faktiski tiek ieskaitīti ārpusbudžeta līdzekļos. Tālāk ir norma, ka ārpusbudžeta līdzekļi tiek izlietoti atbilstoši Augstākās padomes lēmumam.

J.Kinna: Nu, bet es atvainojos… Tādā gadījumā par iepriekšējā posmā neizlietoto budžetu lemj nevis Augstākā padome, bet kāds cits!

I.Ozols: Es atvainojos… Vēlreiz formulējiet, es laikam palaidu garām jautājumu.

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs, lūdzu vēlreiz! Ozola kungs palaida garām jūsu jautājumu.

I.Ozols: Es sapratu, ka jūs jautājāt par Ministru padomes rezerves fondu.

J.Kinna: Nē, jautāju – kur paliek iepriekšējā posmā, tas ir, iepriekšējā pusgadā vai iepriekšējā gadā, neizlietotie budžeta līdzekļi, jo ieņēmumu daļu nākamā gada budžetā tie neveido, kā var spriest pēc šeit uzskaitītajiem punktiem.

I.Ozols: 12.pantā, lūdzu, lasiet – “Ar Latvijas Republikas valsts budžetu un valsts sociālās apdrošināšanas līdzekļu brīvo atlikumu uz plānojamā gada sākumu un ar summām, par kādām ieņēmumi pārsniedz izdevumus, brīvi rīkojas Latvijas Republikas Augstākā padome…”

No zāles: Nu, bet kur tas tiek parādīts?

J.Kinna: Ozola kungs, komentējiet tikai to, ko sakāt. Vakar es ļoti cītīgi centos iepazīties ar to dokumentu kaudzi, kurus jūs, Budžeta komisija, saucat par izvērsto budžetu, un jāsaka godīgi, ka tik pavirši un nekārtīgi sagatavotu dokumentu kaudzi es pirmo reizi turēju rokās.

I.Ozols: To jau mēs negatavojām…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es arī pastāvu uz šo punktu, tātad 11. vai arī citā pantā ir jābūt visam tam, kas minēts 8.4. un 8.5.punktā, atlikumiem un tā tālāk. Visam ir jābūt iekļautam beidzot, jo nevar par kaut ko izlemt, ja tas netiek oficiāli uzrādīts. Tātad šeit ir jābūt pilnīgai kārtībai: kurā vietā un kas tiek uzrādīts. Un droši vien pareizs ir arī Blažēviča kunga priekšlikums. Droši vien būtu pareizi, ja 11.pantā būtu parādīts skaidri un gaiši, kas ir iekļauts budžeta sastāvā, nevis rakstītas vispārējas frāzes, no kurām neviens neko nevar pēc tam saprast.

Priekšsēdētājs: Vai būs komentārs, Ozola kungs?

I.Ozols: Jā. Es jau atbildēju attiecībā uz Blažēviča kunga priekšlikumu. Tikai es negribētu piekrist, ka tieši 8.pantā tas ir jāiekļauj. Līdzekļi mērķprogrammu finansēšanai, humānā palīdzība, kredītaizdevumi faktiski ir jāatspoguļo 11.pantā. Valsts budžeta sastāvā tiek izveidots rezerves fonds, varbūt mēs to nosauksim par Ministru padomes rezerves fondu, bet katrā ziņā noteikti ir jāatspoguļo visi kredītaizņēmumi, visi humānās palīdzības ceļā saņemtie aizdevumi, arī mērķprogrammu finansēšanai iedalītie līdzekļi, lai tie valsts budžeta izpildes gaitā būtu parlamenta kontrolē un lai mēs, praktiski strādājot pie valsts budžeta, varētu objektīvi izvērtēt kredītaizdevumu un pārējo līdzekļu ieņēmumu nosacījumus. Tātad jāiestrādā šī norma, kas ir ieteikta 9.panta priekšpēdējā teikumā, tas ir, ka saņemtie kredīta aizdevumi obligāti jāuzrāda budžetā ar to atmaksāšanas un papildu nosacījumiem. Pretējā gadījumā parlaments nevar objektīvi izvērtēt iespējas vispār nokārtot savus parādus.

G.Grūbe: Es ļoti atvainojos, Ozola kungs, bet jūs neatbildējāt, kur tad īsti Kinnas kunga priekšlikums tiek iestrādāts. Tātad uz šo jautājumu jūs neatbildējāt, kaut gan tas arī ir 11.panta pamats, jo 12.pantā ir noteikta procedūra.

I.Ozols: Es atvainojos. Izlasiet, lūdzu, 12.panta otro teikumu! Tur jūs izlasīsit, ka Latvijas Republikas valsts budžeta un valsts sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļu brīvais atlikums uz plānojamā gada sākumu tiek novirzīts paredzēto budžeta izdevumu finansēšanai, lai segtu izdevumu pārsniegumu pār ieņēmumiem budžeta deficītam, tos neiekļaujot budžeta ieņēmumos.

G.Grūbe: Jā, bet kur tad iekļaujot? Tas nav noteikts.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, Ozola kungs un arī pārējie kolēģi! Es domāju, ka labāk rīkoties pēc sistēmas, lai arī šī sistēma nav pilnīga. Un sistēma ir tāda, ka spriežam par 8.pantu. Apvienotā budžeta komisija Ozola kunga personā ierosināja svītrot. Nobalsosim par šo ierosinājumu, un var būt, ka mēs nemaz to nesvītrosim, tad mums tālāk arī nebūs par ko spriest. Tad iesim tālāk pa pantiem, ja kaut kas būs jāievieto kaut kur, tad arī mēģināsim ievietot.

Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Es domāju, ka svītrot nedrīkst nekādā gadījumā. Piekrītu Grūbes kungam un citiem, ka praktiski visam – gan kredītiem, parādiem, ziedojumiem, humānajai palīdzībai un citiem ieņēmumiem – ir jābūt atspoguļotam budžeta likumā. Jautājums tikai – kur? Galīgi nepiekrītu tam, ka tas būtu jāatspoguļo rezerves fondā, jo tad var iznākt, ka rezerves fonds dažreiz būs lielāks par pašu budžetu... nu, ne gluži tā, bet uz to pusi varētu būt. Tāpēc tas varbūt ir jāatspoguļo īpašā pantā. Katrā ziņā pilnīgi noteikti, ka tas ir jāatspoguļo, jo pretējā gadījumā mums šajā budžetā nav uzrādītas ļoti lielas operācijas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, par šo pašu Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Es tomēr uzskatu, ka daudzi šeit iestrādātie priekšlikumi nav visai pārdomāti, un manī izraisa izbrīnu tas, ka šis projekts nav apspriests komisijās, tajā skaitā Ekonomikas komisijā. Daudzas tēzes, manuprāt, ir apšaubāmas. Tā kā nav skaidrs budžeta sastādīšanas princips, budžets nav pārskatāms un nav zināms, kā šādu budžetu sabalansēt. Mans priekšlikums tomēr ir pārtraukt šo lasījumu un apspriest komisijās vairākus no šiem principiālajiem grozījumiem. Obligāti vajadzētu apspriest Pašvaldības komisijā un Ekonomikas komisijā.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! 8.pants... Tātad balsosim par šiem komisijas priekšlikumiem, tomēr vispirms mums ir jābalso par ļoti radikālo Kodoliņa kunga viedokli, ka esot jāpārtrauc šis lasījums.

Ozola kungs, jums, protams, ir tiesības uz komentāru.

I.Ozols: Pirmkārt, par Škapara kunga priekšlikumu. Es gribētu uzsvērt, Škapara kungs, ka neviens nav piedāvājis iekļaut Ministru padomes rezerves fondā. Jūs esat pārpratis.

Tālāk. Es gribētu atbildēt Kodoliņa kungam. Šie priekšlikumi ir iesniegti Latvijas Republikas Augstākajai padomei 14.maijā, un 14.maijā šos priekšlikumus saņēma visas komisijas. Kāpēc šis process ieilga? Es jau jums paskaidroju. Tāpēc, ka Budžeta komisijas vārdā pieprasījām valdībai iekļaut projektā arī papildinājumus, kas attiecas uz valūtas budžetu. Tos mēs saņēmām jūnija vidū. Tajā laikā pie mums strādāja Starptautiskā valūtas fonda eksperti un viņi izteica savus konstruktīvos priekšlikumus attiecībā uz budžeta veidošanas mehānismu. Tāpēc mēs, tikko saņēmuši šos priekšlikumus un izvērtējuši tos Budžeta komisijā, piedāvājām projektu apspriešanai Augstākajā padomē. Un es domāju, Kodoliņa kungs, ka Ekonomikas komisija, ja to interesēja šis jautājums, šajos divos mēnešos pilnīgi varēja izskatīt projektu un dot savus priekšlikumus. Atcerēsimies, ka ir pagājis ievērojams laika posms – piecas diennaktis – kopš tā brīža, kad mēs Budžeta komisijas vārdā aicinājām iesniegt savus rakstveida priekšlikumus. Līdz pirmdienai mēs nesaņēmām no Ekonomikas komisijas nevienu rakstveida priekšlikumu. Vienīgo priekšlikumu mums iesniedza Ēlerta kungs. Un papildinājumi, kurus apspriežam pašlaik, faktiski ir radušies pašā Budžeta komisijā. Tā ka es noteikti kategoriskā formā noraidu jūsu iebildumus, jo domāju, ka divos mēnešos Ekonomikas komisija tomēr varēja atrast laiku, lai izskatītu šos jautājumus.

Priekšsēdētājs: Reģistrāciju, lūdzu! Lūdzu rezultātu. 85 deputāti ir reģistrējušies. Paldies.

Pirmais balsojums būs Kodoliņa kunga radikālais ierosinājums – pārtraukt likumprojekta izskatīšanu, turpināt to apspriest komisijās un tad no jauna atsākt izskatīšanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Kodoliņa kunga radikālo ierosinājumu. Viena balss papildus “pret”. Lūdzu rezultātu. Par – 27, pret – 23, atturas – 24. Tātad Kodoliņa kunga ierosinājums nav guvis vairākumu. Turpinām apspriešanu.

Nākamais balsojums, kas izriet no 8.panta un ko ierosināja Ozola kungs, un par ko “par” un “pret” izteicās deputāti, ir par 8.4.punkta svītrošanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Ozola kunga ierosinājumu svītrot 8.4.punktu. Viena balss papildus “par”. Tā ir Ozola kunga balss. Lūdzu rezultātu. Par – 33, pret – 19, atturas – 15. Nav svītrots. Ozola kungs, jūsu priekšlikums neguva vairākumu. 8.4.punkts paliek.

8.5.punkts. Apvienotās budžeta komisijas priekšlikums ir svītrot 8.5.punktu. Tā te ir rakstīts.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Ja mēs ar savu iepriekšējo balsojumu esam akceptējuši, ka no citām valstīm saņemtie līdzekļi mērķprogrammu finansēšanai paliek budžeta ieņēmumu daļā, tādā gadījumā budžeta ieņēmumu daļā ir jāatspoguļo arī visi citi ieņēmumi, kurus mēs jebkādā veidā saņemam no citām valstīm, lai gan tas ir dziļi pretrunā ar Valūtas fonda ekspertu ieteikumiem. Domāju, ka konceptuāli nevar būt par vienu principiālu jautājumu dažādas nostādnes.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs pirmais pieteicās, pēc tam Grūbes kungs.

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Augsti godājamie deputāti un priekšsēdētāj! Domāju, ka daļēji šeit ir emocijas un daļēji šeit ir arī pareiza nostāja. Deputātiem ir jābūt pilnīgā skaidrībā, kā apspriež budžetu. Es no Budžeta komisijas saņēmu divus materiālus. Viens ir dokumentāri noformēti kredīti, otrs – visa humānā palīdzība.

Man ir šāds priekšlikums: protams, ja kāds apšauba, vai šie materiāli ir autentiski, tad var iedarbināt visas prokuratūras un izmeklēšanas iestādes, nevienam tas nav aizliegts. Šos dokumentus es lūgšu pavairot, lai pēc pusdienām vai līdz pusdienām katrs šos dokumentus saņemtu un kā atsevišķus dokumentus tos arī izskatītu. Bet tos nekādā gadījumā nedrīkst iekļaut budžetā, jo šī spēle, kad kredītus iekļauj budžeta ieņēmumu daļā, kā to, piemēram, dara Krievijas valdība, ir tāda vienkārša spēle, kas parāda, ka budžetu var sabalansēt. Uzrāda, ka budžets ir sabalansēts, bet tas nav sabalansēts ar pašu nopelnīto naudu, tas ir sabalansēts ar paņemtu naudu, taču tad liekas, ka viss ir kārtībā. Tā, piemēram, Krievijas valdība rīkojās. Nu jau sen tas ir atšifrēts.

Domāju, ka ir jārīkojas šādi: budžets – ieņēmumi un izdevumi – ir tas, ko nopelna paši un ko paši izdod. Kredīti – tas ir atsevišķs jautājums. Var pieņemt atsevišķu lēmumu par kredītu ratifikāciju, neratifikāciju, atcelšanu. Par humāno palīdzību ir grūti kaut ko atcelt, jo tie, kas humāno palīdzību piešķir, daudz neprasa tiem, kas palīdzību saņem. Es baidos, ka arī parlamentam neprasīs. Te ir jautājums par informāciju, par to, kas ir ar mieru palīdzēt mūsu trūcīgajiem cilvēkiem.

Man ir šāds priekšlikums. Protams, man pašam ir brīnums, ka šie dokumenti nav izdalīti agrāk, jau tad, kad šie materiāli tika iesniegti Budžeta komisijā. Ir jāpavairo šie materiāli, lai varētu līdz pusdienas laikam iepazīties ar skaitļiem. Nekā sarežģīta te nav, bet nevajag jaukt šīs divas lietas ar budžetu kopā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Domāju, ka šis balsojums ir rezultāts tam, ka dokuments tika iesniegts šodien, un nekādā gadījumā mēs to nevarējām izteikt tādā veidā, kādā tas ir. Ja tas tiks piedāvāts kādā labākā redakcijā trešajā lasījumā, tad man, Ozola kungs, arī nebūs pretenziju. Ja jūs spēsit piedāvāt trešajam lasījumam labāku izskaidrojumu, es ceru, ka varbūt tad deputāti piekritīs, bet šodien šo pozīciju mēs pazaudēt nevaram. Tāpēc, es domāju, ir šāds balsojums.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Varbūt tikai priekš stenogrammas. Varbūt mēs varam nolemt tādā veidā, ka šis princips par līdzekļiem, kas saņemti no citām valstīm mērķprogrammu finansēšanai Latvijas Republikas teritorijā, tiek atspoguļots šajā likumā. Par to mēs jau esam nobalsojuši. Bet tiek uzdots komisijai uz trešo lasījumu noteikt to vietu likuma struktūrā, to pantu vai papildu pantu, kur šis princips tiek atspoguļots. Jo es domāju, ka, ņemot vērā visas mūsu tehniskās grūtības, mēs šodien nevaram tā pilnīgi loģiski izspriest, kur un kā tas viss būtu vislabāk izdarāms.

Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Man ir priekšlikums turpināt apspriešanu, jo domāju, ka kavēties nevar, bet 8.4. un 8.5.punkta nosacījumus vajag pārcelt uz citu vietu. Es piedāvātu uz 11.pantu pie citām budžeta sastāvdaļām. Tātad būtu vairākas sastāvdaļas: kredīti, pārējie ienākumi, kas ir 5.pantā, un rezerve. Ja tādā veidā mēs parādītu arī citus ieņēmumu veidus, tad varbūt to varētu arī noformēt. Pie tā ir jāstrādā. Tas varētu būt trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, finansu ministrs Siliņa kungs!

E.Siliņš, finansu ministrs: Cienījamie deputāti! Neliels komentārs par 8.5.punktu, jo par šo jautājumu pašreiz ir runa. Tātad tas, ka atmaksātās aizdevumu summas ir jāizslēdz, ir viennozīmīgi, jo 8.pantā ir teikts: “Latvijas Republikas valsts budžeta ieņēmumus veido...” Tas nav ieņēmums. Aizdevums kādreiz ir bijis ieņēmums, bet būtībā tas jau ir izdots, un vienu ieņēmumu divreiz iekļaut budžetā nav loģiski. Tātad tas parādās pilnīgi atsevišķi. Šo aizdevumu atmaksu summas var būt avots izdevumu segšanai, bet nekādā gadījumā budžeta ieņēmums.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Varbūt mēs esam gatavi balsot par Škapara kunga ierosinājumu, ka 8.4. un 8.5.punktu principiāli ievietojam 11.panta redakcijā, uzdodot komisijai uz trešo lasījumu izstrādāt šo redakciju. Tāds bija Škapara kunga ierosinājums. Tas būs viens balsojums.

Lūdzu, Ozola kungs. Jūsu komentārs!

I.Ozols: Es negribētu piekrist tam, ka mēs precīzi nosakām, ka tieši 11.pantā, jo 11.pants pēc likuma autora ieceres bija attiecināms tikai uz Latvijas Republikas valsts budžetā izveidoto Ministru padomes rezerves fondu. Man šķiet, ka ļoti veiksmīgi tas varētu iekļauties 9.pantā kā atsevišķa daļa, kurā faktiski tiktu ietverts visu ieņēmumu atspoguļojums. Tur būtu gan mērķprogrammu finansēšana, gan kredītaizņēmumi, gan humānā palīdzība. Visi! Pirmajā mirklī es arī piekritu Blažēviča kunga viedoklim. Bet, ja apskatāmies 11.pantu, tas tomēr ir pants, kura vienīgais uzdevums ir risināt jautājumu par rezerves fonda izmantošanu un uzraudzību. Tāpēc nejauksim, jo Škapara kungs jau uzreiz sajauca, it kā paredzot iekļaut Ministru padomes rezerves fondā. Nejauksim šos divus jēdzienus! Tam nav nekā kopēja ar ārvalstu aizdevumu vai papildu līdzekļu iedalījumu.

Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs, pēc tam – Grūbes kungs.

A.Plotnieks: Pateicoties Ozola kunga visnotaļ lietišķajam paziņojumam, mēs nonākam zināmā mērā pie konsensa, jo arī es gribētu piedāvāt 9.pantā neskart jautājumu par neiekļaušanu budžeta ieņēmumu daļā, bet pateikt, kur mēs ko iekļaujam un uzskaitīt visas šīs pozīcijas. Tādā gadījumā visas pretrunas tiek noņemtas, jo iet pa to ceļu, ka budžetā netiek skaidri kaut kas atspoguļots, mēs nevaram. Citādi tas nebūs budžets, bet tikai kaut kāds reklāmas prospekts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es varētu arī piekrist, bet tajā pašā laikā rodas zināmas pretrunas, ja Ozola kungs saka, ka 9.pants ir mazliet citādi jābūvē, jo šeit pēdējais teikums ir izteikts tādā veidā, ka visa šī daļa tiek pieņemta labojumos. Un tad jau tā pārvēršas par absurdu. Tā ka 9.pants ir jābūvē pēc jaunas shēmas.

I.Ozols: 9.pants ir jāpapildina ar normām, kuras reglamentē un nodrošina mums apstiprinātu likumu par finansu perioda valsts budžetu.

Tālāk. Jāietver līdzekļi mērķprogrammu finansēšanai un humānās palīdzības līdzekļi. Turklāt nosacījumiem ir jābūt tādiem pašiem kā kredītaizņēmumu atspoguļošanā. Jābūt visiem papildnosacījumiem. Es teiktu vēl vairāk, visiem šiem papildu līdzekļu saņēmumiem jāpievieno šo starpvalstu līgumu kopijas. Tad jautājums būtu galīgi skaidrs. Mēs varētu iepazīties un konstatēt visu to, kas mums ir vajadzīgs.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, varbūt ķersimies pie balsošanas? Mums ir ļoti grūta diena priekšā. Par visiem tiem plusiem un mīnusiem vajadzētu spriest komisijā.

Tātad, godājamie kolēģi, bija divi priekšlikumi: balsot par 8.4. un 8.5.punkta pārvietošanu uz 11.pantu un uz 9.pantu. Divi šādi balsojumi. Vai tiek noņemts kāds no šiem priekšlikumiem? Par 11.pantu tiek noņemts. Tātad ir domāts izveidot 9.pantā jaunu daļu.

Balsojums varētu būt šāds: 8.5. un 8.4.punktu iekļaut 9.pantā kā patstāvīgu jaunu daļu. Nav iebildumu? Balsosim, lūdzu, par šo priekšlikumu! Viena balss papildus “par”. Tā ir Ozola kunga balss. Lūdzu rezultātu. 62 – par, 2 – pret, atturas – 3. Tātad pieņemts šis, varētu teikt, tehniskais balsojums. Ozola kungam un komisijai tas būs obligāti jāņem vērā, sagatavojot šo likumprojektu trešajam lasījumam.

Vēl par 8.pantu? Nav. Par 9.pantu. Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Man vairs nav priekšlikumu, bet ir jautājums par konkrētu lietu. No budžeta lauksaimniekiem tika aizdoti 600 miljoni. Ir paredzēts, ka līdz 1.oktobrim tie ir jāatmaksā. Tāds bija mūsu lēmums. Tātad pēc 9.panta beidzamās daļas iznāk, ka šie 600 miljoni tiks iekļauti budžetā. Ne jau ieņēmumos, bet vispār budžetā kā tādā. Vai tas tiks darīts tikai pēc 1.oktobra?

I.Ozols: Cienījamais Grūbes kungs, pievērsiet uzmanību, ka 9.pants nosaka tikai ārvalstu kredītu aizdevumu atspoguļošanu valsts budžetā. Tā ir kategoriska prasība reglamentēt, ka tā nav ieņēmumu daļa. Varētu būt jautājums, ka šeit ir jāpievieno arī starpvalstu kredītaizņēmumu līgumu kopijas. Bet attiecībā uz šo 600 miljonu rubļu aizdevumu no valsts budžeta, aizdevumu, kas ieņēmumu daļā bija atspoguļots šajā pusgadā. Nākamajā gadā to var atspoguļot deficīta segšanai. Bet nekādā gadījumā budžeta ieņēmumu daļā.

G.Grūbe: Jā, es jūs sapratu. Es arī sapratu, ka 9.pantā nekas par šādu situāciju nav rakstīts. Tāpēc arī uzdevu jums jautājumu. Es gribētu dzirdēt atbildi, arī likumā redzēt atbildi, ja šāda procedūra ir notikusi, kur un kā šādi līdzekļi tiks atspoguļoti. Tātad 9.pants šādu atbildi nedod.

I.Ozols: Šis pants nav tam paredzēts.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, varbūt mēs noklausīsimies finansu ministru Siliņa kungu, kurš, kā man liekas, vēlas šajā jautājumā sniegt paskaidrojumu.

E.Siliņš: Domāju, ka šeit runa ir par konkrētu jautājumu. Par 600 miljoniem rubļu, kas ir aizdoti. Tātad nevar parādīt ienākumu daļā, jo tie vienreiz budžeta ienākumos jau ir parādījušies. Bet otrā pusgada budžetā, kurš mums ir ar deficītu, šie 600 miljoni rubļu ir jāparedz deficīta segšanai, nevis kā ieņēmumi. Par šo summu tiek samazināts deficīts.

G.Grūbe: Pilnīgi piekrītu Siliņa kungam, bet, tā kā 8.4.punktu mēs iekļaujam 9.pantā, tad man būtu lūgums 9.pantā paredzēt arī šādu procedūru, ka aizdevums tiek atmaksāts un kurā postenī tas tiek ierakstīts. Tas ir mans lūgums.

E.Siliņš: Vai mēs šeit lieki nestrīdamies? Mēs jau nobalsojām par to, ka 8.5.punkts tiek iekļauts 9.pantā. Tātad te jau ir atmaksāti izsniegtie aizdevumi. Tie būs parādīti 9.pantā kā segšanas avots, kā budžeta deficīta segšanas avots. Ja budžets būtu sastādīts bez deficīta, tad būtu cita lieta, tad parlaments lemtu par šīs summas tālāku izlietošanu citiem mērķiem. Bet šajā gadījumā, ja jūs runājat par 1992.gadu, tad tas ar šo iepriekšējo balsojumu jau ir parādīts 9.pantā un tiek novirzīts šiem mērķiem.

G.Grūbe: Siliņa kungs, es ļoti atvainojos par šo diskusiju, bet 8.5.punkts ir uzrakstīts pašreiz tā, ka to tikai var paredzēt. Bet šāda situācija, kā es minēju gadījumā par 600 miljoniem, šeit nav uzrakstīta. Es lūdzu precizēt redakciju uz trešo lasījumu.

Priekšsēdētājs: Domāju, ka trešajā lasījumā mēs tad arī izstrīdēsimies, bet, kas attiecas uz deficītu vai bezdeficītu, atgādināšu, ka iepriekšējā plenārsēdē, kad runāja par budžetu, tika nobalsots par bezdeficīta budžetu. Tā tāda neliela nianse.

Vēl par 9.pantu? Nav. 10.pants. Līdz starpbrīdim ir četras minūtes.

Emša kungs, lūdzu!

I.Emsis: Ozola kungs, man ir lūgums pieņemt redakcionālas dabas labojumu 10.panta 3.punktā. Formulējumā “valsts nozīmes dabas aizsardzības pasākumu finansēšanai” aizstāt vārdu “dabas” ar vārdu “vides”, jo acīmredzot tā jūs bijāt domājis.

Priekšsēdētājs: Paldies, Emša kungs, bet tas ir izdarāms trešajā lasījumā. Ozola kungs te ņems vērā un iestrādās, lai nebūtu nekādu pretrunu.

Lūdzu, godājamie kolēģi, vēl par 10.pantu! Nav iebildumu. 11.pants. Nav iebildumu. 12.pants. Ozola kungs, kā tas redakcionāli saskan ar 1.pantu?

I.Ozols: Kurš teikums?

Priekšsēdētājs: 12.1.punkta teikums.

I.Ozols: Par Latvijas Republikas valsts budžetu un valsts budžeta līdzekļu brīvo atlikumu. Ar summām, par kādām ieņēmumi pārsniedz izdevumus, rīkojas Latvijas Republikas Augstākā padome. Tieši 1.pants mums dod tiesības iekļaut normu…

Priekšsēdētājs: Paldies, skaidrs. Paldies, Ozola kungs, par salīdzinājumu.

Par 12.pantu. Nav. 13.pants. Arī nav. 14.pants. Nav. 15.pants. 16.pants.

I.Ozols: Es atvainojos. Attiecībā uz 15.pantu es tomēr gribētu pievērst jūsu uzmanību, ka pēdējo teikumu: “Kārtību, kāda noteikta Latvijas Republikas Augstākās padomes reglamentā, “Nolikumā par Latvijas Republikas Augstāko padomi””, mēs ierosinām svītrot, jo šo kārtību esam reglamentējuši jau labojumos, konkrēti nosakot, ka koncepcija jāiesniedz četrus mēnešus un budžeta projekti – trīs mēnešus pirms jaunā finansu perioda sākuma.

Priekšsēdētājs: Tā kā tas ir iekavās, es domāju, to mēs neapstiprinām, turklāt nekādu reglamentu nav, Ozola kungs.

I.Ozols: Mēs iesakām svītrot, jo tas pamattekstā ir iekļauts.

Priekšsēdētājs: Neviens neiebilst? Nē. Tātad šis papildinājums, kas ir iekavās, tiek svītrots. 16.pants. Nav. 18.pants. Nav. 20.pants. Tātad Budžeta komisija iesaka svītrot 20.pantu.

Jūsu īss komentārs, Ozola kungs!

I.Ozols: Faktiski tā ir atbilde uz Grūbes kunga teikto, ka vieni un tie paši ieņēmumi dažādos finansu periodos valsts budžeta ieņēmumos nedrīkst atkārtoties. Tāpēc mēs vietējā budžeta ieņēmumus tajā vietā, kur ir teikts, ka tie veido “atmaksāto aizdevumu summas”, pašvaldību budžetos paredzam svītrot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs! Kamēr Grūbes kungs nāk, es ierosinu godājamajiem deputātiem aizkavēt pāris minūtes starpbrīdi, lai mēs varētu pabeigt šo likumprojektu un pēc tam drusku ilgāk atpūsties. Nav iebildumu.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Sakarā ar to, ka šis projekts ir saņemts šodien un tāpēc lielākā daļa deputātu nevarēja iesniegt rakstveidā priekšlikumus par šo projektu, man būtu lūgums cienījamajiem kolēģiem nobalsot par to, ka trešajā lasījumā komisijai uzdot izskatīt visus rakstveidā iesniegtos priekšlikumus, ne tikai redakcionāla rakstura priekšlikumus. Tā būtu atkāpe no procedūras, un tāpēc par to būtu jābalso.

Priekšsēdētājs: Varbūt izņemot konceptuālus.

G.Grūbe: Es atvainojos, visus. Jautājums, bez šaubām, ir par to, kā lems komisija un Augstākā padome – pieņems vai nepieņems, bet jāizskata visi priekšlikumi, kas ir iesniegti.

Priekšsēdētājs: Paldies, Grūbes kungs! Par jūsu ierosinājumu nobalsosim pēc tam, kad būsim izskatījuši pa pantiem. Es sev atzīmēju. Tātad par 20.pantu. Tātad Budžeta komisija ierosina svītrot. Balsosim par šo Budžeta komisijas ierosinājumu – svītrot! Lūdzu rezultātu. 44 – par, 2 – pret, 12 – atturas. Svītrots.

21.pants. Atkal ir Apvienotās budžeta komisijas priekšlikums – svītrot. Neviens nav citās domās? Balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par Apvienotās budžeta komisijas ierosinājumu svītrot 21.pantu. Lūdzu rezultātu. Viena balss papildus “par”. 50 – par, 1 – pret, 6 – atturas. Svītrots. Paldies.

23.pants. Šī ir otrā sadaļa par spēku zaudējušiem likumdošanas aktiem. Nav.

Lūdzu, tagad balsojam par deputāta Grūbes ierosinājumu – uzdot komisijai līdz trešajam lasījumam pieņemt visus deputātu rakstveida labojumus un izvērtēt tos. Ozola kungs, jūsu iebildumi.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Likumprojekta apspriešanas gaitā domstarpības faktiski izraisīja vienīgi mans priekšlikums par 8.4.punkta svītrošanu, un līdz ar to arī 9.panta papildinājums. Pārējie likumprojekta panti netika daudz diskutēti un apspriesti. Jautājums faktiski ir tikai par šo no citām valstīm saņemto līdzekļu atspoguļojumu valsts budžetā, kas mums jānodrošina ar iestrādēm 9.pantā.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, es ļoti atvainojos, ka jūs pārtraucu, jo ir trīs minūtes pēc pārtraukuma.

I.Ozols: Es tikai īsi...

Priekšsēdētājs: Bet vai nebūtu vienkāršāk nobalsot par to, ka jūs tik tiešām pieņemsit no deputātiem rakstveida grozījumus?

I.Ozols: Jā.

Priekšsēdētājs: Un izskatīsit līdz trešajam lasījumam. Vai ir kāda problēma?

I.Ozols: Tikai par 8. un 9. pantu, jo faktiski par pārējiem pantiem principā nebija priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, labi, un, ja jums deputāti iesniegs kādu priekšlikumu, vai jūs tiešām metīsit atpakaļ? Par ko ir diskusija?

I.Ozols: Nē.

Priekšsēdētājs: Balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Grūbes ierosinājumu. Par to, ka Ozola kungs nedrīkst nepieņemt priekšlikumus un ka viņam ir jāpieņem no jebkura deputāta jebkurš rakstveida labojums.

I.Ozols: Noteikti.

Priekšsēdētājs: Un jāizskata. Lūdzu rezultātu. 65 – par, pret – nav, atturas – 4. Balsošanas režīmu! Balsojam par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā. Viena balss papildus “par”. Tā kā Ziediņa kungs nesēž savā vietā, es viņa balsi neņemu vērā. Lūdzu rezultātu. Par – 63, pret – 1, atturas – 4. Likumprojekts akceptēts otrajā lasījumā.

Starpbrīdis līdz pulksten 12.05.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi! Liels lūgums ieņemt vietas. Ir piecas minūtes pāri 12, un mums ir jāsāk darbs plenārsēdē. Lūdzu, godājamie kolēģi, ieņemiet vietas. Tātad turpinām izskatīt jautājumus, kas saistīti ar budžetu. Kā jau nolēmām, pašlaik ir pienākusi kārta nodokļiem. Pirmais, ja es nemaldos, ir apgrozījuma nodoklis. Vai ir citi priekšlikumi? Tātad nodokļi. Un apgrozījuma nodoklis. Varbūt Kehra kungs izskaidros šo secību, tad mēs, deputāti, varēsim orientēties.

O.Kehris: Acīmredzot mēs varam sākt izskatīt apgrozījuma nodokli, bet katrā ziņā pirmais ziņojumu sniedz Godmaņa kungs. Protams, ka viņam nāksies pieskarties visam nodokļu kompleksam kopumā. Jautājums varētu būt par apgrozījuma nodokli, un būtu lūgums, ja tam ir nepieciešams ilgāks laiks, lai arī būtu ilgāks laiks, jo jautājums ietver arī citas problēmas, ne tikai nodokļu savstarpējo saistību. Paldies.

Priekšsēdētājs: Tātad, ja deputāti ir ieņēmuši vietas, vārds Ministru padomes priekšsēdētājam Godmaņa kungam. Ziņojums par apgrozījuma nodokli kontekstā ar visu nodokļu paketi kopumā. Lūdzu. Cik daudz laika, Godmaņa kungs, jūs rēķināt? Apmēram pusstunda. Lūdzu.

I.Godmanis: Cienījamie deputāti, cienījamo priekšsēdētāj! Es gribētu savu uzstāšanos šodien sākt ar to, ka uzskatu par pienākumu informēt jūs par komplekso situāciju. Budžeta kompleksa situācija ir ienākumos, kompleksa situācija ir attiecībās ar Valūtas fondu un kompleksi šie jautājumi tiek risināti blakusvalstīs. Mums ir bijušas divas ilgas tikšanās ar Valūtas fonda grupu. Mēs apspriedām visus memorandā minētos punktus. Es būtu ļoti pateicīgs, ja jums būtu līdzi memorands, lai jūs varētu to vienkārši nolikt priekšā. Tad būtu saprotams, par ko ir runa.

Situāciju attiecībā uz Valūtas fondu atļaujiet man izskaidrot šādi. Kā vienmēr tā ir ļoti saspringta. Hansena kungs, kas vada Baltijas grupu, ceturtdienas vakarā dodas uz 24 valstu sapulci, kurā izskatīs tikai Baltijas valstu jautājumus. Nebūs nekādu citu jautājumu, būs tikai jautājumi par to, vai Baltijas valstis varēs iekļaut Valūtas fonda septembra sesijā un līdz ar to noformēt arī visas nepieciešamās formalitātes sakarā ar Pasaules bankas kredītu piešķiršanu, tāpat arī valūtas stabilizācijas līdzekļu nodrošināšanu.

Jāsaka, ka visās trijās Baltijas valstīs situācija ir būtiski atšķirīga. Igaunijā vakar, tiekoties ar Rītela kungu, es noskaidroju šādu lietu. Pret Igauniju faktiski arī lielu presingu lieto Starptautiskais valūtas fonds, lai panāktu to, ka Vašingtonā tiktu paziņots par atbalstu nacionālās valūtas ieviešanai Igaunijā vienlaikus ar attiecīgo paziņojumu Tallinā.
Valūtas komiteja gāja uz ārkārtēju soli. Faktiski tā pārkāpa savas pilnvaras un pieņēma lēmumu paaugstināt apgrozījuma nodokli pilnīgi visām precēm un pakalpojumiem līdz 18 procentiem, noteikt visiem 35 procentu peļņas nodokli – gan privātām, gan jauktām valsts struktūrām –, noteikt progresīvo ienākuma nodokli. Patlaban Igaunijā notiek ļoti vētrainas debates par to, vai Valūtas komiteja bija tiesīga to darīt. Ja Igaunijas parlaments atcels Valūtas komitejas lēmumu, es domāju, ka tas uzreiz radīs valdības krīzi un, protams, absolūti negatīvu reakciju no Valūtas fonda puses.

Lietuvā vakar notika sarunas ar Krievijas valdības delegāciju, piedalījās arī Lietuvas premjers. Es esmu saņēmis šādu informāciju. Krievijas pozīcija ir tāda, ka sarunu rezultāti ir pilnīgi negatīvi, neskatoties uz to, ka lietuvieši vispār nav veikuši tāda mēroga pasākumus valūtas jomā, paliekot tajā maigajā pozīcijā, kad darbojas Krievijas rublis vienlaikus ar Lietuvas rubļa aizstājēju. Valūtas jautājumu izkustināja igauņi, nosakot kronu, bet mēs centīsimies situāciju pakāpeniski mainīt, izspiežot Krievijas rubli no iekšējā tirgus. Krievija uzskata, ka visi iepriekšējie parādi, kas Lietuvai sastāda vairāk nekā 10 miljardus, Lietuva pārdeva Krievijai lielos kvantumos pārtiku atšķirībā no Latvijas, nav apmaksājami, ka tā ir kaut kāda tāda saimnieciskās tiesas lieta. It kā atsevišķi katrs uzņēmums varēs sūdzēt tiesā un tad būtu jāsāk tirdzniecība no nulles, tiktu atvērti korespondētājkonti Lietuvā un attiecīgi Krievijā, Krievija tajos ieskaitītu trīs miljardus un tad šeit trīs miljardu ietvaros notiktu tirgošanās. Es nedomāju, ka šajās sarunās ar Krievijas vadību šīs nedēļas beigās pret mums būs daudz pozitīvāka attieksme. Tāpēc mūsu uzdevums ir tomēr darīt visu, lai mēs iekļautos šajā apritē un septembra sesijā Valūtas fonds izskatītu Baltijas jautājumu.

Tagad atļaujiet man, pirms pieskaros jautājumam par nodokļiem un priekšlikumiem par iespējamā budžeta deficīta segšanu, pakavēties pie tiem jautājumiem, kas, es ceru, jums ir sakarā ar tā saukto Starptautiskā valūtas fonda Latvijas programmas apspriedes memorandu, kurā mēs vakar apspriedām katru punktu. Apspriešana bija ļoti vētraina, jo atšķirībā no pirmās tikšanās mēs šoreiz nenostājāmies pilnīgi aizsardzības pozīcijā.

Es gribētu jums raksturot situāciju attiecībā uz cenu politiku. Tātad, kā zināms, cenu politikas jomā Valūtas fonds pieprasīja līdz 1992.gada 1.jūlijam atcelt lauksaimniecības atbalsta cenu sistēmu. Ir sagaidāms, ka raža šogad būs ļoti slikta. Tāda tā būs arī Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, kā vakar teica premjers Bilds, tāpat arī faktiski visā Eiropā, jo sausā laika dēļ samazinājums būs ļoti būtisks. Tāpēc mūsu lēmums attiecībā uz graudu iepirkšanu, nosakot minimālo graudu iepirkuma cenu – uzņēmēji nedrīkst iepirkt zemāk kā par 10 rubļiem un valdība savukārt apņemas iepirkt rezerves par 10 rubļiem –, ir pretrunā ar Valūtas fonda lēmumu. Es visu izskaidroju un domāju, ka panācu pozitīvu atbildi no Valūtas fonda, proti, ka šis lēmums ir vienīgais pareizais lēmums, jo tas neattiecas tik daudz uz šo slikto ražu, kā uz nākamā gada ražu, jo zeme ir jāiestrādā jau vasarā. Turklāt visās Eiropas valstīs šī orientējošā cena tiek noteikta vismaz divreiz gadā – pirmo reizi rudenī un otrreiz – februāra beigās. Šajā sakarā Valūtas fondam faktiski nebija nekādu pretargumentu.

Jautājums ir par citu – par tām vecajām garantētajām cenām, par ko valdība pieņēma lēmumu pagājušajā gadā attiecībā uz pienu un gaļu. Šīs garantētās cenas ir daudz daudz zemākas par tām cenām, par kurām reāli notiek tirdzniecība. Ja atstājam spēkā lēmumu attiecībā uz graudiem, un mēs to nekādā gadījumā neaiztiksim, tad lēmumu par pienu un gaļu Ministru padome atcels sakarā ar to, ka pagājušogad pieņemtās cenas ir daudz zemākas par reālajām iepirkuma cenām, tātad tās mums vairs nav aktuālas. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, Starptautiskais valūtas fonds pieprasa līdz 1.oktobrim atcelt lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumiem 15 procentu rentabilitāti. Mēs valdībā esam attiecīgu dokumentu sagatavojuši un uzskatām, ka šī prasība ir jāapmierina. Šī rentabilitāte ir jāatceļ, jo pārstrādes uzņēmumiem tagad ir iespējas tirdzniecībā darboties pēc priekšapmaksas principa, tas pats tiem būs jādara arī attiecībā uz zemniekiem. Nav iespējams ilgāk saglabāt parādu sistēmu. Likt uzņēmumiem ierobežot rentabilitāti – pēc idejas tas nozīmē faktiski ierobežot to darbību. Ir jābūt arī pilnīgi godīgiem un jāsaka, ka tas var izraisīt cenu paaugstinājumu, bet tajā pašā laikā – ja mēs mākslīgi noteiksim šo 15 procentu rentabilitāti… Protams, kamēr uzņēmumi nav privatizēti, valsts kontrole pār tiem būs, bet katrā ziņā ir jāskata katrs jautājums atsevišķi, nevis jāierobežo visi uzņēmumi, īpaši ņemot vērā, ka visi maksājumi par degvielu, par mazutu un visām citām lietām, izņemot produkciju, kuru tie pārstrādā, arī palielināsies. Lauksaimniecības ministrija šo lēmumu ir izstrādājusi, un Ministru padomē to pieņemsim.

Treškārt, Valūtas fonds prasa līdz 1992.gada 1.oktobrim atcelt cenu griestus rūpniecībā izmantojamam kurināmajam, dabasgāzei un sašķidrinātajai gāzei, oglēm, tehniskajām eļļām un smērvielām. Faktiski mēs šo prasību esam izpildījuši. Vienīgais, ko esam noteikuši, – tās ir iepirkuma cenas, faktiski nevis iepirkuma, bet pārdošanas cenas gāzei, bet tās ir tās cenas, par kurām mums pārdod energoresursus, un mūsu nostāja šeit ir stingra. Mums nav obligāti jāpaziņo, ka visas cenas ir pilnīgi brīvas, bet ir ļoti loģiski jāizmanto tās cenas, par kurām mums pārdod. Īpaši noteikt maksimālās cenas mums nav nekādas vajadzības. Mums bija ļoti liela diskusija par to, ka reāli jau pirkšana notiek par tām cenām, par kurām mums pārdod, bet ir vecs Ministru padomes lēmums, kas noteic, ka Ministru padome regulē iepirkuma cenas un pārdošanas cenas vairāku veidu energoresursiem. Attiecīgo lēmumu mēs likvidēsim jau šonedēļ.

Ceturtkārt, prasība līdz 1992.gada 1.oktobrim atcelt starptautiskā tūrisma un kravu transporta cenu griestus, izņemot dzelzceļa trans­portu. Jā, kas attiecas uz starptautisko tūrismu un kravu transportu, kā redzams, šeit nav runas par publisko transportu. Es jau esmu uzdevis satiksmes ministram sagatavot attiecīgu lēmumu un šos tarifus atbrīvot. Protams, eksistē arī vecs Ministru padomes lēmums, kas reāli nedarbojas, jo tarifi tagad atbilst pieprasījumam un šiem tarifiem nav jābūt formāli noteiktiem, it īpaši, ja ir daudz zemāki par reālajiem.

Tālāk. Piektā prasība. Kā jau nolemts – ar 1992.gada 1.septembri paaugstināt īres maksu no 0,4 līdz 4,5 rubļiem par kvadrātmetru un turpmāk lemt par tālāku īres maksas paaugstināšanu, lai ar 1993.gada 1.janvāri pilnīgi segtu valsts īpašumā esošo namu uzturēšanu.

Un turpat arī sestā prasība – ar 1992.gada 1.jūliju par 46 procentiem paaugstināta karstā ūdens cena iedzīvotājiem. Mūsu atbilde Valūtas fondam ir viennozīmīga – ne 5., ne 6.punkts nav jāpilda centralizēti. Mēs esam pieņēmuši lēmumu par trim etapiem, kādos paaugstināt īres cenu, un pieņēmuši lēmumu, ka tarifus attiecībā uz siltuma patēriņu, tai skaitā silto ūdeni, izlemj un nosaka pašvaldības uz vietām. Mēs pierādījām Valūtas fondam, ka nav vajadzības rīkoties centralizēti, jo apkures sistēma, dzīvokļu kvalitāte un tā tālāk ļoti būtiski atšķiras laukos un pilsētā. Mēs nevaram noteikt 46 procentu sadārdzinājumu karstajam ūdenim gan laukos, gan pilsētā, it sevišķi, ja ir tāda situācija, ka augšējos stāvos karstā ūdens var vispār nebūt. Tādēļ ir jāorientējas uz vietas. Protams, pašvaldībām nekas cits neatliks un valdība tās atbalstīs. Un ir pašvaldības, kas šo soli jau spērušas, mēs viņu lēmumus neesam apturējuši, kaut gan esam saņēmuši atsevišķus pieprasījumus, arī no deputātiem. Mēs uzskatām, ka pašvaldības pilda mūsu lēmumu un darbojas patstāvīgi, pieņemot lēmumus uz vietas. Tādējādi reālās cenas parādīsies katrā reģionā atsevišķi. Valmierā tās būs citādas nekā, teiksim, Valkā, Ventspilī pilnīgi citādas nekā, piemēram, Gulbenē.

Tālāk par fiskālo politiku. 3.punkts. Šeit ir vissmagākie jautājumi. Pirmkārt, būtiski jānogriež subsīdijas un pārskaitījumi lauksaimniecībai. Mēs paskaidrojam, ka mūsu budžeta projektā vispār nav subsīdiju lauksaimniecībai par cenām, ka mūsu budžeta projektā ir paredzēti 500 miljoni investīcijām zemnieku saimniecībām. Mēs to uzskatām par ļoti mazu skaitli. Un mums nav ne tikai subsīdiju cenām lauksaimniecībā, mums diemžēl nav arī subsīdiju sabiedriskajam transportam, jo nav līdzekļu budžetā. Kredītu jautājums, kā es skaidroju, ar Valūtas fondu mums neatrisinājās, bet tā gan vairs nav valdības kompetence. Tomēr arī valdība par to ir zināmā mērā atbildīga. Fakts ir tāds, ka šobrīd Valūtas fondam vispār nav ko prasīt. Šis punkts ir ietverts budžeta projektā.

Otrs. Līdz 1.jūlijam veikt pasākumus, lai nodrošinātu nemainīgu nodarbinātības līmeni valsts sektorā. Es gan gribētu uzsvērt, ka valsts sektors nenozīmē arī pašvaldības sektoru. Mēs Valūtas fondā esam iesnieguši štata darbinieku sarakstu, salīdzinājumā ar kuru pieaudzis vienīgi štata darbinieku skaits Valsts finansu inspekcijā – par 400 vienībām. Mēs uzskatām, ka Finansu inspekcija ir tā iestāde, kurā var būt 400 cilvēku vairāk, jo tā ir atbildīga par nodokļu iekasēšanu. Un šeit Valūtas fonda iebildumi pamatā tika novērsti, kaut gan viņi uzskatīja, ka apmēram 400 cilvēki ir jānoņem. Vēl ir 10 vienības Nodarbinātības dienestā. Es uzskatu, ka 10 štata vienības, ņemot vērā to, ka mums būs arī bezdarba jautājums, nav tas rādītājs, par kuru varētu teikt, ka mēs esam būtiski palielinājuši nodarbināto skaitu valsts sektorā. Es nezinu, kā tas ir pašvaldību sektorā, šo ziņu man diemžēl ir mazāk.

Trešais. 1992.gada beigās pilnīgi pārskatīt jaunradītās vērtības nodokli. Finansu ministrija un Ekonomisko reformu ministrija kopā ar vācu speciālistu grupu Rozes kundzes vadībā šos projektus izstrādā. Tas ir tikai gada beigu jautājums. Tas ir cita budžeta jautājums.

Ceturtais jautājums bija vissmagākais. Ceturtais jautājums ar Valūtas fondu mums risinājās šādi. Viņi pieprasa ar 1992.gada jūliju, izņemot nulles likmi eksportam, atcelt visas jaunradītās vērtības nodokļu izņēmumus (runa ir par apgrozījuma nodokli) un pašreizējo triju likmju sistēmu aizstāt ar vienotu 12 procentu likmi. Es kategoriski pastāvu uz to, ka lauksaimniecības produkciju nevar aplikt ar 12 procentiem, manuprāt, 6 procenti ir maksimālā likme, kas var būt.

Mēs piekrītam tam, ka mūsu eksportam varētu būt nulles likme, bet galvenais arguments, ko es izvirzīju, ir tas, ka nupat Starptautiskā valūtas fonda prezidents bija Maskavā un parakstīja kopīgu komunikē ar Krieviju. Mēs ļoti rūpīgi esam iepazinušies ar Krievijas memorandu, kurš izveidots martā ar Ukrainu. Krievija faktiski absolūti nav pildījusi savu memorandu. Tas ir viens. Otrs, Atšķirībā no tā, ka Valūtas fonds mums pieprasa nulles eksporta tarifa likmi, Krievija nupat ir publicējusi savus eksporta tarifus. Ja mēs rēķinām kaut vai ekijos (es domāju, ka būs jāiepazīstas un presē jāpublicē), piemēram, benzīnam, tad šeit ir 50 tikai tas, kas ir iekšējās cenās klāt. 55 ekiji un 71 procents vēl klāt. Tie faktiski ir tādi eksporta tarifi, kuri tāpat sadārdzina mūsu iepirkto degvielas produkciju.

Un galvenais strīds mums izvērtās par to, kāpēc Valūtas fondam ir divējāda attieksme. Pret Krieviju tā ir tāda, kas ļauj Krievijai saglabāt budžeta deficītu, kas ļauj Krievijai likt milzīgus eksporta tarifus. Mums viņi pieprasa pilnīgu budžeta deficīta likvidēšanu un arī eksporta tarifu absolūtu likvidēšanu. Atbilde, protams, ir tipiski politiska: ja Krievija par savām iekšējām cenām plus eksporta tarifi pārdod mums benzīnu, mazutu vai ko citu, tad tas tik un tā ir zemāk par pasaules cenām, bet mums jau tūlīt šajā budžetā ir jārēķinās, ka jāpērk par pasaules cenu. Tā ir ļoti interesanta argumentācija. Kāpēc mums? Ja mums tagad būtu iespējas no Krievijas pirkt un ja šī cena ir zemāka, tad jāņem vērā tas, ka mēs arī stimulējam Krievijas degvielas eksportu caur Latviju. Un galu galā vienkāršāk arī ir ar transportu. Kāpēc mūs spiež uzreiz lēkt iekšā pasaules cenās, ja ir sadārdzinājums vismaz par 50, 60 procentiem. Valūtas fonda nostāja ir tāda: ja mēs gribam, lai mūs Rietumos uzņem konkurētspējīgi, lai taupītu degvielu, uzreiz ir jāpārrēķina pasaules cenās.

Turklāt Valūtas fonds apgalvo, ka Eiropas Kopienas valstis, pārdodot energoresursus cita citai Eiropas Kopienas iekšienē, tik un tā piemēro importa tarifus enerģijai fiskālo interešu dēļ. Tātad cita citai pārdod par pasaules cenu, vēl liekot virsū importa tarifu Eiropas ietvaros. Mēs kategoriski tam nepiekrītam un uzskatām, ka nākamais jautājums, kas attiecas uz ievedmuitas 15 procentiem, no fiskālā viedokļa būtu tāds, ka tos varētu uzlikt, kā viņi prasa, pilnīgi visam klāstam, ko mēs importējam, jo ievedmuitas galvenā ideja ir aizstāvēt iekšējo tirgu, tātad ievedmuita ir jāuzliek tām mantām, ko ražo šeit, un acīmredzot tām mantām, kas turklāt ir luksusa mantas. Ja mums pieprasa, lai pie šā eksporta tarifa paaugstinājuma Krievijā mēs uzliekam degvielai 15 procentus, tad tādā gadījumā, kā es viņam paskaidroju, mēs principā nesavāksim i ne apgrozījuma nodokli, i ne peļņas nodokli, i neko. Un, ja mums izdosies kādu laiku izmantot šo cenu, kas ir zemāka par pasaules cenu, tad tā ir mūsu priekšrocība, nevis mīnuss. Valūtas fonds apgalvo, ka tad mēs krāpjam ārvalstu investorus, kas ierodas Latvijā, jo viņiem, investējot šeit naudu, jārēķinās ar energoresursu cenām, kas nav pasaules cenas. Bet tā nav mūsu problēma. Tā ir investoru problēma. Un, ja viņš kādu laiku var lietot enerģiju lētāk, tad viņam ir jāpārorientējas uz to, ka pēc kāda laika šī enerģijas cena tik un tā pieaugs līdz pasaules cenu līmenim. Tāpēc attiecībā uz 5.punktu par ievedmuitas 15 procentu likmes noteikšanu mēs uzskatām, ka to nevar noteikt visām precēm, nevar taisīt tādus lēcienus, jo ievedmuita ir uzskatāma par tirgus aizsardzības elementu, nevis vienkārši par fiskālo momentu, sadārdzinot degvielu: līdz ar to plus 50 reizes. Es atvainojos, par 50 procentiem vienā dienā.

Nākamais ir 6.jautājums – no 1.jūlija jāatceļ lielākā daļa peļņas nodokļa atvieglojumu. Es beigās pateikšu savas domas par peļņas nodokli. Mēs tomēr uzskatām, ka peļņas nodoklī jau esam izdarījuši vienu grozījumu. Tas attiecas uz divu gadu atvieglojumu likvidēšanu. Šie grozījumi, kā jūs zināt, attieksies uz tiem uzņēmumiem, kas veidosies pēc 1.jūlija, bet pirms jūlija – uz tiem, kas izveidoti no 1.janvāra. Mēs nepiekrītam Valūtas fondam, ka 35 procentu likme jānosaka visiem uzņēmumiem – gan privātiem, gan jauktiem, gan valsts uzņēmumiem –, kaut arī fiskālās intereses varētu to prasīt. Mēs esam privatizācijas procesa sākumā, un, ja nediferencējam nodokli, tad Valūtas fonds mums nevar parādīt, kur tad ir galvenais mūsu ideoloģijas pamats, jo mēs ejam uz privatizāciju kā tādu.

Tāpēc mēs valdībā iestājamies par to (arī tālāk būs runa par peļņas nodokļa grozījumiem), ka ir iespējama tikai viena lieta. Iepriekšējā nodoklī bija iestrādāta norma, ka ir tā sauktās diferencētās nodokļu atlaides – valsts uzņēmumiem 35 procenti un privātiem – 25 procenti, un pa starpu šis te nodoklis no 35 līdz 25 procentiem samazinās. Mēs uzskatām, ka vajag skaidri un gaiši definēt, ka privātuzņēmējiem – vai nu fiziskām personām, vai juridiskajām personām, ko veido fiziskās personas, kuras visas ir privātuzņēmēji, un kur ir simtprocentīgs privātkapitāla sastāvs, tur ir 25 procentu nodoklis, bet visiem pārējiem – 35 procenti. Jo nav noslēpums, ka ir arī jauktie uzņēmumi, kas vienkārši darbojas ar valsts kapitāla klātbūtni, faktiski parazitē uz tā, un vairāk neko.

Ja mēs runājam par akcīzes nodokļa likmes atcelšanu atsevišķām importa precēm, tad šeit ir lielas grūtības. Apspriežot akcīzes nodokli, pamatā iebildumi bija pret to nodokli, ko valdība arī šeit skatīja un skatīs arī otrajā lasījumā. Jautājums par importa dzērieniem. Runa ir par konjaku un importa šampanieti. Valūtas fonds uzskata, ka šos dzērienus nedrīkst aplikt ar zemāku akcīzi. Mēs Valūtas fondam minējām tādu argumentu, ka neesam ieinteresēti tikai kasēt akcīzes. Mēs esam ieinteresēti kasēt arī apgrozījumu. Un, ja mums ir augsti situēti un ļoti bagāti cilvēki, kuri uzskata par šiku dzert franču šampanieti vai franču konjaku, izdodot naudu un tādējādi nomaksājot apgrozījuma nodokli, tad esam ieinteresēti, lai šis apgrozījums būtu lielāks. Bet, uzliekot pārāk lielu akcīzi, varam nonākt situācijā, ka mēs visus šos dzērienus atgrūžam no Latvijas tirgus. Tik un tā šo dzērienu cena kopā ar visiem nodokļiem, neskaitot ievedmuitu, būs augstāka nekā vietējam alkoholam. Un tirgus ir aizsargāts. Bet katrā ziņā nevar fiskāli absolutizēt tikai vienu nodokli. Pret pārējiem akcīzes nodokļiem iebildumu nebija.

Tad ir prasība, kas jau ir izpildīta. Runa ir par kvantitatīvo griestu noteikšanu tīrajam valdības aizņēmumam no banku sistēmas. Šeit, cienījamie deputāti, ir viena liela problēma. Valūtas fonds piekrīt tam, ka banka aizdod tikai valdībai. Runa bija par 2 miljardiem energoresursu iegādei valsts rezervei. Kaut gan, godīgi sakot, tās rezerves arī tiks izlietotas. Tas nav vienkāršs patēriņš, tā ir nauda, ko saņem no patērētāja atpakaļ, to var izmantot kā apgrozāmos līdzekļus vai ieskaitīt atpakaļ budžetā.

Bet ir viena cita lieta, kuru pavisam grūti stādīties priekšā arī Valūtas fondam. Ja mēs beidzam budžetu tagad ar nulli, tas ir, mēs esam godīgi izpildījuši budžetu, izdevumi ir saskanējuši ar ieņēmumiem, banka mums saka: tā kā jūs esat pabeiguši budžetu ar nulli un jums nav rēķinā 500 miljonu, tas ir tas garants, kad jāsāk maksāt algas ar nākamo mēnesi, tad mēs nevis atvērsim kredītu jums, ņemot vērā, ka garants ir valdība un garants ir apstiprinātais budžets, bet mēs jums aizdosim tos 500 miljonus ar 50 procentu likmi. Šādas prakses pasaulē nav. Es uzskatu, ka tas jau ir par daudz liels spiediens uz valdību. Jo galu galā tas nozīmē, ka mums ir jāplāno nevis sabalansēts budžets, bet ar plus 500, un, ņemot vērā inflāciju, ar 600, 700 miljonu plusu. Tā nekur nenotiek. Banka atver kreditēšanu valdībai, ja budžets tiek apstiprināts, bet mums iznāk tā, ka, aizņemoties no bankas, mums jāmaksā 50 procenti. Es uzskatu, ka tā nav normāla situācija, jo banka diktē mums savus nosacījumus. Pretējā gadījumā tā uzreiz pārtrauc kreditēt un nav algas. Valdība tiek nostādīta vissmagākā situācijā. Protams, valdības kritiķiem tas ir kā salds cukurūdens, tā teikt, uz mēles.

Par ceturto jautājumu jums lai bankas prezidents atskaitās attiecībā uz to, kādas sarunas ar Valūtas fondu tiek risinātas. Tie visi ir jautājumi, kas saistās ar bankas lietām.

Un tālāk par pārējo politiku. Man dažreiz nākas presē lasīt tādu cilvēku rakstus, kuri izliekas kaut ko saprotam no ekonomikas. Baidos, ka lielākoties tie ir raksti, kas liecina par gluži pretējo. Bet lai nu tas paliek.

6.punkts. Vairāki pasākumi nepieciešami ārējās politikas jomā. Vissvarīgākais no tiem – valūtas ieņēmumi, repatriācijas prasība, kas bija jāievieš līdz 1.jūlijam. Jā, šī prasība ir veidojama, noslēdzot tā sauk­to nodokļu konvenciju. Šo grupu vada Rītiņa kungs. Un, ja deputāti nav lietas kursā, lūdzu griezties pie Rītiņa kunga. Viņš profesionāli jums izstāstīs, ko nozīmē panākt un cik garš ir šis process, lai saņemtu to noguldījumu. Es konstatēju, cik noguldījumu atrodas ārzemēs.
Elementāri var iepazīties, ka nekādu masveida darbību, ka mēs varētu repatriēt uz Latviju visu naudu no mūsu uzņēmumu kontiem, kas atrodas ārzemēs, nepieļaus nevienas valsts likumdošana.

Un vēl ir jautājums par valūtas budžeta atcelšanu. Bet šie jautājumi faktiski ir saistīti ar to, ka ievieš savu valūtu. Ar to es gribu pateikt, ka mūsu diskusijas ar Valūtas fondu beidzās šādi: viņu prasība numur viens ir sabalansēt budžetu. Ja budžetu mēs nesabalansējam, tad viņi uzskata, ka nevar parakstīt līgumu, un līdz ar to arī viss turpmākais ir miglā tīts. Valdība izteica savus priekšlikumus budžeta deficīta segšanai. Pirmais priekšlikums – mums acīmredzot vajadzētu no šiem diviem miljardiem, kas ir tālu no nepieciešamā energoresursu iepirkšanas apjoma (es varu pateikt: lai nomaksātu par gāzi, ir vajadzīgi vismaz 7 miljardi, lai nomaksātu par visu mazutu – 5 miljardi), ir jāņem nost viens miljards un nevis uz budžeta rēķina jāmēģina pirkt visu, bet jāatstāj tikai puse, tādējādi vienu miljardu ietaupīt, un jāmeklē kredīti energoresursu iepirkšanai, nevis jāpērk uz budžeta rēķina. Protams, te ir problēma, jo banka patlaban neaizdod kredītus nevienam citam kā valdībai. Ja ir runa par centrālo banku, tad mums jāmeklē kredīti citās bankās, un tas būs iespējams tad, ja sabalansēsim budžetu un noslēgsim ar Valūtas fondu šo līgumu. Arī pasaules bankas enerģētikai atvēl, ja nemaldos, 19 miljonus.

Otrais priekšlikums. Es neredzu, cienījamie deputāti, nevienu citu iespēju, kā tomēr izskatīt jautājumu par apgrozījuma nodokli, kas faktiski pēc jaunās redakcijas, kas tika iesniegta un akceptēta arī Ekonomikas komisijā, reducējas uz to, ka mēs varētu budžeta ienākumu daļā vēl papildus panākt 1 miljardu. Es gribētu īsumā, ja priekšsēdētājs atļaus, pieskarties tikai šim nodoklim, jo vēlāk runās vai nu finansu ministrs, vai nu ekonomisko reformu ministrs.

Es gribu raksturot to, kas ir grozīts. Visupirms ir palikuši arī atvieglojumi. Lai gan visi jau ir iepazinušies, es tomēr nolasīšu, kas tad tiek atbrīvots no apgrozījuma nodokļa.

Pirmkārt, tie medikamenti, uz kuriem tika attiecināti 6 procenti, medicīniskās preces, medicīniskie pakalpojumi.

Otrkārt, reliģisko rituālu pakalpojumi.

Treškārt, bet tas ir diskutabls jautājums, sabiedriskā ēdināšana, kuru organizē darba devējs saviem darbiniekiem, kā arī sabiedriskā ēdināšana izglītības, medicīnas, sociālās nodrošināšanas un labošanas darbu iestādēs.

Ceturtkārt, teātri, kino, izņemot video, cirka izrādes un koncerti, muzeju, izstāžu, zooloģisko dārzu un botānisko dārzu apmeklējumi, bērniem domāti un labdarības mērķiem veltīti sarīkojumi, kā arī pašdarbības mākslas kolektīvu un sporta sarīkojumi.

Piektkārt, mākslas filmu un hronikāli dokumentālo filmu iznomāšana.

Sestkārt, iepirkumi valsts un pašvaldību muzeju fondos.

Septītkārt, parku, apstādījumu, labiekārtošanas objektu uzturēšana.

Astotkārt, banku pakalpojumi.

Devītkārt, apdrošināšanas pakalpojumi.

Desmitkārt, tranzīta operācijas, kas saskaņotas ar Latvijas Republikas Muitas kodeksu.

Vienpadsmitkārt, dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu piegādes Latvijas Republikas Dārgmetālu fonda vajadzībām.

Divpadsmitkārt, Latvijas Republikā reģistrētie masu informācijas līdzekļi.

No apgrozījuma nodokļa tiek atbrīvotas tās preces un pakalpojumi, kurus eksportē. Šī norma ir saglabāta no iepriekšējās redakcijas. Mēs esam palikuši pie tā, ka ar 6 procentu nodokli tiek aplikta labība un labības produkti, mājlopi un mājputni, gaļa un gaļas produkti, piens un piena produkti, bet uz pārējām precēm attiecas 12 procentu likme.

Ja skatāmies fiskālo pusi, tad, ņemot vērā šos grozījumus, mums ieņēmumi uz pusi samazināsies, tas apmēram ir viens miljards. Ja pieņemsim tādu variantu, ka to otru miljardu ņemam nost no šīm rezervēm, ko pērk budžets, mums faktiski ir divi miljardi, ar ko varam nosegt deficītu.

Gribu vēl teikt arī dažus vārdus, pirms aizeju no tribīnes, otrreiz es šeit negribētu nākt. Jautājums ir par peļņas nodokli. Es tomēr uzskatu: lai stimulētu privatizāciju un strikti nodalītu privātos no neprivātajiem, ir jāvienojas par principu, ka ir divas likmes, tas ir, jāiet pret Valūtas fondu. Mums tomēr izdevās viņiem pierādīt, ka privātam uzņēmējam ir jābūt 25 procentu likmei, vai arī juridiskajai personai, ko veido privātie uzņēmēji, bet, tikko veidojas kāds jaukts uzņēmums, tad uzreiz likme ir 35 procenti, tāpat kā valsts uzņēmumam, lai nebūtu šī mistiskā naudas pārpumpēšana no valsts daļas uz privāto daļu. Tas ir skaidri un gaiši jāpasaka, ka mēs esam privatizācijas sākumā. Un, lūdzu, speriet to soli līdz galam. Privatizējieties līdz galam! Kas attiecas uz citām iespējām, cienījamie deputāti, ja mēs piemērojam ievedmuitas tarifu degvielai, tad neapšaubāmi degvielai vēl jāpaliek arī akcīzes nodoklī, jo mēs tiktāl nevaram zaudēt fiskālā ziņā. Abus nodokļus piemērot mēs nevaram. Es faktorus jums minēju sakarā ar Krievijas eksporta politiku. Un ne tikai to.

Es domāju, ka arī jūs rūpīgi izskatījāt tā saukto detalizēto budžetu, kura noformējums, protams, varēja būt labāks. Ļoti rūpīgi izskatot, man neizdevās atrast būtiskas iespējas, kā samazināt budžeta izdevumus. Pat tad, ja mēs pilnīgi likvidējam pārvaldes aparātu, labākajā gadījumā mēs varam iegūt ne vairāk par 100 miljoniem. Bet tādā gadījumā paliksim vispār bez pārvaldes. Šteina kungs, varam iet arī tādu ceļu. Mēs neesam palielinājuši štata vienības.

Mums budžetā prioritātes ir iestrādātas. Ja energoresursus skatāmies absolūtos skaitļos, tad tā ir ļoti maza daļa, tomēr arī lauksaimniecībai ir ap miljardu un arī aizsardzībai, respektīvi, Aizsardzības ministrijai, ir ap miljardu, tur ir ietverta arī zemessardze un iekšlietu sistēma, un mēs ļoti lūgtu nesamazināt tur līdzekļus. Jo es vēlreiz gribu teikt, ka šī sfēra mums ir jānostiprina, nevis jāsamazina, un aicināt jūs atbalstīt šo viedokli. Jo, godīgi sakot, es esmu pārliecināts, ka mēs atrodamies izšķirošā punktā, vai varēsim sabalansēt budžetu, lai mēs varētu sākt domāt, kā iekļauties starptautiskajā finansiālajā apritē, pasaules banku kredītu sistēmā un Starptautiskā valūtas fonda apritē, jo skaidrs ir tas, ka, sperot soli prom no Krievijas rubļa, mēs esam izdarījuši pietiekami radikālu soli. Cerēt uz to, ka mēs varēsim dzīvot pēc vecajiem principiem, ir velti, mēs nevarēsim dzīvot. Latvijas rubļa kā vienīgās legālās valūtas ieviešana Latvijā pēc 20.jūlija principiāli groza situāciju. Latvijas rubļa ieviešana nozīmē, ka mēs vairs nedrīkstēsim izmantot citas valsts naudu un citas valsts tautsaimniecību, turklāt mums nebūs neviena cita no kā prasīt, lai kontrolē inflāciju. Nodarbojoties ar naudas emisiju, banka kopā ar parlamentu un sadarbībā ar valdību beidzot varēs šo inflāciju pilnā mērā kontrolēt un kontrolēt ar budžeta deficītu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs, deputāti vēlas uzdot jautājumus!

I.Godmanis: Lūdzu. Es gan biju domājis, ka uzreiz varētu uzstāties... Es varu atbildēt. Lūdzu.

Priekšsēdētājs: Varbūt uz jautājumiem būs racionālāk. Pirmais ir deputāts Cilinskis. Un gatavojas deputāte Čepāne. Vienu mirklīti! Godātie kolēģi, ņemot vērā mūsu ļoti saspringto situāciju ar dažādu likumprojektu pieņemšanu, varbūt mēs varētu vienoties, ka ierobežosim jautājumu uzdošanu ar noteiktu laiku. Vai mums ir jābalso par to? Nav. Tātad jautājumu uzdošanai 15 minūtes. Kas paspēs, tas paspēs.

Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Es tomēr vēlreiz gribētu jautāt par iespējām samazināt izdevumu daļu un arī par štatu samazināšanu. Es saprotu, ka mēs nevaram likvidēt pārvaldes aparātu, bet vai tiešām nav nekādu iespēju samazināt šo pārvaldes aparātu, teiksim, par 20–30 procentiem? Vai šādus priekšlikumus valdība ir nopietni izskatījusi?

I.Godmanis: Atbildu ļoti īsi: tie tika ļoti nopietni izskatīti tad, kad notika valdības reorganizācija, tad, kad tika noteikts ministriju augšējais strādājošo skaits. Jūs labi zināt, ka tur ir trīs līmeņi: 100, 150 – tās ir lielākoties ministrijas, pavisam maz – tikai divas trīs ministrijas (Iekšlietu ministrija un Labklājības ministrija), kurās ir vairāk nekā 150 cilvēku. Valdības aparāts jau tika samazināts vairāk nekā par 30 procentiem. Ja mēs vēl samazināsim par 20–30 procentiem, mums būs lielas problēmas. Jo vairāk tāpēc, es vēlreiz gribu teikt, ka valdība pieņēma arī tā sauktos Ženēvas shēmas grozījumus un līdz ar to diemžēl algas valdības sistēmā ir daudz zemākas nekā Augstākās padomes sistēmā un pašvaldību sistēmā. Bet tā nav mūsu kompetence. Es aizmirsu, cienījamie deputāti, pateikt vienu lietu. Es ļoti atvainojos, bet tā ir ļoti būtiska lieta. Čepānes kundze, piedodiet!

Mums ar Valūtas fondu bija ļoti smaga saruna par algu iesaldēšanu. Valūtas fonds uzskata, ka mums ir nepieciešams iesaldēt algas. Visas tās, kuras attiecas uz budžeta iestādēm. Es teicu, ka šis apgrozījuma nodokļa rēķins, kā jūs redzat, ir minimāls, protams, liek klāt pie minimālā groza apmēram 100–120 rubļus. Bet mēs nepiekritām vienai lietai. Ja vadīsimies pēc tā principa, ko piedāvā Valūtas fonds, tas ir, kas tika izstrādāts Polijā, respektīvi, ja algu fonds pieaug par vienu procentu, tad ir 200 procentu nodoklis, ja par diviem procentiem, tad ir 500 procentu nodoklis. Tas viss ir ļoti skaisti, bet mēs Latvijā šo nodokli esam baudījuši. Tas ir tā sauktais Abalkina nodoklis, kurš darbojās šeit Padomju Savienības laikā ar vienu izņēmumu, ka viņi neaplika ar nodokli tos, kas ražoja tautas patēriņa preces. Un, ja mēs Valūtas fondam skaidrojam, ka šo nodokli piemērosim, pirmkārt, visiem uzņēmumiem, mēs nozāģēsim tos uzņēmumus, kas kaut cik vēl aktīvi strādā, otrkārt, efekts būs gluži pretējs. Valstī ir pietiekami daudz regulējošu sviru, tā ir Kodoliņa kunga doma, kas izpaužas likumā “Par valsts uzņēmumu”, kā valsts var kontrolēt valsts uzņēmumu finansiālo darbību. Tur tāds pants ir ietverts. Bet, ja mēs piemērosim šo algas iesaldēšanas principu arī saimnieciskā aprēķina iestādēs, mēs dabūsim pretēju efektu, un arī tīri politiski mums tas nav pieņemams. Par mums vienīgi varēs pateikt, ka neko citu nemākam, kā tikai pielāpīt vecās, bijušās Padomju Savienības administratīvās metodes algu ierobežošanā. Atvainojiet par to, ka es šeit aizņēmu laiku.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Čepāne! Gatavojas deputāts Emsis.

I.Čepāne: Cienījamais Godmaņa kungs! Es tomēr gribu vēlreiz atgriezties pie Cilinska kunga uzdotā jautājuma. Jūs teicāt, ka vairāk šo pārvaldes aparātu nevar samazināt. Man ir lūgums, lai jūs pasakāt dažus kritērijus, pēc kuriem vadoties, jūs nosakāt, kaut vai, piemēram, šo ministriju centrālo aparātu struktūru. Jo, kā mēs zinām, šī struktūra ietekmē arī attiecīgās pārvaldes struktūras rajonos. Piemēram, Arhitektūras un celtniecības ministrijā ir 110, Satiksmes ministrijā – 168, Tieslietu – 161, Rūpniecības un enerģētikas ministrijā, kuru jūs minējāt prioritāšu skaitā, ir tikai 120. Vai šeit nav tas princips – kas, maigi izsakoties, skaļāk bļauj un ir daiļrunīgāks, tam arī vairāk tiek?

I.Godmanis: Nē. Man jāpasaka jums gluži atklāti: lai pagājušā gada valdības reorganizācijas rezultātā varētu veikt ļoti radikālas izmaiņas strādājošo skaitā, respektīvi, samazināt šo skaitu, kurš daudzās ministrijās bija lielāks vairāk nekā divas trīs reizes, es šo skaitu noteicu voluntāri. Citu iespēju nebija. Vajadzēs samazināt, un viss! Tieslietu ministrijai ir tādi štati, tāpēc bija jāņem vērā Uzņēmumu reģistrs un vairākas citas institūcijas ar klātejošu statusu. Paliek tikai divas ministrijas. Viena no tām ir Labklājības ministrija, kurā ir problēmas sakarā ar to, ka mums ir darbā iekārtošanas biroji.

Attiecībā uz rajonu iestādēm jāteic, ka tā ir principiāla filozofija. Jā, mums ir, piemēram, 103 miljoni atstāti zemes ierīcības darbu veikšanai. Šie līdzekļi ir vajadzīgi. Es domāju, ka Zemes komisija pateiks, kas tos apgūst un kas ar to nodarbojas. Tas ir viens.

Otrs. 11 miljoni ir Lauksaimniecības ministrijai, jo tai ir visizvērstākais tīkls. Ir Lauksaimniecības pārvalde, ir zemnieku konsultācijas dienests. Bet ir jautājums, kāpēc to nevar darīt pārvaldes darbinieki, kas ir uz vietas. Tā ir ļoti principiāla diskusija. Vai tā ir jālikvidē vai nav jālikvidē? Ja likvidē, tad rodas viena problēma, ar kuru mēs saskārāmies tad, kad Rietumos pirkto dīzeļdegvielu vajadzēja realizēt laukos. Ja mums nebūtu šīs struktūras uz vietām un tajā lielajā tornī strādātu tikai 100 cilvēku, es šaubos, vai mēs būtu nopirkuši tos 40 000 tonnu. Ja mums uz vietām nebūs šīs struktūras, kas vismaz pie energoresursiem strādā, es baidos, vai tad nebūs haoss! Tajā gadījumā mēs, protams, varam zaudēt kaut kādu iespēju vairāk vai mazāk ievērot arī rajonu intereses. Protams, tas ir diskutējams jautājums. Ja parlaments un Lauksaimniecības komisija principiāli izsakās par to, ka viss jālikvidē, tad arī attiecīgi šīs institūcijas par to atbildēs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Emsis. Gatavojas deputāte Seile.

I.Godmanis: Atvainojiet, es runāju arī par Iekšlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas struktūrām uz vietām. Mēs ar Jundža kungu esam runājuši par 723 valsts dienesta darbiniekiem, kas ir bijušo komisariātu darbinieki, kaut gan viņi pilda citas funkcijas. Lai Jundža kungs pats viņus aizstāv. Es uzskatu, ka šis skaits ir par lielu, ka to vajag samazināt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Emša kungs!

I.Godmanis: Manā laikā bija aptuveni 1200 šādu cilvēku.

I.Emsis: Man jautājums par šo 15 procentu rentabilitāti. Un tādā sakarībā par šo tautsaimniecības politiku rodas tāds iespaids, ka tiek reproducēta šī sociālisma tautsaimniecības politika. Es apskatījos to budžeta projektu, un arī tur ir investīcijas tieši lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumiem, un diezgan solīdas summas. Un tagad tiem tiek atcelts gan noteikums par 15 procentu rentabilitāti, gan cenu griesti, un vēl papildus tie saņem valsts investīcijas! Bet zemnieki nedabū atpakaļ naudu no šiem pārstrādes uzņēmumiem. Respektīvi, īpašuma tiesību nevienlīdzība. Proti, valsts uzņēmumi iegūst vairāk prioritāšu nekā eventuālie...

I.Godmanis: Jā. Es jums atbildēšu. Es uzskatu, ka par to, kā ir atmaksāta nauda zemniekiem, labāk varētu pastāstīt lauksaimniecības ministrs personiski, operējot ar datiem. Nebūtu arī slikti, ja bankas pārstāvis atbildētu precīzi par katru skaitli. Es pats lielos vilcienos esmu sekojis līdzi, kā tas tiek izpildīts. Varu pateikt, ka esmu apmierināts uz procentiem 60, ne vairāk.

Tajā pašā laikā likums par pārstrādes uzņēmumu privatizāciju atrodas jau trešā lasījuma stadijā, kā es saprotu. Un, ja tie tiek privatizēti, ir jādara tas pats, ko dara ar veikaliem: pirms privatizācijas tiem ir jādod tiesības parādīt, kas viņi tādi ir. Noteiktā 15 procentu rentabilitāte, tāpat kā kādreizējais tirdzniecības piecenojums, zināmā mērā ļauj maskēties ar to, ka, lūk, uzņēmumam ir ierobežota rentabilitāte un nevar riktīgi pateikt, cik izdevīgi ir pirkt šo uzņēmumu vai ne. Tas ir viens.

Otrs. Es jums piekrītu, ka nevajadzētu būt divām lietām. Attiecībā uz šīm subsīdijām kapitālieguldījumu sakarā. Redziet, ļoti daudzi momenti attiecas arī uz konservāciju. Ne viss tiek celts tālāk. Tad ir jāizskata attiecīgi katrs no pārstrādes uzņēmumiem. Es domāju, ka Lauksaimniecības komisijā jautājums ir pietiekami rūpīgi izskatīts, un arī Lauksaimniecības ministrija varēs argumentēt. Vai tas ir vai nav vajadzīgs – jums lemt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Seile! Gatavojas deputāts Grūbe.

A.Seile: Es saprotu, ka ir jātuvojas pasaules cenām. Piemēram, Zviedrijā viens litrs benzīna ir piecas reizes dārgāks nekā pie mums. Bet vai mūsu iedzīvotāji spēs izturēt šādu cenu celšanos un vai ir paredzēts palielināt iztikas minimumu? Vai jums ir informācija, ka viena daļa iedzīvotāju jau atrodas uz galējas maksātnespējas robežas? Vēl vienu teikumu gribu pateikt – Zviedrijā, piemēram, vienā stundā vidēji atalgots cilvēks nopelna tik, cik atbilst mūsu diviem iztikas minimumiem, tāpēc viņš var maksāt šo cenu par benzīnu un visu pārējo.

I.Godmanis: Atbildēšu ļoti īsi. Ja mēs esam neatkarīga valsts, kā mums var rasties doma, ka mums kāds kaut ko pārdos zem pasaules cenas? Vienīgā iespēja bija tad, kad atradāmies tādā pusneatkarīgas valsts statusā, lietojot citas valsts naudu. Tad mēs varējām cerēt uz to, ka varētu būt kaut kāda cenu atšķirība. Mums nav nekāda pamata domāt, ka kāds mums kaut ko pārdos zem pasaules cenas. Tas ir viens.

Attiecībā uz algu iesaldēšanu. Jā, to esmu teicis. Šajā budžetā nav atklātas rezerves budžeta iestādēs strādājošo darbinieku algu lielai vai būtiskai palielināšanai. Redziet, starpība starp Zviedriju un Latviju pastāv vēl citā apstāklī. Tā ir tiesa, ka degvielai tur ir pasaules cena. Ja mums būtu pasaules līmenī arī darba alga... Starpība, kā ir pie mums un Zviedrijā, protams, ir ļoti liela Bet, saprotiet, darba ražīgums tur arī ir daudz lielāks! Viņi ir spējīgi nopelnīt šo benzīnu. Ja mēs neesam spējīgi to benzīnu nopelnīt, tad mums tas ir jālieto mazāk. Un šeit nav citas izejas. Nevar mākslīgi paaugstināt algu, ja šī alga netiek segta ar darbu. Tur jau ir tā lielākā traģēdija. Arī tiem, kas raksta avīzēs gudrus rakstus, neko nesaprotot no pasaules cenām un pasaules algām.

Kas attiecas uz minimālo robežu... Neapšaubāmi. Ir arī sociālais budžets. Un finansu ministrs var jums šeit paraksturot Finansu ministrijas uzskatu par sociālo budžetu, cik liela rezerve tajā ielikta. Tur ir ietverta rezerve sakarā ar bezdarbu – tas var sasniegt 12 procentus rudenī. Nāksies varbūt arī nolīdzināt pensijas, ja būsim tādā stāvoklī, ka mūsu sociālajā budžetā ienāks nauda.

Problēma ir tāda, ka mums kā neatkarīgai valstij neko neviens nepārdos zemāk par pasaules cenām. Mums var dot kredītus, kuri ir jādod atpakaļ, bet cerēt uz to, ka mēs varam... Ir vēl otrs variants. Labi. Ja mēs gribam par lētāku cenu pirkt, tad vajag atrast budžeta līdzekļus, uz kuru pamata var subsidēt šo cenu starpību.
Cienījamie deputāti, jūs esat studējuši budžetu pietiekami daudz un nopietni, bet es neesmu dzirdējis priekšlikumus, kā šos līdzekļus atrast. Tiesa, ir privatizācija. Ir jautājums par to, ka varētu pārdot objektus. Bet tas ir pavisam cits pielietojums, tas ir privatizācijas fonds. Ja mēs to visu iegrūdīsim budžetā... tas ir pieļaujams vienīgi ārkārtējā stāvoklī.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Grūbe. Gatavojas deputāts Blažēvičs.

G.Grūbe: Es sapratu, cienījamais premjer, ka jūs ļoti stingri ievērojat Starptautiskā valūtas fonda prasības. Es piekrītu. Tomēr nekur nav norādīts apgrozījuma nodoklis, izņemot to skaitli – 123 rubļi par pārtiku. Es gan nevaru īsti ticēt. Šeit ir tā sauktā atliktā maksāšana un tā tālāk. Summas būs pavisam citas. Bet tas ir pilnīgi cits jautājums. Tomēr ir arī zināmas rezerves, kā es saprotu. Nodokļi šobrīd netiek piedzīti, kā pienāktos. Un arī pašreizējā to piedzīšanas kārtība nav tāda, kādu mēs varētu vēlēties.

Tāpēc man jautājums: ko jūs teiktu, ja mēs budžeta iestādēm par vienu sesto daļu samazinātu budžeta līdzekļus? Ja tiks izpildīts tas, kas, pēc mana saraksta, nav izpildīts, tad budžetā būs papildu ieņēmumi un arī 12.mēnesis, tas ir, decembris, tiks finansēts. Ja to neizdarīs un strādās kā līdz šim, tad vienkārši tā decembra alga neiznāks. Kā jūs skatāties uz šādu priekšlikumu?

I.Godmanis: Vai jūs, Grūbes kungs, ar budžeta iestādēm saprotat arī skolas un slimnīcas?

G.Grūbe: Nē.

I.Godmanis: Tās arī ir budžeta iestādes.

Varu atbildēt, ka principā mūsu pieeja ir šāda. Mēs esam pieņēmuši valdības lēmumu, kas aizliedz budžeta iestādēm noteikt īres maksu SIA un visām citām privātām organizācijām, kuras ievākušās budžeta iestādēs un maksā īri nevis valstij vai pašvaldībai, kas ir īpašniece, bet maksā, lūk, šīm budžeta iestādēm. Tās tad arī uz šā rēķina turpina mierīgi dzīvot. Šāds lēmums ir pieņemts pirms trim nedēļām. Ja nemaldos, patlaban tiek jau skatīta katra atsevišķā budžeta iestāde, kura pie sevis tur SIA un faktiski uz tām parazitē. Es domāju, ka šis solis vien jau būs pietiekams, lai novērtētu, cik dzīvotspējīga ir katra iestāde. Man ir tādas aizdomas, ka tās dzīvo ne tikai no budžeta asignējumiem, bet tieši no tā, ka izmanto valsts telpas, ielaiž tur privātos, valstij samaksā tā saukto noteikto īres maksu, bet starpību paņem sev. Papildus, protams, daļa arī tur strādā. Likums par valsts ierēdņiem neļaus vairs tā darīt.

G.Grūbe: Es atvainojos, Godmaņa kungs, bet es uzdevu citu jautājumu. Es uzskatu, ka valsts ierēdņi, tajā skaitā arī es, šodien strādājam ļoti slikti. Tajā sakarībā es uzdevu tādu jautājumu: vai jūs piekrītat, ka šo vienu sesto daļu varētu neplānot budžetā, paredzot, ka visi ierēdņi beidzot sāks strādāt labāk, tajā skaitā arī es. Tad būs papildu ieņēmumi budžetā, un decembris arī tiks finansēts. Pretējā gadījumā tas netiks finansēts.

I.Godmanis: Es atbildu jums. Jā, es arī uzskatu, ka valsts ierēdņi strādā slikti, tajā skaitā arī es. Bet es nedomāju, ka valsts budžetu var veidot pēc tāda principa. Tas ir ļoti oriģināls princips, ko jūs liekat priekšā. Es uzskatu – ja jāgriež, tad jāgriež tagad. Skaidri un gaiši! Ja izšķiras par to, ka vienai sestajai daļai nogriež budžetu, tas nozīmē, ka viena sestā daļa momentā būs bezdarbnieki ar visām no tā izrietošajām sekām. Tur nav nesaistāmu lietu. Ja mēs likvidējam finansējumu, tad cilvēki paliek bez darba. Varbūt viņiem arī atradīs darbu, bet pamatā viņi aizies kā bezdarbnieki. Tur jāņem vērā arī spiediens uz budžetu. Un otrs, ko es domāju – ar tiem kritērijiem būs sliktāk, Grūbes kungs. Būs sliktāk ar tiem kritērijiem. Kad pieņems likumu par valsts ierēdņiem, tikai tad kritēriji būs vairāk vai mazāk skaidri.

Un pēdējais. Es tomēr gribu teikt, ka mums nevajadzētu būt cilvēkiem ar dažādas krāsas asinīm. Ja mēs atzīstam, ka es strādāju slikti un jūs strādājat slikti, tad var strīdēties par to, vai šajos krīzes apstākļos var saspiest Ženēvas shēmu. Es uzskatu, ka tā ir jāsaspiež, ka maksimumam un minimumam ir jātuvojas. Bet, ja Augstākā padome uzskata, ka tas neattiecas uz tās aparātu, uz Augstāko padomi pašu, un ja arī pašvaldības to ignorē… Bet valdība uz sevi to attiecina un arī uz valdības iestādēm. Tātad man ir skaidra atbilde, kurš vairāk novērtē to, ka viņš strādā slikti.

G.Grūbe: Redziet, Godmaņa kungs…

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Godmaņa kungs, Godmaņa kungs visu ko var redzēt, bet ir jau 18 minūtes pāri…

V.Bļinovs, Ekonomisko reformu ministrijas pārstāvis: Šeit ir noteikts patēriņa groziņš un precēm, par kurām, ja jūs pieņemsit šo likuma grozījumu, nāk klāt papildu maksājums, ir pievienota summa. Tātad gaļai un gaļas produktiem 6 procenti, zivīm un zivju produktiem – 12 procenti un tā tālāk. Par tām precēm, kurām šā sadārdzinājuma nav, summa nav uzrādīta. Tas ir viens. Kāda būs cena, kāds būs sadārdzinājums citās cenās… nu, es to pašreiz nevaru pateikt, tāpēc norādīju relatīvu skaitli. Par pārtikas produktiem tas ir 8,8 procenti un par visu groziņu kopumā – 7,8 procenti. Tas ir deputātu izvērtēšanai. Kad būs noteikts groziņš par citiem mēnešiem, mēs varēsim precīzāk pateikt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, jautā deputāts Lagzdiņš, gatavojas deputāts Kide.

J.Lagzdiņš: Man būtu jautājums par preambulas 2.punktu. Šajā jūsu piedāvātajā jaunajā redakcijā ir noteikts, ka maksas pakalpojumi un darbi ir jebkurš, es uzsveru, jebkurš maksas darījums. Līdz šim spēkā esošajā redakcijā attiecīgajā punktā bija izsmeļošs uzskaitījums, kas ir maksas pakalpojumi un darbi. To ar apgrozījuma nodokli apliekamo maksas pakalpojumu un darbu sarakstā, kas līdz šim bija spēkā, nav ietverta lielākā daļa maksas pakalpojumu. Piemēram, ārsta honorārs, ko viņš saņem par pakalpojumiem pacientam, nekas nav teikts par tulkiem, par valodu mācīšanu un tā tālāk, vesela rinda. Tātad, pēc jaunās redakcijas, kā es saprotu, visas fiziskās un juridiskās personas, kas sniedz jebkādus maksas pakalpojumus, maksās arī apgrozījuma nodokli. Tas attiecas arī uz ārstiem, skolotājiem, advokātiem, inženieriem…

V.Bļinovs: Atbildu uz jūsu jautājumu. Pirmkārt, tur ir tā lieta… Iepriekšējā redakcijā šis terminu skaidrojums bija nepilnīgs. Otrkārt, pievērsiet uzmanību 2.panta redakcijai – nodokļu maksātāji. Pašlaik mēs esam precizējuši apgrozījuma nodokļa maksātājus. Tie ir uzņēmēji, vārdi “fiziskās personas” te neparādās. Tie ir uzņēmēji un bezpeļņas organizācijas un tā tālāk, kas veic uzņēmējdarbību un saimniecisko darbību. Šeit ir precizēta redakcija.

J.Lagzdiņš: Godāto referent! Skaidri un gaiši – preambulas 2.punktā ir noteikts, ka maksas pakalpojumi un darbi ir jebkurš maksas darījums. Jebkurš! Man jums ir precīzs jautājums: vai skolotājam un ārstam, kurš sniegs pakalpojumus saviem klientiem, būs jāmaksā apgrozījuma nodoklis?

V.Bļinovs: Ja viņš pakalpojumu sniegs kā fiziska persona, viņam nebūs jāmaksā.

J.Lagzdiņš: Bet ja viņš būs reģistrēts?

V.Bļinovs: Ja viņš būs… tad – jā.

J.Lagzdiņš: Paldies.

Priekšsēdētājs: Kides kungs, lūdzu! Gatavojas deputāts Lucāns.

E.Kide: Cienījamais Bļinova kungs! Mūsu republikas preču klāstā arvien lielāks īpatsvars… Kā mēdz teikt, preces tiek pārdotas tirgū vai uz ielas – gan rūpniecības preces, gan arī pārtikas preces. Arī zemnieki tirgojas gan vairumā, gan mazumā. Sakiet, vai ir paredzēts aplikt ar apgrozījuma nodokli arī to preci, kas tiek pārdota tirgū vai uz ielas, vai tikai to, kuru pārdod veikala telpās. Veikali kļūst arvien tukšāki, un visa tirdzniecība notiek uz ielas. Vai mēs šajā sakarā nezaudējam apgrozības nodokli, un vai mūsu mehānismā ir paredzēts, ka arī no šīs tirdzniecības daļas mēs saņemtu nodokļus?

V.Bļinovs: Atbilde uz jūsu jautājumu ir 1.pantā, kur norādīts apliekamais objekts. Ņemot vērā iepriekšējā apspriešanā Ziediņa kunga uzdotos jautājumus, mēs izslēdzām šo atvieglojumu tirgus laukumiem. Tas ir izslēgts. Tagad tiek aplikti visās vietās visi maksas pakalpojumi. Visa preču realizācija un tā tālāk.

E.Kide: Paldies.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Ir nepieciešama konsultācija. Mūsu norunātās, bet nevis nobalsotās 10 minūtes ir beigušās. Vēl pieci deputāti vēlas uzdot jautājumus. Tātad vai nu mēs vienojamies par to, ka viņi tiks pie jautājumu uzdošanas un mēs pagarinām šo laiku, vai beidzam jautājumu uzdošanu. Neviens neko nesaka. Tādā gadījumā turpinām jautājumu uzdošanu.

Lūdzu, Lucāna kungs!

J.Lucāns: Mans jautājums ir gandrīz tāds pats kā Kides kunga uzdotais jautājums, bet es tikai runāšu no ražotāju viedokļa. Ražotājs sev nepieciešamos izejmateriālus gādā visos iespējamos veidos. Ļoti daudzi izejmateriāli tiek pirkti par skaidru naudu un, protams, ne par viszemākajām cenām. Tas nebūt nenotiek nedz tirgus laukumos, nedz arī kādās citās republikas vietās. Sakiet, lūdzu, vai pašreizējā nodokļu sistēmā, konkrēti runājot par apgrozības nodokli, ir ietverta tēze, ka no apgrozījuma nodokļa tiek izskaitīts ārā tas, kas iepriekšējā reizē ar apgrozījuma nodokli jau ir samaksāts? Vai šī tēze nepārvēršas par tukšu skaņu? Vai varbūt daudzos gadījumos tā neveicina centienus pēc iespējas vairāk veikt tirdzniecību skaidrā naudā, kuru inspekcija faktiski izkontrolēt nevarēs?

V.Bļinovs: Mēs šo jautājumu jau apspriedām iepriekšējā reizē. Apgrozījuma nodokļa mehānisms jeb šīs jaunradītās vērtības mehānisms ir tāds, ka tas spiež pircēju pieprasīt, lai, pērkot preci, dokumentā tiktu parādīts, kāds tur tajā pārdošanas cenā ir apgrozījuma nodoklis. Tas ir pirmais moments. Proti, jaunradītās vērtības nodokļa kaut kāds papildu kontroles elements. Godmaņa kungs vēl...

I.Godmanis: Atbildēšu precīzi Lucāna kungam. Mēs vakar ar Valūtas fondu par to runājām. Uzskatu, ka, sākot ar 20.jūliju, kad mums Latvijas rublis būs vienīgā legālā valūta Latvijā, bankas attieksmei pret inkasāciju un bankas attieksmei pret brīvās naudas atlikumiem kasē ir jāizmainās par 180 grādiem. Ir jāatgriežas pie situācijas, ka uzņēmumi, kā savā laikā tā jau bija, drīkst turēt kases atlikumu, kas nepārsniedz 300 rubļus. Varbūt tagad ir drusku lielāka inflācija, un inkasācija ir obligāta, jo tad, kad ir Latvijas rublis, nevar spēlēt tā, kā bija ar visiem tiem rubļiem, kas riņķoja apkārt.

Otrs variants. Valūtas fonds, protams, apgalvo, ka to var nedarīt, jo pietiek ar to, ka banka noteiks komerclikmi par depozītu un komerclikmi par kredītu. Līdz ar to cilvēki, ja viņi dabūs par depozītu komerclikmi 50, 60 vai 70 procentus, būs ieinteresēti naudu noguldīt bankā, nevis nēsāt ar koferi apkārt. Bet šeit es teicu Valūtas fondam: jā, es piekrītu tam, bet pārejas posmā, kamēr banku norēķini nesāks strādāt pietiekami ātri, vai neiznāks tā, ka banku norēķinu kavēšanās dēļ tā nauda, ko zaudēs cilvēks tāpēc, ka pārāk lēni pārskaita naudu, būs lielāka par to, ko viņš dabūs depozīta procentu veidā, neliekot naudu bankā. Tāpēc uzskatu, ka pārejas posmā ir jābūt abiem elementiem. Ir jābūt tirgus maksājumiem par depozītu un maksājumiem par kredītu un jākontrolē inkasācija un skaidrās naudas atlikumi. Šeit mums acīmredzot domas ar prezidentu dalās.

V.Bļinovs: Ir vēl otrs jautājums. Protams, mums ir jāsaved kārtībā grāmatvedības jautājumi. Cik es saprotu, Černaja kunga darba grupa ir sagatavojusi likumu par grāmatvedību. Tas ir gatavs un pēc jūsu atvaļinājuma tiks iesniegts izskatīšanai, lai ar 1.janvāri, kā jūs nolēmāt, tas stātos spēkā.

J.Lucāns: Jā, es saprotu. Tikai gribētu teikt, ka Godmaņa kunga izvirzītais priekšlikums varētu iedarboties pietiekami labi uz valsts uzņēmumiem, bet baidos, ka uz privātuzņēmumiem diezin vai tādā veidā būs iespējams iedarboties. Te vēl ir jādomā, kādā veidā šo lietu sakārtot nopietnāk.

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdod deputāts Plotnieks, un gatavojas deputāts Zaļetajevs.

A.Plotnieks: Godātais referent! Šim projektam pievienotais dokuments ar visai lirisku nosaukumu “Apgrozījuma nodokļa ietekme uz krīzes iztikas minimumu”. Ļoti kautrīgi te pa vidu ir pateikts, ka pārtikas produktu cenu pieaugums ir paredzams 8,8 procenti. Bet jau šodien mums nav kam realizēt sviestu, sviests bojājas. Piena lopus izkauj gaļai. Lūk, kāda ir šodien prakse republikas laukos. Vai jūs, uzskrūvējot šo apgrozījuma nodokļa likmi, lai sabalansētu budžetu, domājat arī par to, kas notiks ar patērētāju un ar ražošanu? Cik es saprotu, šeit ir tikai viens aprēķins, kā sabalansēt budžetu un iegūt to vai citu līdzekļu summu. Kas jūs šajā gadījumā interesē, piedāvājot mums šos grozījumus? Vai tikai sabalansēt budžetu? Vai jūs šos priekšlikumus par 6 un 12 procentu nodokļiem esat izstrādājuši, pamatojoties uz rūpīgu lauksaimnieciskās ražošanas analīzi un uz to, kā tas ietekmēs iedzīvotāju pirktspēju? Kas notiks ar piena ražošanu? Kas notiks ar mūsu ganāmpulku un tā tālāk?

V.Bļinovs: Par patēriņa groziņu, lūdzu, Platā kungs!

J.Platais, finansu ministra vietnieks: Plotnieka kungs, nevajadzētu jaukt vairākas lietas. Pirmkārt, cenu līmeni, apgrozījuma nodokli, kurš tiek ieviests, un to briesmīgo situāciju, kādā patlaban ir tirdzniecība, kas nevar nodrošināt normālu darbu, lai normāli apgādātu iedzīvotājus ar pārtikas produktiem. Problēmas rada tieši ekonomiskā krīze tirdzniecībā, kas šobrīd darbojas pavisam citā virzienā, nevis tajā, kurā tai būtu jādarbojas, lai varētu normāli realizēt. Un tas, ka sviests stāv visos veikalos un to nevar nopirkt, nav tiesa. Veikalos normāli nevar nopirkt sviestu. Un nevis cenu līmenis un apgrozījuma nodoklis ietekmē šo procesu, tam ir gluži citi cēloņi. Apgrozījuma nodoklis par 8 procentiem palielina pārtikas groziņa kopējo cenu tādēļ, ka tur ir arī citi izstrādājumi, kuri tiek aplikti ar 12 procentu likmi. Kopumā šis sadārdzinājums – 140 rubļu uz vienu cilvēku – varētu iestāties pēc tam, kad tiks pieņemts un stāsies spēkā šis likums, konkrēti, ar 1.oktobri, kā patlaban valdība ierosina. Līdz tam valdībai jāpieņem lēmumi par iztikas minimuma koriģēšanu un attiecīgā algas līmeņa pārskatīšanu.

V.Bļinovs: Plotnieka kungs, pilnīgi skaidrs ir tas, ka no zila gaisa nekas nerodas. Jā, mums ir budžeta deficīts. Principā tā nasta lielākoties gulsies uz iedzīvotājiem. Tas ir skaidrs. To mēs jau iepriekš izspriedām. Godmaņa kungs pateica, ka iztikas minimumu atbilstoši patēriņa groziņam kompensēs valdība. Liriski vai nav liriski – tas ir cits jautājums. Šeit ir aprēķins. Es vēlreiz atzīmēju patēriņa groziņu maija cenās un tikai apgrozījuma nodokļa grozījumus. Citi faktori šeit nav parādīti.

A.Plotnieks: Paldies. Bet es tomēr gribētu skaidru un būtisku atbildi uz jautājumu. Vai jūs, piedāvājot šos grozījumus, vadījāties tikai pēc budžeta sabalansēšanas viedokļa? Vai jums ir precīzi aprēķini, kā tas ietekmēs lauksaimniecību, respektīvi, atsevišķas lauksaimniecības jomas? Vai tādu aprēķinu nav?

V.Bļinovs: Kādus aprēķinus varējām, tādus mēs iesniedzām iepriekšējā reizē. Plotnieka kungs, lauksaimniecību tiešā veidā šis nodoklis neiespaidos. Tas iespaidos patērētāju. Plotnieka kungs, es jums to paskaidrošu atsevišķi.

A.Plotnieks: Tātad aprēķinu nav. Paldies.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Es atvainojos Zaļetajeva kungam. Mums tūlīt būs pārtraukums, kurā arī ir visādi pasākumi, un tur ir jāierodas laikā. Tā ka paldies Bļinova kungam. Pēc pārtraukuma turpināsim. Arī Zaļetajeva kungs, protams, uzdos jautājumu.

Godājamie kolēģi deputāti! Varbūt varētu mazliet klusāk. Tātad norunāt vienu: mums ļoti sarežģīts darbs stāv priekšā šodien un rīt, domāju, ka arī parīt un sestdien, tāpēc mums ir jāvienojas par speciālu reglamentu budžeta apspriešanai. Mums vienkārši nav citas izejas. Plotnieka kungs, es varu vēl skaļāk parunāt pie mikrofona, nekā jūs no vietas. Varbūt jūs ar Bļinova kungu varētu iziet ārā aprunāties.

Tātad mums ir jāvienojas par speciālu reglamentu nodokļa un budžeta jautājuma apspriešanai. Es piedāvāju tādu kārtību: jautājumus mēs uzdodam 15 minūtes, ne vairāk, tie deputāti, kuri paspēs, tie uzdos, debatēsim līdz 30 minūtēm, katram debatētājam piecas minūtes.
Ziņojumu, protams, mēs nevaram ierobežot, bet, ja būs dažādi līdzziņojumi, ja viens ziņotājs nav tik kompetents, lai par visu jautājumu ziņotu, tad līdzziņotājam vairāk par piecām minūtēm nevaram atvēlēt.

Vai ir kādi citi priekšlikumi par šādu pagaidu reglamentu budžeta un nodokļu jautājumu izskatīšanai? Iebildumi? Kehra kungam ir iebildumi. Lūdzu!

O.Kehris: Šādam priekšlikumam var piekrist, bet par to ir jānobalso.

Priekšsēdētājs: Es piekrītu, tāpēc arī es izvirzīju šo balsojumu. Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es varu piekrist tam, ka debates ir piecas minūtes, bet, ja debašu laiks kopumā ir tikai 30 minūtes, tad varēs izteikties tikai seši runātāji. Bet tad mēs nonāksim pie tā, ka vispār par šādu jautājumu nespēsim nobalsot kā par likumprojektu vai lēmuma projektu. Jo tas, kas nevarēs izteikt savu viedokli, vienkārši nebalsos.

Priekšsēdētājs: Paldies. Muciņa kungs, lūdzu!

L.Muciņš: Tā kā likumprojekta iesniedzējai, respektīvi, valdībai, tika dota bezreglamenta iespēja runāt (ne Godmaņa kunga, ne Bļinova kunga ziņojums netika reglamentēts), es šādu priekšlikumu uzskatu par nekorektu, it sevišķi tāpēc, ka šis likumprojekts tiek izskatīts pirmajā lasījumā. Es saprotu, ka par akcīzes un pārējiem nodokļiem mēs esam jau vienojušies.

Priekšsēdētājs: Muciņa kungs, runa ir par turpmāko, par to, par ko mēs neesam nolēmuši.

L.Muciņš: Es lūdzu atstāt debatēm desmit minūtes un neierobežot debašu ilgumu, jo ir jau pierakstījušies septiņi vai astoņi deputāti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tādā gadījumā mums nav arī nekas jābalso. Tad viss rit parastajā kārtībā.

Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Redzot deputātu reakciju, es tomēr esmu pret jebkādu citu reglamentu. Ja mēs izdarīsim zināmu spiedienu, mēs, manuprāt, dabūsim tikai pretējo efektu. Ja balsojums par jaunu reglamentu nav pilnīgi pārliecinošs, manuprāt, mēs tikai riskējam vēl vairāk ieildzināt. Mums jau ir pieredze, kas iznāk, ja izskatām nesagatavotus jautājumus vai neizdiskutējam tos. Mēs šos jautājumus parasti izgāžam.

Priekšsēdētājs: Paldies, Kehra kungs, man tomēr ir alternatīvs priekšlikums. Es lieku priekšā godājamajai plenārsēdei neierobežot darba laiku šodien ar pulksten 18.00, bet turpināt darbu šodien tik ilgi, kamēr pabeidzam pamatjautājumu loka izskatīšanu. Vai ir iebildumi? Es ierosinu balsot par to, ka mēs neierobežojam plenārsēdes darba laiku.

Lūdzu reģistrāciju. Reģistrēsimies un balsosim par priekšlikumu, ka mēs neierobežosim plenārsēdes darba laiku. Lūdzu reģistrāciju. Reģistrēsimies un balsosim par priekšlikumu, ka mēs neierobežosim plenārsēdes darba laiku. Lūdzu reģistrācijas rezultātu. 71 deputāts ir reģistrējies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, ka mēs šodien, 8.jūlijā, neierobežojam plenārsēdes darba laiku. Lūdzu rezultātu. 44 – par, 9 – pret, 14 – atturas. Tātad šodien plenārsēdes laiks nav ierobežots, jautājumus izskatām saskaņā ar parasto procedūru.

Pārtraukums līdz pulksten trijiem.

 

(Pārtraukums)