1992.gada 8.jūlija sēdes stenogramma

Vakara sēdē

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Ir jau viena minūte pāri trijiem. Būtu laiks atsākt darbu plenārsēdē.

Turpināsim uzdot jautājumus Bļinova kungam. Jautājumu uzdod deputāts Zaļetajevs, gatavojas deputāts Punovskis. Pēc tam sāksim debates.

S.Zaļetajevs: */Ļoti labi, ka man ir iespēja uzdot jautājumu pēc pusdienām un nesteidzoties. Tas svarīgi vēl jo vairāk tāpēc, ka par piedāvāto likumprojektu nebija ziņojuma. Vai jums nebūtu iespējams īsi pastāstīt par pašām būtiskākajām izmaiņām pašlaik piedāvātajā likumprojektā? Ar ko tas atšķiras no tā likumprojekta, ko Augstākā padome noraidīja pagājušajā nedēļā? Kādas ir pašas būtiskākās atšķirības?/

V.Bļinovs, Ekonomisko reformu ministrijas pārstāvis: Godmaņa kungs jau principā skāra šos jautājumus. Principiāli grozījumi skar kādas trīs četras grupas, ja tā var teikt.

Pirmkārt, tiek samazināta ar 6 procentu likmi apliekamo preču nomenklatūra. No šīs nomenklatūras tiek izslēgti medikamenti. Respektīvi, samazinās to preču un pakalpojumu loks, ko apliek ar 6 procentiem. Tas ir viens no būtiskākajiem momentiem.

Otrkārt, tiek paplašināts atvieglojumu loks. Godmaņa kungs nolasīja visus tos atvieglojumus, kas nāk klāt. Ja jūs atceraties, iepriekšējā likumprojektā bija tikai viens atvieglojums – eksportam. Tagad ir 13 kopā ar eksportu. Tas ir otrs būtiskākais moments.

Treškārt, būtiski tiek grozīts 6.pants. Vispirms man ir ļoti jāatvainojas, ka tehnisku iemeslu dēļ no iepriekšējās redakcijas palicis vārds “tirdzniecība”. Mēs to izsvītrojām. 6.pants būtiski maina iepriekšējo likumprojektu. Tātad ir runa par visiem tiem 12 atvieglojumiem, kuri fiksēti 4.pantā, tiem nav jāmaksā tā 12 vai 6 procentu likme. Bet šie atvieglojumi tiek uzskatīti par galējo patēriņu. Tātad tās izmaksas, tie apgrozījuma nodokļa maksājumi, ko šo preču un pakalpojumu veicēji samaksāja, pērkot izejvielas, materiālus un pusfabrikātus, tiek ieskaitīti pašizmaksā. Tā ir atšķirība starp šiem 12 atvieglojumiem un 13.atvieglojumu – eksportu. Eksportam tiek atmaksāts viss apgrozījuma nodoklis, kas samaksāts, pērkot preces un pakalpojumus, eksportam tas simtprocentīgi tiek atmaksāts atpakaļ. Pārējiem 12 atvieglojumiem tas netiek darīts. Šis atvieglojums tiek ieskaitīts pašizmaksā.

Valdība uzskatīja, ka jāgroza tikai galvenie panti, lai nesarežģītu diskusijas un apspriešanu. Mēs uzskatījām, ka redakcionālus labojumus citos pantos iesniegsim otrajā lasījumā. Ekonomikas komisija ieteica tomēr pārstrādāt visus pantus. Mēs uzskatījām, ka te ir tehniski momenti. Gandrīz visos pantos, respektīvi, lielākajā daļā pantu, tika izdarīti grozījumi, vadoties pēc tāda apsvēruma, lai sakārtotu šo likumu, lai būtu vienkāršāk Finansu inspekcijai iekasēt nodokli un nodokļu maksātājam būtu skaidrība par nodokļu nomaksāšanas kārtību.

S.Zaļetajevs: */Nākamais jautājums. Vai jūs nevarētu izskaidrot? Piektdien Prezidija sēdē premjerministrs teica, ka nākamajā nedēļā valdība gatavojas uzstāties ar priekšlikumu samazināt apgrozījuma nodokli par 3 procentiem. Pirmdien vai otrdien, šurp atnācis, es ieraudzīju ne trīs, bet sešus procentus. Kāds iemesls ir šai maiņai?/

V.Bļinovs: Iemesls ir ļoti vienkāršs. Es minēšu piemēru par piena tonnas ražošanu un nodokļa nomaksāšanas kārtību. Ja jūs attiecināsit tos 153 rubļus pret galīgo realizāciju, pret 700, tad šis procents sastādīs 2,2 procentus. Tātad šī daļa ir ražotājam jāatdod no budžeta. Tātad atdodamā daļa maksātājam sastāda 2 līdz 4 procentus atkarībā no materiālietilpības, no darbietilpības un tā tālāk. Ja mēs ieviešam 3 procentus, tam nav nozīmes. Budžets te neko neiegūst, Finansu inspekcijai tikai radīsies papildu maksājumi. Tas ir viens moments, ja runājam par 3 procentiem.

Otrs moments. Ņemot vērā pasaules praksi visās valstīs, kurās ir šis jaunradītās vērtības nodoklis, būs tāda situācija: ja mēs nosauksim tādu pamatlikmi, nākamā likme nav zemāka par 50 procentiem, jo nav nozīmes. Nav nozīmes!

Priekšsēdētājs: Deputāts Punovskis uzdod jautājumu. Viņa nav? Tādā gadījumā – Kinnas kungs. Un ar to arī jautājumu uzdošana tiek pabeigta, sāksim debates.

J.Kinna: Cienījamais Bļinova kungs, sakiet, lūdzu, kā iekasēs apgrozījuma nodokli no tās summas, kas nav samaksāta lauksaimniekiem līdz 1992.gada 3.jūlijam? Neskatoties uz parlamenta pūlēm, 898 miljoni lauksaimniekiem nav samaksāti. Kāda būs nodokļu iekasēšanas kārtība no šādām summām?

V.Bļinovs: Bet tas ir parāds. Tā ir cita sistēma, uz parādu tas neattiecas. Apgrozījums ir noticis jau līdz šim. Te ir banku lietas, tas uz apgrozījuma nodokli neattiecas. Apgrozījuma nodoklis tiek maksāts tajā pašā momentā, kad notiek maksājums. Ir pirkšanas–pārdošanas dokuments, tur ir uzrādīta cena un nodoklis un aprēķināta galīgā pārdošanas cena. Tas notiek pirkšanas–pārdošanas procesā. Te ir finansiālās attiecības, te ir nobīde, cik es saprotu. Varbūt Finansu ministrija paskaidros, bet uz apgrozījuma nodokli 6 procenti neattieksies.

Priekšsēdētājs: Paldies Bļinova kungam un arī Platā kungam par atbildēm uz jautājumiem.

V.Bļinovs: Krastiņa kungs, man vēl 30 sekundes...

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

V.Bļinovs: Godmaņa kungs neskāra šo momentu, bet vakar, tiekoties Lauksaimniecības komisijā, mēs apspriedām tās problēmas, kuras atrisinot lauksaimnieki pieņems lēmumu balsot vai nebalsot par šo apgrozījuma nodokli. Tie ir trīs jautājumi: pirmkārt, iedzīvotājiem jākompensē sadārdzinājums. Mēs par šiem jautājumiem runājām, Godmanis pateica, ka tiks kompensēti. Jautājums ir tas, kā valdība to atrisinās vai jūs iestrādāsit lēmumā. Tas ir tehniskas dabas jautājums.

Otrs moments – par tehnisko pusi. Černaja kunga darba grupa principā jau ir izstrādājusi grāmatvedības likumu. Cik es saprotu, tas tiks iesniegts. Līdz ar to tiks sakārtoti grāmatvedības uzskaites jautājumi. Atkritīs tā skaidrā un bezskaidrā nauda.

Trešais moments ir pats svarīgākais. Es lūdzu jūs atgriezties pie 6.panta, kurā ir ierakstīta ļoti svarīga norma. 4.lappusē pirmās rindkopas pēdējais teikums: “Uzņēmumiem negatīvais apgrozījuma nodokļa saldo tiek attiecināts uz nākamajiem apgrozījuma nodokļa maksājumiem.” Par ko te ir runa? Piemēram, vakar televīzijā paziņoja, ka Latvijā būs cigaretes. Tātad uzņēmējs ieved no Zviedrijas cigaretes, teiksim, miljardu paciņu. Viņam tiek uzlikts apgrozījuma nodoklis, pieņemsim, 100 miljoni, nosacīti runājot. Tātad viņš ir samaksājis nodokli. Tagad sākas realizācijas process. Es šajā mēnesī realizēju tikai desmito daļu, tātad man jāuzliek apgrozījuma nodoklis tikai par tām cigaretēm, tas ir, tikai par tiem 10 miljoniem paciņu. Bet pēc šā likuma iznāk, ka budžetā man jākompensē 90 miljoni, jāatdod atpakaļ uzņēmējam. Minētā norma nosaka, ka tas netiek darīts, tas tiek attiecināts uz nākamajiem periodiem, ja tās cigaretes tiks realizētas pēcāk.

Kas attiecas uz lauksaimniecību, valdība ieteiks papildināt šo rindiņu ar vārdiem: “ja Ministru padome nav noteikusi citu maksāšanas kārtību”. Par kādām precēm un pakalpojumiem šeit varētu būt runa? Pirmām kārtām tā ir lauksaimniecība, pieņemsim, minerālmēsli. Lauksaimnieks ir nopircis minerālmēslus un samaksājis tos 12 procentus. Pēc šīs normas viņam neatdod šo summu, tos 12 procentus, bet ieskaita nākamajos parādos, kā Kinnas kungs teica, zemnieks it kā kreditē valsti. Šajā sakarībā mēs uzskatām, ka zemniekiem ir jāatdod uzreiz viss. Tātad konkrētajā mēnesī, pieņemsim, jūlija sākumā, viņš nopērk par 100 vienībām minerālmēslus, bet nodoklis jāsamaksā par galaprodukciju, pieņemsim, par 10 vienībām. Viņš pārdeva pienu un gaļu, labības vēl nav, minerālmēsli zemē nav iestrādāti, viņam no budžeta tiek atdotas 90 vienības. Tur tas moments, ka zemniekam tiek atdots. Es uzskatu, ka šī norma jāattiecina vēl uz tādiem darījumiem kā mazuta iepirkšana, graudu iepirkšana, ko mēs valsts rezervēs iepērkam. To vēl varētu attiecināt uz tādām ražotnēm, kurās, tāpat kā lauksaimniecībā, ir izstiepts ražošanas cikls. Bet šo normu mēs iestrādāsim otrajā lasījumā. Tā ir atbilde uz Lauksaimniecības komisijas priekšlikumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Varam uzsākt debates. Šobrīd debatēs ir pierakstījušies astoņi deputāti, ieskaitot Kodoliņa kungu, kas paudīs komisijas viedokli diskusijas beigās. Tātad vismaz 80 minūtes darba laika.

Pirmajam vārds deputātam Lucānam, gatavoties deputātam Eniņam.

J.Lucāns: Godātie deputāti! Ar katru reizi, kad apspriežam nodokļus un budžetu, es šeit, zālē, jūtos aizvien sliktāk un sliktāk. Vienmēr, kad mēs runājam par šiem jautājumiem, skaram tikai lietas vienu pusi – kam iedot, cik iedot, kur pārdalīt. Lūk, šī puse vienmēr tiek izdebatēta vairāk vai mazāk nopietni, bet otra puse – kā radīt to visu, ko dalīt un pārdalīt –, lūk, šī otra puse vienmēr mums ir palikusi aizmugures plānā un nekad mēs līdz tai neesam nonākuši.

Šodien Seiles kundze uzdeva interesantu jautājumu: kā varēs nopirkt pārtikas produktus? Un es gribu vēl ieliet eļļu ugunī. Amerikas patērētājs, lai nopirktu tādu tā saukto pārtikas grozu kā mums, maksā sešas reizes vairāk. Ja mēs nonāksim līdz pasaules līmenim, tad, pēc manām domām, neviens vairs vispār neko nopirkt nevarēs. Es domāju, ka mēs esam kaut kur apmaldījušies, mēģinot savu ekonomiku tās pašreizējā stāvoklī pielīdzināt pasaules līmenim. Manuprāt, ar katru dienu šī kļūda kļūst arvien bīstamāka tieši tā iemesla dēļ, ka mēs neanalizējam, kāpēc un kādu iemeslu dēļ, kādu kļūdu dēļ, kādu likumu nepilnību dēļ ar katru dienu mazumā iet mūsu ražotais kopprodukts. Un, ja mēs objektīvi izanalizētu šo stāvokli, tad atrastu daudz tādu kļūdu, kuras varētu novērst bez lieliem kapitālieguldījumiem un bez lielām sāpēm, ja mēs tikai nopietni gribētu vadīt šo valsti. Protams, jums nepatiks, bet es tomēr atļaušos pie dažām būtiskajām kļūdām pakavēties.

Pirmā un vissmagākā mūsu valdības kļūda, kuru gan valdība, šķiet, pēdējā laikā mēģina labot (mēs esam saņēmuši labojumus likumam “Par valsts uzņēmumu”), manuprāt, ir valsts uzņēmumu atstāšana bez saimnieka, bez saimnieka īstā izpratnē. Ja valsts uzņēmumiem būtu saimnieks, šajos valsts uzņēmumos nebūtu ieperinājušās visādas privātās organizācijas, kas būtībā uz valsts kapitāla rēķina sāka taisīt privāto kapitālu un rezultātā degradēja visu valsts uzņēmumu ražošanu. Ja mums valsts uzņēmumā būtu saimnieks, tad mums nebūtu izveidojies tāds stāvoklis, ka tajā laikā, kad palaida brīvās cenas, valsts uzņēmumiem bija superpeļņa, šī peļņa aizgāja, lai veicinātu pirkšanas–pārdošanas procesu. Un atkal valsts kapitāls aizplūda pavisam citur, nevis tur, kur tam valsts interesēs vajadzēja nonākt. Ja mums valsts uzņēmumā būtu saimnieks, viņš nepieļautu šo slēpto bezdarbu uz lieko valsts līdzekļu rēķina, kāds ir bijis jau ilgāku laiku, jo uzņēmums praktiski ražo vairs tikai nelielu daļu no tā, kas kādreiz bijis, bet turpina uzturēt visu darbaspēku.

Pie lauksaimniecības īpaši negribu pakavēties. Bet, man liekas, lielai daļai deputātu ir skaidrs, ka neatbilstība starp privatizācijas programmas vērienu un kapitālieguldījumu asignēšanas iespējām lauksaimniecības reorganizācijā jau tagad mums dārgi maksā. Jo nav nekāds atklājums, ka jebkurā gadījumā ražošanas samazināšanās ir skaidra un tieša pašizmaksas palielināšanās. Visos gadījumos tas tā ir bijis un nebūs citādi. Tāpēc nebrīnīsimies, ka šie produkti kļūst tik dārgi un nepieejami, kaut arī tie maksā relatīvi lētāk nekā citur. Tā ir otra smagā kļūda.

Trešais jautājums: kāpēc mazinās kopprodukts. Tas ir tāpēc, ka mums pārlieku daudzi privātuzņēmumi nodarbojas tikai ar pirkšanu un pārdošanu, nekā no jauna neražojot. Visu emitēto naudu, kurai vajadzētu veicināt ekonomiku, šī pirkšana un pārdošana uzsūc sevī. Nozare, kas ir kļuvusi ļoti plaša, tajā pašā laikā neražo neko jaunu.

Par ceturto kļūdu es uzskatu enerģētikas izlaišanu no valsts kontroles. Enerģētikai produkcijas pašizmaksā un produkcijas ražošanā ir ārkārtīgi liela loma. Bet Godmaņa kungs gandrīz ar lepnumu šeit paziņoja, ka turpmāk valdība nenodarbosies ar enerģētikas jautājumiem. Man pat grūti formulēt, kā lai nosauc šādu nostāju, ka valdība vairs nenodarbosies ar enerģētikas jautājumiem, no kuras pamatā ir atkarīga visa ražošana.

Cenas. No šīs tribīnes daudzreiz esmu dzirdējis, ka mēs tuvojamies pasaules cenu līmenim. Es negribu iedziļināties sīkumos, jo laika ir pārāk maz, lai iztirzātu šo jautājumu. Es jau minēju piemēru par lauksaimniecības produktu cenām un šo pasaules cenu līmeni. Patiesībā šajā piemērā, ko pašā sākumā minēju, slēpjas tas, kāpēc pašreiz pircējs ir tikai pārtikas preču veikalā un kāpēc citos veikalos pircēju nav.

Nodokļi. Mani pārsteidz tas, ka mēs turpināsim it kā pilnveidot šo nodokļu sistēmu, kura nodarbojas tikai ar nodokļu iekasēšanu no tiem, kas nopietni ražo. No tiem, kuri pie naudas tiek ar pirkšanu un pārdošanu, šī mūsu sistēma nav spējīga nodokļus iekasēt. Šādā veidā turpinot uz priekšu, mēs varam, patiesību sakot, ar nodokļiem iznīcināt ražošanu. Tikai es nezinu, ar ko tad nodarbosies pircēji un pārdevēji, ja šī ražošana beigu beigās būs iznīcināta?

Tās, lūk, ir būtiskas kļūdas, kuras es saskatu mūsu valdības rīcībā. Tāpēc, cienījamie deputāti, tas, ko mēs šodien runājām par budžetu, ir pašapmāns. Nepildīsies šis budžets, nebūs šis budžets tāds, kādu mēs to pašreiz rakstām uz papīra. Un tas nespēs attaisnot mērķus, kurus mēs vēl gribam tam šobrīd iluzori piešķirt.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, šīs, pēc manām domām, pazemojošās, bet, no otras puses, pilnīgi taisnīgās un pamatotās Starptautiskā valūtas fonda prasības attiecībā uz mūsu ekonomisko un citu politiku ekonomikas jomā ir vietā. Valstij, kurai nav saimniekošanas sistēmas, valstij, kurai nav ekonomiskās politikas, ir jāuzstāda tikai šādas drakoniskas prasības, jo nekādas citas uzstādīt nevar. Ja šajā brīdī šajā tribīnē uzkāptu viens premjerministrs, kas pateiktu, kādā veidā mēs sāksim pamazām visus šos trūkumus novērst, ja viņš izvirzītu skaidru ekonomisko programmu, es šajā brīdī būtu gatavs balsot par jebkuru viņa priekšlikumu gan nodokļu ziņā, gan Valūtas fonda attieksmes ziņā, gan par visu pārējo. Diemžēl nevienu šādu priekšlikumu es neesmu dzirdējis, tāpēc es par šiem nodokļiem balsot nevaru. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Eniņa kungs! Gatavojas deputāts Blažēvičs.

T.Eniņš: Cienījamo priekšsēdētāj! Gribu vērsties pie jums, ka 10 minūtes neizmantošu, es ekonomēšu laiku.

Cienījamie deputāti! Runāšu īsi – par likumprojekta “Par apgrozījuma nodokli” 3.pantu. Tas ir pants par apgrozījuma nodokļa likmēm. Mani ļoti izbrīna tas, ka pie pārtikas produktiem netiek pieskaitīta arī zivju produkcija. Varbūt mūsu tautas ēdienkartē pēc tradīcijas tās nesastāda pārāk lielu daļu, toties ir valstis, kur tās veido galveno un tradicionālo ēdiena daļu. Bet šādā veidā nevar šķirot, kas ir pārtikas produkts un kas nav. Kurš normāls cilvēks teiks, ka zivju produkcija nav pārtikas produkcija? Tā ir vienkārši, ja mēs lietojam politisku terminoloģiju, diskriminācija. Mums ir jāatzīst, ka šodien nabadzīgākiem iedzīvotāju slāņiem tas vēl joprojām ir vispieejamākais pārtikas produkts, kuru visbiežāk pērk un lieto ģimenes uzturā. Tādēļ šis sadalījums, ka zivju produkcija tiek aplikta ar 12 procentu apgrozījuma nodokli, man nav pieņemams. Izveidosies cenu neatbilstība. Tas nozīmē, ka zivju produkcijas cena tuvosies gaļas cenai, bet, tā kā mēs lielākoties esam gaļas ēdāji, tad, bez šaubām, gaļas produkcija izkonkurēs zivju produkciju. Līdz ar to tāds iedzīvotāju slānis kā zvejnieki un tāda lauksaimniecības nozare kā zvejniecība principā tiks grauta. Bet, godātie kolēģi, mūsu komisijā ir mazāk deputātu un mēs tik skaļi nerunājam, bet tiešām zvejniecības nozare ir tādā pašā kritiskā finansiālā stāvoklī. Tas jāatzīst.

Tādēļ mūsu komisijas vārdā es iesniedzu labojumu 3.pantam, kur ir runa par 6 procentu apgrozījuma nodokļa likmes attiecināšanu… Vārdu sakot, 3.pantu pēc vārdiem “labības produkti, gaļas produkti” papildināt ar vārdiem “zivīm un zivju produktiem”. Es lūdzu šo jautājumu par iekļaušanu likt uz balsošanu, godāto priekšsēdētāj, bet cienītos kolēģus lūdzu mani atbalstīt, jo taisnībai ir jābūt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Blažēvičs, gatavojas Raimonds Krūmiņš.

J.Blažēvičs: Godājamie deputāti, godājamo sēdes vadītāj! Trīs apsvērumus mēs dzirdējām, arī premjera uzstāšanos. Manuprāt, ir jāpiekrīt Valūtas fonda priekšlikumiem, taču ir arī jāsaprot, ka Valūtas fonds līdz ar to ir līdzatbildīgs šīs sociālās spriedzes veidošanā. Taču ir arī otrs moments, kas jāņem vērā, – mēs veidojam bezdeficīta budžetu. Mums neizdosies to izveidot, lai kā arī mēs gribētu! Mēs uz papīra varam uzrakstīt, ka valsts budžets ir izlīdzināts, bet jau šodien ir skaidrs, ka viss, ko valdība teica, – kurināmā iegādes, komunālo pakalpojumu smagums, īres maksas – ir atdotas pašvaldībām. Tas maksā apmēram 5 miljardus rubļu, un tad ir slēpts deficīts. Šo deficītu nevarēs segt ne ar šo, ne ar kādiem citiem nodokļiem. Tāpēc arī šis nodoklis neglābs situāciju, lai gan arī varbūt tāds ir vajadzīgs. Šodien valdība paņem kredītu no bankas un banka dod. Pašvaldībām kredīta nav. Ne tikai tāpēc tās cels īres maksu, ka nav par ko iegādāties kurināmo, bet arī kredītu nav kur ņemt. Mums saka: lūdzu, ņemiet komercbankās vai kur citur ar diezgan smagiem noteikumiem. Tāpēc jāatrisina šis kreditēšanas mehānisms. Rudenī tik un tā būs jāņem kredīts. Tas ir jāapzinās. Valūtas fonds to apzinās un liek priekšā pieņemt šos drakoniskos nodokļu labojumus, lai mēs pēc tam tiešām varētu atmaksāt šos procentus. Bet kredīts būs smags. Tie 19 miljoni, kas tika nosaukti, un no Starptautiskā valūtas fonda 2,5 miljardi arī neglābs situāciju. Turklāt mēs iestāsimies Valūtas fondā rudenī, un kurināmā nebūs.

Tālāk par 4. un 3.pantu. Domāju, ka 4.pantā 8. un 9.punktā vajadzīgi paskaidrojumi. Kas ir banku pakalpojumi? Vai tie ir visu banku pakalpojumi? Ja tie ir tikai valsts bankas pakalpojumi, tad tas ir tā. Arī apdrošināšanas pakalpojumi, kas netiek aplikti ar nodokli. Vai tie ir apdrošināšanas pakalpojumi visām struktūrām, kas veic apdrošināšanu? Es domāju, ka tomēr lauksaimniekiem 6 procentu vietā jāliek 3 procenti, kā sākumā tika solīts. Tas būtu taisnīgi attiecībā uz lauksaimniecību. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Raimonds Krūmiņš. Nav Raimonda Krūmiņa? Tādā gadījumā deputāts Grūbe. Gatavojas deputāts Emsis.

G.Grūbe: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi deputāti! Man ir jāizsaka nožēla, jo, man šķiet, valdības vadītājs ir sapratis, ka viss šeit jau ir izlemts pēc viņa spīdošās runas un visi jau ir pacēluši ķepiņas. Tāpēc nav vērts šeit vienkārši “nosist” laiku, jo laiks tomēr ir nauda. Es domāju, ka vismaz valdība šobrīd ir sapratusi, ka šis ir beidzamais pasākums, un es vismaz ceru, ka jaunākus nodokļus neizdomās. Ja tas tā nav, tad man jāizsaka valdībai ļoti liela līdzjūtība.

Ir skaidrs, ka šobrīd ir radīts iespaids, ka Lauksaimniecības komisija un lauksaimnieki taisās pilsētniekus nosaldēt, taisās izdarīt to, ka netiks saņemti Starptautiskā valūtas fonda kredīti, un visi citi nāves grēki arī mums tiks piedēvēti. Tāpēc mēs ļoti ilgi spriedām par šiem jautājumiem arī Lauksaimniecības komisijā. Un faktiski ir trīs jautājumi, pie kuriem savā īsajā runā gribētu pakavēties. Mūsu prasība ir iestrādāt trīs punktus lēmuma projektā. No šo triju punktu iestrādāšanas ir atkarīgs mūsu balsojums.

Pirmais – grāmatvedības likumam jābūt 1.septembrī Augstākās padomes Prezidijā. 1.septembrī, lai mēs vēl varētu līdz 1.oktobrim atcelt arī šo nodokli, ja tas nav izpildīts. Skaidri un gaiši. Jo tā situācija, ka lielākā daļa sakarā ar to, ka nav grāmatvedības uzskaites, nemaksā iepriekšējos nodokļus, laikam ir acīm redzama. Man liekas, ka šajā zālē nevienu nevajag pārliecināt. Un tas, ka nevar divu gadu laikā uzrakstīt grāmatvedības likumu vai vienkārši pārtulkot no kādas citas valodas, ja mēs paši nespējam neko jaunu izdomāt, nav normāli. Cik te vajadzētu miljonus ieguldījumu! Lai valdība atnāk, varbūt budžetā mēs varam atrast tādus līdzekļus.

Runājot par apgrozījuma nodokli, jāteic, ka šī ir ideāla shēma, ko arī ideāli parāda, ka tikai par 6 vai 7 procentiem pieaugs pārtikas cenas. Man kā neprofesionālim šajā jautājumā gan ir cits viedoklis. Pārtikas cenas augs strauji un neprognozējami. Tāpat arī tiks samazināti apgrozījuma līdzekļi lauksaimniecībā. Jo pavasarī ir jāiepērk minerālmēsli, sēkla, degviela un tā tālāk, un tas tiks aplikts ar apgrozījuma nodokli, bet tikai rudenī varēs saņemt šo naudu atpakaļ, tātad veidosies situācija, ka nauda tiek iepriekš izņemta un lauksaimnieki it kā finansē valsts budžetu, un vēl jāņem vērā, ka inflācijas koeficients vispār nav atspoguļots šajā daļā. Mūsu prasība ir šajā lēmumā skaidri un gaiši ierakstīt, ka novirze laikā nedrīkst būt. Ja jau šis nodoklis ir uzrakstīts ideālā variantā, tad vajag arī ideāli to pildīt. Tā ir mūsu stingra pozīcija, lai tad šīs pārtikas preču cenas pieaug tikai par 6 procentiem un nevienu procentu vairāk. Ja to var izpildīt, tad es esmu par to.

Trešais noteikums. Pildīsim mūsu Latvijas Republikas likumus. Šis nodokļu likums var stāties spēkā ar 1.oktobri, un lēmumā jābūt arī 2.punktam par šo stāšanos spēkā, ka 1.oktobrī jāpārskata arī iedzīvotāju darba algas un pensijas. Tādi ir mūsu noteikumi, un vairāk mēs par tiem netaisāmies pļāpāt. Ja tie būs lēmumā atspoguļoti, mēs par likumprojektu balsosim; ja lēmuma projektā tie nebūs atspoguļoti, tad lai valdība nevaino mūs. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Emsis. Un gatavojas deputāts Muciņš.

I.Emsis: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šie tiešām ir visnopietnākie likumi, bet to izvērtēšanai tiek atvēlēts pārāk maz laika, es pat teiktu, nepiedodami maz laika. Piedāvātajā variantā diemžēl ir ļoti grūti saskatīt nopietnu valsts investīciju, valsts ekonomisko vai tautsaimniecisko politiku. Tiek apgalvots, ka budžeta projektā ir deficīts, tā teikt, robs un tādēļ ir nepieciešami būtiski nodokļu grozījumi, arī apgrozījuma nodokļa grozījumi. Lai sabalansētu budžetu, tiek piedāvāts upurēt apgrozījuma nodokļa regulējošo funkciju. Ar vienu izņēmumu, proti, izņemot tikai uz Krieviju eksportējamās preces, bet pamatojums, kāpēc Latvijai būtu jābalsta Krievijas lētais tirgus, ir visai miglains un nepārliecinošs.

Tad, kad mēs saņēmām šos kredītu papīrus, mēs redzējām, ka Latvija ņem 133 miljonus dolāru kredītu, lai varētu piebarot Latvijas cūkas, pie tam nopērk vēl pa ceļam par 7 miljoniem indi, ko izbērt Latvijas laukos. Šīs Latvijas cūkas piesārņo mūsu ezerus un jūru, un tad mēs to preci pārdodam Krievijā bez izvedmuitas, ar atvieglojumiem, tā teikt, lai Latvijas lauki varētu iepirkt degvielu un par šo degvielu mēs atkal varētu barot Latvijas cūkas. Un tā šis riņķis griežas. Bet mans jautājums ir tāds: kāpēc par šo kredītu nevarētu tieši pirkt energoresursus, no spēles izslēdzot Krievijas tirgu? Lūk, uz šo jautājumu ir jārod atbildes. Kāpēc Latvijas valdība ir ieinteresēta šajā preču eksportā un iejauc ārzemes?

Mani nepārliecina tie argumenti, kas tika izteikti, un it īpaši šie valūtas kredīti. Bet kas notiek Latvijā? Latvijā griežas katastrofāls cenu pieauguma karuselis. Tās, manuprāt, ir sasniegušas pirktspējas griestus vairumam Latvijas iedzīvotāju. Es neredzu mehānismu ražošanas paš­izmaksas samazināšanai. Es to varu ilustrēt ar vienu piemēru – attīrīšanas iekārtu būvei izlietotie līdzekļi. To cena kāpj katastrofāli, turpretī padarītais darbs krītas, nevis ceļas, bet tādam vajadzētu būt normālam procesam šajā situācijā.

Kad kļūst spiedīgi, tad visiem vajadzētu strādāt intensīvāk, ar lielāku atdevi un ražošanas efektivitātei būtu jābūt lielākai, taču ražošanas efektivitāte ir mazāka. Tātad mūsu piekoptā politika nav pareiza. Tā neveicina pašizmaksas samazināšanos. Es neredzu mehānismu, kas veicinātu nerentablo uzņēmumu bankrotu. Tiešām, nezinu nevienu gadījumu, kad kāds būtu bankrotējis. Tas nozīmē, ka visi tie, kam vajadzētu bankrotēt, dzīvo no subsīdijām vai arī no mūsu kabatām, kaut kādā veidā ar cenu politiku izlīdzinot savu neizdarību, savu neprasmi saimniekot, savu totālo bezatbildību ražošanas nodrošināšanā. Es neredzu taupības un budžeta izmaksu reducēšanas tendences. Tas parādītu, ka mums maks ir tukšs, ka mums ir kaut kā savādāk jādzīvo un jāiztiek. Es neredzu tēriņa prioritātes. Šodien premjers gan nosaka tādas prioritātes kā drošība, veselība, lauksaimniecība, energoresursi.

Drošība. Jā, par drošību es varu piekrist. Tā ir liela prioritāte. Taču vai šī prioritāte ir tik liela, ka mūsu 12 dienu pretošanās ilgums, ja tas maksājis 5 miljardus, ir aizstājams, teiksim, ar 10 dienu pretošanās ilgumu, pieņemot, ka tas maksā 2,5 miljardus? Nekur nav izrēķināts, cik tad mums tas noturēšanās ilgums ir saistāms ar šīm izmaksām. Un vai šis pamatojums, ar kuru mēs argumentējam drošībai nepieciešamo tēriņu, ir tiešām drošības garants, vai ir kaut kādi citi apsvērumi?

Veselība. Kolēģi, ir jau ļoti labi, ka mums ir tik daudz ārstu un tik daudz slimnīcu. Bet ko līdz tajā slimnīcā gulēt un izlaist garu, ja tur ir apkārt ļoti daudz ārstu, bet nav nekādu zāļu? Es nesaprotu, kāpēc tie ārsti būtu jāuztur? Es varu minēt to pašu piemēru attiecībā uz vides aizsardzību. Mums ir vides aizsardzības inspektors, bet, ja nav degvielas, ko liet mašīnā, vides aizsardzības inspektors nav spējīgs strādāt. Viņu faktiski var šobrīd pat atbrīvot, jo viņa darba efektivitāte mazinās. Lūk, par šādu sabalansētību es runāju. Tas nozīmē, ka šī efektivitāte ir jāsamēro ar to, ko no mums prasa. No mums prasa, bet efektivitātes rādītāji pretī netiek doti, un tāpēc ir ļoti grūti šādā papīrā saskatīt tā reālo saturu.

Par lauksaimniecību. Es jau par to runāju. Vai ir izdevīgāk pirkt kredītus un iegādāties pārtikas produktus ārzemēs, pareizāk sakot, lopbarību, vai tieši iepirkt energoresursus? Kur ir šī bilance? Kas to ir aprēķinājis? Kas ir izdevīgāk? Nav tādas bilances.

Par energoresursiem. Mums bija Baltijas asambleja, kurā tikās triju valstu komisijas, lai apspriestu šo jautājumu. Es konstatēju tikai vienu faktu: Lietuva, Latvija un Igaunija nav vienotas energoresursu apgādē. Nav vienotas pretestībai pret to blokādi, pret to ķīli, ko nākamajā ziemā Krievija noteikti iedzīs mūsu starpā. Mums ir gāzes krātuve, mums ir Ventspils osta, bet mums nav naftas pārstrādes rūpnīcas un termoelektrocentrāles, kas ir Igaunijā. Bet, apvienojot visu kopā, mēs iegūtu lielisku stabilu sistēmu. Kur ir šīs sadarbības programma? Kā mēs kopus spēkiem pārlaidīsim grūto brīdi? Manuprāt, par to ir jādomā. Kas būs mūsu izdzīvošanas garants šajā grūtajā periodā?

Es domāju, ka vēl joprojām tiek atražots sociālisms, tiek uzturētas daudzas neefektīvas valsts struktūras. Es domāju, ka budžetā nedrīkstētu būt izdevumi dzīvojamo māju celtniecībai, bet tādi parādās šā otrā pusgada budžeta projektā. Mēs taču runājam par dzīvokļu privatizāciju, mēs visiem cilvēkiem cenšamies iestāstīt, ka viņam ir jānopelna tik daudz naudas, lai viņi varētu dzīvokli nopirkt. Bet pēkšņi kaut kādi dzīvokļi, mājas tomēr tiek celtas, un no valsts budžeta tas tiek finansēts. Tas ir kaut kāds sociālisms, vismaz es tā uzskatu. Un šajā projektā šis sociālisms ir iekšā. Tie nav miljardi, bet tie ir miljoni, kurus noteikti vajag izravēt no šā budžeta projekta.

Es neredzu budžeta papildināšanas disciplīnas būtisku kāpumu, teiksim, finansu disciplīnu un tamlīdzīgi. Nav pat mehānisms, kā mēs to sasniegsim. Bet, ja mums nav mehānisma, ja arī šīs iemaksas var nemaksāt, tad mums nav jēgas taisīt šos papīrus. Es, piemēram, zinu, ka dabas resursu nodoklis 50 procentu vietā pirmajā pusgadā ir iekasēts tikai 30 procentu apmērā. Tātad finansu disciplīnas trūkums. Es neredzu mērķtiecīgu investīciju politiku. Es redzu tikai sadali, lai visas struktūras varētu izdzīvot. Budžets ir politisks jautājums. Tā tas ir. Tāpēc es uzskatu, ka budžeta projekti ir jāskata visās frakcijās un politiski jāvienojas par prioritātēm un par to, ko mēs gribam ar šo budžetu panākt, lai atbilstoši šim mērķim veidotu nodokļu politiku. Es šaubos, vai šos apgrozījuma nodokļa grozījumus šādā veidā var akceptēt. Es uzskatu, ka tas vēl vairāk mūs tuvinās krīzei. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Muciņš. Gatavojas Platā kungs – ministra vietnieks.

L.Muciņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi deputāti! Faktiski mēs debatējam par šo jautājumu jau otro reizi. Un visu to, ko es teicu negatīvu par šo likumu pirmajā reizē, es varu teikt arī šoreiz. Bet domāju, ka nav nekādas jēgas atkārtoties, it sevišķi tad, ja tevi neviens sevišķi nevēlas uzklausīt. Cik saprotu, premjeram tas, ko mēs šeit sakām, ir absolūti vienaldzīgs, jo viņš atgriežas ar tādu pašu likumu, ar kādu griezās parlamentā pirmo reizi, kad tika noraidīts. Tagad man atliek vienīgi pabrīnīties par saviem kolēģiem no Jūras lietu komisijas, arī Blažēviča kungu un vēl dažus runātājus es nesapratu. Jābrīnās arī par Grūbes kungu. Būtībā mēs visi runājam par kaut kādu resoru interesēm. Kad mēs sāksim runāt par iedzīvotāju interesēm? Šobrīd nevar atļauties ne ar kādiem noteikumiem palielināt apgrozījuma nodokli, jo iedzīvotājiem nav naudas, par ko iegādāties pārtikas produktus.

Otrs jautājums šajā likuma projektā ir par pakalpojumiem. Šeit kolēģis Lagzdiņš jau pievērsa uzmanību šim jautājumam. Nevar būt nekādas runas par to, ka mēs varētu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā un pēc tam otrajā lasījumā pielabot, lai zivīm būtu 3 procenti un kaut kam 6 procenti. Nebūs! Es tam neticu. Lai nebūtu tādu tukšu runu, pacentīšos pierādīt ar vienu piemēru, kā tas bija pirmajā reizē pēc likuma “Par apgrozījuma nodokli” pieņemšanas, jo, kā es saprotu, runas no šīs tribīnes nevienu neskar. Ar stenogrammām neviens neiepazīstas, acīmredzot tās arī nekad netiks publicētas. Cik es saprotu, premjera kungs lasa vienīgi laikrakstu “Diena”, jo vismaz Bojāra kunga raksts viņam ir ļoti ķēries pie sirds, uz to viņš reaģēja šodien.

Tātad mēs pieņēmām likumu “Par apgrozījuma nodokli”, kurā bija skaidri un gaiši noteikts, ka ar apgrozījuma nodokli apliek preču maksas pakalpojumus un darba realizācijas apgrozījumu. Skaidri un gaiši. Likums stājas spēkā ar 1991.gada 18.decembri. Kas ir prece? Es domāju, ka man kā juristam nav jāstāsta nedz finansu ministram, nedz Finansu ministrijai, nedz Valsts finansu inspekcijai, kas ir prece. Un ko mēs pēc šāda likuma dabūjām? Mēs dabūjām stagnācijas laiku labāko paraugu – instrukciju par apgrozījuma nodokļa iekasēšanu. Tajā ir iespējams ieraudzīt dažādus brīnumus. Pie manis kā jurista griezās notārs un parādīja, ka viņš no Finansu nodaļas saņēmis instrukciju, kurā rakstīts, ka par katru pārdoto mašīnu vai par katru pārdoto dzīvojamo māju pie notāra bez šā notariālā apliecinājuma par trīs procentu valsts nodevu jāmaksā vēl arī valsts apgrozījuma nodoklis. Tā bija rakstīts. Es pabrīnījos, jo vismaz savā zemajā izglītības līmenī zinu no pirmā kursa politekonomijas lekcijām, kas ir prece. Un nav ko grozīt galvu, Kehra kungs. Tā tas diemžēl bija šajā instrukcijā, par to es pēc tam savām acīm pārliecinājos. Es brīnījos, kā tas var būt, un devos pārbaudīt līdz pat pašai ministrijai. Un tiešām šajā instrukcijā bija ierakstīts šis apgrozījuma nodoklis no notariālajām darbībām. Es varu tikai brīnīties par mūsu Ekonomikas ministrijas un ekonomistu augsto līmeni.

Tāpēc nevar būt nekādas runas un vienošanās, ka mēs nobalsosim par pirmo lasījumu un pēc tam pieslīpēsim, lai kaut kur būtu 3 procenti un kaut kur 6 procenti, kā Grūbe izteicās. Es nekādā gadījumā nevaru tam piekrist. Mēs šajā apgrozījuma nodoklī varam pieņemt tikai tādus precizējumus, kas šobrīd ir skaidri un gaiši formulēti. Es personiski uzskatu, ka lauksaimniecības produkcijai mēs nevaram uzlikt, arī pārtikas produktiem ne, par zivīm arī bija runa. Mēs nevaram uzlikt šo apgrozījuma nodokli un, ja nepieciešams, palielināt no 10 līdz 12 procentiem, tādā veidā kaut ko sakārtojot. Man gan liekas, ka tas ir tāds finansistu triks, jo faktiski tas 10 plus 2 ir tie paši 12. Vai uzraksta tā vai citādi.

Ja ir neskaidrības attiecībā uz apgrozījuma nodokļa piedzīšanu par dažādiem pakalpojumiem, tad, lūdzu, sāksim ar kaut ko citu. Sāksim ar to, ka vispirms saņemsim no Statistikas komitejas skaidru un gaišu izskaidrojumu, kādi vispār ir tie pakalpojumi, kurus uzskata par sadzīves pakalpojumiem, un kādi ir pārējie pakalpojumi. Šajā sakarībā tika uzdots daudz jautājumu. Tātad runa ir par ārstu pakalpojumiem, juristu pakalpojumiem un advokātu pakalpojumiem, kurus šobrīd jau tāpat nav iespējams samaksāt pie milzīgā sociālā nodokļa, jo citu ienākumu kā vien alga parasti tiem intelektuālā darba darītājiem, kuri strādā šajā jomā, nav. Šeit it kā izskanēja atbilde, ka to maksā tikai uzņēmēji. Jā, bet bez licences neviens nevar nodarboties, gribot negribot ir jāreģistrējas. Tātad ar šo nodokli jūs apturat visu privatizācijas procesu šajā jomā.

Ja jūs apturat privatizāciju, cienījamā valdība, tad jūs savukārt neko nevarat izdarīt, tad jums ir vecais sociālistiskā laika budžets, no kura jums jāmaksā visiem ārstiem, visiem juristiem, visiem notāriem un tā tālāk. Mēs nevaram sagaidīt labojumus no Tieslietu ministrijas. Mēs ierosinājām notārus privatizēt un tādā veidā samazināt maksājumus no budžeta, bet tas netiek darīts. Tagad budžetā ir visi šie milzīgie sociālisma laika izdevumi un plus vēl aizsardzība, drošība un viss pārējais, un tad mēs brīnāmies, ka budžets ir par “īsu”. Mēs paši sev uzliekam uz kapa akmeņus, un pēc tam brīnāmies. Es par šādu apgrozījuma nodokļa pirmo lasījumu balsot nekādā ziņā nevaru. Es aicinu atcerēties pirmā lasījuma debates. Tā kā likums nav sevišķi grozīts, es ierosinu balsot pret tik ilgi, kamēr tas tiks sakārtots.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es atvainojos Platā kungam. Platā kungam bija paredzēta priekšpēdējā uzstāšanās, pēc tam Kodoliņa kungs runātu komisijas vārdā, bet pa šo laiku ir pieteicies Plotnieka kungs, arī mūsu kolēģis Raimonds Krūmiņš, kurš palaida savu rindu garām, jo nebija zālē. Viņi arī vēlas debatēs izteikties. Mums diemžēl nav noslēgts debatētāju loks. Tā ka man jāatvainojas Platā kungam.

Turpināsim debates. Vārds Plotnieka kungam. Lūdzu. Un pēc tam – Raimonds Krūmiņš.

A.Plotnieks: Godājamie deputāti! Es pūlēšos mūsu darba laiku velti netērēt. Gribu tikai šajā sakarībā atgādināt dažus jautājumus. Faktiski šie nodokļu likumprojekti un budžeta projekts veido vienu veselu. Mēs, gribēdami tā vai citādi budžetu vismaz tuvināt kaut kādai sabalansētībai, izmisīgi turpinām meklēt papīrus, lai varētu šo sabalansētību it kā tuvināt. Mēs meklējam tikai papīrus, neko citu. Uzmanīgi pavērosim, kā tad budžetā rodas deficīts, kāpēc tas rodas un kāda varētu būt izeja. Laikam ir jāsāk ar vienu elementāru patiesību. Lai kādus mēs arī radītu nodokļu likumus šai zālē, neko vairāk kā papīriņus mēs neiegūsim, ja nestimulēsim ražošanu. Un šai sakarībā pirmais jautājums, kuru es gribētu uzdot valdībai un mums visiem: vai tomēr, strādājot pie budžeta un domājot par pārveidojumiem nodokļu likumdošanā, kas būtu vajadzīgi, mums nav jāpatur atmiņā kā centrālais jautājums, kā stimulēt ražošanu?

Es gribu atgriezties pie tik bezgala daudz pārrunātā enerģētiskās krīzes jautājuma. Tātad mēs gribam šajā zālē tā vai citādi atbalstīt risinājumu, ka visi Latvijā dosies cirst malku. Tajā pašā laikā papīrmalka, kuru mēs varētu eksportēt, ne šajā zālē, ne valdībā nav uzmanības centrā. Papīrmalkas cena iekšējā tirgū ir apmēram 15–20 dolāri par kubikmetru. Es varu maldīties par 5 dolāriem uz vienu vai otru pusi. Papīrmalkas cena Zviedrijā jau būs 40–50 dolāri. Sagatavosim 2 miljonus kubikmetru papīrmalkas, pārdosim to un nosegsim to līdzekļu summu, kas mums nepieciešama enerģētisko resursu iepirkšanai. Kas tam ir vajadzīgs, tam vajadzīgs, pirmkārt, tas, lai ar mūsu lēmumu vai likumu būtu fiksēts, ka papīrmalkas eksports ir Latvijas Republikas valsts monopols. Otrkārt, tam ir vajadzīga pārvaldes struktūru reāla vēlēšanās kaut ko darīt. Tā mēs, šeit pieņemot lēmumu, iedarbināsim cilvēku rokas un, kaut ko ražojot, nosegsim budžeta deficītu materiāli. Mēs diemžēl to nedarām. Mēs ejam citu ceļu.

Tagad par situāciju, kāda var rasties, ja mēs konsekventi ejam šo ceļu. Ražošanas apjoms samazināsies, budžetam nekas klāt nenāks, un mums nāksies cenas celt aizvien augstāk. Cenu celšanu mēs ietekmēsim, paaugstinot nodokļu likmes. Saka, mūsu tirdzniecība ir vainīga. Jā, varbūt tirdzniecības sistēma ir vainīga. Tik tiešām jūs neatradīsit veikalos nedz gaļu, nedz sviestu. Bet es jums varu pateikt arī iemeslu, kāpēc šī tirdzniecības sistēma ir tāda un kāpēc tā darbojas. Tāpēc, ka šo gaļu par superaugsto cenu nevar nopirkt. Šī gaļa apkalst, to neviens vairs nepērk. Rezultātā veikalniekam ir zaudējumi. Tirdzniecības uzcenojumu mēs esam atlaiduši. Tad kāpēc man ņemt preci, ar kuras realizāciju ir klapatas? Es to neņemu. Sviests izkūst un sabojājas, gaļa appelē, es to neņemu. Es tirgojos ar sērkociņiem un degvīnu, un jautājums ir atrisināts.

Tātad šobrīd ar šiem grozījumiem mēs galarezultātā ķēdi iedarbinām apmēram tādējādi. Cena pieaug par 8 procentiem. Pirktspēja samazinās. Jau šodien mūsu cilvēki, it īpaši vidēji atalgotie cilvēki, pārtikas produktus vairs nopirkt nevar. Mēs taču zinām, ka viņi to nevar. Kur tad šajā gadījumā būs tā Dieva gādība, kas pēc mūsu jaunā likuma viņiem kaut ko piešķirs, lai viņi varētu nopirkt. Nu labi, lai viņi nevar nopirkt, mūs tas neuztrauc. Bet, ja viņi nevar nopirkt, tad zemnieks nevar pārdot. Ja zemnieks nevar pārdot piena produktus un sviestu, tad notiek tas, par ko mēs jau runājām: piena lopi tiek izkauti gaļā. Tas ir izdevīgāk un ekonomiski rentablāk. Sekas varētu būt tādas, ka pēc pusgada vai gada mums piena lopkopība, kurai vajadzētu būt centrālajai, atvirzīsies otrā, trešā, ceturtā vai piektā plānā. Ko mēs tad darīsim? Padomāsim vēl par vienu momentu. Vai, šādā veidā rīkojoties, mēs faktiski nedodam triecienu lauksaimniecībai kā tādai? Tātad visas cenas pieaug. Apgrozījuma nodoklis ir it kā valsts kabatā. Bet zemnieka kabatā kas tiek? Viņam tiek tikai piecenojums pie tām precēm, kuras viņš pērk. Tātad lauksaimniecisko produktu ražošana kļūst vēl neizdevīgāka.

Un tagad pamēģināsim meklēt atšķirīgāku izeju. Es solidarizējos ar tiem runātājiem, kuri aicina ļoti uzmanīgi ar pirkstu pārbraukt visām budžeta ailītēm. Tur ir mīkstais inventārs, tur ir ēku kapitālremonts un tā tālāk. Jāatsakās no tā, kas krīzes apstākļos, par ko mums pareizi atgādina materiāli šā likumprojekta pielikumā, nav iespējams. Nevar būt tā, ka vienam nav ko likt uz zoba, bet otrs pērk mīksto inventāru. Tālāk acīm redzami tomēr, lai cik tas arī sāpīgi un grūti būtu, ir jāatsakās no tiem vai citiem valsts aparāta posmiem, kas mums nav vajadzīgi. Mēs nevaram uzturēt to, kas tieši šodien nav vajadzīgs Latvijas izdzīvošanai. Piemēram, tajos materiālos, kuri ir mūsu rīcībā, var atrast visai interesantus datus par Satiksmes ministrijas Tūrisma departamentu. Ne vairāk un ne mazāk kā 17 cilvēki. Vai tad viņi organizē tūrisma braucienus? Lai to dara tūrisma firmas. Vai viņi kontrolē tās? Kam tad mums ir Finansu inspekcija un tā tālāk?

Paskatīsimies vēl tālāk. Satiksmes ministrijas Ceļu satiksmes drošības departaments. Tam jau, izrādās, centrā ir 40, bet rajonos – 180 darbinieku. Tātad 220 darbinieku. Vai tāpēc mūsu ielas ir bez bedrēm un ceļi ir izbraucami? Ko tad viņi dara? Un tādas struktūras elementus mēs varam viegli sameklēt.

Runājot par šo Drošības departamentu, es varu teikt to, ka ceļu policija un šis departaments viens otru galu galā dublē. Un jēgas nav nekādas. Tātad jāsameklē šie posmi un jālikvidē, lai pārējais aparāts darītu to, kas mums ir vajadzīgs. Un, ja mēs šādā veidā darbosimies, tad acīm redzami nodokļu likumdošanas pilnveidošana, kas ir vajadzīga un nepieciešama, jāveic tādējādi, lai tā stimulētu šo ražošanas procesu, lai stimulētu pirkšanu, jo šis process, kad pircējs neko vairs nevar nopirkt un tāpēc ražošana tiek apstādināta, ir klasisks process, klasisks stagnatīvās ekonomikas process. Visas postkomunistiskās valstis to ir izgājušas. Tad nestimulēsim šo procesu, bet meklēsim zāles, lai apturētu to un, gluži otrādi, veicinātu ražošanu. Es nevaru atbalstīt likumprojektu tādā redakcijā, kādā tas tiek piedāvāts. Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāts Raimonds Krūmiņš.

R.Krūmiņš: Dāmas un kungi! Man ir ļoti liels prieks par to neatlaidību, ar kādu valdība cenšas dabūt cauri parlamentam šos grozījumus nodokļu likumos. Vēl lielāks prieks man būtu, ja kaut ko līdzīgu valdība izrādītu arī attiecībā uz citiem – ne mazāk svarīgiem dokumentiem. Taču, kā jau vairāki iepriekšējie runātāji teica, šis projekts būtiski neatšķiras no tā, kas tika iesniegts tajā lasījumā, kurā mēs to vienreiz noraidījām. Tāpēc es mēģināšu vēlreiz uzskaitīt visas tās negatīvās parādības, kas radīsies, pieņemot šo likumprojektu.

Pirmkārt, kā jau teica gan Plotnieka kungs, gan citi runātāji, šeit atspoguļotajos datos tiek uzrādīts, ka tas sadārdzinājums būs apmēram 8 procenti. Bet faktiski tas būs daudz lielāks, jo šobrīd nedarbojas tā sistēma, ka aplikšana ar nodokli notiek vienreiz, ka, teiksim, tas, kas maksā nodokli, var uzrādīt savus izdevumus visās situācijās un tādējādi izskaitīt no savas maksājamās nodokļu summas laukā to summu, ko viņš ir samaksājis par izejvielām un materiāliem, ko viņš ir ietvēris produkcijas cenā. Tāpēc katrā stadijā šis palielinājums būs, ja ne 12 procenti vai 6 procenti, bet ļoti tuvu tiem, jo reāli šī sistēma varēs sākt darboties tikai pēc vairākiem gadiem, kad tiešām darbosies Černaja kunga izstrādātais grāmatvedības likums, un ne tas vien, bet arī daudzi citi ar uzskaites un statistikas sfēru saistītie likumi. Tāpēc iedzīvotājiem faktiski algas būs jāpalielina daudz vairāk, nekā šeit tiek uzrādīts, un līdz ar to budžets būtiski zaudēs no minimālās algas palielinājuma, kas tik un tā būs jārealizē, turklāt vēl lielākā apmērā, pateicoties šā nodokļa ieviešanai.

Kaut gan lauksaimnieks saskaņā ar spēkā esošo likumu varētu prasīt atpakaļ no budžeta tās summas, kuras viņš samaksā apgrozījuma nodokļa veidā par tām precēm, kuras iegādājas, šobrīd viņš to nedara vienkārši tās lielās ķēpas dēļ, kas ir ar šo lietu saistīta. Teiksim, no viņa paša neņem šo nodokli, bet, ja no lauksaimnieka sāks ņemt šo nodokli, tad arī lauksaimnieks prasīs to summu, bet, kā jūs paši lasāt dokumentā, eksportētā produkcija netiks aplikta ar apgrozījuma nodokli, tā ka arī šajā gadījumā mazāka likme praktiski ir visai pārtikas produkcijai. Tā kā lauksaimniecības ražojumu pašizmaksā augsts ir materiālo izmaksu īpatsvars un tas arvien palielinās, ņemot vērā ļoti zemās, ārkārtīgi zemās, es pat teiktu, darba algas, lauksaimniecībā izveidojusies situācija, ka šie 6 procenti, kurus ņems par pārtikas produktiem, atsevišķos gadījumos var pat nesegt to, ko lauksaimnieks jau iepriekš samaksājis. Var gadīties, ka no budžeta iznāks vairāk samaksāt atpakaļ, nekā lauksaimnieks būtu spiests maksāt, nemaz nerunājot par tiem gadījumiem, kad lauksaimniecības produkcija tiek eksportēta, jo tad visa summa faktiski ir jāatdod no budžeta atpakaļ.

Tad vēl tāda īpatnība, kas saistās, ja es nekļūdos, ar 1.pantu, kurā ir noteikts, ka par preci netiek uzskatīti vērtspapīri un maksāšanas līdzekļi. Un izrādās, ka šajā situācijā “Parex” par savu apgrozījumu nemaz nemaksās apgrozījuma nodokli. Firmai ir peļņas nodoklis un 1,5 procenti no valūtas apgrozījuma, bet tā ir pilnīgi cita lieta, pilnīgi cita darbības sfēra. Tad kāpēc lauksaimniekam būtu jāmaksā apgrozījuma nodoklis, bet “Parex” nebūtu jāmaksā par savu apgrozījumu?

Attiecībā uz šiem budžeta robiem, ja tā var teikt. Kā jau kolēģi teica, budžetā ir ļoti daudz tādu izdevumu, kuri šajā konkrētajā asajā finansiālajā situācijā varētu izpalikt. Un, ja jūs vakar paanalizējāt saņemtos materiālus, kurus es šobrīd varētu saukt par bēdīgi slavenajiem, kurus Gorbunova kungs turēja rokā (es ļoti cerēju, ka tur kaut kas būs), tad izrādās, ka investīciju daļa tur pilnībā nebija atšifrēta. Tur bija parādīti ministriju izdevumi rajonu aspektā, departamentu aspektā un dažādos citādos aspektos, tur bija pārvaldes aparāts, bet investīciju daļa tur būtībā atšifrēta nebija. Man vismaz to neizdevās izlobīt ne vienā, ne otrā veidā, izņemot lauksaimniecību, kur arī kopumā bija redzami tikai vispārēji skaitļi. Tā ka šā dokumenta iesniegšana faktiski bija formāla, man pat šķiet, ka te ir mēģinājumi maskēt patieso izdevumu daļas sastāvu, lai deputātiem nebūtu iespēja iepazīties un tādējādi vieglāk izietu cauri šie apgrozījuma nodokļa labojumi. Bet šāda situācija ir pilnīgi nepieņemama.

Ja jūs atminaties, iepriekšējā pusgadā, man šķiet, bija tāds ieraksts, ka izdevumu daļa ir proporcionāla ienākumu daļas izpildei. Es nesaprotu, kāpēc mēs šādu principu nevarētu ievērot arī šajā pusgadā? Pēc līdzīgiem principiem varētu segt budžeta deficītu, jo mēs zinām, ka budžets visu laiku līdz šim ir izpildīts ar uzviju. Es pateiktu, ka šajā sakarībā mēs un valdība lielā mērā, es pat teiktu, esam izlaidušies un neesam iemācījušies skaitīt naudu. Mēs vienmēr gandrīz droši zinājām, ka vēl pēc tam, apstiprinot galarezultātā budžeta izpildi, būs summas, ko pārskaitīt nākamā gada vai attiecīgā gada budžeta ieņēmumu daļai. Apstiprinot budžetu, kurā izdevumu daļa būtu finansējama proporcionāli ieņēmumu daļai, un tādējādi mākslīgi radot un automātiski uzturot bezdeficīta budžetu, mēs principā varētu iziet šādā inflācijas situācijā uz bezdeficīta budžetu. Un arī tādā situācijā, kad ieņēmumi ir bez jebkādas garantijas. Tāpēc es uzskatu, ka arī budžeta iestāžu un visu citu no budžeta finansējamo iestāžu patiesās vajadzības arī ar sastādīto budžetu ne tuvu netiek apmierinātas un netiks segti visi izdevumi, kuri būs nepieciešami gan apkurei, gan darba algām, gan arī tā paša mīkstā inventāra iegādei. Un vai tad nebūs vienalga, vai šīs vajadzības apmierina par 80 vai par 70 procentiem, kā tas būtu iespējams. Līdz ar to budžets automātiski būs sabalansēts, ja mēs pieņemsim šo proporcionālo budžeta izdevumu daļas finansēšanu atkarībā no ieņēmumu daļas izpildes. Tas būtiski stimulētu mūs un valdību aktivizēt Valsts finansu inspekciju, lai tā strādātu ar maksimālu atdevi. Varbūt tā ar laiku kļūs viena no būtiskākajām mūsu valdības un parlamenta darbības sfērām.

Tāpēc man būtu priekšlikums šo nodokļu palielinājumu un tātad arī piedāvāto likumu neapstiprināt. Es aicinu balsot pret šo likumprojektu, ņemot vērā visus priekšlikumus, kurus es izteicu un to, ko teica visi iepriekšējie kolēģi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Mazliet pagaidiet, Platā kungs, tūlīt es jums došu vārdu. Situācija ir tāda, ka arvien vēl turpina pieteikties debatēs. Runāt grib valdības administrācijas pārstāvji, jo tikko atnāca zīmīte no ekonomisko reformu ministra vietnieka Rītiņa kunga, ka viņš arī vēlas piedalīties debatēs. Mums ir jālemj, vai mēs šo debatētāju sarakstu noslēdzam vai turpinām bezgalīgi. Tātad runā Platā kungs, pēc tam Kodoliņš no Ekonomikas komisijas. Un ar to tad arī debates beidzam. Paldies, ka vienojāmies.

Lūdzu, Platā kungs!

J.Platais, finansu ministra vietnieks: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Katra valsts pastāv tādā veidā, ka šī valsts ar sava budžeta starpniecību var izdarīt izdevumus un finansēt konkrētus pasākumus. Mūsu ekonomika patlaban ir tādā situācijā, ka ieņēmumu bāze ar katru brīdi arvien pasliktinās. Šo situāciju Valūtas fonds sāka prognozēt jau pagājušā gada novembrī. Bet tāda īsti radikāla pasliktināšanās iesākas tikai patlaban. Valūtas fonda speciālisti saka, ka katrai valstij pirmām kārtām jāizdara viss, lai savus nepieciešamos izdevumus finansētu ar pašas spēkiem, un tikai tad var prasīt palīdzību. Tie ir nopietni vārdi, kuri ļoti cītīgi jāņem vērā, pieņemot visus šos lēmumus.

Apgrozījuma nodoklis ir viens no tiem nodokļiem, kas parasti visdažādākajās valstīs nodrošina ārkārtīgi stabilu ieņēmumu bāzi. Protams, apgrozījuma nodoklis ir tikai viens no nodokļiem, taču tas ir viens no veidiem, kā formēt līdzekļus valsts eksistencei un centralizētā sabiedriskā sektora pastāvēšanai kopumā. Dažādās valstīs tiek lietotas dažādas proporcijas apgrozījuma nodokļa iekasēšanai. Igaunijā, kā jūs zināt, apgrozījuma nodoklis noteikts 18 procentu apmērā, bet uz šaurāku bāzi. Krievijā apgrozījuma nodoklis ir 28 procenti, arī ar samērā šauru aplikšanas bāzi. Ungārijā – 28 procenti. Eiropas valstīs tiek lietota kuplāka apgrozījuma nodokļa aplikšanas bāze. Un šeit arī procenti caurmērā ir zemāki. Tajās valstīs, kuras pretendē uz ārkārtīgi sociālu sabiedrību, piemēram, Skandināvijas valstīs – Dānijā, apgrozījuma nodoklis sasniedz 20 procentus ar plašu bāzi, te faktiski visas preces tiek apliktas ar apgrozījuma nodokli. Zviedrijā – 25 procenti. Valstīs, kuras pretendē uz mazāk socializētu sabiedrību un nepārņem pārlieku lielu izdevumu finansēšanu valsts rokās, ir zemāks procentu līmenis. Viens no zemākajiem apgrozījuma nodokļa līmeņiem ir Vācijā – 14 procenti. Tas ir normāls līdzeklis, ar kura palīdzību ir iespējams nosegt valsts izdevumus. Patlaban mums ir ārkārtīgi stingri jārēķinās ar to, ka ekonomiskā situācija nav tā labākā. Tāpēc valdība patlaban arī piedāvā šos grozījumus, gatavojoties uz tālāku pasliktinājumu, it īpaši situācijā, kad valdība būs spiesta lietot tos pasākumus, ko prasa deputāti attiecībā uz nodokļu piedzīšanu, bezierunu piedzīšanu no visiem maksātājiem līdz pat uzņēmumu izūtrupēšanai. Ekonomiskā situācija kļūs arvien sliktāka, tāpēc mazāka kļūs maksātāju bāze un mazākas iespējas šos nodokļus iekasēt.

Budžeta situācija patlaban uz 1.jūliju ir šāda: pēc iepriekšējiem datiem, budžeta līdzekļu kopējais atlikums bija 56 miljoni rubļu pie kases apgrozības līdzekļu normatīva – 75 miljoniem. Šā gada 1.jūlijā valstij nebija kases apgrozības līdzekļu. Bankas prasība uz jauno budžeta periodu ir 300 miljoni rubļu kases apgrozības līdzekļu. Pretējā gadījumā banka prasa ņemt aizņēmumu, lai finansētu budžeta izdevumus. Šādā situācijā mēs nonācām jūlija sākumā. Pirmajos jūlija datumos mums mīnuss zem nulles līmeņa nokrita par 200 miljoniem un kopumā trūka 500 miljonu rubļu. Lai normāli sadarbotos ar banku, lai funkcionētu mūsu finansu saimniecība, pēc Godmaņa kunga personiskā lūguma banka piešķīra Finansu ministrijai 500 miljonus rubļu uz vienu mēnesi pagaidu budžeta līdzekļu iztrūkuma likvidēšanai. Par šiem 500 miljoniem mums jāparedz budžetā procentu nomaksai vairāk nekā 20 miljoni rubļu. Tas nav nekāds joks – 20 miljoni rubļu. Ja tā turpināsim, mēs paliksim pilnīgi bez resursiem un jautājums būs par to, ko mēs Latvijā varam saglabāt un uzturēt un ko nevaram. Un, lai šīs problēmas varētu atrisināt, mums būs jālūdz starptautiskā palīdzība. Bet viņiem vienmēr ir viens konkrēts jautājums: ko jūs darāt, lai paši savestu savu saimniecību kārtībā? Tādēļ es lūdzu balsot par apgrozījuma nodokļa pieņemšanu pirmajā lasījumā. Ņemot vērā to, ka šis nodoklis stājas spēkā augusta beigās un septembrī, šo jautājumu varēs apspriest vēlreiz, izskatot kopējo budžeta situāciju, un parādīt pretimnākšanu starptautiskajām organizācijām, kuras kategoriski prasa, lai mēs kaut ko darītu savas iekšējās finansiālās situācijas sakārtošanai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Komisijas vārdā Kodoliņa kungs – lūdzu!

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi! Vispirms par iesniegto likumprojektu. Šeit vairāki debatētāji izteica domu, ka likumprojekts būtībā nav mainīts. Šai domai es tomēr negribētu piekrist, jo vairāk tāpēc, ka zināmā veidā pats piedalījos šā likumprojekta pilnveidošanā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo lasījumu šeit ir pievienoti vairāki punkti, kuri ir ļoti svarīgi no nodokļu metodoloģijas viedokļa.

Lai jums neliktos, ka šeit ir atkal kādas grupas iedomātas normas, es jums darīšu zināmu, ka pamatā šiem metodoloģiskajiem grozījumiem ir divi materiāli. Pirmkārt, tas ir iesniegtais likumprojekts par jaunradītās vērtības nodokļa ieviešanu Latvijā. Šā likumprojekta uzmetumu ir izstrādājuši vācu speciālisti profesora Rozes vadībā un iesaka to Latvijas valdībai. Šis likumprojekts tagad tiek saskaņots ar dažādiem resoriem un, iespējams, ka ar jauno gadu Augstākajai padomei tiks iesniegts priekšlikums principā pilnīgi pāriet uz jaunradītās vērtības nodokli. Un otrs moments, kuru mēs izmantojām, sagatavojot šos metodoloģiskos pantus, ir Eiropas Padomes 1977.gada 17.maija 6.direktīva par to, kādas valstis – Eiropas Padomes locekles – ir vienojušās, pēc kādas metodoloģijas visās Eiropas Padomes valstīs tiek noteikts objekts un maksātāji un ieturēts un aprēķināts apgrozījuma nodoklis jeb jaunradītās vērtības nodoklis. Sakarā ar šo metodoloģiju likumā ir izdarīti zināmi grozījumi, kas, manuprāt, tomēr nāks par labu, jo būs lielāka skaidrība, kas ir maksātājs, kas ir maksājamais objekts un kā rīkoties, izrēķinot ārā šo daļu, kura tiek atbrīvota no apgrozījuma nodokļa.

Otrs moments, kas, manuprāt, likumprojektā ir mainīts, ir tas, ka tomēr tika atjaunota vesela virkne priekšlikumu, tātad atvieglojumu, kuri bija vecajā projektā. Šim kritērijam, kāpēc attiecīgie atvieglojumi ir atjaunoti vai nav atjaunoti, jābūt metodoloģiski pareizam. Nevar būt situācija, ka tiek atbrīvota no apgrozījuma nodokļa maksāšanas starpstadija. Katrā gadījumā jebkura starpstadijas atbrīvošana no nodokļa nāk par ļaunu patērētājam, jo notiek apgrozījuma nodokļa iestrādāšana pašizmaksā. Un, ja kāds, šodien ejot uz veikalu un pērkot sviestu, domā, ka mēs nemaksājam apgrozījuma nodokli, viņš maldās. Mēs apgrozījuma nodokli maksājam nepārtraukti, gan pērkot sviestu, gan arī maksājot par komunālajiem pakalpojumiem un par veselu rindu preču, kas formāli ir atbrīvotas no apgrozījuma nodokļa. Starpība ir tikai tā, ka šis apgrozījuma nodoklis “sēž” pašizmaksā. Bez šaubām, pašreizējā situācijā mēs maksājam mazāk. Aptuveni pēc tiem aprēķiniem, kādus ir iespējams veikt, pašlaik lielākajai daļai pārtikas produktu apgrozījuma nodokļa likme ir apmēram 2 procenti vai mazliet vairāk par 2 procentiem. Tātad faktiskais pieaugums, ieviešot šo 6 procentu likmi, varētu būt 4 procenti. Bet tas, ka daļa no apgrozījuma nodokļa ieiet pašizmaksā un daļa veidojas kā nodokļu bāze, rada visai īpatnēju situāciju. Ir pilnīgi iespējama situācija, ka tā sauktie apgrozījuma nodokļa nemaksātāji faktiski pieļauj nepārtrauktu dubulto aplikšanu. Tā ka pašreizējā situācijā, kad ļoti daudz kas ir aplikts un daudz kas nav aplikts, ļoti svarīgi jaunradītās vērtības nodoklim ir konsekventa uzskaite, lai jebkuram rēķinam, ko es maksāju, būtu divas sastāvdaļas – cena un apgrozījuma nodoklis. Pašreiz ļoti bieži šis apgrozījuma nodoklis nonāk pašizmaksā un līdz ar to faktiski tiek sabojāts arī peļņas nodoklis, jo pašizmaksa pieaug neproporcionāli faktiskās pašizmaksas pieaugumam. Tā ka, no metodoloģiskā viedokļa raugoties, būtu ļoti nepieciešams sakārtot apgrozījuma nodokli.

Otra doma bija izteikta attiecībā uz fiskālo momentu, tika apgalvots, ka šajā zālē šodien tas ir galvenais. Patlaban es nerunāju komisijas vārdā, jo komisijas viedokli es pateicu. Komisija tātad atbalsta šo nodokli tieši no metodoloģiskā viedokļa. Bet manas personiskās domas ir tādas, ka tā ir tomēr jau sistēma tad, kad runājam par budžetu. Atcerieties, kādas runas šeit skanēja arī pagājušajā reizē. Vēl piecas reizes vajag palielināt tos budžeta izdevumus, kas ir vajadzīgi lauksaimniecībai. Lauksaimnieki teica, ka ir vajadzīgas piecreiz lielākas summas, nekā ir paredzēts budžetā, lai varētu segt vajadzības. Šeit ļoti daudz runāja par to, ka vajag vēl tādus un tādus posteņus iekļaut budžeta projektā. Bet kas notiek tad, kad mēs runājam par nodokli? Tad mēs uzreiz sakām: vai neesam pārāk izšķērdīgi? Mēs esam. Un, lūk, sākam pierādīt, apspriežot nodokļu projektus tad, kad apspriežam budžeta projektu, mēs nezin kāpēc pierādām šo ieņēmumu nepietiekamību. Būsim konsekventi! Kad runājam par nodokļiem, tad runāsim par nodokļiem, nevis par budžetu un par to, vai budžetā nav kas svītrojams. Tūlīt būs iespēja izteikties par budžetu, un tad arī svītrosim šīs daļas. Ja mēs šo apgrozījuma nodokli pieņemsim ar 1.oktobri, mēs iegūsim tikai vienu miljardu. Un neaizmirsīsim, ka mums vēl viens miljards ir jāsvītro. Tā ka visiem, kuri ir šeit sagatavojušies kaut ko svītrot, būs visas iespējas parādīt savu erudīciju un spējas, svītrojot budžeta projekta izdevumu daļā dažādas pozīcijas, visas šīs iespējas tiek saglabātas. Ar šo nodokli ieņēmumu daļu palielinām tikai par miljardu, tā ka jums ir visas iespējas, kā saka, pierādīt savu konsekvenci un liberālo domāšanu.

Es tikai gribu pateikt vienu – būsim liberāli līdz galam! Un, ja esam liberāli noskaņoti, tad arī pateiksim, ka mūsu budžets ir sociālistisks izdevumu daļā, un nespēlēsim šo teātri. Mēs nevaram būt liberāļi ieņēmumu daļā un sociālisti izdevumu daļā. Tā nemēdz būt. Vai nu vienādi, vai otrādi. Tādā gadījumā pateiksim skaidri un gaiši: nebūs nekāda lauksaimniecības konsultatīvā dienesta. Tikai maksas konsultatīvais dienests var dot normālu konsultāciju. Jebkurā citā gadījumā ir runa tikai par speciālistiem, kas paši neko nevar izdarīt. Tā ir atsēdēšana. Būsim vienreiz konsekventi! Nekādu bezmaksas valsts pakalpojumu nebūs, viss būs par maksu un pilnu maksu, tik, cik tas maksā.

Un vēl būsim konsekventi: nekādu dotāciju pašvaldībām! Pašvaldībām vajag domāt par degvielu. Pašvaldībām šodien jādomā, kā pāriet uz alternatīvām degvielām, it sevišķi tagad. Man jau nekas nav pretī, ja jūs izsvītrosit no budžeta šo vienu miljardu rubļu, es būšu ļoti priecīgs un esmu gatavs kopā ar jums svītrošanā piedalīties, bet – divus miljardus izsvītrot diez vai izdosies. Tā ka es tomēr aicinu arī no šā viedokļa pieņemt likumprojektu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Dozorceva kungs!

V.Dozorcevs: Par procedūru. Mēs it kā vienojāmies pārtraukt debates, bet nenobalsojām par to. Dominējošā noskaņa man nav skaidra. Es ļoti lūdzu atļaut izteikties vēl vienam valdības pārstāvim, tas ir, Rītiņa kungam, kuram vienmēr ir tāda konstruktīva un elastīga pozīcija. Man personiski ir ļoti svarīgi, lai viņš šeit izteiktos, tad man būtu vieglāk izlemt, kā balsot.

Priekšsēdētājs: Kādas domas ir godājamai plenārsēdei par Dozorceva kunga ierosinājumu? Piekrist. Bet tad tikai pēc pusstundas, kad būsim atpūtušies starpbrīdī. Grūbes kungs, pēc pusstundas uzreiz nāciet pie mikrofona!

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemsim vietas! Lūdzu, Grūbes kungs, jums bija kas sakāms!

G.Grūbe: Es saprotu, ka tagad vēl uzstāsies valdības pārstāvis, un tomēr gribētu dzirdēt atbildes uz šiem trijiem jautājumiem, jo es saprotu, ka esmu gan tos izvirzījis, bet nevienam nav ne laika, ne gribēšanas uz tiem atbildēt.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs! Lai mums nebūtu nekādu pārpratumu, varbūt jūs tos trīs jautājumus atkārtosit. Vārdu pēc tam dosim Rītiņa kungam.

G.Grūbe: Es izvirzīju trīs jautājumus, uz kuriem gribētu saņemt atbildes, lai tie būtu iestrādāti lēmuma projektā vai arī likumā par apgrozījuma nodokli.

Tātad pirmais: lai valdība iesniedz grāmatvedības likumu ne vēlāk kā 1.septembrī. Otrais: lai likumā vai arī lēmumā tiktu realizēta šī nobīde laikā, lai pavasarī neiekasētu lielāku apgrozījuma nodokli un pēc tam rudenī inflācijas dēļ neatgrieztu mazāku. Trešais: šis likums stājas spēkā ar 1.oktobri, un ar 1.oktobri ir paredzēta arī iedzīvotāju darba algas un pensiju pārskatīšana.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Rītiņa kungs, jums vārds! Uzstājas ekonomisko reformu ministra vietnieks Rītiņa kungs.

J.Rītiņš, ekonomisko reformu ministra vietnieks: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es gribētu pateikties par to, ka jūs tomēr devāt man iespēju uzstāties. Es negribētu atkārtoties, runājot par tiem jautājumiem, par kuriem jau runāja citi deputāti un valdības pārstāvji, tāpēc pievērsīšu uzmanību dažiem citiem aspektiem.

Atļaušos jums atgādināt, ka pirms dažām dienām ir pieņemts Latvijai ļoti būtisks lēmums. To ir pieņēmusi Naudas reformas komiteja, un tas ir lēmums par to, ka Latvijas rublis ir vienīgais oficiāli pieņemamais un obligāti pieņemamais maksāšanas līdzeklis Latvijā. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka ne valdība, ne parlaments vairs nevarēs spekulēt ar to, ka, lūk, Krievija esot vainīga inflācijā. Te ļoti bieži skanēja tādas runas sakarā ar cenu paaugstināšanu un inflāciju, kā arī ar nodokļiem. No šā brīža visa atbildība par inflāciju gulstas uz Latvijas Bankas un parlamenta pleciem, tātad mēs esam atbildīgi. Jau ir izveidojusies tāda psiholoģiskā attieksme, ka mums visu laiku būs jādzīvo inflācijas apstākļos. Bet, ja šī inflācija būs, par to būsim atbildīgi tikai mēs paši, un Latvijas Bankas uzdevums ir cīnīties par to, lai nebūtu inflācijas.

Kāpēc es šo jautājumu saistu ar nodokļiem? Tāpēc, ka naudas emisija ir vissmagākais nodoklis, kāds vien var būt. Ne valdība, ne budžets principā nebankrotē. Jebkurā gadījumā – vai budžetā būs nauda vai nebūs naudas, algas vienalga būs jāmaksā. Ja nedabūsim šos līdzekļus budžetā no nodokļiem, tad neatkarīgi no tā, cik stingra pozīcija ir Repšes kungam (es esmu pateicīgs, ka viņš tiešām ļoti stingri turas), būs jānodarbojas ar naudas emisiju. Un tas ir vissmagākais nodoklis, kāds vien var būt ekonomikā.

Otrais jautājums ir par Starptautisko valūtas fondu. Cienījamie deputāti, es jums atļaušos atgādināt, ka pavisam nesen parlaments pieņēma lēmumu par iestāšanos Starptautiskajā valūtas fondā un cienījamais Bojāra kungs jums ļoti cītīgi ieteica padomāt par šo jautājumu. Viņš teica, ka tas nemaz nav tik vienkārši: pietiek nospiest pogu, un mēs iestājamies Valūtas fondā. Tas uzliek arī zināmus pienākumus, un tagad mums tie pienākumi ir jāsāk pildīt. Un, ja mēs nepildīsim šos pienākumus, tad nevarēsim iestāties Valūtas fondā un nebūsim izpildījuši parlamenta lēmumu. Es gribētu uzsvērt vēl vienu momentu. Iestāties Valūtas fondā – tas nenozīmē tikai to, ka mēs saņemsim no Valūtas fonda kredītu. Nekādi Valūtas fonda kredīti mūsu problēmas neatrisinās. Mūsu iestāšanās Valūtas fondā un Valūtas fonda memoranda pieņemšana attiecībā uz mums ir pavisam kas cits, tas ir signāls visai attīstītajai pasaulei, ka Latvija iet pareizā virzienā, kuru akceptē Valūtas fonds. Tas nozīmē, ka gan uzņēmēji, gan citas bankas tiešām var mums palīdzēt un investēt šeit līdzekļus.

Vēl jautājums par nacionālās naudas konvertējamību. Bez Valūtas fonda akcepta neviens, izņemot mūs pašus, neuzskatīs latu par konvertējamu. Arī šis moments ir jāņem vērā.

Un varbūt vēlreiz pievērsīšos konkrēti nodokļiem. Cienījamie deputāti, es jūs lūgtu tomēr skatīt visus šos jautājumus, arī apgrozījuma nodokli, kompleksi. Mums ir izstrādāta nodokļu koncepcija. Mēs pāris reizes mēģinājām nākt pie jums un šo jautājumu kompleksi risināt, diemžēl mūs noraidīja un nekas neiznāca, tāpēc nolēmām šo programmu ieviest pa daļai. Nodokļiem ir vairākas funkcijas. Viena no tām ir fiskālā funkcija, otra funkcija ir regulējošā vai stimulējošā funkcija. Apgrozījuma nodoklis ir fiskālais nodoklis. Nevar teikt, ka mēs neko nedarām, lai stimulētu ražošanu. Pavisam nesen tika pieņemti grozījumi peļņas nodoklī – ja 50 procenti no peļņas ir novirzīti investīcijām, šī summa tiek atbrīvota no peļņas nodokļa. Turklāt 25 procentu peļņas nodoklis privātajiem uzņēmumiem – tas ir ļoti zems nodoklis, pat zemāks nekā Amerikā, kas skaitās viena no liberālākajām valstīm ekonomiskajā zonā. Pasaulē parasti ir 35 procenti. Un paskatieties, kas notiek Ukrainā, paskatieties, kas notiek Krievijā! Te jau minēja, kādas tur ir procentu likmes. Šie jautājumi ir jāskata kompleksi. Minētais nebūt nav vienīgais pasākums, kuru mēs veicam. Un te viss tagad tiek koncentrēts tikai uz vienu momentu. Liels paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godmaņa kungs kā ziņotājs vēl vēlas... Mums debates ir beigušās. Jā, paldies! Tādā gadījumā, lūdzu, vispirms reģistrēsimies! Iespējams, ka būs nepieciešami vairāki balsojumi. Godmaņa kungs ir gatavas atbildēt uz mūsu kolēģa Grūbes jautājumiem. Domāju, ka dosim tādu iespēju, jo līdzīgi jautājumi, iespējams, ir arī daudziem citiem. Grūbes kungs uzdeva jautājumu un lūdza valdībai atbildēt. Tātad, godājamie kolēģi, vai mēs klausāmies Godmaņa kunga atbildes uz Grūbes kunga trim jautājumiem? Jā.

Lūdzu, Gomaņa kungs!

I.Godmanis: Tā, cienījamie deputāti! Par pirmo jautājumu. Mūsu neatliekamo pasākumu programmā ir uzrakstīti trīs teikumi par to – katra ministrija deleģē grāmatvežus, tiek izveidots grāmatvedības centrs, kuru vada Finansu ministrija. Tiek pieņemti darbā cilvēki, tiek izmantota Dānijas pieredze, lai pie mums metodiski ieviestu jaunu grāmatvedības sistēmu. Un, protams, kopā ar Černaja kungu noris arī darbs, izstrādājot attiecīgo likumu. Ne tikai likums septembrī ir vajadzīgs, vajadzīga arī sistēma. Tādi uzdevumi ir doti katrai ministrijai, to jūs varat izlasīt neatliekamo pasākumu sarakstā.

Otrs jautājums ir smagāks. Es saprotu, ka lauksaimniekiem ir tāda problēma, ka viņi pērk minerālmēslus pavasarī, bet, teiksim, oktobrī nodod cūku. Tur ir problēma. Pat tad, ja viņiem ir dokumenti uz rokas, ir inflācija, un tā nauda, kas dokumentā fiksēta, – rudenī tā nauda ir pavisam cita. Tā ir problēma. Es piekrītu.

Es vaicāju Bļinova kungam, un viņš man precīzi uzrakstīja, kā tas izskatās. Ja pērk minerālmēslus un citus materiālos resursus, piemēram, minerālmēslus, par tūkstoš rubļiem, apgrozījuma nodoklis ir 120 rubļi... Zemnieks iegādājas kaut kādus citus resursus par 500 rubļiem, 60 rubļus samaksā nodoklī. Tas nozīmē, ka kopā viņš ir par 1500 rubļiem nopircis un 180 rubļus samaksājis apgrozījuma nodoklī. Tad viņš pārdod gaļu. Gaļas un piena kopsumma nosacīti sastāda 1000 rubļus, apgrozījuma nodoklis tātad būs 60 rubļi. Kas notiek ar šo starpību – 60 rubļiem un 180 rubļiem? Paliek mīnus 120 rubļi. Tie tiek atdoti no budžeta. Ir jautājums – kad tas tiek izdarīts? Es domāju, ka šo priekšlikumu mēs varam mēģināt izpildīt.

Tagad par trešo priekšlikumu – par algām ar 1.oktobri. Cienījamie deputāti, likums par nodevām un nodokļiem netiek grozīts. Tas nozīmē, ka jebkurš likums par nodokļiem stājas spēkā pēc trim mēnešiem. Reāli tas stājas spēkā ar 1.oktobri. Mēs ar Kehra kungu izmisīgi centāmies pierādīt Valūtas fondam, ka šo nodokli grozīt nedrīkst, jo tad sajuks visa sistēma un zudīs uzticība jebkādam likumdevējam un, protams, arī valdībai. Kāda būs situācija oktobrī? Kur mēs redzam rezerves algām? Es neesmu tik naivs, lai domātu, ka tā varētu būt budžeta pārpilde. Tā nu diez vai būs, drīzāk jātic tam, ko saka Platā kungs. Bet 600 miljonus no pārstrādes uzņēmumiem mēs piedzīsim nežēlīgi. Un 960 miljoni – nesamaksātais peļņas nodoklis. Tā nauda nebūs lieka. Tā nauda būs vajadzīga, lai pārskatītu algas. Kā piedzīsim? Būs ļoti nepatīkama situācija. Enerģētikas ministrs jau ar pirmdienu, vadoties pēc tā, cik procenti par elektrību ir samaksāti un cik nav samaksāti, nežēlīgi sāks atslēgt elektrību uzņēmumiem. Nākamtrešdien būs runa par tarifiem, bet jau pirms lēmuma izskatīšanas tiks noslēgta elektrība uzņēmumiem. Nebūs svarīgi, vai tas ir tāds vai šitāds uzņēmums, princips būs cits – kā viņš maksā par elektrību, par enerģiju. Es baidos, ka tas būs ļoti nepatīkams solis, bet es uz to pastāvu kā valdības vadītājs. Pretējā gadījumā visa runāšana par nodokļu iekasēšanu ir tukša lieta.

Pēdējais – tikai viens teikums. Lai kā mēs šeit mēģinātu kaut ko izdarīt, tomēr es domāju, ka reāli pastāv tikai tā iespēja, kuru liku priekšā es, – viens miljards jāņem nost no šīs enerģētikas rezerves, kas bija paredzēta budžeta ieņēmumu daļā, un viens miljards jāsavāc ar apgrozījuma nodokli. Es esmu ar mieru – lūdzu, svītrojiet pārvaldes sistēmas. Es vakar paskaitīju ar kalkulatoru, cik tas kopumā izmaksā. Tur neiznāk vairāk par 300 miljoniem. Samazināsim aizsardzības izdevumus, pašvaldībām 1,5 miljonus paņemsim nost! Es gribu redzēt, kam celsies roka balsot?

Es šo balsojumu par apgrozījuma nodokli saistu ar citu jautājumu. Es to saistu ar to, ko teica Rītiņš. Jā, ārkārtīgi nepatīkami, ka pret mazu valsti izturas citādi nekā pret lielvalsti un lielvalstij politiskās nostājas dēļ dod atlaides. Mazai valstij atlaides nedod. Krievijai pieļauj budžeta deficītu, Krievijai pieļauj eksporta muitu, bet mums to nepieļauj. Tāds ir mazo valstu liktenis. Tāpēc es uzskatu, ka mazām valstīm ir izmisīgi jācīnās, lai tās varētu pastāvēt. Tas prasa upurus. Tāpēc es šo balsojumu saistu ar vienu lietu: vai mēs varam izpildīt savu pienākumu pret Valūtas fondu vai ne? Ja nevaram, šovakar mums tas ir jāpaziņo, jo oficiāla delegācija rītvakar dosies uz Briseli. Es nezinu, ko viņi teiks par Igauniju, vai Igaunijas Augstākā padome atcels komitejas lēmumu. Es nezinu, ko viņi teiks par Lietuvu. Bet, ko teiks par Latviju mūsu negatīva balsojuma rezultātā, tas man ir absolūti skaidrs. Paldies. Es, protams, ļoti aicinu jūs nobalsot par šo.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, mums ir rakstveidā iesniegts viens priekšlikums, ko gan ļoti nosacīti varētu saukt par konceptuālu. Ja atceraties, Eniņa kungs to minēja debatēs – 3.pantu papildināt ar vārdiem “zivīm un zivju produktiem”. Tas attiecas uz 6 procentu apgrozījuma nodokli. Ja neviens neiebilst, mums par to jābalso.

Lūdzu, reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. 90 deputāti reģistrējušies. Paldies. Tātad, pirms spriežam tālāk, lūk, šis viens balsojums. Ja nav iebildumu pret pašu balsojuma būtību, tad, lūdzu, balsosim. Balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Eniņa un Jūras lietu komisijas ierosinājumu – papildināt 3.pantu ar vārdiem “zivīm un zivju produktiem”. Lūdzu, balsosim. (Zālē troksnis.) Lūdzu rezultātu. Par – 76, pret – 2, atturas – 3. Tātad 3.pants līdz ar to ir papildināts.

Vai ir vēl kādi ierosinājumi par konceptuāliem balsojumiem pirmajā lasījumā? Lūdzu, deputāts Muciņš!

L.Muciņš: Man ir ierosinājums par vienu konceptuālu svītrojumu pirmajā lasījumā. Es par to izteicos jau debatēs un arī pārtraukumā izdebatēju ar Bļinova kungu. Principā mēs gandrīz atrodamies uz vienas platformas.

Tātad 1.punkts grozījumos: “Izteikt likumā lietotos terminus šādā redakcijā...” Ierosinu svītrot 1.punkta 2.apakšpunktu “maksas pakalpojumi un darbi”, atstājot to tādā redakcijā, kāds ir likumā. Mēs ar Bļinova kungu izdebatējām – ja ir nepieciešams papildināt, otrā lasījuma variantā liksim vēl klāt to, ko nodokļu maksātāji grib apiet, manevrējot ar to, ka 2.punktā nav precīzi uzskaitīti visi pakalpojumu veidi. Mēs šo sarakstu papildināsim. Bet, ja mēs atstājam tā, kā ir – it kā šeit ir nosaukti visi pakalpojumi, tad nekādā gadījumā es nevaru balsot par likumu pirmajā lasījumā kopumā. Tad ar apgrozījuma nodokli tiek nosegti visi pakalpojumi, kurus iedzīvotājiem absolūti nav iespējas šobrīd saņemt. Summa, ko dod šie pakalpojumi, nav sevišķi liela.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bērza kungs!

A.Bērzs: Man arī ir priekšlikums par vienu konceptuālu svītrojumu. Apstākļos, kad tiek runāts un brēkts par budžeta deficītu, es pagājušajā reizē uzdevu jautājumu – cik lielu dāvanu Krievijai dos tas, ka eksporta precēm nebūs uzlikts apgrozījuma nodoklis? Premjers vai nu nopietni, vai nenopietni teica, ka tas esot viens miljards rubļu. Tas ir viens motīvs.

Otrs motīvs. Šis noteikums par eksporta preču atbrīvošanu no apgrozījuma nodokļa dod zināmas priekšrocības atsevišķu pašvaldību budžetiem. Ir tādas pašvaldības, kuru pārziņā ir lieli uzņēmumi, kuri faktiski visu produkciju eksportē: Liepājā “Lauma”, “Hidrolat”, Jelgavā “RAF”, Daugavpilī pievadķēžu rūpnīca.

Un treškārt. 6.panta pēdējā rindkopa par atmaksāšanu un premjera piemērs par to cūku, proti, ka pēc cūkas pārdošanas zemniekam atmaksāsies tas, kas ir iztērēts, minerālmēslus pērkot. Es baidos, ka uz šā rēķina tiks izaudzētas deviņas cūkas, vienu eksportēs, bet no budžeta būs jāatmaksā visa tā summa, kas izlietota visas šīs produkcijas ražošanai. Šeit fiktīvi ieslēpta milzīga iespēja blēdīties, pastāvot mūsu grāmatvedības sistēmai. Man bail, ka sakarā ar apgrozījuma nodokli mēs dabūsim vairāk maksāt atpakaļ, nekā budžetā nāks nauda iekšā. Tāpēc es aicinu 4.panta pēdējo rindkopu svītrot, līdz ar to attiecīgi svītrojama arī 6.panta pēdējā rindkopa.

Priekšsēdētājs: Vēl varbūt ierosinājumi par balsojumiem, un tad Godmaņa kungs sniegs savu komentāru. Kinnas kungs bija pirmais, lūdzu!

J.Kinna: Es ierosinu deputātiem izšķirt, vai tas ir konceptuāli vai nav. Mēs tik un tā uz otro lasījumu nāksim ar priekšlikumu tur, kur ir noteiktas atlaides, 6 procentu vietā rakstīt 3 procentus. Mēs saprotam šā nodokļa audzinošo nozīmi un atzīstam, ka ir jāmācās nodokļus iekasēt, bet, lai nepieļautu pārtikas produktu tālāku sadārdzināšanos, mēs domājam, ka jāsāk ar 3 procentiem.

Priekšsēdētājs: Par balsojumu lems deputāti. Paldies.

Par balsojumu. Lūdzu, Raimonds Krūmiņš.

R.Krūmiņš: Man šķiet, ka mēs tomēr nepareizi uzsākām šo procedūru. Lai arī iepriekš mums bija tāda prakse, tomēr šobrīd man šķiet, ka konceptuāli jautājums ir tāds – pieņemt vai nepieņemt projektu vispār. Pēc tam var apspriest konkrētus labojumus. Un šajā gadījumā tas pat būtu jau otrā lasījuma jautājums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mums ir zināma apspriešanas procedūra, Krūmiņa kungs, bet ir nobalsots par citu procedūru. Paldies.

Tātad par balsojumiem. Katru balsojumu var apstrīdēt, godājamie deputāti. Lūdzu, Godmaņa kungs, skaidrojumus par...

I.Godmanis: Es tomēr esmu dziļi pārliecināts, cienījamie deputāti, attiecībā uz eksporta atbrīvošanu no nodokļa... Godīgi sakot, ja mēs uzliekam eksportam apgrozījuma nodokli, pirmais, ko mēs nosēdinām, ir tieši mūsu ražotāji. Ir nežēlīgi un nepatīkami, ka Krievija uzliek savus 55–70 ekijus par benzīnu, plus to tarifu. Tas notiek divu iemeslu dēļ, kā skaidro Gaidars. Pirmais iemesls – lai pilnīgi visas izejvielas neaizietu pāri pār robežu, tādējādi pilnīgi apturot jebkādu mašīnbūvi, jebkādu rūpniecību Krievijas iekšienē. Tas ir viens punkts. Īpaši to dara sliktie uzņēmumi, kas paši neražo, bet vienkārši saņem sagatavēs izejvielas un pa tiešo tās eksportē.

Un otrs, lai no šiem eksportiem papildinātu budžetu. Es varu jums dokumentāri pierādīt, kā tas ir izpaudies līdz šim tarifu politikā Krievijā, kad Krievija, cerēdama saņemt vairākus simtus miljonus dolāru uz eksporta tarifu rēķina, ir piedzīvojusi pilnīgu fiasko. Jablonska raksts “Moskovskije novosti” (24.nr., 21.maijs), viņa analīze, kā arī akadēmiķa Abalkina analīze ar skaitļiem to parāda. Tā ir mānīga izjūta. Turklāt ir vēl viena cita lieta. Krievijā tas attiecas uz resursiem, bet mēs jau runājam nevis par resursiem, bet par galaprodukciju. Ja uzliksim galaprodukcijai eksporta tarifu, mēs no tā cietīsim. Diemžēl energoresursos mūs stumj iekšā pasaules cenās gan Austrumu tirgū, gan arī Rietumu tirgū, bet tas rada grūtības mūsu ražotājiem. Rietumu tirgū ir cita efektivitāte. Tāpēc es uzskatu, ka mums vēl pastāv eksporta tarifs, kuru mēs vēl neesam pilnīgi likvidējuši. Mēs esam to atstājuši un Valūtas fondam paziņojuši, ka neatcelsim eksporta tarifu, ko iekasēt, starp citu, ir vieglāk, lai valsts nezaudē no kokiem, no neapstrādātām ādām un no izrakteņiem, kas ir zemē. Runa ir par ģipsi un kaļķakmeni, tas ir tas, kas nav tieši mūsu roku radīts. Un tos mēs neatcelsim, lai kā Valūtas fonds mūs uz to spiestu.

Kas attiecas uz to, vai var apšmaukt, kā teica Bērza kungs, par sešām cūkām un vienu cūku? Protams, šmaukties var visur un vienmēr, bet, ja muitas sistēma strādās pietiekami efektīvi, un tas būs atkarīgs arī no tā, kādu budžetu mums izdosies pieņemt (Geidāna kungs diemžēl ir aizgājis, es domāju, viņam vajadzēja būt šeit), tad maksājumu dokumentu uzskaitei būs pavisam cita kvalitāte. Jo normālā valstī ir tāda kārtība: jūs maksājat nodokli, jūs vedat ārā, jūs dabūjat no muitas zīmogu un dokumentu atpakaļ, un tajā papīrā ir rakstīts: viena cūka, nevis deviņas. Tur nekādi neiznāk tas variants, par ko Bērzs runāja.

Lauksaimniekiem nelaime ir cita. Pirmkārt, viņiem jau nav to papīru vienmēr, kad viņi pērk izejvielas. Tas ir viens.

Otrs. Es nevaru piekrist arī tādai lietai, ka cienījamie deputāti pieprasa uzreiz atmaksāt apgrozījuma nodokli lauksaimniekiem. Es ļoti cienu lauksaimnieku darbu. Bet problēma ir tāda: ja es kā lauksaimnieks pērku minerālmēslus, es uzreiz saņemu atpakaļ to apgrozījuma nodokli. Bet kur ir garantija, ka es no tiem minerālmēsliem saražoju produkciju? Varbūt es vispār neko nesaražoju. Es izputu. Nu labi, man ir atbilde: ja es izputu, tad man jādod atpakaļ, bet ko no izputējuša var paņemt! Man nekas neiznāk, es esmu slikts saimnieks. Bet valsts tādā gadījumā zaudē. Ir jāatmaksā tam, kas no minerālmēsliem ir kaut ko izaudzējis.

Attiecībā uz to, ko teica Kinna. Es pilnīgi saprotu, bet mums par 3 procentiem ir jautājums attiecībā uz budžeta sabalansējumu. 3 vai 6 procenti – tas varbūt vairāk ir politisks faktors, bet pasaules praksē ir skaidra sistēma, ka ir pieļaujama takse un puse takses. Un mums nekādi neizdosies iestāstīt Valūtas fondam, ka mēs esam īpaša valsts pasaulē. Tas ir viens.

Otrs. Mēs varam atrast citas iespējas, peļņas nodoklī esam atteikušies no jebkādiem ierobežojumiem attiecībā uz lauksaimniecību. Atradīsim citas iespējas. Nespersim šos soļus, cienījamie deputāti! Es saprotu, ka tas ir lauksaimnieku prestižs, tomēr nespersim šo soli. Mums ir jāsabalansē budžets. Ja nesabalansēsim, tad zaudēsim!

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Bērza kungs vēl vēlas izteikties.

A.Bērzs: Es domāju, ka tā jau tas īsti nav. Atceļot, tas ir, neuzliekot apgrozījuma nodokli, mēs, raugoties no pašreizējās situācijas, paņemam nost 10 procentus. Eksportētāji iekasē par eksportēto produkciju apgrozījuma nodokli 10 procentus, bet pašvaldību budžetā neienāk tie 2 procenti, ko iekasē caur mazumtirdzniecību. Tātad tā ir interesanta parādība, jo mums šobrīd apgrozījuma nodoklis ir 12 procenti, bet faktiski no eksportētās produkcijas ienāk 10 procenti. Tagad ir jautājums: vai mēs pārdosim “Laumas” produkciju armēņiem, kas visu nopērk bez problēmām, arī pēc šā likuma pieņemšanas par 10 procentiem lētāk nekā līdz šim, vai mēs godīgi iekasēsim tos 12 procentus? Vai par 2 procentiem pacelsim cenu uz augšu? Viņi tik un tā tur pirks, tāpat kā nopirks visu citu rūpniecības produkciju. Tā ir veltīga atteikšanās no naudas, kas mums praktiski ir rokās.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, vai ir nepieciešams vēlreiz reģistrēties? Jā. Lūdzu reģistrāciju, reģistrēsimies vēlreiz. Deputāti tiek aicināti reģistrēties. Lūdzu rezultātu. Ir reģistrējies 101 deputāts. Paldies.

Godājamie kolēģi! Lai mēs balsotu par ieteiktajiem labojumiem, mums vispirms jāizlemj, vai tie ir konceptuāli. Es domāju, ka vadīsimies pēc vienkāršotas procedūras. Es jautāšu, vai kāds neuzskata to par konceptuālu. Ja kāds to neuzskatīs par konceptuālu, tad nobalsosim, vai tas ir konceptuāli vai nav, pēc tam balsosim par priekšlikumiem, lai nebūtu nekādu pārpratumu.

Muciņa kungs ierosināja svītrot ievaddaļas 2.punktu – maksas pakalpojumi un tā tālāk.

L.Muciņš: Paldies, mēs atrisinājām šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Viss kārtībā. Nākamais ir Bērza kunga ierosinājums – svītrot 4.panta pēdējo daļu un analoģiski 6.panta pēdējo daļu. Motīvus jūs dzirdējāt. Vai ir kāds, kas neuzskata to par konceptuālu? Nav. Tātad visi piekrīt, ka tas ir konceptuāli. Paldies. Balsošanas režīmu! Balsosim par Bērza kunga ierosinājumu. Lūdzu rezultātu. Par – 20, pret – 37, atturas – 33. Bērza kunga ierosinājums nav pieņemts.

Nākamais ir kolēģa Kinnas ierosinājums – 6 procentu atlaides vietā 3 procentus. Vai ir kāds no kolēģiem, kas neuzskata to par konceptuālu? Visi uzskata par konceptuālu. Tad ir jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par deputāta Kinnas ierosinājumu 3.pantā 6 procentus apmainīt ar 3 procentiem. Lūdzu rezultātu. Par – 53, pret – 23, atturas – 18. Šis ierosinājums ir guvis vairākumu. Paldies.

Faktiski visi ierosinātie balsojumi izdarīti. Tagad mēs varam kopumā balsot par likumprojekta “Par apgrozījuma nodokļa grozījumiem” akceptēšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu. Godājamie kolēģi! Tas nav solīdi, ko jūs darāt. 68 – par, 11 – pret, atturas – 18. Likumprojekts akceptēts pirmajā lasījumā. Paldies.

Tā kā mums ir ļoti saspringts darba režīms, varbūt komisija varētu ziņot, līdz kuram laikam ir jāiesniedz papildinājumi otrajam lasījumam.

A.Kodoliņš: Cienījamie deputāti! Domāju, ka visi labi atceras... Es aicinu visus priekšlikumus un labojumus iesniegt rīt līdz pusdienas pārtraukumam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Man ir jautājums sēdes vadītājam: vai balsojums par 3 procentiem, ko ierosināja Kinnas kungs, ir konceptuāls? Vai jau ir nobalsots, ka apgrozījuma nodoklis būs 3 procentu apmērā? Mums ir jāzina, jo tas budžetā būs mīnus 500 miljoni. Tad mums tūlīt Budžeta komisijā ir jālīdzsvaro izdevumu daļa.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, plenārsēde uzskatīja to par konceptuālu. Neviens no deputātiem neiebilda, ka tas nebūtu konceptuāls. Tātad tas pirmajā lasījumā tika nobalsots kā konceptuāls balsojums un līdz ar to mīnuss Latvijas Republikas budžetā ir 500 miljonu rubļu.

V.Zeile: Paldies.

Priekšsēdētājs: Kaut gan, protams, otrajā lasījumā ir iespējami visādi grozījumi un ierosinājumi.

Godājamie kolēģi! Saskaņā ar mūsu darba kārtību nākamais jautājums ir “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par peļņas nodokli”” pirmajā lasījumā.

Bļinova kungs ziņo. Es domāju, godājamie kolēģi, ka mēs varētu plenārsēžu zāli neatstāt, kamēr neizlemjam visu par nodokļiem. Tas laikam būtu visprātīgākais.

Lūdzu, Bļinova kungs, gaidām jūsu ziņojumu. Cik laika jums vajadzīgs? Piecas minūtes. Lūdzu.

V.Bļinovs: Tātad runa ir par peļņas nodokļa grozījumiem. Atcerēsimies iepriekšējos likumprojekta grozījumus, ko iesniedza valdība. Mēs palikām pie tā, ka peļņas nodokļa grozījumi netiek izdarīti tajos pantos, kas skar laukus. Varbūt pantus es neuzskaitīšu, tie visi jums ir. Es runāšu par tiem pantiem, kuri paliek un kuri tiek izslēgti. Tiek izslēgts 21.pants, kuru mēs jau pagājušajā reizē apspriedām. Tiek izslēgts 25.pants. To mēs arī apspriedām. 34.pants arī tiek izslēgts, tas skar zemnieku saimniecības, bet mēs to pievienojam 24.pantam, tādējādi tiek apvienoti visi atvieglojumi, kas attiecas uz laukiem. 37., 38.pants. Tos mēs apspriedām. Paskaidrojumā mēs izsakām valdības viedokli.

Par 32.pantu Godmaņa kungs izteica savu viedokli. Tātad par 30 procentiem tiek samazināta likme tiem uzņēmumiem, kuros ir tikai privātīpašums. Mēs precizēsim šā panta redakciju, bet tā jēgu jau izteica Godmaņa kungs. Kopumā šie grozījumi, ja likumprojekts stājas spēkā ar 1.oktobri, ir saistīti ar summu, kas ir nedaudz mazāka par 100 miljoniem. Tiek atrisināti tie jautājumi, par kuriem runāja Godmaņa kungs sakarā ar 32.pantu. Man viss. Iepriekšējās apspriešanas reizēs skaidrojumi jau tika doti. Es uzskatu, ka varbūt nav vērts ilgāk aizkavēt jūsu uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu uzdošanas laiks. Un tiešām godājamiem kolēģiem vajadzētu ņemt vērā, ka jau iepriekšējo reizi daudz jautājumu tika uzdots un daudz tika spriests.

Ziediņa kungs pirmais uzdod jautājumu.

Z.Ziediņš: Cienījamo referent! Mans jautājums ir vairāk adresēts nevis jums, bet premjeram. Tikko, pirms minūtes, mēs dzirdējām precīzu izteicienu... Jā, ļoti precīzu jūsu izteicienu. Es jūs ļoti cienu, it sevišķi tāpēc, ka jūs neesat jurists, kas visu laiku lokās, bet saka, kā ir. Un viena no jūsu pēdējām frāzēm bija tāda, ka ir divas likmes: 100 procenti vai puse. Tikko jūs tā teicāt. Sakiet, lūdzu, kāpēc šā likuma 32.pantā tomēr atkal ir mēģināts kaut ko dabūt cauri?

I.Godmanis: Atbilde: ir pilnīgi skaidra 32.panta redakcija. Visi privātuzņēmēji, arī fiziskās personas, maksā 25 procentus. Tāpat arī juridiskās personas, kuru sastāvu veido privātuzņēmēji, tas ir, sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kurās visi locekļi ir privātie. Pārējie visi maksā 35 procentus. Viennozīmīgi tāds ir teksts. Te nav vairs nekādu diskusiju. Pirms tam problēma, Ziediņa kungs, bija tāda: bija doma, ka tikai fiziskās personas, privātuzņēmēji maksā 25 procentus, bet, tikko iegūts juridiskās personas statuss, jāmaksā 35 procenti. Nē, tā tas nav. Ja uzņēmumā nav valsts kapitāla jebkādā formā, nodoklis ir 25 procenti.

Z.Ziediņš: Es ļoti atvainojos, paldies, es balsošu par šo likumu, bet ir runa par peļņas nodokļa likuma 32.pantu, kurā rakstīts: “Ar nodokli apliekamā peļņa, kas aprēķināta saskaņā ar šo likumu, samazināma 30 procentu apmērā tiem uzņēmumiem, kuru mantā ir tikai fizisko personu īpašums.” Es jautāju: kāpēc jūs šeit neesat gājis uz to, ko tikko paziņojāt plenārsēdei, – vai nu puse vai nekas? Es ierosinu nobalsot par 50 procentiem.

I.Godmanis: Redziet, vecajā likumā bija izveidota sistēma… Vislabāk, man šķiet, Kodoliņa kungs to var izstāstīt. Bija veidota tāda sistēma – 35 procenti veidojās no atvieglojumiem līdz 0. Bet, ja paskatās, kāds tad ir tas peļņas nodoklis, izrādās, ka tie ir atvieglojumi. Bet es runāju par peļņas nodokli, kas ir jāmaksā no kabatas ārā! Un tad nu iznāk tā: ja ir augšējā un apakšējā robeža, tad, kad ir nulle, un tad, kad ir noteikta augšējā robeža atvieglojumiem, ka privātajiem ir 25 procenti, bet valstij – 35 procenti. Viss.

Z.Ziediņš: Paldies. Sakarā ar 4.pantu es runāju tieši par to, par ko runāja arī Kinnas kungs, par šo atvieglojumu. Kinna pieprasīja trīs ceturtdaļas, jūs arī šeit esat ielikuši gandrīz trīs ceturtdaļas, nu, 30 procentus. Tie nav 25 procenti. Tas nav gluži viens un tas pats.

I.Godmanis: Es saprotu. Bet es vēlreiz gribu teikt – ideja bija tāda. Bija vecais teksts. Tagad, izmantojot veco tekstu, mēģina formulēt to, ko es teicu. Bet tas neizdodas. Tāpēc acīmredzot šis teksts ir tieši tā jāieraksta likumā. Vai jūs mani saprotat?

Priekšsēdētājs: Jautājums noskaidrots. Vai vēl ir kādi jautājumi Bļinova kungam? Jautājumu nav. Paldies, Bļinova kungs!

Debatēs pierakstījies viens deputāts – deputāts Kide. Lūdzu, jums vārds debatēs.

E.Kide: Cienījamie deputāti! Cienījamais priekšsēdētāj! Es ļoti labi saprotu, ar kādu mērķi peļņas nodoklis tiek grozīts. Faktiski tas tiek pārveidots atbilstoši Valūtas fonda prasībām. Pašā peļņas nodoklī, tā grozījumos es redzu dziļāku jēgu tikai 32.pantam, faktiski šo pantu es atbalstītu. Tomēr manī rada šaubas viens jautājums: kāpēc Godmaņa kungs ar 35 procentu likmi valsts uzņēmumiem grib diktēt nevienlīdzīgus spēles noteikumus ar privātuzņēmumiem? Šos uzņēmumus, valsts uzņēmumus, kas ir nerentabli un kas faktiski bankrotē, Anglijā sauc par greizajām pilīm. Tie tāpat jau mirst. Es gan saprotu, ka privātuzņēmēji ir jābalsta, bet spēles noteikumi nav vienādi. Kaut arī kopumā varētu atbalstīt.

Par pārējiem pantiem. Manuprāt, tā ir tikai pūdeļa piefrizēšana, lai to rādītu Valūtas fondam. Katrā no pantiem ir apslēpta jēga – nevis samazināt atvieglojumus, bet noslēpt tos citā pantā. Un tas arī ir likumprojektā pateikts. Tā, piemēram, attiecībā uz invalīdiem ir atklāts, ka viņi nemaz nemaksā tādu nodokli. Tālāk. Attiecībā uz zemnieku saimniecībām, to celtniecību – ir noslēpts atkal citā pantā. Tātad nav noņemts atvieglojums! Tālāk – par Latgales programmu, nākamais pants. Arī noslēpts 33.pantā. Par nacionālajām minoritātēm – noslēpts 33.pantā. Protams, mēs varam cerēt uz Valūtas fonda nekvalificētajiem kadriem, kas neatradīs to noslēpumu, bet faktiski grozīts ir tikai 32.pants, un Godmaņa kungs tā kapitāli ķēries klāt vienam vienīgajam 21.pantam – pie mācību ražošanas uzņēmumu un mācību iestāžu atvieglojumu likvidēšanas. Šis grozījums dod tikai vienu miljonu. Es nezinu, kāpēc to vajadzēja atstāt. Es jau pagājušajā plenārsēdē teicu, ka šis grozījums radīs lielus sarežģījumus vispār uzskaites sistēmā un nodokļu maksāšanas sistēmā. Visas skolas būs jāpārveido par bezpeļņas organizācijām.

Vēl vienu lietu es gribētu teikt. Mēs budžetā gandrīz neparedzam nodrošinājumu inventāra un iekārtu iegādei – ne arodskolām, ne tehnikumiem. Un mēs zinām, ka arodskolas un citas tehniskās skolas pašas ražo mēbeles, pašas ražo iekārtas un pašas sevi apgādā. Pašlaik mēs uzliekam faktiski apgrozījuma nodokli samaksāt klientam, jo pati skola pērk par budžeta līdzekļiem, un uzliekam vēl peļņas nodokli. Skaidrs, ka šīm skolām zūd pēdējais peļņas un izdzīvošanas avots. Es nezinu, cik mēs zaudējam un cik vinnējam, bet upurēt Valūtas fondam tikai šo pantu – vai tas attaisnojas? Lieku priekšā šo 21.panta atvieglojumu no likumprojekta svītrot un atstāt tos citus izpušķotos, kā arī 32.pantu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl debatēs ir pieteicies kolēģis Muciņš.

L.Muciņš: Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamie kolēģi deputāti! Runājot šodien par grozījumiem peļņas nodoklī, es gribētu, turpinot šo plašo diskusiju spektru, kuru iesāka premjers, pievērsties dažiem momentiem. Ja jau mēs šeit, premjera kungs, tā pasludinām, ka visu esam pārdomājuši un mums ir tādas lielas koncepcijas, kuras mēs daļēji realizējam, tad man tomēr gribētos dot dažus padomus un norādīt uz tiem aspektiem, kurus man kā neekonomistam ir grūti iestrādāt, bet jums ar ministrijām noteikti būtu vienkārši to izdarīt.

Runājot par peļņu, mums noteikti ir jākonstatē, ka tāds jautājums kā amortizācija, premjera kungs, jau divus gadus guļ aizmirsts un absolūti nav cilāts. Bet tas ir tāds moments, kas stimulē ražošanu. Joprojām ir spēkā vecās garās normas, nebūt netiek ļauts uzņēmumiem pašiem noteikt pamatlīdzekļu amortizācijas laiku, kā tas ir pasaulē. Ja arī tagad jaunajiem uzņēmumiem uz trim gadiem mēs dodam iespēju, iegādājoties pamatlīdzekļus, nemaksāt peļņas nodokli par šo summu, tad tomēr nav skaidrības, kā tālāk būs ar amortizāciju. Amortizāciju es saprotu kā uz laiku atliktu iepriekš samaksātā peļņas nodokļa atdošanu kaut kādos “n” gados saskaņā ar amortizācijas normu. Tātad, pirmkārt, vajadzētu valdībai šīs amortizācijas normas pārskatīt, lai stimulētu ražošanu, otrkārt, vajadzētu padomāt – vai tad tā ir kaut kāda dāvana no budžeta? Kā saprast šo momentu? Tas ir par amortizāciju.

Otra lieta. Ja mēs runājam, ka mums tiešām nav kur ņemt naudu budžetam, ir arī tāds pasaulē pazīstams nodoklis kā kapitālnodoklis. Es uzskatu, ka mums šajā projektā ir jāietver 11.pantā, kur ir runa par paaugstinātiem nodokļiem, arī kapitālnodoklis. Ja reiz mēs ļaujam bez sevišķām grūtībām, kā šeit Bojāra kungs izteicās, un bez putekļaina darba pelnīt valūtas mijējiem, tad es nedomāju, ka bankām un apdrošināšanas sabiedrībām, kuras tagad sāk rasties arvien vairāk, būtu jāmaksā (neatkarīgi no tā, vai tur ir privātkapitāls vai valsts kapitāls) šādas zemas likmes kā 25 vai 30 procenti. Vismaz 45 procentiem tur ir jābūt. Es atkal pacentīšos, tāpat kā savā iepriekšējā uzrunā, paskaidrot ar vienu piemēru, lai būtu uzskatāmi un lai man vēlāk kāds nepārmestu, ka es nodarbojos ar demagoģiju.

Es gribētu pieskarties cukura jautājumam. Pēdējā laikā mēs presē vērojam tādu propagandu, kura arī, manuprāt, nāk lielā mērā no valdības struktūrām, – ka jāgatavojas uz to, ka cukurs maksās vismaz 120 rubļus kilogramā un viss būs ļoti dārgs. Es jums, cienījamie kungi, varu pastāstīt, ka, pēc ekonomistu aprēķiniem, cukurs šobrīd nedrīkstētu maksāt vairāk par 65 rubļiem. Tā kā tagad mēs esam nobalsojuši vēl par apgrozījuma nodokli, tad tur vēl nāktu mazliet klāt. Bet, ja pie 120 rubļiem būs jāskaita 6 procenti, tad tā būs vēl lielāka summa, nekā pieskaitot pie 65 rubļiem. Pasaules cenas un pasaules izmaksas aprēķini rāda, ka cukura cena nekādā ziņā nevarētu pārsniegt 65 rubļus. Toties biržas un bankas, kas šobrīd Latvijā darbojas un nemaksā nekādus kapitālnodokļus, koncentrējot savu kapitālu un spēku, izveidojušas tādu situāciju, ka tās diktē mums šīs augstās cenas un faktiski pēc savas būtības aplaupa tautu, pārdodot cukuru par dārgo cenu. Es uzskatu, ka šajā jautājumā arī valdībai būtu nepieciešams padomāt pirmām kārtām par paaugstinātu kapitālnodokli. Un otrām kārtām tomēr paskatīties, kādas ir tās sviras, ar kurām šīs iestādes, konkrēti bankas un biržas, koncentrē kapitālu. Kā tās panāca to, lai cukurs, kas bija par zemām cenām, tiktu izpārdots ātrāk, tad izveidojās tāda situācija, ka cukura vairs nav. Pēc tam tika paceltas cenas, un beidzot tiek iesaistīta neatkarīgā ceturtā vara, kas mums stāsta, ka cukurs būs tikai par 120 rubļiem, un, ja mēs šodien redzam cukuru par 80 līdz 90 rubļiem, tad skrienam to pirkt. Es aicinu jūs padomāt par to.

Priekšsēdētājs: Vairs neviens debatēs nav pieteicies. Lūdzu, vārds Kodoliņa kungam paust komisijas viedokli.

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi! Ekonomikas komisijā, kad izskatījām šo likumprojektu, mēs ievērojām divas likumsakarības. Pirmā – diezgan daudz pantu ir izņemti no likumprojekta un palikuši tie panti, kuri minēti lēmuma 1.punktā. Visi šie panti kopsummā dod budžetā ieņēmumus vai izdevumus viena miljona rubļu apmērā. Mums likās visai īpatnēja nepieciešamība izslēgt 34.pantu un visu tā faktisko būtību ietvert 24.pantā. Mums šķita, ka šeit valdība zināmā veidā ir mēģinājusi tomēr piekrāpt Valūtas fondu, tagad deklarēt – jā, mēs esam izslēguši piecus pantus –, bet pēc būtības neko īpaši negrozīt šajā likumā. Tas bija iemesls, kura dēļ Ekonomikas komisija savā sēdē izteica visai būtiskas šaubas par šāda likuma nepieciešamību.

Tomēr jāatzīst, ka 4.punktā tomēr ir runa par diezgan būtiskiem budžeta ieņēmumiem vai izdevumiem. Un tieši par šo punktu, manuprāt, būtu arī vērts šeit plenārsēdē diskutēt – vai ir nepieciešams šā punkta redakcijas grozījums, kas dod iespēju papildināt budžeta ieņēmumus, ja nemaldos, apmēram par 200 miljoniem rubļu. Nu, manuprāt, ka 630 miljoni diez vai tur sanāk. Tātad šis ir punkts, par kuru būtu vērts debatēt, jo tam tiešām ir fiskāla nozīme. Šī redakcija, manuprāt, nav visai precīza, bet mēs runājām ar valdības pārstāvi, ka varētu šo redakciju precizēt un ar šo punktu noteikt, ka nodokļu atbrīvojums, tātad likmju samazinājums, attiecas tikai uz fizisko personu īpašumu, nekādā ziņā ne uz kādu jauktu īpašumu, kas dod iespēju zināmā veidā izmantot valsts īpašumu, lai papildinātu fizisko personu ienākumus. Nu, mūsuprāt, varbūt varētu arī pieņemt šo grozījumu. Kopumā likumprojekts šādā veidā Ekonomikas komisijā nav guvis atbalstu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Godmaņa kungam vēlreiz vārds.

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Tas, ko teica Muciņa kungs, ir taisnība, tikai Valūtas fonda nostāja ir pavisam pretēja. Viņi uzskata, ka var atstāt 35 procentus gan privātajiem, gan valsts uzņēmumiem, neatbrīvot privātos nekādā veidā, bet tieši amortizācijas atskaitījumus privātajiem pieļaut lielākus. Līdz ar to ar nodokli apliekamā bāze samazinās. Tas, no mūsu viedokļa, šķiet, nav pārāk loģiski. Kad es jautāju – kā tad lai mēs stimulējam privātos? –, viņi atbild – nē, nevis ar peļņas nodokļa diferenci, atstāt peļņas nodokli visur vienādu – 35 procentus lielu, nevis no fiskālā viedokļa, bet mēģināt mainīt, lūk, šo amortizācijas bāzi! Man šķiet, ka to ir ļoti grūti realizēt, jo es kā privātais rīkojos ar savu īpašumu, kā es gribu.

Par to, ko jautāja Ziediņa kungs. Tagad es saprotu – Ziediņa kungs gribēja, lai privātie maksātu 17,5 procentus lielu nodokli. Nē, Ziediņa kungs! 25 un 35 procenti tomēr! Tā ir mana skaidra nostāja, un te vienkārši jūs gribējāt mani “noķert uz vārda”. (Smejas.)

Un beidzamais. Es atvainojos, tie nav 630 miljoni, tie, protams, ir 200 miljoni ar visām, tā teikt, izrietošajām sekām, kad likums stāsies spēkā. Tā ka es nosaucu nepareizu skaitli, lūdzu, piedodiet, Kodoliņa kungs. Tāda ir mana informācija.

Priekšsēdētājs: Tā. Vārds replikām. Viena minūte. Lūdzu, Ziediņa kungs!

Z.Ziediņš: Cienījamais Godmaņa kungs! Lūdzu jūs uzmanīgi iepazīties ar 20.decembra likuma grozījumu. 5.punkts groza iepriekšējā likuma 10.pantu, un ir saglabāta šī skala. Peļņu 35 procentu apmērā nodokļu veidā maksā tikai tad, ja iestāde šo summu saņem 300 minimālajās mēnešalgās. 300 minimālās mēnešalgas ir 5,4 miljoni rubļu. Ticiet man, ka ļoti maz uzņēmumu varēs iegūt šādu peļņu – 5,4 miljonus rubļu – gada beigās. Ja jūs tiešām gribat cīnīties par ieņēmumiem budžetā, tad uzdodiet saviem darbiniekiem labot arī šo 10.pantu, viennozīmīgi nosakot 35 procentus visiem, citādi ir jāatceļ arī šī tabula. Pretējā gadījumā es neredzu jēgu tam, ko teica Kodoliņš. Jūsu grupa rokas pa citiem pantiem, bet būtiskus pantus neaizskar.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, jums replika, Krūmiņa kungs?

R.Krūmiņš: Nē, man ir priekšlikums par balsošanu.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!

R.Krūmiņš: Es pilnībā atbalstu to viedokli, ko izteica Kodoliņa kungs komisijas vārdā, ka nevajadzētu pieņemt, bet, ja nu tomēr pieņem, tad man būtu priekšlikums šeit, likumprojekta par 18.panta grozījumiem 2.punktā, atstāt tā, kā ir likumā, – 60 procentus, nevis 40 procentus, jo elementārs aprēķins ļauj secināt, ka nav iespējams izmantot arī tos atvieglojumus, kuri tomēr paliek pilnā apmērā. Kaut kādu divu procentu dēļ būs jāveic sarežģīti aprēķini, jo valsts budžetā paliek 70 procenti no peļņas nodokļa. Bet, ja ir 40 procenti, var būt vienīgi samazinājums. Tad iznāk, ka 28 procenti ir maksimālā summa, par kādu var samazināties šis nodoklis. Tajā pašā laikā visi atvieglojumi, kas šeit paredzēti, ir 30 procentu apmērā. Vai šo divu procentu dēļ tas ir lietderīgi? Varbūt varētu būt runa par 50 procentiem? Katrā ziņā 40 procenti ir par maz. Tas vienkārši ir par maz, jo arī tad, ja uzņēmumam ir tikai viens atvieglojums, tas to nevar izmantot pilnā mērā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Kolēģi, izskatot komisijā, mēs tiešām šo iesniegto likumprojektu neatbalstījām. Lielā mērā es saprotu, ka valdība, mēģinot izdabāt dažādām prasībām atcelt šos dažādos atvieglojumus, ir gājusi uz ļoti daudziem kompromisiem, daudz kur piekāpusies. Likumprojekts daudzās vietās nav sabalansēts, un mums tas likās ļoti samocīts, nekādu lielu labumu tas arī nedod. Bet ar šo redakciju, kuru piedāvā valdība pašlaik, ar šo sadalījumu par 25 procentiem privātajam sektoram neatkarīgi no tā, vai ir runa par juridisko vai fizisko personu, kā to piedāvāja gan Bļinova kungs, gan Godmaņa kungs, un 35 procentiem visiem pārējiem, tomēr var nedaudz vienkāršot un uzlabot šo likumprojektu. Nedaudz. Tāpēc mēs esam tam tik daudz pūļu veltījuši. Es personiski šajā situācijā balsošu par un domāju, ka, nobalsojot par šo likumprojektu, mēs tomēr nelielu uzlabojumu panāksim. Tas gan ir tiesa, manuprāt, ka šī acu aizmālēšana Valūtas fondam neko nedos, jo, ticiet man, viņi to redzēs. Tomēr, neskatoties uz visu, es personiski balsošu par un domāju, ka mēs ar to darītu labu.

Priekšsēdētājs: Kehra kungs, izmantošu izdevību, ka jūs esat pie mikrofona! Attiecībā uz mūsu kolēģa Raimonda Krūmiņa ierosinājumu par procentu maiņu. Vai tas groza likuma būtību? Šie 40 un 60 procenti?

O.Kehris: Tas maina likuma būtību. Ja tas tiktu iesniegts rakstveidā uz otro lasījumu, to varētu izskatīt. Es domāju, ka šajā situācijā to varētu uzskatīt par konceptuālu. Tas ir jāizskata pēc būtības, tomēr jāizskata komisijā. Es domāju, to varētu darīt uz otro lasījumu, ja mēs pieņemsim pirmajā.

Priekšsēdētājs: Varbūt Krūmiņa kungs tam piekristu, jo viņš šeit ļoti raiti rēķināja visus šos procentus un izmaiņas, un, es domāju, daļa no kolēģiem to varbūt pat īsti neuztvēra. Ja Krūmiņa kungs piekrīt, viņš varētu iesniegt uz otro lasījumu. Es saprotu, ka Krūmiņa kungs piekrīt. Paldies.

Mums paliek vēl viens balsojums. Kides kungs ierosināja 1.pantā neiekļaut 21.pantu. Vai kāds iebilst, ka šis ierosinājums būtu balsojams? Neiebilst? Tad mums ir jābalso. Vai mums ir jāpārreģistrējas, godājamie kolēģi? Jā. Lūdzu reģistrācijas režīmu, pārreģistrēsimies! Lūdzu rezultātu. Reģistrējušies 95 deputāti. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par deputāta Kides ierosinājumu – no 1.panta svītrot skaitli “21”. Rezultāts: par – 35, pret – 17, atturas – 30. Kides kunga priekšlikums nav guvis vairākumu. Tātad likumā paliek “21”. Es skatos, ka Kides kungs laikam ir samierinājies ar tādu faktu. Labi, kolēģi, mēs visi apliecināsim Kides kunga labo gribu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojektu kopumā – par tā akceptēšanu pirmajā lasījumā. Rezultāts: 63 – par, 10 – pret, 17 – atturas. Likumprojekts akceptēts pirmajā lasījumā.

Kad var iesniegt uz otro lasījumu? Kad Krūmiņa kungs var iesniegt savu papildinājumu? Situācija ir tāda, ka komisija it kā neatbalstīja šo likumprojektu, un tomēr tas ir. Tā ka komisijai šie papildinājumi būs vien jāpieņem. Lūdzu, Kodoliņa kungs! Rīt pusdienas laikā, jūs domājat? Tātad rīt pusdienas laikā. Tagad taupīsim laiku. Paldies. Rīt pusdienas laikā iesniegt!

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par akcīzes nodokli””, šoreiz otrais lasījums.

Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi! Neskatoties uz visām vētrainajām debatēm šajā jautājumā, komisija pēc pirmā lasījuma oficiāli nav saņēmusi nevienu iesniegumu par šo likumprojektu. Pareizāk sakot, iesniegumi sāka parādīties, kad likumprojekts jau bija sagatavots otrajam lasījumam.

Kas ir veikts šā likumprojekta tālākajā attīstībā? Zināmā veidā likumprojekts sakārtots atbilstoši tiem likumprojektiem, kādi mums ir. Ir ieviesta daļa, kurā ir visu terminu skaidrojums. Šis terminu skaidrojums ir papildināts ar vēl vienu jēdzienu, proti, “realizācijas cena”, kas tika dažādi traktēts, kā to varēja saprast no pirmā lasījuma debatēm.

Otrs, kas ir likumprojektā mainīts, ir tas, ka izdarītas zināmas pārbīdes jau pēc būtības. Pirmajā lasījumā bija atsevišķi konjaku izstrādājumi, un šiem izstrādājumiem paredzēta 100 procentu likme, bet otrajā lasījumā tie ir apvienoti kopā ar liķiera izstrādājumiem, tiem vēl pievienoti tādi izstrādājumi kā viskijs, rums, džins. Turklāt visiem paredzēta viena likme – 200 procenti, lai šeit nebūtu daudz jāspriež, kam lielāka, kam mazāka. Uz otro lasījumu ir saņemts deputāta Muciņa iesniegums. Viņš ierosina pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuru spirta saturs ir virs 30 procentiem, likmi samazināt uz 300 procentiem, bet tas būs jau diezgan būtisks pašreizējo cenu samazinājums.

Un vēl viens grozījums ir būtisks: no likumprojekta svītrota sadaļa par kažokādām un kažokādu izstrādājumiem. Šis grozījums izdarīts sakarā ar to, ka mums to ierosināja Finansu inspekcija, kuras rīcībā ir ziņas, ka šādi izstrādājumi ir ļoti uzkrāti, ka pašizmaksa ir ļoti cēlusies un ir zināmas grūtības realizēt šādus izstrādājumus. Pie pašreizējām cenām jau apgrozījuma nodoklis faktiski dod diezgan lielus ienākumus, un, no otras puses, aplikt neejošus izstrādājumus ar akcīzes nodokli nebūtu vēlams. Ņemot vērā šo ierosinājumu, mēs esam izslēguši no likumprojekta sadaļu “Par kažokādām”. Tālāk ir precizēts jautājums par brīvi konvertējamo valūtu.

Priekšsēdētājs: Kodoliņa kungs, es atvainojos, ka uz mirklīti jūs pārtraukšu. Es, pirmkārt, palūgšu mūsu kolēģus deputātus tomēr ievērot zālē mazliet klusumu. Otrkārt, tā kā tas ir otrais lasījums, mums ir jāspriež pa pantiem. Varbūt jūs arī komentārus sniegtu tieši pa pantiem. Tas ietaupītu laiku, jo citādi mums iznāk divkāršs darbs. Jūs tagad stāstāt un pēc tam atkal vajadzēs komentēt. Ja jums nav iebildumu, Kodoliņa kungs, sāksim atkal ar 1.pantu.

Godājamie kolēģi, par 1.pantu, par preambulu, par terminu skaidrojumu. Vai ir kādi iebildumi? Nav. Paldies.

Par 1.panta redakciju. Nav. Paldies. Par 2.pantu. Tikai šeit ir sajaukta numerācija. Te ir drukas kļūda. Par likuma 2.pantu. Nav. Paldies.

Par 3.pantu – alkoholisko dzērienu cenas. Kam ir kādi iebildumi? Muciņa kungam. Lūdzu.

L.Muciņš: Es iesniedzu rakstveida priekšlikumu 3.panta trešajā rindiņā “pārējie alkoholiskie dzērieni ar spirta saturu virs 30 procentiem” samazināt par vienu simtu procentus, atstājot 400. Tādējādi mums šī pacelšanās ir 30, 50, 100, 200 un 300. Un spirtam attiecīgi būtu 500. Kādi ir motīvi? Motīvi ir šādi. Kaut gan te arī pēc būtības salīdzinājumā ar pirmo lasījumu, man liekas, šis tas ir grozījies. Es gribu izteikties par importa alkoholiskajiem dzērieniem. No vienas puses, situācija bija tāda, ka nebija Latvijā ražoto alkoholisko dzērienu. Jā, mēs varam smieties vai ne, bet arī es tos diemžēl lietoju. Tā ka mani šis jautājums skar tieši. Mēs pacēlām cenu līdz 150 rubļiem. Mani šeit dažas personas informēja, ka Latvijā bija ievests ļoti daudz šā litrīgā spirta. Kādēļ valdība to nolēma darīt, kādā veidā valdība to panāca un ietekmēja cilvēkus, kas šo spirtu ieveda, vai tie ir vieni un tie paši cilvēki, – to es nezinu, bet rezultāts tāds, ka tad, kad šis spirts negāja, mūsu ražoto šņabi pacēla uz 150 rubļiem. Tad, kad šo spirtu par 400 rubļiem vai par 2,8 dolāriem iztirgoja, tad viss bija kārtībā, un valdībai deva signālu, ka nu to šņabi var nolaist no 150 uz 120 rubļiem. Tā ka tagad mēs atkal tiekam spiesti dzert alkoholu, kurš nav kvalitatīvs, bet vairs nekad nevarēsim nopirkt to alkoholu, pēc kura nākamajā rītā man personiski galva nesāp.

Priekšsēdētājs: Paldies Muciņa kungam par ļoti tēlaino komentāru. Grūbes kungs par šo pašu tēmu?

G.Grūbe: Man nav gluži par šo tēmu, jo es laikam retāk un labāk lietoju. Bet mans jautājums ir tāds: pagājušajā reizē tas iesniegums nāca no valdības, un rezultātā akcīzes nodoklis deva mīnusā pusmiljardu, ja es pareizi atceros. Man tagad gribētos dzirdēt, kāds šis skaitlis ir tagad, ja tas nav noslēpums, bez šaubām.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs ir pie mikrofona, un viņš…

A.Kodoliņš: Es tomēr arī gribētu izteikties šajā jautājumā. Par summām.

Priekšsēdētājs: Kodoliņa kungs, Godmaņa kungs laikam gribēja. Jūs varētu to galavārdu teikt.

Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Es vienkārši brīnos, ka Muciņa kungs, būdams jurists, lieto tādus vārdus, par kuriem, es nezinu, kā… Valdība – tie ir 16 cilvēki. Ja jūs pasakāt, ka valdībai ir dots norādījums pacelt šņabja cenu, lai varētu ievest lēto alkoholu, pēc tam, kad to lēto alkoholu izpērk, šņabim nolaist cenu, tad iznāk, ka valdība ir paņēmusi un iebāzusi šo naudu kabatā. Jūs esat jurists, kā jūs domājat – kā man vajadzētu tagad rīkoties? Jūs atbildat par saviem vārdiem? Tādā gadījumā es griezīšos pie tieslietu ministra, lai tieslietu ministrs nokārto šo lietu tīri juridiski. Ja jūs pastāvat uz to, ko jūs tikko teicāt.

Lietas būtība ir pavisam citāda. 150 rubļu cena bija saistīta ar to, ka Rīgas pilsētā – un šeit esmu 100 reizes teicis, ja Muciņa kungs to nav labi dzirdējis, – bija situācija, ka viņiem nācās vai nu celt tarifu augšā pāri par 2 rubļiem, vai lūgt operatīvajai komisijai jautājumu izskatīt. Man ir liecinieki vismaz desmit cilvēki. Man ir liecinieki, Muciņa kungs, vismaz 10 cilvēki, kad mēs izskatījām jautājumu, vai varam Rīgas pilsētā izdarīt izņēmumu – noteikt šo 150 rubļu cenu un ar operatīvās komisijas lēmumu 50 procentus atskaitīt pilsētai sabiedriskā transporta dotēšanai. Tāds bija šis mērķis. Un tika noteikts termiņš – viens mēnesis finansu ministra pārbaudei, rēķinoties, ka pirks, protams, mazāk, taču naudā ieņemsim vairāk. Problēma bija tajā apstāklī, ka pārējās pašvaldības, sevišķi Liepājas, Daugavpils, Ventspils un Jelgavas pašvaldība, sāka protestēt, kāpēc Rīgā ir šāds izņēmums. Viņiem arī esot transporta problēma. Tādā gadījumā cenu noturēt varēja tikai Rīgā, jo Rīgai bija vienkārši. Man tas ir protokolēts, Muciņa kungs, ka pārējais šņabis paliek tikai uz taloniem. Uz taloniem tas paliek rajonos, un, kad šis lēmums tika pieņemts, vadoties pēc tā, kāda bija pašvaldību vēlme, iznāca, ka šī cena ir 150 rubļi. Un mēs neieņēmām to summu, lai varētu kompensēt Rīgā transportu. Jā, bet es jūsu ceļu, Muciņa kungs, neeju tālāk: es nevaru apvainot Rīgas pilsētu, ka tā būtu spēlējusi ar mūsu operatīvo komisiju spēli, sakot mums, ka vajag naudu, bet izmantojot tāpēc, lai ievirzītu iekšā alkoholu. Man nav šādu pierādījumu. Un es šādus vārdus šeit nesaku. Jūs tos esat pateicis, un es griezīšos, protams, caur tieslietu ministru pie prokurora. Paldies.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungam bija jautājums, uz ko laikam, cik es saprotu, tagad, pēc konsultācijas ar Platā kungu, var atbildēt Kodoliņa kungs.

A.Kodoliņš: Jā, par attiecīgajiem zaudējumiem. Principā šī operācija, kad tiek palielinātas konjaka izstrādājumu likmes un tiek samazinātas likmes viskijam, džinam, noved šos dažus grozījumus uz nulli. Tātad pēc idejas kopējā tāme kāda bija, tāda palika, kad ar akcīzes nodokli tika cerēts ievākt 1350 miljonus rubļu. Atšķirībā no iepriekšējiem, kad akcīzes nodoklis tika savākts 1700 miljoni rubļu. Bet neaizmirsīsim, ka ir cerēts papildus savākt apmēram 240 miljonus ar muitas nodokli, neaizmirsīsim, ka šīs preces tiek apliktas ar apgrozījuma nodokli, kas vēl dos klāt 150 miljonus. Līdz ar to starpība starp abiem variantiem vai nu paliek līdzšinējā nodokļa apmērā, vai arī šie nodokļu grozījumi varētu būt nepilni 100 miljoni rubļu.

G.Grūbe: Tātad es sapratu pareizi, ka zaudējums ir 100 miljoni.

A.Kodoliņš: Jā, apmēram 100 miljoni.

G.Grūbe: Tad es īsti vēl neesmu izpratis. Varbūt ir vēl otrs jautājums. Es mēģināšu izprast līdz galam. 4.panta atvieglojumi. Otrais atvieglojums: “Ar akcīzes nodokli netiek apliktas preces, kuras saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru padomes atļauju realizē ražošanas vai citām īpašām vajadzībām.” Es sapratu, ka pie īpašajām vajadzībām varēja būt arī Muciņa kunga vajadzības. Vai es pareizi esmu sapratis?

Priekšsēdētājs: Kodoliņa kungs, te jums bija jautājums, bet tas bija par 4.pantu.

A.Kodoliņš: Tas ir nākamais pants. Mēs šīs “īpašās vajadzības”, bez šaubām, varam svītrot.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, kā jūs uzskatīsit? Ja jūsu komisijai tās būs īpašas vajadzības, tad netiks apliktas ar akcīzes nodokli? Tā var saprast. Paldies. Es domāju, ka tas vairāk bija tā, lai izlādētu šo atmosfēru, nevis nopietni ņemts.

Biezā kungs, jums arī par 3.pantu? Mēs par 3.pantu pašlaik spriežam. Par šņabja cenām. Lūdzu, Biezā kungs!

J.Biezais: Par procedūru. Abi nodokļi ir saistīti, un, ievērojot Grūbes kunga jautājumu, mēs nedrīkstam pieņemt šo nodokli galīgi, jo mums nav skaidrības par apgrozījumu, citādi tiešām var izrādīties, ka pieņemam zaudējumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bet mēs tos arī skatām kompleksi. Tāpēc neejam ārā no šīs zāles, līdz izskatīsim visus. Vienlaikus mēs ne vēlāk kā sestdien nobalsosim trešajā lasījumā par visiem nodokļiem. Jā, jā, godājamie kolēģi, es tā domāju, ka strādāsim arī sestdien, bet alga un atvaļinājuma nauda tiks izmaksāta sestdien vakarā. Ātrāk nevar paspēt tehniski. Pēc budžeta, protams. Tā ka citas izejas nemaz nav, godājamie kolēģi!

Lūdzu, vēl par 3.pantu, par akcīzes nodokļa likmēm. Nav. Paldies. Godājamie kolēģi! Tā kā te bija diskusija par šīm likmēm un par dažādu dzērienu priekšrocībām, varbūt nobalsosim par šo 3.pantu, lai būtu akcepts otrajā lasījumā atsevišķi par šo pantu.

Muciņa kunga priekšlikums. Varbūt, Kodoliņa kungs, atkārtojiet, jo tas tika iesniegts rakstveidā.

A.Kodoliņš: Muciņa kunga priekšlikums ir: “Pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem ar spirta saturu virs 30 procentiem likmi no 400 samazināt uz 300.” Tagad rēķiniet, ka šis mūsu mazais ievilciens būs apmēram 200 miljoni. Pašreizējā likme šiem dzērieniem ir, ja nemaldos, aptuveni 900. Nē, to likmi tiešām vajadzētu paprasīt, es varu sajaukt.

Priekšsēdētājs: Kas zina, kāda ir likme ir dzērieniem virs 30 grādiem? Jautājums tika uzdots. Nav. Tas neietilpst iepriekšējās kategorijās. Neviens nezina. Godmaņa kungs zina! Lūdzu.

I.Godmanis: Man ir priekšlikums tomēr nepiekrist Muciņa kunga priekšlikumam un apstiprināt to likmi, kas ir šeit. Tā ir pietiekami daudz diskutēta arī Ekonomikas komisijā. Un vēl ir jautājums par kažokādām. Valdības iesniegtajā variantā bija atstātas arī kažokādas. Pasaules praksē kažokādas tiek apliktas. Tās faktiski nav pielīdzināmas ādām, kuras nav apstrādātas. Runa ir par kažokādām. Lai šis akcīzes nodoklis nav jāmaksā. Es uzskatu, ka tā ir luksusa prece un ir jāmaksā. Tā mums budžetā maksā mīnus 70 miljonus. Šeit ir godīgi jāsaka, ka ir arī kontrargumenti, jo ir zvēraudzētavas, kas, protams, nebūs sevišķi priecīgas, ja mēs šādu soli spersim. Šeit ir, tā teikt, jābalansē. Šeit ir 70 miljoni… Es uzskatu, ka vajadzētu iet citu ceļu: vajadzētu atstāt kažokādas, bet otrajā lasījumā diskutēt, kādu akcīzi uzlikt.

Priekšsēdētājs: Pašlaik ir otrais lasījums, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Es atvainojos… Tas ir principiāls jautājums, protams. Es zinu, ka daļa laucinieku nepiekritīs, it sevišķi tie, kas saistīti ar zvēraudzēšanu, bet es domāju, ka kažokāda ir luksusa prece. Es nedomāju, ka to vajadzētu ņemt ārā. Varbūt var likumā mainīt.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, mums 3.panta sakarā, pirms balsojam par tā akceptēšanu, ir divi balsojumi. Otrajā lasījumā mēs balsojam tikai par rakstveidā iesniegtajiem ierosinājumiem, bet šeit, ja tas izsvītrots, es diezgan grūti saskatu, kā mēs par Godmaņa kunga ierosinājumu varam balsot, jo rakstveidā…

I.Godmanis: Jā, mans priekšlikums tomēr ir tāds: atstāt šo sarakstu, kas ir šeit, lai kā es arī fiskāli gribētu, kā nupat man to faktiski arī atgādināja, ka kažokādas apliek divreiz: apliek pašu kažokādu un izstrādājumus no kažokādas. Man ir priekšlikums apstiprināt Ekonomikas komisijas priekšlikumu, nemainot likmes, kā to liek priekšā Muciņa kungs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Felsa kungs!

A.Felss: Galu galā es gribētu dzirdēt, vai zālē ir kāds cilvēks, kas var pateikt konkrētu likmi. Tāds bija jautājums, un es gribu dzirdēt atbildi.

A.Kodoliņš: Jā… es pateikšu. Lietas būtība nav tikai likmē. Ir runa par visas metodoloģijas grozīšanu. Es jums pateikšu, kāda bija metodoloģija līdz šim. Bija valsts noteikta likme no realizācijas cenas un bija valsts noteikta realizācijas cena. Pēc tam bija valsts noteikts piecenojums. Tātad bija šī realizācijas cena, par kuru maksā akcīzes nodokli, tā bija 75 rubļi. No tās tika atrēķināts akcīzes nodoklis un tā likme bija 10–11 procentu. Bez tam valsts pieņēma īpašu lēmumu, tas, manuprāt, bija nelikumīgs lēmums, un pielika vēl piecenojumu klāt, kuru sadalīja starp sevi un vietējām pašvaldībām. Pilsētā tas bija domāts trolejbusu dotēšanai un tā tālāk. Tātad tas praktiski bija vēl viens ienākums, tāpēc šī metodoloģija ļoti grūti salīdzināma. Daudz vienkāršāk ir izmantot to tabulu, kura deputātiem ir iedota un kur ir šīs cenas absolūtās summās. Tur var redzēt, cik ir absolūtā summā vienā gadījumā nodoklis un cik absolūtā summā ir otrā gadījumā nodoklis. Šeit nāk klāt bez tam vēl apgrozījuma nodoklis. Te taču ir cita metodoloģija… Likme bija pēc cita principa, pēc citas metodoloģijas…

Priekšsēdētājs: Godājamais Plotnieka kungs arī vēlas izteikties.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, mēs tagad strīdamies, vai 50 pielikt klāt vai 100 atņemt. Bet, godīgi sakot, šie procenti atkal kārtējo reizi nav argumentēti ne ar ko. Un, ja jūs tā uzmanīgi salīdzināsit to, kas ir šobrīd… Labi, spirtam mēs tātad laižam uz leju akcīzes nodokli, bet dažiem dzērieniem, kuru lietošanu mēs uzskatām par tādu kā kultūras izpausmi, atkal virzām uz augšu. Vai tad galu galā mēs nevelkam atkal visus uz žūpību un “Akdama” lietošanu tā vietā, lai tomēr zināmos ietvaros šo procesu padarītu kulturālu un vadāmu? Vai to mēs esam izvērtējuši? Vai mums ir attiecīgs pamatojums bez, tā sakot, tīri fiskāla pamatojuma?

Priekšsēdētājs: Jā… Liekas gan, ka mēs par žūpības apkarošanu tā mazāk spriežam, izskatot šos likumus.

Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Tā kā mēs te sākam strīdēties par skaitļiem un rodas vēl citas problēmas, varbūt varētu šo jautājumu atlikt uz trešo lasījumu, jo tas ir tikai skaitļu jautājums. Es domāju, ka komisijai nebūtu sarežģīti izskatīt vēlreiz manu priekšlikumu un to otru jautājumu un tad atstāt uz trešo lasījumu, jo pēc būtības jau tas neko daudz nemaina.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es tomēr aicinātu šajā gadījumā nobalsot par šā panta akceptēšanu vai neakceptēšanu šādā redakcijā un pēc tam izlemt, ko darīt tālāk.

Priekšsēdētājs: Paldies, tas sakrīt. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par 3.panta akceptēšanu otrajā lasījumā. Ziediņa kunga balsi skaitīsim atsevišķi… Lūdzu rezultātu. Par – 55, pret – 5, atturas – 17. Akceptēts 3.pants. Lūdzu visus skaitļu grozījumus atstāt uz trešo lasījumu.

4.pants. Atvieglojumi. Vai ir kādi iebildumi godājamiem kolēģiem? Grūbes kungam ir iebildumi. Lūdzu.

G.Grūbe: Par 4.panta otro daļu. Es gan šeit izteicos joka veidā, bet man tomēr nav saprotams, kā nodokli var vienkārši nemaksāt ar Ministru padomes atļauju. Vienalga, vai tas ir ražošanas vai citām īpašām vajadzībām. Tāpēc es ierosinu šo otro daļu svītrot.

A.Kodoliņš: Jā, tikai, cienījamie kolēģi, ņemiet vērā, kas ir šīs ražošanas un citas vajadzības. Tā ir toršu ražošana “17.jūnijā”, tā ir īpašu konfekšu šķirņu ražošana “Laimā”. Mēs uzskatījām, ka īpašiem ražojumiem var tikt vai nu atlaista, vai samazināta akcīzes nodokļa likme, lai netiktu pieļauta ļoti liela šīs produkcijas sadārdzināšanās. Ja jūs nosvītrosit, budžets, bez šaubām, mazlietiņ iegūs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad Grūbes kungs ierosina no 4.panta svītrot otro daļu par ražošanu un citām īpašām vajadzībām. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Grūbes kunga ierosinājumu. Rezultāts: 23 – par, 16 – pret, 18 – atturas. Grūbes kunga labojums nav pieņemts. Tātad šīs ražošanas un īpašās vajadzības paliek pie atvieglojumiem.

A.Kodoliņš: Īpašās vajadzības varētu arī svītrot.

Priekšsēdētājs: Mēs jau esam nobalsojuši, Kodoliņa kungs. Vēl par šo 4.panta redakciju? Nav.

Par 5.pantu. Te, man liekas, ir tikai tehniski labojumi. Par 6.panta trešās rindkopas izslēgšanu. Nav.

Lūdzu balsošanas režīmu, balsosim par šā likuma akceptēšanu otrajā lasījumā. Rezultāts: par – 58, pret – 7, atturas – 15. Likumprojekts akceptēts otrajā lasījumā. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir sociālais nodoklis. Lūdzu ziņotāju. Godājamie kolēģi, mēs taču norunājām, ka strādājam neierobežotu laiku, kamēr tiek pieņemti visi nodokļu likumi.

Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Lūdzu pašlaik noņemt šo nodokli no izskatīšanas.

Priekšsēdētājs: Kehra kungs komisijas vārdā lūdz noņemt šo nodokli no izskatīšanas. Bet, es atvainojos, mums darba kārtībā rakstīts, ka šo nodokļa projektu virza Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisija, kas ir atbildīgā. Tātad tikai šī komisija vai tās pārstāvji ir tiesīgi noņemt no izskatīšanas. Komisijas priekšsēdētāja nav, kā es dzirdēju pa radio, viņš ir ārzemēs. Tur kļūdaini tika arī mans vārds nosaukts, bet es esmu tepat uz vietas. Tātad vietnieks – Buķeles kundze. Arī nav.

Zeiles kundze, lūdzu, paskaidrojiet!

V.Zeile: Sociālās apdrošināšanas budžets ar Augstākās padomes Prezidija lēmumu tika nosūtīts izskatīšanai arī Apvienotajai budžeta komisijai, un tas līdz aiziešanai atvaļinājumā ir jāizskata. Un to mēs izskatīsim pēc valsts budžeta izskatīšanas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, ir vēls vakars. Vai kāds no Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas var pateikt, kas ir ar šo nodokli? Varbūt jūs, Kehra kungs, paskaidrojiet!

O.Kehris: Godātie kolēģi, ir Augstākās padomes Prezidija lēmums, par ko ir ziņots plenārsēdē, ka visiem nodokļiem ir jāiet caur vienu komisiju, šajā gadījumā tā ir Ekonomikas komisija. Es pieļauju, ka šeit ir zināmi pārpratumi. Mēs tos izskatīsim komisijā, jo tajā dokumentā, kas ir iekļauts, ir nelieli labojumi, tos domāja iesniegt Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisija. Bet valdībai bija idejas ideju līmenī, par ko bija ziņots arī presē, mainīt sociālo nodokli pēc būtības. Bet šādus labojumus mēs neesam saņēmuši, jo varbūt arī tie mainījās. Tā kā dokumenti nav saņemti, es domāju, pašlaik mums nav ko skatīt un jautājums ir jānoņem no darba kārtības.

Priekšsēdētājs: Paldies. Skaidrojums ir saņemts. Mums nav citas izejas, kā šo nodokli neskatīt, jo tā mums vienkārši nav, cik es saprotu. Paldies.

Tātad mēs esam strādājuši tikai četras minūtes ilgāk, nekā paredzēts pēc faktiskā plenārsēdes darba laika. Izskatīti visi iespējamie jautājumi. Vai kāds no godājamiem kolēģiem uzskata, ka šodien būtu jāizskata vēl kāds jautājums? Vienu mirklīti, kolēģi, lūdzu, necelieties kājās un neskrieniet projām. Mums ir jāvienojas par tālāko darbu šajā nedēļā. Tātad, pirmkārt, ar plenārsēdes balsojumu ir nolemts, ka rīt pulksten 10.30 mēs izskatām izmeklēšanas komisijas ziņojumu un no tā izrietošos lēmumus. Es paredzu, ka tas varētu ieilgt. Līdz ar to pamatdarba diena par citiem ekonomiskiem un budžeta jautājumiem būtu piektdiena un sestdiena. Palaidiet Zeiles kundzi pie mikrofona, kolēģi! Plenārsēde turpinās. Es nesaprotu, kāpēc visi stāv ejās un pie durvīm.

Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Mīļie deputāti! Budžeta komisija pateicas par to, ka jūs esat šodien ļoti labi strādājuši un vairākus nodokļus pieņēmuši pirmajā un pat otrajā lasījumā. Mēs jau esam aprēķinājuši, cik tas budžeta ieņēmumu daļā ir mīnusos. Mēs šonakt dodamies uz Finansu ministriju strādāt un iznāksim ar saviem priekšlikumiem, kā līdzsvarot budžetu. Mums nav vajadzīgs nekāds jūsu papildu akcepts. Mēs vienreiz esam jau nobalsojuši, ka budžetam ir jābūt līdzsvarotam. Un mēs, ņemot vērā to, kas šodien šeit ar jūsu labvēlību nobalsots, iestrādāsim savos projektos. Rīt jūs varēsit par tiem spriest.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, es atvainojos, mēs taču tikko runājām, ka rīt par to nevajag, diez vai iznāks. Vai arī dienas otrajā pusē spriest. Un viens pieteikums, Zeiles kundze: varbūt jūs Kinnas kungu varētu paņemt līdzi uz Finansu ministriju?

V.Zeile: Es ļoti gribētu, kolēģi, lai jūs neaizmirstu, ka mēs par budžetu neesam nobalsojuši pirmajā lasījumā. Pirmajā lasījumā mēs to gribētu rīt jums piedāvāt, parādīt, kā izmainījusies pēc šodienas balsojuma budžeta ieņēmumu daļa un kādi ir mūsu projekti līdzsvarot budžeta izdevumu daļu.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, ir plenārsēdes balsojums. Tur neko nevar vairs iesākt.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es nevarētu piekrist Zeiles kundzes paziņojumam, jo par budžetu nav turpinātas debates, nav izdarīts viss arī attiecībā uz ieņēmumiem. Ne tikai šie nodokļi, bet ir arī citi priekšlikumi, kuri jāapspriež, un tikai tad var gatavot dokumentus beidzamajiem lasījumiem vai arī kopējam variantam. Tāpēc es prasu, lai tiktu turpinātas debates par budžetu, jo man personiski un mūsu komisijai ir priekšlikumi, kādā veidā segt budžeta deficītu un prasīt no valdības papildu paskaidrojumus par atsevišķiem budžeta ieņēmumiem. Tā ka es nevaru piekrist šādai nostājai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, kolēģi, mēs atrisināsim jautājumu vienkārši. Mēs tik un tā neko neizspriedīsim. Tātad saskaņā ar plenārsēdes balsojumu rīt no rīta mēs skatām izmeklēšanas komisijas ziņojumu. Tikko to pabeigsim, turpināsim diskusiju par budžetu, ņemot vērā šodien izdarīto balsojumu rezultātus. Seiles kundze, es atvainojos, tas ir ļoti labs gājiens, bet mums vispirms laikam ir jātiek galā ar budžetu. Pēc tam mēs arī spriedīsim, vadoties pēc reālās situācijas.

A.Seile: Es ar jums parunāšu pēc tam.

Priekšsēdētājs: Atkarībā no reālās situācijas rīt balsosim par piektdienas darba kārtību. Lai nebūtu vienkārši tukšs balsojums, kas neko neizsaka. Tā kā visi deputāti draudzīgi atstāj zāli, paldies! Plenārsēde ir slēgta.

 

(Sēdes beigas)