Konkurences padomes lēmums Nr.150

Rīgā 2006.gada 21.decembrī (prot. Nr.73, 5.§)

Par lietas neierosināšanu

Par AS “Māju serviss KSA” 23.11.2006. iesniegumu

Konkurences padome 24.11.2006. saņēma (reģ. Nr.3139) AS “Māju serviss KSA” (turpmāk – Iesniedzējs) 23.11.2006. iesniegumu Nr.01–813 (turpmāk – Iesniegums), kurā norādīts, ka sakarā ar savstarpēji noslēgtā līguma ar SIA “Rīgas ūdens” (turpmāk – RŪ) par pilsētas ūdensvada un kanalizācijas lietošanu termiņa beigām un nepieciešamību ar 01.01.2007. noslēgt jaunu līgumu, Iesniedzējs jaunajā līgumā ar RŪ “(..) lūdz iekļaut nosacījumu, kas paredzēja samaksu par AS “Māju serviss KSA” veikto naudas iekasēšanu 10% apmērā no tiešajiem sabiedriskā pakalpojuma saņēmējiem iekasētās summas.” Kā norādīts Iesniegumā, RŪ nepiekrīt jaunajā līgumā iekļaut šādu nosacījumu par samaksu.

Atbilstoši Iesniegumam – RŪ, atsaucoties uz Konkurences likuma normām, saskaņā ar kurām pakalpojumu sniedzējam jānodrošina vienāda attieksme un vienādi nosacījumi visiem klientiem, piemēro šo normu nepilnīgi, jo šī likuma 13.panta 1.punkts, kā norāda Iesniedzējs, “(..) paredz arī aizliegumu SIA “Rīgas ūdens” ļaunprātīgi izmantot dominējošo stāvokli, kas izpaužas kā atteikšanās slēgt darījumu un grozīt darījuma noteikumus bez objektīvi attaisnojoša iemesla, kā arī saskaņā ar 13.panta 2.punktu, tādu darījuma noteikumu izvirzīšana, kuri darījuma slēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu ar citu tirgus dalībnieku padara atkarīgu no tā, vai šis tirgus dalībnieks uzņemas papildus saistības, kuras pēc būtības un pēc komerciālā lietojuma neattiecas uz konkrēto darījumu.¹”

Iesniegumā arī norādīts: “(..) atsakot AS “Māju serviss KSA” samaksu par sabiedriskā pakalpojuma maksas iekasēšanu, saskaņā jau ar iepriekš 2002.gada 1.maijā noslēgto līgumu, kurā SIA “Rīgas ūdens” uzņēmās saistību veikt samaksu, taču vēlāk tās atsauca (..) SIA “Rīgas ūdens” ir pārkāpusi LR Konkurences likuma 11.panta 1.punkta, 4.punkta, 6.panta² normas.”

Izvērtējot Iesniegumā un tā pielikumos esošo, kā arī papildus no Iesniedzēja saņemto informāciju, Konkurences padome

konstatēja:

1. Konkurences likuma 23.panta pirmajā daļā noteikts, ka lietu ierosina, ja likuma pārkāpuma novēršanā pamatoti ieinteresētā persona iesniedz rakstveida iesniegumu, bet iepriekš minētā panta otrajā daļā, ka iesniegumā norāda dokumentāri pamatotu informāciju.

2. Iesniegumā norādīts, ka RŪ nepiekrīt līgumā ietvert nosacījumu par samaksu par sabiedriskā pakalpojuma maksas iekasēšanu, pamatojot to ar Rīgas domes 29.04.1996. lēmuma Nr.3124 7.panta normu, kas (kā norādīts Iesniegumā) “(..) saskaņā ar šī lēmuma pielikuma 5.4.punktu paredzēja noteikt samaksu dzīvokļu ekspluatācijas organizācijām, kas apkalpo pašvaldības un kooperatīvas dzīvojamās mājas par norēķinu pakalpojumiem ne lielāku par 3% no iedzīvotājiem iekasētās summas, taču, ņemot vērā, ka AS “Māju serviss KSA” daudzdzīvokļu mājas nav ne pašvaldības, ne kooperatīvu īpašumā, samaksas iekļaušanai nav juridiska pamata.”

Iesniedzējs norāda, ka ne Rīgas domes 29.04.1996. lēmums Nr.3124, ne arī šī lēmuma pielikums nevar būt tam saistošs. Iesniedzējs arī “(..) neuzskata par objektīvi attaisnojošu iemeslu atsauci uz pašvaldības lēmumu, jo augstāk stāvoša tiesību norma ir noteikta LR Ministru kabineta 2001.gada 26.jūnija noteikumos Nr.281 “Sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika pašvaldību regulējamās nozarēs” 71.5.2.punktā, kas paredz samaksu organizācijai, kura saskaņā ar līgumu atbilstoši tarifiem iekasē maksu par sabiedrisko pakalpojumu (..)”.

Kā norādīts RŪ 17.06.2006. vēstulē Iesniedzējam Nr.5.2.–E2.24/870, kuras kopija pievienota Iesniegumam, Rīgas domes 29.04.1996. lēmuma Nr.3124 7.punkts ir atcelts ar Rīgas domes 20.08.2002. lēmumu Nr.1543, un līdz ar to ir secināms, ka tas nav vairs saistošs nevienam. Lai gan RŪ, atsakot iekļaut līgumā noteikumus par samaksu par Iesniedzēja veikto naudas iekasēšanu 10% apmērā no tiešajiem sabiedriskā pakalpojuma saņēmējiem iekasētās summas, ir atsaucies uz neatbilstošu tiesību normu, šāda atsauce pati par sevi nevar tikt uzskatīta par Konkurences likuma 13.panta pārkāpumu.

Regulējums, kas ietverts iepriekš minēto Ministru kabineta noteikumu Nr.281 punktā 71.5.2., nenosaka samaksas apmēru organizācijai, kas iekasē maksu par attiecīgajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, bet tikai paredz šāda posteņa esamību metodikas izmaksu grupā, nosakot ūdensapgādes un kanalizācijas tarifus. Tādējādi nav pamata uzskatīt, ka šie Ministru kabineta noteikumi uzliktu pienākumu RŪ iekļaut šādu maksājumu RŪ ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifa izmaksās, kā arī attiecīgi iekļaut noteikumus par šādu maksājumu līgumā ar Iesniedzēju par pilsētas ūdensvada un kanalizācijas lietošanu.

Rīgas dome ar savu 20.08.2002. lēmumu Nr.1543 (prot. Nr.61, 17.§) bija uzdevusi RŪ izslēgt no līgumiem ar pašvaldību un kooperatīvo dzīvojamo māju apsaimniekotājiem punktu, kas paredz samaksu par maksājumu iekasēšanu (informācija par Rīgas domes 20.08.2002. lēmumu Nr.1543 ir sniegta RŪ 17.07.2006. vēstulē Nr.5.2.–E2.24/870, kuras kopija ir pievienota Iesniegumam). Arī pašlaik spēkā esošie Rīgas domes 17.12.2002. saistošie noteikumi Nr.39 (Rīgas ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības noteikumi), kuri ir saistoši gan pašvaldību un kooperatīvo dzīvojamo ēku apsaimniekotājiem, gan arī Iesniedzējam un RŪ, neparedz šādu maksājumu, un tas (atbilstoši informācijai, kuru Rīgas pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulators sniedza Konkurences padomei savā 21.12.2006. vēstulē Nr.1–15.1/185–2006) nav iekļauts arī Rīgas pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulatora 01.11.2006. apstiprinātajā RŪ ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifā. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka Iesniedzējam salīdzinājumā ar pašvaldību un kooperatīvo dzīvojamo māju apsaimniekotājiem jautājumā par samaksu par sabiedriskā pakalpojuma maksas iekasēšanu tiek piemēroti nevienādi noteikumi, kas radītu tam konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus.

Nav arī pamata uzskatīt, ka RŪ izvirzītu tādus darījuma noteikumus, kuri darījuma slēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu ar Iesniedzēju padarītu atkarīgu no tā, vai Iesniedzējs uzņemas papildu saistības, kuras pēc būtības un pēc komerciālā lietojuma neattiecas uz konkrēto darījumu (ko nosaka Konkurences likuma 13.panta 3.punkts), jo maksas apmērs par paredzēto pakalpojumu sniegšanu ir būtiska darījuma sastāvdaļa. Iesniedzējs nav norādījis un pamatojis to, kādēļ samaksa Iesniedzējam par sabiedriskā pakalpojuma maksas iekasēšanu nevarētu tikt iekļauta, piemēram, rēķinos iedzīvotājiem par apsaimniekotāja (Iesniedzēja) sniegtajiem pakalpojumiem.

Konkurences padome 18.12.2006. saņēma (reģ. Nr.3359) Iesniedzēja 15.12.2006. vēstuli Nr.01–863, kurai bija pievienota pašlaik spēkā esošā Iesniedzēja un RŪ 24.07.2006. noslēgtā līguma Nr.00034000 Par pilsētas ūdensvada un kanalizācijas lietošanu kopija. Šajā līgumā, atšķirībā no līdzīga rakstura līguma, ko abas iepriekš minētās puses bija noslēgušas 14.05.2002. un kura kopija tika pievienota Iesniegumam, nav iekļauts punkts, saskaņā ar kuru bija paredzēts, ka par maksājumu iekasēšanu no iedzīvotājiem RŪ pārskaita Iesniedzējam 3% no kalendārā mēnesī iekasētās summas par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem. Ja salīdzina pašlaik spēkā esošo, starp Iesniedzēju un RŪ 24.07.2006. noslēgto, līgumu ar tiem līguma projekta noteikumiem, kurus, kā norādīts Iesniegumā, piedāvā RŪ un kuriem kopā ar jauno līgumu pēc šī līguma parakstīšanas vajadzētu stāties spēkā 01.01.2007., jāsecina, ka darījuma noteikumi attiecībā uz samaksu Iesniedzējam par tā sniegtajiem norēķinu pakalpojumiem netiek grozīti.

Atbilstoši iepriekš minētajam un saskaņā ar Iesniedzēja sniegto informāciju RŪ nav atteicies noslēgt līgumu ar Iesniedzēju, bet Iesniedzēja iebildums par RŪ atteikumu iekļaut līgumā noteikumus par samaksu Iesniedzējam par tā sniegtajiem norēķinu pakalpojumiem nav pamatots. Apstāklis, ka tirgus dalībnieks atrodas dominējošā stāvoklī, neuzliek tam pienākumu pieņemt jebkurus līguma noteikumus un nosacījumus, ko tam piedāvā otra darījumu puse. Konkurences likuma 13.panta 1.punkts aizliedz dominējošā stāvoklī esošam tirgus dalībniekam atteikties slēgt darījumu ar citu tirgus dalībnieku vai grozīt darījuma noteikumus tad, ja tam nav objektīvi attaisnojoša iemesla. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka RŪ būtu pārkāpis Konkurences likuma 13.panta 1.punktu. Tāpat nav iesniegti pierādījumi par kādu citu Konkurences likuma 13.pantā ietverto normu pārkāpumiem no RŪ puses.

3. Iesniegumā nekādā veidā nav pamatots apgalvojums par to, ka RŪ būtu pārkāpis Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punkta, 4.punkta, 6.punkta vai kādas citas šajā pantā ietverto normu prasības, un nav arī norādīts, ar ko RŪ būtu noslēdzis vai citādi panācis tādu vienošanos, kuras mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana.

4. Ņemot vērā iepriekš minēto un vadoties pēc Iesniegumā ietvertās informācijas, Konkurences padome secina, ka RŪ darbībās, nepiekrītot ietvert jaunajā līgumā ar Iesniedzēju par pilsētas ūdensvada un kanalizācijas lietošanu noteikumus par samaksu Iesniedzējam par sabiedriskā pakalpojuma maksas iekasēšanu, nav saskatāmas Konkurences likuma 13.panta 1. un 3.punkta un 11.panta 1., 4. un 6.punkta pārkāpuma pazīmes.

Konkurences padome norāda, ka, pamatojoties uz Konkurences likuma 23.panta piekto daļu, pēc papildu informācijas saņemšanas Iesnieguma izskatīšanu var atjaunot.

Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 6.panta pirmās daļas 1.punktu, 8.panta pirmās daļas 1.punktu, 23.panta trešo daļu un ceturtās daļas 1.punktu, Konkurences padome

nolēma:

neierosināt lietu uz AS “Māju serviss KSA” 23.11.2006 Iesnieguma pamata.

Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

¹ Iesniedzējs citējis 13.panta 3.punktu. 

² Acīmredzot 6.punkta.

Konkurences padomes priekšsēdētājas v.i. T.Jefremova