Par valsts prioritāru pētījumu programmu “Letonika”

Pētījumi par latviešu vēsturi, valodu un kultūru. 2006.gads

Vakar, 16.janvārī, Latvijas Zinātņu akadēmijā notika Izglītības un zinātnes ministrijas finansētās Valsts pētījumu programmas “Letonika: pētījumi par vēsturi, valodu un kultūru” 2006.gada rezultātu publiska apspriešana.

LZA Senāta locekļiem, programmas rezultātu izvērtēšanas komisijas locekļiem un interesentiem tika piedāvāti apspriešanai un izvērtēšanai programmas vadītāja, LZA Senāta priekšsēdētāja akadēmiķa J.Stradiņa un programmas koordinatores, LU Latviešu valodas institūta direktores I.Jansones ziņojumi par 2006.gada rezultātiem.

2006.gadā programmas izpildē piedalījās 16 zinātnieku grupas: no LU Latvijas Vēstures institūta, LU Latviešu valodas institūta, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta, LU Filozofijas un socioloģijas institūta, LU Filoloģijas fakultātes, LU Moderno valodu fakultātes, LU Vēstures un filozofijas fakultātes, LU Matemātikas un informātikas institūta, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas, LMA Mākslas vēstures institūta, Latvijas Kultūras akadēmijas, Daugavpils universitātes, Liepājas Pedagoģijas akadēmijas, Ventspils augstskolas, Rēzeknes augstskolas. Programmas kopējais finansējums 2006.gadā bija 600 000 latu.

Atbilstoši programmas mērķim tika veikti pētījumi vēsturē, valodniecībā, literatūrzinātnē un folkloristikā, filozofijā. Attīstījās starpdisciplināri pētījumi.

Vēstures nozarē galvenā uzmanība tika pievērsta Latvijai Otrā pasaules kara laikā, okupācijas režīmu politiskajiem, tiesiskajiem, sociālajiem un ētiskajiem aspektiem, nevardarbīgās pretošanās pieredzei 90.gados, Latvijas etnisko un sociālpolitisko procesu analīzei un vēstures avotu izpētei un datorizācijai. Ir publicēti vairāki rakstu krājumi (piem., “Nevardarbīgā pretošanās. Latvijas pieredze”), izdošanai tiek gatavots J.K.Broces “Zīmējumu un aprakstu” 4.sējums. Izveidota 1940.–1941. un 1949.gadā represēto personu datu bāze (sk. www.lvi.lv).

Valodniecības nozarē turpināts darbs pie Latvijas vietvārdu apzināšanas, izlokšņu un citu valodas apakšsistēmu materiālu publicēšanas, bērnu valodas pētījumiem, kā arī vairāku datu bāzu izstrādes. Publicēts daudzsējumu vārdnīcas “Latvijas vietvārdi” 2.sēj. (sākot ar p burtu), Latviešu valodas slenga vārdnīca, Skrundas izloksnes apraksts, D.Markus grāmata “Bērns runā kultūras pasaulē”. Tipogrāfijā nodots B.Bušmanes pētījums “Piena vārdi”, V.Skujiņas pētījums “Salikteņi G.Manceļa vārdnīcā “Lettus” un krājumā “Phraseologia Lettica””. Liela uzmanība veltīta valodniecības mantojuma saglabāšanai, publicējot ievērojamo valodnieku rakstu izlases, piem., 2006.gadā publicēta Rūdolfa Grabja “Darbu izlase”, sagatavota divsējumu Antona Breidaka Darbu izlase.

Datorizācijas laikmetā tiek domāts arī par starptautiskajā tīmeklī pieejamu informāciju. Šobrīd ir aplūkojama “Latviešu literārās valodas vārdnīcas” (1.–8.sēj., 1972–1996) 1.sēj. interneta versija (www.ailab.lv), kā arī tiek strādāts pie jaunaizguvumu datu bāzes izveides un Latvijas nacionālo reāliju tulkojumu datu bāzes.

Literatūrzinātnē turpināts apzināt rakstnieku daiļrades nozīmīgākās lappuses, strādāts pie pētījuma par latviešu rakstniecību Baltijas kontekstā, kā arī turpināti pētījumi par latviešu teātri. Iznākusi A.Vites monogrāfija “Andris Kolbergs”, tiek strādāts pie monogrāfiskiem pētījumiem “Veronika Strēlerte” un “Rainis un Aspazija Kastaņolā”. Publicēts A.Cimdiņas literatūrzinātnisko rakstu krājums “Dzīve tekstā”. Publicēšanai sagatavots pētījums “Latviešu teātris. 20.gs. 90.gadi un gadsimtu mija”.

Folkloristikā turpināts darbs pie kultūrvides un folkloras mijsakarību izpētes, publicēšanai gatavoti novadu folkloras materiāli. Izdots materiālu krājums “Senos laikos Umurgā”, sagatavota izdošanai monogrāfija “Sutartines un Baltijas daudzbalsība” un krājums “Latviešu kara dziesmas”, strādāts pie krājumiem “Džūkstes teikas un nostāsti”, “Saldus novada folklora”. Daudz darba ieguldīts skaņu ierakstu, videomateriālu un fotoattēlu digitalizācijā un datu bāzu veidošanā (sk. www.ailab.lv).

Mākslas vēsturē pētīta Jelgavas arhitektūra un māksla. Sagatavots publicēšanai bagātīgi ilustrēts krājums “Senā Jelgava (1652–1944)”, kā arī izveidots kompaktdisks “Jelgavas arhitektūras un mākslas virtuālā rekonstrukcija (16.gs. – 1944)”.

Filozofijā galvenā vērība veltīta Latvijas kultūrvēstures un mūsdienu vērtību sistēmas un intelektuālo tradīciju atklāsmei, veidojot antoloģijas, publicējot Latvijas un pasaules filozofu apcerējumus un biogrāfijas, kā arī publikācijās reaģējot uz mūsdienu aktualitātēm. Publicēta antoloģija “Ideju vēsture Latvijā” (I, II), M.Kūles monogrāfija “Eirodzīve”, M.Vecvagara grāmata “Erich Diehl”. Tiek strādāts pie antoloģijām: “Reliģiski filozofiskās idejas Latvijā” un “Dzīļu psiholoģija Latvijā”. Uzmanība pievērsta arī dzīvesstāstu pētniecībai, publicējot teorētisko atziņu krājumu “Dzīvesstāsti: vēsture, kultūra, sabiedrība”.

Ar filozofijas idejām sasaucas Daugavpils universitātes projekts “Starpkultūru komunikācija: Latgale, Latvija, Eiropa”. Tēmā iederas rakstu krājums “Bērns kultūrā”, kurā bērnības fenomens pētīts no dažādu zinātņu nozaru viedokļa.

2006.gadā ir publicēti četri Letonikas I kongresa materiālu krājumi: “Plenārsēžu materiāli”, “Valodniecības raksti”, “Latvijas un latviešu identitātes: kultūra, izziņa, komunikācija”, “Modernitāte: filozofija, kristīgās vērtības, mutvārdu vēsture Latvijā”. Vēl citi kongresa materiāli publicēti zinātniskajos žurnālos un rakstu krājumos.

Bez tam valsts pētījumu programmas “Letonika” ietvaros ir publicēts vairāk nekā 100 rakstu Latvijas un ārzemju izdevumos, nolasīts tāds pats skaits zinātnisko referātu, noorganizētas 10 starptautiskas konferences.

Pateicoties valsts pētījumu programmas atbalstam, 2005.gadā notika Letonikas I kongress, kas piesaistīja 525 referentus no deviņām valstīm. Šogad sākta gatavošanās Letonikas II kongresam, kas paredzēts 2007.g. 25., 26. oktobrī Daugavpilī un Liepājā, 30.–31.oktobrī – Rīgā. Šie kongresi ļauj apvienot dažādu humanitāro zinātņu nozaru zinātnieku referātus vienotā kopumā, tādējādi sniedzot sabiedrībai plašu priekšstatu par sasniegto Latvijas humanitārajās zinātnēs, par to problēmām un virzību.

LZA korespondētājlocekle Dr.habil. philol. Ilga Jansone