Frakciju viedokļi

Pēc 2007.gada 11. janvāra sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

K.Kariņš
(frakcija “Jaunais laiks”):

Laimīgu Jauno gadu visiem! Novēlu labu veselību un veiksmi!

Šodien, “Jaunā laika” frakcijasprāt, svarīgākais notikums faktiski bija tīri iepriecinošs, proti, Saeima balsoja par tiesībsarga apstiprināšanu. Bija izvirzīti divi kandidāti – Ringolds Balodis un Rasma Kārkliņa. Mēs labi atceramies, ka mūsu valsts premjerministrs Kalvīša kungs, piesitot stingri roku uz galda, teica, ka “tādu Kārkliņu es nepazīstu, Balodis būs tiesībsargs, un te vispār nav par ko runāt”. Bet izrādās, ka bija gan, par ko runāt. Man kā frakcijas vadītājam ir ne mazāk kā četru nevalstisko organizāciju sūdzību vēstules par Baloža kungu, arī iedzīvotāju iesniegumi. Visi, kuri vienbalsīgi neatbalstīja Baloža kunga apstiprināšanu par tiesībsargu, faktiski norādīja uz to, ka pret viņu ir celtas diezgan smagas sūdzības, kas viņam liegtu ieņemt šo amatu. Notika balsojums. Iznāca tā, ka pirmajā reizē ne viens, ne otrs kandidāts nesaņēma pietiekamu atbalstu, tas pats notika arī otrajā balsošanā, un arī trešajā reizē, kad palika tikai Baloža kunga kandidatūra, vairāk balsoja pret viņu nekā par.

Ko no tā varam mācīties? To, ka parlamentā vēl var redzēt, ka saprāts ir stiprāks par to, ko es dēvētu par tīri autoritāru norādījumu no Ministru kabineta puses, – nevar vienkārši nerēķināties ar tautu un darīt to, ko grib. Šodien ir apsveicama diena. Diemžēl Kārkliņas kundze, kura, pēc “Jaunā laika” domām, bija kompetenta un spējīga ieņemt šo amatu, nesaņēma balsu vairākumu, bet zīmīgi, ka balsu vairākumu nesaņēma arī Baloža kungs. Tātad par spīti Kalvīša kunga teiktajam un uzmācīgajam veidam, kā šis kandidāts tika virzīts, neskatoties uz sabiedrības protestiem, Saeimas deputātu vairākums tomēr ieklausījās sabiedrībā un neapstiprināja Baloža kungu par tiesībsargu. Šodien uzvarēja veselais saprāts!

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Šodien tiesībsargu tiešām neievēlēja, un, kaut arī nevar teikt, ka neievēlēšana ir kaut kas traģisks, es tomēr nevaru pievienoties domai, ka neievēlēšana būtu kaut kas iepriecinošs. Acīmredzot par to jau ir jādomā tiem, kas kandidātus neizvirzīja, – vai ir labāki kandidāti, kur šie kandidāti ir un cik īsā laikā tie tiks piedāvāti. Jo Saeimai – agrāk vai vēlāk – tomēr nāksies šo jautājumu atrisināt. Pagaidām Valsts cilvēktiesību biroja vadība, kas, taisnību sakot, ir pagaidu vadība, jo īstā direktora jau vairs nav, pilda šo grūto pienākumu atbilstoši likumam.

Es gribu pievērst uzmanību tam, ka līdz ar to, ka tēvzemieši ir uzņēmušies atbildību par Tieslietu ministriju mūsu pārstāvja Gaida Bērziņa vadībā, saprotama ir kreiso un ne tikai kreiso partiju interese par to, kā tad risināsies jautājums par pilsonību un naturalizāciju. Priekšvēlēšanu periodā mēs iesniedzām vairākus labus un pārdomātus likumprojektus par naturalizācijas izbeigšanu, tāpēc tad arī ir šī interese par to, kā tad mūsu ministrs, atrazdamies koalīcijā, ar šo uzdevumu tiks galā. Varu informēt, ka, atbildot uz apvienības “Saskaņas Centrs” deputātu jautājumiem, ir pietiekami skaidri pateikts, ka likums netiks grozīts. Partijas par to jau ir vienojušās, bet ministrs ir uzsvēris, ka tiks izstrādāti jauni vienoti noteikumi pretendentiem, jo pastāv ļoti dažādi izņēmumi attiecībā uz valodu, kas bieži vien dažām personām ļauj izvairīties no nopietnas valodas pārbaudes. Ministrs arī secina, citēju, ka, “desmit gadus īstenojot naturalizācijas politiku, divvalodība Latvijā nav gājusi mazumā, tā ir pat nostiprinājusies. Tas zināmā mērā valstī nostiprina divkopienu sabiedrību, kas ir pretēji integrācijas stratēģijas mērķiem un uzdevumiem, un ļauj izdarīt secinājumu, ka līdzšinējie straujie naturalizācijas tempi nav veicinājuši sabiedrības integrāciju”. Tas ir tas, ko mūsu ministrs pietiekami atklāti ir pateicis atbilstoši mūsu partijas priekšvēlēšanu programmai. Tālāk arī viņš atbild, ka “valdība neplāno veikt pasākumus, kas veicinātu naturalizāciju”. Šī naturalizācija tiešām nav veicinājusi sabiedrības integrāciju. Tāpat arī tiek pieļauts, ka Naturalizācijas pārvaldes darbība varētu tikt papildināta ar dažām jaunām funkcijām, piemēram, repatriāciju, veicinot gan cittautiešu repatriāciju uz etnisko dzimteni, gan ārzemēs dzīvojošu latviešu un līvu atgriešanos Latvijā. Protams, tas nevar notikt tūlīt, jo, lai veiktu šādus grozījumus un noteiktu papildu funkcijas, ir vajadzīgi zināmi likumdošanas sagatavošanas darbi.

Jāsecina, ka šodien plašāks atbalsts bija mūsu ierosinājumam par to, ka pašvaldību deputātiem ir jāprot latviešu valoda. Kaut arī likums, kas atļauj kandidēt, nezinot valodu, ir liberāls, ievēlētam deputātam tomēr ir grūti strādāt atbildīgi, ja neprot latviešu valodu. Ir zināms, ka Latvijā tādi ir atsevišķi deputāti, turklāt ne pašās mazākajās pašvaldībās. Tādējādi, redzot, ka Saeima neatbalstīja mūsu ierosinājumu par deputāta mandāta atņemšanu par latviešu valodas neprašanu, kaut arī tieši šāda norma ir attiecībā pret Saeimas deputātu, mēs ierosinājām mazliet mīkstinātu variantu, kas paredz, ka deputātam būtu jānoliek mandāts uz laiku, kamēr viņš apgūst latviešu valodu savu profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā. Jāsaka, ka šoreiz šī priekšlikuma atbalstītāju skaits Saeimā bija lielāks, un mēs tomēr uzskatām, ka šis temats ir būtisks. Tāpēc viss, kas skar latviešu valodas prasmi un tās prestiža nostiprināšanu, būs mūsu frakcijas uzmanības centrā arī turpmāk.

V.Agešins
(politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Es pievērsīšu uzmanību diviem likumprojektiem. Šodien politisko organizāciju apvienība “Saskaņas Centrs” mēģināja noraidīt kaitīgo valdības iesniegto Ministru kabineta iekārtas likumprojektu. Tas paredz iespēju izmaksāt ministriem prēmijas un atlaišanas pabalstus. Valdība diemžēl neparedz nekādus ierobežojumus pabalstu saņemšanai demisionējušajiem ministriem. Mums ir skaidrs, ka normatīvā akta ietekme uz sabiedrību un tautsaimniecības attīstību būs tikai negatīva, jo tiks pārkāpts Ministru kabineta sēžu zālē deklarētais princips “Viens likums – viena taisnība visiem”. Normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu arī būs negatīva, ņemot vērā, ka Ministru kabineta locekļa vidējā mēneša izpeļņa ir ap diviem tūkstošiem latu. Atgādināšu, ka “Saskaņas Centrs” jau pirms vēlēšanām piedāvāja izdarīt Ministru kabineta iekārtas likumā citu grozījumu. Tas ir, ja Ministru kabineta loceklis, kā arī parlamentārais sekretārs ir atkāpies no amata pēc paša iniciatīvas vai pēc Ministru prezidenta prasības un atkāpšanās nav saistīta ar nespēju pildīt amatu veselības stāvokļa dēļ, Ministru kabineta loceklis un parlamentārais sekretārs atalgojumu pēc amata pienākumu izbeigšanas nesaņem. Pirms vēlēšanām neviens no Saeimas deputātiem neuzdrošinājās balsot pret “Saskaņas Centra” iniciatīvu. Savukārt 9.Saeimas darbības sākumā Saeima bezkaunīgi noraidīja mūsu ideju un, vēl jo vairāk, paredzēja izmaksāt ministriem prēmijas un kompensācijas.

Otrs ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Likumprojektu izstrādāja mūsu Saeimas frakcija. Tas paredz invaliditātes pensiju neaplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tas dotu iespēju salīdzinoši nelielai grupai cilvēku, kuri zaudējuši veselību arvien augošās inflācijas un cenu pieauguma zālēm apstākļos, atvieglot dzīves apstākļus. Statistikas dati liecina, ka Latvija ir Eiropas Savienības valstu līdere inflācijā, kā arī viena no nabadzīgākajām dalībvalstīm. Protams, ka sevišķi smags ekonomiskais stāvoklis ir invalīdiem un pensionāriem. Diemžēl Saeima noraidīja šo mūsu likumprojektu. Bet tas nekas! Nav nereālu mērķu, ir tikai nereāli izpildes termiņi.

I.Līdaka
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Šodien man ir iespēja pirmo reizi uzstāties šajā Sarkanajā zālē. Es to gribu un tāpēc arī to daru.

Izsaku vislielāko pateicību Baloža kungam un Kārkliņas kundzei par uzdrīkstēšanos pretendēt uz tiesībsarga amatu. Balsošanas rezultāts bija tāds, ka ne Baloža kungs, ne Kārkliņas kundze nav apstiprināti tiesībsarga amatā. Un tas varbūt vieš zināmas bažas par to, cik plaši tad ir mūsu Latvijas juristu resursi, jo acīmredzot ir ļoti grūti vienā personā atrast lielisku oratoru, izcilu juristu un lielisku administratoru. Vislielākā pateicība Baloža kungam un Kārkliņas kundzei par uzdrīkstēšanos tāpēc, ka viņu ieguldījums sabiedrības izglītošanā ir bijis visai liels, jo raisījās diskusijas. Mēs – gan šeit Saeimā, gan arī jūs savās mājās – ļoti daudz uzzinājām par to, kas tad ir tiesībsargs, kādi ir tā pienākumi un uzdevumi. Varbūt šī diskusija bija arī tā vērta, lai diviem cilvēkiem, iespējams, ievērojami pabojātu nervus. Arvien grūtāk nākas atrast labus speciālistus, bet tas varbūt ir pateicoties tam, ka bija ārkārtīgi liela mediju uzmanība. Bet man ir bažas, ka šīs diskusijas, kas vienmēr ir ļoti nelabvēlīgas (nevis palīdzošas, bet tieši nelabvēlīgas), turpināsies arī tad, kad drīzumā būs jāievēlē arī Satversmes tiesas tiesnesis. Es ļoti ceru, ka mēs būsim saprātīgi un pieņemsim pareizos lēmumus, nevienu neaizvainojot un mēģinot palīdzēt.

Otrs aktuāls jautājums, par ko Saeimas sēžu zālē raisījās diskusija, bija par pašvaldību deputātu valsts valodas prasmi. Raisījās nevis pragmatisks dialogs, bet gan emocionāla, teiksim, emocionāla un cilvēkus aizskaroša pļāpāšana. Varbūt tieši tāpēc šoreiz arī es personīgi mainīju savu viedokli un iebildu pret grozījumiem likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”. Kāpēc? Tāpēc, ka vispirms jau būtu jāstrādā pie izmaiņām pašvaldību vēlēšanu likumā, nepieļaujot kandidēšanu. Un ar to tā lieta arī būtu atrisināta. Bet šobrīd liegt mandātu ievēlētam deputātam būtu vairāk nekā nekorekti. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šī jautājuma skatīšanas laikā uzstāšanās no tribīnes bija, es pat teiktu, ārkārtīgi nekorekta.

Vēl kāds brīdinājums. Šodien otrajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Turpmāk sodi par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem būs krietni bargāki, piemēram, par gājēju izdarīto pārkāpumu draud sods no 5 līdz 20 latiem. Esiet saprātīgi! Un galvenais – ārpus apdzīvotām vietām ejiet pa ceļa kreiso pusi!

V.Aizbalts
(Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” frakcija):

Šodien kā Saeimas deputāts šeit uzstājos pirmo reizi. Tāpēc vispirms vēlos pateikties visiem, kas atbalstīja Latvijas Pirmās partijas, partijas “Latvijas ceļš” un reģionālo partiju vēlēšanu apvienību.

Interesanti, ka no Latgales vēlēšanu apgabala mēs esam ievēlēti trīs deputāti, turklāt katrs no savas partijas: Anatolijs Mackevičs no Latvijas Pirmās partijas, Jānis Dukšinskis no “Latvijas ceļa”, bet es pats esmu Daugavpils rajona partijas “Mēs – savam novadam” priekšsēdētājs. Īpaši sirsnīgu paldies saku visiem daugavpiliešiem un Latgales iedzīvotājiem, kuri ar savu balsi dāvāja mums šo uzticību – pārstāvēt un aizstāvēt Latgales intereses. Palīdzība Latgalei tiešām ir nepieciešama. To es zinu droši, jo vairāk nekā desmit gadus esmu strādājis par Daugavpils rajona padomes izpilddirektoru. Lūzums valdības attieksmē pret Latgali bija vērojams jau iepriekšējās valdības laikā, par ko mēs visvairāk varam pateikties Latvijas Pirmās partijas līderim Aināram Šleseram. Tagad tam jāturpinās, tāpēc Saeimā ir izveidojusies deputātu grupa Daugavpils un Latgales atbalstam, kurā ir spējuši apvienoties gan pozīcijas, gan arī opozīcijas deputāti, jo mūsu mērķis ir vienots – attīstīta un skaista Latgale. Domāju, ka jau šī gada laikā mums būs pamats lepoties, ka Latgale ir nevis atpalikušākais Latvijas novads, bet novads ar lielāko attīstības potenciālu.

Šodien Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, akceptējot vairākus Iekšlietu ministrijas un Satiksmes ministrijas priekšlikumus par gājēju un vadītāju atbildības pastiprināšanu.

Šodien Saeima neievēlēja tiesībsargu. Latvijas Pirmās partijas un “Latvijas ceļa” frakcijā bija nopietnas debates par iespējamiem tiesībsarga amata pretendentiem. Arī mēs uzrunājām vairākus cienījamus kandidātus, tajā skaitā Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aivaru Endziņu, kas, mūsuprāt, godam varēja pretendēt uz šo amatu. Tagad tuvākajā laikā koalīcijas partneriem būs jāvienojas par nākamās tiesībsarga kandidatūras izvirzīšanu.

Lai gan pats nepārstāvu Latvijas Pirmo partiju, es vienmēr esmu atbalstījis manu kolēģu un sadarbības partneru cīņu par ģimenes vērtību sargāšanu un par reālu atbalstu ģimenēm ar bērniem, ko ir panācis bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks. Tāpēc es arī pievienojos Latvijas Pirmās partijas viedoklim, ka likumdošanā nav nepieciešams katrā pantā ierakstīt seksuālo minoritāšu tiesību aizsardzību, kā tas kārtējo reizi tika ierosināts, šoreiz Krimināllikumā. Ikviena cilvēka tiesību aizsardzību jau tagad garantē Satversme. Tāpēc jau Satversmē ir ierakstīts, ka valsts aizstāv un aizsargā laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, vecāku un bērnu tiesības, ģimeni, kurā ir māte, tēvs un bērni. Tas ir tas, kas mums – deputātiem un valstij – ir jāaizstāv.

M.Mitrofanovs
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Es arī apsveicu visus Jaunajā gadā un novēlu veselību un laimi!

Runājot par šodienas sēdi, galvenais tās rezultāts, mūsuprāt, ir tiesībsarga neievēlēšana. Mūsu frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” neatbalstīja nevienu no izvirzītajiem kandidātiem. Tas notika ne tikai tāpēc, ka abi kandidāti nebija atraduši laiku, lai tiktos ar mūsu frakcijas deputātiem un izklāstītu savu viedokli attiecībā uz cilvēktiesību jomas problēmām un attīstību. Galvenais iemesls, kāpēc frakcija PCTVL neatbalstīja abus kandidātus, bija šo kandidātu principiāla neatbilstība objektīviem kritērijiem. Viens kandidāts ir pārāk cieši saistīts ar valdību, jo ir valdošās partijas biedrs. Tāpēc, pat ja viņš izstātos no partijas ievēlēšanas gadījumā, būtu grūti prognozēt viņa rīcību konflikta ar valdību gadījumā. Savukārt otra kandidāte Latvijā ir nodzīvojusi pārāk īsu laiku, lai detaļās saprastu sarežģīto situāciju cilvēktiesību jomā. Rezultāts – jau kuro mēnesi Latvijai nav sava tiesībsarga. Savulaik mūsu partija piedāvāja grozīt likumu un uzticēt Valsts prezidentam šo godu un pienākumu nozīmēt tiesībsargu ar savu lēmumu. Šis risinājums varētu palīdzēt izvairīties no tiesībsarga ievēlēšanas pārāk politizētās procedūras un no valdošo partiju diktāta.

M.Kučinskis
(Tautas partijas frakcija):

Šodien pats galvenais jautājums Saeimas sēdē bija tiesībsarga vēlēšanas. Es, pretēji Kariņa kunga izteiktajam priekam, ka netika ievēlēts ne viņu atbalstītais, ne arī otrs kandidāts, tomēr gribu teikt, ka nākotnē mums būs ļoti grūti izvēlēties kandidātu, jo plašās diskusijas un apspriešana, kā redzams, noved pie grūtībām izšķirties. Tautas partija kā atbildīga partija šo gadījumu, protams, neuzskata par zaudējumu. Drīzāk jau es arī gribētu izteikt prieku par to, ka tiešām izraisījās diskusija, kurā mēs varējām gan informēt, gan arī uzzināt to, kāds tad ir tiesībsarga uzdevums un ko sabiedrība no tā var gaidīt. Bažas man vienīgi ir par to, kā mēs varēsim atrast jaunus kandidātus, lai šī svarīgā institūcija pēc iespējas ātrāk varētu uzsākt savu darbu un strādāt. Mēs esam gatavi izskatīt jebkuru kandidatūru, kas būtu cienīga šim amatam un kas varētu pārstāvēt valsti, kā arī aizstāvēt sabiedrību gan pret dažādām negācijām, gan, uzsveru, arī veikt kādus reālus soļus un virzību. Mēs bijām pārliecināti, ka mūsu kandidāts to var izdarīt. Mēs pie šīs pārliecības tad arī paliekam, taču tajā pašā laikā esam gatavi un arī vēlamies, lai iespējami ātrākā laika posmā tiesībsargs tiktu izvēlēts.

Saeimas preses dienests