ATSAUCĒ IETVERT:
2007. gada 11. janvāra stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.01.2007., Nr. 11 https://www.vestnesis.lv/ta/id/151635
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
2007. gada 11. janvāra stenogramma
Stenogramma – pēc Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis.
Sēdes vadītājs.
Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Sēžu zālē!
Godātie kolēģi! Mēs sākam Saeimas 11.janvāra sēdi. Apsveicu visus jaunajā, 2007.gadā! Apsveicu ar mūsu jauno darba cēlienu un jauno sesiju!
Vispirms, kolēģi, mums ir jāizskata jautājums par sēdes darba kārtības papildināšanu.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas priekšlikumu papildināt izsludināto 11.janvāra sēdes darba kārtību – iekļaut tās otrajā sadaļā lēmuma projektu “Par Ērika Jaunskunga atbrīvošanu no Liepājas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības papildināšanu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.
Esam saņēmuši priekšlikumu iekļaut darba kārtības otrajā sadaļā arī lēmuma projektu “Par Imanta Fridrihsona atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.
Esam saņēmuši arī priekšlikumu iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par Kārļa Venckava atbrīvošanu no Ventspils tiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.
Esam saņēmuši arī desmit deputātu priekšlikumu papildināt darba kārtību ar lēmuma projektu “Par deputāta Valda Ģīļa atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības maiņu? Nav iebildumu.
Un ir arī desmit deputātu priekšlikums iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Valda Gīļa ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”. Vai pret šo priekšlikumu būtu kādi iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” un izskatīt to pirmajā lasījumā. Vai ir iebildumi pret šādu darba kārtības maiņu? Deputātiem nav iebildumu. Darba kārtība ir papildināta.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā arī likumprojektu “Likums par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā” un to izskatīt pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības papildināšanu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.
Paldies, godātie kolēģi!
Tagad varam sākt izskatīt darba kārtību. Pirmā darba kārtības sadaļa ir Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Ministru kabineta iekārtas likums” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Debatēs ir pieteicies deputāts Valērijs Agešins. Jūs runāsiet “pret”? Lūdzu!
V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Ministru kabineta iekārtas likums paredz iespēju izmaksāt ministriem prēmijas un atlaišanas pabalstus. Valdība diemžēl neparedz nekādus ierobežojumus pabalstu saņemšanai demisionējušiem ministriem. Normatīvā akta ietekme uz sabiedrības veselību un tautsaimniecības attīstību būs tikai negatīva, jo tiks pārkāpts Ministru kabineta sēžu zālē deklarētais princips “viens likums un viena taisnība visiem”.
Normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem arī būs negatīva, ņemot vērā, ka Ministru kabineta locekļa vidējā izpeļņa mēnesī ir apmēram 2000 latu.
Mēs uzskatām, ka Ministru kabineta locekļiem ir nepieciešams piemērot vispārējās darba likumdošanas normas. Atšķirībā no Ministru kabineta iekārtas likuma Darba likums ierobežo darbinieka tiesības saņemt atlaišanas pabalstu. Ministru kabineta iekārtas likuma normas par atlaišanas pabalsta izmaksāšanu demisionējušajiem Ministru kabineta locekļiem ir pretrunā ar vispārējiem Darba likuma principiem un pārkāpj Latvijas Republikas Satversmes 91.pantu, kurš paredz, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma priekšā.
Atgādināšu, ka politisko organizāciju apvienība “Saskaņas Centrs” jau pirms vēlēšanām ierosināja izdarīt Ministru kabineta iekārtas likumā šādu grozījumu: ja Ministru kabineta loceklis, kā arī parlamentārais sekretārs ir atkāpies no amata pēc paša iniciatīvas vai pēc Ministru prezidenta prasības un atkāpšanās nav saistīta ar nespēju pildīt amatu veselības stāvokļa dēļ, Ministru kabineta loceklis un parlamentārais sekretārs atalgojumu pēc amata pienākumu izbeigšanās nesaņem. Pirms vēlēšanām neviens no deputātiem neuzdrošinājās balsot “pret”, savukārt uzreiz 9.Saeimas darbības sākumā varas partiju pārstāvji bezkaunīgi noraidīja mūsu ideju. Tagad ir laiks noraidīt Ministru kabineta kaitīgo likumprojektu.
Aicinu balsot “pret”!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Mareks Segliņš ir pieteicies runāt “par”. Manuprāt, jums jārunā no tribīnes.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi, es diemžēl nokavēju pieteikties, lai runātu no vietas, kad bija runa par to, kurai komisijai likumprojektu nodot. Taču, tā kā es esmu ticis tribīnē, runāšu “par”. Aicinu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijām un par atbildīgo komisiju noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Šis ir Ministru kabineta iekārtas likuma projekts. Es, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, esmu pārliecināts, ka īstā komisija tam ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.
Sēdes vadītājs.
Godātie kolēģi! Tātad viens ir runājis “par”, viens – “pret”, un ir arī priekšlikums mainīt atbildīgo komisiju. Tātad mums ir šobrīd ar balsojumu jāizšķiras par likumprojekta nodošanu komisijām. Par atbildīgo komisiju tiek ierosināts noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Tātad balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām un par atbildīgo noteiksim Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 18, atturas – 6. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti debatēs nav pieteikušies. Vai ir iebildumi pret komisijām? (No zāles: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Urbanoviča, Tutina, Fjodorova un Rubika iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāts Jānis Tutins ir pieteicies runāt “par”.
J.Tutins (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Vasaly šudiņ! Runojūt par Latgolu, tõs vēsturi un kulturu, bīži vīn dzēržam vyspõrinõtus sprīdumus, tõpēc prīkšstoti par itõ Latvijas nūvoda vēsturi, cylvākim, atteisteibu un sadzeivi ir vysai tõli nu piļneibas i patīseibas.
Zeimeigi, ka jau 1924.godā kaidā Saeimas runā rakstnīks i politikis Raiņs praseja: “Cik daudz mums zināms no Latgales kultūras, no tās literatūras? Ir tāda, un mēs viņu nezinām; ir vēsture Latgalei, mēs to nepazīstam.”
Dīmžāl vyss latgaliskais – kultura, vēsture, literatura – ilgu laiku tyka uzskateits par nalatvisku, rodušūs svešu kulturu ītekmē. Itõ faktu navar ignorēt, bet stereotipiskõ attīksme ir napamatõta un daleji traucej ari kulturas montõjuma apgyušonā i vyspõrejā nūvoda atteisteibā.
Apsazynojūt napīcīšameibu saglobõt latgalīšu namaterialū kulturas montõjumu – literaturu, volūdu, tõs sovdabeibu, jõsoka, ka diskusiju objekts, par kaidu pašlaik klivuse latgalīšu volūda un literatura, seņ ir atradis vītu kūpnacionalajā kulturā. Dīmžāl pādejā laikā rodušīs streidi pat pošu latgalīšu vydā, tī saisteiti golvonūkõrt ar raksteibu, un šaida attīksme apdraud latgaliski raksteitõ võrda nõkūtni.
Tõpēc jõdūmoj vairõk na par tū, kaidu – vacū voi jaunū – raksteibu mes atbolstam, bet vyspõr vai grybam īsamõceit pareizi runõt un raksteit latgaliski.
Voi nav kuriozi, ka mes, poši latgalīši, kautrādamīs nu sova latgaliskuma, mainom personvõrdus nu Vonoga iz Vanagu, nu Tutyna iz Tutānu, ka, braucūt viļcīnī iz Reigu, aiz Jēkabpiļs sõkam runõt latviski?
Dīmžāl mes poši sevi padoram na tikai par apsmīklu cytim, bet ari grybam vīns ūtram nazyn kū pīrõdēt tõ vītā, lai glõbtu nu izneiceibas un apsavīnojutēs caltu gaismā volūdas un nūvoda koloritu.
Šõs problemas nav rysynomas tikai latgalīša sirdsapziņas voi pošapziņas leimenī, jõ ir jõdūmoj, kai valstiski mes varam uzlobõt situaciju Latgolā, kai panõkt ekonomiskū uzplaukumu dzymtaja nūvodā, kai panõkt vairõk īspēju mõcēt latgalīšu volūdu, kai lauzt napamatõtūs stereotipus par Latgolu kai tymsu, atpalykušu un naatteisteitu regionu. Itim stereotipim tic tikai tī, kas nagryb īpazeit šõ nūvoda tradicionalõs kulturas, literaturas, izgleiteibas un cytu jūmu atteisteibas augstū leimeni; stereotipim tic tī, kas nimoz nazyna, ka, pīmāram, taida pasaules slavena mõkslinīka kai Marks Rotko (Daugavpils), kinorežisora Teuvo Tulio (Rēzeknes rajona Ilzeskolns) saknes ir meklejamys tīši Latgolā. Nimoz narunojūt par progresīvim vaļsts un pasaules mārūga politikas, kulturas un cytu nūzaru põrstõvim, kas ir nõkuši nu Latgolas un myusdīnõs aktīvi dorbojās, aizstõvūt nūvoda intereses.
Gryuti saglobõt sovu montõjumu, jo politiskõ un saimnīciskõ vaļsts nūstõdne vairõk slīcās iz tū nūlīgšonu, izneicynõšonu un naatbaļsteišonu. Tõpēc ir svareigi, lai Latgolā tradicionalajūs pasõkumūs skanātu latgalīšu volūda, lai, atsarūnūt sabīdriskajõs vītõs, navajadzātu ignorēt sovu latgaliskumu, prūtams, nav jõpõrprūt, ka ar šaidu nūstõdni byutu nūlīgta vaļsts volūda. Tys jau ir cyts jautõjums.
Ir svareigi, lai vysmoz Latgolas pošvaļdeibas ryupātūs par latgalīšim, par latgalīšu volūdas, literaturas, kulturas jautõjumu rysynõšonu, īplānojūt budžetā leidzekļus, lai nūdrūšynõtu volūdas apgyušonu. Volūdu varam izkūpt, runojūt, dzēržūt un losūt latgaliski.
Mynātõ jautõjumu aktualizēšona ir zeimeigs davums nacionalõs pošapziņas mūdynõšonā, napareizū stereotipu laušonā par myusim, latgalīšim, – kūpumā inteligentu, izgleitõtu tautu. Tõpēc nakritizejit tū, kas jau tai ir võrgs, spēceigõku volūdu un ītekmju ānā.
Tikai nu myusim, deputatim, šudiņ ir atkareigs, voi latgalīšu volūda pastovēs, voi nõkamõs paaudzis leposīs ar sovu latgaliskõ izcelsmi, un vai mes, kas varom ītekmēt nūvoda atteisteibu, spēsim saglobõt vīnreizejū latgaliskõ volõdu un kulturu, voi spēsim ryupētīs par Latgolys vyspõrejū augšupeju.
Aicinu bolsot un atbaļsteit lykumprojekta grūzejumus.
Paļdis. (Aplausi.) (Runa tika teikta latgaliski.)
Sēdes vadītājs.
Godātais Tutina kungs! Saeimas kārtības rullis nosaka, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda. Es pieņemu, ka jūs šajā gadījumā runājāt latviešu valodas dialektā, tāpēc es neaizrādīju jums, bet es lūgtu šo praksi pārāk neturpināt, jo mums ir ļoti svarīgi, lai mēs saprastu cits citu, to, ko mēs sakām, taču Saeimas sēdē dažkārt ir grūtības ar saprašanu. Bet šajā gadījumā es neaizrādīju tāpēc, ka uzskatu to par latviešu valodas dialektu. Tomēr Satversme mums skaidri nosaka, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda.
Paldies. Neviens nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 22, atturas – 31. Priekšlikums nav atbalstīts.
Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Urbanoviča, Mirska, Orlova, Agešina un Ušakova iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Ir. Runāt “par” ir pieteicies deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Mūsu frakcija šodien piedāvā izskatīt un nodot komisijām likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Statistikas dati liecina, ka Latvija ir Eiropas līdere inflācijas ziņā un viena no visnabadzīgākajām dalībvalstīm. It sevišķi šo slogu izjūt I un II grupas invalīdi.
Pēc mūsu ministrijas ziņām, pašreiz I un II grupas invalīdi ir 52 094 cilvēki, bet pēc 1996.gada 1.janvāra no šiem invalīdiem pensija tika piešķirta 15 871 cilvēkam, taču uz viņiem neattiecas iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi par neapliekamo minimumu.
Ja mēs paskatīsimies, tad redzēsim, ka šiem invalīdiem vidējā pensija 2004.–2005.gadā bija tikai 61,5 lati, bet tajā pašā laikā no katra šā invalīda bija iekasēts apmēram 12,5 latu liels nodoklis.
Ja mēs paskatīsimies, cik liela summa būs, ja mēs šo nodokli atcelsim, tad es, lai jūs labāk saprastu, varu pateikt, ka tā sastāda divu valsts ierēdņu gada algu. Lielu robu mūsu budžetam tas neradīs.
Sēdes vadītājs.
Godātie kolēģi! “Pret” neviens nav pieteicies runāt. Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 20, atturas – 32. Priekšlikums nav atbalstīts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem nav iebildumu. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 1, atturas – 6. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Dobeļa, Kalniņa, Tabūna, Laicāna un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāts Juris Dobelis ir pieteicies runāt “par”.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Iesākumā teikšu dažus vārdus tiem, kas te asaraini runāja par latgaliešu tradīciju saglabāšanu un stiprināšanu.
Interesanti, kā jūs reaģēsiet uz
to, ka tieši Latgalē tup tādi vietējie deputāti, kas neprot runāt
valsts valodā!
(No zāles dep. V.Orlovs: “Nosauciet viņus!”)
Paskatīsimies, kā jūs par to rūpēsieties!
Tālāk. Vispār kļūst arvien smieklīgāka šī stīvēšanās ap to, vai pašvaldību deputātiem ir jāprot valsts valoda vai nav jāprot valsts valoda. Šīs bailes no šā jautājuma jau atgādina kaut kādas dzīvnieciskas bailes jeb kaut kādas mežoņu bailes, kad viņi ierauga, ka no šautenes liesma izšaujas. Tad, kad pirmie misionāri ieradās pie mežoņiem, tādas bailes vēl varēja saprast.
Kā var amatā atrasties tāds deputāts, kas neprot runāt ar pilsoni, kurš pie viņa ir ieradies?...
Un visbēdīgākais ir tas, ka diemžēl mēs šeit, Saeimā, nevaram panākt to, ka šādus jautājumus beidzot varētu izskatīt komisijā, vismaz sākt šo izskatīšanu, nevis mūžīgi noraidīt priekšlikumu par to, ka vajadzētu pašvaldības deputātam tomēr prast valsts valodu. Un šis mūsu priekšlikums jau nu ir maigāks par maigu. Mēs dodam pat iespēju šādam ne sevišķi attīstītam deputātam uz laiku nolikt savu mandātu un pamācīties latviešu valodu. Nu lai taču viņš reiz iemācās runāt latviski, vismaz tādā līmenī, kāds nepieciešams ir pienākumu pildīšanai!
Lūdzu, ieskatieties taču! Var nolikt deputāta pilnvaras uz laiku, kāds nepieciešams, lai apgūtu valsts valodu tādā līmenī, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai.
Nu, ziniet, ja viņš to nevar izdarīt, tad viņš ir izcils stulbenis, viņš nav vienkāršs stulbenis! Un tad ir jāprasa, kāpēc mēs šeit, Saeimā, atbalstām stulbu cilvēku atrašanos pašvaldībās!
Šeit, Saeimā, mums ir Kārtības rullis, kas paredz to, ka tie, kas nepārvalda valsts valodu, var vairs nebūt deputāti. Šeit mēs to paredzam. Satversmē mēs paredzam, ka pašvaldībās darba valoda ir valsts valoda. Tad nu izskaidrojiet man, lūdzu, to, kā var tur strādāt cilvēks, kas neprot valsts valodu! Un tāpēc vēršos pie jums, lielie asaru lējēji no Latgales puses, tieši jums tas ir īpaši svarīgi. Ja jūsu pašvaldībās, kur jau tāpat, protams, ne sevišķi viegli ir strādāt, sēdēs tādi, kas nebūs pilnvērtīgi apguvuši valsts valodu, tad… Interesanti, pie kāda galasecinājuma jūs tad nonāksiet. Tutina kungs, tas it īpaši uz jums attiecas! Paskatīsimies, kā jūs rūpējaties par valsts valodu Latgalē. (No zāles dep. V.Agešins: “Viņš rūpējas!”) Vispirms pierādiet to un tad runājiet šeit tik tēlaini, un stāstiet to, ko jūs esat stāstījis!
Tā ka, lūdzu, parādiet savu attieksmi pret to. Parādiet, kā jūs cienāt valsts valodu, kā jūs vērtējat to, ka Latvijas Republikas pilsonis, latvietis, kurš vēlas uz saviem jautājumiem saņemt atbildes skaidrā latviešu valodā, šīs atbildes nesaņem. Kā jūs vērtējat tādas lietas?
Mēs ierosinām šoreiz rīkoties pavisam mierīgi – novirzīt uz komisijām šo mūsu priekšlikumu un tur turpināt šo spriedelēšanu par to, kā tālāk šādas lietas virzīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Aleksandrs Golubovs ir pieteicies runāt “pret”.
A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Ko tad ierosina tie “dobeļi”? Viņi ierosina atņemt mandātus tiem cilvēkiem, kuri ir ievēlēti. Ne jums, Dobeļa kungs, un ne jūsu komandai secināt, kas zina vai kas nezina latviešu valodu! To nevar darīt pat Valsts valodas inspekcija, pat tā nevar pārbaudīt to. Diemžēl tā tas ir. Es domāju, ka tas, ko jūs iesniedzāt, ir demokrātijas pārkāpums. Tas – no vienas puses.
No otras puses, es vēršos pie Saeimas Prezidija un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas, lai tā šo lietu izskata un dod secinājumu par tiem izteicieniem, kurus es dzirdēju no Dobeļa kunga, – par ievēlētiem pašvaldību deputātiem... (No zāles dep. J.Dobelis: “Ja viņi ir stulbeņi!”)
Sēdes vadītājs.
Godātie kolēģi, lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 27, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi, izskatīsim darba kārtības nākamo sadaļu – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Pirmais jautājums šajā darba kārtības sadaļā ir lēmuma projekts “Par tiesībsarga apstiprināšanu”.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Šmits.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija savā 2006.gada 19.decembra sēdē izskatīja abu izvirzīto amata kandidātu – Rasmas Kārkliņas un Ringolda Baloža – atbilstību Tiesībsarga likuma prasībām. Komisija konstatēja, ka kandidātei Rasmai Kārkliņai ir dubultpilsonība, taču 2006.gada 19.decembrī viņa ir iesniegusi Amerikas Savienoto Valstu vēstniecībai Latvijā atteikumu no ASV pilsonības.
Ņemot vērā minētos faktus, komisijas vārdā lūdzu balsot par abiem minētajiem tiesībsarga amata kandidātiem.
Sēdes vadītājs.
Godātie kolēģi! Balsu skaitītāju vārdā –deputāts Pēteris Tabūns. Lūdzu!
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Par balsošanas kārtību.
Lai jūs nekļūdītos (kļūdu diemžēl pēdējā laikā ir bijis diezgan daudz), atgādināšu, ka tad, ja attiecībā uz kādu no kandidātiem ir vienā un tajā pašā biļetenā izdarīta atzīme gan “par”, gan “pret”, biļetens ir nederīgs. Nederīgs!
Nederīgs biļetens ir arī tad, ja nav izdarīta atzīme ne vienam, ne otram kandidātam. Tā ka skatieties, lūdzu, uzmanīgi!
Nederīgs biļetens ir arī tad, ja tajā izdarītas kaut kādas papildu atzīmes.
Sēdes vadītājs.
Godātie kolēģi! Sēdi atsāksim pēc zvana, kas aicinās jūs uz sēžu zāli. Paldies!
Pārtraukums
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis.
Sēdes vadītājs.
Balsu skaitīšanas komisijas vārdā – deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols Nr.9 – par balsošanas rezultātiem, ievēlot tiesībsargu, 2007.gada 11.janvārī, Rīgā, Saeimas namā, vēlēšanu zīme Nr.7
Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 95 vēlēšanu zīmes. Sabojātu un nomainītu vēlēšanu zīmju nav. Dzēstas atlikušās 25 vēlēšanu zīmes.
No vēlēšanu kastes izņemtas 95 vēlēšanu zīmes. Par derīgām atzītas 84, par nederīgām – 11 vēlēšanu zīmes.
Pret visiem kandidātiem nobalsots 23 vēlēšanu zīmēs.
Par kandidātiem nodotās balsis:
par Ringoldu Balodi: 36 – “par”, 48 – “pret”;
par Rasmu Kārkliņu: 25 – “par”, 59 – “pret”.
Līdz ar to saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.pantu par tiesībsargu nav ievēlēts neviens no kandidātiem. (Aplausi.)
Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli notiek atkārtota balsošana par abiem šiem pašiem kandidātiem.
Kolēģi, lūdzu, nesteidzieties! Ieklausieties! Es tomēr vēlreiz atgādināšu vēlēšanu kārtību, to, kas ir jāizdara, lai nekļūdītos.
Tātad ievelciet krustiņu rombiņā, norādot, vai esat “par” vai “pret”. Norādot vēlamo kandidātu, “par” atzīmēto kandidātu skaits nedrīkst būt lielāks par vienu. Ja “par” atzīmēto kandidātu skaits būs lielāks par vienu, vēlēšanu zīme tiks atzīta par nederīgu. Par nederīgu, es atkārtoju, tiks uzskatīta arī tāda vēlēšanu zīme, kurā par kādu kandidātu vienlaikus būs atzīmēta norāde gan “par”, gan “pret”. Par nederīgu tiks atzīta arī tāda vēlēšanu zīme, kurā par kādu kandidātu nebūs atzīmēta ne norāde “par”, ne “pret” vai arī kurā būs izdarīti kādi citi labojumi.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Godātie kolēģi! Lūdzu mazu uzmanību! Tā kā mums balsošanas laikā ir arī pārtraukuma periods, tad man ir priekšlikums vispirms nobalsot. Balsošanai tiek atvēlēta apmēram pusstunda, bet pusstunda būs pārtraukumam, tāpēc sēžu zālē atgriezīsimies pulksten 11.30.
Tagad tiks dots vārds deputātu paziņojumiem.
Vārds deputātei Vinetai Muižniecei.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Ir atsācies mūsu Saeimas darbs jaunajā sesijā, bet, uzsākot šo gadu, kāds no mūsu kolēģiem to ir sācis ar jubileju. Un tas šajā reizē ir mūsu Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis.
Atļaujiet visu kolēģu vārdā sveikt mūsu priekšsēdētāju! (Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Vārds paziņojumam Mārim Krastiņam.
M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).
Godājamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi! Aicinu uz sēdi pulksten 11.00 komisijas telpās.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Vārds paziņojumam Andrim Bērziņam no ZZS frakcijas. (No zāles dep. D.Turlais: “Zaļajam Bērziņam!”)
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 11.00 Sociālo un darba lietu komisijas telpās. Visi tiek laipni aicināti!
Pārtraukums
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis.
Sēdes vadītājs.
Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savu vietu Sēžu zālē! Atsākam sēdi.
Balsu skaitīšanas komisijas vārdā – deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Paldies. Kolēģi! Ziņoju vēlēšanu rezultātus.
Balsu skaitītāju sēdes protokols Nr.10 – par balsošanas rezultātiem, ievēlot tiesībsargu, 2007.gada 11.janvārī.
Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas (tāpat kā iepriekšējā reizē) 95 vēlēšanu zīmes. Sabojātu un nomainītu vēlēšanu zīmju nav. Dzēstas 25 atlikušās vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes izņemtas 95 vēlēšanu zīmes. Par derīgu atzīta 91. Par nederīgām – šoreiz tikai četras vēlēšanu zīmes.
Pret visiem kandidātiem balsots 22 vēlēšanu zīmēs.
Par kandidātiem nodotās balsis:
par Ringoldu Balodi 43 – “par”, 48 – “pret”;
par Rasmu Kārkliņu 26 – “par”, 65 – “pret”.
Tātad saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.pantu par tiesībsargu nav ievēlēts neviens no abiem kandidātiem. Notiks vēl trešā vēlēšanu kārta, un trešajā vēlēšanu kārtā piedalīsies tikai viens kandidāts – tas, kurš ieguvis lielāko balsu skaitu, un tas ir Ringolds Balodis.
Kolēģi! Balsošanas kārtība ir tāda pati. Lūdzu, esiet uzmanīgi, aizpildot vēlēšanu zīmes!
Sēdes vadītājs.
Godātie kolēģi! Tātad tagad notiks balsošana. Pēc zvana atgriezieties Sēžu zālē.
Pārtraukums
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis.
Sēdes vadītājs.
Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savu vietu Sēžu zālē!
Atsākam sēdi.
Balsu skaitīšanas komisijas vārdā – deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Balsu skaitītāju sēdes protokols Nr.11 – par balsošanas rezultātiem, ievēlot tiesībsargu, 2007.gada 11.janvārī.
Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 95 vēlēšanu zīmes. Sabojātu un nomainītu vēlēšanu zīmju nav. Dzēstas atlikušās 25 vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes izņemtas 95 vēlēšanu zīmes. Par derīgu atzīta 91 vēlēšanu zīme. Par nederīgām atzītas 4 vēlēšanu zīmes.
Par kandidātiem. Tātad bija tikai viens kandidāts – Ringolds Balodis.
“Par” nobalsots 44 vēlēšanu zīmēs, “pret” – 47 vēlēšanu zīmēs. (Aplausi.)
Kolēģi! Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.pantu tiesībsargs nav ievēlēts.
Sēdes vadītājs.
Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – lēmuma projektu “Par Irēnas Loginas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu “Par Irēnas Loginas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi” un atbalstījusi šo lēmuma projektu. Lūdzu arī jūs to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Godātie kolēģi, balsosim par Rīgas apgabaltiesas tiesneses apstiprināšanu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – lēmuma projektu “Par Žannas Zujevas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu “Par Žannas Zujevas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” un ir atbalstījusi to. Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs.
Godātie kolēģi, balsosim par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses apstiprināšanu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – “Par Ērika Jaunskunga atbrīvošanu no Liepājas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Ērika Jaunskunga atbrīvošanu no Liepājas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”. Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par tiesneša atbrīvošanu no amata! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par Imanta Fridrihsona atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi sagatavoto lēmuma projektu “Par Imanta Fridrihsona atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”. Lūdzu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 3. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – lēmuma projektu “Par Kārļa Venckava atbrīvošanu no Ventspils tiesas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Kārļa Venckava atbrīvošanu no Ventspils tiesas tiesneša amata”. Lūdzu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs.
Vai deputāte Solvita Āboltiņa pieteikusies debatēs? Lūdzu!
S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Viens no mūsu uzdevumiem ir atbalstīt tiesnešu ievēlēšanu un arī atbrīvošanu no amata.
Šis ir tāds ļoti interesants gadījums. Tieslietu ministrija vēršas pie Saeimas ar lūgumu atbrīvot tiesnesi no amata sakarā ar to, ka viņš ir sasniedzis noteikto pensijas vecumu. Šis tiesnesis ir no Ventspils tiesas. Uzaicinājuši šo tiesnesi uz Juridiskās komisijas sēdi, mēs konstatējām to, ka Ventspils tiesā, kurā ir jāstrādā astoņiem tiesnešiem, būs seši tiesneši, sākot ar to brīdi, kad šis tiesnesis aizies pensijā. Tieslietu ministrija un Ventspils tiesa ļoti labi apzinās, ka jauns tiesnesis būs ne ātrāk kā pēc gada. Tātad sešiem tiesnešiem Ventspils tiesā būs jāveic tas darbs, kas normāli ir jādara astoņiem.
Mēs ļoti bieži dzirdam, ka cilvēki kritizē tiesas, un viena no lietām, par ko kritizē, ir arī tā, ka uz šo tiesas procesu ir ļoti ilgi jāgaida.
Likums “Par tiesu varu” atļauj šo termiņu pagarināt pēc noteiktā pensijas vecuma sasniegšanas… Tieslietu ministrs šo termiņu var vēl pagarināt uz laiku līdz pieciem gadiem. Venckava kungam šis termiņš ir bijis pagarināts līdz diviem gadiem. Taču Tieslietu ministrija it kā esot iedibinājusi principu, ka otrreiz vairs nevar pagarināt. Likums atļauj pagarināt līdz pieciem gadiem, ministrija pagarinājusi vienu reizi… Bet princips ir svarīgāks par to jautājumu, kā tiks nodrošināts normāls darbs Ventspils tiesā! Pats tiesnesis ir gatavs strādāt, Ventspils tiesas priekšsēdētāja lūdz, lai viņam termiņu pagarina, bet kaut kādi neizskaidrojami principi šajā situācijā ir svarīgāki par to, lai mēs nodrošinātu darbu… lai nodrošinātu to, ko likums pieļauj.
Es uzskatu, ka šādu lēmuma projektu nevar atbalstīt. Lai arī apzinos to, ka, ja mēs to neatbalstītu, tas radītu juridisku kāzusu, es uzskatu: mēs nedrīkstam balsot par to, ka princips ir augstāks par to, ka tiek nodrošināts normāls darbs.
Es aicinu neatbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Komisijas vārdā – lūdzu! Deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš.
Godātie kolēģi! Tajā, ko teica Āboltiņas kundze, ir liela daļa taisnības. Patiešām – šajā gadījumā Tieslietu ministrija, manuprāt, rīkojās mazliet bezatbildīgi. Taču, neatbalstot šo lēmuma projektu, mums izveidosies tāds kāzuss, kuram īstenībā šobrīd nav juridiska risinājuma. Mēs ar šo situāciju iepazināmies, apspriedām to pat divās Juridiskās komisijas sēdēs. Lai neradītu tādas juridiskas jukas, Juridiskā komisija tomēr atbalstīja šo lēmuma projektu, taču brīdināja Tieslietu ministriju un lūdza nekad vairs neatkārtot šādu situāciju.
Aicinu arī jūs atbalstīt šo lēmuma projektu… (No zāles dep. A.Kantāne-Ziedone: “Kļūda ir jālabo!”) Tikai mieru! Kā jau teicu, tā kritika, ko Āboltiņas kundze izteica un adresēja Tieslietu ministrijas virzienā, bija pamatota, un šādu kritiku arī Juridiskā komisija savā sēdē izteica Tieslietu ministrijai.
Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs.
Godātie kolēģi, balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 25, atturas – 3. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu. Desmit deputāti – Māris Kučinskis, Māris Krastiņš, Ziedonis Rubezis un citi – ierosina lēmuma projektu “Par deputāta Valda Ģīļa atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts. Desmit deputāti – Māris Kučinskis, Vineta Muižniece, Ziedonis Rubezis un citi – ir sagatavojuši lēmuma projektu “Par deputāta Valda Ģīļa ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības sadaļu – “Likumprojektu izskatīšana”.
Pirmo izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā”. Otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis. Lūdzu!
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Aicinu strādāt ar dokumentu Nr.270.
1.priekšlikums ir deputātes Druvietes priekšlikums, kurš nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Debatēs pieteikusies deputāte Ina Druviete.
I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Mēs visi zinām, ka dzīvē dažkārt mēdz rasties situācijas, par kurām mēs, likumdevēji, varētu teikt: “Nē, tas nav iespējams, tāpēc šādu variantu paredzēt likumā nav nepieciešams.”
Līdzīgi ir arī ar manu priekšlikumu, kurš satur vārdus “terminus un atsevišķus valodas vārdus”. Mēs zinām, ka princips “kas nav aizliegts, ir atļauts” darbojas arī mūsu valstī. Un tāpēc mums ir nepieciešamība noteikt, kas tad īsti ir darbs, kurš būtu uzskatāms par autortiesību objektu un būtu aizsargājams ar likumu, un kas – ne. Jā, tik tiešām mums ir grūti noticēt, ka kāds varētu pieteikt savas autortiesības uz kādu jaunvārdu vai arī uz kādu terminu. Taču prakse rāda, ka šāda situācija nav hipotētiska, tā ir reāla. Kopš 2005.gada rudens aizvien biežāk parādās tendence iekļaut aizsargājamo darbu lokā arī izstrādātos un pieņemtos terminus, uzlūkojot tos par to izstrādātāju intelektuālo īpašumu, par kura izmantošanu slēdzams īpašs līgums vai vienošanās. Turklāt minētā interpretācija tiek attiecināta ne vien uz izstrādātām terminu vārdnīcām, bet arī uz mazākām kolekcijām, reducējot šo domu līdz pat izteikumam, ka arī viens atsevišķs termins ir ar autortiesībām aizsargājama kolekcija. Un ko tas nozīmē? Ja netiek apturēta prakse, kas pieļauj, ka termini, atsevišķi valodas vārdi un arī valsts apstiprinātas definīcijas ir autortiesību objekts, tas nozīmē, ka to turpmāka lietošana var tikt saistīta ar ierobežojumiem un finansiāliem izdevumiem.
Šā priekšlikuma būtība ir gluži vienkārši noteikt, ka vārds un termins nav autortiesību objekts. Šā priekšlikuma pieņemšana mums ļautu izvairīties no grūti prognozējamiem sarežģījumiem, kādi rastos tad, ja autortiesības attiecībā uz terminiem kāds vēlētos regulēt ar individuālu līgumu palīdzību un līdz ar to gūt par savu terminrades darbu nemotivētu labumu.
Turklāt atgādināšu, ka terminu lietošana oficiālajā un zinātniskajā literatūrā ir noteikta ar Valsts valodas likumu, tātad tie noteiktās jomās ir obligāti vai vismaz vēlami, un latviešu valodas attīstības labad mēs esam ieinteresēti, lai mūsu terminoloģija būtu precīza un lai to lietotu visi latviešu valodas runātāji.
Un tāpēc lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, kuram ir tiešs sakars ar latviešu valodas kvalitāti, ar latviešu valodas konkurētspēju Eiropas Savienībā un kura nepieciešamību beidzamajos trijos gados ir skaidri pierādījusi valodas prakse.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis. Lūdzu!
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti – un to vidū arī es, jūsu padevīgais kalps, – sākotnēji sliecās atbalstīt deputātes Druvietes priekšlikumu. Taču uz komisijas sēdi bija uzaicināti vairāki eksperti, to vidū biedrības “Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra un Latvijas Autoru apvienība” (AKKA/LAA) prezidente dzejniece un rakstniece Māra Zālīte, šīs pašas institūcijas izpilddirektore Inese Paklone un Juridiskās daļas vadītājs, kā arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji, un šo speciālistu viedoklis diemžēl bija pretējs deputātes Inas Druvietes viedoklim.
Kā teica Juridiskā biroja pārstāve Meisteres kundze, autortiesību objekts ir darbs un, atbalstot šo priekšlikumu, būtu radīts precedents – varētu atzīt par darbu kaut ko tādu, kas būtu vienkārši vārds.
Arī Māra Zālīte teica, ka priekšlikumā ietvertā labā griba ir saprotama, taču nav pārliecības, ka Autortiesību likums ir tas, kam jāaizsargā šī situācija… Turklāt būtu jāievieš definīcija – jādefinē, kas ir autortiesību objekts. Taču tas ievestu lielā purvā, jo, tiklīdz tiktu pieņemta tāda norma, būtu jārūpējas, lai tā darbotos un nepaliktu tikai deklarācija.
Līdzīgas domas bija arī AKKA/LAA izpilddirektorei Inesei Paklonei un Kultūras ministrijas Autortiesību un blakustiesību nodaļas vadītājam Guntim Jēkabsonam.
Komisijas deputāti, noslēdzot diskusiju komisijā, sliecās atbalstīt tādu šā ļoti specifiskā jautājuma interpretāciju, kādu to sniedza eksperti.
Un tāpēc komisijas vārdā es aicinu šo priekšlikumu noraidīt.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 1. – deputātes Inas Druvietes priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 50, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis.
2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
4. un 5. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu pret Juridiskā biroja atzinumu par 4. un 5.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis.
6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi! Aicinu jūs balsot par likumprojekta pieņemšanu kopumā otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā izsaku jums pateicību par vienprātīgo atbalstu. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 16.janvāri.
Sēdes vadītājs.
Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16.janvāris. Paldies.
Dz.Ābiķis.
Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītājs.
Pirms pārejam pie citiem darba kārtības jautājumiem, mums jāizskata virkne iesniegumu.
Esam saņēmuši desmit deputātu – Lagzdiņa, Leiškalna, Rubeža un citu deputātu – iesniegumu ar ierosinājumu sēdi turpināt bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīta visa Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtība.
Deputāti iebilst. Tātad ir nepieciešams to izlemt balsojot. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu priekšlikumu – turpināt sēdi bez pārtraukuma! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Mums ir jāizskata arī Saeimas deputātes Vairas Paegles iesniegums: “Lūdzu piešķirt man bezalgas atvaļinājumu 2007.gada 11.janvārī.” Deputātiem iebildumu nav.
Tātad godātie kolēģi! Tā ir tikai informācija jums, jo Prezidijs jau ir piešķīris šo atvaļinājumu.
Tāpat mēs esam saņēmuši 9.Saeimas deputāta Dzintara Jaundžeikara iesniegumu: “Lūdzu man piešķirt bezalgas atvaļinājumu 2007.gada 11.janvārī.” Prezidijs arī šo prasījumu ir apmierinājis.
Un vēl ir saņemts Saeimas deputāta Sergeja Fjodorova iesniegums, ka viņš, balsojot par likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, ir kļūdījies un viņa balsojums ir “par”.
Godātie kolēģi! Varam pāriet pie nākamā darba kārtības punkta. Tas ir likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – Vitālijs Aizbalts. Lūdzu!
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Izskatāmā dokumenta numurs ir 277. Kopumā bija iesniegti astoņpadsmit priekšlikumi.
Tautsaimniecības komisija tos ir izvērtējusi, un es gribu sniegt jums tās viedokli par šiem priekšlikumiem.
1.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Iebildumu nav.
V.Aizbalts.
2.priekšlikums saņemts no Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Daces Lucauas. Šis priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts.
3.priekšlikums saņemts no Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres D.Lucauas. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts.
4.priekšlikums saņemts no Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Vitālija Aizbalta. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts.
5.priekšlikums saņemts no Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra V.Aizbalta. Daļēji atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Pret 5. un 7.priekšlikumu…
V.Aizbalts.
6.priekšlikums saņemts no Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres D.Lucauas. Daļēji atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā.
7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Pret 5., 6. un 7.priekšlikumu un atbildīgās komisijas slēdzienu deputātiem iebildumu nav.
V.Aizbalts.
8.priekšlikums saņemts no Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra V.Aizbalta. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts.
9.priekšlikumā apvienoti abu iepriekš minēto ministriju parlamentāro sekretāru D.Lucauas un V.Aizbalta priekšlikumi. Komisijas slēdziens – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts.
10.priekšlikums saņemts no Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra V.Aizbalta. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts.
11.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts.
Arī 12.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts.
13.priekšlikums saņemts no Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres D.Lucauas. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts.
Arī 14.priekšlikums saņemts no Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres. Arī tas nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts.
15.priekšlikums saņemts no Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra V.Aizbalta. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem pret komisijas slēdzienu iebildumu nav.
V.Aizbalts.
Arī 16. un 17.priekšlikums saņemts no Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra V.Aizbalta. Abi ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Deputāti pret 16. un 17.priekšlikumu neiebilst.
V.Aizbalts.
Un pēdējais – 18.priekšlikums – ir saņemts no Juridiskā biroja. Arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts.
Cienījamie kolēģi! Es lūdzu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Godātie kolēģi, lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
V.Aizbalts.
Paldies kolēģiem par atbalstu! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25.janvāris.
Sēdes vadītājs.
25.janvāris. Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā”. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Andrejs Klementjevs.
A.Klementjevs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Labdien, augsti godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija piedāvā izskatīt likumprojektu “Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā”.
1.priekšlikumu, kuru iesniedza Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Gundars Daudze un Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Stobova, komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
A.Klementjevs.
2.priekšlikumu, kuru iesniedza Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Daudze un Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Stobova, komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
A.Klementjevs.
3.priekšlikumu iesniedza deputāts Miroslavs Mitrofanovs. Komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Miroslavs Mitrofanovs.
M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Vispirms es gribētu atvainoties kolēģiem no Sociālo un darba lietu komisijas. Šo grozījumu es parakstīju, bet nevarēju piedalīties atbildīgās komisijas sēdē, lai izskaidrotu šā priekšlikuma būtību, jo tā saucamā černobiliešu likumprojekta apspriešana notika vienā laikā ar manas – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdi, un toreiz es nevarēju piedalīties Sociālo un darba lietu komisijas sēdē.
Esmu pārliecināts, ka, apspriežot mūsu frakcijas iesniegto priekšlikumu pēc būtības, atbildīgā komisija varēja to vai nu atbalstīt, vai arī piedāvāt savu risinājumu problēmai, kuru mēs, frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, mēģinājām aktualizēt ar šo piedāvāto grozījumu. Tomēr labāk ir kaut ko izdarīt vēlu nekā nekad, tāpēc es gribētu par šo problēmu parunāt vismaz tagad.
Pirms gada mēs saņēmām divas savā starpā nesaistītas vēstules. Vienas vēstules autors 60.gados bija dienējis kodolieroču izmēģinājuma poligonā Kazahstānā, bet otrs bija dienējis Tālajos Ziemeļos, kur Novaja Zemļa arhipelāgā atradās kāds cits kodolieroču izmēģinājuma poligons. Abi karavīri ir saņēmuši paaugstinātu radiācijas starojuma devu, kas izraisīja slimības, un nu viņi abi ir II grupas invalīdi. Viņu vietā varēja būt jebkurš cits militārajam dienestam pakļauts vīrietis, taču nelaime izvēlējās tieši viņus.
Cik daudz Latvijā varētu būt šādu cilvēku, kurus ir sakropļojis dienests armijā, kas bija saistīts ar kodolieročiem vai ar kodoltehnoloģiju izmēģinājumiem? Uzdrošinos apgalvot, ka tādu ir ne vairāk kā pāris desmiti cilvēku. Atgādināšu vēl to, ka runa ir tikai par tiem, kuri kļuvuši par invalīdiem radioaktīvā apstarojuma rezultātā, nevis par visiem bijušajiem karavīriem, kuri teorētiski arī varēja saslimt, strādājot ar kodolmateriāliem. Pēc savas būtības šī grupa ir ļoti līdzīga černobiliešiem. Arī šiem karavīriem nebija izvēles: nodarboties ar kodolmateriāliem vai atteikties no dienesta. Tāpat kā Černobiļas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, arī bijušie karavīri, kas dienēja kodolieroču poligonos, nebija pietiekami aizsargāti no radiācijas vai pat vispār nebija informēti par tās iedarbību un sekām.
Taču tālāk sākas atšķirības: černobilieši pašlaik saņem speciālos atvieglojumus, bet līdzīgos apstākļos saslimušie bijušie karavīri atvieglojumus nesaņem. Tas nav taisnīgi! Un mūsu frakcijas piedāvāto grozījumu mērķis ir iekļaut šo mazo karavīru grupiņu černobiliešu kategorijā, lai arī uz šo grupu varētu attiecināt tādus pašus atvieglojumus, kādi ir paredzēti černobiliešiem.
Mēs esam gatavi saņemt dežūrpārmetumu par to, ka Latvijai nav pienākuma speciāli palīdzēt cilvēkiem, kurus sakropļojis dienests padomju armijā.
Kāds no kolēģiem var teikt, ka par viņiem lai rūpējas Krievija, kas ir pārņēmusi no Padomju Savienības visu ar militārajām kodoltehnoloģijām saistīto mantojumu.
Ko es varu iebilst pret šādu argumentu?
Nelaime ir tāda, ka abu valstu valdības īpaši nesteidzas ar sociālā līguma parakstīšanu, un diez vai nepieciešamība parūpēties par 20 invalīdu likteni spēs paātrināt šo procesu vai pat grozīt samocīto līguma saturu. Šajos apstākļos nav lietderīgi un nav arī cilvēcīgi paļauties uz problēmas risinājumu starpvalstu līmenī.
Aicinu likumdevēju šodien un šeit uzņemties atbildību un attiecināt černobiliešu atvieglojumus arī uz bijušajiem karavīriem, kuri dienesta laikā, kontaktējoties ar kodolmateriāliem, ir cietuši.
Paldies par izpratni!
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā būtu kas piebilstams? Nekas nav piebilstams.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 3. – deputāta Mitrofanova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 41, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Klementjevs.
4.priekšlikumu iesniedza Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Daudze un Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Stobova. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
A.Klementjevs.
5.priekšlikumu daļēji atbalstīja un iestrādāja 6. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Pret 5. un 6.priekšlikumu un pret komisijas atzinumu deputātiem nav iebildumu.
A.Klementjevs.
Lūdzu atbalstīt grozījumus otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – 2, atturas – 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
A.Klementjevs.
Sociālo un darba lietu komisija gaidīs jūsu priekšlikumus līdz 22.janvārim.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Citu priekšlikumu deputātiem nav. Paldies.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (dokumenta reģistrācijas numurs 15/Lp9). Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi! Izskatīsim tos priekšlikumus, kuri ir iesniegti uz otro lasījumu.
1.priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
2.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
3.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
Līdz ar to šajā likumprojektā uz otro lasījumu visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
M.Segliņš.
16.janvāris.
Sēdes vadītājs.
16.janvāris. Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi, izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Izskatīsim iesniegtos priekšlikumus otrajam lasījumam.
1.priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
2.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
3.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
4.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iestrādāts 5. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Sergejs Fjodorovs.
S.Fjodorovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Augsti godātais Prezidij! Godājamie deputāti! Gan 3., gan 4.priekšlikums pirmajā acu uzmetienā liekas loģisks un atbalstāms, tāpēc ka likumprojekta galvenais mērķis ir saglabāt dzīvību avārijās cietušajiem cilvēkiem.
Es arī uzskatu, ka braukšana, nepiesprādzējot drošības jostas, ir ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums. Un vadītājs obligāti jāsoda ar naudas sodu.
Bet padomājiet – vai katru problēmu var atrisināt ar naudas soda apmēra paaugstināšanu? Bija pieņemts lēmums – paaugstināt naudas sodu, ieviest soda punktus par transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko dzērienu iespaidā. Taču šajos Ziemassvētkos tika aizturēts vairāk nekā 170 vadītāju, kas bijuši alkoholisko dzērienu iespaidā. Un tie ir tikai oficiālie dati!
Sakarā ar to es gribu atgādināt, ka pirms dažiem gadiem, kad Līgo naktī bija gājuši bojā vairāk nekā 20 cilvēki, nākotnes labad tika veikta intensīva reklāma – bez jebkādas naudas soda palielināšanas. Visos masu medijos parādījās dažādi raksti un skaidrojumi, Ceļu policijas dežurēšanai bija pievērsta intensīva uzmanība, un jau nākamajos gados un arī šogad Līgo svētku rezultāti bija daudz pozitīvāki.
Godātie kolēģi, padomājiet! Varbūt no valsts puses, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Ceļu policijas puses nav viss izdarīts, lai saglabātu cilvēkiem dzīvību? Varbūt to var panākt bez naudas soda uzlikšanas, bet ar dažiem citiem pasākumiem?
Man negribētos, lai atbildība par autotransporta satiksmes organizēšanu un satiksmes drošību uz Latvijas ceļiem tiktu pārcelta uz satiksmes dalībnieku pleciem – ar naudas soda palielināšanu.
Es aicinu jūs padomāt pirms balsošanas.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs.
Komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš. Lūdzu!
M.Segliņš.
Man īsti nav ko teikt, jo mēs jau nobalsojām par šo priekšlikumu. Debates bija par 3.priekšlikumu, par kuru jau mēs nobalsojām.
Sēdes vadītājs.
Godātie kolēģi! Mēs izskatām 4.priekšlikumu…
M.Segliņš.
4.priekšlikums ir par ātrumu.
Sēdes vadītājs.
Par ātrumu. Tas ir iekļauts, tātad daļēji atbalstīts… iekļauts 5. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas atzinumu par 4. un 5.priekšlikumu? Ir? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu!
Godātie kolēģi! Mēs tagad balsosim par 4.priekšlikumu, kas ir daļēji atbalstīts. (No zāles: “Par kuru?”) Jābalso par 4.priekšlikumu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Jābalso “pret”!”) Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 4.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 31, atturas – 56. Tātad 4.priekšlikums nav atbalstīts.
Savukārt tagad ir jāizšķiras par 5. – Juridiskās komisijas priekšlikumu, kurš ir atbalstīts.
Vai ir citi viedokļi? (No zāles: “Nav! Mēs atbalstām!”) Nav? (No zāles: “Balsot!”) Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 5. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 17, atturas – nav. 5. – Juridiskās komisijas priekšlikums atbalstīts.
M.Segliņš.
6. – Iekšlietu ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un ietverts 7. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par 6. un 7.priekšlikumu.
M.Segliņš.
8.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un ietverts 9. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par 8. un 9.priekšlikumu.
M.Segliņš.
Ir tomēr iebildumi…
Sēdes vadītājs.
Ir? (No zāles dep. J.Dobelis: “Kuram?”) Tātad atklājam debates par 8.priekšlikumu.
Debatēs pieteicies deputāts Sergejs Fjodorovs.
S.Fjodorovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Augsti godājamais priekšsēdētāj! Prezidij! Godātie deputāti!
Es simtprocentīgi piekrītu, ka par braukšanas ātruma pārsniegšanu ir obligāti jāuzliek naudas sods, it sevišķi dzīvojamās zonās un apdzīvotās vietās. Un informācija par to izliekama labi redzamās vietās uz balta fona. Kā teicis Gļebs Žeglovs, zagļiem ir jāsēž cietumā. Vadītāji, kuri rupji pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus, jāsoda ar naudas sodu! Tomēr man ļoti bieži rodas jautājums: kāpēc Ceļu policijas ekipāžas stāv krūmos uz ceļa posmiem, kuros braukšanas ātruma ierobežojumi ir 50 vai 60 kilometru stundā, bet viņus ļoti reti var satikt, piemēram, ceļa posmā Rīga–Ogre? Tagad, izrādās, ir situācijas, ka viņi aiztur vadītājus, kuri pārsniedz braukšanas ātrumu par 10–15 kilometriem stundā, bet “neredz” (pēdiņās) tos vadītājus, kas brauc ar ātrumu 120–130 kilometru stundā ceļa posmos, kuros atļautais ātrums ir 90 kilometru stundā.
Godājamie kolēģi, varbūt ir pienācis laiks mums mainīt kaut ko Ceļu policijas darbības režīmā vai kārtībā? Šajā vasarā es personīgi esmu nobraucis apmēram 2000 kilometrus pa Somijas un Krievijas ceļiem, un – brīnums! – es tur neredzēju nevienu Ceļu policijas ekipāžu vai posteni, bet varu garantēt, ka visi vadītāji ievēroja braukšanas režīmu. Vai tas ir atkarīgs no vadītāju kultūras vai mentalitātes, vai apzinības – to ir grūti pateikt.
Sakarā ar to aicinu jūs, godājamie kolēģi, padomāt: varbūt problēmas atrisinājums nemaz nav naudas soda paaugstināšanā, bet kaut kur citur, arī autovadītāju sagatavošanā? Minēšu vienu piemēru. Ceļu satiksmes noteikumos aizliegts braukt ar pārāk mazu ātrumu, ja tas traucē kopējai transportlīdzekļu plūsmai. Tas ir noteikumu pārkāpums. Taču nevienu reizi es neesmu dzirdējis, ka vadītājs būtu sodīts, ja viņš kavē vai traucē pārējo transportlīdzekļu braukšanu. Bet ar tādu savu braukšanu viņš taču provocē citus vadītājus, kuri kavē darbu vai kaut kādas tikšanās.
Un sakarā ar šo lietu vēl nedaudz parunāšu par autovadītāju sagatavošanu un kvalitāti. Jūs laikam esat jau dzirdējuši par tādām situācijām, kādas tūlīt minēšu. Stāv zīme “40”, bet vadītājs brauc ar ātrumu 70 kilometru stundā. Stāv zīme – “Apstāties aizliegts”, bet viņš apstājas. Ne jau tāpēc, ka viņš apzināti pārkāpj noteikumu prasības, bet tikai tāpēc, ka viņš Ceļu satiksmes noteikumus nezina. Autoskolas piedāvā teorijas kursu apmēram 60 stundu apjomā apgūt divos mēnešos. Braukšanas obligātās stundas – 12–14 stundas. Praktiskā braukšana notiek obligātā maršruta robežās. Un rezultāts ir tas, ka vadītāja vietā mums ir cilvēks, kas knapi var nokārtot eksāmenu departamentā, bet praktiskai braukšanai mūsu ceļu apstākļos viņš nav sagatavots.
Un kādi tieši ir šie ceļu apstākļi? Jūs paši to zināt. Zināt tāpēc, ka paši gandrīz simtprocentīgi esat vadītāji.
Pirmām kārtām jāteic, ka ceļu segums dažos ceļu posmos ir avārijas stāvoklī. Ceļa apzīmējumi bieži vien neatbilst satiksmes drošībai. Brauktuves mala ļoti bieži ir slikti apzīmēta. Ceļu apmales, it sevišķi lauku ceļiem, nav aprīkotas ar gaismas atstarotājiem. Vietas, kurās bieži notiek avārijas, tā saucamie “nāves punkti”, nav apzīmētas un atbilstoši aprīkotas. Ceļu policijas ekipāžas pārsvarā piemēro tikai soda sankcijas, bet nenodarbojas ar ceļu satiksmes negadījumu profilaksi. Ceļu policijas darbinieki nav labi atalgoti, un mašīnas nav atbilstošā līmenī aprīkotas.
Manuprāt, mēs daudz ko vēlamies panākt no ceļu satiksmes dalībniekiem un mazāk – no valsts institūcijām, pašvaldībām un instancēm, kas atbild par satiksmes drošību. Taču tikai ar naudas sodiem šī valsts problēma netiks atrisināta!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs.
Debates turpina deputāts Sergejs Dolgopolovs.
S.Dolgopolovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Man šķiet, ka mēs esam sastapušies ar diezgan interesantu praksi. Ja jau ceļam naudas soda summas par pārkāpumiem, izmantodami to kā budžeta ieņēmumu papildināšanas avotu, vajadzētu pieņemt Administratīvo pārkāpumu kodeksā vienu pantu, kurš reglamentētu naudas soda apmēru saistībā ar minimālo darba algu: ja pieaug minimālā darba alga, automātiski pieaug arī naudas soda apmērs. Ja runājam par to, ka tas ir audzināšanas līdzeklis, tad jāteic, ka diez vai tas ir ietekmīgs un veiksmīgs audzināšanas līdzeklis, jo tas palīdz aizvietot ar sodiem darbus, kuri būtu jāveic, lai nodrošinātu drošību uz ceļiem.
Viens piemērs. Mūsu jaunie ceļi salīdzinājumā ar Lietuvas un Igaunijas ceļiem ir ļoti slikti aprīkoti ar atstarotājiem, kas jau paši par sevi ir drošības līdzeklis. Dabiski, vienkāršāk ir sodīt vadītāju vai gājēju tā vietā, lai pieņemtu kaut kādus konkrētus mērus, lai uzlabotu ceļu satiksmi.
Vakar kolēģi stāstīja, ka Rīgas ielās parādījušās trīs vai četras Ceļu policijas ekipāžas – tās vienkārši stāvējušas uz ielām, veicinājušas disciplīnu uz ielām. Šodien, pieņemot jaunas normas, iekļaujot likumā jaunas normas, mēs stimulējam Ceļu policiju nevis veicināt drošību uz ceļiem, bet iekasēt jaunas summas. Es vispār aicinu neatbalstīt šādu normu ieviešanu.
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš.
Kolēģi, pastāstīšu par tiem sodiem, par to filozofiju, kāda bija Juridiskajai komisijai, palielinot naudas sodu par Ceļu satiksmes noteikumu konkrētu pārkāpumu – ātruma pārsniegšanu.
Lai gan policija vēlējās paaugstināt par visiem pārkāpumiem sodus, mēs vadījāmies pēc principa, ka līdz 30 kilometriem stundā… Tātad naudas sodu par mazākiem pārkāpumiem palielinājām tikai par 10 latiem, bet par rupjiem, tādiem, kur ir virs 30 kilometriem stundā, palielinājām vairāk – par 20 latiem. Līdz ar to tomēr tiktu izvērtēts pārkāpuma raksturs. Manuprāt, mazāks pārkāpums var būt arī nejaušs kaut kādā ziņā, un par to ir mazāks sods. Rupjš pārkāpums noteikti ir jau tad, ja par 30–40 kilometriem stundā… Par tādu pārkāpumu ir bargāks sods. Mēs vadījāmies pēc šāda principa. Līdz ar to Juridiskās komisijas viedoklis par atsevišķiem priekšlikumiem atšķīrās no Iekšlietu ministrijas viedokļa. Tā tas bija arī šajā gadījumā.
8.priekšlikums ir atbalstīts daļēji, un ir piedāvāts 9.priekšlikums – Juridiskās komisijas priekšlikums, ko aicinu atbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Godātie kolēģi, balsosim par 8. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 8.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 26, atturas – 49. Tātad 8.priekšlikums nav atbalstīts.
9. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir komisijā atbalstīts. Vai deputāti iebilst? Ir pieteikušies debatēs.
Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Skaidrs, ka diskusijas par soda bardzības ietekmi uz satiksmes drošību nav rimušas un nerims arī turpmāk. Tomēr ir redzams un var just, ka diemžēl priekšlikumu iesniedzēji neko interesantāku un oriģinālu izdomāt nevar, ierosina tikai to – drakoniski palielināt soda sankcijas. Gribas atgādināt, ka ar cenām mēs jau esam Eiropā, bet ar algām – joprojām Āfrikā. Manuprāt, tautas mazāk situētajai daļai, kas pārvietojas ar veciem braucamajiem, šādi sodi var izrādīties smags pārbaudījums, bet “biezajiem” autovadītājiem jaunie naudas soda apmēri nebūs nekāds īpašs apgrūtinājums. Nu, un jūs taču zināt, ka Rietumeiropā autoceļi ir izgaismoti un nožogoti no visām iespējamām pusēm – gan no gājējiem, gan no dzīvniekiem. Lūk, par ko drīzāk mums ir jādomā, un es aicinu noraidīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītājs.
Turpinām debates. Debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Jūsu priekšā ir Iekšlietu ministrijas, Satiksmes ministrijas un Saeimas Juridiskās komisijas kopdarbs. Es negrasos tērēt jūsu laiku un uzstāties par katru priekšlikumu. Es tikai salīdzināšu apspriežamo 9.priekšlikumu ar pārējiem priekšlikumiem par tarifu paaugstināšanu.
Esmu saskaitījis pavisam 17 šādu priekšlikumu, tostarp četrkārt paaugstināt soda naudu ir ierosināts trijos priekšlikumos, trīskārt – trijos priekšlikumos, divreiz – septiņos priekšlikumos, pusotru reizi – divos priekšlikumos.
Apspriežamais priekšlikums, kas ir viens no diviem vishumānākajiem, paredz paaugstināt soda naudu tikai par vienu trešdaļu. Rezultāts: vidēji soda naudas tiek paaugstinātas gandrīz divarpus reižu. Soda naudas tiek paaugstinātas visu transportlīdzekļu veidu vadītājiem, ieskaitot jātniekus, kā arī pasažieriem un gājējiem.
Pazīstamajā pasakā par Čipolino arī domāja: par ko tad paaugstināt soda naudas? Ja par smiekliem, tad ļaudis pārstās smieties; ja par asarām – pārstās raudāt. Tāpēc nolēma paaugstināt soda naudu par elpošanu – paaugstināt līdz pat tam laikam, kamēr pavalstnieki nepārstās elpot.
Kolēģi! Nedaudz pastāstīšu par idejas autoriem. Iekšlietu ministrija nonāca liberālā “Latvijas Ceļa” pārziņā, Satiksmes ministrija – kristiešu no Latvijas Pirmās partijas pārziņā (tomēr, spriežot pēc likumprojekta, viņi ir tādi paši liberāļi un tikpat lielā mērā kristieši, kādā es – Ķīnas imperators).
Dāmas un kungi, jūs būtu mēģinājuši to izdarīt pirms vēlēšanām!
Gribētos pievērst likumdevēju uzmanību tam faktam, ka priekšlikumi tika iesniegti, tā teikt, “partizānu stilā”: nevis atsevišķa likumprojekta veidā ar anotāciju un pamatojumu, bet gan kā priekšlikumi likumprojekta otrajam lasījumam, kuriem nav nekāda sakara ar likumprojekta sākotnējo tekstu. Tas padarīja neiespējamu likumprojekta publisku apspriešanu.
Es centos labot šo kļūmi – konsultējos ar dažiem vēlētājiem. Viens no tiem teica, ka tādā veidā viņi grasoties papildināt budžetu pēc NATO sammita, cits atcerējās Šlesera pirmsvēlēšanu reklāmu ar gaisā strauji startējošu raķeti. Nu, bet trešais teica dažus vārdus krievu valodā, kurus latviešu valodā nevar principā pārtulkot. Pašus pieklājīgākos no šiem vārdiem es minēšu oriģinālvalodā: “U ņih mentaļitet mentov.” Aptuvenais tulkojums: “Tiem ir mentu mentalitāte.”
Dāmas un kungi! PCTVL frakcijas deputātu mentalitāte principiāli atšķiras no šo deputātu un ministrijas ierēdņu mentalitātes, un mēs par šādu prettautisku likumprojektu nebalsosim.
Aicinu neatbalstīt arī šo konkrēto priekšlikumu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Ej, sēdi taču!”)
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Godātie kolēģi, balsosim par 9. – Juridiskās komisijas atbalstīto priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 19, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.
M.Segliņš.
10. – komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
11. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
12. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
13. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
14. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
15. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
16. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
17. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
18. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
19. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
20. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
21. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
22. – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst… Es atvainojos! Atklājam debates par 22.priekšlikumu.
Debatēs pieteicies deputāts Sergejs Fjodorovs… (No zāles dep. A.Golubovs: “Viņš par 23.!”) Par 23.? Es atvainojos! Pret 22.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
23. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates par 23.priekšlikumu. Deputāts Sergejs Fjodorovs.
S.Fjodorovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Apspriežot attiecības starp gājējiem un vadītājiem, mums ir jāņem vērā Ilfa un Petrova grāmatā “Zelta teļš” izteiktie vārdi, kurus ir teicis Ostaps Suleimans Berta Marija Benders Bejs. Viņš ir teicis tā: “Gājēji ir vislabākā cilvēku daļa.” Bet šeit ir jāņem vērā arī tas, kurā pusē – gājēju vai vadītāju –esam mēs.
Mans autovadītāja stāžs ir lielāks par 35 gadiem, un man šodien gribētos nostāties autovadītāju pusē, tomēr, ņemot vērā esošo situāciju, es esmu nostājies gājēju pusē. Paskaidrošu – kāpēc. Pēdējās dienās jau notiek “karš” starp autovadītājiem un gājējiem. Iedomājieties – tikai vakar laikā no sešiem līdz septiņiem vakarā tikai Rīgā vien tika notriekti septiņi gājēji. Turklāt pieci no viņiem – uz gājēju pārejas. Apzīmētas gājēju pārejas! Man liekas, ka tas ir īsts karš. Un viens no viņiem gāja bojā.
Līdz ar to šis likumprojekts jau sen apspriests avīzēs, tāpēc es tikai akcentēšu tos jautājumus, kurus uzdod cilvēki.
Pirmkārt, gaismas atstarotāji. Kurā vietā tie ir pieejami lauku cilvēkiem – vai tas ir pasts, degvielas uzpildes stacija vai kaut kāds veikaliņš? Cik tie maksā? Šobrīd situācija ir nedaudz uzlabojusies, bet kā bija oktobrī un novembrī? No savas pieredzes varu pateikt: savam mazdēlam es nekur nevaru atrast gaismas atstarotāju.
Otrkārt. Kāpēc šajā mācību gadā Ceļu policija un policija vispār skolās un pirmsskolas iestādēs neveic profilakses darbu, kā tas bija iepriekš, un neveic bezmaksas gaismas atstarotāju izdalīšanu?
Treškārt, gājēju pārejas. Par to var daudz runāt, bet es gribu atgādināt tikai dažas visiem zināmas vietas. Tāda ir Dreiliņos, Koknesē, kur bija problēma ar šo neapzīmēto gājēju pāreju, Pļavniekos, sākot no Keldiša ielas, kur cilvēki rīko slalomus starp braucošiem automobiļiem. Kāpēc bīstamās vietas nav aprīkotas ar gājēju zemceļa vai virsceļa pārejām? To nav grūti izdarīt. Kāpēc bīstamie ceļu posmi un krustojumi nav iežogoti? Gājēju speciālo ceļu izveide arī ir nākamā problēma.
Varu teikt tā: kāpēc nevar izdarīt tā, kā ir Lielvārdē? Visu mūžu tur bija ātruma ierobežojums 40 kilometru stundā, bet vienmēr tur notika uzbraukšana gājējiem. Tagad tur ir izveidots gājēju ceļš. Tagad tur braukšanas ātrums ir 70 kilometri stundā, bet problēmu nav.
Protams, tas nav viss, ko var darīt, bet pašlaik galvenais jautājums ir soda naudas piedziņas mehānisms. Man liekas, ka ministrijas darbinieki ceļa posmā Salaspils–Ogre vai kādā citā naktī nestaigā… Kājām pārvietojas cilvēki, kuri nav spējīgi nopirkt biļeti elektrovilcienā vai autobusā…
Par Latgali man vispār negribētos runāt. Šiem cilvēkiem nav gaismas atstarotāju. Kādā veidā no viņiem tiks iekasēts šis 20 latu lielais naudas sods? Vai viņiem atņems pēdējo sivēntiņu vai teliņu? Aprakstīs pirtiņu? Varbūt konfiscēti tiks gumijnieki?
Līdz ar to mums, godājamie deputāti, vēl ir jāpadomā – jāpadomā un jāpastrādā pie šā likumprojekta.
Es saprotu, ka bieži ir gadījumi, kad gājēji šķērso brauktuvi ārpus gājēju pārejām, neievēro luksoforā sarkano signālu vai alkoholisko dzērienu iespaidā pārvietojas pa brauktuves vidu. Viņus vajag sodīt. Obligāti sodīt! Tomēr ar naudas soda uzlikšanu mēs nevarēsim nodrošināt pārvietošanās kultūru. Un arī ar to saistīto problēmu – satiksmes drošību – mēs vienmēr nevarēsim atrisināt. Obligāti ir jāizstrādā satiksmes drošības valsts programma, kuras tapšanā noteikti jāpiedalās valsts institūcijām, pašvaldībām un citām instancēm, kā arī iedzīvotājiem un visiem satiksmes dalībniekiem. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Turpināsim debates!
Nākamais runā deputāts Kārlis Šadurskis. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Nu, Kārli!” Dep. L.Ozoliņš: “Klausāmies!”)
K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Likuma spēkā esošā redakcija nav nekam derīga, jo 149.panta divdesmit trešajā daļā vienā pantā ir salikti gan gājēji, gan pasažieri. Protams, gājējs par satiksmes noteikumu rupju pārkāpumu, kas varbūt rada avārijas situāciju, ir jāsoda, turpretī pasažieris, piemēram, par drošības jostas nelietošanu nekādā gadījumā nav jāsoda, jo par visu, kas notiek transportlīdzeklī, atbild transportlīdzekļa vadītājs. Ja pasažieris nelieto drošības jostu, tad vadītājam vienmēr ir iespēja ieslēgt labo pagriezienu, nobraukt ceļa malā un izslēgt aizdedzi. “Mīļais draugs, piesprādzējies! Un tad mēs brauksim tālāk.” Tieši tāpat, kā mēs to vienmēr darām ar saviem bērniem, pasakot: “Mīļais bērns, kamēr tev pāri nav jostiņa, mašīna uz priekšu nebrauc!” Līdz ar to šis pants ir jāmaina.
Diemžēl arī Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Turlā priekšlikums nav pieņemams, jo tajā atkal ir sajaukti kopā gājēji un pasažieri.
Tāpēc, godātie kolēģi, šajā lasījumā faktiski ir pilnīgi vienalga, kā mēs balsosim. Šis ir tikai otrais lasījums, bet uz trešo lasījumu šis pants ir jāsakārto – tajā atsevišķi ir jānodala gājēji un pasažieri. Protams, par visiem pasažieru izdarītajiem pārkāpumiem ir atbildīgs vadītājs, bet gājējam ir jāatbild pašam. Un gājējs, ja viņš neatļautā vietā šķērso braucamo daļu vai ārpus apdzīvotajām vietām iet bez atstarotāja, protams, kaut kādā veidā administratīvi ir jāietekmē.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Protams, visiem ceļu satiksmes dalībniekiem, gājējus ieskaitot, arī ir jāuzņemas sava daļa atbildības par Ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu, tomēr šāds vispārīgs formulējums, kas ir iekļauts šajā priekšlikumā, manuprāt, absolūti neder, un es pilnībā piekrītu abiem iepriekšējiem runātājiem. Ir vajadzīga diferencēta pieeja!
Minēšu tikai vienu piemēru. Ar šo normu mēs faktiski uzdodam visiem gājējiem nopirkt atstarotājus un paredzam sodu par šīs normas nepildīšanu. Šī norma attiecas tieši uz visnabagākajiem Latvijas cilvēkiem – uz tiem cilvēkiem, kuriem nav naudas, lai brauktu ar savu mašīnu, un pat nav naudas, lai nopirktu biļeti braukšanai ar sabiedrisko transportu.
Es pieļauju, ka šāda rīcība būtu iespējama ar vienu nosacījumu – ka mēs izdarīsim visu, lai katrs lauku iedzīvotājs varētu bez maksas saņemt atstarotāju. Tad, ja atstarotāji stāvētu kastē, piemēram, pasta nodaļā, skolā, pagasta padomē un tā tālāk, mēs varētu prasīt, lai cilvēki šos atstarotājus nēsā. Bet tagad prasīt, lai nabaga cilvēki, visnabagākie Latvijas cilvēki, par savu naudu pērk šos atstarotājus laikā, kad valsts negrib tērēt minimālas summas šim nolūkam, lai panāktu šo cilvēku drošību, manā skatījumā, vienkārši nav godīgi.
Es domāju, ka pareizi būtu patiešām nodalīt dažādas kategorijas – nodalīt pasažierus no gājējiem, kā arī nodalīt gājēju pārkāpumus, paredzot tos pārkāpumus, kurus patiešām izraisa vienkārši cilvēku bezatbildība, un tos gadījumus, kad valstij būtu jāuzņemas atbildība par to, lai nodrošinātu gājēju drošību.
Es aicinu jūs noraidīt šo priekšlikumu. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu.
Komisijas vārdā – Mareks Segliņš. Vai jums ir kas piebilstams?
M.Segliņš.
23.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! (No zāles dep. A.Bērziņš: “Ai!”…) Balsosim par 23.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 36, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.
M.Segliņš.
24. – atbalstīts daļēji un iestrādāts 25. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Pret 24. un 25.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
26. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Iebildumu nav.
M.Segliņš.
27. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
28. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Iebildumu nav.
M.Segliņš.
Esam, kolēģi, izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 21, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
M.Segliņš.
16.janvāris.
Sēdes vadītājs.
16.janvāris. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” (dokumenta reģistrācijas numurs 83/Lp9). Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Juridiskā komisija ir izskatījusi pirmajā lasījumā valdības iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā”, atbalstījusi to un lūdz arī jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Debatēs neviens deputāts nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret – 1, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
M.Segliņš.
16.janvāris.
Sēdes vadītājs.
16.janvāris. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Likums par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā”…
Sēdes vadītājs.
…Es atvainojos, Imigrācijas likumā. Mēs izskatām likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”.
J.Dalbiņš.
Es atvainojos! Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (dokumenta reģistrācijas numurs 138/Lp9, izskatāmā dokumenta numurs 313). Šis likumprojekts ir saistīts ar Eiropas Savienības Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/81 EK ieviešanu.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 10.janvāra sēdē apsprieda likumprojektu un konceptuāli to atbalstīja.
Lūdzam Saeimu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītājs.
Godātie kolēģi, vispirms mums ir jālemj par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Mums ir jābalso arī par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un likumprojekta izskatīšanas laiku.
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 18.janvāris. Un izskatīt 25.janvārī.
Sēdes vadītājs.
18.janvāris un 25.janvāris.
J.Dalbiņš.
Izskatīt 25.janvārī otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Iebildumu nav. Lēmums pieņems. Paldies.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Likums par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Izskatāmā dokumenta numurs 314 – likumprojekts “Likums par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā”.
Šis likumprojekts ir saistīts ar grozījumiem Imigrācijas likumā. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja šo likumprojektu savā sēdē, atbalstīja to konceptuāli un lūdz noteikt šim likumprojektam steidzamību.
Sēdes vadītājs.
Godātie kolēģi! Vispirms mums ir jālemj par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Tagad balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un likumprojekta izskatīšanas dienu.
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 18.janvāris. Izskatīt 25.janvāra sēdē.
Sēdes vadītājs.
Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Godātie kolēģi! Mums visi darba kārtības punkti ir izskatīti. Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, gribu paziņot, ka mums vēl ir jubilāri, kuri šodien būtu sveicami.
Un vispirms es gribu sveikt deputātu Jakovu Plineru viņa apaļajā jubilejā! (No zāles dep. J.Dobelis: “Jaša, Jaša!”) (Aplausi.)
Tāpat mēs sveicam deputātu Uldi Briedi viņa pusapaļajā jubilejā!(No zāles: “O-o!”) (Aplausi.)
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aija Barča, Inta Feldmane, Andris Bērziņš (ZZS), Vaira Paegle, Ina Druviete, Dzintars Jaundžeikars, Sandra Kalniete, Arturs Krišjānis Kariņš, Visvaldis Lācis, Linda Mūrniece, Leopolds Ozoliņš (No zāles: “Ir!”), Dzintars Rasnačs, Ērika Zommere, Kārlis Šadurskis un Viktors Ščerbatihs.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Sēdi slēdzu.