Ministru kabineta rīkojums Nr.35

Rīgā 2007.gada 17.janvārī (prot. Nr.4 8.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamo īpašumu Rīgā, Brīvības ielā 96

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1050) ir izskatījis sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Baltijas Distributoru Grupa” (vienotais reģistrācijas Nr.40003244066) 2004.gada 20.oktobrī iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2005.gada 1.septembrī ar Nr.1.33/3217-5909) un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “DLV” (vienotais reģistrācijas Nr.40003227719) 2006.gada 24.janvārī iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā ar Nr.1.54).

2. Privatizācijas ierosinātāji:

2.1. sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Baltijas Distributoru Grupa” ierosina privatizēt nekustamā īpašuma daļu – teātra ēku (lit. Nr.2) un tai piekrītošo zemesgabalu – Rīgā, Brīvības ielā 96 (kadastra Nr. 0100 028 0049);

2.2. sabiedrība ar ierobežotu atbildību “DLV” ierosina privatizēt nekustamo īpašumu – zemesgabalu 3371 m² platībā, teātra ēku (lit. Nr.2) un administratīvo ēku (lit. Nr.1) – Rīgā, Brīvības ielā 96 (kadastra Nr. 0100 028 0049).

3. Pēc privatizācijas ierosinājumu izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. nekustamais īpašums Rīgā, Brīvības ielā 96 (kadastra Nr. 0100 028 0049), sastāv no zemesgabala 3371 m² platībā, administratīvās ēkas (lit. Nr.1) un teātra ēkas (lit. Nr.2) (turpmāk – valsts īpašuma objekts). 1997.gada 7.februārī minētais nekustamais īpašums reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.6156 uz valsts vārda Kultūras ministrijas personā. 2005.gada 19.decembrī izdarīts ieraksts uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā. Pamatojoties uz nekustamā īpašuma Rīgā, Brīvības ielā 96, 2005.gada 31.augusta pārņemšanas aktu, valsts īpašuma objekts ar 2005.gada 1.septembri ir nodots valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā;

3.2. valsts īpašuma objekts uz atšķirīgiem nomas līguma termiņiem ir iznomāts četriem nomniekiem:

3.2.1. sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Baltijas Distributoru Grupa” līdz 2025.gada 14.jūnijam ir iznomāta teātra ēka (lit. Nr.2) un tai piekrītošais zemesgabals. Nomas tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā. Valsts īpašuma objekts tika nodots nomā kultūras pasākumu organizēšanai – džeza, latviešu mūzikas un pasaulē populāras mūzikas koncertu, mūziklu, izrāžu, dažādu izklaides pasākumu rīkošanai un citai nomnieka statūtos paredzētajai darbībai;

3.2.2. sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Hermess XXI” līdz 2009.gada 31.decembrim ir iznomāta administratīvās ēkas (lit. Nr.1) daļa 33,5 m² platībā. Nomas tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā;

3.2.3. sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Aka” līdz 2009.gada 7.novembrim ir iznomāta administratīvās ēkas (lit. Nr.1) daļa 59,3 m² platībā. Nomas tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā;

3.2.4. sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “DLV” līdz 2027.gada 30.jūnijam ir iznomāta administratīvās ēkas (lit. Nr.1) daļa 506,1 m² platībā (nomas tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā) un līdz 2011.gada 31.maijam – administratīvās ēkas (lit. Nr.1) daļa 49,8 m² platībā;

3.3. saskaņā ar noslēgtajiem nomas līgumiem:

3.3.1. sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Baltijas Distributoru Grupa” kopējo veikto ieguldījumu apmērs valsts īpašuma objektā nedrīkst pārsniegt 850000 latu;

3.3.2. sabiedrības ar ierobežotu atbildību “DLV” kopējo veikto ieguldījumu apmērs valsts īpašuma objektā nedrīkst pārsniegt 80000 latu;

3.4. saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 “Kultūras ministrijas nolikums” 4., 5. un 6.punktu valsts īpašuma objekts ir nepieciešams kultūras politikas īstenošanai;

3.5. vēsturiski valsts īpašuma objektā ir atradies Rīgas Muzikālais (operetes) teātris. Valsts īpašuma objektā atrodas skatuve, skatītāju zāle, kā arī visas nepieciešamās palīgtelpas dažādu kultūras pasākumu norisei. Valsts īpašuma objekts ir akustiski piemērots muzikālām izrādēm, koncertiem un teātra izrādēm. Noslēgtais nomas līgums ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Baltijas Distributoru Grupa” paredz – ja nomas līgums tiek lauzts vai izbeidzas, nomnieks saskaņā ar abu pušu parakstīto shēmu apņemas atjaunot skatuvi tās sākotnējā stāvoklī, kāda tā bija pirms rekonstrukcijas uzsākšanas;

3.6. saskaņā ar nacionālās programmas “Kultūra” (apstiprināta Ministru kabineta 2001.gada 20.februāra sēdē (prot. Nr.8 37.§)) apakšprogrammu “Teātris” valsts īpašuma objektu (pēc spēkā esošo nomas līgumu laušanas vai izbeigšanās) paredzēts izmantot nekomerciālo profesionālo kultūras institūciju, kas darbojas pēc projektu principa, nodrošināšanai ar piemērotām telpām, kā arī dažādu skatuves mākslas festivālu un teātru viesizrāžu norisei;

3.7. projektu teātra izvietošana valsts īpašuma objektā veicinās radošās daudzveidības attīstību, kā arī kultūras pieejamību. Politikas pamatnostādnēs “Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.–2015.gadam. Nacionāla valsts” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa rīkojumu Nr.264 “Par ilgtermiņa politikas pamatnostādnēm “Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.–2015.gadam. Nacionāla valsts””) (turpmāk – vadlīnijas) V sadaļā “Kultūrpolitikas vīzija, stratēģiskie mērķi un prioritātes” noteikts, ka kultūrpolitikas ilgtermiņa stratēģiskie mērķi ir labvēlīgas vides veidošana radošās daudzveidības attīstībai un līdzsvarots kultūras process, un kultūras pieejamība visā Latvijas teritorijā. Viens no svarīgākajiem vadlīnijās noteiktajiem uzdevumiem ir apzināt un veidot nacionālas nozīmes kultūras objektu tīklu visā Latvijas teritorijā un veidot atbalsta mehānismus to saglabāšanai, atjaunošanai un būvniecībai (1.tabulas 1.5.3.apakšpunkts).

Izpildot vadlīniju 7.8.1.apakšpunktā paredzēto darbības virzienu – renovēt un modernizēt kultūras infrastruktūru un materiāli tehnisko bāzi –, un saskaņā ar programmu “Mantojums – 2018. Kultūras infrastruktūras uzlabošanas programma 2006.–2018.gadam” (apstiprināta ar Ministru kabineta 2006.gada 16.maija rīkojumu Nr.347 “Par programmu “Mantojums – 2018. Kultūras infrastruktūras uzlabošanas programma 2006.–2018.gadam””) valsts īpašuma objekts iekļauts kultūras objektu un plānoto darbu un izmaksu saraksta 3., 4. un 5.kārtā (programmas pielikuma 3.tabula);

3.8. valsts īpašuma objekta atrašanās Rīgas vēsturiskajā centrā ļauj nodrošināt kultūras pasākumu pieejamību plašam sabiedrības lokam, un nav nepieciešami lieli finanšu ieguldījumi infrastruktūras izveidei, jo tādu kultūras funkciju veikšanai kā teātra vai muzikālo izrāžu darbība nepieciešamas specifiskas telpas un infrastruktūra. Līdz ar to secināms, ka, saglabājot valsts īpašumā valsts īpašuma objektu, tiktu nodrošināta Latvijas kultūras procesam nepieciešamo funkciju veikšana, izmantojot esošo infrastruktūru. Tas ļautu ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, kādi būtu nepieciešami jauna objekta būvniecībai.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome), lemjot par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai šī valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.

5. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešajā daļā ietverto principu valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Saglabājot valsts īpašumā valsts īpašuma objektu, tiks nodrošināta sabiedrības interesēm atbilstošas kultūras politikas īstenošana un teātru un kultūras radošās daudzveidības attīstība.

6. Ikvienas personas tiesību ierobežojumu pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, jāatbilst samērīguma principam – ja publiskā vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.

7. No minētajiem apsvērumiem secināms, ka valsts īpašuma objekta nodošana privatizācijai nav pamatota.

8. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piekto daļu, Ministru kabinets nolemj noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Baltijas Distributoru Grupa” un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “DLV” privatizācijas ierosinājumus un atteikt nodot privatizācijai valsts nekustamo īpašumu, jo valsts īpašuma objekts nepieciešams kultūras politikas īstenošanai.

9. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīgā, Antonijas ielā 6, LV-1010) mēneša laikā no rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Kultūras ministra vietā – veselības ministrs G.Bērziņš