Par Valsts prezidentes vizīti Hamburgas federālajā zemē

24. un 25.februārī Valsts prezidente Dr. Vaira Vīķe–Freiberga pēc Brīvās un Hanzas pilsētas Hamburgas Senāta prezidenta un birģermeistara Ortvina Rundes ielūguma uzturēsies oficiālā vizītē Hamburgā.

24.februāra vakarā Valsts prezidentei plānota tikšanās ar "Vereins–und Westbank Hamburg" direktoru padomi un sarunas ar Hamburgas uzņēmējiem, kuri iesaistīti ekonomiskajā sadarbībā ar Latviju. "Vereins–und Westbank" ir lielākā Vācijas investore Latvijā (24 miljoni ASV dolāru kapitālieguldījums). Vizītes ietvaros Valsts prezidente tiksies ar Hamburgas federālās zemes vadību, Hamburgas birģermeistaru un pilsētas Senāta locekļiem.

25.februārī Valsts prezidente aicināta uzstāties ar galvenā viesa uzrunu Hamburgas pilsētas ikgadējā svinīgajā pasākumā "Mateja maltīte". Svinīga maltīte ap Mateja dienu, t.s. Mateja maltīte, Brīvajā un Hanzas pilsētā Hamburgā ir sena tradīcija. Rakstos šīs svinības pirmoreiz datētas 1356.gadā. Mateja dienu svinēja 24. februārī. Ap šo laiku Hamburgas Senāts svinīgas maltītes ietvaros paziņoja pilsētas iedzīvotājiem, kā arī Hamburgai labvēlīgajām varām par Senāta jautājumu jauno izkārtojumu gadam.

Lai arī mūsdienās darba kārtību jaunajam gadam Senāts pieņem savā pirmajā sēdē, Hamburga saskaņā ar tradīciju katru gadu ap 24. februāri rīko Mateja maltīti. Uz svinīgo maltīti tiek aicināti Hamburgas politiķi, saimniecisko aprindu, kultūras, zinātnes, kā arī baznīcas pārstāvji — kopā ap 400 personu. Mūsdienās Mateja maltīte ir notikums ar starptautisku skanējumu. Hamburgai labvēlīgās varas pārstāv konsulārais korpuss (Hamburga ieņem pirmo vietu pasaulē kā pilsēta, kurā ir visvairāk konsulātu. Pēc 1998. gada datiem, Hamburgā bija 99 konsulāti, ģenerālkonsulāti, goda konsulāti).

Līdz šim Mateja svinīgajā maltītē goda viesa statusā ir piedalījušies:

Dr. Francis Vranickis, Austrijas federālais prezidents, prof. Dr. Rita Zismūte, VFR Bundestāga prezidente 1991.g.;

Dr. Vītauts Lansberģis, Lietuvas Seima priekšsēdētājs, Dr. Manfrēds Štolpe, Brandenburgas ministru prezidents 1992.g.;

Lennarts Meri, Igaunijas prezidents, prof. Rihards Šrēders, Berlīnes Humbolta universitātes Teoloģijas fakultātes dekāns 1994.g.;

Pols Nīrups Rasmusens, Dānijas ministru prezidents, Dr. Helmūts Kols, VFR federālais kanclers 1996.g.;

un Vīms Koks, Nīderlandes ministru prezidents, Dr. Johanness Raus, Ziemeļreinas–Vestfālenes ministru prezidents 1997.g.

V.Vīķe–Freiberga apmeklēs izdevuma "Der Spiegel" redakciju, sniegs intervijas izdevumiem "Fokus", "Die Welt" un "Hamburger Abendblatt", kā arī sniegs interviju ziņu aģentūrai DPA.

Latvijai ir izveidojusies stabila un aktīva sadarbība ar Ziemeļvācijas federālajām zemēm, tai skaitā ar Hamburgu. Hamburgā vizītē 1996. gadā ir uzturējies Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Savukārt 1999. gada oktobrī Rīgā uzturējās Hamburgas pilsētas vadības un uzņēmēju delegācija.

Dinamiska politiskā dialoga uzturēšana ar Vāciju ir viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm. Ņemot vērā VFR federālo zemju ekonomisko un kultūras patstāvību, kā arī to pārstāvniecību Eiropas Savienības institūcijās, tieša un nepastarpināta sadarbība ar Vācijas federālajām zemēm ir Latvijas ārpolitikas prioritārs jautājums.

Hamburga Latvijai ir aktīva un nozīmīga ekonomiskās un tirdznieciskās sadarbības partnere. 1998. gadā Latvijas un Hamburgas divpusējās tirdzniecības apgrozījums bija ap 140 miljoniem Vācijas marku. Aptuveni 200 Hamburgas uzņēmumi veic tirdzniecības darījumus ar Latviju. Latvijā darbojas ap 20 Hamburgas uzņēmumu meitas uzņēmumu vai kopuzņēmumu, nozīmīgākie no tiem — "Paletten–Service Hamburg GmbH", kuras uzņēmumi darbojas Rīgā, Madonā un Jelgavā, "Vereins–und Westbank Hamburg" filiāle Rīgā "Vereinsbank–Rīga", "DFDS Transport GmbH Hamburg", "Kuehne&Nagel Transport GmbH", u.c.

Hamburgas osta, kas ir lielākā Vācijas osta un otra lielākā konteineru osta Eiropā, ir kļuvusi par nozīmīgu no Latvijas izejošo konteineru tranzīta ostu.

Izvērsta ir Latvijas un Hamburgas federālās zemes sadarbība izglītībā un kultūrā. Hamburgā atrodas Bundesvēra vadības akadēmija, kas ir augstākā militārā mācību iestāde Vācijā, tajā zināšanas iegūst arī Latvijas militārās personas. Kultūrā laba sadarbība ir izveidojusies starp Hamburgas un Rīgas pilsētu operām.

Brīvā un Hanzas pilsēta Hamburga ir lielākais Vācijas un Eiropas ārējās tirdzniecības centrs. Tajā atrodas vairāk nekā 2000 ārējās tirdzniecības uzņēmumu un 3000 ārvalstu uzņēmumu pārstāvniecības. Vairāk nekā 36 procenti Vācijas ārējās tirdzniecības apgrozījuma ar Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstīm notiek caur Hamburgas ostu.

Hamburgas federālā zeme tiek uzskatīta par ekonomiski spēcīgāko un turīgāko Eiropas Savienības reģionu.

Hamburga ir vācu apdrošināšanas saimniecības metropole un lielākā banku pilsēta Vācijā. Tajā atrodas ap 60 Vācijas banku, un 37 ārvalstu bankas Hamburgā izvietojušas savas pārstāvniecības. Hamburga vienlaikus ir arī Vācijas masu informācijas līdzekļu metropole. Pilsētā atrodas tādi pasaulē pazīstami uzņēmumi kā "Axel Springer Verlag AG", "Spiegel Verlag", "Deutche Presse Agentur" u.c. Hamburgā tiek publicēti tādi pasaulē pazīstami izdevumi kā "Der Spiegel", "Die Zeit", "Stern" un "Bild".

Valsts prezidenta preses dienests