Ministru kabineta 2007.gada 16.janvāra sēdē

 

MK: Par izmaiņām Ministru kabineta Apbalvošanas padomes sastāvā

Ministru kabineta 16.janvāra sēdē pieņemts grozījums rīkojumā “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 26.janvāra rīkojumā Nr.57 “Par Ministru kabineta Apbalvošanas padomi””.

Saskaņā ar minēto rīkojumu Apbalvošanas padomes sastāvā ir septiņi locekļi. Tā kā Ministru prezidenta padomniece Ilze Stobova ir atstājusi šo amatu, lai nodrošinātu pilnvērtīgu Apbalvošanas padomes darbu, par Apbalvošanas padomes locekli apstiprināts Ministru prezidenta padomnieks Ilmārs Šlāpins.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

 

ĀM: Par likumprojektiem, kas saistīti ar Kotonū nolīgumu

16.janvārī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti likumprojekti: “Par Nolīgumu, ar ko groza Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas tika parakstīts Kotonū 2000.gada 23.jūnijā” (turpmāk – Nolīgums, kas groza Partnerattiecību nolīgumu); “Par Iekšējo nolīgumu starp dalībvalstu valdību pārstāvjiem Padomes sanāksmē, ar ko groza Iekšējo nolīgumu (2000.gada 18.septembris) par pasākumiem, kas jāveic, un procedūrām, kas jāievēro, īstenojot ĀKK un EK partnerattiecību nolīgumu” (turpmāk – Iekšējo nolīgumu par procedūrām); “Par Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Iekšējo nolīgumu par Kopienas palīdzības finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2008.gada līdz 2013.gadam atbilstīgi ĀKK-EK partnerattiecību nolīgumam un par finansiālas palīdzības piešķiršanu Aizjūras zemēm un teritorijām, uz ko attiecas EK Līguma ceturtā daļa” (turpmāk – Iekšējais nolīgums par palīdzības finansēšanu).

Iestājoties ES, saskaņā ar pievienošanās akta 6.panta 4.punktu jaunās dalībvalstis vienlaikus pievienojas arī 2000.gadā noslēgtajam Kotonū nolīgumam. Tas ir noslēgts starp Eiropas Kopienu (EK) un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm, lai veicinātu ĀKK valstu ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību, mieru, drošību, kā arī vairotu stabilitāti un stiprinātu demokrātisku politisko vidi šajās valstīs, piešķirot tām finansiālu atbalstu ar īpaši šim mērķim izveidotu Eiropas Attīstības fondu (EAF).

ES dalībvalstis, lai saskaņotu savstarpējo rīcību, īstenojot Kotonū nolīgumu, 2000.gada 18.septembrī pieņēma Iekšējo nolīgumu, kas atrunā pasākumus, lai veidotu kopējo nostāju ĀKK un EK Ministru padomē un procedūras, vadoties pēc kurām ES dalībvalstis varētu rast risinājumu attiecībā uz jebkādiem savstarpējiem strīdiem ar Kotonū līgumu saistītos jautājumos.

Ievērojot noteikto Kotonū nolīgumā, 2005.gadā tas tika pārskatīts, vienojoties par Nolīgumu, kas groza Partnerattiecību nolīgumu, un vienlaikus radās nepieciešamība veikt grozījumus Iekšējā nolīgumā, pieņemot Iekšējo nolīgumu par procedūrām.

Pārskatot Kotonū nolīgumu, jāveido jauns Eiropas attīstības fonds ar jaunu finanšu piešķīrumu laika posmam no 2008.–2013.gadam. Finanšu sadalījums un lēmums par 10.Eiropas attīstības fonda izveidi tiek atrunāts Iekšējā nolīgumā par palīdzības finansēšanu.

Visi trīs starptautiskie līgumi ir parakstīti. Likumprojekti, kas paredz tos ratificēt, 2006.gadā tika apstiprināti Ministru kabinetā un iesniegti Saeimā. Likumprojektus 8.Saeimas sasaukuma laikā nepaspēja izskatīt nevienā lasījumā. Lai likumprojektus turpinātu skatīt 9.Saeimas sasaukumā, tie bija atkārtoti jāapstiprina Ministru kabinetā.

 

ĀM: Par grozījumiem Krimināllikumā saistībā ar terorisma novēršanu 

Otrdien, 16.janvārī, Ministru kabinets apstiprināja Ārlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Grozījumi Krimināllikumā nepieciešami, lai izpildītu 2005.gada 16.maija Eiropas Padomes Konvencijas par terorisma novēršanu (turpmāk – Konvencija) prasības, kuru pēc “Grozījumu Krimināllikumā” stāšanās spēkā Latvija plāno ratificēt.

Latvijas ārlietu ministrs Konvenciju parakstīja 2006.gada 19.maijā. Konvencijas 5.–7.pants paredz darbības, kas tās dalībvalstīm ir jāpadara krimināli sodāmas: publisks aicinājums veikt teroristisku nodarījumu, teroristu vervēšana un teroristu apmācība.

Ar 2005.gada 29.jūlija Ministru prezidenta rīkojumu Nr.321 tika izveidota darba grupa, lai sagatavotu informatīvo ziņojumu par iespēju ratificēt šo Konvenciju un konkretizētu ar ratifikāciju saistītos nepieciešamos grozījumus tiesību aktos. 2006.gada 22.augustā Ministru kabinets apstiprināja darba grupas sagatavoto informatīvo ziņojumu, kurā pausta nepieciešamība izdarīt grozījumus Krimināllikumā, lai Konvenciju varētu īstenot Latvijā.

Spēkā esošā Krimināllikuma redakcijas ietvarā ir iespējams krimināli sodīt Konvencijas 6.pantā paredzēto nodarījumu – teroristu vervēšanu.

Šobrīd Krimināllikums neparedz sodu par publisku aicinājumu veikt terora aktu.

Pašreiz Krimināllikums neparedz arī atbildību par teroristu grupas izveidošanu, lai gan, ja tiek izveidota teroristu grupa, tās mērķis ir veikt teroristisku nodarījumu, un šāds mērķis jau ir pietiekami bīstams, lai par tāda esamību personu sauktu pie kriminālatbildības. Teroristu grupas izveidošana ietver arī teroristu apmācību teroristisku nodarījumu veikšanai.

Grozījumu izdarīšana Krimināllikumā nodrošinās Konvencijas prasību izpildi, paredzot kriminālatbildību arī par publisku aicinājumu veikt teroristisku nodarījumu un teroristu apmācību.

Tāpat likumprojekts paredz izdarīt grozījumus Krimināllikuma 88.¹pantā, kurā pašlaik ir lietots termins “teroristu organizācija”, bet 88.pantā sniegta definīcija “teroristu grupa”. Organizācija nozīmē, ka personas iepriekš ir vienojušās par uzdevumu un funkciju sadali, lai gan, teroristiem apvienojoties, tas bieži nav veikts, līdz ar to grupa ir daudz piemērotāks definējums, jo saskaņā ar Krimināllikuma vispārīgo daļu grupa tiek saprasta kā noziedzīgs veidojums, kam nav nepieciešams, lai funkciju sadale tiktu veikta. Lai nodrošinātu konsekventu terminoloģijas lietojumu Krimināllikumā, jāizdara grozījumi tā 88.¹pantā, vārdu “organizācija” aizstājot ar vārdu “grupa”.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

 

FM: Par valsts fondēto pensiju pārvaldītāju iespējām ieguldīt līdzekļus

Ministru kabinets otrdien, 16.janvārī, atbalstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izstrādātos un Finanšu ministrijas virzītos grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā. Šie grozījumi valdībā tika izskatīti jau atkārtoti, pirmo reizi tie bija akceptēti 2006.gada 24.oktobrī, bet pēc Saeimas Prezidija lēmuma izvērtēt grozījumu nepieciešamību atkārtoti iesniegti izskatīšanai MK sēdē.

Likumprojekts dos iespēju valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājiem piedāvāt shēmas dalībniekiem diversificētākas valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldīšanas iespējas, tādējādi mazinot ar ieguldīšanu saistītos riskus un, iespējams, palielinot uzkrāto pensiju otrā līmeņa kapitālu.

Atbilstoši grozījumiem turpmāk valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus būs iespējams ieguldīt riska kapitāla tirgū, nosakot ierobežojumus 5% apmērā no ieguldījumu plāna aktīviem, kā arī ieguldījumu fondos, ko pārvalda pats valsts fondēto pensijas shēmas līdzekļu pārvaldītājs (ar 10% ierobežojumu). Savukārt ieguldot valsts un pašvaldību vērtspapīros, kurus emitējušas valstis, kas nav Eiropas Ekonomikas zonā vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, ja šie vērtspapīri ir iekļauti Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētā regulētajā tirgū, noteiks 10% ierobežojumu no ieguldījuma plāna aktīviem.

Tāpat grozījumi paredz iespēju palielināt pieļaujamos valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu limitus kapitāla un tiem pielīdzināmos vērtspapīros no 30 līdz 50%, bet no 5 līdz 15% tiek palielināti atļautie ieguldījumi ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju vienā grupā esošu komercsabiedrību emitētajos finanšu instrumentos.

Saskaņā ar izmaiņām fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam būs iespēja nodot tā pārvaldīto ieguldījumu plānu citam fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam, kas vismaz gadu ir pārvaldījis valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus. Ja līdzekļu pārvaldītājs gada laikā pēc nodotā ieguldījumu plāna pārņemšanas groza ieguldījumu plāna ieguldījumu politiku vai palielina darījumu ar ieguldījumu plānu līdzekļiem un ieguldījumu pārvaldīšanas izmaksas vai atlīdzības, šādi grozījumi stāsies spēkā ne ātrāk kā sešus mēnešus pēc attiecīgo līguma grozījumu noslēgšanas.

Sagatavojot normatīvā akta projektu, ir notikušas konsultācijas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konsultatīvo finanšu un kapitāla tirgus padomi. Grozījumi likumā ir pieejami Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapā www.fktk.lv.

 

FM: Par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padomes nolikumu

Otrdien, 16.janvārī, valdība apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par Eiropas Kopienu (EK) finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padomes nolikumu. Padome darbosies kā konsultatīva koleģiāla institūcija, lai veicinātu vienotas EK finanšu interešu aizsardzības valsts politikas ieviešanu un attīstību.

MK noteikumos “Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padomes nolikums” tiek reglamentēti padomes uzdevumi un tiesības, kā arī noteikti padomes darba organizācijas un lēmumu pieņemšanas principi. Nolikums arīdzan paredz, kādai jābūt padomes struktūrai – padomi veido vienpadsmit pārstāvji, to skaitā trīs pārstāvji no FM, viens pārstāvis no Tieslietu ministrijas (TM), Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Ģenerālprokuratūras (ĢP), Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), Valsts policijas un citām valsts institūcijām, kuru darbiniekiem ir zināšanas un pieredze krāpšanas apkarošanā valsts pārvaldē, arī EK finanšu interešu aizsardzībā.

Padomes uzdevums ir koordinēt vienotu EK finanšu interešu aizsardzības pasākumu īstenošanu, izvērtēt Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) informācijas pieprasījumus un sniegt ierosinājumus par atbildīgās institūcijas noteikšanu konkrēta jautājuma izskatīšanai un atbildes sagatavošanai, kā arī sniegt ieteikumus EK finanšu interešu aizsardzības uzlabošanai. Tāpat institūcijas uzdevumos ietilpst nepieciešamās informācijas saņemšana no valsts pārvaldes iestādēm, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā garantējot ierobežotas pieejamības informācijas saglabāšanu.

Lēmumu par šādas padomes izveidi MK pieņēma 26.septembrī pēc iepazīšanās ar FM sagatavoto informatīvo ziņojumu, kurā bija raksturota sadarbība ar OLAF un krāpšanas apkarošanas koordinēšanas sistēma Latvijā.

Sākotnēji sadarbības koordinēšanai ar OLAF Latvijā tika izveidota darba grupa, kurā darbojās pārstāvji no FM, ĢP, VID, TM, KNAB, Iepirkumu uzraudzības biroja, Latvijas Bankas, Valsts kontroles u.c. institūcijām, kuru speciālisti ir atbildīgi vai iesaistīti iespējamo neatbilstību un Eiropas Savienības fondu izkrāpšanas gadījumu izmeklēšanā vai šādu izmeklēšanu uzraudzībā. Padome turpinās veikt tās funkcijas, ko šobrīd pilda darba grupa.

 

FM: Par Preiļu rajona pašvaldību NĪN prognozi un dotācijām no PIF

Otrdien, 16.janvārī, Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavoto grozījumu projektu noteikumiem par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda (PIF) ieņēmumiem un to sadales kārtību 2007.gadā. Noteikumos tiek precizēta Preiļu rajona pašvaldību nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) prognoze par zemi un attiecīgo Preiļu rajona pašvaldību dotācijas no pašvaldību izlīdzināšanas fonda apmēru. Izstrādātajos grozījumos, kas pielāgojami ar 2007.gada 1.janvāri, ir veikti precizējumi tikai Preiļu rajona pašvaldību ietvaros un veiktās izmaiņas neskar citām pašvaldībām aprēķināto no izlīdzināšanas fonda izmaksājamo dotāciju vai izlīdzināšanas fondā veicamās iemaksas, kā arī noteikto finanšu nepieciešamību. Līdz ar valdības apstiprinātajiem grozījumiem noteikumos, dotācijas Preiļu rajona pašvaldībām no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda tagad ir noteiktas šādas:

Novads, pagasts	Nepieciešamais nodrošinājums no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda (latos)	Dotācija no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā iemaksātajiem līdzekļiem (%)
Līvānu novads	Ls 495 671,00	0,6354597%
Aglonas pagasts	Ls 180 039,00	0,2308134%
Jersikas pagasts	Ls 36 989,00	0,0474206%
Pelēču pagasts	Ls 117 596,00	0,1507603%
Riebiņu novads	Ls 758 112,00	0,9719141%
Rudzātu pagasts	Ls 91 859,00	0,1177650%
Saunas pagasts	Ls 147 914,00	0,1896286%
Sutru pagasts	Ls 89 984,00	0,1153612%
Vārkavas novads	Ls 236 118,00	0,3027078%

 Un atbilstoši – Preiļu rajona pašvaldību vērtēto ieņēmumu prognoze – iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un NĪN:

Novads, pagasts	IIN (latos)	NĪN par zemi (latos)	NĪN par ēkām (latos)	Vērtētie ieņēmumi kopā (latos)
Preiļu novads	Ls 2 163 483,00	Ls 38 856,00	Ls 53 476,00	Ls 2 255 815,00
Līvānu novads	Ls 1 758 216,00	Ls 54 883,00	Ls 26 915,00	Ls 1 840 014,00
Aglonas pagasts	Ls 323 790,00	Ls 11 123,00	Ls 2 386,00	Ls 337 299,00
Jersikas pagasts	Ls 155 000,00	Ls 12 710,00	Ls 15 474,00	Ls 183 184,00
Pelēču pagasts	Ls 64 839,00	Ls 9 607,00	Ls 148,00	Ls 74 594,00
Riebiņu novads	Ls 586 045,00	Ls 77 098,00	Ls 4 979,00	Ls 668 122,00
Rudzātu pagasts	Ls 110 676,00	Ls 14 071,00	Ls 219,00	Ls 124 966,00
Saunas pagasts	Ls 91 063,00	Ls 18 098,00	Ls 443,00	Ls 109 604,00
Sutru pagasts	Ls 59 765,00	Ls 11 488,00	Ls 312,00	Ls 71 565,00
Vārkavas novads	Ls 157 955,00	Ls 24 356,00	Ls 387,00	Ls 182 698,00
Vārkavas pagasts	Ls 53 348,00	Ls 11 384,00	Ls 167,00	Ls 64 899,00

 

FM: Par grozījumiem likumā par zvērinātiem revidentiem

Otrdien, 16.janvārī, Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sagatavoti un Finanšu ministrijas virzīti grozījumi likumā par zvērinātiem revidentiem. Saskaņā ar grozījumiem zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai ir pienākums sniegt FKTK informāciju un dokumentus, ko saskaņā ar finanšu un kapitāla tirgu regulējošajiem normatīvajiem aktiem tā rakstveidā pieprasījusi savu funkciju veikšanai.

Grozījumi likumā tika izstrādāti, lai saskaņotu likuma par zvērinātiem revidentiem prasības ar grozījumiem Finanšu instrumentu tirgus likumā prasībām, kas ievieš Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 15.decembra Direktīvu par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem direktīvā, kas nosaka, ka zvērinātiem revidentiem ir jāsniedz informācija, kas nepieciešama direktīvā noteikto funkciju veikšanai.

Ieviešot grozījumus, paredzams, ka tiks sekmēta finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzība un ieguldītāju interešu aizsardzība. Izstrādājot grozījumus likumā par zvērinātiem revidentiem, notika konsultācijas ar Zvērinātu revidentu asociāciju. Ar grozījumiem likumā var iepazīties FKTK mājaslapā www.fktk.lv.

 

FM: Par ES direktīvām Finanšu instrumentu tirgus likumā

Otrdien, 16.janvārī, Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izstrādāti un Finanšu ministrijas virzīti grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā. Grozījumi likumā paredz ieviest Eiropas Padomes un Parlamenta direktīvu 2004/109/EK par informācijas atklātības prasību saskaņošanu par emitentiem, kā arī grozījumus direktīvā 2001/34/EK.

Izmaiņas likumā nosaka informācijas atklāšanas prasības, kas jāievēro emitentiem, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulētos tirgos. Līdz šim prasības attiecībā uz informācijas atklāšanu bija noteiktas tikai tiem emitentiem, kuru vērtspapīri iekļauti regulēto tirgu oficiālajos sarakstos, taču direktīva nosaka vienotas prasības visiem emitentiem, kuru vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū, neatkarīgi no tā, vai tie iekļauti oficiālajā sarakstā vai kādā citā sarakstā.

Ieviešot direktīvu, tiek noteiktas informācijas atklāšanas prasības gada un starpperioda pārskatiem, personām, kuras ieguvušas vai samazinājušas nozīmīgu līdzdalību, kā arī prasības, kas regulētā tirgū iekļautu vērtspapīru emitentiem jāievēro pret vērtspapīru īpašniekiem.

Tāpat izmaiņas nosaka atbildību par nepatiesas vai skaidru priekšstatu neradošas informācijas iekļaušanu finanšu pārskatos, informācijas atklāšanas valodu režīmu, kā arī emitenta uzraudzības institūciju pienākumus. Grozījumi arīdzan paredz regulatorās informācijas atklāšanas, uzglabāšanas un paziņošanas prasības un atbildīgo uzraudzības institūciju nozīmēšanas kārtību, kā arī to tiesības un pienākumus.

Izstrādājot normatīvo aktu, konsultācijas notikušas ar Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas, Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācijas un Latvijas Vērtspapīru tirgus profesionālo dalībnieku asociācijas pārstāvjiem.

 

FM: Par valsts iestāžu iekšējā audita struktūrvienību darba pārbaudi

Valdība otrdien, 16.janvārī, apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Iekšējā audita struktūrvienību darba salīdzinošo pārbaužu veikšanas kārtība”, kas regulēs kārtību, kādā FM veic iekšējā audita struktūrvienību darba salīdzinošo pārbaudi ministrijām, īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem un Valsts kancelejai, kā arī šo institūciju padotībā esošajām iestādēm.

MK noteikumi nosaka valsts iestāžu iekšējā audita struktūrvienību darba salīdzinošās pārbaudes plāna izstrādes kārtību, pārbaudes veikšanas un pārbaudes rezultātu apkopošanas kārtību. FM pārbaužu mērķis ir uzlabot un attīstīt ministriju un iestāžu darba kvalitāti iekšējā audita jomā un nodrošināt vienotas iekšējā audita metodikas piemērošanu ministrijās un iestādēs. Pašā FM pārbaudi ne retāk kā reizi divos gados veiks neatkarīgi eksperti.

Saskaņā ar MK noteikumiem FM pēc pārbaudes veikšanas un pārbaudē iegūtās informācijas izvērtēšanas sagatavo pārbaudes ziņojumu, kurā norāda pārbaudes apjomu, pārbaudes apjoma ierobežojumus, konstatētos faktus, secinājumus un ieteikumus, un iesniedz to saskaņošanai attiecīgi pārbaudītajā iestādē, lai tās vadītājs pēc pārbaudes ziņojuma saņemšanas apstiprina iekšējā audita struktūrvienības sagatavoto pārbaudes ieteikumu ieviešanas grafiku, kurā norādīti ieteikumi, to ieviešanas termiņi un par ieviešanu atbildīgās personas.

MK noteikumu izdošanu noteica administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma 17.panta otrajā daļā noteiktais, ka valsts pārvaldes iestādes izdotie ārējie normatīvie akti zaudē spēku 2006.gada 1.janvārī. Līdz ar to šā gada 1.janvārī spēku ir zaudējuši arī Finanšu ministrijas 2001.gada 17.maija ieteikumi Nr.1 “Salīdzinošās pārbaudes veikšana”, kas noteica kārtību, kādā tiek veikta ministriju, īpašu uzdevumu ministru sekretariātu un citu valsts pārvaldes iestāžu iekšējā audita struktūrvienību darba salīdzinošā pārbaude.

 

FM: Par “Valsts nekustamo īpašumu” pamatkapitālu

Valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pamatkapitālā tiek ieguldīti divi valsts nekustamie īpašumi, kas atrodas Gaujas ielā un K.Valdemāra ielā un pašlaik ierakstīti zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā. Tā otrdien, 16.janvārī, lēma Ministru kabinets, izskatot Finanšu ministrijas sagatavotos rīkojumu projektus.

Par valsts nekustamo īpašumu Rīgā, Gaujas ielā 15 un Gaujas ielā bez numura, ieguldīšanu VNĪ pamatkapitālā valdība lēma, lai nodrošinātu Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes, Iekšlietu ministrijas (IeM) administratīvā kompleksa un IeM sporta kompleksa ēku būvniecību saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 5.punktu, kas nosaka, ka publiska persona var veikt komercdarbību nozarē, kuras infrastruktūras attīstībai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi.

Nekustamā īpašuma Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 1A, ieguldīšana VNĪ pamatkapitālā tiek veikta saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 13.jūlija rīkojumu Nr.522 “Par koncepciju “Par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) centrālā aparāta struktūrvienību izvietošanu vienotās darba telpās””, kas piedāvā izvietot VID centrālā aparāta struktūrvienības vienotā kompleksā, kur telpas ir speciāli piemērotas VID darba specifikai, uz neierobežotu termiņu. Vienota administratīvo ēku kompleksa izveidošana un iznomāšana VID būs zemāka, jo VNĪ tiek nodota un tās pamatkapitālā iekļauta VID līdz šim valdījumā bijusī ēka Rīgā, K.Valdemāra ielā 1a. Nosakot nomas maksu, VNĪ to samazinās par minētā nekustamā īpašuma tirgus vērtību.

 

FM: Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas

Lai novērstu nedeklarētas skaidras naudas ievešanu un izvešanu no Latvijas uz valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, 16. janvārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts Finanšu ministrijas sagatavots likumprojekts par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas. Paredzams, ka likums stāsies spēkā šā gada 15.jūnijā.

Šobrīd skaidras naudas kontroli regulē 2005.gada 13.oktobrī pieņemtais likums par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas, kā arī 2006.gada 25.aprīlī izdotie MK noteikumi par kārtību, kādā aizpildāma un iesniedzama deklarācijas veidlapa skaidras naudas deklarēšanai uz valsts robežas un pārbaudāmas tajā iesniegtās ziņas. Lai piemērotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par skaidras naudas kontroli, kuru ieved ES Kopienā vai izved no tās, bija jāveic izmaiņas Latvijas normatīvajos aktos.

Regula paredz to, ka fiziskajai personai, kas, šķērsojot Eiropas Kopienas (EK) robežu, ieved EK muitas teritorijā vai izved no tās skaidru naudu, ir pienākums deklarēt šo skaidro naudu, ja tās apmērs ir ekvivalents 10 000 eiro vai lielāks. Šī norma attiecas arī uz Latviju.

Likums nosaka, ka deklarējamo skaidro naudu pārrēķina eiro, izmantojot Latvijas Bankas noteikto ārvalstu valūtas kursu (latos) robežas šķērsošanas dienā. Ja deklarējamā skaidrā nauda ir ārvalstu valūtā, kurai Latvijas Banka nenosaka oficiālo apmaiņas kursu, aprēķiniem izmanto Latvijas Bankas norādītajā informācijas avotā kārtējās nedēļas pirmajā darbdienā publicēto valūtas kursu, kuru kompetentā iestāde sāk piemērot kārtējās nedēļas otrajā darbdienā.

MK līdz likuma spēkā stāšanās dienai būs jāpieņem arī jauni noteikumi, kas aizstās pašlaik spēkā esošos MK 2006.gada 25.aprīļa noteikumus “Kārtība, kādā aizpildāma un iesniedzama deklarācijas veidlapa skaidras naudas deklarēšanai uz valsts robežas un pārbaudāmas tajā sniegtās ziņas”.

 

FM: Par kārtību nodokļu nomaksai ārvalstu pārstāvniecībām

Otrdien, 16.janvārī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie MK noteikumi par kārtību, kādā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) piemērojams preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti Latvijā vai citās ES dalībvalstīs reģistrētajām diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām un starptautisko organizāciju pārstāvniecībām, Eiropas Kopienas institūcijām, NATO. Tāpat noteikumi reglamentē kārtību, kādā atmaksājams akcīzes nodoklis par Latvijā iegādātajām akcīzes precēm.

Jaunie noteikumi aizstās pašlaik spēkā esošos MK 2004.gada 13.aprīļa noteikumus, kas regulē šo jomu.

Salīdzinot ar līdzšinējiem noteikumiem, PVN piemērošanas kārtība turpmāk tiks attiecināta arī uz citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētajām trešo valstu un Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvniecībām un ar šīm pārstāvniecībām saistītajām personām.

MK noteikumi arīdzan precizē normas, kas attiecas uz PVN un akcīzes nodokļa atmaksāšanas procedūru, nosakot elastīgāku šo nodokļu atmaksāšanas kārtību, kā arī vienkāršo iesnieguma par PVN un akcīzes nodokļa atmaksāšanas aizpildīšanas kārtību.

Noteikumos ASV vēstniecība iekļauta to personu uzskaitījumā, kuriem PVN un akcīzes nodoklis tiek atmaksāts bez šo noteikumu 3. un 4.pielikumā noteiktajiem ierobežojumiem.

Tāpat FM sagatavotie noteikumi papildina ārvalstu pārstāvniecību oficiālajām vajadzībām paredzēto preču un pakalpojumu sarakstu, par kuriem no valsts budžeta atmaksājams PVN, iekļaujot tajā pārstāvniecību un to vadītāju rezidenču telpu būvniecību, kā arī ar šo telpu būvniecībai paredzētos būvmateriālus.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

FM: Par ES struktūrfondu finansējuma apguvi

16.janvāra sēdē valdība apstiprināja Finanšu ministrijas izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Grozījums Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumos Nr.546 “Kārtība, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus Eiropas Savienības struktūrfondu finansēto projektu īstenošanai un veic maksājumus,”” tādējādi tiek paredzēta iespēja veikt finansējuma atmaksu projektu īstenošanas gaitā arī tiem projektiem, kuros auditējamā vērtība rodas tikai noslēdzoties projekta īstenošanai.

Apstiprinātie MK noteikumi paredz otrā līmeņa starpniekinstitūcijai un grantu shēmas apsaimniekotājam papildu iespēju vienoties ar projekta īstenotāju par projektam piemērojamo maksājumu pieprasījumu iesniegšanas kārtību, ļaujot projekta īstenotājam saņemt attiecināmo izdevumu atmaksu projekta īstenošanas gaitā, ja, noslēdzoties projekta posma īstenošanai, rodas attiecināmi izdevumi, kas ir pamatoti ar grāmatvedības dokumentiem par faktiski veiktām iegādēm, saņemtām precēm vai pakalpojumiem.

Šīs izmaiņas normatīvajos aktos nodrošinās efektīvāku struktūrfondu apguvi, veicinās struktūrfondu finansējuma apguves tempa pieaugumu, nodrošinot atbilstošu ES tiesību aktos noteikto prasību ievērošanu, kas ir iespējams, arī neparedzot auditējamas vērtības (fiziski izmērāmas veiktās darbības rezultāti, kas pamatoti ar grāmatvedības dokumentiem) pārbaudi starpposma maksājumu veikšanas procesā.

Minēto MK noteikumu īstenošanai nav nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi.

Finanšu ministrijas ES fondu departaments

 

IZM: Par Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieces apstiprināšanu

Otrdien, 16.janvārī, Ministru kabinets atbalstīja līdzšinējās Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta (ĪUMSILS) vadītājas Kristīnes Vāgneres pārcelšanu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieka nozares politikas jautājumos amatā. Šīs amatpersonas kompetencē ietilpst nodrošināt politikas izstrādi un īstenošanu izglītības, zinātnes un valsts valodas jomā, kā arī organizēt un koordinēt tiešā pakļautībā esošo departamentu un ar tiem saistīto IZM padotībā esošo iestāžu darbību. Paredzēts, ka K.Vāgnere jaunajā amatā sāks strādāt 22.janvārī.

Atzinīgi vērtējot K.Vāgneres līdzšinējo darbu, profesionalitāti un kompetenci, īpaši – paveikto ĪUMSILS veidošanā un vadīšanā, IZM iesniedza īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās Oskaram Kastēnam lūgumu atbalstīt K.Vāgneres pārcelšanu. Izprotot IZM vēlmi nodrošināt efektīvu un pēctecīgu darbu, kā arī labu pārvaldību, viņš atbalstīja IZM iniciatīvu. Ministrs augstu novērtējis līdzšinējo amatpersonas ieguldījumu sekretariāta vadīšanā. Arī pati K.Vāgnere sniegusi rakstisku piekrišanu pārcelšanai darbā uz IZM.

Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 14.panta trešo daļu un 37.panta otro daļu lēmumu par sekretariāta vadītāja pārcelšanu Valsts civildienesta pārvalde var pieņemt, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu.

K.Vāgnere Latvijas Universitātē ieguvusi bakalaura grādu pedagoģijā un patlaban turpina studijas šīs augstskolas Sociālo zinātņu fakultātes maģistrantūrā. Viņa ieguvusi papildu izglītību kvalitātes vadībā, grāmatvedībā, regulāri piedalījusies nacionāla un starptautiska līmeņa konferencēs, semināros.

K.Vāgnere bijusi Bēgļu lietu apelācijas padomes locekle, Sabiedrības integrācijas fonda direktora vietniece, Tieslietu ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta direktora vietniece, Naturalizācijas pārvaldes priekšnieka palīdze. K.Vāgnere strādājusi arī par skolotāju.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par Latvijas nostāju par Berlīnē izskatāmajiem nodarbinātības jautājumiem

Otrdien, 16.janvārī, valdība apstiprināja Labklājības ministrijas sagatavoto Latvijas nostāju par nodarbinātības jautājumiem, kas saistīti ar Vācijas ierosināto diskusiju par labu darbu.

Vācija aicinājusi dalībvalstu ministrus izteikt viedokļus par labu darbu, kas ietver šādus jautājumus – godīga darba samaksa, aizsardzība pret veselības riskiem darbā, darbinieku tiesības aizstāvēt savas intereses, ģimenei draudzīgi darba nosacījumi un pietiekams darba vietu skaits. Atbildot uz ES prezidējošās valsts Vācijas diskusiju jautājumu par konkrētām darbībām laba mērķa sasniegšanai, Latvija rosina aktīvāk veicināt sociālo dialogu gan starp darba devējiem un darba ņēmējiem, gan starp atbildīgajām institūcijām. LM uzsver, ka ar laba darba mērķiem saskan arī Latvijas Nacionālajā Lisabonas programmā 2005.–2008.gadam minētie galvenie uzdevumi: iekļaujoša darba tirgus un ekonomisko aktivitāšu veicināšana vāji attīstītās teritorijās, nedeklarētās nodarbinātības samazināšana un mūžizglītības stratēģijas izstrāde un ieviešana.

Tāpat Latvijā paredzēti vairāki pasākumi, lai nodrošinātu darbiniekiem drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Tā, piemēram, plānots izstrādāt nacionālo rīcības plānu darba aizsardzības jomā, attīstīt Valsts darba inspekcijas kapacitāti, kā arī pastiprināti informēt darbiniekus un darba devējus par darba vides riskiem.

Saistībā ar jaunu darba formu attīstību Latvija norāda, ka dažādu darba attiecību formu ieviešana darbiniekiem sniedz iespēju saskaņot darba un ģimenes dzīvi, vairāk laika veltot bērniem un ģimenei, kā arī izglītībai un sabiedriskajai darbībai. Turklāt arī Darba likums nodrošina pietiekami lielu rīcības brīvību darba laika organizēšanā. Tā, piemēram, grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā, darbiniekiem ar bērniem invalīdiem līdz 14 gadu vecumam vai bērniem invalīdiem līdz 16 gadu vecumam ir tiesības pieprasīt nepilna darba laika noteikšanu.

Savukārt, lai nodrošinātu iedzīvotāju tiesisko un sociālo drošību pārejas posmā starp dažādām nodarbinātības situācijām un bezdarba gadījumā, mūsu valsts uzsver nepieciešamību veicināt valsts atbalstu šīm iedzīvotāju grupām. Tādējādi, piedāvājot viņiem atbilstošus un efektīvus aktīvos nodarbinātības pasākumus un bezdarba samazināšanas preventīvos pasākumus, tiek sekmēta viņu atgriešanās darba tirgū.

Informatīvais ziņojums saskaņots ar Ārlietu, Ekonomikas, Veselības, Izglītības un zinātnes, Bērnu un ģimenes lietu ministriju. Tas sagatavots šonedēļ Berlīnē paredzētajai Eiropas Savienības nodarbinātības un sociālās politikas ministru neformālajai sanāksmei.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

TM: Par Tiesu administrācijas maksas pakalpojumu cenrādi

Ministru kabinets 16.janvārī apstiprināja noteikumus par Tiesu administrācijas (TA) sniegto maksas pakalpojumu cenrādi, ko izstrādājuši Tieslietu ministrijas un TA speciālisti.

Līdz šim maksas pakalpojumu apmēru noteikšanai tika piemērots tieslietu ministra apstiprināts maksas pakalpojumu cenrādis. Piemēram, tika slēgti līgumi par informācijas iegūšanu no valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datu bāzes ar vairāk nekā 542 juridiskām un fiziskām personām, kuros tika noteikta maksa par sniegtajiem pakalpojumiem. Tomēr līdz ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanos TA kā publiska iestāde var piemērot tikai tiesību aktos pieņemtas normas, un tādēļ jāizdod valdības noteikumi.

Kā teikts noteikumu anotācijā, turpmāk izraksts par lietotāja apskatītajiem zemesgrāmatu nodalījumiem, informācijas atlase, datorizdrukas izsniegšana un elektroniska atlase bez abonēšanas maksas katra maksās Ls 2,36. Savukārt abonēšanas maksa par valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācijas sistēmas izmantošanu mēnesī būs Ls 21,24. Līdz ar šo noteikumu pieņemšanu tiks nodrošināts pakalpojumu veidu un izcenojumu publiskums.

Ministru kabinets otrdien apstiprināja arī izmaiņas TA nolikumā, lai noteiktu TA tiesības sniegt maksas pakalpojumus.

 

TM: Par Kriminālprocesa likuma normām

Ministru kabinets 16.janvārī pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā (KPL), kuri paredz likumu papildināt ar vairākām normām, tai skaitā ieviešot Eiropas Savienības (ES) ietvarlēmuma nosacījumus.

KPL grozījumus izstrādājusi Tieslietu ministrijas (TM) izveidota darba grupa, kuras sastāvā bija pārstāvji no Ģenerālprokuratūras un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, KPL paredzēts ieviest Eiropas Padomes ietvarlēmumu, kas nosaka, kā ES teritorijā izpilda īpašuma vai pierādījumu iesaldēšanu, lai nodrošinātu efektīvāku pierādījumu izņemšanu un īpašuma nodrošināšanu konfiskācijai ES dalībvalstīs. Grozījumi paredz iekļaut likumā lēmumu par savstarpējās atzīšanas principu, saskaņā ar kuru vienas ES dalībvalsts tiesu varas institūcijas pieņemts lēmums tiek atzīts un izpildīts otrā dalībvalstī.

KPL arī tiks veikti grozījumi, kas nodrošinās, lai gadījumos, kad spēkā stājies notiesājošs spriedums, prokurora priekšraksts par sodu un prokurora lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, vainīgā persona samaksātu kompensāciju cietušajiem. Pašlaik likumā noteiktais cietušo fonds, kurā jāiemaksā nodeva, nepastāv, līdz ar to nepieciešams noteikt, ka nodeva valsts kompensācijai cietušajam jāmaksā Juridiskās palīdzības administrācijai, kurai uzdotas funkcijas izmaksāt valsts kompensāciju cietušajiem. Vienlaikus grozījumi tiks izdarīti arī likumā “Par nodokļiem un nodevām”, nosakot, ka valsts nodeva cietušajiem turpmāk tiks maksāta saskaņā ar KPL.

Lai ļautu plašākam personu lokam sadarboties ar tiesību aizsardzības institūcijām un veicinātu liecību sniegšanu par citu personu izdarītajiem noziegumiem, paredzēts paplašināt iespēju piemērot vienkāršāku procesa veidu (izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības vai prokurora priekšrakstu par sodu), atbrīvot no kriminālatbildības vai samazināt sodu personām, kuras palīdzējušas atklāt tāda paša smaguma, smagākus vai bīstamākus noziedzīgus nodarījumus.

Kā teikts likuma grozījumu anotācijā, izvērtējot tiesvedības praksi, redzams, ka vairumā gadījumu, kad noziedzīgu nodarījumu izdarījušai personai, kura liecinājusi par citu personu izdarītiem smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem, tiek piemērota speciālās procesuālās aizsardzības programma un kriminālprocess ievērojami ieilgst. Ar grozījumiem paredzēts papildināt tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā minētajām personām, un tie nepieciešami, lai nodrošinātu kriminālprocesa pabeigšanu pēc iespējas īsākā laika posmā.

Likuma grozījumi jāapstiprina Saeimai.

 

TM: Par lidmašīnu pasažieru datu apstrādi

Ministru kabinets 16.janvārī akceptēja likumprojektu par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un ASV par gaisa pārvadātāju veikto pasažieru datu reģistra (PDR) datu apstrādi un pārsūtīšanu ASV Iekšzemes drošības departamentam. Izstrādātais likumprojekts paredz ratificēt minēto nolīgumu.

Ministru kabinets pagājušā gada oktobrī uzdeva Tieslietu ministrijai veikt nepieciešamos pasākumus minētā nolīguma ratifikācijai Latvijā.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, Eiropas Kopienu Tiesa (EKT) pagājušā gada 30.maijā anulēja 2004.gada 17.maija Eiropas Padomes lēmumu, kas apstiprināja nolīgumu “Par pasažieru datu reģistra (PDR) datu apstrādi starp Eiropas Kopienu un ASV”. Kā pamatu EKT minēja nepareiza tiesiskā pamata izvēli. Iepriekšējais nolīgums tika anulēts 2006.gada 3.jūlijā un zaudēja spēku 2006.gada 30.septembrī.

2006.gada 16.oktobrī ES Ministru padome pieņēma lēmumu par PDR nolīguma parakstīšanu, un tajā pašā dienā tas tika parakstīts. PDR nolīgums ir pagaidu nolīgums, kurš atrisina vienīgi EKT sprieduma radītās sekas un būtiskākās nolīguma satura izmaiņas ir tādas, ka tiek mainīts tā noslēgšanas juridiskais pamats un precizētas tās ASV drošības iestādes, kurām ir tiesības saņemt informāciju par avio pasažieriem.

Lai nolīgums starp ES un ASV stātos spēkā Latvijā, nepieciešama tā ratifikācija Saeimā, jo saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi visiem starptautiskajiem līgumiem, kas nokārto likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus, nepieciešama Saeimas apstiprināšana.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, Latvijas aviokompānijas tiešos lidojumus uz Amerikas Savienotajām Valstīm neveic, taču pasažieru pārvadājumus no Latvijas uz ASV veic Uzbekistānas aviokompānija, kas ir informēta par tiesisko situāciju PDR nolīguma sakarā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VesM: Par vairāku valsts aģentūru reorganizāciju

Otrdien, 16.janvārī, Ministru kabinetā pieņemti Ministru kabineta rīkojumi, kas paredz no 2007.gada 1.marta reorganizēt vairākas Veselības ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes – Seksuāli transmisīvo un ādas slimību valsts aģentūru, Garīgās veselības valsts aģentūru, valsts slimnīcu “Leprozorijs” un Sabiedrības veselības aģentūru.

No 1.marta Seksuāli transmisīvo un ādas slimību valsts aģentūra tiek pievienota Sabiedrības veselības aģentūrai un Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai. Abas šīs iestādes turpmāk pārņems Seksuāli transmisīvo un ādas slimību valsts aģentūras funkcijas, tiesības un saistības.

P.Stradiņa slimnīcas pārziņā būs ambulatorās palīdzības un laboratorisko pakalpojumu sniegšana, konsultācijas valsts un pašvaldību veselības aprūpes iestādēm, seksuāli transmisīvo un lipīgo ādas slimību profilakses valsts programmas īstenošana, ārstniecības personu un citu veselības aprūpes darbinieku apmācība, mācību un prakses bāzes nodrošināšana, jaunāko medicīnas un zinātnes sasniegumu ieviešana praksē un dalība klīniskās pētniecības darbā.

Rīkojums paredz, ka Garīgās veselības valsts aģentūra tiek pievienota Sabiedrības veselības aģentūrai un Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centram. Abas šīs iestādes turpmāk pārņems Garīgās veselības valsts aģentūras funkcijas, tiesības un saistības.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra pārziņā būs ambulatorās un stacionārās medicīniskās palīdzības sniegšana, medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas nodrošināšana saskaņā ar tiesas lēmumu, ārstēšana specializētajā psihiatriskajā slimnīcā ar apsardzi, informatīva un konsultatīva atbalsta sniegšana valsts pārvaldes institūcijām un citām ārstniecības iestādēm garīgās veselības aprūpes jautājumos, psihiatriskās rehabilitācijas veikšana, tiesu psihiatriskās, tiesu psiholoģiskās un kompleksās ekspertīzes veikšana, klīniskās izglītības bāzes valsts un pašvaldību pasūtījumu izpildei veselības speciālistu sagatavošanā nodrošināšana.

Veselības ministrijas padotībā esošā slimnīca “Leprozorijs” tiks reorganizēta un pievienota Latvijas Infektoloģijas centram.

Slimnīcas “Leprozorijs” galvenās funkcijas ir medicīniskās palīdzības sniegšana personām, kas slimo ar lepru, kā arī mācību un prakses bāzes nodrošināšana pirmsdiploma un pēcdiploma apmācībai lepras ārstēšanā un ārstniecības iestāžu konsultēšana lepras ārstniecības jomā.

Latvijas Infektoloģijas centrs veic medicīniskās palīdzības sniegšanu ar infekcijas slimībām slimojošām personām, infekcijas slimību specifisko profilaksi un speciālistu apmācību šajā jomā, kā arī realizē citas funkcijas, kas pēc būtības ir plašākas un sevī ietver arī slimnīcas realizēto darbību.

Ņemot vērā, ka slimnīca “Leprozorijs” vidēji gadā apkalpo aptuveni tikai 12 pacientus un ka Latvijas Infektoloģijas centra funkcijas ir saistītas ar infekcijas slimību ārstēšanu un pretpasākumu veikšanu šo slimību izplatībai, tad slimnīca “Leprozorijs” savas funkcijas labāk spētu veikt kā struktūrvienība Latvijas Infektoloģijas centrā, kura ir saistīta ar infekcijas slimību ārstēšanu un ierobežošanu, tajā skaitā lepru.

Sabiedrības veselības aģentūru plānots reorganizēt, nododot tās struktūrvienību – Virusoloģijas izmeklējumu laboratoriju – Latvijas Infektoloģijas centram. Latvijas infektoloģijas centrs pārņem arī tās tiesības, saistības un funkcijas – virusoloģisko izmeklējumu nodrošināšanu. Nododot Virusoloģijas izmeklējumu laboratoriju Latvijas Infektoloģijas centram, tiks pabeigta laboratorisko pakalpojumu sakārtošana, atbilstoši attiecīgo valsts aģentūru veicamajām funkcijām, nodrošinot to pārmantojamību un darbības nepārtrauktību, attīstot un sekmējot pakalpojumu pieejamību pacientam, kā arī novēršot funkciju dublēšanos, sekmējot lietderīgu valsts budžeta līdzekļu un citu resursu izmantošanu.

Sabiedrības veselības aģentūra turpmāk veiks arī seksuāli transmisīvo un ādas slimību epidemioloģisko uzraudzību, starpnozaru informācijas un monitoringa sistēmas izveidi un koordināciju, metodisku ieteikumu izstrādi slimību ierobežošanai un pacientu aprūpei, kā arī garīgās veselības aprūpes valsts starpnozaru informācijas un monitoringa sistēmas veidošanu un attīstīšanu, tās darbības koordinēšanu un metodisko ieteikumu psihisko slimību un uzvedības traucējumu ārstēšanai un diagnostikai izstrādi, kā arī garīgās veselības aprūpes valsts programmas vadīšanu.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

VidM: Par visa izlietotā iepakojuma reģenerācijas procentuālo apjomu un reģistrēšanas un ziņojuma sniegšanas kārtību

Otrdien, 16.janvārī, Ministru kabineta sēdē akceptēja Vides ministrijas sagatavoto MK noteikumu projektu “Noteikumi par visa izlietotā iepakojuma reģenerācijas procentuālajiem apjomiem (īpatsvariem) un termiņiem, reģistrēšanas un ziņojuma sniegšanas kārtību un veidlapas paraugu, iepakojuma definīcijas kritēriju piemērošanas piemēriem un izņēmumiem attiecībā uz smago metālu saturu iepakojumā”.

Šis MK noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Iepakojuma likumu. Tas nosaka visa izlietotā iepakojuma un dažādu iepakojuma veidu reģenerācijas procentuālo apjomu un termiņus laika periodā no 2007.–2015.gadam.

Noteikumu projekts definē kalendārajā gadā izlietotā iepakojuma apjomu, kuru sasniedzot iepakotājam un iepakojuma apsaimniekotājam ir pienākums reģistrēties Vides ministrijā pilnvarotajā institūcijā. Šādiem uzņēmumiem ne tikai būs jāapsaimnieko izlietotais iepakojumus, bet arī jāsniedz ziņojums par izlietotā iepakojuma savākšanas un resursu atgūšanas apjomu un veidiem.

Tāpat noteikumu projekts nosaka ziņojuma par izlietotā iepakojuma savākšanas un resursu atgūšanas apjomu un veidiem iesniegšanas kārtību, kā arī iepakojuma definīcijas kritēriju piemērošanas piemērus un iepakojuma veidus un materiālus, kuriem var piemērot izņēmumus attiecībā uz smago metālu saturu.

Pēc šo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās spēku zaudēs Ministru kabineta 2005.gada 13.decembra noteikumi Nr.953 “Noteikumi par izņēmumiem attiecībā uz smago metālu saturu iepakojumā, visa izlietotā iepakojuma reģenerācijas procentuālajiem apjomiem (īpatsvariem) un termiņiem, reģistrēšanas un ziņojuma sniegšanas kārtību un veidlapas paraugu”.

 

VidM: Par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos

Otrdien, 16.janvārī, Ministru kabineta sēdē akceptēja Vides ministrijas sagatavoto MK rīkojuma projektu “Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 3.marta rīkojumā Nr.131 “Par Ženēvas konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos pamatnostādnēm 2004.–2010.gadam.””

Vides ministrija izstrādājusi šo MK rīkojumu, lai precizētu normu par tai doto uzdevumu izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā Protokola par smagajiem metāliem samazināšanas plānu.

Šī norma pēc iestāšanās Eiropas Savienībā ir zaudējusi savu aktualitāti, jo Protokola par smagajiem metāliem īstenošana ir visas Kopienas uzdevums, kas tiek veikts, īstenojot kopējus Eiropas Savienības pasākumus. 

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par garo un īso linu šķiedru vienību daudzumiem

Valdība 16.janvārī akceptēja Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība šķiedras linu un kaņepju pirmapstrādātājiem un personām, kuras uzskata par apstrādātājiem”.

Normatīvajā aktā norādīts, ka 2006.gadā pilnvarotu šķiedras linu pirmapstrādātāju, kuri saņēmuši atļauju uz tiesībām pretendēt uz atbalstu par saražoto īso un garo linu šķiedru, atbalsta iesniegumos norādītās linu sējplatības ir 1419,57 ha. Pamatojoties uz aprēķiniem, 2006./2007. tirdzniecības gadā garās linšķiedras nosakāmo vienību daudzums ir 254 kilogrami par vienu linu sējumu hektāru, bet īsās linšķiedras nosakāmo vienību daudzums ir 925 kilogrami par vienu linu sējumu hektāru.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa