31. oktobrī Rīgā trīs dienu oficiālā vizītē ieradās Čehijas premjerministrs Milošs Zemans ar delegāciju

Ministru prezidents Andris Šķēle:

Uzruna Čehijas Republikas ekonomikas forumā Rīgā, 1999. gada 1.novembrī

Augsti godātais premjerministra kungs! Ekselences! Dārgie čehu viesi! Dāmas un kungi!

Aizvadītais mēnesis ir bijis nozīmīgs visām bijušajām postsociālisma valstīm, tajā skaitā arī Čehijai un Latvijai. Eiropas Komisijas sniegtais novērtējums ļaus aktivizēt Eiropas Savienības paplašināšanās procesus un nojauks dalījuma līnijas starp Eiropas Savienības kandidātvalstīm. Šis ir izaicinājuma laiks gan Latvijai, gan Čehijai. Tas dod izšķirošas iespējas kļūt par vienotas Eiropas sastāvdaļu.

Domājot par mūsu politiskajiem mērķiem, par perspektīvo pievienošanos Eiropas Savienībai, par drošības politikas risinājumiem attiecībā uz iestāšanos Eiropas un transatlantiskajās militāri politiskajās struktūrās, mēs nevaram atstāt novārtā tiešo mūsu abu valstu sadarbību, kas aktuālajā situācijā ir īpaši nozīmīga. Tas nozīmē gan pieredzes apmaiņu Eiropas integrācijas politikas realizācijā, gan pieredzes apmaiņu attiecībā uz iestāšanos NATO, ko Čehija ir sekmīgi veikusi. Tas nozīmē arī mūsu abu valstu sadarbību gan ekonomikā, gan kultūrā, gan izglītības jautājumu risināšanā.

Sevišķi svarīga ir Latvijas un Čehijas sadarbība ekonomikā un saimniecisko sakaru pilnveidošanā. Lai arī mūsu valstis šķir ģeogrāfisks attālums, tas nevar būt šķērslis saimniecisko kontaktu pilnveidošanai.

Dāmas un kungi! Nekļūdīšos, ja teikšu, ka Čehijas vārds Latvijā ir pazīstams dažādos aspektos. Visi atceras simboliskos vārdus "Prāgas pavasaris", "samtainā revolūcija" kā apzīmējumu čehu tautas drosmei un brīvības alkām. "Samtainā revolūcija" Čehijā un "dziesmotā revolūcija" Latvijā – tie ir mūsu tautu brīvības alku simboli.

Taču ne tikai politiskie simboli ļauj atpazīt Čehiju Latvijā. Jau daudzus gadus Rīgas ielās redzami tramvaji un trolejbusi, kas nāk no jūsu zemes. Ar gandarījumu varam konstatēt, ka šī sadarbība turpinās ar tālākām attīstības perspektīvām.

Latvijas iedzīvotājiem, kuru vaļasprieks ir ceļošana, Čehija neapšaubāmi asociējas ar vārdiem "Kārļa tilts", "Vāclava laukums", "Svētā Vita katedrāle", tie ir tūrisma objekti ar pasaules slavu, kas piesaista Prāgas viesu uzmanību.

Dāmas un kungi! Dārgie čehu viesi!

Domājams, neviens neiebildīs, ka mūsu abpusējās interesēs ir pilnveidot mūsu attiecības, lai gan Čehijas vārds Latvijā, gan Latvijas vārds Čehijā būtu ar lielāku atpazīstamību. Šī Čehijas Republikas premjerministra vizīte, kurā tik plaši pārstāvētas uzņēmēju struktūras, ir apliecinājums, ka attiecības sāk aktivizēties. Čehijas tirdzniecības atbalsta aģentūras pārstāvniecības atklāšana Rīgā neapšaubāmi veicinās abu valstu tirdznieciskos sakarus.

Atļaušos atgriezties pie manis sākotnēji minētā Eiropas Komisijas vērtējuma attiecībā uz Latvijas iespējām iestāties Eiropas Savienībā. Tas apliecina, ka Latvija ir kļuvusi par dinamiski attīstošos valsti ar iespējām relatīvi drīzā laikā iestāties Eiropas Savienībā. Šis novērtējums būtu jāņem vērā, domājot par iespējām attīstīt biznesa kontaktus mūsu reģionā. Savas īslaicīgās vizītes laikā jūs redzēsit tās iespējas, ko var piedāvāt Rīga kā reāls Baltijas centrs ar koncentrētu infrastruktūru, kas ļauj šeit veidot krustpunktu saimnieciskiem sakariem ne tikai Latvijas, bet arī visas Baltijas jūras reģiona ietvaros, īpaši akcentējot kontaktus ar Ziemeļeiropas valstīm. Daudzi rietumvalstu uzņēmēji ir to apzinājušies, un tā rezultātā Rīgā tiek iekārtotas nozīmīgu pasaules uzņēmumu pārstāvniecības. Tāpēc gribētu aicināt jūs, dārgie čehu viesi, iepazīstoties ar Rīgu un Latviju, ņemt vērā šo realitāti attiecībā uz jūsu biznesa plāniem.

Augsti godātais premjerministra kungs! Dārgie čehu viesi! Dāmas un kungi!

Noslēgumā gribētu novēlēt jums ražīgu darbu ekonomikas forumā, interesanti pavadīt laiku Latvijā, lai šī īsā vizīte būtu pamats tālākai sadarbībai, ilglaicīgiem jūsu biznesa plāniem Latvijā.

Pateicos par uzmanību!

Apmainoties ar Latvijas Ministru prezidenta un Čehijas premjerministra Kopējās rezolūcijas tekstu, Milošs Zemans un Andris Šķēle. Līgumus paraksta: par sadarbību izglītības jomā — Čehijas izglītības, jaunatnes un fiziskās audzināšanas ministrs Eduards Zemans un Latvijas izglītības un zinātnes ministre Silva Golde; par sadarbību lauksaimniecības un augu aizsardzības jomā — Čehijas zemkopības ministrs Jans Fencls un Latvijas zemkopības ministrs Aigars Kalvītis; par sadarbību starp Latvijas Attīstības aģentūru un "Czech Trade" — Čehijas Tirdzniecības veicināšanas aģentūras un "Czech Trade" ģenerāldirektore un Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektors. Pēc līgumu parakstīšanas arī uz tālāku veiksmīgu sadarbību — Čehijas Republikas premjerministrs un Latvijas Republikas Ministru prezidents

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Milošs Zemans un Andris Šķēle preses konferencē

Latvijas Republikas Ministru prezidenta un Čehijas Republikas premjerministra Kopīgais paziņojums par savstarpējo attiecību tālāku pilnveidošanu

Novērtējot Latvijas Republikas un Čehijas Republikas savstarpējo attiecību dinamismu un ņemot vērā kopīgās prioritātes un intereses vienotas un drošas Eiropas veidošanā, Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Šķēle un Čehijas Republikas premjerministrs Milošs Zemans vienojas par turpmāku savstarpējo politisko, ekonomisko un kultūras attiecību intensificēšanu, kas balstītas uz partnerattiecībām un savstarpēju uzticēšanos.

Daloties kopīgās vērtībās, uz kurām balstās Eiropas un transatlantiskā sadarbība, Latvijas Republika un Čehijas Republika atbalsta turpmāku Eiropas un transatlantisko struktūru paplašināšanos, iesaistot tajā visas valstis, kas atbilst uzņemšanas prasībām.

Šajā kontekstā abas puses apsveic Eiropas Komisijas rekomendācijas Eiropas Padomei par uzņemšanas sarunu uzsākšanu 2000.gadā ar visām pārējām kandidātvalstīm, kā arī Komisijas priekšlikumu par to, ka paplašināšanas procesu vajadzētu padarīt dinamiskāku, objektīvāku individualizētāku.

Latvijas Republika un Čehijas Republika augstu vērtē labi attīstīto divpusējo sadarbību un ir ieinteresētas padziļināt savstarpējo dialogu par jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas integrāciju, īpaši uzsverot Eiropas Savienības uzņemšanas sarunas.

Pilnīgā saskaņā ar NATO atvērto durvju politiku un atsaucoties uz Eiropas drošības nedalāmību, Čehijas Republika atbalsta darbu, ko Latvijas Republika veic, lai panāktu uzņemšanu NATO, un apliecina savu gatavību sniegt pastāvīgu praktisku palīdzību un atbalstu Rīcības plāna izpildē.

Abas puses uzsver Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma nozīmi un uzskata par īpaši svarīgu turpmāku labvēlīgas savstarpējās sadarbības attīstību. Abas puses atzīst pretējās puses ekonomisko potenciālu un vienojas par tirdzniecības un ekonomisko kontaktu pastiprināšanu, inter alia, ar aktīvākas abu valstu uzņēmējdarbības un rūpniecības līdzdalības veicināšanu valsts un reģiona mēroga projektos.

Abas puses atbalsta atsevišķu uzņēmumu un oganizāciju pieaugošo sadarbību rūpniecības, celtniecības, enerģētikas, transporta, telekomunikāciju, lauksaimniecības un tirdzniecības jomās. Atbilstoši katras valsts likumdošanai abas puses darīs visu, kas būs to spēkos, lai radītu ekonomiskos apstākļus, kas veicinātu abu valstu uzņēmēju kontaktus, un, ja tas būs iespējams, sniegs konsultācijas attiecībā uz sadarbību ar citām valstīm.

Ņemot vērā interesi pilnveidot kontaktus tirdzniecības jomā, abas puses atzinīgi vērtē līdzekļus, kas tiek piemēroti uz eksportu orientētas politikas un komerciālo aktivitāšu veicināšanai starp abām attiecīgajām valstīm, tādus kā Čehijas biznesa forums, Čehijas tirdzniecība–Rīga un līgums, kas parakstīts starp Latvijas Attīstības aģentūru un Čehijas Tirdzniecības veicināšanas aģentūru.

Latvijas Republika un Čehijas Republika uzsver tālākas sadarbības padziļināšanas nozīmi tieslietu un iekšlietu jomā, it īpaši pievēršot uzmanību nepieciešamībai paātrināt ar terorisma apkarošanu, narkotiku tirdziecību un organizēto noziedzību saistīto sarunu procesus un starpvaldību līguma parakstīšanu, kā arī starpvaldību līguma par drošas informācijas aizsardzību noslēgšanu.

Latvijas Republika un Čehijas Republika uzsver savas kopējās intereses veicināt sadarbību izglītības, kultūras, zinātnes, veselības aprūpes, tūrisma un sporta jomā un atbalsta tiešas sadarbības intensificēšanu starp abu valstu pilsētām un reģioniem.

Parakstīts pulksten 11 1999.gada 1.novembrī divos eksemplāros latviešu, čehu un angļu valodā, turklāt visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Latvijas Republikas Čehijas Republikas

Ministru prezidents premjerministrs

Andris Šķēle Milošs Zemans

Latvijas Republikas Ministru prezidenta Andra Šķēles un Čehijas Republikas premjerministra Miloša Zemana kopīgajā preses konferencē vakar, 1. novembrī

Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Šķēle:

— Labdien! Šī manā uztverē ir ļoti nozīmīga vizīte. Mans kolēģis čehu ministru prezidents turpina iepriekš iesāktās labās tradīcijas, ko mēs vēl atceramies,— čehu valsts prezidenta viesošanos šeit, Latvijā. Kā ministru prezidentiem mums bija vairākas lietišķas sarunas par mūsu ekonomiskajiem sakariem, par iespējām mūsu ekonomiskos kontaktus pacelt jaunā pakāpē, mēs runājām un esam vienojušies par mūsu izpratni, par tālāku kontaktu attīstīšanu militārā jomā. Šodien tika parakstīti arī vairāki starpvalstu līgumi lauksaimniecības un zinātnes un izglītības jomā. Tāpat pārrunājām jautājumus attiecībā uz Eiropas Savienības paplašināšanās procesu, mēs izprotam un atbalstām to metodi, ka katra valsts atbilstoši tās pašas spējām virzās Eiropas paplašināšanas virzienā. Gribētu teikt, ka tā saucamais regates princips, abām valstīm — Latvijai un Čehijai — šķiet pieņemams. Paldies!

Čehijas Republikas premjerministrs Milošs Zemans:

— Es gribētu turpināt domu, ko iesāka Ministru prezidents Andris Šķēle, un apsveikt Latviju ar labajiem panākumiem Eiropas Komisijas ziņojuma sakarā. Čehijas Republika atbalsta Latvijas pūliņus iekļauties Eiropas Savienībā un NATO. Mūsu sarunas skāra daudzas jomas, bet galvenokārt mūsu valstu ekonomisko sadarbību. Man līdzi uz Latviju atbrauca vairāki desmiti čehu uzņēmēju, šodien tiek atklāts Čehijas biznesa forums, kas veicinās sarunas starp Latvijas un Čehijas uzņēmējiem. Eksports uz Latviju Čehijai ir lielāks nekā eksports uz Ķīnu vai Indiju, un tas varētu palielināties ne tikai transporta līdzekļiem, bet arī citām preču grupām. Es informēju Latvijas premjerministru par Čehijas un Viduseiropas valstu brīvās tirdzniecības līgumu dalībvalstīm.

Bet cilvēks nepārtiek tikai no maizes, un līdzās mūsu ekonomiskajām saistībām šodien Latvijā atklāj čehu gleznotāja Alfonsa Muhas izstādi. Jo mūsu valstīm bijis daudz līdzīga gan to ļaunajās, gan arī labajās dienās. Ar ļaunām dienām es domāju totalitārisma laiku mūsu valstīs, bet no labajām mums līdzi nāk kopīgas kultūras saknes, uz kurām šodien ir labi attīstīt ekonomisko sadarbību. Mēs, čehi un latvieši, šās vizītes laikā — es tiešām nezinu, kā tas ir žurnālistiem — esam sapratuši, ka mums ir divas kopīgas tautasdziesmas: "Man māmiņa piesacīj’" un "Dejo, dejo, pagriezies", ko mēs varētu pasludināt par sava veida himnām. Paldies jums!

Uz žurnālistu jautājumu, kas bijis pozitīvais un kas — negatīvais Čehijai kā NATO dalībvalstij, M.Zemans atbildēja, ka iekļaušanās šajā struktūrā ir sava veida drošība — atrašanās faktam NATO būtu jāizslēdz iespēja Čehijai atkal kādreiz tikt okupētai. Pozitīvi esot arī tas, ka Čehijai esot iespējas iesaistīties NATO zinātnes un tehnikas projektos, kas ir plaši un moderni. Vēl optimismu viešot iespēja Čehijas ieroču ražošanas nozarei iekļauties plašākā apritē. Negatīvais esot tas, ka dalība NATO prasot diezgan daudz finansu, un to, kā militāro izdevumu ziņā panākt līdzekļu ietaupījumu, arī esot pārrunājuši abu valstu premjeri.

Uz jautājumu, kādā veidā Latvija mēģinās samazināt negatīvo tirdzniecības bilanci ar Čehijas Republiku un kā vizītes laikā noslēgtie līgumi veicinās Latvijas eksportu uz Čehiju, A.Šķēle atbildēja, ka kontakti, kas šajās dienās veidojas starp abu valstu uzņēmējiem, palīdzēs abām pusēm būtiski paplašināt tirdzniecības apjomu. Latvijai esot visas iespējas piedāvāt konkurētspējīgas preces un pakalpojumus čehiem, un nākamā pusotra gada laikā mēs jutīšot pozitīvu tirdzniecības dinamiku. Sakarā ar pašlaik nelielo tirdzniecības apjomu ar Čehiju katrs nozīmīgs kontrakts, ko Latvijas uzņēmēji paraksta, atstāj būtisku iespaidu. Tas īpaši sakāms par čehu trolejbusu iepirkšanu Latvijas vajadzībām. Tirdzniecības bilances palielināšanai Latvijai esot divas iespējas — vai nu pārtraukt trolejbusu iepirkšanu, vai arī latviešiem rūpēties par krietni lielāku preču eksportu uz Čehiju. Taču Latvijas nodomos esot iegādāties vēl vairāk trolejbusu un arī uz Čehiju sūtīt vēl vairāk preču.

Vaicāts par Latvijas un Krievijas attiecībām un to, vai Krievija veic kādus pasākumus, lai Latvijai traucētu iestāties lielajās spēka struktūrās, A.Šķēle atbildēja, ka attiecības ar Krieviju, lielo un nozīmīgo kaimiņvalsti, pašlaik esot labas. Kaut arī Krievijas rubļa kursa krišana atstājusi iespaidu uz Latvijas ekonomiku, Krievija Latvijas eksporta bilancē pašlaik veidojot 7,2 procentus. Tas nozīmē, ka Krievija ir nozīmīga Latvijas biznesa partnere. Nekādas politiskas dabas diktētas sankcijas nenākot par labu nevienai no valstīm, un diezin vai šāds risinājums būtu pareizākais, ko īslaicīgi varētu izvēlēties kāda valsts, lai ārpusē atrastu vainīgo savu iekšēju problēmu pārvarēšanai. Attiecībā uz drošības struktūrām tas būšot Latvijas un NATO valstu lēmums par to, kad pievienošanās var notikt un kāda būs Latvijas gatavība šim solim. Ministru prezidents vēlēja panākumus Krievijai un teica, ka Latvija pārdzīvo par visām tām problēmām, ko šobrīd spiesta risināt Krievija savā teritorijā.

Uz jautājumu, cik lielā mērā čigānu minoritātes jautājums kavē Čehijas integrāciju Eiropas Savienībā, M.Zemans atbildēja, ka pašlaik starp 10 miljoniem čehu viņu valstī dzīvojot 300 tūkstoši čigānu. Valdība esot pieņēmusi programmu, kas palīdzēs čigāniem integrēties. Tieši integrēties, nevis asimilēties, jo Čehija esot ieinteresēta saglabāt multikulturālu vidi. Tiesa, esot bijuši konflikti, ko varētu pat dēvēt par ksenofobijas izpausmēm, taču tie esot atsevišķi gadījumi, ko neesot pamata vispārināt. A.Šķēle piebilda, ka Latvija varot rādīt čehiem labu piemēru attiecībās starp latviešiem un čigāniem, jo pašlaik Saeimā ir ievēlēts un čigānu intereses pārstāv čigānu tautības deputāts.

Vaicāts par iemesliem strauji pieaugošajam bezdarba līmenim Prāgā no 0,3 procentiem 1991. gadā līdz nepilniem 10 procentiem šajā gadā, M.Zemans teica, ka pašlaik esošais 9 procentu bezdarba līmenis Čehijā esot zemāks nekā vidēji Eiropā un daudz zemāks nekā Čehijas kaimiņvalstīs. Taču arī šāds bezdarba līmenis neapmierinot Čehijas valdību, tādēļ valstī nesen pieņemta speciāla valsts nodarbinātības programma. Tā esot veicinājusi bezdarba pieauguma tempu samazināšanos. Ja bezdarbs būtu 3 procenti, arī tā nebūtu pozitīva lieta, jo liecinātu par pārnodarbinātību. Bezdarba pieaugumu Čehijā ietekmējusi straujā rūpniecības restrukturizācija.

Par Latvijai risināmajām problēmām tuvākajā laikā ekonomikā A.Šķēle teica, ka tās esot ļoti līdzīgas problēmām Čehijas ekonomikā. Latvija 1999. gadā būšot ar ļoti zemu iekšzemes kopprodukta pieaugumu — robežās starp vienu un diviem procentiem, kas esot nepiedodami; budžeta deficīts būšot lielāks nekā 4 procenti, līdzīgi kā Čehijā; inflācija būšot aptuveni 2 procenti — tāpat kā Čehijā; bezdarbs valstī — 9,5 procenti — arī līdzīgi kā Čehijā. Tiesa, Latvijai jārisinot nedaudz citi jautājumi, bet problēmas abām valstīm esot līdzīgas. Nākamajā gadā Latvijai būs jāprivatizē vēl pieci lielie un stratēģiski svarīgie valsts uzņēmumi. Vēl nākamajā gadā lielāka uzmanība pievēršama valsts pārvaldes darba uzlabošanai, kas norādīts arī Eiropas Komisijas ziņojumā. Latvijā jāizveido laba, efektīva un sabiedrībai draudzīga birokrātija, teica Ministru prezidents.

Vaicāti par sadarbību aizsardzības ziņā, premjeri teica, ka abas valstis varētu nākotnē sadarboties militārās ražošanas jomā un sarunas par iespējamo sadarbību turpināšot abu valstu aizsardzības ministri. M.Zemans atzīmēja, ka sadarbība būšot atkarīga no ilglaicīgām stratēģiskām koncepcijām. Viens no sadarbības projektiem varētu būt saistīts ar militāro aviāciju, proti, čehu treniņlidmašīnu "L–159" ražošanu. Abi premjeri runājuši arī par iespējamo Latvijas virsnieku izglītošanos Čehijas militārajās augstskolās. A.Šķēle atzinīgi novērtēja Čehijas kara rūpniecības piedāvātās augsti kvalitatīvās un konkurētspējīgās preces, kas cenas ziņā esot lētākas par citās valstīs ražotajām. Latvijai esot interesanta un ļoti būtiska Čehijas pieredze un atziņas sakarā ar integrēšanos NATO.

Rūta Bierande,  "LV" ekonomikas redaktore

Atklājot izstādi "Alfonss Muha — Rīga ’99"

Uzrunājot svinīgās ceremonijas dalībniekus,viņš teica:

— Es diemžēl neesmu mākslas zinātnieks un nevaru šos darbus profesionāli vērtēt. Varu runāt tikai kā cilvēks, kas ļoti ciena Alfonsa Muhas mākslu. Es pirmo reizi ar to sastapos divpadsmit gadu vecumā, pie vecmāmiņas lasot žurnālu "Zelta Prāga". Man Muhas litogrāfijas tik ļoti iepatikās, ka no savas pirmās algas iegādājos visas četras viņa slaveno "Gadalaiku" reprodukcijas, lai izdaiļotu savu dzīvokli. Ja padomāju, kāpēc mani tā saista Muhas jaunrade, tad tas ir nevis tāpēc, ka viņš pieder pie kāda noteikta mākslas virziena, bet tāpēc, ka viņa darbi ļoti reālistiski tēlo to dzīvi, kas mums apkārt. Ir tiešām patīkami, ka mēs no trolejbusu pārdošanas un citām prozaiskām lietām varam pāriet pie Muhas mākslas darbiem. Es ceru, ka izstādes apmeklētājiem tie patiks un viņi varbūt gūs tādu pašu baudījumu, kādu es piedzīvoju savos divpadsmit gados, un atcerēsies savus bērnības un jaunības dienu sapņus.

Ļoti priecājos, ka klāt ir mākslinieka mazdēls Džons Muha un viņa kundze, un ir mūsu vēstnieces kundze, kas ļoti palīdzējuši šīs izstādes sarīkošanā.

Visdziļākos pateicības vārdus Latvijas Republikas valdībai, Čehijas Republikas valdībai un vēstniecībai un muzeja direktorei Daigai Upeniecei teica Džons Muha. Izsakot cerību, ka skatītājiem izstāde dos priekšstatu par Alfonsa Muhas mākslu un personību, viņš atgādināja sava vectēva pārliecību, ka mākslas uzdevums ir celt starp tautām sapratnes tiltus, radīt harmoniskas attiecības.

Kā uzsvēra muzeja direktore Daiga Upeniece, šī izstāde ir pats vērienīgākais pēdējo gadu projekts, ko izdevies īstenot tikai ar abu valstu labo sadarbību. Alfonss Muha (1860–1939) ir viens no izcilākajiem čehu māksliniekiem, kura daiļrade guvusi augstu novērtējumu gan Eiropā, gan Amerikā. Patlaban plaša viņa darbu izstāde notiek arī Amerikas Savienotajās Valstīs, kur viņš 1906.–1910. gadā strādājis par pasniedzēju un uzgleznojis daudzus portretus. Rīgā tiek izstādīti oriģinālgleznojumi, plakāti un krāsainās litogrāfijas, arī lielizmēra oriģinālplakāti ar slaveno franču aktrisi Sāru Bernāru izrādēs "Kamēliju dāma", "Lorencačo", vesela zāle atvēlēta fotogrāfijām, kurās redzams pats mākslinieks un viņa modeļi un iemūžināta pati tā laika atmosfēra. Šodien, 2.novembrī, te notiks seminārs "Jūgendstila ceļi. Baltija — Centrāleiropa". Tajā piedalīsies šīs izstādes komplektētājs, ievērojams čehu jugendstila pētnieks profesors Petrs Vitlihs.

"LV" informācija