"Lai nekad neaizmirstos priekšvēlēšanu solījumi"

Turpinājums  no 1.lpp.

Ministru prezidents Andris Šķēle:

Bet šis palielinājums būs starp pirmo un otro lasījumu, visas pazīmes šobrīd liecina, ka mēs varbūt vēl atradīsim uz kādas citas nozares "apgraizīšanas" rēķina papildu līdzekļus, bet tas arī ir viss.

— Un streiks arī būs, izskatās, ka protesta akcijas notiks. Jūs nevarat kaut kādā veidā mēģināt saprasties ar skolotājiem, arodbiedrību...?

A.Šķēle:

— Nē, mēs pilnībā saprotamies ar Harbacevičas kundzi, mums nav nekādu pretrunu, tajā pašā laikā, lai pievērstu uzmanību, lai deputātiem nekad neaizmirstos tie solījumi, ko viņi devuši pirms vēlēšanām; lai būtu pietiekami iezīmēta izglītība kā prioritāte, šādas akcijas to var tikai sekmēt. Un mēs dzīvojam, par laimi, demokrātiskā valstī, kur katram ir tiesības uz viedokli, tiesības atbilstoši likumam savu viedokli arī paust citās formās. Arī tādos kā pikets un demonstrācijas.

— Otru jautājumu, Višinska kungs atsūtījis no Ikšķiles, viņš ir represētais, un viņš saka, ka sanāk tā represētajiem krasi samazināta dotēšana medicīniskajā apkalpošanā, bezmaksas zāļu iegādē, turpmāk paredzēts likvidēt bezmaksas braucienus piepilsētas vilcienos. Viņaprāt — vai šobrīd varot lāpīt budžetu uz represēto rēķina?

A.Šķēle:

— Attiecībā uz bezmaksas zālēm - valsts izdala vērienīgu palīdzību, kas pārsniedz desmit miljonus, un labklājības ministram Jurdža kungam ir jāpiedāvā, kā viņš paredz izlietot šo nozīmīgo valsts atbalstu tieši bezmaksas zālēm. Un es nedomāju, ka ir pareizi to risināt uz represēto kategorijas rēķina, es arī domāju, ka Jurdža kungs ļoti atbildīgi strādā, vēl jo vairāk — viņš ir "Tēvzemes un Brīvības"/LNNK ministrs, kas šos jautājumus par represētajiem ir prioritējuši, un es esmu pārliecināts, ka ļoti atbildīgi būs šie piedāvājumi valdībai. Kas attiecas uz bezmaksas vai daļējas maksas noteikšanu vai samazinājumiem transportā, jāsaka, ka valdība pagājušajā valdības sēdē ir pieņēmusi politisku lēmumu un nekādi samazinājumi nav paredzēti. Tātad paliks spēkā tā kārtība, kāda ir, un represētie var būt mierīgi - valdība jau ir nolēmusi.

— Nākamais jautājums —pašvaldības. Aizvakar sanāca kopā pašvaldību vadītāji, pagastu pašvaldību vadītāji, un viens no jautājumiem bija arī reģionālā reforma, kurā viņi izteica savu viedokli. Viedoklis bija pietiekami, kā viņi paši saka, konstruktīvs, proti, pašvaldību vadītāji nav pret šo reformu, tā varētu būt, ja tai tiek deleģētas noteiktas funkcijas, tas nozīmē, ka notiek zināma decentralizācija — no tā, ko dara šobrīd Rīgā, daļu varētu darīt paši reģioni, tam arī būtu neatkarīgs finansējums. Vai tā būs?

A.Šķēle:

— Tas tiek piedāvāts arī koncepcijā.Varbūt nav pietiekami precīzu informāciju sniedzis atbildīgais ministrs, bet par šiem jautājumiem ir diskutēts. Tātad — mēs paredzam virkni funkciju nodot reģioniem un gribam, lai reģioni ar lielāku atbildību iesaistās tādu problēmu risināšanā kā autotransports un ceļi, veselības aprūpe, izglītības joma, vides aizsardzības un komunālie projekti. Un šīm funkcijām jau šobrīd budžetā ir nodalīts naudas procents, konkrēti 28,4 procenti no iedzīvotāju ienākumu nodokļa ir piekritīgi veselības aprūpei, tā ir iespēja reģioniem tajā brīdī, kad viņi uzņemas atbildību, saņemt fiksēto, tātad - skaidru bāzes ienākumu šīm lietām. Tāpat mēs esam gatavi to darīt arī ar citām funkcijām. Varbūt problēma šobrīd ir pagastveču vidū. Pašreizējā sistēmā ir tā: algu pagastvecis saņem par pilnām astoņām stundām savā pagastā un vēl iemanās par astoņām stundām pilnu algu saņemt kā rajona vadītājs. Vai tiešam viņi strādā 16 stundas? Vai tiešām šī sistēma, ka viņi ir tikai deleģēti kaut kā pārstāvēt, bet pēc būtības nestrādā un neatbild par rajonu, ir pareiza? Un es gribētu teikt, ka vairākums, izņemot varbūt daļu šo cilvēku, kuriem būs acīmredzot jāizvēlas, vai vienā vai otrā vietā algu saņemt, atbalsta, izmaiņas, jo šis modelis "nestrādā". Teiksim, mazpilsētu vadītāji, ap kuriem reāli veidojas arī visa dzīve, visa darbaspēka kustība — viņi tiekoties pat kategoriski man pieprasīja: Šķēles kungs, dariet to ātrāk, dariet to pat lielākā mērogā, nekā jūs plānojat! Valdība sprieda šobrīd par deviņiem reģioniem, viņi uzskata, ka vajag iet drosmīgāk uz priekšu, precīzāk un saprātīgāk organizēt šīs funkcijas — transportu, veselību, izglītību. Un es varu pilnībā piekrist to pašvaldību vadītāju domām, kas aicina valdību straujāk šo lietu darīt.

— Viņi sanāksmē cerēja, tikties arī ar jums. Tas nozīmē, ka jūs varētu mēģināt tikties arī ar pagastu pašvaldību vadītājiem, kaut vai ar viņu pārstāvēto pārstāvniecību valdi?

A.Šķēle:

— Es ar ļoti daudziem pagastu vadītājiem tiekos, un man jau ir arī tā iespēja - zināt, kā pagasts konkrēti funkcionē, jo pats dzīvoju pagastā. Un, protams, tiklīdz būs redzams, ka mana darba kārtība to atļauj, arī ar šīs grupas pašvaldību vadītājiem es tikšos arī kādā noteikti lielākā forumā. Bet šobrīd, acīmredzot, rēķinoties ar reālo aizņemtību, es droši vien tikšos ne ar visiem uzreiz, bet, kaut kādās darba grupās.

— Mēs te nedaudz jau skārām, arī runājot par pašvaldībām, budžetu. Attiecībā uz šī gada grozījumiem budžetā, "Latvijas ceļš" pauda zināmas bažas, ka deficīts pieaug vēl lielāks. Deficīts patiešām diezgan liels. Vai vajag vēl palielināt izdevumus? Te bija runa par šādiem tādiem sīkiem, tomēr izdevumu palielināšanas variantiem.

A.Šķēle:

— Jūs manu stingro nostāju zināt un arī finansu ministra pozīciju. Mums ir ļoti jācenšas ierobežot visus savus nesaprātīgos izdevumus un budžeta deficītu ir jāmēģina krasi samazināt. Pasakot savu attieksmi pret budžeta deficītu, partija "Latvijas ceļš" varbūt nav paudusi visu, ko vajadzēja pateikt. 1999.gada budžets bija veidots, ņemot vērā to, ka privatizācijas ieņēmumi būs arī budžeta ieņēmumi. Privatizācijas ieņēmumi nav izpildīti un netiks izpildīti; šobrīd tikai aptuveni desmit procenti no šiem ieņēmumiem ir izpildīti. Un ir dabiski, ka mums ir jāgroza budžets, saņemot Saeimas akceptu nodrošināt finansējumu visam, kas valstī notiek, novembra un decembra mēnešiem. 2000.gada budžets ir organizēts pilnīgi pēc cita principa, kas Latvijā līdz šim nav darīts — ka valsts budžets nerēķinās ar privatizācijas līdzekļiem kā ieņēmumiem. Tātad tie tiek izslēgti, un nevarēs pārmest valdībai, ka privatizācija notiek tāpēc, lai lāpītu kādus budžeta caurumus, tā tas nebūs! Tā ir principiāla izšķiršanās, kas deputātiem šobrīd likta priekšā, un es ceru, ka otrā lasījumā 2000.gada budžets ar šo kaut vai vienu novitāti, nerunājot par citām, tiks apstiprināts.

— Cik budžets zaudē no tā, ka privatizācijas līdzekļi netiek ieskaitīti budžetā?

A.Šķēle: — Gandrīz 40 miljonus. Tā ir nozīmīga summa, gandrīz viens procents no mūsu nacionālā kopprodukta. Tas, protams, atstāj būtisku iespaidu. Mēs solījām Starptautiskajam valūtas fondam, ka darīsim visu, lai samazinātu budžeta deficītu zem četriem procentiem. Atbilstoši tam budžeta projektam, kādu iepriekšējā valdība bija likusi priekšā, mēs šobrīd reāli rēķināmies, pat ar ļoti labu un intensīvu nodokļu iekasēšanu, kas ir tiešām uzlabojusies pēdējā laikā, dažās jomās pat jūtami, ka kopumā budžeta deficīts būs 4,5 procenti. Tas mani nepriecē, bet es esmu spiests strādāt ar tām realitātēm, ko šī valdība ir mantojusi, un izlabot un nepieļaut nākamā budžeta projektā, šādas tuvredzīgas lietas.

— Vai, jūsuprāt, ir ietaupīts viss, kur varēja ietaupīt šobrīd?

A.Šķēle:

— Nedomāju, ka ir ietaupīts visur, kur varēja, tādēļ, paralēli lielajiem un svarīgajiem jautājumiem, kuriem esmu spiests pamatdarba laiku tērēt, es turpinu nodarboties ar vienu otru sīkāku lietu, lai kolēģi valdībā redzētu, ka arī sīkumiem jāskatās pakaļ, un nevar būt tā, ka pat saspringtā budžeta situācijā atļaujas bezjēdzīgus tēriņus, sludina bezjēdzīgus konkursus, pērk mēbeles, automašīnas...

— Minēsim piemēru?

A.Šķēle:

— Es esmu izanalizējis to mašīnu cenas un aprīkojumu, ko lieto vadošie ierēdņi. Un nākas konstatēt, ka tas rīkojums, ko es biju izdevis iepriekšējā Ministru prezidenta laikā 1997.gadā, ir ticis ignorēts - daļa augstāko ierēdņu, dienestu vadītāju, institūciju vadītāju to ir ignorējuši un pārtērējuši savam komfortam nodokļu maksātāju naudu. Viņi pat nevīžo braukt uz darbu ar savu privāto mašīnu, bet vēl pārtērē arī to naudu, kas ir paredzēta viņiem kā amatpersonām, lietojot dienesta mašīnu darba laikā. Mans viedoklis ir tāds, ka nāksies vai nu meklēt citus ierēdņus, kas saprātīgāk attiektos pret valsts naudu, vai arī kompensēt nodarītos zaudējumus.

— Varētu būt kādas konkrētas sankcijas pret šiem konkrētiem cilvēkiem?

A.Šķēle:

—Nu, jāatbild ir tieši tam, kas šo skādi nodarījis, kā savādāk es varu paskaidrot jebkuram Latvijas iedzīvotājam, ja viņš redz, ka ierēdņa mašīna ir glaunāka nekā pat bagātas privātfirmas prezidentam? Es nedomāju, ka arī Saeima atbalsta šādu lietu — vēl jo vairāk — sabiedrība, kas ir ievēlējusi Saeimu.

— Vai būs zināmi tie ierēdņi, varbūt uzvārdi, vārdi?

A.Šķēle:

— Jā, man ir tas saraksts, kas tie par aprīkojumiem utt.

— Vai sabiedrība arī to zinās?

A.Šķēle:

— Protams, protams! Bet varbūt pirmajā brīdī tā delikātāk pateikt: protieties, kungi! Un, ja neprotas, tad nu nav ko žēlot.

— Jautājums par Rīgas pasažieru ostu. Izskatās, ka diezgan neveiksmīgi rit sarunas par pazīstamu rēdereju piesaistīšanu Latvijā Rīgas pasažieru ostas apkalpošanai. Pasažieru ostas prezidents ir izteicis ideju, ka varētu mēģināt veidot savu nacionālo jeb, teiksim tā, vēl vienu operatoru. Kāds ir jūsu viedoklis?

A.Šķēle:

— Vakardien Ostu padome šo jautājumu skatīja kā ārkārtas. Mēs bijām papildus iekļāvuši to dienas kārtībā, protams, ar nožēlu, ka valdībai jārisina Rīgas pašvaldības jautājumi, jo akciju sabiedrība "Rīgas pasažieru osta" ir Rīgas pašvaldības uzņēmums, Rīgas pilsētas tiešas intereses objekts. Tā nav spējusi piedāvāt neko. Vakardien es arī to Ostu padomes sēdē norādīju Rīgas pilsētas mēram. Mērs vadīs tagad darba grupu, tā ir nolēmusi vakardien Ostu padome, un nākamajā Ostu padomē decembrī informēs, kas tiek piedāvāts. Ja dome nav spējīga risināt šos jautājums, tad lai skaidri un gaiši pasaka, varbūt tad ir jāpārņem viss šis uzņēmums valdībai. Tad Satiksmes ministrija vai kāda cita ministrija to darīs; tad mēs zinām, ka valdība uzņemas atbildību, meklē naudu, dod galvojumu.Tagad osta no pasažieriem faktiski ir tukša. Bet, tāda sajūta, ka nevienam galva nesāp. Un es saprotu Priedes kungu, viņš nāk uz Ostu padomi un saka: kaut kas jādara. Tā ka es ceru, ka būs kāda reakcija. Ja nebūs, tad lemsim tālāko.

— Vai jūs vispār pieļaujat, ka varētu būtu tāda nacionāla kompānija vai, teiksim, valdība iesaistītos tajā visā?

A.Šķēle:

— Es domāju, prātīgākais būtu, ja valdība nevis nodarbotos ar jaunu uzņēmumu radīšanu, bet, rūpīgi izvērtējot visus piedāvājumus, varētu uzņemties daļēju risku par pirmajiem diviem trim gadiem, kad, pilnīgi iespējams, kompānijas ir ļoti atturīgas, lai uzņemtos šādu risku. Bet, ja šis projekts būtu ilgtermiņā vērsts — uz septiņiem, desmit gadiem, tad pilnīgi skaidrs, ka valdībai vajadzētu ar savu atbalstu — un valdībai šādas iespējas ir daudzas un dažādas — to darīt.

— Paldies! Šoreiz mums saruna jābeidz. Tiksimies nākamreiz!

Pēc ieraksta "LV" diktofonā