Par Eiropas dzelzceļa pakalpojumu liberalizāciju

Otrajā lasījumā izskatot trīs likumprojektus par Eiropas dzelzceļa pakalpojumu tālāku liberalizāciju, tā dēvēto trešo dzelzceļa paketi, Eiropas Parlaments neguva absolūto balsu vairākumu, lai apstiprinātu savu pirmā lasījuma galveno prasību – dzelzceļa pakalpojumus pasažieru pārvadājumu jomā atvērt tirgum ne vien attiecībā uz starptautiskajiem, bet arī dalībvalstu iekšējiem reisiem. Attiecībā uz citiem neatrisinātajiem jautājumiem likumprojekti jāturpina izskatīt trešajā lasījumā.

Parlamenta Transporta un tūrisma komiteja bija ieteikusi pasažieru pakalpojumus iekšējos dzelzceļa pārvadājumos atvērt tirgum 2017.gadā. Tā kā prasība 18.janvārī Parlamentā neguva vajadzīgo kvorumu, izskatot likumprojektu trešajā lasījumā jeb samierināšanas procedūrā, Parlaments un ES Padome šim jautājumam vairs nepievērsīsies.

Trīs likumprojektus – par pasažieru pakalpojumu liberalizāciju dzelzceļa nozarē, pasažieru tiesībām, kā arī par profesionālajiem standartiem vilcienu personālam – Parlaments un ES Padome turpinās izskatīt tālāk trešajā lasījumā.  

Roberts Zīle (Nāciju Eiropas grupa), kas aizstāvēja Transporta un tūrisma komitejas viedokli, debatēs norādīja: “Mēs nākotnes Eiropā nevaram piemērot dažādus standartus tā sauktajiem starptautiskajiem pārvadājumiem un iekšzemes pārvadājumiem. Pasažierim Eiropā ir jābūt vienādi aizsargātam gan tad, ja viņš šķērso valsts robežu, gan arī tad, ja viņš to nešķērso.”

Balsojuma rezultāts arī nozīmē, ka liberalizācija uz Latviju praktiski neattieksies. “Ja es lūkotos Baltijas valstu pilsoņu acīm uz šo trešo dzelzceļa paketi un jautātu, kas man kā klientam mainīsies, tad no Padomes kopējās nostājas es atbildētu – nekas nemainīsies. Līdzīgi kā Baltija ir atdalīta no Eiropas Savienības elektrības tīkla, tā Baltija ir atdalīta arī no Eiropas Savienības starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem,” debetēs paskaidroja Roberts Zīle. 

Pasažieru tiesības un pienākumi

Regulas projektā par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem deputāti iesaka ieviest visā ES vienādas kompensācijas vilcienu kavēšanās gadījumā. Kopīgās likmes, pēc deputātu domām, nodrošinātu vienādu attieksmi pret visiem dzelzceļa pasažieriem. Parlaments uzstāj arī uz stingrākām prasībām attiecībā uz pakalpojumu sniedzēju pienākumiem pret invalīdiem: dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam un stacijas apsaimniekotājam jānodrošina, lai stacija, platformas, ritošais sastāvs un citi objekti ir pieejami personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Informācija par biļetēm un sarakstiem jāsniedz skaidrā un viegli saprotamā veidā, īpašu uzmanību pievēršot redzes un dzirdes invalīdiem.

Vienota sertifikācijas sistēma vilcienu personālam

Direktīvas projekts paredz, ka lokomotīvju vadītāju un pārējā personāla sagatavotībai jāatbilst saskaņotām minimālām profesionālām, medicīniskām un valodu zināšanu prasībām. Par atšķirībām, kas saglabājas Parlamenta un Padomes nostājās, abas iestādes lems trešajā lasījumā.

Padomei sava otrā lasījuma nostāja jāpauž trīs mēnešu laikā, savukārt samierināšanas komiteju likumprojektu izskatīšanai trešajā lasījumā jāsasauc sešu nedēļu laikā pēc Padomes nostājas pieņemšanas. 

Eiropas Parlamenta preses dienests