Sestdien, 30. oktobrī, uz kārtējo — jau trīsdesmito — Latvijas inteliģences konferenci, šoreiz par tematu "Korupcija Latvijā — no ierēdņa līdz politiķim. Situācija, problēmas un to risinājumi" tika aicināti politiķi, pašvaldību vadītāji, ierēdņi, nevalstisko organizāciju pārstāvji, zinātnieki, kultūras un izglītības, kā arī sabiedriskie darbinieki, studenti un citas ieinteresētas personas.

Konferences dalībnieki varēja saņemt dažādus materiālus, arī starptautisku nevalstisku organizāciju, kā "Transparency International" jauno pētījumu korupcijas jomā, kurā Latvija ierindojusies 58. vietā (vēl nesen korupcijas novērtējuma indeksā no 85 valstīm Latvija bija 71. vietā). Protams, tas ir mazs mierinājums. Kā sabiedrības par atklātību "Delna" izdotajā pirmajā apkārtrakstā "Uz delnas" uzsver Pasaules bankas eksperte Helēna Sača: "Man radies iespaids, ka pēdējos divos gados pretkorupcijas pasākumi Latvijā tikuši labi pieņemti un iedibināti. Vienlaikus, manuprāt, ir pienācis laiks šos pasākumus virzīt profesionālāk un vairāk sistematizēt, kā arī paziņot darbību un veicamo reformu izpildes termiņus, kas sabiedrībai un presei ļautu detalizēti sekot līdzi progresam šajā jomā..."

Kā zināms, Deklarācijā par Ministru kabineta darbu viena no galvenajām prioritātēm ir — dot izšķirošu triecienu korupcijai un noziedzībai. Tajā minēti vairāki uzdevumi, kas veicami konkrētām institūcijām. Par to, ka šiem jautājumiem valdība ir pievērsusies, liecināja arī Ministru prezidenta Andra Šķēles klātbūtne un uzruna inteliģences konferencē.

Konferencei bija divas daļas — pirmajā pārrunāja tādus jautājumus kā korupcijas cēloņi, korupcijas mērogi un "karstās zonas" Latvijā; korupcijas nodarītais ļaunums valstij un sabiedrībai; varas un biznesa saplūšana. Augsta līmeņa korupcija — draudi Latvijas drošībai un neatkarībai. Pirmajā daļā ziņojumus nolasīja Latvijas tieslietu ministrs Valdis Birkavs, Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs Jānis Muižnieks.

Savu attieksmi pret korupcijas ļaunumu un tā dēvētajām karstajām zonām pauda gan Pasaules bankas Latvijas nodaļas vadītāja Inguna Dobrāja, gan publicists Jānis Domburs. Viņš uzsvēra valsts amatpersonu dubultmorāles iespējamību kā vienu no galvenajiem ļaunumiem, kas paplašina plaisu starp valsts varu un sabiedrību.

Negaidīti lakoniska bija 7. Saeimas deputāta Jāņa Lagzdiņa, ko neoficiāli dēvē par Korupcijas novēršanas likuma "tēvu", runa. Viņš uzsvēra, ka valstī jārada ekonomiskais pamats, lai īstenotu Korupcijas novēršanas programmā paredzētos pasākumus ,un aicināja šo programmu papildināt ar diviem punktiem, tas ir, ka programma ir jāpilda un pēc runām, ko saka valsts amatpersonas par korupcijas novēršanu, ir jāseko šo amatpersonu darbiem.

Par korupcijas nodarīto ļaunumu valstij un sabiedrībai savas domas izteica Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Andrejs Sončiks:

— Vai korupcija ir problēma valstī? Jā, ir. Vai korupcija ir problēma Valsts ieņēmumu dienestā? Nepārprotami, ir.

Nosaukšu konkrētus skaitļus. Mūsu valsts kopējais budžets ir viens miljards latu gadā. Aptuveni 40 procenti uzņēmējdarbības firmu nodokļus nemaksā nemaz vai daļēji. Legālie uzņēmēji, kā mēs viņus saucam, nodokļus samaksā 70 procentu apjomā no tā, kas būtu jāmaksā. Ir viegli izrēķināt, kāds ļaunums ir nodarīts sabiedrībai ar šīm korupcijas vai ļoti līdzīgām darbībām.