Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Lai katrs esat kā viena no sudraba lapām". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.11.1999., Nr. 358/361 (1818/1821) https://vestnesis.lv/ta/id/15188

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Lauksaimniecības Alma mater savos lielajos svētkos

Vēl šajā numurā

02.11.1999., Nr. 358/361 (1818/1821)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Lai katrs esat kā viena no sudraba lapām"

Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors Voldemārs Strīķis:

Uzruna Latvijas Lauksaimniecības universitātes 60 gadu jubilejas sanāksmē Jelgavā 1999. gada 29. oktobrī. Pēc ieraksta "LV" diktofonā

Jūsu ekselence Latvijas Valsts prezidente! Godājamie magnificences mūsu augstskolu rektori! Dāmas un kungi, Latvijas Lauksaimniecības universitātes sešdesmit gadu jubilejas viesi, absolventi, mācību spēki, studenti un darbinieki!

Šodien šajā izcilajā mūsu augstskolas dienā ir liels prieks jūs sveikt šeit, šajā vēsturiskajā aulā, šajā aktu zālē, kur pirms sešdesmit gadiem tika iesvētīta jaundibinātā Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija. Esam priecīgi ar jums būt kopā, esam pateicīgi par jūsu klātbūtni.

Mūsu augstskolas pašreizējā, trešajā satversmē rakstīts, ka Latvijas Lauksaimniecības universitāte ir izglītības, zinātnes un kultūras centrs. To iemiesojam, īstenojam ar rūpīgi izstrādāto dokumentu starpniecību, ar augstskolas attīstības koncepcijas, stratēģiskā plāna un mērķprogrammas starpniecību. Šajos dokumentos vadmotīvs ir Latvijas lauku, mežu, ūdeņu mērķtiecīga, ilgspējīga izmantošana Latvijas iedzīvotāju labā. Mēs paredzam sev augstus mērķus. Mūsu misija — Latvijas lauki, latviskums. Tas ir augstu ideālu un to praktiskas īstenošanas savienojums, kas īstenojams ne tikai šeit, augstskolā strādājošajiem 400 mācību spēkiem, 850 darbiniekiem, 7000 studentiem, bet arī ar vairāk nekā 30 000 absolventu starpniecību, ar visas sabiedrības, valsts un valdības, ar jūsu, klātesošo, atbalstu.

Šodien mēs esam šeit, esam liels spēks. Esam tas spēks, kas ir mūsu augstskolas misijas apliecinājums. To apliecina mūsu augstskolas sešdesmitās gadskārtas darbs, kopīgie sarīkojumi gada garumā. Liels, sirsnīgs paldies visiem, visiem par to!

Mūsu augstskolas vēstures, tās dibināšanas materiālu izpēte liecina, ka mēs savu misiju varam īstenot, balstoties uz mūsu priekšteču iesākto, varam izstudēt mūsu augstskolas dibinātāja Latvijas Valsts prezidenta un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa 1939. gadā norādīto. Lūdzu kopīgi to noklausīties!

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Uzruna Latvijas Lauksaimniecības universitātes 60 gadu jubilejas sanāksmē Jelgavā 1999. gada 29. oktobrī. Pēc ieraksta "LV" diktofonā

Augsti godātais rektora kungs! Jūsu magnificences viesu rektori, akadēmiskā saime, studenti, profesori, dāmas un kungi!

Es ļoti priecājos būt klāt šajā Latvijas Lauksaimniecības universitātes sešdesmit gadu jubilejas svinību dienā, kas tiek svinēta, kā mūsu senči to bija paraduši — ne vienu vien dienu, bet ilgāka laika garumā. Kā redzu, te ir godāta arī tā mūsu senču tradīcija, kas prasa, lai svētki tiktu svinēti ar pacilātību, ar cildenumu un pēc iespējas skaisti.

Lauksaimniecība, kas šeit tiek pasniegta, ir tāds zinību lauks, kurā ir notikušas milzīgas pārmaiņas gan pašā zinātnē, gan īpaši tās pielietošanā. Šī gadsimteņa sākumā vairāk nekā 80 procenti no katras zemes iedzīvotājiem nodarbojās ar lauksaimniecību, viņu darbs bija nepieciešams, lai sagādātu visiem pārtiku. Mūsu dienās attīstītajās zemēs labi ja astoņi procenti no iedzīvotājiem vairs ir nepieciešami, lai valsti nodrošinātu ar pārtiku.

Vēl Latvijas pirmās brīvvalsts laikā ar zemkopību varēja dzīvot, turklāt labi dzīvot. Mūsu laikos lauksaimniecība ir kļuvusi par vienu no tām nozarēm, kur gan tehnoloģijas progress, gan vispārējā pārprodukcija ir radījusi konkurences situāciju, kas varbūt ir viena no sāpīgākajām jaunās Eiropas izveidošanā.

Nav viegli mūsu dienās sev pelnīt iztiku un iegūt pārticību ar lauksaimniecību. Bet tad es varētu teikt: kurā laukā tad vispār ir viegli?

Ir notikušas milzīgas pārmaiņas. Un te nu man jāsaka tiem studentiem, kas izvēlējušies šo universitāti un, kā vakar dzirdēju, jauki izteikušies, ka ir apmierināti ar savu izvēli: jā, jūs tiešām esat izvēlējušies ļoti interesantu lauku, kur kopā savijas fundamentāli zinātņu pētījumi un praktiskais pielietojums un tehnoloģija. Un tur kopā savijas arī dabaszinātnes un sabiedriskās zinātnes. Un galarezultāts ir vēlme vai nu ar savu darbu un pētījumiem papildināt vispārējo zinību lauku, papildināt, padziļināt, paplašināt, vai arī nākt ar jauninājumiem, ar izgudrojumiem, ar jauniem pielietojumiem praktiskajā laukā.

Latvijai, virzoties savā ceļā uz Eiropas Savienību, stāv priekšā prasība spēt pielāgoties apstākļiem, kas mainās arvien straujākā tempā. Latvijas gudrākām galvām ir jāspēj pielāgoties šādai situācijai un ļoti ātri un apsviedīgi to izvērtēt un saskatīt, kurp mums virzīties un kur mums savus spēkus vislabāk ielikt. Eiropas Savienība mums uzliks dažādas prasības. Tā mums uzliks standartus, tā mums uzliks smagu un sīvu konkurenci. Un mums būs jābūt spējīgiem šos pārbaudījumus izturēt. Bet Eiropas Savienība mums arī piedāvās brīnišķīgu, nepiedzīvotu izdevību atrat tās nišas, kur tieši mēs ar savām spējām, ar savu izdomu, ar saviem talantiem spēsim pasniegt ko tādu, kā citiem nebūs, kas būs labāks nekā citiem. Un es esmu pārliecināta, ka mēs, latvieši, esam spējīgi izturēt jebkuru konkurenci un nostāties jebkurai citai tautai blakus.

Šai universitātei ar tās skaistajām ozolu vītnēm tās ģerbonī es novēlu būt kā tam mītiskam Pērkona ozolam, kā mītiskam Saules kokam, par kuru dzied mūsu dainas:

Es uzgāju ganīdama

Birzē zaļu ozoliņu:

Vara saknes, zelta zari

Sudrabiņa lapiņām.

Lai jūsu mācību iestādei saknes vienmēr paliek mūsu zemē, mūsu dabas dotumos, lai jūs vienmēr sargātu to, kas ir neatvietojams, — mūsu zemi, mežus un ūdeņus.

Lai jūs augtu un kuplotu kā dižozols mežā! Lai attīstās visas nozares jūsu pētījumos, jūsu mācību programmās!

Un beidzot — lai katrs viens akadēmiskās saimes loceklis justos kā viena no sudraba lapām šajā kopīgajā kuplojumā, un lai jūs visi visu mūžu nestu sev līdzi šīs iestādes garīgo mantojumu, tās garīgo starojumu!

Vivat, crescat, floreat Latvijas Lauksaimniecības universitāte in aeternum!

L4.JPG (15585 BYTES) LLL.JPG (22019 BYTES)

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!