Valsts sekretāru 2007.gada 18.janvāra sanāksmē

 

AM: Par finansējumu 22 sporta veidu attīstībai

Ceturtdien, 18.janvārī, Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais MK rīkojuma projekts “Par valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļu izlietojumu sporta veidu atbalstam”.

Turpinot ikgadējo sadarbību ar sporta organizācijām un militāro sporta veidu komandām, MK rīkojuma projekts paredz AM 2007.gada budžeta ietvaros piešķirt 1 556 470 latu finansējumu 22 sporta veidu attīstībai.

Finansējums piešķirts, lai celtu Latvijas armijas prestižu un jauniešu lojalitāti pret armiju, popularizētu sportu Nacionālo bruņoto spēku karavīru un jaunsargu vidū, kā arī veicinātu Latvijas izlašu dalību starptautiskās sacensībās.

Aizsardzības ministrijas finansējuma piešķiršana sporta veidu attīstībai dod iespēju sportistiem sasniegt augstus rezultātus gan Latvijas mēroga, gan arī starptautiskajās sacensībās un nest Latvijas vārdu pasaulē, kā arī veidot fiziski un garīgi attīstītu jauniešu plūsmu profesionālajā militārajā dienestā.

Sadarbība ar sporta veidu federācijām un sportistiem tiek realizēta jau kopš 2002.gada.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

FM: Par Latvijas grāmatvedības standartiem

Ceturtdien, 18.janvārī, Valsts sekretāru sanāksmē saskaņošanai ministrijās tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavoti Ministru kabineta (MK) noteikumi par obligāti piemērojamiem Latvijas grāmatvedības standartiem. Pēc būtības ir plānots pārizdot šobrīd spēkā esošos noteikumus.

Tā kā aizvadītajā gadā tika pieņemts Konsolidētais gada pārskatu likums un Gada pārskatu likums, līdz ar to mainījās likumos dotais pilnvarojums MK, kas par nepieciešamību noteica izdot jaunus MK noteikumus par obligāti piemērojamiem Latvijas grāmatvedības standartiem.

Saskaņā ar Konsolidēto gada pārskatu likuma pārejas noteikumiem šobrīd spēkā esošie MK noteikumi Nr.776 “Noteikumi par obligāti piemērojamiem Latvijas grāmatvedības standartiem” ir piemērojami līdz 2007.gada 1.septembrim.

 

FM: Par kompensācijām darba devējiem

Atbilstoši grozījumiem Darba likumā, kas paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam (MK) noteikt kārtību, kādā valsts institūcija darba devējam atlīdzina darbiniekam izmaksājamo atlīdzību, ceturtdien, 18.janvārī, Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavots noteikumu projekts, kas regulē šo kārtību.

Pašlaik šo jomu regulē MK 2002.gada 28.maija noteikumi Nr.204 “Kārtība, kādā valsts institūcija darba devējam atlīdzina darbiniekam izmaksājamo vidējo izpeļņu”. Stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, līdzšinējie tiks atzīti par spēku zaudējušiem.

MK noteikumi paredzēs kārtību, kādā valsts institūcija darba devējam atlīdzina darbiniekam izmaksājamo atlīdzību gadījumā, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, bet, pamatojoties uz izsaukumu, ierodas izziņas iestādē, prokuratūrā, tiesā vai piedalās tiesas sēdē kā piesēdētājs, vai piedalās tādu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītu seku novēršanā, kas apdraud vai var apdraudēt sabiedrisko drošību vai kārtību.

Noteikumu projekts neattieksies uz darba devēju, kas ir no budžeta finansēta institūcija, kurai jāizmaksā darbiniekam atlīdzība plānotā gadskārtējā budžeta ietvaros.

 

FM: Par jauniem nosacījumiem Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumentu līdzekļu apguvei

Ceturtdien, 18.janvārī, Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavoti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanai un veic maksājumus. Grozījumi paredz EEZ un Norvēģijas valdības finanšu instrumentu apsaimniekotājam un īpašo atbalsta formu ieviešanas atbildīgajai iestādei nodrošināt papildu nacionālo finansējumu.

MK noteikumi reglamentē atbildīgās iestādes par valsts budžeta plānošanu Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta projektu īstenošanai, kā arī maksājumu veikšanas kārtību, maksājumu dokumentu un finansējuma plūsmu projektu īstenošanā.

Aizvadītā gada nogalē finanšu instrumentu donorvalstis apstiprināja jaunas vadlīnijas, kas nosaka finanšu instrumentu finansēto projektu līdzfinansējuma nosacījumus. Ar šīm vadlīnijām tika ieviesti jauni nosacījumi finanšu instrumentu programmu un grantu shēmu, kā arī apakšprojektu un komponentprojektu līdzfinansējuma nodrošināšanai. Līdz ar to ir jāveic attiecīgas izmaiņas normatīvajos aktos.

Grozījumi MK noteikumos paredzēs nosacījumu EEZ un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta apsaimniekotājam vai īpašo atbalsta formu ieviešanas atbildīgajai iestādei nodrošināt finanšu instrumenta un valsts budžeta finansējuma proporciju.

Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instrumenta un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta izveides mērķis ir mazināt sociālās un ekonomiskās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā. Papildu informācija par finanšu instrumentiem pieejama internetā www.eeagrants.lv.

 

FM: Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa nepiemērošanu stipendijām

Lai papildinātu starptautisko izglītības un sadarbības programmu sarakstu ar četrām organizācijām, kuru stipendijām netiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), ceturtdien, 18.janvārī, Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi Ministru kabineta (MK) rīkojumā par biedrībām, nodibinājumiem un starptautiskajām izglītības un sadarbības programmām.

Atbilstoši likumam par IIN ar šo nodokli netiek apliktas stipendijas, kas izmaksātas no budžeta, MK apstiprināta biedrību un nodibinājumu līdzekļiem vai no starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem, kurās līdzdalību ir apstiprinājis MK.

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas un Kultūras ministrijas ierosinājuma minētais saraksts papildināts ar nodibinājumu “Latvijas – Vācijas kultūras, izglītības un informācijas fonds” un nodibinājumu “Goda stipendija “Andreja Kurmiņa stipendija””.

Nodibinājums “Latvijas – Vācijas kultūras, izglītības un informācijas fonds” piešķir stipendijas Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas un Rīgas Doma kora skolas vecāko kursu audzēkņiem. Stipendijas tiek piešķirtas pieciem katras skolas audzēkņiem – katram audzēknim 100 eiro mēnesī 10 mēnešus gadā. Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā katru mēnesi viens audzēknis saņem goda stipendiju – Andreja Kurmiņa stipendiju – 20 latus. Stipendiju piešķir komisija vienam audzēknim, kurš attiecīgajā laika posmā uzrādījis vislabākās sekmes izglītības programmas apgūšanā. Līdzekļus ziedojusi privātpersona – Kanādā dzīvojošā dziedātāja Andreja Kurmiņa dzīvesbiedre Silvija Kurmiņa. Stipendija tiks izmaksāta līdz 2011.gadam.

Grozījumi rīkojumā arīdzan izstrādāti, balstoties uz biedrības “Korporācijas “Selonija: Filistru palīdzības biedrība” un nodibinājuma “Valmieras novada fonds” iesniegumiem.

Biedrības “Korporācijas “Selonija” Filistru palīdzības biedrība” mērķis ir sniegt materiālu atbalstu studentu korporācijas “Selonija” biedriem, kas dzimuši Latvijā, maģistra studiju finansiālai atbalstīšanai un maģistra grāda iegūšanai Latvijas Republikā akreditētās augstskolās. Savukārt nodibinājuma “Valmieras novada fonds” mērķis ir veicināt Valmieras rajona izaugsmi, atbalstot iedzīvotāju iniciatīvas dažādās jomās. “Valmieras novada fonds” ir viens no Latvijas pieciem kopienu fondiem, kas darbojas atbilstoši visā pasaulē atzītam modelim, piesaistot vietējos ziedojumus un izlietojot tos vietējo iniciatīvu atbalstam.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IZM: Par nekustamā īpašuma saglabāšanu valsts īpašumā un nodošanu Daugavpils Universitātes valdījumā

Valsts sekretāru 18.janvāra sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu “Par nekustamo īpašumu saglabāšanu valsts īpašumā un nodošanu Daugavpils Universitātes valdījumā”.

MK rīkojuma projekts sagatavots, lai ierakstītu zemesgrāmatā uz valsts vārda Daugavpils Universitātes personā nekustamo īpašumu Daugavpils pilsētā un Daugavpils rajonā, kuru lieto Daugavpils Universitāte.

Atbilstoši Valsts vēstures arhīva 2001.gada 11.decembra izziņai nekustamais īpašums Daugavpilī, Kandavas ielā 1, 1940.gada 21.jūlijā piederēja fiziskai personai. Daugavpils pilsētas zemes komisijas 2001.gada 26.septembra izziņa informē, ka īpašuma tiesības uz zemesgabalu Daugavpilī, Kandavas ielā 1, daļēji ir atjaunotas fiziskām personām. Valsts zemes dienesta Dienvidlatgales reģionālās nodaļas 2002.gada 25.oktobra izziņa apliecina, ka ar Daugavpils pilsētas zemes komisijas 2001.gada 12.aprīļa lēmumu Nr.71 IZM piešķirts lietošanā zemesgabals. Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 2.panta 2.daļu zemesgabals 1206 m² platībā Daugavpilī, Kandavas ielā 1, piekrīt valstij. Uz minētā zemesgabala atrodas Daugavpils Universitātes lietojumā esošais sporta komplekss, kas ar Valsts komisijas 1973.gada 12.jūnija aktu ir pieņemts ekspluatācijā. Sporta komplekss atbilstoši likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 36.pantam piekrīt valstij.

Atbilstoši Valsts vēstures arhīva 2001.gada 11.decembra izziņai nekustamais īpašums Daugavpilī, Krimuldas ielā 55, 1940.gada 21.jūlijā piederēja fiziskai personai. Daugavpils pilsētas zemes komisijas 2001.gada 12.aprīļa sēde protokola 7.punkta izraksts apliecina, ka īpašuma tiesības uz zemesgabalu Daugavpilī, Krimuldas ielā 55, tiek atzītas valstij. Daugavpils pilsētas zemes komisijas 2001.gada 26.septembra izziņa apliecina, ka uz zemes gabalu Daugavpilī, Krimuldas ielā 55, nav reģistrēti citi zemes pieprasījumi. Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 2.panta 2.daļu zemesgabals 4062 m² platībā Daugavpilī, Krimuldas ielā 55, piekrīt valstij. Uz zemesgabala Krimuldas ielā 55 atrodas sporta bāze (celtniecības stadijā) un šķūnis. Ar Daugavpils pilsētas Tautas deputātu padomes 1980.gada 8.janvāra lēmumu Nr.19 būves nodotas uz bilanci Daugavpils Pedagoģijas institūtam. Daugavpils Universitāte ir Daugavpils Pedagoģijas institūta tiesību un saistību pārņēmēja. Sporta bāze atbilstoši likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 37.pantam piekrīt valstij.

Atbilstoši Valsts vēstures arhīva 2001.gada 11.decembra izziņai zemesgabals Daugavpilī, Parādes ielā 11, netika apbūvēts. Daugavpils pilsētas zemes komisijas 2003.gada 24.novembra izziņa informē, ka zemesgabals Daugavpilī, Parādes ielā 11, 1940.gada 21.jūlijā piederēja Daugavpils pilsētas pašvaldībai, nav reģistrēti pieprasījumi īpašuma tiesību atjaunošanai uz zemesgabalu. Daugavpils pilsētas zemes komisija pieņēma lēmumu piešķirt zemesgabalu 3483 m² platībā valstij Daugavpils Universitātes rīcībā esošo būvju – dienesta viesnīcas un pagraba – uzturēšanai. Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 2.panta 3.daļu zemesgabals 3483 m² platībā Daugavpilī, Parādes ielā 11, piekrīt valstij. Uz zemesgabala Parādes ielā 11 atrodas divas būves, kuras ar Valsts komisijas 1956.gada 31.decembra aktu pieņemtas ekspluatācijā. Dienesta viesnīcas ēka ar šķūni atbilstoši likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 37.pantam piekrīt valstij.

Atbilstoši Valsts vēstures arhīva 1996.gada 23.decembra izziņām zemesgabals Daugavpilī, Saules ielā 1, Saules ielā 3, piederēja Daugavpils apriņķa pašvaldībai. Daugavpils pilsētas zemes komisijas 2001.gada 12.aprīļa sēdes protokola 3.punkta izraksts apliecina, ka īpašuma tiesības uz zemesgabalu Daugavpilī, Saules ielā 1/3, tiek atzītas valstij, komisijas 2001.gada 26.septembra izziņa informē, ka citu zemes pieprasītāju nav. Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 2.panta 3.daļu zemesgabals 3787 m² platībā Daugavpilī, Saules ielā 1/3, piekrīt valstij. Uz zemesgabala Daugavpilī, Saules ielā 1/3, atrodas trīs būves, kuru ekspluatācija uzsākta 1917.gadā. Daugavpils pilsētas domes 2001.gada 27.novembra izziņa informē, ka pilsētas denacionalizācijas komisija nav saņēmusi bijušo īpašnieku vai viņu mantinieku pieteikumus denacionalizēt ēkas Saules ielā 1/3. Saskaņā ar Civillikumu minētās ēkas piekrīt valstij. Ceturtās ēkas – garāžas – ekspluatācija uzsākta 1974.gadā, ar Daugavpils pilsētas domes 2001.gada 18.oktobra aktu Nr.55 garāža ir atzīta par derīgu ekspluatācijai. Garāžas ēka atbilstoši likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 36.pantam piekrīt valstij.

Atbilstoši Valsts vēstures arhīva 2001.gada 11.decembra izziņai līdz 1940.gadam Daugavpils pilsētā Vaļņu iela nav pastāvējusi. Daugavpils pilsētas zemes komisijas 2003.gada 24.novembra izziņa informē, ka būves Daugavpilī, Vaļņu ielā 29 un Vaļņu ielā 29a, atrodas pilsētas administratīvās teritorijas robežās un saskaņā ar Valsts vēstures arhīva 2000.gada 4.oktobra izziņu 1940.gada 21.jūlijā piederēja Kara ministrijai, Daugavpils pilsētas zemes komisijā nav reģistrēti pieprasījumi īpašuma tiesību atjaunošanai uz zemesgabaliem Vaļņu ielā 29 un Vaļņu ielā 29a. Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 2.panta 1.daļu zemesgabals 3028 m² un 3083 m² platībā Daugavpilī, Vaļņu ielā 29 un Vaļņu ielā 29a, piekrīt valstij. Uz zemesgabala Daugavpilī, Vaļņu ielā 29 un Vaļņu ielā 29a, atrodas dienesta viesnīcas ēka, kuras ekspluatācija ir uzsākta 1980.gadā. Ar Daugavpils pilsētas domes 2001.gada 22.oktobra aktiem Nr.56 un Nr.57 dienesta viesnīcas ēka Daugavpilī, Vaļņu ielā 29 un Vaļņu ielā 29a, ir atzīta par ekspluatācijai atbilstošu. Dienesta viesnīcas ēka atbilstoši likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 36.pantam piekrīt valstij.

Atbilstoši Valsts vēstures arhīva 2001.gada 21.decembra izziņai Daugavpils pilsētā 9.kvartālā bijušais zemesgabals, kur pašreiz izvietots mācību korpuss Vienības ielā 13, līdz 1940.gada 21.jūlijam piederēja fiziskām personām. Daugavpils pilsētas zemes komisijas 2001.gada 26.septembra izziņa informē, ka ir atzītas īpašuma tiesības uz zemesgabala daļu Daugavpilī, Vienības ielā 13. Daugavpils pilsētas zemes komisijas 2001.gada 12.aprīļa sēdes protokola 6.punkta izraksts apliecina, ka īpašuma tiesības uz zemesgabala daļu Daugavpilī, Vienības ielā 13, tiek atzītas valstij. Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma‘ tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 2.panta 2.daļu zemesgabals 3315 m² platībā Daugavpilī, Vienības ielā 13, piekrīt valstij. Uz zemesgabala Daugavpilī, Vienības ielā 13, atrodas mācību korpuss, kura ekspluatācija ir uzsākta 1956.gadā. Ar Valsts komisijas 1956.gada 25.jūnija aktu mācību korpusa ēka (bij. 5.augusta iela) pieņemta ekspluatācijā. Mācību korpuss atbilstoši likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 36.pantam piekrīt valstij.

Atbilstoši Valsts vēstures arhīva 1996.gada 23.decembra izziņai Daugavpils 1b, 2a,b kvartālos bijušais apbūvētais zemesgabals, kur pašreiz izvietoti mācību korpusi Institūta ielā 1/3, līdz 1940.gada 21.jūlijam piederēja fiziskai personai. Daugavpils pilsētas zemes komisijas 2001.gada 26.septembra izziņa informē, ka no bijušajiem zemesgabala īpašniekiem vai to mantiniekiem netika reģistrēti pieprasījumi īpašuma tiesību atjaunošanai uz zemesgabalu Daugavpilī, Institūta ielā 1/3. Daugavpils pilsētas domes 2001.gada 15.oktobra izziņa informē, ka fiziskas personas iesniegtais denacionalizācijas pieteikums namīpašuma tiesību atjaunošanai ar Daugavpils pilsētas domes 1996.gada 22.augusta lēmumu Nr.447 tika noraidīts kā dokumentāli nepamatots. Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 2.panta 2.daļu zemesgabals 2067 m² platībā Daugavpilī, Institūta ielā 1/3, piekrīt valstij. Uz zemesgabala Daugavpilī, Institūta ielā 1/3, atrodas mācību korpuss, kura ekspluatācija ir uzsākta 1917.gadā. Saskaņā ar Civillikumu tas piekrīt valstij. Ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1954.gada 13.jūlija rīkojumu Daugavpils Valsts pedagoģijas institūtam bilancē tika nodotas ēkas Daugavpilī, Institūta ielā 1/3. Ar Daugavpils pilsētas domes 2002.gada 15.februāra aktu Nr.6 un 2002.gada 25.februāra rīkojumu Nr.70 ir atzīti par ekspluatācijai atbilstošiem mācību korpusi Daugavpilī, Institūta ielā 1/3, atbilstoši likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 37.pantam tie piekrīt valstij.

Atbilstoši Valsts vēstures arhīva 2006.gada 19.oktobra izziņai nekustamais īpašums “Ilgas” Ilūkstes apriņķī, kur pašreiz izvietotas Daugavpils Universitātes lietojumā esošās studiju un pētniecības bāzes ēkas, līdz 1940.gada 21.jūlijam piederēja Latvijas valstij IZM personā. Valsts vēstures arhīva 2006.gada 19.oktobra izziņa informē, ka uz zemesgabala līdz 1920.gadam ir uzceltas dažādas ēkas. Saskaņā ar Valsts zemes dienesta Dienvidlatgales reģionālās nodaļas 2006.gada 21.novembra kadastra izziņu uz zemesgabala atrodas divas būves. Atbilstoši inventarizācijas lietām būvju ekspluatācija uzsākta 1939.gadā. Daugavpils rajona padomes 2002.gada 14.janvāra izziņa apliecina, ka pašvaldībā nav iesniegti denacionalizācijas pieteikumi īpašuma tiesību atjaunošanai uz minētām būvēm. Saskaņā ar Civillikumu divas būves piekrīt valstij. Ar Daugavpils rajona Skrudalienas pagasta Tautas deputātu padomes 1992.gada 31.marta 20.sasaukuma 9.sesijas lēmumu zemesgabals “Ilgas” piešķirts lietošanā Daugavpils Pedagoģijas universitātei. Valsts zemes dienesta Dienvidlatgales reģionālās nodaļas 2003.gada 28.jūlija izziņa informē, ka bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki nav pieteikušies īpašuma tiesību atjaunošanai. Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 2.panta 1.daļu zemesgabals 53400 m² platībā (mācību bāze “Ilgas”) Daugavpils rajonā, Skrudalienas pagastā, piekrīt valstij.

Atbilstoši Valsts vēstures arhīva 2001.gada 11.decembra izziņai nekustamais īpašums “Vārpas” Ilūkstes apriņķī, Lauces pagastā, kur pašreiz izvietotas Daugavpils Universitātes lietojumā esošās vienpadsmit būves, līdz 1940.gada 21.jūlijam piederēja Lauces lauksaimniecības biedrībai. Zemesgabals atrodas blakus nekustamajam īpašumam “Vārpas”, kurš ar Daugavpils rajona Kalkūnes pagasta Tautas deputātu padomes 1992.gada 19.jūnija lēmumu piešķirts Daugavpils Pedagoģijas institūtam agrobioloģiskās stacijas uzturēšanai (zemesgabals 8,5 ha platībā). Daugavpils rajona Kalkūnes pagasta padomes 2006.gada 6.janvāra izziņa informē, ka no bijušajiem zemes īpašniekiem vai to mantiniekiem nav saņemti pieteikumi īpašuma tiesību atjaunošanai. Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 2.panta 2.daļu zemesgabals 7100 m² platībā “Vārpas” Daugavpils rajonā, Skrudalienas pagastā, un zemesgabals 86200 m² platībā “Agrobioloģiskā stacija” Daugavpils rajonā, Kalkūnes pagastā, piekrīt valstij. Uz zemesgabala “Vārpas” līdz 1934.gadam ir uzceltas dažādas ēkas. Saskaņā ar Valsts zemes dienesta Dienvidlatgales reģionālās nodaļas 2001.gada 13.novembra uzziņām uz zemesgabala atrodas vienpadsmit būves. Atbilstoši inventarizācijas lietai mācību korpusa ekspluatācija uzsākta 1938.gadā. Daugavpils rajona Kalkūnes pagasta padomes 2006.gada 1.janvāra izziņa apliecina, ka pašvaldībā nav iesniegti denacionalizācijas pieteikumi īpašuma tiesību atjaunošanai uz minēto būvi. Saskaņā ar Civillikumu būve piekrīt valstij. 2001.gada 16.novembra akts par divu saimniecības ēku “Vārpas” apsekošanu apliecina, ka līdz 1993.gadam uzceltie šķūnis un garāža tiek pieņemti ekspluatācijā. Ar Daugavpils rajona padomes 2001.gada 21.novembra rīkojumu ir apstiprināts 2001.gada 16.novembra akts par divu saimniecības ēku “Vārpas” pieņemšanu ekspluatācijā. Šķūnis un garāžas ēkas atbilstoši likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 36.pantam piekrīt valstij. 2006.gada 12.janvāra divi akti par astoņu būvju Daugavpils rajona Kalkūnes pagasta “Agrobioloģiskajā stacijā” apsekošanu apliecina, ka līdz 1993.gadam uzceltas būves ir pieņemtas ekspluatācijā. Minētās astoņas būves atbilstoši likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 36.pantam piekrīt valstij.

Rīkojuma projektu “Par nekustamo īpašumu saglabāšanu valsts īpašumā un nodošanu Daugavpils Universitātes valdījumā” ir atrodams MK mājaslapas sadaļā “Valsts sekretāru sanāksmē pieteiktie projekti”.

 

IZM: Par valsts nekustamā īpašuma objektu nodošanu Kandavas novada pašvaldības īpašumā

Valsts sekretāru 18.janvāra sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu “Par valsts nekustamā īpašuma objektu nodošanu Kandavas novada pašvaldības īpašumā”.

IZM sagatavotais MK rīkojuma projekts “Par valsts nekustamā īpašuma objektu nodošanu Kandavas novada pašvaldības īpašumā” paredz IZM padotības mācību iestādes Kandavas lauksaimniecības tehnikuma rīcībā esošo valsts nekustamo īpašumu – “Kalnmuižas klēts”, “Kalnmuižas kalte”, būves Valdeķos un Urļos – nodot Kandavas novada pašvaldības īpašumā.

Projekts sagatavots, ņemot vērā Kandavas novada domes 2005.gada 28.aprīļa sēdes protokola lēmumu “Par Kandavas novada domei nododamajām ēkām un zemēm”.

Nododamā valsts nekustamā īpašuma “Kalnmuiža kalte” sastāvā ir divas būves ar zemesgabalu 0,95 ha platībā. Nekustamā īpašuma “Kalnmuižas klēts” sastāvā ir būve ar zemesgabalu 0,74 ha platībā. Minētas būves ierakstītas Kandavas pagasta zemesgrāmatā uz valsts vārda IZM personā.

Trīs būves – angārs “Valdeķi”, garāža “Valdeķi” un liellopu novietne “Urļi” – saskaņā ar MK 2004.gada 14.decembra protokollēmuma 2.2. un 2.3.apakšpunktu uzdots pārņemt IZM lietojumā. Ēkas atrodas uz fiziskās personas īpašumā esoša zemesgabala. Tā kā par minētajiem objektiem IZM rīcībā dokumentu nav, tie nav ierakstīti zemesgrāmatā. Minētās ēkas pašreiz atrodas Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikuma bilancē. Kandavas lauksaimniecības tehnikuma rīcībā esošais nekustamais īpašums netiek izmantots mācību procesā.

Kandavas novada pašvaldība, pārņemot nekustamos īpašumus no Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikuma, atbrīvos tehnikumu no neraksturīgo funkciju pildīšanas, neizmantotā valsts īpašuma uzraudzības.

Rīkojuma projekts “Par valsts nekustamā īpašuma objektu nodošanu Kandavas novada pašvaldības īpašumā” ir atrodams MK mājaslapas sadaļā “Valsts sekretāru sanāksmē pieteiktie projekti”.

 

IZM: Par zinātnes bāzes finansējumā paredzētā asignējuma pārdali starp ministrijām

Valsts sekretāru 18.janvāra sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu “Par Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammā 05.02.00 “Zinātnes bāzes finansējums” paredzētā asignējuma pārdali starp ministrijām”.

MK rīkojuma projekts ir izstrādāts, pamatojoties uz likuma “Par valsts budžetu 2006.gadam” 34.pantu.

MK rīkojuma izdošana ir nepieciešama, lai IZM kā vadošā nozares ministrija sadalītu zinātnisko institūciju bāzes finansējumam paredzētos finanšu līdzekļus citu nozares ministriju padotībā esošajām zinātniskajām institūcijām. Rīkojums nosaka likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” IZM apakšprogrammai 05.02.00 “Zinātnes bāzes finansējums” apstiprinātās izdevumu struktūras izmaiņas, kā arī paredz transferta ieņēmumus citu ministriju budžetā.

Rīkojuma projekts “Par Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammā 05.02.00 “Zinātnes bāzes finansējums” paredzētā asignējuma pārdali starp ministrijām” ir atrodams MK mājaslapas sadaļā “Valsts sekretāru sanāksmē pieteiktie projekti”.

 

IZM: Par Ekonomikas un kultūras augstskolas Satversmi

Valsts sekretāru 18.janvāra sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu “Par Ekonomikas un kultūras augstskolas Satversmes grozījumu apstiprināšanu”.

Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu citu personu dibināto augstskolu satversmi un tās grozījumus pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma apstiprina Ministru kabinets.

2006.gada 6.aprīlī spēkā stājās grozījumi Augstskolu likumā, kuru pārejas noteikumu 18. un 19.punkts paredz augstskolām nodrošināt savu satversmju atbilstību ar Augstskolu likumā noteiktajām prasībām.

Ekonomikas un kultūras augstskolas Satversmes sapulce 2006.gada 25.augusta sēdē pieņēma lēmumu izdarīt attiecīgus grozījumus Ekonomikas un kultūras augstskolas Satversmē.

Šie grozījumi ietver jaunu jēdzienu “ievēlēšanas vieta” iepriekšējā jēdziena “pamatdarba vieta” vietā, kā arī tiek izdarītas redakcionālas izmaiņas – vārds “finansu” tekstā aizstāts ar vārdu “finanšu”, vārds “šķīrējtiesa” aizstāts ar vārdiem “akadēmiskā šķīrējtiesa”, vārds “ievēl” aizstāts ar vārdu “ievēlē”, kā arī tiek paredzētas studējošo īpatsvara izmaiņas augstskolas satversmes sapulcē un senātā. Rīkojuma projekts ir nepieciešams, lai tiktu izpildītas Augstskolu likumā noteiktās prasības.

Rīkojuma projekts “Par Ekonomikas un kultūras augstskolas Satversmes grozījumu apstiprināšanu” ir atrodams MK mājaslapas sadaļā “Valsts sekretāru sanāksmē pieteiktie projekti”.

 

IZM: Par Ventspils Augstskolas Satversmi

Valsts sekretāru 18.janvāra sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai likumprojektu “Par Ventspils Augstskolas Satversmi”.

Ņemot vērā, ka 2006.gada 6.aprīlī spēkā stājās grozījumi Augstskolu likumā, tātad to pārejas noteikumu 18. un 19.punkts paredz augstskolām nodrošināt savu satversmju atbilstību ar Augstskolu likumā noteiktajām prasībām, kā arī saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešajā daļā noteikto, ka valsts dibināto augstskolu satversmi un tās grozījumus tajā pieņem attiecīgās augstskolas satversmes sapulce un pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma ar likumu apstiprina Saeima, ir nepieciešams šis likumprojekts.

Satversme nosaka Ventspils Augstskolas darbības pamatvirzienus un uzdevumus, juridisko statusu – tiek noteikts, ka tā ir atvasināta publiska persona. Satversme nosaka Ventspils Augstskolas pašpārvaldes un struktūrvienības, nosakot, ka tās pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas ir: Satversmes sapulce, Senāts, rektors, Revīzijas komisija un Akadēmiskā šķīrējtiesa, kā arī nosaka to struktūru un kompetenci. Tāpat tiek noteikts arī Ventspils Augstskolas īpašums, finanses un saimnieciskā darbība, Satversmes pieņemšanas un grozījumu izdarīšanas kārtība, kā arī Ventspils Augstskolas reorganizācijas vai likvidācijas kārtība.

Likumprojekts “Par Ventspils Augstskolas Satversmi” ir atrodams Ministru kabineta mājaslapas sadaļā “Valsts sekretāru sanāksmē pieteiktie projekti”.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

RAPLM: Par kārtību, kādā pašvaldības sagatavo pašvaldību apvienošanās projektu

Ceturtdien, 18.janvārī, Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātie grozījumi noteikumos “Kārtība, kādā pašvaldības sagatavo pašvaldību apvienošanās projektu”.

Grozījumi noteikumos paredz, ka apvienošanās projektu sagatavo pašvaldību grupai, kuras administratīvās robežas sakrīt ar vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektā noteiktajām attiecīgā novada administratīvajām robežām.

Konsultāciju procesā ar vietējo pašvaldību pārstāvjiem atsevišķos gadījumos pašvaldību pārstāvji ir izteikuši priekšlikumu apvienošanās projektu izstrādāt vairākām administratīvi teritoriālā iedalījuma projektā noteiktajām novadu plānotajām teritorijām kopā.

Ministru kabineta noteikumu projekta īstenošanai papildu valsts budžeta līdzekļi nav nepieciešami.

 

RAPLM: Par valsts budžeta dotācijām novadu pašvaldībām infrastruktūras attīstībai

Ceturtdien, 18.janvārī, Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātie grozījumi noteikumos “Kārtība, kādā piešķir un izmanto valsts budžeta dotāciju novadu pašvaldībām infrastruktūras attīstībai”.

Sagatavotie grozījumi paredz, ka ministrija rīkojumā par dotācijas piešķiršanu norāda tikai kopējo dotācijas piešķiršanas summu un infrastruktūras objektus, kuros tā izlietojama.

Līdzšinējā prakse pierāda, ka rīkojumā, norādot katram objektam atsevišķi konkrēto finansējuma summu, bieži rodas gadījumi, ka vienam no objektiem finansējums ir nepietiekams, bet citam finanšu līdzekļu pārpalikums.

Sagatavotie grozījumi paredz, ka rīkojumā norādāma tikai kopējā piešķiramās dotācijas summa un objekti, kuros tā izlietojama.

Grozījumi nosaka, ka līdzšinējo zemesgrāmatu aktu kopiju vai citu dokumentu kopiju, kas apliecina īpašuma tiesības uz finansējamo infrastruktūras objektu, vietā, dotācijas saņemšanai jāiesniedz novada domes priekšsēdētāja parakstīts apliecinājums, ka finansējamais infrastruktūras objekts atrodas pašvaldības īpašumā.

Grozījumi paredz, ka dotācijas saņemšanai iesniedzams novada domes priekšsēdētāja apliecinājums.

Ministru kabineta noteikumu projekta īstenošanai papildus valsts budžeta līdzekļi nav nepieciešami.

 

RAPLM: Par kārtību, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas pašvaldību apvienošanās projektu sagatavošanai

Ceturtdien, 18.janvārī, Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātie noteikumi “Kārtība, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas pašvaldību apvienošanās projektu sagatavošanai”. Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas pašvaldību apvienošanās projektu sagatavošanai.

Valsts mērķdotāciju piešķir: līdz 4000 latu, ja apvienošanās projektu izstrādā līdz četrām pašvaldībām; 7000 latu, ja apvienošanās projektu izstrādā piecas līdz deviņas pašvaldības; līdz 10 000 latu, ja apvienošanās projektu izstrādā desmit un vairāk pašvaldības.

Valsts mērķdotāciju apvienošanās projekta sagatavošanai par projekta sagatavošanu atbildīgajai pašvaldībai piešķir un izmaksā, pamatojoties uz reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojumu.

Lai saņemtu valsts mērķdotāciju apvienošanās projekta sagatavošanai, ministrijā jāiesniedz pašvaldību grupas pieteikums apvienošanās projekta sagatavošanai, pašvaldību domju (padomju) lēmumi par apņemšanos sagatavot apvienošanās projektu un apvienošanās projekta sagatavošanas uzdošanu vienai no pašvaldībām.

Tāpat jāiesniedz apvienošanās projekta izstrādes izdevumu tāme un priekšlikumi par apvienošanās projekta izpildes termiņu, kas nevar būt garāks par sešiem mēnešiem no valsts mērķdotācijas piešķiršanas brīža.

Valsts mērķdotāciju piešķir par projekta sagatavošanu atbildīgajai pašvaldībai, ja par valsts mērķdotācijas piešķiršanu saņemts pozitīvs Administratīvi teritoriālās reformu padomes atzinums.

Ministrija izvērtē šo noteikumu un desmit darbdienu laikā pirms padomes sēdes iesniedz padomei, kura izvērtē pieteikuma atbilstību reformas mērķim.

Valsts mērķdotācijas saņēmējs reizi divos mēnešos iesniedz ministrijā pārskatu par projekta izstrādes gaitu un mērķdotācijas izlietojumu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

TM: Par zvērināta tiesu izpildītāja amata apliecības un amata zīmes lietošanas kārtību

18.janvārī Valsts sekretāru sanāksmē izskatīja noteikumus par zvērināta tiesu izpildītāja amata apliecības un amata zīmes veidu un lietošanas kārtību. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti, izpildot Tiesu izpildītāju likumā valdībai doto uzdevumu.

Kā teikts TM sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, noteikumos aprakstīta amata apliecība, kuru zvērināts tiesu izpildītājs uzrāda, veicot amata pienākumus, kā arī amata zīmes veids un abu šo atribūtu lietošanas kārtība.

Saskaņā ar noteikumu projektu amata apliecība ir amatpersonas amatu un tās tiesības un pienākumus apliecinošs dokuments ar tieslietu ministra parakstu un Tieslietu ministrijas zīmogu. Tā jānovieto apmeklētājiem redzamā vietā zvērināta tiesu izpildītāja prakses vietā. Savukārt amata zīme tiek darināta no sudraba, un tās centrā attēlots grifs ar paceltu zobenu labajā ķetnā.

Amata apliecība tiks uzskatīta par nederīgu, ja zvērināts tiesu izpildītājs būs miris, atstādināts, atcelts vai atbrīvots no amata, kā arī ja apliecība būs pazaudēta, nozagta vai tajā ietvertā informācija būs mainījusies. Gadījumā, ja zvērināts tiesu izpildītājs atstās vai tiks atcelts no amata, tad amata apliecība būs jānodod Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par Latvijas dalības starptautiskajā emisiju tirdzniecībā koncepciju

Ceturtdien, 18.janvārī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Vides ministrijas izstrādātos Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektus “Grozījumi Koncepcijā par Latvijas dalību starptautiskajā emisiju tirdzniecībā” un “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 12.aprīļa rīkojumā Nr.249 “Par koncepciju par Latvijas dalību starptautiskajā emisiju tirdzniecībā””.

Koncepcija par Latvijas dalību starptautiskajā emisiju tirdzniecībā (turpmāk – Koncepcija) apstiprināta ar MK 2006.gada 12.aprīļa rīkojumu Nr.249, kas paredz likumprojektā noteikt vispārējus principus valsts dalībai starptautiskajā emisiju tirdzniecībā (turpmāk – SET) un no tās iegūto līdzekļu izlietojumam, institucionālo sistēmu SET īstenošanai Latvijā, kā arī paredzēt deleģējumu MK noteikumiem par SET īstenošanu Latvijā.

Tomēr būtu pamatoti izstrādāt t.s. jumta likumu par Latvijas dalību visos Kioto protokola elastīgajos mehānismos, tādējādi panākot pārskatāmāku normu struktūru un vienkāršotu normatīvo vidi, kas arī atvieglotu normu piemērošanu.

Tā kā likumprojekta saturs pārsniegtu Koncepcijā un MK rīkojumā Nr.249 noteikto, nepieciešams veikt izmaiņas Koncepcijā, nosakot izstrādāt jaunu likumprojektu “Latvijas Republikas dalības Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola elastīgajos mehānismos likums”, likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu””, kā arī atbilstošos MK noteikumu projektus.

Ņemot vērā, ka darba apjoms jaunā likumprojekta izstrādei ir lielāks nekā tika paredzēts, izstrādājot Koncepciju, ir jāpagarina arī Koncepcijā noteikto normatīvo aktu izstrādes termiņi: likumprojektiem – līdz 2007.gada 1.jūnijam un MK noteikumu projektiem – līdz 2007.gada 1.novembrim, kā arī informatīvā ziņojuma iesniegšanas termiņš – līdz 2007.gada 31.decembrim.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par pārbaudes metodiku rododendriem

Zemkopības ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes metodika rododendriem”, ko 18.janvārī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Izstrādātie noteikumi nosaka pārbaudes metodiku visām rododendru Rhododendron L. (Ericaceae) veģetatīvi pavairotām šķirnēm, izņemot Rhododendron simsii Planch. (siltumnīcu acāliju) šķirnes, uz kurām attiecas citi noteikumi.

Šķirnes pārbaudei nepieciešamā augu materiāla piegādes laiku, vietu, daudzumu un kvalitāti noteiks Valsts augu aizsardzības dienests. Minimālajam iesniedzamā augu materiāla daudzumam ir jābūt sešiem veseliem stādiem, katram ar vismaz trim ziedpumpuriem, kas potēti uz praksē plaši lietotajiem potcelmiem vai arī tie ir patsakņi, noteikts dokumentā.

Šiem sešiem augiem pārbauda un izvērtē 10 tipiskākos orgānus. Normatīvais akts paredz, ka viendabīguma noteikšanai izmanto populācijas standartu 1 % ar ticamību 95 %. Ja pārbaudāmo augu skaits ir seši, maksimālā pieļaujamā atšķirīgā pazīmes izpausme drīkst būt vienam augam. Šķirnes pārbaudes metodikai izmanto paraugšķirnes, kas apkopotas rododendru veģetatīvi pavairojamo paraugšķirņu sarakstā.

Šķirnes grupē pēc pazīmēm – augs: lapu tips; vainaglapa: virspuses vidusdaļas krāsa; ziedēšanas sākums.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa