Lauksaimniecības Alma mater savos lielajos svētkos

Daudzās pasaules valstīs strādā Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultāti, Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju, Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju un, kā to tagad dēvē, Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU) beigušie. Daudzveidīga savā saturā ir šī "Alma mater". Tādēļ arī dažādos amatos vai darbos varam sastapt šīs "Zinību mātes" bērnu. Par daudziem izdevies lasīt vai dzirdēt labas un pat cildinošas atsauksmes Latvijā. Tādēļ nebrīnīsimies, ka sešdesmitās dzimšanas dienas svinībās, kopš dibināta Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija, augstskolā pienāca vairāk nekā tūkstoš apsveikumu, savas veltes daudzo jubilejas pasākumu gaitā atveda daži simti absolventu. Tas liecina, ka šīs "Alma mater" bērni ir tai pateicīgi par devumu dzīvei. Daži teiks, ka LLU 60.gadu jubilejai svinības sākās jau 1999.gada aprīlī un vēl turpinās: vai nu tik ilgi jāsvētī svētki? Taču varbūt labi, ja šādā svinīgā brīdī var tikties tie, kuri to patiešām vēlas. LLU aula ar 700 vietām šos cilvēkus nekad nevarētu uzņemt vienlaikus. Tādēļ pusgada garumā LLU fakultātēs notika svinīgie sarīkojumi (konferences ar izstādēm, tikšanās, darbinieku atceres, absolventu sarīkojumi).

Pirmā kursa studentiem Jelgavas pils pagalmā bija teatralizēts uzvedums šī gada 1.oktobrī ar devīzi: "LLU–60 (..) tādi esam un pat vēl labāki". Atsevišķi svinīgas sēdes notika: LLU senātam, Sporta namam, saimniecības padomei, Mācību padomei, Zinātnes padomei. Šī gada 28.oktobrī notika augstskolas dibināšanai veltītās svinības, kurās piedalījas galvenokārt LLU darbinieki. Viņus uzrunāja arī šīs augstskolas absolvents Ministru prezidents Andris Šķēle un vairāki ministri. Savukārt 29.oktobrī notika svinību kulminācija — Latvijas Lauksaimniecības universitāte uzņēma Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu un simtiem godājamu viesu.

Augstskola sekmīgi savu uzdevumu var pildīt tikai tad, ja normāli ris saimnieciskā dzīve. Tādēļ pirms svinību noslēguma sēdes, iepazīstoties ar pilī paveikto, par to pārrunājām ar LLU direktoru saimnieciskajos jautājumos Andreju Garanču un direktora vietnieku Jelgavas pils ekspluatācijā Valdi Āboliņu. Apskatot pilī padarīto, priecēja pārbūvētā pils aula, tās vestibils un blakus izvietoto muzeju telpas. Tikai tagad pils aulā ir tāda akustika, ka tajā var lasīt lekcijas lielam studentu skaitam. Rekonstruēts un pielāgots mācību vajadzībām arī pils cokolstāvs. Sakārtotas arī Kurzemes hercogu kapenes. Pateicoties Satiksmes ministrijas atbalstam, ap pili un pils pagalmā ir jauni celiņi. Nomainītas divas trešdaļas pils jumta. Ieceru ir daudz. Saimnieciskie dzīves vadītāji cer, ka 2003.gadā tiks pabeigta pils fasādes atjaunošana un pils pagalma pārbūve, īstenojot daļu no arhitekta profesora Eižena Laubes trīsdesmito gadu beigu projekta. Sarežģītākā ir daudzo LLU piederošo māju apkure un to uzturēšana. Arī te jau ir pozitīvi rezultāti. Augstskolas absolventi neaizmirst savu "Alma mater", un daudzi no viņiem ir mecenāti — atbilstoši savām iespējām.

Vairākkārt jubilejas svinību norisē tika minēts: LLU Satversmē ir ierakstīts, ka šīs augstskolas galvenie Latvijā veicamie uzdevumi ir izglītība, zinātne un kultūra. Par pirmo divu uzdevumu izpildi mūsu laikrakstā jau vairākkārt rakstīts. Plašs pārskats publicēts "LV" 1999.gada 27.oktobrī (Nr.353/354). To, ko augstskola īsteno kultūrā, varēja redzēt tās muzejos, telpu iekārtojumā, jauno mākslinieku sniegumā augstskolas jubilejas sarīkojumos Rīgas Latviešu biedrības namā un Jelgavā no aprīļa līdz oktobra pēdējām dienām. Taču šī uzdevuma īstenošanai kultūrā, sākoties atmodai, augstskolā veiktas strukturālas izmaiņas. Jau 1990.gadā nodibināja Humanitāro institūtu ar septiņām katedrām. Pēc veiktajiem pārkārtojumiem institūtā šobrīd ietilpst Filozofijas, Pedagoģijas, Sociālo zinātņu un Valodu katedra, kā arī Socioloģisko pētījumu grupa. Par vērienīgo darbību, kādu Latvijas laukos veic Pedagoģijas katedra, lūdzām pastāstīt tās veidotāju profesoru Ludi Pēku un pašreizējo katedras vadītāju profesori Baibu Briedi. Šī katedra ietvērusi sevī iepriekšējo gadu desmitu studiju tradīcijas pedagoģijā, lietišķajā psiholoģijā, sociālajās un citās radniecīgās nozarēs, kuras īstenot augstskola piedāvāja studentiem kursos vai semināros.

Taču, ievērojot studentu intereses, jau 1992./1993. mācību gadā juridiskās tiesības ieguva pedagoģijas maģistratūra, to beiguši 300 maģistranti. Katru gadu tagad dienas nodaļā uzņem 30 dažādu specialitāšu bakalaurus. Tad daudzi iepriekšējos gados LLA, vēlāk LLU, beigušie lūdza rast iespēju neklātienē vai arī īstenojot tā dēvēto kombinēto studiju sistēmu ļaut Pedagoģijas fakultātē iegūt maģistranta diplomu, kas bija vajadzīgs darbam. Tā radās Pedagoģijas katedras centri dažādās Latvijas vietās: Bulduros, Bēnē, Kandavā, (Latvijas un Dānijas kopprogramma), Aucē, Jaunpilī, Aizkrauklē, Cēsīs, Lūznavā (sadarbībā ar Rēzeknes Augstskolu) un citās vietās. Jūtami rezultāti jau gūti Valsts Bulduru dārzkopības tehnikumā un Bēnes vidusskolā. Ar katru gadu pieaug bijušo lauksaimniecības augstskolas absolventu skaits, kuri vēlas turpināt studijas maģistratūrā. Tādēļ LLU Pedagoģijas fakultāte lekciju ciklus nedēļas nogales vakaros, sestdienās un arī nereti svētdienās lasa tieši iepriekš minētajos katedras rajonu centros. Vispieprasītākie ir speciālie kursi psiholoģijas zinātnē (ietverot īpašus seminārus uzņēmējdarbības un tirgzinības nozarē) socioloģijā, kulturoloģijā un izvēles veidā — pedagoģijā un lauksaimniecības zinātnes vēsturē.

Dr. Sigizmunds Timšāns, "LV" informācijas redaktors