ATSAUCĒ IETVERT:
"Kad mani sauks vārdā mana tauta uz savas zemes". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.11.1999., Nr. 358/361 https://www.vestnesis.lv/ta/id/15194
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
"Kad mani sauks vārdā mana tauta uz savas zemes…"
Piektdien Mūzikas akadēmijā notika Veltas Tomas mūža un darba daudzinājums Sestdien Neretas pagasta Ķesteru kapos dzejniece tika izvadīta mūžības ceļos
Neretas Ķesteru kapos
Veltu Tomu izvadīja mācītājs Juris Cālītis
Atceres pēcpusdienā dega Veltas Tomas iemīļotās gaišzilās sveces bērza svečturī, ko dzejnieces draugi un kolēģi bija atveduši no Toronto. Un Veltas Tomas mūža un darba daudzinājums izskanēja kā saruna ar dzejnieci — caur viņas pašas rakstīto vārdu Ausmas Kantānes un Sandras Volšteines priekšnesumā, caur atmiņu uzplaiksnījumiem un pārdomām, kurās dalījās viņas draugi un gara radinieki Māris Čaklais, Lija Brīdaka, Olga Lisovska, Jānis Peters, Zigmunds Skujiņš, Imants Ziedonis un Džemma Skulme.
Atmiņu pēcpusdienu vadīja Māra Zālīte: — Līdzās sveču un kroņlukturu gaismai mūs apspīd arī norietošā gadsimta gaisma. Tā skaudri izgaismo mūsu tautas un mūsu valsts likteņa vaibstus — gan sāpīgus, gan traģiskus, gan cerību un radošas trauksmes apgarotus. Tā izgaismo arī Veltas Tomas mūžu un darbu,— tik cieši tas saistīts ar Latviju, tās vēsturiskajām un emocionālajām peripetijām.