1992.gada 10.jūlija sēdes stenogramma

 

Vakara sēdē

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Ir jau divas minūtes pāri trijiem. Vajadzētu sākt darbu plenārsēdē.

Grūbes kungs, par procedūru? Lūdzu.

G.Grūbe: Pirms mēs turpinām budžeta apspriešanu, man būtu lūgums – nobalsot par procedūru un iekļaut mūsu plenārsēžu darba kārtībā Augstākās padomes lēmumu par zemes nodokļa likmēm 1992.gada otrajā pusgadā. Tas ir saistīts ar budžeta izskatīšanu. Pēc tam, vai nu šodien, vai rītdien, par šo lēmumu būs arī jānobalso. Tāpēc vienkārši man būtu lūgums nobalsot tīri par procedūru, ka šāds lēmums tiek iekļauts darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ozola kungs, jūs par šo pašu?

I.Ozols: Nē. Arī par darba kārtību.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!

I.Ozols: Es lūgtu iekļaut un neaizmirt, ka kompleksā ar valsts budžeta izskatīšanu jāizskata arī likumprojekts “Par valsts budžeta tiesībām” trešajā lasījumā. To vajag iekļaut darba kārtībā, respektīvi, apstiprināt, ka darba kārtībā ir likums “Par budžeta tiesībām”.

Priekšsēdētājs: Trešais lasījums. Paldies.

Godājamie kolēģi! Reģistrēsimies! Rezultāts: 56 deputāti reģistrējušies. Godājamie kolēģi, mums ir divi balsojumi par darba kārtības papildināšanu. Tie ir tīri formāli, var teikt, tehniski.

Pirmais balsojums – par Grūbes kunga ierosinājumu iekļaut darba kārtībā zemes nodokļa likmju apstiprināšanu otrajam pusgadam. Dokuments ir sagatavots un laikam jau izdalīts. Balsosim par Grūbes kunga ierosinājumu. Rezultāts: par – 38, pret – 1, atturas – 7. Iekļauts darba kārtībā.

Nākamais balsojums – iekļaut darba kārtībā likumprojekta “Par grozījumiem likumā “Par budžeta tiesībām”” trešo lasījumu. Rezultāts: 38 – par, 1 – pret, 3 – atturas. Iekļauts darba kārtībā.

Godājamie kolēģi! Jums ir izdalīti daudzi materiāli sakarā ar budžeta pieņemšanu, kā arī no tā izrietošie materiāli par nodokļiem. Tie ir lēmuma projekti. Lūdzu tos papētīt!

Pašlaik mēs turpinām debates, ja nav citu priekšlikumu. Un debatēs pirmais uzstājas deputāts Kristovskis.

Ģ.Kristovskis: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti un klātesošie! Protams, es esmu stājies jūsu priekšā, lai paskatītos uz budžeta ienākumu un arī izdevumu daļu no aizsardzības spēku viedokļa un konkrēti varbūt arī kā Zemessardzes štāba priekšnieks un arī kā deputāts. Man ir bijis lemts piedalīties Budžeta komisijas sēdēs. Vairākas reizes esmu mēģinājis likt priekšā šo jautājumu rūpīgāk izskatīt Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Mums bija dažādi mēģinājumi ieskatīties, ko mēs varētu darīt ar budžetu un kā varētu šos jautājumus risināt. Diemžēl šobrīd tādu iekšēju pārdalīšanu neesam varējuši panākt. Protams, mēs varam cerēt atgriezties pie tās politikas, kas saistās ar aizsardzības prioritātēm Latvijas Republikā, un tā tālāk.

Ja runājam par prioritātēm, es vēlreiz gribētu akcentēt dažas patiesības, kuras pastāv pasaulē un kur varbūt attiecībā uz aizsardzības jautājumiem nebūt netiek akcentēts, ka tās ir prioritātes. Šobrīd redzam, ka Latvijas Republikā prioritāte aizsardzībai ir 5 procenti no kopējā budžeta. Es papētīju, cik aizvadītajā gadā ir bijis Zviedrijā. Tur ir 7,1 procents, naudas izteiksmē tas ir 5,1 miljards dolāru. Tik daudz zviedri ir lietojuši pagājušajā gadā aizsardzības jautājumiem.

Vēl varbūt Latvijas Republikā iekšlietu izdevumus jauc kopā ar aizsardzības izdevumiem un bieži vien saka, ka mums jau esot pāri par 10 un tamlīdzīgi. Bet tas arī nebūtu šeit galvenais, ko es gribētu teikt. Skaidrs ir tas, ka mums visiem kopā jādomā, kā tiešām šo izdzīvošanas budžetu, kā jau tas iepriekš tika minēts, sabalansēt un kā tiešām izdzīvot.

Kā mēs atceramies, kad iepriekšējo reizi spriedām, šeit tika impulsīvi izvirzīts priekšlikums, ka vajadzētu izdevumus samazināt un segt ar nodokļu samazināšanu lauksaimniecības produktiem no 6 procentiem uz 3 procentiem. Protams, es arī šeit esmu nācis vienkārši atbalstīt to vieglāko, ka šis lēmums bija pārsteidzīgs un būtu jāpārbalso, proti, jāatgriežas pie tiem pašiem 6 procentiem, kas bija iepriekš.
Cik es šeit esmu ievērojis iepriekšējo runātāju teiktajā, nezin vai tas ir ienests iekšā balsošanā, ko mēs varbūt šīs sēdes beigās varētu likt lietā. Tāpēc es ceru, ka Krastiņa kungs piezīmēs šo lietu un ka mēs atgriezīsimies balsošanā pie šiem 6 procentiem. Tas būtu viens moments.

Ja paliekam pie šiem 3 procentiem, tad ir skaidrs, ka aizsardzības bloks vēl vairāk samazina šos izdevumus. Es, protams, šeit neiedziļināšos, cik maksā automāti un viss pārējais materiāli tehniskais nodrošinājums, ja mēs to vispār iegādātos Latvijas Republikā, jo tam vienkārši šeit būtu laika par maz.

Bet, no otras puses, tajā pašā laikā šodien tīri konceptuāli un varbūt filozofiski tika izskatīts jautājums par Starptautiskā valūtas fonda prasībām attiecībā uz mūsu budžetu. Uzskatu, ka tas ir pareizi, palieku pie tām domām, ka šīs prasības ir pamatotas: ja mums šādas drakoniskas prasības neuzliks, protams, mēs joprojām turpināsim diezgan izplūduša un līdz galam nekonsekventa budžeta pieņemšanu, kā tas varbūt ir līdz šim.

Bet tajā pašā laikā ir skaidrs, vismaz man tā liekas, proti, mēs mēģinām ar tiem pašiem nabaga krievu rubļiem (tagad tas būs Latvijas rublis) pacelt visus jautājumus vienlaikus un visiem gribam sadalīt pa mazai daļiņai. Tajā pašā laikā mums it kā ir kaut kādas prioritātes, kuras faktiski, kā jau es minēju, īsti neatbilst tām prioritātēm, kādām būtu jābūt. Tātad šīs mazās daļiņas faktiski mums nedos to atdevi, kādu it kā vēlamies turpmākajā laikā panākt.

Kāpēc es šeit akcentēju tieši aizsardzības un iekšlietu viedokli? Ja Starptautiskais valūtas fonds uzliek šīs saistības un ja mēs tās izpildīsim, Starptautiskais valūtas fonds faktiski būs kā tāda uzticības zīme pārējām iespējamajām investīcijām Latvijas Republikā dažādu privātbanku vai citu līdzekļu ieplūšanai Latvijas Republikā.

Uzskatu, ka viens no momentiem, kāpēc šie līdzekļi var ieplūst vai attālināties laikā, ir tas, ka, protams, tiem uzņēmējiem, kas ir Rietumos un kas ar savu personīgo kapitālu šeit varētu parādīties, tomēr ir zināmas bailes, ka viņu investētais kapitāls Latvijas Republikā netiks pietiekami ne aizsargāts, ne nosargāts, sākot ar viņu personīgo automobili un beidzot ar nestabilitāti, kura varētu pastāvēt sakarā ar to, ka nav nodrošināta aizsardzība un iekšlietu sistēma. Līdz ar to, es domāju, neienāks pietiekami lielā daudzumā un pietiekami strauji tas Rietumu kapitāls, kuru mēs gaidām. Man ir tomēr tāda sajūta, ka bez šā kapitāla ienākšanas un bez pilnvērtīgu apstākļu radīšanas mēs neizkustēsimies no tās situācijas, kādā šobrīd esam. Tas varbūt ir viens akcents.

Vēl es gribēju pieminēt, ka aizvadītajā pusgadā, budžeta gadā man arī nācās vairākas reizes domāt ne tikai par to, kā izlietot šo budžetu. Faktiski pasaules praksē aizsardzības spēki nedomā par šo ienākumu, domā gan vairāk par to, kā iztērēt. Bet, tā kā mēs esam spiesti domāt par to, kā sava budžeta ienākumu daļu papildināt, bija vairāki mēģinājumi kopā ar muitu panākt, lai tas, kas tiek konfiscēts, tiktu realizēts.

Tad es sapratu, ka mūsu valstī finansu dienests nav spējīgs faktiski šo ideju realizēt vai arī negrib šo ideju “pacelt”. Tas mani vienkārši noveda pie domām, ka mēs esam vēl ļoti “negatavi” un nespējīgi atrast tiešām tādus finansēšanas avotus, kuri faktiski reāli pastāv un kur šī nauda ir aizgājusi valsts kasei garām. Tā varbūt būtu ne pārāk liela summa, kas būtu uz robežas. Varbūt tie varētu būt 100 miljoni rubļu. Es tā vienkārši varētu pateikt – pusgadam. Nosacīti, protams, bez speciāliem aprēķiniem. Bet tāda summa varēja aiziet valsts kasei garām.

Vēl viens no interesantiem argumentiem deputātu zināšanai, kas faktiski nav izskanējis šeit zālē, bet ir izskanējis Aizsardzības un iekš­lietu komisijā. Varbūt šeit būtu jābūt iekšlietu ministram, un viņam tas būtu jāpaziņo, bet viņš jau solīja, ka par šo jautājumu runās, tāpēc es vienkārši šo viņa argumentu gribu minēt. Viņš uzskata, ka kriminālā policija, sekojot līdzi visiem darījumiem, kas notiek ar bankām un ar Krieviju, faktiski šobrīd Latvijas Bankai ir atgriezusi summu par 2 miljardiem rubļu. Praktiski 2 miljardi ir tā summa, kas Latvijas valstij ir nepieciešama, lai nosegtu attiecīgos nepieciešamos enerģētiskos resursus. Man liekas, ka kaut kas šeit nav kārtībā, ja mēs aizņemamies no bankas 2 miljardus. Tajā pašā laikā banka neuztraucas par to, ka šādas summas aizplūst nelikumīgā ceļā uz Krieviju. Tajā pašā laikā Iekšlietu ministrija šo summu atgriež banku sistēmai. Tajā pašā laikā Iekšlietu ministrija tiek finansēta no budžeta. Tātad kaut kas nav kārtībā ar šo mehānismu. Es nezinu, varbūt Godmaņa kungs, protams, par šo jautājumu var domāt un Čevera kungs pie tā ir griezies šajā tēmā, es vienkārši gribēju vēlreiz vērst jūsu uzmanību uz to, ka bez visiem šeit minētajiem mēģinājumiem kaut ko pārdalīt iekšēji, mēs nepacelsim to problēmu, kas ir būtiska Latvijas Republikai, jo tie daži miljoni, par kuriem mēs mēģināsim strīdēties savā starpā, neko nemainīs. Tāpēc varbūt jāmeklē kādas lielas konceptuālas lietas, kuras mainīt.

Protams, es akcentēju to, ka šobrīd pats pirmais un svarīgākais ir – atgriezties pie tā, lai segtu apgrozījuma nodokli lauksaimniecības produktiem un lai šis apgrozījuma nodoklis būtu 6 procenti.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, tūlīt tiks dots vārds Ozola kungam. Bet pirms tam šeit aizmirsās procedūra. Tas tikai tāpēc, ka šeit pie mikrofona negāja. Šis ierosinājums ir iekļaut darba kārtībā Godmaņa kunga iesniegto lēmuma projektu “Par neatliekamiem pasākumiem budžeta maksājumu iekasēšanas nodrošināšanai”, kas daļēji sakrīt ar Grūbes kunga ierosinājumu. Ja nekas nav pretī, tad mēs varbūt varētu nobalsot par iekļaušanu darba kārtībā. Kad skatīt – tas jau ir cits jautājums, par to mēs atkal spriedīsim papildus.

Balsosim par šā lēmuma projekta iekļaušanu, tas ir, par 758.dokumenta iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu, ja kāds nav reģistrējies, šoreiz varbūt kā par procedūras jautājumu var nobalsot, paceļot roku. Tātad papildus četras balsis. Paldies. Rezultāts: par – 44, pret – 1, atturas – 4. Lēmuma projekts iekļauts darba kārtībā.

Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Kārtējo reizi mēs atkal apspriežam tautsaimniecības ekonomikas barometra stāvokli. Ļoti žēl, ka tas faktiski notiek tikai budžeta projekta izskatīšanas un apspriešanas attiecīgajos lasījumos. Parasti tas ir reizi vai divreiz gadā, ja ir pusgada budžets, un vēl atsevišķās situācijās, kad mēs izskatām labojumus. Bet tad jau mums ir tīri alkatīgas intereses: pārdalīt, konkrēti saņemt. Bet vērtēt caur sava budžeta prizmu, kas notiek ar mūsu tautsaimniecību, ar ekonomiku kopā, šādā griezumā, es gan neatceros, ka kādreiz mēs būtu to darījuši, izņemot tās reizes, kad apspriežam pašu budžeta projektu.

Tāpat arī par budžeta izpildi. Mēs faktiski izskatām formāli. Atcerēsimies, ka pēc mūsu kolēģa Ziediņa kunga priekšlikuma mēs pat debates neierosinājām. Mūs faktiski neinteresēja, kā mūsu tautsaimniecība pulsē, strādā un kā tas atspoguļojas faktiskajā budžeta izpildē, pie tam ne jau tikai summāri, bet dinamikā. Tādi momenti diemžēl ir palikuši ārpus mūsu redzesloka.

Faktiski šeit arī ir visa tā rezultāts, jo principā budžeta izpildes gaitā pieļautās kļūdas mēs neanalizējam un nenovēršam dinamikā, bet tikai pašreizējā mirklī, ekspromta veidā. Tieši konkrēti un praktiski varbūt daudz agrāk gaidītos Grūbes kunga priekšlikumus pašreizējā mirklī faktiski es neredzu iespēju uz rītdienu pirms budžeta projekta otrā lasījuma izskatīt, izvērtēt un apspriest, lai gan es visnotaļ atbalstu visus šos priekšlikumus. Dažādās redakcijās un dažādu komisiju izteikumos tie ir jau skanējuši arī agrāk, bet palikuši tikai ieceru līmenī.

Bet tagad, pārejot konkrēti pie mūsu galvenā konceptuālā balsojuma, es gribētu visnotaļ praktiski atbalstīt iesniegto budžeta sabalansēšanas priekšlikumu, apstiprināt un atbalstīt to pirmajā variantā, pirmkārt, ne jau tāpēc, ka tas Budžeta komisijai prasītu sarežģītu darbu un vēl varbūt kādu nakti, lai pēc tam kopā ar Finansu ministriju visu budžetu pārrēķinātu struktūrā. Es pateiktu vēl vairāk, proti, ja mums tas būtu reāli jādara, būtu ļoti problemātiski. Nez vai tuvākajās 48 stundās iestāžu struktūru griezumā mēs būtu fiziski spējīgi to izdarīt. Un tad, kad mēs būtu to veikuši, tad mums būtu acīmredzot jāstrādā ar visām komisijām kopā un jāizvērtē, vai mēs esam praktisko pārdali veikuši objektīvi, turklāt šī pārdale tādā gadījumā ir jāveic pastāvīgajām komisijām.

Mans priekšlikums būtu – sākt strādāt ar budžetu tā izpildes gaitā, nevis no budžeta projekta apstiprināšanas līdz izpildes atskaites formālai apstiprināšanai, nevis tikai epizodiski izdarot izmaiņas budžetā, bet gan ne retāk kā reizi kvartālā, pieprasot visām valdības institūcijām, kuras ir iesaistītas budžeta izpildes organizācijā, kā arī pašvaldībām konkrēti analizēt budžeta izpildes gaitā novērotos trūkumus, defektus un priekšlikumus, lai mēs vismaz kaut ko mācītos no savām kļūdām un lai novērstu tās nākamā budžeta izstrādes gaitā.

Ļoti maz vai gandrīz nemaz mēs nepakavējāmies pie iesniegtā pamatdokumenta – 579.dokumenta 3.pielikuma par valūtas budžetu. Ja tā uzmanīgi paskatītos, tad mēs redzētu, ka jau agrīnā stadijā, paredzot iespējamo budžeta deficītu, esam iestrādājuši šeit pusotra miljona dolāru budžeta deficīta segšanai.

Mēs atcerējāmies, ka martā esam noslēguši līgumu ar Somiju par degvielas iepirkšanu ar atmaksu 6 mēnešu periodā. Tur ir 16 tonnas benzīna un 56 tonnas dīzeļdegvielas. Ir noteikts, ka šī summa lauksaimniekiem par dīzeļdegvielu atmaksājama šādi: 2 rubļus nekavējoties, 8 rubļus pēc ražas novākšanas, tas ir – litrā...

Pašreizējā mirklī ar valdības lēmumu šie līdzekļi summāri tiek ieskaitīti attiecīgo realizācijas uzņēmumu apgrozījuma līdzekļos. Es šeit saskatu potenciālas iespējas ar Augstākās padomes lēmumu budžeta gaitā izdarīt nelielas korekcijas, jo atcerēsimies, ka viss šis kontrakts mums maksā desmitarpus miljonu dolāru. Faktiski tas ir kredītaizdevums vai pagaidām dotācija, papildu dotācija lauksaimniecībai.

Mums ir jārēķinās un mēs nevaram neņemt vērā to, ka energoresursu cenu paaugstinājuma dinamika turpināsies. Šodien pieņemt kā absolūtu patiesību to, ka šie līdzekļi varētu tikt praktiski pāradresēti potenciālā budžeta deficīta segumam… Tā ir atbilde Škapara kungam. Škapara kungs teica, ka potenciāli šeit ir iestrādāts budžeta deficīts, kurš tikai praktiski ir mākslīgi slēpts. Ja arī tas tā būtu, tad tomēr šā deficīta segšanai mums ir vēl iekšējas potenciālas rezerves. Tāpēc man būtu lūgums: neaizmirsīsim galīgi arī valūtas budžeta pielikumu un tā potenciālās iespējas.

Es atceros arī Zaščerinska kunga teikto par Latvijas kuģniecības iekšējām potencēm tieši valūtas budžeta papildinājumā. Atcerēsimies, ka mēs pašreizējā mirklī ar Naudas reformas komitejas lēmumu esam apstiprinājuši Latvijas rubli kā vienīgo maksāšanas līdzekli. Caur to ir jāvērtē arī mūsu potenciālās valūtas nodokļa iemaksas. Es ar to negribētu teikt, ka šo iemaksu nebūs, bet katrā ziņā tas ir jautājums, kas prasa tiesiski normatīvu regulējumu. Šos priekšlikumus es izteicu tikai pārdomām.

Principā atbalstu, ka noteikti ir jāizskata un jāpieņem budžeti. Mēs nevaram aiziet atvaļinājumā, neizskatījuši un neapstiprinājuši budžetu.

Otrkārt, es atbalstu un aicinu jūs atbalstīt šo sabalansēšanas projekta pirmo variantu.

Treškārt, es aicinu jūs atcerēties, ka ar budžetu ir jāstrādā regulāri, budžeta izpilde nav jāpieņem formāli, bet gan dinamikā jāanalizē un ar mūsu labojumiem jānovērš tās tautsaimnieciskās kļūdas, kuras nereti pieļaujam savā darbībā tieši budžeta izpildes un visa tautsaimnieciskā darba organizācijā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pirms Strīķa kungs nāk tribīnē, varbūt neliels konstatējums.

Godājamie kolēģi, ir izveidojusies situācija, ka mums ieilgst debates par budžeta vispārējo un koncepcijas daļu. Faktiski tās novirzās uz vienu – par koncepciju, vai mēs atjaunosim apgrozījuma nodokļa trešajā lasījumā 3 procentu vietā 6 procentus. Līdz ar to sāktu darboties komisijas pirmais variants. Vai mēs konceptuāli apstiprināsim šādu ieņēmumu un izdevumu daļas sabalansēšanu?

Protams, nav nekādu ierosinājumu par debašu pārtraukšanu, daudzi deputāti vēl ir pieteikušies. Bez tam arī Zeiles kundze runās. Bet ņemsim vērā, ka ir jau pusčetri pēcpusdienā, un cik lietderīgi būs mūsu teorētiskie apsvērumi par to, kādam ir jābūt budžetam, ja mēs beigu beigās nenobalsosim ne par nodokļiem, ne par pirmo lasījumu, ne tamlīdzīgi. Atstāt visu uz rītdienu, es domāju, būtu vienkārši vieglprātīgi. Tāpēc būtu ļoti liels lūgums godājamajiem deputātiem tomēr koncentrēties uz šiem būtiskajiem punktiem, lai mēs līdz starpbrīdim, tātad līdz puspieciem, varētu jau mēģināt izdarīt balsojumu vismaz šajā lietā. Atvainojiet, ka es komentēju debašu gaitu, kas varbūt man nepienāktos.

Tagad vārds Strīķa kungam. Buķeles kundze vēlējās ko teikt?

E.Buķele: Jā, es tikai jūsu teikto gribētu papildināt – par balsošanas motīviem. Es gribēju atgādināt, ka mums ir jāizskata vēl arī sociālais budžets.

Priekšsēdētājs: Nē, mums ir daudzi dokumenti jāizskata kompleksā, lai mēs varētu teikt, ka pirmo lasījumu esam pabeiguši.

Lūdzu, Strīķa kungs, un atvainojiet, ka es jūs aizkavēju.

V.Strīķis: Godātie kolēģi, godātie valdības locekļi! Ņemot vērā sēdes vadītāja tikko izteiktos priekšlikumus, kā arī to, ka lielākais darbs, analītiskais darbs, daudzu deputātu izteikumos ir jau ietverts, es atļaušos tikai divus ierosinājumus, kuri daļēji saskan ar kolēģa Ozola izteikumiem. Aicinu atbalstīt 778.dokumenta pirmo variantu, ar kura palīdzību mēs it kā noņemam lielu spriedzi. Bet, lai to izdarītu konceptuāli, mums ir jāizdara grozījumi trešdien nobalsotajā apgrozījuma nodoklī par budžeta izdevumu segšanu, nosakot apgrozījuma nodokļa likmi 6 procentu apmērā veselai virknei pārtikas produktu. Šeit bija doma, ka Lauksaimniecības komisijas deputāti it kā visvairāk iestājoties par to, bet, izanalizējot situāciju, tā nebūt nav. Pašreiz šie deputāti šo variantu atbalsta. Arī pārtraukumā komisijas sēdē to mēs konstatējām. Tāpēc, es domāju, ja mēs to izdarītu, mūsu šeit tie diskutējamie jautājumi lielākā mērā tiktu noņemti.

Un otrs. Es aicinu lēmumā vai, pareizāk, mūsu pieņemtajā likumā par otrā pusgada budžetu uzdot Ministru padomei līdz šā gada 31.augustam iesniegt Augstākajai padomei papildu finansēšanas avotus un to izlietojumu, proti, tos, kurus deputāti šodien ierosināja ietvert budžeta ieņēmumos un izdevumos un noteikt, ka papildu izdevumiem prioritāte ierādāma izglītības finansēšanai. Es vēl teiktu – investīcijām zemniekiem un arī varbūt citām jomām, kuras šeit deputāti minēja.

Es varētu mēģināt vēl papildināt un daļēji argumentēt. Varbūt mums ir zināmas bažas, kā ar 6 procentu nodokli būs ar pārtikas cenām un tamlīdzīgi. Man ir jāatzīst, ka mēs esam kopā ar studentiem to izanalizējuši un katrs ikdienā par to pārliecināmies, ka mūsu pārtika ir salīdzinoši lēta. Ārzemnieki brīnās par to. Ja izanalizējam pārtikas cenas un pirmās nepieciešamības preču cenas, tad dolāra vērtība mums ir tikai 57–58 rubļi, tas ir divas trīs reizes vairāk, nekā faktiski pašreiz ir. Tāpēc, es domāju, ka tas, it kā pārtikas cenas ievērojami augtu no šā apgrozījuma, nav pamatoti, šīs pārtikas cenas mums nebūt nav pašreiz atbilstošas pieprasījumam un piedāvājumam un arī tam, ka mums ir zemi atalgojumi. Jā, šeit varbūt ir jāizdara zināmas korekcijas, un tas arī ir paredzēts mūsu likumprojektā.

Bet nenokārtotākais, es uzskatu, ir tirdzniecība ar pārtikas produktiem. Ja valdība arī to izdarīs, kā es runāju 2.jūlijā, tad pašreiz, sākot diskusiju par budžetu, kura ierosināja virkni jautājumu, šodien tas 778.dokumentā ir noņemts. Tāpēc es saku jums paldies un aicinu atbalstīt šā dokumenta pirmo variantu.

Priekšsēdētājs: Nākamajam vārds deputātam Laķim. Paldies. Deputāts Laķis, par laimi, nav zālē. Nākamais, lūdzu, deputāts Blažēvičs.

J.Blažēvičs: Cienījamo sēdes vadītāj, godājamie deputāti, valdības locekļi! Vispirms par priekšlikumiem, kas papildinās ieņēmumu daļu. Es ļoti gribētu jūs lūgt pēc tam, kad būsit balsojuši, atbalstīt Lauksaimniecības komisijas ierosinājumu palielināt zemes nodokļa likmi uz trīs. Tas dotu zināmus resursus tieši pagastiem un arī pilsētām, lai varētu sabalansēt budžetu.

Otrs. Es ļoti gribētu tomēr no valdības šeit vai varbūt noslēgumā dzirdēt, kā tiks stimulēta ražošana un kādi pasākumi šeit tiks veikti, lai palielinātu nodokļu masu, jo pašlaik diemžēl visi valdības ziņojumi saistās tikai ar finansu sfēru. Spēle notiek finansiālajā sfērā, neizejot ārpus tās. Tas tomēr liecina gan par Finansu ministrijas, gan, īpaši, Ekonomisko reformu ministrijas nenopietnu pieeju šim jautājumam. Es ļoti gribētu šeit no Ekonomisko reformu ministrijas dzirdēt kādus konkrētus priekšlikumus. Diemžēl viss tikai grozās finansu sfērā.

Tālāk – par uzņēmējdarbību. Man ir bankas analīze, kā mēs atbalstām uzņēmējdarbību. Redzam, ka šajā pusgadā bankas kredīti uzņēmējdarbības attīstībai ir 17 procenti no kopējiem resursiem. Tas ir ārkārtīgi maz, tajā skaitā arī zemnieku saimniecībām. Bet par pārējām sīkajām uzņēmējsabiedrībām, kas varbūt tiešām nodarbojas ar ražošanas attīstību, diemžēl man nav sīkākas analīzes. Tie 17 procenti neliecina neko par labu bankas darbībai šajā virzienā. Tāpēc, es domāju, bankai būtu jāpārskata šī pieeja.

Tālāk – par izglītību. Šeit minēts šis Izglītības likuma 62.pants, kur ir runa tikai par sociālo nodokli (37 procenti). Es atvainojos, tas ir 57.pants… Pedagoģisko darbinieku darba samaksa. Pedagoģiskajiem darbiniekiem valsts garantētās algas likmes nosaka atbilstoši viņu kategorijai un izmaksā no valsts budžeta. Tā ir rakstīts likumā. Tas ir kopā ar sociālo nodokli. Citādi es nesaprotu šo likumu.

Tālāk – enerģētika. Kas domāts par pabalstiem? Vispirms jau pieeja pabalstiem. Es ļoti lūdzu valdību neiekļaut valsts budžetā nekādus pabalstus. Tas ir sociālā budžeta jautājums. Kā to izdarīt – tā ir cita lieta, bet pabalsti iedzīvotājiem… Mums ir divi budžeti. Tas ir sociālā budžeta jautājums. Tātad – 1 miljards. Es parēķināju. Nu labi, 10 procenti no iedzīvotājiem saņems šo dotāciju... 1800 rubļu uz vienu iedzīvotāju pusgadā. Tas atrisinās viņu problēmu vai ne – grūti pateikt. Man ir priekšlikums – šo 1 miljardu laist apgrozībā un pēc tam atdot pašvaldībām kurināmā iegādei, lai no saņemtās naudas kompensētu šiem iedzīvotājiem. Varbūt apgrozīt šo naudu pa to laiku būtu labāk, nekā to tagad tieši atdot iedzīvotājiem.

Nākamais. Iespējams, ka aizsardzības koncepcijā mums arī ir kāda ekonomija. Diemžēl mums nav cilvēka, kas koordinē šos jautājumus. Vajag, lai mums uzdod (ja mēs ticam Augstākās padomes priekšsēdētājam vai kādai citai amatpersonai) koordinēt šo darbību. Ir Aizsardzības padome un tā tālāk, bet diemžēl Aizsardzības padomē nav oficiāla dokumenta par aizsardzības jautājumu finansēšanu. Es pilnīgi atbalstu, ka jāatrisina šis jautājums, tad arī citi jautājumi aizsardzības sfērā būtu sabalansētāki.

Bez šaubām, mums šeit ir arī… Un pēdējie divi momenti. Jā, vēl viens! Ja mēs paskatāmies dokumentus, kas mums iesniegti, tad varam, cienījamo premjer… Bet tie nav Finansu ministrijas un Ekonomisko reformu ministrijas cienīgi. Diemžēl analīze, pieeja šiem dokumentiem nav tāda, kādai tai vajadzētu būt. Tie top pa nakti, pa dienu, tiešām šie cilvēki strādā. Bet nu tam vajadzētu būt citādi noorganizētam darbam.

Es varētu piekrist balsot par šo projektu, ko iesniedza Budžeta komisija un valdība, proti, par šo pirmo variantu, taču ar diviem noteikumiem.

Pirmais. Ja tiešām budžeta projektā valdībai kopā ar banku tiks uzdots sameklēt šos kredītus kurināmā iegādei, tad…

Otrs. Mēs neesam pieradinājuši pašvaldības ņemt kredītus. Diemžēl. No otras puses, to vajag darīt. Vajag tā, lai būtu, kur paņemt šos kredītus, nevis komercbankās par milzīgu procentu, kur pēc tam mēs šajā pašā valsts budžetā maksāsim atpakaļ. Bankai jāizskata šis jautājums un jādod konkrēta atbilde, kur būs kredīta resursi. Ja pateiks – nē, tad – nē.

Diemžēl mums budžeta projektā nav sadaļas par nacionālo kultūru, vispār par pašu nāciju. Mēs tagad esam tik internacionalizējušies. Visiem vajag siltumu – gan krieviem, gan cittautību cilvēkiem. Arī ēst vajag. Bet mums ir vajadzīga šī sadaļa par nacionālās kultūras attīstību. Es ļoti lūdzu finansu ministru un Ekonomisko reformu ministriju šo sadaļu radīt un parādīt, kā budžetu stimulēs šeit. Lai ir tie 2 procenti, lai ir 1 procents vai kāds, bet lai tomēr mēs redzētu, kā šis process iet, jo diemžēl ekonomiskā vara un cita vara slīd no rokām. Ne mūsu nācijai par labu.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, vēl tagad ir divi runātāji. Tagad vārds labklājības ministra vietniecei Bites kundzei, pēc tam debates noslēgs Zeiles kundze ar debašu rezumējumu.

Lūdzu, Bites kundze! Replikai vārds Godmaņa kungam. Lūdzu, Godmaņa kungs, kamēr Bites kundze nāk! Tas ir tieši par tikko teikto.

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Tas, ko jums izdalīs pēc pusstundas, nebūs tas, ko prasīja Blažēviča kungs. Tas ir par pašreizējo stāvokli tautsaimniecībā ar rentabilitātēm, ar peļņām strukturālā griezumā, ko sagatavojuši speciālisti no Statistikas pārvaldes.

Otrs. Tas, kas ir paredzēts pašvaldībām, nav pabalsts, tā teikt, bērniem, sievietēm, daudzbērnu ģimenēm… Tas ir kaut kas cits. Tā ir kompleksa lieta, lai varētu uzturēt katlumājas un varētu pirkt daļēji, ja ir iespējas, arī resursus. Tā tas ir domāts. Tāpēc to nevar ielikt sociālajā budžetā. Sociālā pabalsta jēga ir pavisam cita.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bites kundze, jums vārds!

I.Bite, labklājības ministra vietniece: Es centīšos jūsu uzmanību daudz neaizkavēt. Vispirms pakavēšos pie 779.dokumenta, ko iesniedza deputāts Grūbe. Mēs saprotam situāciju valsts budžetā un tādējādi neiebilstam pret priekšlikumiem finansiālās situācijas uzlabošanai, kas izteikti šā dokumenta 4.punktā. Tomēr attiecībā uz 10.punktu mēs nevaram piekrist šādai redakcijai.

Par vienotas kases apgrozījuma sistēmas ieviešanu valsts un sociālajam budžetam. Šis formulējums praktiski ir pretrunā ar tām izmaiņām, kuras jau ir divos lasījumos pieņemtas likumā par budžeta tiesībām un kur noteikts, ka sociālās apdrošināšanas budžets ir patstāvīga budžeta sistēmas sastāvdaļa. Tātad, ja pieņemam šādā redakcijā likumu par budžeta tiesībām, tad nevaram pieņemt šo labojumu, jo tie runās viens otram pretī.

Pirmajā acu uzmetienā tā var izskatīties kā tāda tehnoloģiska izmaiņa, bet faktiski tas nozīmē, ka Labklājības ministrijai tiek atņemtas iespējas operatīvi sekot sociālā budžeta izpildei tā ieņēmumu daļā, un līdz ar to nodrošināt budžeta izdevumu daļas izpildi saskaņā ar apstiprināto budžetu. Faktiski šis priekšlikums nozīmē abu budžetu apvienošanu. Pret to tika balsots, apspriežot likumu par valsts budžeta tiesībām.

Attiecībā uz otro daļu, kas attiecas uz bankām, šeit mums nav nekādu iebildumu. Protams, šādu darbību saskaņojam ar Ministru padomi.

Vēl gribēju pievērst uzmanību 778.dokumentam, kurā ir Apvienotās budžeta komisijas un valdības priekšlikumi 1992.gada otrā pusgada valsts budžeta sabalansēšanai. Es palūgtu pievērst uzmanību tieši pašai pēdējai tabulai. Šīs tabulas 1.ailē Alūksnei ir pirmais postenis. Tātad mēneša vidējā darba alga Alūksnē ir 1428 rubļi. Mēneša vidējā pensija – 1545 rubļi. Salīdziniet šos skaitļus! Ja mēneša vidējā darba alga ir zemāka par mēneša vidējo pensiju, atvainojiet, tad mums vispār naudas nav. Man ir grūti saprast, kā šī tabula ir radusies, bet kaut kas acīmredzot tur nav kārtībā. Es negribu vairs aizkavēt laiku, tikai lūdzu tiešām pievērst uzmanību šo priekšlikumu 10.punktam.

Priekšsēdētājs: Pirms Zeiles kundze saka noslēguma vārdu, Laķa kungs vēlas dažus vārdus teikt par viņa pārstāvēto sfēru. Lūdzu.

P.Laķis: Cienījamie kolēģi, es aizkavējos tā vienkāršā iemesla dēļ, ka konsultējos ar Zinātnes padomi. Viņi, protams, neko nezināja par šo 10 procentu pazušanu. Es domāju, ka, īsi runājot, šeit ir šādas lietas. Pirmkārt, kā jau atzina pats premjera kungs, mēs esam pāris pozīcijās nonākuši pāri kritiskajai robežai. Es runāju šeit par izglītību, kultūru, zinātni. Draud kultūras un izglītības atsevišķu struktūru sabrukums. To nevarēs atjaunot pusgada, gada laikā. Kas tas konkrēti ir?

Attiecībā uz izglītību ir viens nāvējošs moments, tas ir jautājums par šo sociālo nodokli. Praktiski diferencētu šo sociālo nodokli pašvaldības ir maksājušas jau līdz šim. Tā ir Rīgas pilsēta, Jūrmala. Pašreizējā situācijā, ja mums nav šā sociālā nodokļa, ja sociālais nodoklis iekļauts pašvaldību mērķsubsīdijās izglītības darbinieku algām, situācija ir ļoti vienkārša – algu kā tādu ļoti daudzās pašvaldībās ap novembra beigām vairs nevarēs maksāt. Es nesaprotu šo loģiku, jo, pēc pastāvošās likumdošanas, vienalga, piecu mēnešu alga jāmaksā. Tātad kaut kādā veidā, samazinot izglītības darbinieku štatus, mēs perfekti iegūsim nākamajā budžetā, ne šajā. Tas ir pirmais.

Otrais ir atsevišķu kultūras programmu finansēšana. Mēs komisijā, vienkāršoti runājot, “apcirpām” Kultūras ministrijas priekšlikumus. Lai jums būtu skaidrība, pateikšu, kas tur palika. No kultūras objektu konservācijas un restaurācijas garā saraksta, kurā ir vēsturiskie centri – Kuldīgas, Aizputes baznīcas un tā tālāk, mēs atstājām divus objektus – Brāļu kapus Rīgā un Kokneses pilsdrupas. Jebkurš speciālists jums pateiks, ka tās pilsdrupas, ja nekā līdz nākamai vasarai nedarīs, pazudīs... Pavisam nesmuki būs tas, kolēģi, ja 18.novembrī, kad mēs vairāk ejam Brāļu kapos pie Mātes tēla, tur kāds gabals no kādas figūras uzkritīs kādam uz galvas.

 

No zāles: To jau nu nevar…

P.Laķis: Jā, bet tā būs. Es nepārspīlēju, diemžēl ekspertīze šādu prognozi piedāvā. Tādēļ šajā situācijā...

Es nupat runāju ar Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētāju, un mēs vienojāmies par to, ka zinātne kaut kā izdzīvos bez tiem 10 procentiem. Es neteikšu, ka tur būs apstāšanās.

Bet šajā sakarībā ir otrs jautājums, kas mani uztrauc. Mani vispār ļoti pārsteidz šī metodika, kā tiek veidots budžets. Mīļie cilvēki, cik tas ir normāli, ja finansu ministra kungs pasaka, ka aizpagājušo nakti Budžeta komisija, kurā ir cienījamais mūsu komisijas pārstāvis Kides kungs, nolēmusi tos 10 procentus nogriezt! Nu, draugi mīļie, tur taču tas sadalījums ir! Taču Zinātnes padome nedarbosies, piedodiet, tāpat kā šī komisija un negriezīs visām tēmām 10 procentus nost! Nav tās prioritātes saskaņotas tādā veidā, lai tagad mēs tā smuki visiem pa gabalam nogrieztu. Tā tas netiek darīts! Tas nav normāli! Tā ir nenormāla metodika! Šeit nu gan varētu paskatīties, kādā veidā tiek Austrumeiropas valstīs veidoti budžeti. Piedodiet, Izglītības ministrijai un Kultūras ministrijai ir jādod kontrolskaitļi. Tik un tik jums ir! Ja izglītības ministrs un viņa ministrija nespēj to sadalīt, tad, piedodiet, viņš mums nav vajadzīgs.

Bet šajā gadījumā es nevaru pārmest neko ne Izglītības, ne Kultūras ministrijai – viņiem jāskraida, jāmeklē, kas tur ir nolemts, kas tur ir pazudis... Tas ir nenormāli! Veidojot iepriekšējo budžetu, tik “košas” kārtības nebija, tomēr Budžeta komisija to izskatīja kopā ar attiecīgo ministriju pārstāvjiem, ar mūsu komisijas pārstāvjiem. Tagad tā visa nav. Draugi mīļie, kurš tad labāk zina, ko tam nogriezt! Kas tad tas ir?

Trešais moments. Šāds budžeta projekts, stingri runājot, nav budžeta projekts vēl vienā aspektā. Bez jebkāda analītiskā materiāla, piedodiet, tā ir skaitļu kaudzīte. Tādā veidā mēs visi varam te sadarboties – kaut ko pielikt, kaut ko noņemt. Analīzes par to, kas notiks, ja tā vairs nebūs, mums nav. Šīs analīzes nav! Es saprotu, ka mēs esam nabagi. Bet, draugi mīļie, mums jāzina, jābūt analītiskam un variablam materiālam, kas notiks, ja ir šis, ja būs šis. Bet nav. Tā ir skaitļu kaudze. Piedodiet man, mēs tagad kā akli balsosim. Atvainojos, es, piemēram, nezinu, cik skolu slēgs Gulbenes vai Alūksnes rajonā. Es nezinu, to fiziski nevaru noskaidrot tik īsā laikā, ja šos materiālus esmu ieraudzījis vienu vai divus rītus atpakaļ. Tā ir realitāte. Un kāda garantija?

Nākamais moments. Protams, ļoti labi saprotu, ka ne jau Finansu ministrijai visus tos grēkus var pārmest. Visu izšķir tautsaimniecība. Bet šajā sakarībā man tomēr ir daži jautājumi, uz kuriem nekādi nevaru dabūt atbildi.

Pirmais jautājums – tiek teikts, ka ražošana samazinās. Pareizi. Bet es kādreiz gribētu no kāda dzirdēt, ko mēs darīsim, lai šo samazināšanos apturētu. Es nezinu, kam to adresēt – vai Godmaņa kungam, Ekonomikas komisijai vai vēl kādam? Es neesmu ekonomists, nevaru atbildēt, bet es to gribētu dzirdēt. Un gribētu vienreiz saprast un lūgt arī citus padomāt, ka privatizācija ir tikai līdzeklis. Tas taču nekad nav pašmērķis! Mēs taču redzam pēc tiem vārgajiem privatizācijas soļiem, kur mēs ejam! Šāda privatizācijas politika paātrina mūsu bojāeju. Tā ir otra lieta.

Nākamais. Mēs runājam par pievienošanos Starptautiskajam valūtas fondam. Labi, es piekrītu, ir vajadzīgs bezdeficīta budžets, jo mums šā fonda palīdzība ir vajadzīga. Bet (es nezinu, varbūt man var atbildēt Kehra kungs vai Zeiles kundze) es vispār gribu dzirdēt, ko taisāmies darīt ar šo aizdevumu, kā šo investīciju konkrēti izmantosim. Mēs visi nākam ar padomisko domāšanu. To apzinoties, man personiski ir bail, ka mēs to apēdīsim un sadedzināsim. Bet gribu zināt, kā risināsies šī smagā situācija, uz kuru ejam, nedrukājot to savu naudiņu? Ko ar to iegūsim un kāds būs paredzamais efekts? Variablais? Prognozējamais? Tomēr es nekur to nevaru noskaidrot.

Mēs veidojam dažādus kontroles dienestus. Mums to ir pietiekami daudz, bet man, goda vārds, nebūtu žēl pierunāt Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētāju, lai viņš palūdz finansēt pētījumus par to, cik Latvijas valsts zaudē korupcijas rezultātā. To var izdarīt. To var novērtēt. Šodien mēs nezinām, cik tas ir un kas reāli ar to vai citu lietu cīnīsies. Bet novērtēt, starp citu, to var. Literatūrā nav tik grūti atrodams, kā tas tiek vērtēts. Protams, rezultātā ir vajadzīgi priekšlikumi. Man te ir trīs.

Pirmais. Lai cik tas būtu nepatīkami, vismaz rīt šo budžetu nepieņemt un arī šodien ne. Budžetu varētu pieņemt, ja mēs spēsim, jaunnedēļas vidū.

Otrais. Protams, jāatgriežas pie 6 procentu nodokļa.

Visbeidzot trešais. Es aicinu komisiju kopā ar ministriem vienoties par to, kam dot, kam nogriezt, un šajā sakarībā piedāvāju divu dienu laikā – svētdien, pirmdien un, iespējams, otrdien – kopā ar Piebalga kungu, Paula kungu un Siliņu kungu, kā arī ar Zinātnes padomes priekšsēdētāju vienoties par to, kam mēs naudu noņemsim, kam atdosim. Laikam taču šī atbildība mums jāuzņemas. Galu galā es atļaujos teikt, ka mēs esam mazliet kompetentāki, lai saprastu, ko varam noņemt, lai galīgi nesabruktu tas viss, uz kā balstāmies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zeiles kundze! Bet par ņemšanu nost un klātlikšanu – par to laikam spriedīsim rīt otrajā lasījumā.

V.Zeile: Cienījamie kolēģi, paldies visiem, kas tik aktīvi piedalās budžeta apspriešanā. Es centīšos impresionistiski atbildēt uz visiem izteiktajiem priekšlikumiem.

Pirmais, ko pieņemsim kā absolūtu patiesību un normu turpmākajam. Nekādu tik vēlu budžeta projekta iesniegšanu Augstākajā padomē no valdības puses!

Atkārtoju termiņus: 1992.gada pirmajam pusgadam Augstākā padome projektu saņēma 3.janvārī. 1992.gada otrā pusgada budžeta projektu Augstākā padome saņēma 3.jūnijā. Ja jūs līdz šim esat iedomājušies, ka budžeta projektu var izskatīt divās nedēļās, tad šajā Augstākajā padomē tas vairs neiet cauri. Ar visu to, ka grūti ir lauzties ekonomikā un finansēs, deputāti tomēr to dara. Dara to ļoti godprātīgi savu spēju un, kā saka, kompetences robežās.

Bet, lai to izdarītu, ir nepieciešami analītiskie materiāli. Vēlreiz saku: pagājušajā pusgadā bija ļoti labi, ka Finansu ministrija vienlaikus ar projektu iesniedza izvērstu budžeta iestāžu finansējumu, kur varēja uzreiz redzēt, kas un kādām vajadzībām ir paredzēts. Tas mums ļoti iepatikās, jo tad nespriežam pēc vienas rindiņas, bet spriežam un redzam, kas notiek ministriju sistēmas iekšienē (tur jūs man piedodiet, mēs šoreiz saņēmām vēlu), vai tur ir lielas iekšējās rezerves. Man negribas pašreiz to visu cilāt.

Izglītība, par kuru mēs tā kliedzam, ka ir par maz naudas... Bet, piedodiet, lūdzu! Jā, Universitātē līdzās 6000 studentu, kas tiek uzrādīti, ir 2500 štata darbinieku. Man jāprasa, cik efektīva ir šāda apmācība augstskolās! Tādus piemērus var minēt vēl, bet tas jau ir iekšējs jautājums. Šis piedāvātais variants ar 1,6 miljardu rubļu deficītu ir tas minimums, par kuru jebkurš pieredzējis eksperts uzreiz pateiks, ka tas ir zem pieļaujamās robežas.

Paklausieties, ko saka Starptautiskais valūtas fonds! Viņi izekspertizēja divus, trīs mūsu nodokļu likumus un teica, ka mums ieņēmumu bāze esot par mazu. Veidot jaunu valsti ar visām valsts institūcijām nevar uz tik mazas ieņēmumu bāzes. Tas ir vairāk nekā skaidrs. Kas šeit tiek piedāvāts?

Pirmajā variantā, kā mēs esam piedāvājuši, nekas netiek griezts, bet griezts tika tad, kad jūs visi tik draudzīgi nobalsojāt par 3 procentiem nodokļa likmi 6 procentu vietā, kad par to balsoja, jūs neparedzējāt sekas. Tie, kas ļoti veiksmīgi par šīm izmaiņām likumā par Finansu inspekciju nobalsoja, tad, kad budžets jau gāja apspriešanas stadijā, panāca, ka tas tūlīt izraisīja 37 miljonu rubļu papildu pieprasījumu.

Mans aicinājums kolēģiem ir: nebūt tik azartiskiem spēlmaņiem! Katrai pogai, ko spiežam, ir savas sekas. Un šeit, lūk, ir tas rezultāts. Tas, ko mēs piedāvājām pirmajā variantā, kā segt budžeta deficīta avotus, bija elementāri, proti, atgriezties pie 6 procentu apgrozījuma nodokļa kā minimuma. Tas ir 600 miljonu rubļu lauksaimniecībai iedots aizdevums, kas atgriezīsies atpakaļ. Patīk mums vai nepatīk, bet ir jāsakārto lietas tā, lai sociālā budžeta atlikumiem nebūtu nekāda sakara ar pensiju pārskatīšanu vai pabalstu pārskatīšanu. Tie ir vienkārši apgrozības līdzekļi, kuru viņiem ir vairāk, nekā viņi spēj šajā situācijā izmantot. 300 miljonu un viss!

Mēs atgriežamies pie valdības piedāvātā budžeta projekta.

Tālāk jautājums ārpus budžeta. Pilnīgi pareizi, neatrisinātas ir pašvaldību problēmas un neatrisinātas ir kultūras problēmas. Saņemtie pieprasījumi rāda, ka tur vajag apmēram 800 miljonus. Jūs varat šodien nobalsot par budžetu, jūs varat rīt, parīt balsot, jūs varat septembrī balsot, nekas no tā neizmainīsies. Kāpēc jūs tik konsekventi gribat nez no kurienes dabūt izdevumu daļu, cienītais Laķa kungs, ja Gulbenē ir vajadzīgas šīs attīrīšanas ierīces, bet negribat papildināt ne pašvaldību, ne valsts budžeta kasi? Pašvaldību un valsts budžeta kasi var papildināt. To jums liek priekšā Starptautiskais valūtas fonds – 12 procentu apgrozījuma nodoklis uz visu. Tas ir unificēts nodoklis. Ja no 1.oktobra likums stātos spēkā, triju mēnešu laikā ienāktu apmēram miljards, pašvaldību budžetos papildus ienāktu apmēram 300 miljoni. Bet valsts budžetam ir tiesības, ja ir iespējas, nākt palīgā pašvaldībām un atrisināt beidzot arī šīs valstiskās problēmas.

Ja jums tāds variants nepatīk, tad mēs visu laiku kliegsim, ka esam nabagi. Bet mēs vispār negribam savu valsts kasi padarīt bagātāku! Tas ir ļoti nepopulāri, kā es šobrīd izeju ar priekšlikumu, bet padomājiet par to, ka jūs skatāt apgrozījuma nodokli! Mēs līdz otrajam lasījumam apkoposim jūsu priekšlikumus, bet tie virzīsies uz to, ka būs tā izdevumu daļa, ko iesniedza valdība. Domāsim arī par to, kā līdzekļi valsts kasē ienāks papildus, ņemot vērā, ka tiks realizēti tie priekšlikumi, kurus deputāti izteica. Bet, mīļie kolēģi, tas nebūs 800 miljonu rubļu apmērā, vajadzība pēc kuriem šobrīd jau klauvē pie sienas. Jūs redzēsit, es simtprocentīgi esmu pārliecināta, ka mēs pie šā jautājuma atgriezīsimies. Tad mēs teiksim – jā, mēs ceļam vēl papildus 6 procentu nodokļa likmi apgrozījuma nodoklim, bet piedodiet, likums atļauj to ieviest darbībā tikai 1.martā, kad sezona būs beigusies. Kas ar to būs izdarīts? Ir jāpārkāpj šā suņa aste. Tādā veidā arī radīsies šie papildu līdzekļi darba samaksas pacelšanai un jautājumi jau būs daudz tuvāk pasaules cenu līmenim.

Paldies, ar to mēs beigsim. Es aicinu nobalsot deputātus par piedāvātajiem budžeta deficīta segšanas avotiem pēc pirmā varianta.

Priekšsēdētājs: Tā, replikas. Seiksta kungs bija pieteicies replikai. Grūbes kungam arī, cik es saprotu, ir replika, jo debates ir pabeigtas. Tātad turpmāk cieša reglamenta ievērošana. Viena minūte replikām.

Lūdzu, Seiksta kungs, jums viena minūte.

A.Seiksts: Godātie kolēģi! Es uzturu pretenzijas pret Finansu ministriju par budžeta veidošanas mehānismu un termiņiem, bet es noņemu pretenzijas par Latgales problēmas atspoguļojumu. Tas ir maz. Bet pēdējā informācija, ko es nupat saņēmu no ministra un viņa palīgiem... Es uzskatu, ka mēs vairāk prasīt nevaram. Tāpēc es atvainojos par asajiem vārdiem. Tajā pašā laikā, izmantojot šo minūti, vēl gribu teikt: ja neapstiprināsim pirmo variantu un nepieņemsim budžetu tagad, tad krahs būs uzreiz.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Tā kā es prasīju par visu 779.dokumenta punktu nobalsošanu, tad es gribētu pateikt, ka es to atsaucu, bet toties pieprasu obligāti balsot pirms balsojuma arī par pirmo variantu vai otro variantu attiecībā uz 12. un 15.punktu. Tā ka šādu balsojumu es uzturu.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, bet ir viena nianse! Mēs nevaram balsot ne par 12., ne par 15.punktu, ja tie nav ietverti Augstākās padomes balsojamā dokumenta formā. Mēs nevaram vienkārši balsot par jūsu priekšlikumu atsevišķi. Mēs varam balsot par dokumentu.

G.Grūbe: Es atvainojos, šeit ir tikai priekšlikumi, kuri, kā saka, ir izteikti. Tātad šeit pirmais ir – uzdot Naudas reformas komisijai apsvērt lēmuma projektu...

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs...

G.Grūbe: Bet tas nav lēmums, tas ir procedūras jautājums!

Priekšsēdētājs: Jā.

G.Grūbe: ...lai būtu iesniegts. Un otrs ir, ka Ministru padomei tātad tomēr jāiesniedz Augstākajai padomei privatizējamo objektu saraksts. Ja tas netiks šodien vai rīt izdarīts, tad Ministru padome pēc šā punkta nevarēs vispār realizēt privatizāciju, kamēr mēs neatgriezīsimies no atvaļinājuma.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, jūs mani nesapratāt. Jums šis dokuments ir jāizveido tādējādi, lai šeit būtu formulēts Augstākās padomes lēmums par finansu situācijas uzlabošanu vai kas cits, jo vienkārši balsojumam nebūs nekāda spēka, tam tiešām būs tikai procedūras raksturs, kas atspoguļosies tikai stenogrammā, un nekāda Ministru padome jūsu priekšlikumu nepildīs.

G.Grūbe: Lai viņiem kaut vai tik daudz būtu tas saistošs, lai vismaz būtu tik daudz izdarīts.

Priekšsēdētājs: Nebūs saistošs, Grūbes kungs! Ļoti iespējams, ka vajag, un es arī balsotu par šiem priekšlikumiem, bet tie jāietver noteiktā formā.

Lūdzu, Godmaņa kungs, un tad varbūt Zeiles kundze.

I.Godmanis: Cienījamie deputāti.

Lai nav tiešām tādas sajūtas, ka nekas nav izdarīts! Ja atceraties, likumā par privatizāciju es mēģināju izcīnīt variantu, lai mēs varētu kaut ko pārdot. Jūs arī nobalsojāt. Šis saraksts ir gatavs, rīt jūs to saņemsit. Tā ka, es domāju, nevajadzētu šeit sais­tīt šo jautājumu ar balsojumu par budžetu. Rīt jūs saņemsit šo sarakstu ar manu parakstu. Tur ir privatizējamie objekti ar visu anotāciju.

Šeit ir Kalniņa kungs. Ja vajag kādu specifisku informāciju, jūs varat arī personīgi to saņemt. Tā ka par 15.punktu rīt jūs saņemsit šo sarakstu, ja deputāti vēlēsies. Mēs izdalīsim to visiem.

Priekšsēdētājs: Ja es pareizi sapratu, Grūbes kungs, 12.punkts jūs interesē?

I.Godmanis: Par 12.punktu, protams. Pirmkārt, Naudas reformas komitejas balsojums ir derīgs tad, ja visi trīs locekļi nobalso. Tā ir pirmā problēma. Tā ka iesniegt mēs varam tikai tad, ja par visiem trim nobalsojam. Tas ir nolikumā.

Otrkārt, es jau šeit izteicos, ka Naudas reformas komiteja nevar no bankas pieprasīt esošo kredītbilanci. Augstākā padome var pieprasīt no bankas, lai rīt iesniedz galu galā šo kredītbilanci, tad mēs varētu no turienes arī sākt startēt. Formāli, jā. Es varu, teiksim, personiski Repšes kungam lūgt, lai viņš iesniedz, kaut gan pēc likuma par banku bilance jātaisa vienreiz gadā. Šā gada beigās tā būs. Bet uz šo brīdi man nav nekādu pilnvaru viņiem to pieprasīt. Kehra kungam arī šādu pilnvaru nav. Tātad, lai mēs varētu izpildīt to, kas ir 13.punktā, es pilnīgi piekrītu tam, ko Grūbes kungs domā. Bet, es domāju, tad rīt, ja deputāti atbalsta, ir jāsagatavo Augstākās padomes lēmuma projekts un rīt jānobalso, ka bankai jāiesniedz Augstākajai padomei vai Naudas reformas komitejai esošā kredītbilance. Tāda ir mana atbilde.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tāda bija atbilde uz repliku. Skaidrībai vajadzētu būt. Grūbes kungs, tad uzreiz ir jānoskaidro, pirms Zeiles kundze vēl saka repliku, ja tā var teikt.

V.Zeile: Par procedūru...

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, vai jūs, Grūbes kungs, apmierina Godmaņa kunga skaidrojums par 15.punktu un solījums, ka rīt šis saraksts būs? Uzreiz jums ir jautājums par 12.punktu. Formāli nobalsot jau mēs varam, bet ar to mēs nevienam neko neuzdosim. Neviens neko ar to nedarīs, ja tam nebūs lēmuma formas.

Grūbes kungs, jūs varat starpbrīdī uzrakstīt lēmuma projektu un to iesniegt izskatīšanai. Tas ir vienīgais, kas no jums tiek lūgts.

Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Par balsošanas motīviem. Es aicinu likt uz balsošanu piedāvāto budžeta deficīta segšanas avotu pēc pirmā varianta un gribu visiem pateikt, kas nāk ar citiem konstruktīviem priekšlikumiem, ka pie šā likuma spēkā stāšanās būs speciāls Augstākās padomes lēmums, kurā mēs varēsim visus šos svarīgākos punktus iekļaut un par tiem attiecīgi nobalsot. Bet vispirms ir jātiek prom no šā nāves punkta. Tāpēc piedāvāju likt uz balsošanu pirmo...

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze izteiksies šajā sakarībā. Zeiles kundze, mēs varam nobalsot par pirmo variantu. Tas būtu konceptuāls balsojums par pirmo variantu. Bet no tā izriet arī balsojums par budžeta likumu, par otrā pusgada budžeta akceptu pirmajā lasījumā.

V.Zeile: Jā.

Priekšsēdētājs: Vai pirmā lasījuma dokumenta projekts ir sagatavots, lai atbilstu šim pirmajam variantam? Vai mēs varam izdarīt labojumus tikai balsošanas gaitā? Es vienkārši domāju par 579.dokumentu.

V.Zeile: Ja mēs dabūjam balsojumu pirmajam variantam, mēs tūlīt ienesam likumā par budžeta projektu atsevišķus divus, trīs pantus, kur fiksējam šos deficīta segšanas avotus.

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā man arī ir jautājums – kad mēs varam balsot par likumprojekta par valsts budžetu akceptēšanu pirmajā lasījumā kopumā? Kad?

V.Zeile: Tūlīt.

Priekšsēdētājs: Tūlīt. Paldies. Lūdzu, Buķeles kundze!

E.Buķele: Cienījamais Krastiņa kungs, pie 778.dokumenta. Es pilnīgi piekrītu, ka jābalso par pirmo variantu, bet lūdzu ņemt nost to piebildi, kas ir apakšā ar divām zvaigznītēm. Tad tas ir loģiski.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Buķeles kundze, tas ir tikai komentāra skaidrojums, tas nav dokuments. Nē, nē, nē, tas ir skaidrojums. Tas ir skaidrojums, lai paskaidrotu būtību.

Seiksta kungs, jums arī ir vēl kas sakāms? Lūdzu.

A.Seiksts: Varbūt es, kolēģi, arī kaut ko nesaprotu. Pēc manas saprašanas, sākumā bija jāatjauno tas variants par 6 procentiem. Tad...

Priekšsēdētājs: Seiksta kungs, viss ir pareizi. Šī atjaunošana ietilpst pirmajā variantā. Pēc tam mums uzreiz loģiski būtu jāskata apgrozījuma nodoklis, tas vispār būtu loģiski, tā būtu loģiska secība. Un tad mums būtu jāskata budžets. Tad viss būtu secībā noskaidrots.

Es domāju, ka tā mēs arī darīsim, varbūt pat mazliet atkāpjoties no principa, protams, ja šis balsojums iegūs vairākumu. Man būtu lūgums sekretariātam zvanīt, jo tas tomēr ir būtisks balsojums, lai tie godājamie deputāti, kas pašlaik pie kases saņem atvaļinājuma naudu un algu, varbūt uz mirklīti nokāpj zālē. Nav, ja? Mani informēja, ka, sākot ar šo pēcpusdienu, to varēs izdarīt. Es atvainojos, tas laikam būs pēc balsojuma par akceptu pirmajā lasījumā.

Lūdzu, reģistrēsimies. Deputātiem ir iespēja reģistrēties. Ja visi ir reģistrējušies – paldies. Rezultāts: 97 deputāti reģistrējušies.

Godājamie kolēģi, tātad par budžetu otrajam pusgadam. Pirmais konceptuālais un arī galvenais balsojums tātad – par 778.dokumenta pirmo variantu. Pēc tam būs balsojums par otro variantu. Lūdzu, par pirmo variantu. Visiem ir skaidrs, kas ir pirmais variants? Rezultāts: par – 74, pret – 1, atturas – 15.

Balsosim par otro variantu. Rezultāts: par – 7, pret – 31, atturas – 43. Tātad ar ievērojamu balsu vairākumu esam konceptuāli nobalsojuši, ka budžeta projektam par pamatu liekam otro variantu deficīta segšanai.

Es atvainojos, labojums speciāli stenogrammai. Par pamatu tiek ņemts pirmais 778.dokumenta variants. Paldies.

Godājamie kolēģi, kā Zeiles kundze ziņoja, mums ir vajadzīgi nelieli grozījumi šajā dokumentā, lai mēs par to nobalsotu, akceptējot pirmajā lasījumā. Vai nebūtu loģiski (kaut gan varbūt drusku tā ir lēkāšana), ja mēs pašlaik nobalsotu šo pašu pirmo variantu likumā “Par apgrozījuma nodokli”? Tas vienkārši būtu loģiskā secībā. Paldies. Tādā gadījumā mēs varbūt palūgtu formas pēc tribīnē Kodoliņa kungu kā mūsu galveno nodokļu speciālistu. Viņš pasargātu mūs no kļūdām balsojumos.

Lūdzu, Kodoliņa kungs! Cik es saprotu, mums ir trešais lasījums. Redakcionāli.

A.Kodoliņš: Es atvainojos, likumam “Par apgrozījuma nodokli” ir otrais lasījums.

Priekšsēdētājs: Otrais lasījums. Jūs tātad varbūt ziņosit, kādas vēl te ir izmaiņas pēc pirmā lasījuma, neskaitot 3.pantu.

A.Kodoliņš: Tātad likumprojektam ir pievienots 788.dokuments, kur ir visi deputātu priekšlikumi, kur ir norādīti tie priekšlikumi, kas ir iekļauti, kā arī tie, kuri ir noraidīti. Tā ka mēs varētu skatīt pa pantiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Kodoliņa kungs! Tātad 1.pants. Pirmā nodaļa: lietotie termini. Nav nekā.

1.pants. Arī nav. Paldies. 2.pants. Arī nav.

Tātad atliek 3.pants, kur mums jāizdara labojumi.

A.Kodoliņš: Cik es saprotu, tad faktiski mūsu iepriekšējais balsojums nozīmē automātisku balsojuma atcēlumu par 3 procentiem.

Priekšsēdētājs: Gluži automātiski nav, jo katra likuma lēmuma projektā ir savi balsojumi. Tātad mums ir nepieciešams nobalsot par 3.panta grozījumu: 3 procentu vietā – 6 procenti.

Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Piedāvāju kā papildinājumus likt uz balsošanu divus variantus. Pirmais kā minimums – 6 procenti. Ar to mēs atrisinām tikai šo minimālo budžeta izdevumu daļu. Otrais variants – 12 procenti. Ar to var atrisināt mūsu budžeta kultūras jautājumu lielāko daļu, kā arī pašvaldību un enerģētikas jautājumus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tikai šis grozījums tad būtu citādāks, jo tad tas nozīmē otrās daļas svītrošanu un daļēji pirmās daļas svītrošanu.

Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Es atbalstu Zeiles kundzes priekšlikumu. Tas nozīmē – svītrot 3.panta otro daļu. Neraugoties uz to, mums saglabājas starpība ar Igauniju – seši procenti. Tur ir vienots apgrozījuma nodoklis – 18 procentu. Mums ir priekšrocības par sešiem procentiem. Turklāt mēs beidzot normalizējam, un visiem ir vienāds šis 12 procentu nodoklis.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs! Cik es saprotu, par balsošanas motīviem.

G.Grūbe: Es katrā ziņā varētu ierosināt arī 60 procentus, bet Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas lēmums ir – piekrist 6 procentiem. Šeit es vienkārši redzu nekorektu spiedienu uz deputātiem no Ekonomikas un Budžeta komisijas.

Priekšsēdētājs: Paldies. To mēs izšķirsim balsojot, protams. Godājamie kolēģi, šeit nav vajadzīgi rakstiski iesniegumi, es šeit cenšos būt maksimāli objektīvs. Šeit ir runa par svītrojumiem. Tā ka tur ir taisnība. Citādi būtu no otras puses pretenzijas.

Godājamie kolēģi! Tātad mums par 3.pantu ir divi balsojumi. Pirmais, kā jau arī Zeiles kundze teica, vienkāršāks: otrajā un arī pirmajā daļā 3 procentu vietā – 6 procenti. Otrais balsojums būs par svītrošanu, ko ierosināja Zeiles kundze.

Balsosim par pirmo – tātad 3 procentus aizvietot ar 6 procentiem. Rezultāts: par – 70, pret – 7, atturas – 5. Paldies.

Otrs balsojums būs šāds: tātad 3 procentus svītrot pirmajā daļā un svītrot visu otro daļu. Tātad paliek teksts: “Apgrozījuma nodokļa likmi noteikt 12 procentu apmērā no preču un pakalpojumu apgrozījuma.” Tāds iznāk šis pants. Te ir tikai par svītrošanu.

Balsosim par Zeiles un Kehra kunga izteiktajiem svītrojumiem 3.pantā. Viena balss papildus “par”. Rezultāts: par – 30, pret – 25, atturas – 26. Līdz ar to esam nobalsojuši par pirmo variantu. Tātad 3.pantā 3 procenti tiek nomainīti ar 6 procentiem. Paldies.

Lūdzu, 4.pants. Nav labojumu, cik es saprotu. Lai mums veiktos ātrāk, varbūt Kodoliņa kungs varētu pateikt, kuros pantos līdz šā likumprojekta beigām ir balsojami grozījumi un labojumi.

A.Kodoliņš: Tātad 6.pantā ir Ēlerta kunga labojums, kas ir pieņemts. Faktiski mēs varam uzskatīt, ka vairāk labojumu, kuri būtu noraidīti, nav.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, vai jūs apmierina? Paldies. Vai citiem deputātiem ir pretenzijas? Nav.

Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu. Par apgrozījuma nodokli! Viena balss papildus “par”. Rezultāts: par – 76, pret – 2, atturas – 6. Tātad ar balsu vairākumu likumprojekts akceptēts. Tā kā otrā lasījuma gaitā nekādi pieteikumi un papildinājumi nav iebalsoti, likums pieņemts.

Zeiles kundze, kā būtu, ja mēs tagad budžetu izskatītu pirmajā lasījumā un akceptētu? Zeiles kundze, vai godājamā Apvienotā budžeta komisija ir gatava ziņot par budžeta pirmā lasījuma akceptu? Godājamie kolēģi, mums vēl ir palicis par apgrozījuma nodokli lēmums par spēkā stāšanās kārtību. Zeiles kundze mums ziņos, kāda ir situācija.

V.Zeile: Cienītie deputāti! Mēs esam gatavi skatīt likumprojektu “Par valsts budžetu laika posmam no 1992.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim” pēc dokumentu paketes, ko iesniegusi valdība ar Nr.1024 no 1992.gada 9.jūnija. Šeit tas ir reģistrēts ar 579.numuru. Lūdzu, atrodiet!

Priekšsēdētājs: Paldies. Es jau nobijos, Zeiles kundze, kur tad mēs līdz tūkstotim tikuši, vēl nupat bija 700... Vizuāli šis dokuments izskatās šādi. Tā, Zeiles kundze, vai mēs esam gatavi strādāt?

V.Zeile: Pie 1.panta (lūdzu, skatieties) mainās tikai summa. Ieņēmumos 13 625 950 000 rubļu. Izdevumos ir 14 525 950 000.

Priekšsēdētājs: Paldies, bet pirmajā lasījumā nebalsojam par pantiem, Zeiles kundze! Pirmajā lasījumā mēs balsojam kopumā.

V.Zeile: Projekta 2.pants ir: “Apstiprināt valsts budžeta līdzekļu deficītu 900 miljonu rubļu apmērā un noteikt budžeta deficīta finansēšanas avotus.

1. Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrijai izsniegtā aizdevuma atmaksa – 600 miljoni rubļu.

2. Valsts sociālās apdrošināšanas budžeta kases apgrozības līdzekļu samazināšana – 300 miljoni rubļu.”

3.pants: “Apstiprināt valsts budžeta kases apgrozības līdzekļus 300 miljonu rubļu apmērā.”

4.pants: “Apstiprināt valsts valūtas budžetu laika posmam no 1992.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim ieņēmumos un izdevumos 18 872 000 ASV dolāru saskaņā ar 5.pielikumu.”

5.pants: “Nodot vietējo pašvaldību budžetiem izdevumus pabalstu izmaksai trūcīgiem iedzīvotājiem sakarā ar energoresursu sadārdzināšanos 1 miljarda rubļu apmērā saskaņā ar 6.pielikumu.”

6.pants: “Piešķirt Latvijas Republikas Finansu ministrijai tiesības finansēt budžeta iestādes un pasākumus proporcionāli valsts budžetā saņemtajiem ieņēmumiem, bet nepārsniedzot budžetā paredzētās summas.”

Tāds ir projekts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad skaidrs kolēģiem, kas izriet no mūsu nobalsotā pirmā varianta par budžeta deficīta segšanu. Vai mēs esam gatavi balsot par akceptu pirmajā lasījumā? Balsosim par likumprojektu par otrā pusgada budžetu pirmajā lasījumā. Rezultāts: par – 68, pret – 3, atturas – 11. Otrā pusgada budžets akceptēts pirmajā lasījumā.

Starpbrīdis – 30 minūtes.

 

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Ir viena minūte pāri pieciem, tā ka lūdzu ieņemt vietas! Reģistrēsimies, lai mēs izprastu situāciju!

Mazs labojums par Prezidija sēdi, kura notiks nevis 18.40, bet 18.45.

Lūdzu, reģistrēsimies. Lūdzu reģistrēties, kam ir vēlēšanās. Rezultāts: 61 deputāts ir plenārsēžu zālē reģistrējies. Pietiekams skaits balsojumam.

Godājamie kolēģi, mani informēja Zeiles kundze un godājamā Pededzes jaunkundze par to gaitu, kā ir sagatavots otrā pusgada budžets otrajam lasījumam. Ir iesniegti pavairošanai visi nepieciešamie materiāli. Pamatdokuments un materiāli. Bet tas prasa zināmu laiku. Tā kā mums plenārsēde ir līdz 18.30, būtu vēlams izskatīt kādus citus jautājumus. Mums te vairāki ir iekļauti darba kārtībā, bet tikko ir saņemts dokuments, par kuru mums ar Grūbes kungu bija diskusija. Tātad viņš ir sagatavojis lēmuma projektu par prioritātēm kredītu izsniegšanai. Būtu laikam ļoti solīdi, ja mēs nobalsotu arī par šā lēmuma projekta iekļaušanu plenārsēžu darba kārtībā.

Balsosim par Grūbes kunga iesniegtā lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā. Rezultāts: 35 – par, 1 – pret, 4 – atturas. Iekļauts darba kārtībā.

Godājamie kolēģi! Lai arī kādas ir pretenzijas pret dokumentu, tomēr veiksmīgāk ir iekļaut to darba kārtībā un izskatīt pēc būtības, nevis apspriest divreiz: vienreiz – par iekļaušanu un otrreiz – pēc būtības. Tas nekad nedod rezultātus.

Godājamie kolēģi! Kādi būtu priekšlikumi, kādā secībā mēs varētu izskatīt budžetu un ar to saistītos likumu un lēmumu projektus, līdz tiks pavairots budžets otrajam lasījumam? Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Es lūgtu tagad iekļaut darba kārtībā trešajā lasījumā grozījumus likumā “Par budžeta tiesībām”.

Priekšsēdētājs: Mēs jau iekļāvām, Ozola kungs! Jūs ierosināt uzreiz izskatīt trešajā lasījumā likumprojektu “Par budžeta tiesībām”?

I.Ozols: Pirms budžeta.

Priekšsēdētājs: Dabīgi, ka pirms budžeta. Bet man ir nelielas šaubas par balsojumu trešajā lasījumā. Izskatīt mēs varam, dabīgi.

Kodoliņa kungs, jums par šo pašu?

A.Kodoliņš: Mums ir jāizskata vēl divi likumprojekti par grozījumiem peļņas nodoklī, akcīzes nodoklī un arī lēmuma projekts par apgrozījuma nodokļa spēkā stāšanos.

Priekšsēdētājs: Varbūt, Ozola kungs, pabeigsim ar nodokļiem, jo tie ir ieņēmumu daļas pamats. Tad arī spriedīsim par budžeta tiesībām. Lūdzu, Kodoliņa kungs, varbūt tad arī sāksim šo nodokļu kompleksu! Lūdzu jūsu ierosinājumu, kuru no nodokļu likumiem skatīsim pirmo.

A.Kodoliņš: Pirmo vajadzētu skatīt lēmuma projektu “Par likuma “Par grozījumiem likumā “Par apgrozījuma nodokli”” spēkā stāšanās kārtību”. Tas ir 788.dokuments.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kurš dokuments... Es ļoti atvainojos, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: 788.dokuments – lēmums par apgrozījuma nodokļa grozījumu spēkā stāšanos.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, par šo lēmuma projektu!

A.Kodoliņš: Tātad lēmuma projektā ir iekļauti trīs jautājumi. Pirmais jautājums ir par spēkā stāšanos. Tas stājas spēkā ar 1.oktobri.

Otrs būtiskākais moments ir tas, ka šeit ir daži normatīvie momenti sakarā ar Naudas reformas komitejas lēmumu – atcelt kapeikas Latvijas Republikā. Tāpēc ir jānokārto jautājums, kā iekasēt apgrozījuma nodokli un arī iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Trešais moments ir daži uzdevumi valdībai. Tos nepieciešams veikt, lai šie grozījumi apgrozījuma nodoklī izraisītu pēc iespējas mazākas sociālās sekas.

Priekšsēdētājs: Tā. Tagad jautājumi. Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Bez nelielas kļūdiņas 2.punktā, kur jūnija vietā laikam ir jābūt jūlijam, tomēr man nav skaidrs 3.1.punkts, proti, kādā sakarā ar šo nodokli ir minimālās darba algas, pensiju un pabalstu pārskatīšana. Vienkārši tie ir jāpārskata, un tur nav nekādas saistības ar šo nodokli.

A.Kodoliņš: Saistība ir tāda, ka, ieviešot šo nodokli, tomēr palielināsies... Cita pārskatīšana ir cita pārskatīšana. Mēs šeit prasām, lai vienlaikus ar šā likuma spēkā stāšanos būtu arī zināmi tieši ar šo likumu saistīti jautājumi par sociālo jautājumu atrisināšanu sakarā ar to, ka tomēr sadārdzināsies tieši pārtikas preces. Tātad – visai būtisks...

I.Ēlerts: Varētu, Kodoliņa kungs, jums piekrist, ka nevis “atbilstoši”, bet “sakarā ar šā likuma pieņemšanu”.

Priekšsēdētājs: Cik es saprotu, Kodoliņa kungs piekrīt.

Lūdzu, vai ir vēl kādi jautājumi par šo lēmuma projektu? Nav. Paldies. Vai kāds no deputātiem vēlas izteikties debatēs? Nevēlas. Paldies.

Lūdzu sekretariātu zvanīt! Kamēr zvana sekretariāts un deputāti nāk zālē, informācija: tātad tiešām atbilst patiesībai tas, ka darba algu, ko godājamie deputāti ir godam nopelnījuši, varēs saņemt tikai pirmdien sakarā ar Latvijas Bankas operāciju noteikumiem. Rīt mēs strādājam, bet banka rīt nestrādā, un sakarā ar to izmaksa pēc čeka ir iespējama tikai pirmdien no rīta. Līdz ar to alga būs pirmdien. Tā ka visi ar mierīgu sirdi var strādāt šodien un rīt, svētdien atpūsties un pirmdien atnākt vēl pēc naudas. Es domāju, ka pēc atvaļinājuma nevajag, godājamie kolēģi! Vienkārši vienu dienu ilgāk diemžēl būs jāuzkavējas Rīgā. Lai arī kā Caunes kungs protestētu, tur neko vairs nevar līdzēt.

Jūs par algu, Caunes kungs, vai par lēmumu?

I.Caune: Par algu.

Priekšsēdētājs: Zināt, Caunes kungs, sarunāsim tā: nobalsosim par lēmumu un tad mēs parunāsim vēl par algu starpbrīdī.

I.Caune: Es par to nebalsošu, kamēr nebūs atrisināts...

Priekšsēdētājs: Lūdzu reģistrāciju. Es uzzināšu, Caunes kungs, kā tur ar saimniecības naudu, varbūt jums individuāli varētu sanākt kaut kas, bet...

Lūdzu reģistrāciju. Liels lūgums visiem deputātiem, kuri ir zālē un zāles tuvumā, tomēr reģistrēties. Rezultāts: 68 deputāti reģistrējušies, 69.

Kodoliņa kungs, jums izšķirošais vārds. Vai jūs aicināt balsot?

A.Kodoliņš: Es esmu informēts tagad par šo sastāvu. Ekonomikas komisija aicina balsot par lēmuma projektu par likuma spēkā stāšanos. Ja mēs nenobalsosim, tad likums, bez šaubām, automātiski stāsies spēkā vispārējā kārtībā.

Priekšsēdētājs: Jā, tāda situācija ir. Godājamie kolēģi, tātad Kodoliņa kungs aicina balsot par lēmumu par spēkā stāšanās kārtību. Zeiles kundze, ir liels risks, ka tieši jūsu balss dēļ netiks pieņemts šis lēmums. Balsosim par spēkā stāšanās kārtību.

Drošības dēļ lūdzu vēl pārreģistrēties. Rezultāts: 72 deputāti reģistrējušies.

Balsosim par lēmumu par likuma par grozījumiem un papildinājumiem akcīzes, apgrozījuma nodoklī... es atvainojos, spēkā stāšanās kārtību. Rezultāts: par – 66, pret – nav, atturas – 3. Lēmums pieņemts.

Lūdzu, Kodoliņa kungs, nākamo!

A.Kodoliņš: Cienījamie deputāti! Es uzskatu, ka būtu lietderīgi izskatīt likumprojektu “Par grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli””, jo tas ir zināmā veidā saistīts ar šo apgrozījuma nodokli. 786.dokumenta 2.lappusītē ir visi priekšlikumi, kuri tika iesniegti. Tiesa, likumprojektā bez šiem iesniegtajiem grozījumiem ir arī daži precizējumi, proti, šeit šī šķirtne ir nevis tā, kā bija agrāk – 30 procenti alkoholiskiem dzērieniem, bet 25 procenti. Liķiera izstrādājumi tagad ievietoti divās grupās atkarībā no spirta satura. Pārējos grozījumus mēs varam redzēt tabulā.

Priekšsēdētājs: Trešais lasījums. Vai ir kādi redakcionāli labojumi? Trešajā lasījumā mēs balsojam par redakcionāliem labojumiem. Nav tādu? Ir Godmaņa kungam? Lūdzu, Godmaņa kungs! Pēc tam Muciņa kungs. Jā, paldies.

Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Man ir sākumā viens jautājums.

Priekšsēdētājs: Jautājumu nav. Mēs šeit apspriežam trešajā lasījumā pa pantiem redakcionālus labojumus.

L.Muciņš: Diemžēl ir izdarīts viens būtisks, kā es uzskatu, pretlikumisks labojums: ir pieņemts 4.punktā deputāta Godmaņa priekšlikums – svītrot no likumprojekta 5.panta... no likuma 4.panta ceturto daļu.

Tas ir jautājums par dubulto aplikšanu likumā “Par nodevām” un likumā “Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā”. Likumā par nodokļiem un nodevām ir aizliegts izdarīt dubulto aplikšanu. Ko Kodoliņa kungs var šinī sakarībā paskaidrot?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kodoliņa kungs, jūsu skaidrojumus!

A.Kodoliņš: Šeit nav dubultās aplikšanas, šis jautājums ir saistīts ar to, ka apgrozījuma nodoklis un akcīzes nodoklis praktiski ietver zināmu dubultās aplikšanas momentu. Es domāju, ka šis jautājums pēc mūsu grozījumiem izskatāms īpaši. Ir jāprecizē pats jēdziens, kas ir dubultā aplikšana. Šeit būtu pamatā jānoskaidro un jāprecizē, ka runa ir par ienākumu dubulto aplikšanu, jo visās ārvalstu konvencijās un tā tālāk, kur ir runa par dubulto aplikšanu, ir pamatā vienmēr runa tieši par ienākumu dubulto aplikšanu, nevis par objektu kā tādu aplikšanu. Objekti nepārtraukti pārklājas. Mēs taču redzam, ka mūsu nodokļu likumos faktiski šī pārklāšanās ir. Mēs paši zināmā veidā ar šo normu, kas ir jāprecizē, manuprāt, nonākam tādā situācijā, ka vismaz daļēji esam spiesti to pārklāt.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs, lūdzu! Vairāk par redakcionāliem labojumiem mums nekā nav.

I.Godmanis: Es gribu paskaidrot jēgu. Vakar, tiekoties ar Starptautiskā valūtas fonda pārstāvjiem (arī Kodoliņa kungs bija un Budžeta komisijas vadītāji), izvirzījās problēma: šeit ir izsvītrots viens teikums, ka ar akcīzes nodokli netiek aplikti importētie dzērieni. Te ir jautājums. Valūtas fonds uzskata (tas ir viņu uzskats, un es arī to atbalstu), ka mums nevajag nekādā veidā papildus vājināt nodokļu politiku attiecībā uz tiem dzērieniem, ko ieved. Tā ir viņu nostāja. Te ir runa gan par šampanieti, gan arī par visu citu. Respektīvi, akcīze viņiem netiek samazināta, viņiem ir tāda pati akcīze kā šeit, bet uz šiem importētiem dzērieniem attiecas importa muita. Tas arī ir viss, kāpēc šis teikums ir izsvītrots. Tas faktiski nozīmē: ja pērk šampanieti šeit, ir viena akcīze, ja ved šampanieti iekšā, ir tā pati akcīze, tikai tiek maksāta vēl ievedmuita atbilstoši esošajiem tarifiem. Kaut kur augšējais līmenis sastāda 15 procentus. Es domāju, ka tas ir ļoti pareizs moments. Pretējā gadījumā, ja mēs to atstātu, tad tas tiktu tulkots, ka mēs stimulējam ārvalstu alkoholisko dzērienu konkurences atvieglošanu mūsu iekšējā tirgū. Aicinām deputātus atstāt tā, kā ir komisijas redakcijā.

A.Kodoliņš: Es šeit gribētu tikai papildināt, ka tā tiešām ir pasaules prakse, ka ievedmuitas tomēr nerēķina ārā no akcīzes nodokļa.

Priekšsēdētājs: Muciņa kungs vēlējās?

L.Muciņš: Cienījamie kolēģi jau praktiski pārgāja pie tā jautājuma, ko mēs otrajā lasījumā neizlēmām, tātad šie 200, 300 un 400 procenti. Mēs atstājām to uz trešo lasījumu. Tā kā tie motīvi jau izskanēja, es arī izteikšos par motīviem un tomēr lūgšu manus noraidītos priekšlikumus izlemt plenārsēdē, jo otrajā lasījumā mēs par tiem nebalsojām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mēs balsosim, Muciņa kungs, par abiem jūsu priekšlikumiem.

L.Muciņš: Ja atļauts – par motīviem. Tātad motīvs ir tikai viens: protams, pret visiem šiem priekšlikumiem, kurus minēja Godmaņa kungs, ir grūti iebilst, un tā tas viss būtu, ja mums būtu pasaules izejvielu cenas un pasaules algas. Ar diviem noteikumiem. Tad viss būtu kārtībā un nekādu iebildumu nebūtu.

Bet šobrīd situācija ir tāda, ka mums nav nedz pasaules izejvielu, nedz pasaules cenu, tas ir, nedz pasaules cenu izejvielām, nedz algu. Tātad, no vienas puses, par cik alkoholisko dzērienu virs 30 procentiem... Jūs neko neteicāt, ka tagad tas ir pazemināts līdz 25 procentiem. Latvijā tos ražo tikai valsts uzņēmumi, pamatā “Latvijas balzams”, protams, ar daudz zemākām cenām par izejvielām, nekā tas ir pasaulē. Pasaulē alkoholu ražo no daudz dārgākām izejvielām, līdz ar to tā cena pirms ievešanas ir daudz augstāka. Mūsu algas attiecīgi ir daudz zemākas. Pamatā alkoholu ieved privātstruktūras. Šeit ražo valsts struktūras.

Mans priekšlikums ir vērsts uz to, lai mēs mīkstinātu šo cenu starpību, kāda būs realizācijā. Tātad mūsu alkohols – apmēram 150 vai 160 rubļu, es nezinu, kā šī cena vēlāk veidosies.

Un otrs. Importa alkohols, kurš ir kvalitatīvāks, maksās (pie šīs politikas) 1600 rubļu. Mans priekšlikums ir – samazināt šo cenu vismaz līdz 500, 800 varbūt pat 1000 rubļiem. Es tikai parādu reālo situāciju, kāda ir, jo par lētām cenām graudus šeit var iegādāties un pārējos resursus ražotnēm valsts uzņēmumā, tāpēc attiecībā uz alkoholu nevar tā runāt, jo šeit mēs principā nostādām dažādos stāvokļos privātuzņēmēju un valsts uzņēmēju.

No otras puses, protams, mēs spiežam pirkt nekvalitatīvu valsts degvīnu.

Priekšsēdētājs: Neviens nav spiests degvīnu pirkt, Muciņa kungs.

A.Kodoliņš: Es gribu teikt šeit komentāram – ja mēs nestimulēsim savu ražošanu, tad mums arī nekad nebūs ne pasaules cenu, ne pasaules algu. Mums tomēr ar savu nodokļu politiku ir jāveicina tas, lai mums šeit būtu šīs pasaules algas.

Priekšsēdētājs: Albertiņas kundze par šo tēmu. Lūdzu.

S.Albertiņa: Kolēģi, tas, protams, ir ļoti interesanti, ka mums gribas dzert pasaules dzērienus, neskatoties uz to, ka mums nav pasaules algu. Kamēr mums nav pasaules algu, tikmēr atturēsimies no ārprātīgi dārgajiem pasaules dzērieniem. Ja nu gadījumā kādam ļoti gribas tos dzert, tad jāmaksā vien ir, tur nekā nevar darīt. Tas, pirmkārt.

Otrkārt, kolēģi, nedrīkst runāt par to, ka mums ir sliktas kvalitātes dzērieni, tas vispār atkrīt. Mums ir tik daudzas un dažādas inspekcijas un dienesti, kas to uzrauga, tā ka par to tagad nevar būt ne runas.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Kā mēs atceramies no iepriekšējās plenārsēdes, tad kritērijs bija viens – nākamajā rītā sāp vai nesāp galva. Pēc tā arī tika vērtēts dzēriena labums, tā ka tas ir ļoti subjektīvi un individuāli, bet to mēs varam noskaidrot tikai balsojot.

Lūdzu, reģistrēsimies vēlreiz, jo mainījās deputātu sastāvs. Es palūgšu arī Seiles kundzi tā vairāk būt savā vietā, jo citādi būs visu laiku jāskraida. Vai visi deputāti ir reģistrējušies? Krastiņa kungs, man ir lūgums: nospiediet, lūdzu, Tomašūna kunga vietā esošo podziņu, jo viņš ir zāles beigās un vienkārši nevar paspēt atnākt. Paldies. Rezultāts: 73 deputāti ir reģistrējušies.

Sākumā balsosim par Muciņa kunga ieteiktajiem labojumiem, kas ir otrajā pusē ar 1.numuru un 2.numuru. Balsosim par Muciņa kunga labojumu. Viena balss papildus “pret”. Rezultāts: par – 28, pret – 13, atturas – 18. Labojums nav pieņemts.

Balsosim par Muciņa kunga iesniegto 2.labojumu. Viena balss papildus “pret”. Rezultāts: par – 29, pret – 14, atturas – 16. Labojums nav pieņemts.

Vai ir vēl citos pantos redakcionāli labojumi, par ko būtu jābalso? Nav.

Lūdzu, Kodoliņa kungs, kāda ir jūsu attieksme? Vai mēs varam balsot par šo likumprojektu trešajā lasījumā ar esošo deputātu skaitu?

A.Kodoliņš: Es domāju, ka šajā brīdī riskēt ar balsojumu būtu nepareizi. Mēs varētu balsot tad, kad pieņemsim budžetu galīgajā variantā pirms ienākumu daļas, jo tas ir saistīts arī ar šo budžeta projektu. Varbūt mēs varam atcelt šo balsojumu?

Priekšsēdētājs: Tātad Kodoliņa kungs lūdz atlikt šo balsojumu. Es domāju, ka mēs to varam atlikt uz pulksten 10.30 rīt no rīta, jo 10.00 nevar tāpēc, ka vienkārši kāds deputāts var nokavēties. Nav iebildumu, ja paredzam balsojamo laiku varbūt arī par citiem šodien izskatītajiem lēmumu un likumu projektiem rīt no pulksten 10.30 līdz 11.00? Nav iebildumu. Tātad, kas nav balsojams šodien, par tiem balsosim rīt no rīta.

Lūdzu, Kodoliņa kungs, nākamo!

A.Kodoliņš: Pēdējais no šīs paketes likumprojektiem ir “Par grozījumiem likumā “Par peļņas nodokli””. Šeit ir diezgan… Dokumenta numurs ir 784. Šeit ir vairāki būtiski momenti. Tas ir faktiski apkopots vienā pantā. Šeit bija izvirzīts priekšlikums par 10.panta svītrošanu. Šis priekšlikums guva komisijas atbalstu. Šeit ir apkopotas visas normas, kuras skar dažādas nodokļu maksātāju grupas, kam ir dažādas likmes. Šādas grupas ir trīs. Vispārējā likme ir 35 procenti. Privātīpašums, privātīpašnieku uzņēmējdarbība tiek aplikta ar 25 procentu likmi. Trešais gadījums ir izņēmuma gadījums, kurš paredzēts banku darbībai, apdrošināšanai un starpniecībai jeb vairumtirdzniecībai, kas pēc būtības ir viens un tas pats. Tas tiek aplikts ar 45 procentu likmi. Pārējie grozījumi, manuprāt, nav būtiski. Visi šie iesniegtie – gan pieņemtie, gan noraidītie – priekšlikumi ir apkopoti šā dokumenta otrajā pusītē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es saprotu, ka šeit situācija ir tāda, ka vairumtirdzniecība šobrīd ir arī lauktehnikas. Un es nekādi nevaru piekrist, ka šeit ir visaugstākā… Ja jau mēs šeit pieņēmām apgrozījuma nodokli 12… tātad pieņēmām 6… Es saprotu, ka cita starpniecība jums nepatīk, bet par šo daļu es nekādi nevaru balsot un arī nebalsošu.

A.Kodoliņš: Katrā gadījumā likums ir likums. Ja apliekam starpniecību, tas ir, vairumtirdzniecību, jo tas ir tas pats, manuprāt, tad nevaram sākt likumā rakstīt, ka izņemot tos un tos.

G.Grūbe: Bet tādas normas iepriekšējā lasījumā nebija! Tagad es aicinu vienkārši svītrot un par to balsot.

A.Kodoliņš: Tādā gadījumā visa šī norma ir parādījusies pēc deputāta Muciņa priekšlikuma – gan bankas, gan apdrošināšana, gan arī vairumtirdzniecība. Ko jūs, Grūbes kungs, iesakāt – vai visu normu svītrot vai tikai vairumtirdzniecību? Katrā ziņā es gribēju informēt deputātus: komisijas sēdē bija dažādi viedokļi. Uzskatu, ka šis ir plenārsēdē balsojams jautājums. Es negribētu šeit paust…

Priekšsēdētājs: Tātad precizējums, Grūbes kungs. Kādu svītrojumu jūs ierosināt izdarīt – tikai vairumtirdzniecību vai visu šo? Tikai vairumtirdzniecību? Paldies. Godmaņa kungs vēlējās. Lūdzu.

I.Godmanis: Man arī būtu priekšlikums balsot par šo. Vajag balsot par to, vai izsvītro vairumtirdzniecību vai arī neizsvītro. Protams, ir jābūt skaidrībai, ka pēc brīvām atlaidēm, kas tagad ir tirdzniecībā, kad nav vairs fiksētās atlaides ne vairumtirdzniecībā, ne mazumtirdzniecībā, situācija ir radikāli mainījusies. Vispār principā tāds jēdziens kā vairumtirdzniecība pie mums praktiski nepastāv. Ir iespējas tirgot pa tiešo no bāzēm, ir iespējas tirgot… Un, protams, ir brīvas atlaides. Es teiktu tā, ka man būtu priekšlikums izskatīt tieši tā, kā Grūbes kungs teica, proti, izsvītrot vai neizsvītrot šo vienu vārdu. Pārējos vārdus es atbalstu Muciņa kunga priekšlikumā.

Vēl tikai sīka nianse. Līdz šim tirdzniecības organizācijas bija tieši tās, kas no peļņas maksāja vismazāko procentu. Ja nemaldos, tad jūsu izziņā 14 procenti tika samaksāti. Kopēji no peļņas maksāja 21 procentu ar atlaidēm, bet tirdzniecība samaksāja tieši tikai 14.

Priekšsēdētājs: Selecka kungs bija nākamais.

V.Seleckis: Varbūt es kļūdos, tad lūdzu man piedot, bet, cik es saprotu, tad tomēr te ir runa par tirdzniecību, kurai ir uzlikti lielāki procenti – 45 procenti. Līdz ar to, manā skatījumā, šāda nodokļu politika ir vērsta uz to, lai vairāk sekmētu ražošanu un ne tik daudz sekmētu tirdzniecību, kura šobrīd acīmredzot attīstās ļoti plaši un strauji, bet ražošana ne tik strauji. Šāda nodokļu politika varētu Latvijā sekmēt citādu situāciju. Es domāju, ka līdz ar to vajadzētu šeit 45 procentus atstāt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Priekšsēdētāja kungs! Te ir parādījies kas jauns. Būtībā, manuprāt, tam ir konceptuāls raksturs. Tas ir parādījies otrajā lasījumā. Manuprāt, būtu labi, ja mēs lūgtu zālē esošo Kalniņa kungu vai arī Rītiņa kungu sniegt savu vērtējumu par šo izmaiņu nodokļos, jo šīs ministrijas kompetencē ir nodokļu jautājumi un to pilnveidošana republikā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu vienu no jums… Tātad Kalniņa kungs… Muciņa kungs, jūs kā autors beigās. Lūdzu, Kalniņa kungs, jūsu skaidrojumu!

A.Kalniņš, ekonomisko reformu ministrs: Vispār daudzu valstu praksē ir diferencēts nodoklis pret ražotāju, pret tirgotāju, pret apdrošināšanas sistēmām un bankām. Taču šis priekšlikums varbūt šinī posmā neuzliek to slodzi lielāku, mēs varētu pie tā vēl atgriezties, jo mēs precīzi nenofiksēsim šīs fāzes starp vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību. Paņemsim Gerkena fondu… No vienas puses, tas it kā komplektē Strautiņa kunga uzņēmumus ar precēm… Tā ir vairumtirdzniecības funkcija. No otras puses, šī pati privātfirma jeb formējums nodarbojas arī ar mazumtirdzniecību. Tātad šeit būs zināmi momenti no tehniskā viedokļa, uzliekot šo procentu diferencēti, proti, vienai daļai – 45 procentus, otrai daļai – 35 vai 25 procentus. Pat 25 procentus šajā gadījumā, jo tā ir privātfirma. Tā ka…

Otrkārt, par bankām un apdrošināšanas iestādēm. Mēs varam teikt, ka varbūt vienai vai otrai bankai ir laba peļņa, arī apdrošināšanas formējumiem, kas tikai faktiski veidojas un “kūņojas” ārā. Šajā brīdī, kad mums ir ļoti vajadzīga attīstīta banku sistēma un apdrošināšanas sistēma it sevišķi, es pagaidām neieteiktu šo paaugstināto likmi. Tātad kopumā priekšlikums par visām trim lietām – vairumtirdzniecību, bankām un apdrošināšanu – šoreiz ir varbūt nepieņemt. Pie tā varam atgriezties vēl speciāli pēc kāda pusgada vai vēlāk, kad šīs struktūras nostiprināsies un fiksēsies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tagad vispār bija kārta Muciņa kungam, bet viņš beigās, ja? Lūdzu, Grūbes kungs, pēc tam Budovska kungs, vai otrādi...

M.Budovskis: Cienījamie kolēgas! Pēc Kalniņa kunga teiktā man ir tāda saprašana, ka tā vairāk ir tehniska grūtība. Bet man tad uzreiz ir jautājums. Ja pametam vairumtirdzniecību, tādā gadījumā es saprotu, ka tas paralēli darbosies kā antimonopola faktors. Ja to izslēdzam, tādā gadījumā mēs ejam pa to ceļu, ka viena vai otra struktūra, kas var monopolizēt, un tā... Es tomēr iestātos par to, ka šo vairumtirdzniecību gribētu pamest.

Priekšsēdētājs: Ko jūs vēlētos ar viņu darīt? Atstāt, es domāju, ja? Paldies.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es tomēr aicinātu pašreiz vairumtirdzniecību izsvītrot. Patiešām Kalniņa kungs skaidri un gaiši pateica, ka šobrīd nevar nošķirt, ka ir sajauktas šīs situācijas un ka varbūt Ekonomikas komisija uz nākamo... Tātad tūlīt pēc atvaļinājuma var iesniegt precizētu redakciju, kur ir atrunāts, kas tad īsti ir vairumtirdzniecība un kas ir mazumtirdzniecība, arī par šiem gadījumiem, un tad mēs varētu to pieņemt. Tad ar tādu motīvu, nevis vienkārši tā varbūt, ka to izņemtu pilnīgi un galīgi ārā. Vienkārši to vajag precizēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Muciņa kungs! Jūs esat autors un jums ir pēdējais vārds.

L.Muciņš: Es, ja jūs atceraties, šo domu par bankām izteicu pirmā lasījuma debatēs, ka ir jābūt struktūrām. Šeit vairākkārt deputāts Bojārs ir runājis par šo jautājumu, ka tur, kur darbs nav putekļains, kā viņš izteicās, un sevišķi grūts, mēs varētu piemērot paaugstinātas nodokļu likmes. Tālāk attīstot šo domu, kuru es izteicu jau pirmajā lasījumā, ja jūs atceraties. Tā ka tā nav ne jauna, Kehra kungs, ne pirmo reizi. Tas ir viens moments.

Otrs moments. Tālāk apdomājot, radās nepieciešamība, vismaz man, un es tā izdomāju, ka tas varētu attiekties ne tikai uz bankām, bet arī uz apdrošināšanu un vairumtirdzniecību. Tātad par bankām un apdrošināšanu, ko teica Kalniņa kungs. Par to, ka struktūras ir jaunas, un tā tālāk. Jaunās struktūras saņems atvieglojumu 50 procentu investīcijām. Lai viņi ceļ jaunas ēkas, lai viņi pērk kompjūterus, lai viņi darās. Viņiem divus gadus būs 100 procentu atvieglojums šajos jautājumos, investīcijām. Nekādu problēmu. Vecajām bankām – 50 procenti. Arī nekādu problēmu.

Bet otrs jautājums – par vairumtirdzniecību. Tātad šeit ir Grūbes kunga iebildums. Pirmām kārtām par “Lauktehniku”. Personīgi es redzu, ka šeit cienījamā Čepāņa kunga vadītajai komisijai būtu jāizstrādā likums par tirdzniecību. Kas tad ir vairumtirdzniecība, kas ir mazumtirdzniecība? Gribot vai negribot mēs nonāksim pie tāda jautājuma. Es uzskatu, ka mazumtirdzniecība ir jebkurš pārdošanas akts, ko es izdaru vienai fiziskai vai arī juridiskai personai.

Es neesmu speciālists, bet es ņemtos ar Grūbes kungu strīdēties, jo man liekas, ka “Lauktehnika”, kura atvedusi uz savu rajonu veselu ešelonu ar traktoriem un pārdod atsevišķiem zemniekiem, neizskatās pēc vairumtirdzniecības bāzes, kaut gan tur var būt vairumtirdzniecības darbības. Bet doma šeit bija tāda. Kā izteicās arī Selecka kungs, virzība pirmām kārtām ir uz to, lai dzītu ražot, nevis lai dzītu tirgoties.

Otrām kārtām ir runa par to, ka ļoti daudzas vairumtirdzniecības organizācijas (varbūt līdz trešajam lasījumam par to jāpadomā, lai Grūbes kunga priekšlikumu noslīpētu) nodarbojas tikai ar papīra vairumtirdzniecību. Viņiem nav ne noliktavu, kur viņi ieved sev piederošu vai citiem piederošu, ne riskē ar šo īpašumu, ka tas aizdegsies, saplīsīs un tā tālāk. Viņiem nav nedz krātuvju, nekā. Viņi tikai apmaina papīrus. Runa ir par šiem starpniekiem. Vairākkārt presē un citur mēs esam dzirdējuši aicinājumu tiešām uzlikt palielinātus nodokļus šīm struktūrām.

Pēdējais. Es izmantošu argumentu, ko šeit vairākas dienas lietoja premjera kungs, ka Valūtas fonds mums tā rekomendē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Jā, es gribētu tikai teikt vienu lietu. Faktiski, ja mēs runājam par jaunajiem uzņēmumiem, divus gadus neviens no tiem nav maksājis nodokli. Neviens. Ne tas, kas nodarbojas ar banku darbību, ne tas, kas ar apdrošināšanu. Jo eksistēja tā sauktais divu gadu nodokļa atvieglojums. Tā ka teikt, ka nebūtu bijis laika uzkrāt līdzekļus... Man ir ļoti grūti tam piekrist.

Otrkārt, tam, kas attiecas uz investīcijām, var pilnīgi piekrist, jo tiem peļņas nodokļa atvieglojumi saglabājas. Tās ir investīcijas jebšu arī parādi vai neizmaksātie kredītu procenti. Sevišķi tas ir domāts attiecībā uz tirdzniecību.

Treškārt, faktiski situācija ir būtiski mainījusies. Nav vairs ierobežoto bankas procentu. 1.punkts. Nav vairs fiksēto tirdzniecības atlaižu. Tās ir brīvas. Tas pats ir ar apdrošināšanu. Tāpēc es atbalstu Muciņa kunga priekšlikumu ne tikai aiz fiskālām interesēm vien, bet tāpēc, ka mums Latvijā ir zināma neloģiska lieta.

Un te es gribu pateikt divas lietas. Ja tirgotājs maksā tādu pašu peļņas nodokli kā ražotājs, tad tas nav pareizi. Ja mēs šo nepieņemam, tirgotājs tiešām maksā tikpat daudz, cik ražotājs. Bet Latvija ir tirdzniecības zeme. Tā ir tā vieta, kura ienes peļņu un no kurienes peļņu var reāli paņemt. Es tāpēc piekrītu Grūbes kunga domām par “Lauktehnika”, kaut gan man ir nedaudz citādākas domas par šo struktūru, kā tā darbojas. Proti, tur viss ir radikāli jāmaina. Jo tā arī ir monopolizēta sistēma, kas nekad nekādu cenu nenolaidīs un turēs visus tos traktorus līdz otrajai Kristus atnākšanai. Tā nav riktīga tirdzniecības sistēma. Es domāju tā, ka katrai valstij ir kāda situācija, kur var ienest peļņu un kur nevar ienest peļņu. Tirdzniecība ir tā, kas pelna un kas var arī peļņu reāli ienest. Es atvainojos, ražot ir daudz grūtāk.

Mēs vienreiz izdarījām vienu kļūdu. Mēs izdarījām tādu lietu. Pēc valsts uzņēmumu direktoru kategoriskas prasības mēs izstūmām ražotāju kooperatīvus no rūpnīcām, jo šie direktori visi nāca un kā viens vienā balsī bļāva, kā tas var būt. Ne tikai direktori, bet arī strādnieki. Kad es strādāju rūpnīcā, es saņēmu no valsts it kā algu, bet viņš strādā rūpnīcā un arī vēl kooperatīvā un saņem it kā dubultalgu. Un mēs padevāmies šim spiedienam un to izdarījām. Tā šeit bija lielākā kļūda, jo mēs izgrūdām visus tos kooperatīvus, kas gribēja ražot, mēs viņus izstūmām no ražotnes ārā tirdzniecībā, kur viņi, protams, pietiekami labi jutās. Viņi pārveidojās par jauniem kooperatīviem, divus gadus nemaksāja nodokli nemaz un par peļņu, es saku, ja jūs dabūjāt to izziņu, pirmkārt, nemaksāja, samaksāja tikai 14 procentus. Kā jūs labi zināt, pie mums peļņa tirdzniecībā ir nevis kā normālās valstīs – 10–15 procentu, bet runa ir par 200–300 procentiem. Es domāju, ka šeit ir pilnas tiesības deputātiem spert šo soli, jo divu gadu ieskrējiens ir dots. Vairs nevar izmantot argumentu, ka ir jādod vēl šie divi gadi. Es ļoti atvainojos, primārais kapitāls ir uzkrāts pietiekami labs. Ko, lūdzu? Jā, es domāju, ka nav jautājumu. Mums taču ir pilnīgi skaidri un gaiši pateikts arī attiecībā uz to, ka mums nav nekādu ierobežojumu uz viņu tirdzniecības atlaidēm. Te ir spēle, jā! Bet kam ir brīvas rokas, no tā arī prasa nodokli.

Es nezinu, šeit deputātiem ir principiāli jāizšķiras. Manas domas šeit atšķiras no ministru domām. Ko var darīt, Ministru kabinetā arī ne vienmēr domas sakrīt.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs, man būtu lūgums pienākt pie Prezidija galda pie telefona.

Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Es gribētu atgādināt deputātiem to statistisko informāciju, ko es jums pirmīt teicu, ka tirdzniecībā sadalījums starp budžetā nodokļos maksājamo peļņas daļu un brīvo peļņas atlikumu bija attiecībā 14 pret 76. Šajā situācijā, es domāju, tā kā Latvija un Rīga ir tirdzniecības josla un tā tālāk, tomēr nodokļu likmi palielināt mums ir pil­nīgas morālas tiesības. Neaizmirstiet, ka tas, ko es pirmīt teicu, būs arī papildu ienākumu avots mūsu vajadzību segšanai. Diemžēl.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Felsa kungs, Selecka kungs, Grūbes kungs.

A.Felss: Mani interesē Kodoliņa kunga viedoklis par naudas mijējiem. Šeit neviens nav pieminējis šo posteni. Kā jūs domājat šinī jautājumā?

A.Kodoliņš: Šeit ir pilnīgi viennozīmīgi. Naudas mijēji piederas pie bankas operācijām. Šinī gadījumā viņi iekļuvuši arī šinī kategorijā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Selecka kungs! Vai Felsa kungs vēlas? Tātad “Parex”, pēc Kodoliņa kunga domām, atbilst šai kategorijai?

A.Felss: Es nedomāju tikai “Parex”. Es domāju arī visas pārējās. Kur tas būs fiksēts? Skaidrojuma taču nekur nav.

A.Kodoliņš: Bet mēs taču zinām, ka ir likums par bankām. Šeit varbūt var precizēt Finansu ministrijas pārstāvji. Varbūt viņi izprot citādi, bet es vismaz tā saprotu, ka pie banku operācijām tiek pieskaitīta, bez šaubām, šī naudas maiņa.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Selecka kungs! Pēc tam – Grūbes kungs, Ēlerta kungs un Zaščerinska kungs.

V.Seleckis: Es secināju, ka tas, kā es sapratu šo pantu, ir pareizi. Tā bija man doma, un to atbalstīja arī vairāki citi deputāti, tāpēc es rosinātu iet tālāk un no šeit piedāvātā varianta vārdam “vairumtirdzniecība” nosvītrot pirmo daļu, atstājot tikai – “tirdzniecība”. Tad, es domāju, šī ideja, par kuru nupat runāja gan premjerministrs, gan arī cienījamā Zeiles kundze, būtu īstenota vispilnīgāk.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs, un tad – Zaščerinska kungs.

G.Grūbe: Es arī tādā gadījumā atbalstītu priekšlikumu, ka visa tirdzniecība. Kas attiecas uz šo daļu, ko es teicu par lauksaimniecību, es tomēr gribētu, lai līdz trešajam lasījumam tas tiktu precizēts. Un nekādā gadījumā šodien nebalsot par trešo lasījumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zaščerinska kungs!

J.Zaščerinskis: Man Kodoliņa kungam tāds jautājums. Ja pārstrādes uzņēmums – gaļas kombināts, piena kombināts – pārdod veikaliem, kā tas pašlaik īsti traktējas – vairumtirdzniecība vai mazumtirdzniecība?

A.Kodoliņš: Ja pārstrādes uzņēmums izved tieši un pārdod tieši veikaliem, tad tā nav vairumtirdzniecība, tā ir savas produkcijas realizācija. Tur nav nekāda sakara ar vairumtirdzniecību. Vairumtirdzniecība ir starpniecība, kad es pērku, lai pārdotu. vairumtirdzniecība ir operācija, kad iepērku vairumā un arī pārdodu vairumā.

J.Zaščerinskis: Līdz šim tā skaitījās vairumtirdzniecība. Tad kur ir tā izmaiņa? Kurā brīdī tā izmaiņa ir notikusi? Kur tā ir fiksēta un kur to var redzēt?

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Te ir viena izeja – vai mums ir jāpaņem tepat bibliotēkā 4.stāvā skaidrojošā terminoloģijas vārdnīca, vai – otra izeja – varbūt Rītiņa kungs būs pie mikrofona un pateiks, kāda starpība ir starp vairumtirdzniecību, mazumtirdzniecību un produkcijas realizāciju. Bet Plotnieka kungam pirmajam ir vārds. Lūdzu.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, varētu jau izdarīt tā, kā mēs it kā vienojāmies, ka vārdiņā “vairumtirdzniecība” tikai nosvītrojam pirmo daļu “vairum”. Bet nu tagad padomāsim tālāk! Ja jau mēs pie brīva tirdzniecības uzcenojuma paaugstināsim nodokļu likmi tirdzniecībā, tad cenas augs vēl straujāk, jo tirdzniecības piecenojumā vai uzcenojumā ieliks šos mūsu 10 procentus. To darīt nedrīkst. Mēs jau šodien esam tik tālu cenu paaugstināšanu pagrūduši, ka, es baidos, drīz veikali būs tukši. Nebūs ne ko pirkt, ne ko pārdot, ne pircēju, ne pārdevēju. Es ierosinātu tomēr atgriezties un nobalsot par sākotnējo priekšlikumu – “vairumtirdzniecību” izsvītrot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Rītiņa kungs!

D.Rītiņš, ekonomisko reformu ministra vietnieks: Cienījamie deputāti! Manuprāt, šis labojums ir sasteigts, jo ne tikai jūs netiekat skaidrībā, kas te ir domāts. Kas ir “vairumtirdzniecība”, kas ir “mazumtirdzniecība”, vai naudas mijēji ir iekšā vai nav? Es domāju, ka šī problēma būs arī valsts struktūrām. Es tomēr gribētu atbalstīt Kalniņa kunga pozīciju un vispār šo izsvītrot, jo mēs tiešām visi esam tirgus attiecību sākuma stadijā. Un šī vienotā likme ir svarīga tāpēc, lai būtu tomēr pagaidām visiem vienāda tā likme. Tā ir tā likme, kas izveidos pareizu struktūru laika gaitā, kur kapitāls tiks ievirzīts tanī jomā, kur būs efektīva atdeve. Skaidrs, ka šajos haosa apstākļos visizdevīgākā ir starpniecība. Bet starpniecība nav viegls darbs, kad attīstās šis. Tā ir sfēra, kur ir visaugstākais konkurences līmenis. Un tur to peļņu nemaz tik viegli pēc kāda laika nevarēs dabūt. Tas ir svarīgi, lai tiešām izveidotos normāla struktūra, lai būtu vienādi noteikumi vismaz sākumā. Tas ir viens moments.

Otrs moments ir tas, ka mēs esam maza valsts. Jau ir sācis veidoties Latvijas kā valsts imidžs, kur ir salīdzinoši labi finansiālie pakalpojumi, salīdzinot ar bijušo PSRS republiku. Es domāju, ka mums vajadzētu šo imidžu uzturēt ne tikai finansu lietās, bet arī vispārībā attiecībā uz starpniecību un vairumtirdzniecību. Mēs jau zinām, ka “Parex” mums diemžēl, nevis diemžēl, bet – paldies Dievam, cik man ir informācija, pagājušajā gadā iemaksājis no peļņas nodokļa vairāk nekā VEF. Un tomēr budžetam ir labums no tā arī.

Tā ir Latvijas Bankas problēma. Kāpēc banka ar to nenodarbojas? Tas jau nenozīmē, ka ir jāaizliedz citiem ar to nodarboties. Latvijas Banka ir sākusi ar to nodarboties, un viss. Cik mums tomēr “Parex” nav palīdzējis, teiksim, nerunājot par to, ka tika ieviests Latvijas rublis kā paralēla naudas vienība. Ja nebūtu “Parex”, kas atbalsta, es nezinu, kā tas viss vēl būtu beidzies.

Tomēr ir papildu iespējas. Cits jautājums, ka jācīnās ar monopolismu. Bet pret monopolismu šādā mazā valstī kā Latvija jācīnās ar starptautiskas konkurences palīdzību, lai te būtu arī ārzemju bankas, lai būtu arī ārzemju mijēji un tamlīdzīgi. Jo mēs varam izdzīvot tikai tad, ja tiešām varam iziet starptautiskajā arēnā.

Priekšsēdētājs: Viss skaidrs. Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Cienījamie kolēģi, es ļoti brīnos, ka Rītiņa kungs saka, ka mēs nevaram šādu labojumu izdarīt, jo viņš nezina, kas ir vairumtirdzniecība, kas ir mazumtirdzniecība, un arī Tirdzniecības komisijā tas nav izstrādāts. Es domāju, ka Ekonomisko reformu ministrijas pienākums būtu izstrādāt šādus jēdzienus un, ja ir nepieciešams, pēc tam Augstākās padomes Prezidijs šādus izskaidrojumus varētu dot. Šodien, ņemot vērā šo mūsu ekonomisko situāciju, es tomēr aicinātu atbalstīt tos deputātus, kas aicina balsot par šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies.

A.Kodoliņš: Es tikai vēl uzziņai. Jūs zināt, ka Krievijā un citās valstīs, kas šeit radās pēc impērijas sagrūšanas, es 65 procentus liktu visām šīm darbībām.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, tātad ir vairāki priekšlikumi tikai par šo. Šajā likumprojektā bija strīdi 10.panta trešajā daļā. Deputāti izvirzīja divus priekšlikumus: svītrot vārdu “vairumtirdzniecība” vai svītrot “vairum”, atstājot “tirdzniecība”. Lūdzu mani labot, ja kļūdos. Bet man liekas, ka neviens no deputātiem nav izvirzījis ideju svītrot visu šo trešo daļu pilnībā. Ja es pareizi atceros, tad to tikai Ekonomisko reformu ministrija lūdza. Vai kāds deputāts arī uzskata, ka jāsvītro visa trešā daļa? Nav tādu ierosinājumu. Paldies. Tādā gadījumā mums ir divi balsojumi. Sāksim no radikālākā. Tātad vispār vārdu “vairumtirdzniecība” ārā. Ja tas tiks pieņemts, tad mums vairs nevajadzēs balsot par otro priekšlikumu.

Šeit tomēr ir divi balsojumi. Te nevar divās daļās dalīt un ar vienu balsojumu aptvert divas nozīmes.

Lūdzu, sākumā reģistrēsimies. Papildus reģistrējas Kodoliņa kungs. Godājamie kolēģi, vai neviens no jums nav aizmirsis reģistrēties? Paldies. Rezultāts: 72 deputāti reģistrējušies.

Pirmais radikālākais balsojums ir par vārda “vairumtirdzniecība” svītrošanu no trešās daļas. Lūdzu balsot! Viena balss papildus “par”. Rezultāts: 25 – par, 31 – pret, 11 – atturas. Tas visādā ziņā nav vairākums no balsojošo skaita, un lēmums nevar tikt pieņemts.

Otrs balsojums tātad ir par vārda daļas “vairum” svītrošanu. Viena balss papildus “pret”. Rezultāts: par – 27, pret – 19, atturas – 19. Te gan “par” ir vairāk, bet tik un tā nav iegūts vairākums no balsojošo skaita. Arī šis priekšlikums nav pieņemts. Tātad tekstā paliek pilns vārds – “vairumtirdzniecība”.

Godājamie kolēģi, vai ir vēl kādi labojumi, papildinājumi? Nav. Balsosim kopumā par šā likumprojekta akceptu otrajā lasījumā. Kides kungs, es atvainojos! Lūdzu, atsauciet balsojumu! Vēl Kides kungam ir kas sakāms. Lūdzu.

E.Kide: Es jau plenārsēdē divreiz runāju par peļņas nodokļa atvieglojumu mācību iestādēm un aicināju tomēr strīpot šo 21.punktu no šā likumprojekta 2.panta, jo mācību iestādēm tas ir liels slogs, it īpaši arodskolām un tehnikumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies, bet mēs, Kides kungs, jau balsojām, un nekādi jums neizdodas dabūt, lai svītrotu. Pagājušo reizi jūs uzskatījāt, ka tas ir konceptuāli, un mēs nobalsojām konceptuāli to nestrīpot un atstāt. Tā ka šoreiz šis taktiskais gājiens sevi neattaisno, jo mēs vairs nevaram balsot otro reizi. Mēs balsojām konceptuāli. Faktiski būtu pareizāk, ja jūs būtu atvirzījis uz otro lasījumu, tad būtu visādi vēl sanācis, bet te ir konceptuāls balsojums.

Vai vēl ir kādi ierosinājumi par balsojumiem par šo likumprojektu? Ja nav, tad balsosim par akceptēšanu otrajā lasījumā. “Par” balso arī Kodoliņa kungs. Rezultāts: par – 58, pret – 3, atturas – 8. Tātad šis likumprojekts ir akceptēts otrajā lasījumā.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es gribu pateikt deputātiem, ka iesniegšu trešajam lasījumam priekšlikumus.

Priekšsēdētājs: Jā, protams, Grūbes kungs, es sapratu arī jūsu taktisko gājienu, bet tik un tā trešais lasījums šodien nebūtu sanācis, nav tik daudz deputātu. Grūbes kungs, ir lūgums līdz šīs plenārsēdes beigām iesniegt šo labojumu Kodoliņa kungam, jo rīt mums laikam tomēr ir pēdējā darba diena šajā sesijā.

Godājamie kolēģi, paldies Pededzes jaunkundzei, viņa mani brīdināja par mūsu procedūru, kas bieži vien aizmirstas. Mums ir jānobalso arī par to, kad skatīsim trešo lasījumu. Man būtu ierosinājums skatīt to 11.jūlija plenārsēdē.

Balsosim par to, ka mēs šā likumprojekta trešo lasījumu skatīsim 11.jūlijā. Rezultāts: 59 – par, 1 – pret un neviens neatturas. Tātad rīt skatīsim šo likumprojektu.

Godājamie kolēģi! Mēs esam nobalsojuši, ka tiek iekļauts darba kārtībā un izskatīts šajā plenārsēdē 785.dokuments. Tas ir mūsu valdības iesniegtais lēmums “Par neatliekamiem pasākumiem budžeta maksājumu iekasēšanas nodrošināšanai.” Vizuāli šis dokuments izskatās šāds... Priekšpusē ir Godmaņa kunga vēstule, un otrajā pusē ir lēmuma projekts. Tātad vēstuli, dabīgi, mēs izskatām un pieņemam zināšanai, bet spriežam par lēmuma projektu.

Kas būtu ziņotājs par šo lēmuma projektu? Pupčenoka kungs, lūdzu! Es domāju, ka jums daudz laika nevajadzēs, lai ziņotu, jo plenārsēde iet uz beigām.

J.Pupčenoks, finansu ministra vietnieks: Absolūti pareizi. Godājamie deputāti! Godmaņa kunga parakstītajā vēstulē ļoti skaidri ir uzrakstīti mērķi, kāpēc tiek likts priekšā jums nobalsot par šo lēmumu. Tas arī ļoti labi saskan ar tām daudzo deputātu domām, ka mums vajadzētu budžetā iekasēt visus parādus, kas uz šo dienu pastāv par peļņas nodokli, apgrozījuma nodokli un tā tālāk. Ja jūs par šo dokumentu nobalsosit, tad tāda iespēja būs reāla un Finansu inspekcija to varēs izdarīt. Un budžetā ienāks viens miljards.

Priekšsēdētājs: Kādi jautājumi būtu Pupčenoka kungam? Kehra kungs, lūdzu!

O.Kehris: Pupčenoka kungs, man ir ļoti konkrēti jautājumi. Vai ir skatīts, ka šis likumprojekts nav pretrunā ar likumprojektu par Latvijas Banku vai par bankām? Tas ir pirmais jautājums. Vai tas ir skatīts kādā no komisijām? Treškārt, vai apmēram ir zināms Latvijas Bankas viedoklis?

J.Pupčenoks: Pirmais. Ekonomikas komisijā tas šodien tika skatīts. Otrs. Likums par bankām nav pretrunā. Repšes kungs ir pilnīgi lietas kursā par šiem priekšlikumiem.

O.Kehris: Paldies.

Priekšsēdētājs: Muciņa kungs vēlējās ko jautāt. Lūdzu.

L.Muciņš: Jā... Es saprotu, ka šis jautājums, kā es to izprotu, ir tāds pagaidu moments. Vai jūs neuzskatāt, ka mums nebūtu vispār likumdošanā jānosaka, ka katrs uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība var atvērt tikai vienu bankas kontu savas darbības reģionā, un, ja atver citus kontus, tad tie sauktos kaut kā citādi? Visādā ziņā būtu jāsaņem vai vismaz jāpiereģistrē šis bankas konts tajā galvenajā bankas kontā, lai, teiksim, būtu zināms pārskats vai, kā to saukt... kā subkontus vai kaut kā citādi... Vai nav nepieciešams? Es saprotu, ka šodien... Tas ir vajadzīgs steidzīgi, un es noteikti būtu arī par to, bet vai te jautājums nav dziļāks un principiālāks, ka ir nepieciešami grozījumi likumdošanā, ka ir nepieciešams viens konts tur, kur uzņēmums ir reģistrējies Uzņēmumu reģistrā, tikai tajā bankā, vai arī caur Finansu inspekciju viņam ir jāpiereģistrē šis te konts vienā vietā un attiecīgi arī pašam ir jānāk pie jums... Tad, kad bankas kļūst par komercbankām, arī šīs te bankas struktūras tad tā nevarēs pateikt Repšem – dodiet man, un viņš dos.

J.Pupčenoks: Ziniet, tieši otrādi. Komercbankas mums viennozīmīgi tādu informāciju sniedza bez vārda runas. Viens vai vairāki konti, es domāju, tomēr var būt. Vajadzētu pastāvēt tādai iespējai, ka ir vairāki konti vairākās bankās un tā tālāk. Tāpat kā civilizētajā pasaulē. Vienīgi tikai tas, ka tādu informāciju mums vajadzētu no inspekcijas saņemt. Un tas ir viss.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Blažēviča kungs!

J.Blažēvičs: Sakiet, vai nevarētu šeit papildināt? Jūs tikai par valsts budžetu vai, teiksim, 1.1. – lai nodrošinātu maksājumus valsts un pašvaldību budžetā.

J.Pupčenoks: Jā, tas ir automātiski. Ja mēs ņemsim nodokli, tad ir skaidrs, ka mēs to ņemsim pilnā apjomā un nodrošināsim kā vietējo, tā arī valsts.

J.Blažēvičs: Bet vai nevarētu, lai būtu ierakstīts? Mēs tā varētu sarunāt?

Priekšsēdētājs: Bet, Blažēviča kungs! Te ir rakstīts vienkārši – maksājumus budžetā.

J.Pupčenoks: Jā, maksājumi budžetā.

Priekšsēdētājs: Te nav rakstīts – valsts budžetā vai pašvaldību budžetā. Te ir visi budžeti.

J.Blažēvičs: Tad es ļoti atvainojos, Krastiņa kungs!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Blažēviča kungs!

J.Blažēvičs: Un tālāk: “kā arī termiņā nenomaksātos valsts nodokļu maksājumus”.

J.Pupčenoks: Valsts nodokļu. Absolūti pareizi. Visi nodokļi ir valsts nodokļi.

J.Blažēvičs: Es ļoti ceru, ka finansu iestādes arī tā rīkosies.

Priekšsēdētājs: Blažēviča kungs, es jums garantēju, ka tā tas ir. Visi nodokļi ir valsts nodokļi, jo tie ir noteikti ar likumu, nevis ar pašvaldību lēmumiem.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es patiešām šajā situācijā atbalstu šādu lēmumu, taču vai Finansu inspekcija nebūtu tik laipna un neiesniegtu labojumus uzņēmējdarbības likumos tādā veidā, ka, reģistrējot uzņēmējdarbību, ir jāpaziņo Finansu inspekcijai šie rēķini, un, ja šie rēķini tiek slēpti, tad ir pretējas sankcijas no Finansu inspekcijas puses. Vai jūs šādai nostājai piekrītat?

J.Pupčenoks: Vispirms viņam ir jāreģistrējas un tikai pēc tam viņš atver kontu. Viņš nevar atvērt kontu un tikai pēc tam reģistrēties.

G.Grūbe: Jā, es sapratu, ka katrā ziņā es lūgtu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl par lēmuma projektu ir jautājumi? Nav. Paldies, Pupčenoka kungs!

Godmaņa kungs gribēja izteikties par motīviem? Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Cienītie deputāti, es ļoti aicinātu atbalstīt šo lēmumu. Pamatā jūs redzat, ka ļoti svarīgs ir 1.2.punkts, kas jebkurā gadījumā pārskatāmāk raksturo arī Finansu inspekcijas darbību un kontroli attiecībā uz valūtu, it sevišķi 2.punkts. Te ir problēma.

Pareizi Muciņa kungs izteicās par to, ka, protams, paradoksāla ir šī atbilde, ka komercbankas dod informāciju un bāzes banku filiāles nedod informāciju. Es domāju, ka tas vispār ir paradoksāli. Es saprastu, ja būtu otrādi. Vai Finansu inspekcija ir vienīgā institūcija, kas ir tiesīga uz to? Tā ka man tiešām ir lūgums atbalstīt šo, it sevišķi tāpēc, ka tagad ir pieņemtas izmaiņas peļņas nodokļa atlaidēs un tagad sāksies tas brīdis, tas variants, ka mēģinās pārlikvidēties, pārtaisīties un, protams, nesamaksāt neko. Bet tas nav vērsts tikai pret privātajiem, tā ir normāla situācija, lai Finansu inspekcija, ja tai ir aizdomas par to, ka nav kārtībā bilance uzņēmumā, varētu saņemt to stāvokli, kāds ir kontā šim uzņēmumam. Man būtu priekšlikums, lūdzu, atbalstiet!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Es gribu informēt cienījamos deputātus, ka mēs komisijā jau izskatījām šo jautājumu un atbalstām šāda lēmuma pieņemšanu, bet, mūsuprāt, būtu precizējams nosaukums. Ar šiem pasākumiem ne tuvu izsmelti visi nepieciešamie pasākumi, kas ir neatliekami, bet nav sagatavoti, lai nodrošinātu šo budžeta ieņēmuma daļu. Tāpēc, mūsuprāt, būtu precīzāk pateikt par neatliekamiem pasākumiem budžeta maksājumu iekasēšanas nodrošināšanai banku iestādēs, jo šeit ir tikai par to daļu, kas ir saistīta ar banku jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Pupčenoka kungs, ir kādas pretenzijas vai papildināt vienkārši ar “banku iestādēm”? Varētu, ja? Paldies.

Lūdzu, reģistrēsimies, godājamie kolēģi! Novērtēsim situāciju! Godājamie kolēģi, man būtu ļoti interesanti, kad nākamreiz ies pa celiņu, izmērīt, cik tālu ir no pēdējās rindas līdz Seiles kundzes vietai, jo viņa skrien uz katru reģistrāciju un balsojumu. Un pēc tam saskaitīt visu kopā, cik kilometru viņa šodien ir veikusi. Man liekas, tas ir rekords. Rezultāts: 76 deputāti reģistrējušies.

Pupčenoka kungam ir jāsaka, vai balsot tagad vai atlikt uz rītu.

J.Pupčenoks: Tagad.

Priekšsēdētājs: Tagad. Balsosim par šo lēmumu. Lūdzu balsot godājamos kolēģus. Viena balss papildus “par”. Tā ir Blumberga kunga balss. Rezultāts; par – 72, pret – 1, atturas – 2. Lēmums pieņemts. Paldies.

Tā, godājamie kolēģi, kādi būtu priekšlikumi par tālāko? Mēs esam spējīgi strādāt un pieņemt lēmumus? Lūdzu, kāds būtu nākamais lēmums, ko mēs varētu izskatīt, vai likumprojekts?

Ozola kungs, lūdzu!

I.Ozols: Man ir priekšlikums. Lūdzu izskatīt likumprojektu “Par budžeta tiesībām” trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Blažēviča kungs!

J.Blažēvičs: Es ļoti gribētu atbalstīt Lauksaimniecības komisiju un pamēģināt pieņemt lēmumu par zemes nodokļa likmes maiņu. Tas ir ļoti būtiski, lai mēs varētu šovakar rēķināt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krūmiņa kungs! Ko jūs vēlējāties? Mums ir jānobalso, Krūmiņa kungs, ko skatīsim. Tas, ko saka Lauksaimniecības komisija, vēl uzreiz netop par likumu. Pirms tam ir neliela procedūra.

R.Krūmiņš: Tas jau ir iekļauts darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Jā, es zinu, ka iekļauts darba kārtībā, bet mums ir arī par budžeta tiesībām iekļauts darba kārtībā.

Buķeles kundze, lūdzu! Un tad – Siliņa kungs.

E.Buķele: Cienījamie kolēģi! Reiz nu mēs esam tās naudas lietas sākuši, es gribētu sacīt, ka mums vajadzētu ievērot tomēr zināmu secību. Mans priekšlikums būtu – likums “Par budžeta tiesībām” trešajā lasījumā, pēc tam – sociālais budžets.

Priekšsēdētājs: Jā. Paldies. Lūdzu, Siliņa kungs, kādas ir jūsu domas?

E.Siliņš, finansu ministrs: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jautājumā par lauksaimniecības zemes nodokļa likmju diferencēšanu pagājušā gada 11.decembrī ir pieņemts Augstākās padomes lēmums, ar kuru uzdots Finansu ministrijai diferencēt likmes, izejot no Statistikas komitejas datiem. Finansu ministrija šādu diferenciāciju izdarīs, iestrādājot budžetā un piemērojot koeficientu 3. Es nezinu, vai vajadzīgs vēl kaut kas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, tā ir jauna informācija. Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Mēs, kā saka, tikko pārbaudījām, pirms šo jautājumu lūdzām izskatīt, bet diemžēl lēmuma projektā, tajā pieņemtajā lēmumā, nav precīzi tā. Tur ir noteikta indeksācija, bet tajā pašā laikā 3.punktā tālāk ir runāts galīgi cits, ka, nosakot šo koeficientu pirmajam pusgadam, tas tomēr ir jāizskata. Un šis ir nodokļu jautājums. Tas patiešām saskan ar to, ko teica Siliņa kungs, ka koeficients 3, tas viss saskan. Bet ir vajadzīgs Augstākās padomes lēmums, lai tas tomēr būtu likumīgi līdz galam.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, man būtu ierosinājums: tā kā šeit ir tāda situācija, ka jūs plātāt rokas, Siliņa kungs plāta rokas, varbūt līdz rītam kopā ar Juridisko pārvaldi varētu konstatēt, kāda tad īsti ir tā taisnība, lai mēs visi nepaliekam drusku muļķīgā situācijā, pieņemot varbūt lēmumu, kurš nemaz nav jāpieņem. Cik es sapratu, ir piekrišana. Paldies. Tādā gadījumā – budžeta tiesības, trešais lasījums.

Lūdzu, Ozola kungs! Pasakiet numuru tik tiešām, jo mums te visiem ir ļoti daudz dokumentu.

 

No zāles: 780.

Priekšsēdētājs: 780.dokuments. Jā.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! 708.dokuments.

Priekšsēdētājs: 780.

I.Ozols: Es atvainojos, 780.dokumenta 1.pantā ir konceptuāla rakstura Grūbes kunga priekšlikums. Mēs vienojāmies, ka otrajā lasījumā viņam ir tiesības iesniegt.

Pirms lemjam tālāk par izmaiņām un grozījumiem likumā “Par budžeta tiesībām”, mums ir jāpieņem lēmums par 1.panta redakciju. Gribu tikai pievērst uzmanību, ka šeit ir neliela drukas kļūda: pēdējā rindā aiz vārda “sadaļas” jābūt saiklim “un” Lūdzu, ielieciet saikli!

Priekšsēdētājs: Tātad, godājamie kolēģi, trešais lasījums, redakcionāli labojumi. Saskaņā ar mūsu nolēmumu mēs pirms trešā lasījuma izskatām arī pārējās daļas. Lūdzu, par šo Grūbes kunga redakciju. Buķeles kundze par to vēlas izteikties.

E.Buķele: Cienījamie kolēģi! Redakcijas piedāvātais 1.panta variants ir tieši tāds, kā nobalsojām otrajā lasījumā. Es negribu piekrist, ka šodien mainām un trešajā lasījumā mainām konceptuāli. Ja mēs to darīsim, tad nonāksim pie slēpta budžetu apvienojuma. Tas ir tieši tas mehānisms, kas ir norādīts 799., es atvainojos, 778. dokumenta komentārā, kur iestrādāts mehānisms, kā šos budžetus apvienot. Tā taču nedrīkst rīkoties, kolēģi!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es gan varētu pateikt tā, ka toreiz, kad apspriedām to likumu, uzreiz tika protestēts, ka nevarot iesniegt rakstisku priekšlikumu. Pēc tam bija balsojums, ka es tomēr to varētu iesniegt un ka to varētu arī izskatīt. Tā ka es negribētu piekrist šādai nostājai.

Kas attiecas uz manu priekšlikumu, tad šeit man ir arī citas pretenzijas: kāpēc sociālais budžets ir atsevišķi, bet tajā pašā laikā, kā teicu arī iepriekš, uzstājoties par saviem priekšlikumiem, vesels miljards tiek izmantots komercstruktūru finansēšanai, tajā pašā laikā kurināmā iegādei parlaments prasa no bankas, uz lieliem kredītiem ņemam no bankas aizdevumus. Šeit nav korekti. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Tomēr šeit ir rezerve, apvienojot kases ieņēmumu plānus, – 300–400 miljonu. Es saprotu, ka šodien mums jau ir par daudz naudas un ka mēs no tās naudas vienkārši gribam atteikties.

Visbeidzot – trešais motīvs. Sociālais budžets nav apdrošināšanas budžets, un iedzīvotāji maksā tikai vienu procentu, kas tiek piedzīts skaidrā veidā no uzņēmējiem. Šeit ir būtiska atšķirība. Kamēr nav tīrs apdrošināšanas budžets, kura lielāko daļu maksātu iedzīvotāji, es tomēr šādu protestu no Buķeles kundzes nepieņemu.

Priekšsēdētājs: Tā, vēl Buķeles kundze teiks… Un tad…

E.Buķele: Esmu spiesta vēlreiz atgriezties pie 778.dokumenta. Ieņēmuma daļā 2.punkts skan: “Apgrozāmo līdzekļu samazināšana”. Man jāpasaka, ka sociālās apdrošināšanas budžetā jau praktiski ir kases atlikums, nevis apgrozāmie līdzekļi. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, komisija un arī sociālās nodrošināšanas departaments neprotestē pret šo kases atlikuma izņemšanu, bet pret pašu principu, ko tagad izvirza Grūbes kungs, proti, pret budžetu apvienošanu. Ja mums nav līdz galam izstrādāts sociālā nodokļa mehānisms vai arī valūtas izmantošana, tad to mēs varam un esam tiesīgi prasīt no ministrijas, protams. Bet tas jau ir cits jautājums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Blažēviča kungs, par šo pašu? Lūdzu.

J.Blažēvičs: Es ļoti gribētu atbalstīt Grūbes kunga priekšlikumu, lai šos budžetus apvienotu, jo mēs nedrīkstam visus šos pabalstus rakstīt valsts budžetā. Tas ir sociālā budžeta uzdevums – visi pabalsti. Mēs meklējam dažādas variācijas, un tagad iznāk gan vienā pabalsts, gan otrā pabalsts… Viss jūk kopā. Normāli pašvaldībai tad arī vajag kaut kādu šādu sadalījumu. Normāli ir šos budžetus vienot. Iespējams, ka šis mehānisms šodien ir sarežģīts, bet principā, ja gribam šo izdzīvošanas budžetu, tad tas jāskata kopīgi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēlreiz Buķeles kundze. Tad Andrejeva kungs.

E.Buķele: Kolēģi, esmu spiesta jums atgādināt to, ko jau vienreiz sacīju, man šķiet. Proti, jau pašreiz sociālais budžets ir paņēmis uz sevi 17 procentus īpatsvara no tiem maksājumiem, kas vispār pēc mūsu likumdošanas ir jāsedz valsts budžetam. Tā ir bezdarbnieku pārkvalifikācija, sociālās pensijas, pabalsti bērniem un mātēm. Tas, kas praktiski jāsedz valsts budžetam, to maksā bez ierunām sociālais budžets, Blaževiča kungs. Kur jūs saskatāt aplamību? Mēs esam konceptuāli nobalsojuši otrajā lasījumā. Šis ir trešais lasījums.

Priekšsēdētājs: Buķeles kundze, lūdzu, vairs nevajag par konceptuāliem balsojumiem, jo te ir speciāls plenārsēdes lēmums. Tas nav arguments.

Lūdzu, Andrejeva kungs!

G.Andrejevs: Es gribētu atbalstīt iepriekšējo runātāju. Domāju, ka šobrīd vēl nav tāda situācija, ka varētu pilnīgi salaist vienā šos budžetus. Varbūt tas būs iespējams nākotnē, kad būsim nostabilizējušies un būsim pārgājuši uz apdrošināšanu? Domāju, ka tas ir pāragri un pilnīgi nepamatoti. Liela daļa cilvēku vispār nesapratīs, kāpēc tas ir izdarīts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Es gribētu kolēģiem atgādināt, ka jūs pirmajā lasījumā nobalsojāt par budžeta deficīta segšanas avotiem, kurā šie… Uz šo brīdi, uz šo brīdi, uz šo pusgadu! Kases apgrozības līdzekļi no šā budžeta 300 miljonu rubļu apmērā ir izmantoti kā budžeta deficīta segšanas avots. Viena lieta ir likums, kuru pašreiz izstrādājam, bet pie šā likuma var tūlīt sagatavot lēmumu par tā spēkā stāšanās kārtību, kurā respektētu šo Sociālās komisijas piedāvāto jautājumu – pakāpeniski pāriet uz vienota budžeta sistēmu un sociālā budžeta sapludināšanu ar valsts budžetu. To var ietvert lēmumā par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Bet tādēļ nevajadzētu šo likuma normu ignorēt un neakceptēt likumprojektu trešajā lasījumā!

Priekšsēdētājs: Biezā kungs, lūdzu! Līdz plenārsēdes beigām 12 minūtes.

J.Biezais: Es atvainojos, es kādas pāris dienas neesmu ne teikuma teicis… Es, gluži pretēji, esmu spiests iebilst abiem iepriekšējiem runātājiem to motīvu dēļ, kurus jau agrāk izskaidroju. Budžeti ir jāsavieno pašreiz tāpēc, ka tas nav apdrošināšanas budžets, bet pēc savas formas tīrs valsts budžets. Nākotnē, gluži otrādi, budžeti ir jāatdala un jāievieš sociālā apdrošināšana.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Situācija izvērtusies tāda, ka mums ir divi balsojumi par 1.pantu. Pirmais ir komisijas variants, kā vienmēr. Otrais balsojums – Grūbes kunga variants. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 75 deputāti reģistrējušies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Pirmais balsojums – komisijas variants, kaut gan tas ir nosacīti. Pirmais variants. Rezultāts: 46 – par, 8 – pret, 12 – atturas.

Nākamais balsojums – Grūbes kunga variants. Rezultāts: par – 29, pret – 13, atturas – 20. Tātad paliek komisijas variants. Paldies.

Lūdzu, Ozola kungs, tagad mums tik tiešām ir īss trešais lasījums un runājam tikai par tiem pantiem, kuros ir iesniegti redakcionālas dabas labojumi, par ko būtu jābalso.

I.Ozols: 4.pantā ir Apvienotās budžeta komisijas priekšlikums – pēc Kides kunga ierosinājuma nobalsot par svītrojumu un tā vietā pēdējā teikumā iebalsot jums piedāvāto tekstu: “Sastādot valsts budžeta projektu, jāuzrāda no valsts budžeta finansējamām iestādēm plānojamajam finansu periodam ārpusbudžeta līdzekļu atlikums plānojamā perioda sākumā un šo līdzekļu izlietojums iepriekšējā finansu periodā.”

Priekšsēdētājs: Jā, paldies, Ozola kungs!

I.Ozols: Šis jautājums ir saskaņots arī ar pretenziju autoru Kides kungu, viņš arī piekrīt.

Priekšsēdētājs: Paldies, bet, Ozola kungs, var būt, lai atvieglotu mūsu darbu, to, kam visi piekrīt un arī komisija piekrīt, varbūt nevajadzētu lasīt priekšā un aprunāties, jo mums ir ļoti maz laika. Varbūt to, kas ir noraidīts un kur mums par kaut ko ir jābalso.

I.Ozols: Noraidīts nav neviens. Ir tikai praktiski tie priekšlikumi…

Priekšsēdētājs: Paldies.

I.Ozols: Bet ir viens principiāls priekšlikums, par kuru jārunā. Tas ir konkrēti Geidāna kunga priekšlikums, viņš ierosina 8.2.punktā mainīt komisijas piedāvāto redakciju, proti, “muitas ienākumus” pret “ienākumiem no muitas nodokļiem un tarifiem”.

Priekšsēdētājs: Jā, bet te jau tā ir ierakstīts.

I.Ozols: Tas ir Geidāna kunga priekšlikums. Un šis priekšlikums prasa zināmu komentāru tādā veidā, ka pirmām kārtām muitas ienākumi ietver vēl virkni papildu ieņēmumu, kuri paliek praktiski muitas rīcībā šādā gadījumā. Un tas jau ir zināmā mērā konceptuāls jautājums. Es vēlētos, lai par šo jautājumu praktiski mēs nobalsotu.

Priekšsēdētājs: Geidāna kungs, jūs jau vienreiz stāstījāt mums par šo problēmu. Lūdzu, bet ļoti īsi. Godājamie kolēģi, rēķināsimies, ka mums ir ļoti maz laika.

E.Siliņš: Geidāna kungs man atļāva.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Siliņa kungs! Pēc tam – Muciņa kungs.

E.Siliņš: Cienījamie deputāti! Es domāju, ka ir jāatstāj “muitas ienākumi”, jo likumdošana paredz noteiktu kārtību, kur un kādi maksājumi tiek ieskaitīti. Ja ir muitas pakalpojumi, tad par tiem likumdošana paredz, ka tie ir muitas pakalpojumi, ienākumi paliek muitai. Ja ir runa par muitas ienākumiem, par nodevām, tarifiem, tie iet valsts budžetā. Tas ir noteikts ar attiecīgiem lēmumiem un likumiem un šeit nav vajadzības to mainīt.

Otrs, ko es gribētu piebilst, ka muitas ienākumi ir budžeta klasifikācijas nosacījums, kas visos dokumentos figurē kā ienākumu avots. Lai nemainītu visus pārējos normatīvos aktus, būtu lietderīgi atstāt “muitas ienākumus”. No tā Geidāna kungs absolūti neko nezaudēs.

Priekšsēdētājs: Muciņa kungs. Varbūt, Geidāna kungs, tad jūs pēdējais kā autors uzliksit punktu uz “i”. Muciņa kungs, lūdzu!

L.Muciņš: Es šajā Geidāna kunga priekšlikumā, pret kuru iebilstu, redzu (kā man vismaz liekas, varbūt es kļūdos, te mani Siliņa kungs varēs palabot) tādu domu, ka muitas budžetā ieskaita tikai muitas nodokļus un tarifus, bet, ja muitai ir kaut kādi ienākumi par kaut kādām noliktavām, par preču glabāšanu un tā tālāk un tā joprojām, tad tas ienāks muitai papildus budžetam un muita pati nospriedīs, kā ar to darīsies. Tādā veidā muita pārvērtīsies par saimniecisku organizāciju.

Es kategoriski iebilstu pret tādu pieeju. Muitai ir stingri izteikta valsts funkcija, un tā ir “jābaro” tikai caur valsts budžetu. Mēs nevaram muitu pārvērst par personīgo bodīti. Šodien taisīsim tādus saimnieciskos darījumus, rīt – tādus un parīt – tādus, un aizparīt sāksim tirgoties un vēl nez ko darīt. Tādēļ visiem ienākumiem, kas nāk no muitas, ir jāiet budžetā, un tie caur budžetu ir jāsadala.

Cita lieta, vai mēs pietiekami daudz dodam muitai naudu caur budžetu. Tas jau ir cits jautājums. Es personīgi redzu, ka arī šeit vairākkārt ir bijuši mēģinājumi (arī no Finansu ministrijas) visvisādus saskrūvētus pakalpojumus par muitas pakalpojumiem… Tur pat ir bijis līdz pusotram procentam jāmaksā kaut kādas fantastiskas lietas ir bijušas. Siliņa kungs, paldies Dievam, tās savas pavēles ir atcēlis. Tā ka es aicinu atstāt tā, kā ir komisijas variantā, jo tad mēs pārvēršam valsts iestādes par saimnieciskā aprēķina iestādēm, kuras faktiski vairs nepilda valsts funkcijas. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Geidāna kungs! Un tad balsosim.

I.Geidāns: Cienījamais Muciņa kungs, es atvainojos, ka man jums ir jāiebilst. Jūs laikam neesat sapratis, par ko ir runa. Muitas kodeksā ir divi formulējumi – muitas nodokļi un muitas nodevas. Muitas nodokļi, dabīgi, aiziet budžetā. Mēs nepretendējam pat uz 0,0001 kapeiku. Bet jautājums ir par muitas nodevām. Tie ir pakalpojumi, tie ir tie darbi, ko muitnieks var arī nedarīt, tomēr viņš dara papildus saviem pienākumiem, jo viņš zina (zālē liels troksnis), ka ar to viņš nopelnīs muitai kaut kādu naudu.

Priekšsēdētājs: Geidāna kungs, jūs zināt, ka ne sevišķi veiksmīga ir jūsu uzstāšanās?

I.Geidāns: Jā, cienījamie kolēģi! Tādā gadījumā, ja pieņemam šādu formulējumu, es lūgtu šeit ierakstīt, ka muitas nodevas paliek muitas rīcībā, jo tas, ko Muciņa kungs teica, ir tīrā demagoģija. Mēs labi zinām, ka neviena budžeta iestāde, kura pelna naudu, nav spējīga pastāvēt. Kaut vai šodien tas pats moments.

Priekšsēdētājs: Četras minūtes līdz plenārsēdes beigām.

I.Geidāns: Jā. Mums budžetā nav paredzēts neviens cents valūtā, bet visu aparatūru muitai šodien var nopirkt tikai par valūtu. Tātad, ja muita pati nenopelnīs kaut ko, mēs neesam spējīgi iedot. Tā ir demagoģija. Tādā gadījumā mēs vai nu vispār slēdzam muitu, jo nespējam caur budžetu to finansēt, vai tomēr dodam iespējas muitai, lai klienti samaksā par muitas uzturēšanu. Tās ir divas koncepcijas.

Priekšsēdētājs: Geidāna kungs, es ļoti atvainojos, bet pašlaik laikrakstu korespondenti ārkārtīgi cītīgi pieraksta jūsu vārdus. Es domāju, ka viņi tos var izmantot ne tā, kā jūs domājat.

Albertiņas kundze, lūdzu!

S.Albertiņa: Tādā gadījumā es ļoti lūdzu ienākumu daļā vārdus “ienākumi no mežiem” aizstāt ar vārdiem, piemēram, “celmu nauda no mežiem”. Tas būs analogs.

Priekšsēdētājs: Jā.

S.Albertiņa: Jo šeit ir ienākumi no mežiem, visi ienākumi no mežiem aiziet budžetā.

Priekšsēdētājs: Albertiņas kundze, bet tas nav par 8.2. Mēs pašlaik spriežam par 8.2. Jā. Paldies.

Godājamie kolēģi, mums nav citu variantu balsošanai. Sākumā par komisijas ieteikto 8.2., pēc tam par Geidāna kunga ieteikto.

Balsosim sākumā par komisijas variantu. Viena balss papildus “par”. Tā ir Ozola kunga balss. Un arī Seiksta kunga balss papildus “par”. Divas balsis papildus “par”. Rezultāts: par – 65, pret – nav, atturas – 3. Paldies.

Nākamais balsojums – par Geidāna kunga variantu. Divas balsis papildus “pret”. Rezultāts: par – 9, pret – 45, atturas – 7. Nav pieņemts Geidāna kunga variants.

Lūdzu, par pārējiem pantiem!

I.Ozols: Pēdējais labojums ir 9.pantā, kur pasvītrotā 9.panta redakcija sabiezinātā drukā ir izslēgta ar mūsu balsojumu, un tās vietā pēc vienošanās un saskaņojuma ar Grūbes kungu, kurš ir autors šīs primārās redakcijas izslēgšanai no 9.panta, ir iekļauta nopietna norma, kura atļautu praktiski parlamentam pārņemt savā kontrolē ārvalstu kredītus, dažāda veida aizņēmumus, humānās palīdzības līdzekļu izmantojumu, paredzot to iekļaut valsts budžetā kā pielikumu. Visas izmaiņas finansu perioda laikā, kuras tiek izdarītas, saņemot papildu kredītus vai humāno palīdzību, tiek iestrādātas valsts budžeta pielikumā ar likumu par izmaiņām valsts budžetā. Tas ir ļoti nopietns jautājums, bet tas katrā ziņā nodrošinātu parlamentāro uzraudzību un kontroli pār visu veidu ārvalstu palīdzību, kredītiem, to izlietošanu ar visiem papildu nosacījumiem un atmaksāšanas noteikumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies, Ozola kungs! Vai kāds iebilst pret to? Tādā gadījumā jautājumu nav. Cik saprotu, tad līdz likumprojekta beigām arī nekādu citu apspriežamu labojumu nav.

I.Ozols: Nav.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem nav kādu iebildumu? Vai mums ir jāreģistrējas vēlreiz? Nav. Atļausim Ozola kungam un Seiksta kungam balsot, paceļot roku.

Balsosim “Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā “Par budžeta tiesībām””. Papildus divas balsis. Rezultāts: par – 69, pret – 3, atturas – 2. Likums pieņemts.

Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Par procedūru. Man būtu aicinājums citām komisijām – izmantot šo pieredzi, kādā veidā tehniski ir sagatavots šā likuma teksts, un izmantot to tālāk, lai mēs tiešām spētu orientēties likumos. Paldies.

Priekšsēdētājs: Tātad tiek izteikta atzinība komisijai. Paldies. Pievienojamies.

Pārtraukums līdz rītdienai pulksten 10.00. Prezidija locekļus un ieinteresētos deputātus lūdzu pēc 15 minūtēm pulcēties Prezidija sēžu zālē.

 

(Sēdes beigas)