Par Zviedrijas ārlietu ministra tikšanos ar Latvijas Saeimas priekšsēdētāju

Otrdien, 23.janvārī, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Zviedrijas Karalistes ārlietu ministru Karlu Biltu (Carl Bildt).

Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis sveica viesi Saeimā un pauda pateicību par Zviedrijas sniegto atbalstu Latvijai pēc neatkarības atgūšanas. Divpusējā sadarbība ir paplašinājusies daudzās jomās, notiek arī intensīva reģionālā sadarbība starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm, akcentēja I.Emsis.

Savukārt Zviedrijas ārlietu ministrs K.Bilts atzinīgi novērtēja Latvijas sasniegumus ekonomikā, ārpolitikā un iekšpolitikā, kā arī atzīmēja abu valstu draudzīgo un intensīvo dialogu.

Pārrunājot jautājumu par Latvijas un Krievijas robežlīgumu, Zviedrijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka viņa valsts atbalsta robežlīguma noslēgšanu, kas “būtu nozīmīgi gan Latvijai, gan Eiropas Savienībai”.

Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis sarunā ar Zviedrijas ārlietu ministru Karlu Biltu apliecināja, ka ir sākušās plašas diskusijas par robežlīgumu un ir svarīgi, lai tiktu rasts risinājums.

Sarunas laikā Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle atzīmēja, ka nozīmīgs ir Latvijas, Zviedrijas un Moldovas parlamentu sadarbības uzsāktais projekts demokratizācijas veicināšanai Moldovā. Zviedrijas ministrs apstiprināja, ka šādai trīspusējai sadarbībai ir liels potenciāls.

Puses pārrunāja Latvijas un Zviedrijas redzējumu attiecībā uz Līguma par Konstitūciju Eiropai nākotni. Zviedrija sagaida, ka Vācija savas prezidentūras laikā aktīvi virzīs šī jautājuma izskatīšanu, lai to varētu atrisināt līdz 2009.gadam. Ārlietu ministrs K.Bilts uzsvēra, ka Zviedrija atbalsta līgumu, bet nav to ratificējusi, un cer, ka tiks saglabātas svarīgākās līgumā noteiktās vērtības un principi.

Tika skarts arī jautājums par Latvijas pievienošanos eirozonai.

Saeimas preses dienests

ar ārlietu ministru

Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts (Carl Bildt) 23.janvārī, tiekoties ar Latvijas ārlietu ministru Arti Pabriku, apliecināja, ka atbalsta Latvijas un Krievijas robežlīguma noslēgšanu valdības piedāvātajā variantā. Viņš norādīja, ka Zviedrija Latviju ir atzinusi tās faktiskajās robežās un Latvijas valdības sagatavotais priekšlikums nodrošina valsts pēctecības ievērošanu, kas nevar tikt apšaubīta.

Ministri apsvēra iespēju nākotnē ciešāk sadarboties ES kaimiņpolitikas ietvaros, realizējot kopīgus projektus tādās valstīs kā Moldova, Gruzija u.c. Amatpersonas atzina, ka ciešāka sadarbība iespējama, arī īstenojot citas aktivitātes organizācijas ietvaros.

Karls Bilts uzsvēra, ka šobrīd Ziemeļeiropa ir viens no straujāk augošajiem reģioniem, pateicoties arī Baltijas valstīm, taču ir jādara viss, lai šī attīstība neapstātos. Viņš norādīja, ka risinājums varētu būt ciešāka iekšējo tirgu integrācija. Ņemot vērā, ka Zviedrija šobrīd pilda Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) prezidējošās valsts pienākumus un Latvija pārņems BJVP prezidentūru šā gada vasarā, ārlietu ministri pārrunāja sadarbības iespējas minētās reģionālās organizācijas ietvaros, kā arī apmainījās viedokļiem par BJVP nākotni.

Artis Pabriks pateicās Zviedrijai par sadarbību kopēju vēstniecību telpu izmantošanā, realizējot pilotprojektu Indijā. Latvijai tā bija iespēja iegūt daudz jaunas informācijas par vienu no visstraujāk augošajām valstīm pasaulē, kurā arī Latvijas uzņēmējiem ir arvien vairāk interešu. Viņš norādīja, ka arī Latvija var piedāvāt telpas Zviedrijas diplomātam kādā no vēstniecībām Kaukāza valstīs.

Zviedrijas ārlietu ministrs atzina, ka 1990.gadu sākumā minoritāšu jautājumi Latvijā bija vissarežģītākie Eiropā, taču 15 gadu laikā Latvija tos ir ļoti sekmīgi atrisinājusi.

A.Pabriks atzinīgi novērtēja Zviedrijas lēmumu par baltu valodu saglabāšanu Zviedrijas prioritāro valodu sarakstā, norādot, ka tik mazai valstij kā Latvija tas ir īpaši būtiski.

Latvijas ārlietu ministrs pateicās Karlam Biltam par personīgo ieguldījumu 90.gadu sākumā, kad viņa vadītā valdība sniedza lielu atbalstu Latvijas neatkarības starptautiskajā atzīšanā un nostiprināšanā.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments