Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, apmeklējot Alūksnes rajonu un spriežot par novadu veidošanu

Alūksnes rajona pašvaldību pārstāvji 19.janvārī, tiekoties ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Aigaru Štokenbergu, atzina nepieciešamību turpināt administratīvi teritoriālo reformu, jo spēcīgu novadu veidošana ir viens no valsts līdzsvarotas attīstības priekšnoteikumiem.

A.Štokenbergs pašvaldību pārstāvjiem izklāstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) redzējumu par novadu izveidi. Ministrs norādīja, ka novadam, kurā būtu nepieciešams vismaz viens izteikts attīstības centrs, jāaptver ar darba vietām un infrastruktūru saistītas pilsētu un lauku teritorijas. Tas nodrošinātu attīstības resursu dažādošanu un dotu iespēju plānot efektīvu teritorijas attīstību.

Spēcīgu un attīstīties spējīgu novadu izveide ļaus nodrošināt iedzīvotājiem ērtu pašvaldības pakalpojumu pieejamību un garantēt to kvalitāti.

Alūksnes rajona pašvaldību pārstāvji pauda gatavību turpināt diskusijas par novadu veidošanu, izsakot cerību, ka sadarbībā ar RAPLM izdosies rast labāko risinājumu.

Ministrs pašvaldību pārstāvjus iepazīstināja arī ar RAPLM priekšlikumu papildus Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu novirzīt pilsētu un lauku partnerības sekmēšanai, tādējādi veicinot novadu veidošanos.

Alūksnes rajonā uz ES fondu finansējumu infrastruktūras projektu īstenošanai varētu pretendēt Alūksne un Ape. Alūksnes rajonā pašvaldības ar ES un valsts atbalstu vēlas sekmēt uzņēmējdarbības aktivitāti.

Aktuāls jautājums Alūksnes rajonā ir arī autoceļu tīkla sakārtošana. Šogad siltā laika dēļ rajonā slēgta daļa vietējās nozīmes ceļu, jo tie ir slikti izbraucami.

Pašvaldību pārstāvji sarunā ar ministru interesējās par valdības Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”. Grozot likumu, paredzēts, ka valstij piekrīt tā lauku apvidus zeme, kas zemes reformas laikā piešķirta pastāvīgā lietošanā pašvaldībām un saskaņā ar spēkā esošu vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu netiek izmantota un nav izmantojama valsts pārvaldes funkciju veikšanai.

A.Štokenbergs pašvaldību pārstāvjiem skaidroja, ka likuma grozījumu steidzamību noteica atsevišķu Pierīgas un piekrastes pašvaldību prettiesiskā rīcība ar zemi. Ministrs uzvēra, ka, nosakot valstij piekritīgo zemi, pašvaldībām tiks saglabāta zeme, kas vajadzīga to funkciju izpildei.