1992.gada 11.jūlija sēdes stenogramma

Vakara sēdē

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Ir jau trīs minūtes pāri trijiem, mēs te drusku konsultējāmies ar Zeiles kundzi par tālāko darbu. Tātad mēs esam nobalsojuši par tekstuālo daļu un par 7.panta vispārējo daļu, kas jau iepriekš bija izdalīta 798.dokumntā. Cik man zināms, par sociālo budžetu tiek pavairoti nepieciešamie paskaidrojumi. Mums palika līdz galam neizdiskutēts 7.panta papildinājums, tas, ko ierosināja Selecka kungs un Punovska kungs, bet par to izteiksies Zeiles kundze.

Lūdzu, Zeiles kundze, paskaidrojiet!

V.Zeile: Cienījamie deputāti, es jums mēģināšu izskaidrot situāciju ar skaitļiem, un man ir ļoti patīkami, ka šeit ir klāt arī izglītības ministrs Piebalga kungs. Jūs nāksit man palīgā, ja nebūšu detaļās precīza līdz galam. Esiet tik laipni un atšķiriet 2.pielikuma 2.lappusi, kur ir parādītas mērķsubsīdijas pašvaldībām. Izglītības pasākumiem, kā jūs redzat, ir iedots no valsts budžeta viens miljards 339 miljoni rubļu. Tā ir tikai darba alga visiem skolotājiem un pedagoģiskajiem darbiniekiem saskaņā ar Augstākās padomes Prezidija skaidrojumu par to, kas ir pedagoģiskie darbinieki. Cienītais Piebalga kungs, esiet, lūdzu, tik laipns un aplieciniet, vai šeit ir visu sešu mēnešu darba algas vai, kā teica Škapara kungs, darba algas tikai četriem mēnešiem. Runa ir tikai par darba algām, nevis par sociālo nodokli, to skatīsim tālāk. Darba algas fonds – viens miljards 339 miljoni rubļu no valsts budžeta. Mērķsubsīdijas visām pašvaldībām.

A.Piebalgs, izglītības ministrs: Jā, tās ir algas visiem sešiem mēnešiem, plus vēl visi izdevumi speciālajām skolām, tas ir, neredzīgo skolām, vājredzīgo skolām un bērniem ar psihiskās un fiziskās darbības traucējumiem. Algas un plus vēl šie izdevumi.

V.Zeile: Paldies. Rēķinām tālāk. No šā darba algas fonda 37 procenti veido 495 miljonus. Šajā pašā pielikumā, esiet tik laipni, lūdzu, un ieskatieties, ir ailīte – “Dotācija”. Šie 400 miljoni ir sadalīti pašvaldībām un iestrādāti dotācijā, izņemot tos rajonus, iepretī kuriem ir strīpiņas: Rīgas rajonam, Daugavpils pilsētai, Jelgavai, Liepājai, Rīgai un Jūrmalai. Šīm teritorijām 37 procentu sociālais nodoklis tiek aprēķināts uz šo teritoriju ieņēmumu pamata. Tātad nav iemesla runāt, ka nav aprēķināts sociālais nodoklis visiem izglītības darbiniekiem, bet tie, kas uzstājās – Selecka kungs, Škapara kungs, jūs runājāt tikai par šīm septiņām teritorijām. Mēs varam sākt runāt par to, vai ir pamats dot šīm teritorijām 37 procentus, ja viņiem ar visu pašreizējo nodokļu sadalījumu ir pilnīgi normāls budžets.

Priekšsēdētājs: Vai par šo pašu jautājumu, Kides kungs? Lūdzu.

E.Kide: Zeiles kundze, jautājums ir tāds. Es Apvienotās budžeta komisijas ietvaros visu šo lietu centos ilgstoši noskaidrot un visu laiku, tāpat kā tagad parlaments, nesapratu, ka tik noteikti visi 37 procenti ir iedoti, tas ir atainots pēdējā ailē, un te mums nevajag gari un ilgi diskutēt.

Bet es uzdodu tādu jautājumu: kādēļ tad tie ir novietoti dotāciju ailē, ko var izmantot daždažādiem mērķiem? Līdz šim šādi līdzekļi tika likti 1.ailē, jo šī aile ir neaizskarama, tā ir tikai algām un sociālajam nodoklim, tas ir, izglītības mērķiem, bet tagad būs tā, kā Godmaņa kungs teica, ka pašvaldības var tikt klāt, uztaisīt attīrīšanas ietaises vai kaut ko citu un teikt, ka nauda pāri nepalika.

V.Zeile: Kolēģi, es jums atbildu vispārēji. Finansu inspekcijas pārbaudes materiāli pašvaldībās rāda to, ka pašvaldības no valsts budžeta piešķirtos līdzekļus bieži izmanto citiem, ne paredzētajiem mērķiem. Taču tā ir finansu disciplīnas lieta. Es nebūt nesaku, ka katrā ziņā notiks tā, kā jūs teicāt, ka šis sociālais nodoklis tiks izmantots citām vajadzībām. Mēs starpbrīdī runājām ar finansu ministru, un viņš man piekrita – labi, paies pusstunda, un mēs apspriedīsim tālāk pārējos punktus, bet par šo summu – 495 miljoniem rubļu, kas ir 37 procenti no darba algas fonda, Finansu ministrija parādīs pedantiski pa rajoniem šajā dotāciju ailītē, arī 37 procentus sociālā nodokļa nomaksai.

E.Kide: Man ir konkrēts priekšlikums. Lai Finansu inspekcijai nebūtu jājaucas pa visiem rajoniem un dotācija jātaisa divās ailēs, izdariet tā, kā tas bija līdz šim, – ielieciet šo summu mērķsubsīdiju ailē, tur, kur tai arī vajadzēja būt.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, lūdzu jūsu komentāru!

V.Zeile: Es lūgtu, lai komentē finansu ministrs.

Priekšsēdētājs: Varbūt izteiksies arī pārējie deputāti, un tad, Siliņa kungs, jūs varēsit visu komentēt.

Punovska kungs laikam bija pirmais. Lūdzu, Punovska kungs! Pēc tam – Selecka kungs.

A.Punovskis: Cienījamie deputāti, mūsu likumdošanā patiešām ir ieviesusies neliela neprecizitāte un tieši izglītības likumā, kur ir pateikts, ka tikai darba algas jāmaksā no valsts budžeta. Tā ir neprecizitāte, bet uz šo neprecizitāti no valdības puses, es uzskatu, diezgan nekaunīgi tiek spēlēts. Ir absurda situācija, kurā no viena budžeta maksā darba algas un no cita budžeta – sociālo nodokli, un nav jau pirmais gadījums, kad ar izglītības ministra Piebalga kunga pavēli tiek paceltas darba algas izglītības darbiniekiem. Visumā tā ir normāla un apsveicama parādība, bet tajā brīdī pašvaldības šausmās plēš matus, jo tās šo budžetu nav balansējušas un nav paredzējušas, ka algas tiks paceltas. Protams, tiek celtas arī pašu pašvaldības iestāžu darbinieku darba algas, bet tā ir katras pašvaldības iekšējā problēma – vai tā atrod budžeta līdzekļus savu darbinieku darba algu paaugstināšanai vai neatrod, bet sekot līdzi tam, ko dara Izglītības ministrija ar saviem darbiniekiem, pašvaldība nespēj, tāpēc šobrīd uzlikt pašvaldībai par pienākumu maksāt sociālo nodokli, nezinot, cik lielas būs šīs darba algas pēc trim mēnešiem, tas ir vienkārši neiespējami. Tādēļ es joprojām atbalstu Blažēviča kunga priekšlikumu un arī to, ko tikko teica Kides kungs, ka visai šai summai ir jābūt redzamai, pareizāk sakot, paredzētai mērķsubsīdijā, turklāt tas ir jākomentē ar attiecīgu teikumu, tādu, kādu ir iesniedzis Blažēviča kungs. Es pastāvu uz šo balsojumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Selecka kungs!

V.Seleckis: Kopumā es atbalstu priekšlikumu, kuru izteica Kides kungs, un vienlaikus gribētu piebilst: ja reiz ir tāda situācija, par kādu nupat mūs informēja cienījamā referente, mums vairs nav nekāda īpaša pamata noraidīt Blažēviča priekšlikumu, jo pamatos tas tādu situāciju vien arī prasa, izņemot šīs dažas pilsētas, bet principā tas nav pretrunā ar to stāvokli, kuru jūs it kā garantējat. Tātad nav vairs īpašas vajadzības to divu trīs pilsētu dēļ, kurām es te strīpiņas redzu… nē, piecas strīpiņas… to noraidīt. Tad jau praktiski šeit nav pretrunas.

V.Zeile: Es saprotu, ka jūs, deputāti, apmierina, ja 2.pielikuma ailītē “Dotācija” tiek izdalīti tie rajoni, kuriem ir 37 procenti sociālā nodokļa samaksai. (No zāles iebildumi.) Es atvainojos… dotāciju ailītē, tie tagad ir dotāciju ailītē, un mēs parādām, ka tik un tik procenti, tāda un tāda summa paredzēta sociālā nodokļa samaksai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Es arī par šo pēdējo aili gribu uzdot jautājumu. Sakiet, lūdzu, cik vidēji vai varbūt visa šī aile ir tieši šis 37 procentu sociālais nodoklis izglītības darbiniekiem?

V.Zeile: Nē, kolēģi…

J.Kinna: Vai tā ir kopējā dotācija konkrētās pašvaldības budžetam?

V.Zeile: Jā… Kolēģi, es jums pateicu, ka 37 procenti no darba algas fonda ir 495 miljoni rubļu. Daļēji šie 37 procenti tiek samaksāti pašvaldībām; dotācija nav paredzēta tiem rajoniem un pilsētām, par kuriem runājām, bet pārējais sadalās pa iepriekšminētajām summām. Tur paliek apmēram 200 miljoni rubļu, bet dotācija ir miljards un 500 miljonu. Tas ir krietni vairāk nekā šis 37 procentu nodoklis.

J.Kinna: Kāds arguments ir pret to, lai sadalītu šo ailīti divās daļās?

V.Zeile: Mēs vienojāmies, ka izdalīs tūlīt arī 37 procentu sociālā nodokļa samaksai šajā ailītē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Siliņa kungs!

E.Siliņš, finansu ministrs: Cienījamie deputāti! Es domāju, ka par šo jautājumu daudz runāts, un man liekas, ka joprojām paliek neizpratne. Runājot par dotācijas pārdali mērķsubsīdijām, jāņem vērā šajā dotācijas ailītē šīs sešas pašvaldības, kam ievilktas svītriņas. Šo pašvaldību budžetos ir ienākumu pārsniegums pār izdevumiem pēc aprēķinu rādītājiem 365 miljoni rubļu. Paredzēt šiem rajoniem mērķsubsīdijas nevar, jo tiem ir šie ienākumi. Tāpēc arī, formējot budžetu, 37 procentu nodoklis ir parādīts dotāciju summās, neparādot šiem sešiem rajoniem. Uzrādot to kā mērķsubsīdiju, mēs šīs summas nododam šiem sešiem pašvaldību budžetiem kā papildu ienākumus, papildu naudas līdzekļus. Uzrādot summas, cik ir paredzēts šim mērķim, šo sešu pašvaldību budžeti netiek skarti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Es nesaprotu šīs te… man negribas lietot vārdu “manipulācijas”. Es domāju, ka jārunā skaidrā likuma valodā. Likumā ir paredzēts, ka šī summa ir jāiedala skolotājiem, mēs esam skolas nodevuši pašvaldībām un skolotāju algas reizē ar to aiziet pie pašvaldību finansēšanas, ir noteikts, ka valsts tagad finansēs. Tad kāpēc vēl variēt un domāt: šiem rajoniem iedalīsim, tiem neiedalīsim? Praktiski ar mērķsubsīdijām visiem rajoniem šīs algas ir normāli jāiedala.

Kas attiecas uz to, kam nākas šīs dotācijas, tas ir cita rakstura jautājums. Risināsim to atsevišķi un nejauksim ar šo jautājumu! Pretējā gadījumā mēs ienesam arī republikā šo strīdu. Mums pašvaldības pārmet, ka neesam iedalījuši. Savukārt jūs apgalvojat, ka citādiem līdzekļiem šīs algas ir iedalītas. Ir likums, un likuma ietvaros šīs algas arī vajadzētu maksāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Es gribētu precizēt kolēģa Škapara jautājumu. Sāksim runāt par darba algas fondu, Škapara kungs. Tikko bija ministrs, jūs tad nebijāt zālē, un viņš apgalvoja, ka mērķsubsīdijas izglītībai (skatieties, lūdzu, es atkārtoju jūsu dēļ 2.pielikumu!) – viens miljards 339 miljoni – ir darba algas skolotājiem. Škapara kungs, jūs mani nedzirdat! Un ministrs apgalvoja, ka šīs darba algas ir aprēķinātas visiem, arī pedagogiem, mūzikas skolotājiem un tā tālāk, visu sešu mēnešu apmērā. Vai pret šo informāciju jums ir kādi iebildumi? Par darba algām jūs esat apmierināts? Klusēšana. Es saprotu, jūs piekrītat, ka darba algas… Es runāšu pēc tam par sociālo nodokli.

Darba algas tiks maksātas no valsts budžeta mērķsubsīdiju veidā 1,33 miljardu rubļu apmērā. Sākam spēli no gala – speciāli Škapara kunga dēļ. 37 procenti no šiem 1,33 miljardiem ir 495 miljoni. Un šie 495 miljoni dotāciju veidā ir sadalīti pa rajoniem, un nav dotācijas – 37 procentu sociālajam nodoklim, kā jau teicu, Rīgas rajonam un piecām pilsētām, kurās ieņēmumi pārsniedz izdevumus. Ja jūs gribat, lai 37 procentus visiem sedz no valsts budžeta, tad, lūdzu, tā arī sakiet, ka jūs cīnāties par Rīgas rajonu un piecām republikas pilsētām, bet nevajag to jaukt ar visu republiku!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Man ļoti negribētos, lai šis strīds būtu par pamatu tam, ka tas varētu apdraudēt balsojumu par budžetu. Tas ir pirmais punkts.

Otrs punkts. Ar ko atšķiras dotācija no mērķsubsīdijas? Pēc manas saprašanas, atšķiras ar to, ka dotācijas sadali vietējās pašvaldības var izlemt ar sesijas lēmumu, kur un kā tās liek. Ja kāds man grib iestāstīt pretējo, lai nāk un pierāda to šeit. Algas saskaņā ar likumu nodrošina valsts budžets, kaut gan es kaut ko tur pašā saknē nesaprotu. Ja visas skolas atdod pašvaldībām, tad kāpēc valstij jāmaksā algas? Tas man mazliet nav skaidrs, bet grozīt tur neko nevar. Es gan to uzskatu par milzīgu pretrunu, par vienu no tām, kas jānovērš tuvākajā nākotnē. Šeit mēs to izdarīt nevaram.

Tātad runa ir par to: lai man 1000 rubļu varētu samaksāt, darba devējam jāmaksā nevis 1000 rubļu, bet gan 1000 + 37 procenti. Jautājums: kas tagad ir ar šiem 37 procentiem? Lūk, tas ir tagad galvenais strīds. Ja šie 37 procenti, kas veido 495 miljonus, ir iestrādāti dotāciju ailē, tad, es uzskatu, lai mēs daudz nestrīdētos, vajadzētu vienoties par divām lietām. Pirmā lieta – tādā gadījumā no šīm dotācijām atsevišķi jāuzrāda summa, kas veido 37 procentus, bet ne visiem rajoniem, cienītie. Ir, lūk, šie pieci rajoni un pilsētas, kam ienākumu bāze ir pietiekami liela, lai tām šo naudu no valsts budžeta nedotu. Un runa nav par to, ka visiem jādod vienādi. Tā nekur pasaulē nenotiek! Ir bagāti rajoni un trūcīgi rajoni. Un, ja iesim tādu ceļu, tad mums būs arvien trūcīgāki rajoni un arvien bagātāki rajoni. Tas jau ir filozofisks jautājums. Valkas rajons noiet pilnīgi uz grunti, jo tur nekā nav, bet Valmieras rajons uziet augšā, jo tur ir saceltas rūpnīcas. Tā ir filozofija. Toties Valkas rajonā ir tīrs gaiss, tur nav pārstrādes uzņēmumu.

Es domāju, ka perspektīvā šis jautājums jārisina pavisam nopietni. Skolās ir vēl viena nelaime. Tur ir apkalpojošais personāls. Tādā gadījumā valdība pieņem elementāru lēmumu. Mums ir jāgriežas ar priekšlikumu, un valdība griezīsies pie Izglītības ministrijas, lai tā pārtrauc izdot nolikumus, kuros nosaka, cik skolā jābūt skolotājiem, cik apkalpojošajam personālam un tā tālāk, jo tur nav nekādas loģikas. Skolas ir nodotas pašvaldību īpašumā, un es piekrītu, ka nodošanas brīdī finansējumam ir jābūt līdzi, bet tālāk tā spēle ir jāspēlē citādi, lai neiznāk, ka Izglītības ministrija nosaka, kādai jāizskatās skolai, bet skola ir pašvaldības pārziņā. Izglītības ministrija kā valsts sastāvdaļa piedalās šajā finansējumā, bet mūžīgi tas tā nevar būt. Ir rajoni, kas varēs atvēlēt savām skolām lielus līdzekļus, un ir rajoni, kas to nevarēs. Tas, ka visas skolas būs pilnīgi vienādas, nebūs pareizi. Un tāpēc es gribu, lai šis strīds beigtos, jo es patlaban neredzu izeju. Ir jāpapūlas, kamēr tiek apspriests viss pants. Tālāk, kas vēl te nāks, ir jāuzraksta atsevišķs dokumentiņš, un to var izdarīt, bet tikai ar nosacījumu, ka tie pieci, kam tās naudiņas par daudz, lai tomēr papūlas. Lai papūlas! Jā, lai papūlas! Tur sešas vienības iznāk. Tās lai papūlas samaksāt! Tāds ir mans priekšlikums. Un tad nebūs strīdu, cik tajā dotācijā ir mērķsubsīdiju, cik nav. Citādi mums tas strīds šodien nebeigsies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es nezinu, vai mums izdosies šādā veidā pārvilkt to deķi uz vienu vai otru pusi. Vienkārši inteliģenti cilvēki mēģina iestāstīt, ka likumā ir tā vai citādi, bet to droši vien vajadzēja izdarīt, kad likumu pieņēma. Tāpēc man būtu priekšlikums balsot.

Priekšsēdētājs: Paldies par ierosinājumu, Grūbes kungs! Tiešām te ir visas tās pašas personas – skolu vadītāji, pedagogi un tā tālāk. Tas ir pilnīgi dabiski, ko viņi teiks. Būsim tomēr atklāti cits pret citu. Kam ir lielākas zināšanas tajā jomā, tas arī aizstāv to.

Godājamie kolēģi! Mēs tiešām tādā veidā uz priekšu netiksim. Un balsot šajā situācijā nav vajadzīgs. Balsot vajag par konkrētiem formulējumiem, bet par ideju mēs balsot šeit nevaram.

Tātad, godājamie kolēģi, kas uzstāsies te ar saviem pamatojumiem? Miniet konkrētus formulējumus, par ko jūs piedāvājat balsot! Kurš bija pirmais?

E.Kide: Tā kā šis bija mans priekšlikums, jāteic, ka Siliņa kungs mani pārliecināja. Ja tās patiešām ir šim mērķim domātas dotācijas un ja pārdala to ailīti, tad, protams, tas ir cits jautājums. Tur varbūt ir pamatojums tam, ka šiem sešiem rajoniem nevajag. Tad tas pilnīgi nodrošinās skolas. Un šis fonds būs tikai vienam mērķim – sociālajam nodoklim. Tādā gadījumā es savu pirmo priekšlikumu noņemu un pievienojos Siliņa kunga priekšlikumam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Laķa kungs!

P.Laķis: Tikai par šo konkrēto situāciju. Es domāju, ka balsot nevajag, ja tiek izpildīti divi lūgumi. Pirmais: zinot mūsu situāciju, tam ir jābūt nošķirtam atsevišķā ailē. Problēmas būtība ir ļoti vienkārša. Tā ir šīs naudas iztirgošana pa labi un pa kreisi.

Otrais. Ja Siliņš var mums parādīt dokumentāri kaut vai attiecībā uz vienu rajonu to, ko pats teica man kuluāros pirms divām stundām par šo pašvaldību ienākumiem, tad mums nav problēmu un nav nepieciešams balsot. Ir tikai šie divi nosacījumi. Tātad tīri formālā puse. Bet kas šajā gadījumā ir juridiski? Ja jūs piekrītat uzrādīt to atsevišķi, tad nav par ko balsot.

Lai nebūtu nekādu domstarpību, lūdzu, vismaz ar vienu piemēru demonstrējiet to, kāda ir situācija, lai mēs varam ar drošu sirdi balsot. Tādā gadījumā diskusiju vairs nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Tomašūna kungs!

A.Tomašūns: Es atbalstu Laķa kunga priekšlikumu, bet ar papildinājumu, par kuru droši vien tādā gadījumā vajag atsevišķi balsot, ka arī šīm pilsētām, kurām netiek piešķirtas dotācijas, ir jāparādās tam pašam, kam visās citās Latvijas vietās, jo arī tur strādā skolotāji un pašlaik nekāds īpašs stāvoklis ne ar vienu likumu viņiem nav piešķirts.

Un otrs. Es gribētu visus lūgt ņemt vērā to, ka skolās, izglītības iestādēs ir īpaša situācija, jo par diviem mēnešiem – jūliju un augustu – skolotāji ir saņēmuši atvaļinājuma naudu un ir nomaksāts arī šis sociālais nodoklis. Ko darīt pilsētās, attiecībā uz kurām ir paredzēts, ka tas būs jādara pašvaldībām, jo nevienā budžetā tas nav paredzēts?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Punovska kungs!

A.Punovskis: Es principā arī piekristu šādam risinājumam, jo galu galā tas ir tieši tas, kas tika piedāvāts – lai šī dotācija būtu fiksēta, ka tā ir paredzēta tieši sociālā nodokļa pieskaitījumiem. Bet tieši pret šiem skaitļiem man ir zināmas iebildes un gribētos dzirdēt konkrētu atbildi.

Pirmais ir tas, ka es patiešām nevaru pārstāvēt Rīgas pilsētu, kaut arī esmu rīdzinieks. Diemžēl šeit nav Teikmaņa kunga, bet es stipri šaubos, ka Rīgas pilsētas budžetā ienākumi pārsniedz izdevumus. Es nezinu, uz kā rēķina tas ir. Vai tiešām uz trolejbusa 4 rubļu biļetes rēķina?

Otrs. Ja jau galu galā kopējā sociālo atskaitījumu summa ir 495 miljoni, kas ir atrēķināta no miljarda un 399 miljoniem, tad tajā skaitā ir 130 miljonus liela daļa, kas ir rēķināta no Rīgai paredzētajiem izglītības pasākumiem. Tātad no šiem 355 miljoniem. Tad kāpēc, ja šie 130 miljoni ietilpst šajos 495 miljonos, ko jūs minējāt, tie 130 miljoni netiek atdoti atpakaļ Rīgai, bet gan sadalīti pa lauku rajoniem, ja viņiem tie nemaz nav nepieciešami?

V.Zeile: Kolēģi, es atvainojos, tā ir mana vaina, ka es, steigā rēķinot, paņēmu šos 1,3 miljonus. Jums ir absolūta taisnība. Tiem rajoniem, kuriem netiek dotas dotācijas 37 procentu nodokļa samaksai, bez šaubām, šis darba algas fonds ir jāizskaita ārā, līdz ar to būs mazāka darba algas fonda kopsumma, no kuras jārēķina 37 procentu dotācija.

A.Punovskis: Paldies, Zeiles kundze, bet šādas kļūdas, kas izraisa tikai ļoti neveselīgas debates...

V.Zeile: Jā, kolēģi, paldies, bet es centos pusdienas laikā sagatavot informāciju, kas mums ir rokā, lai jautājumu varētu operatīvi atrisināt. Jūs arī neesat korekts. Tādas lietas neceļ, kad tribīnē atrodas referents.

Priekšsēdētājs: Tā, Ozola kungs jau ilgi stāv. Lūdzu.

I.Ozols: Cienītie kolēģi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tikko jūsu pašu nobalsotam un pieņemtam likumam par budžeta tiesībām, kur 23.pantā ir noteikts, ka vietējām tautas deputātu padomēm var iedalīt vai neiedalīt kā dotācijas, tā mērķsubsīdijas atkarībā no ekonomisko aprēķinu pamatojuma, ko iesniegušas pašvaldības, motivējot savu potenciālo budžeta deficītu. Un tālāk ir teikts, ka dotācijas netiek grozītas neatkarīgi no tā, kā tās tiek izlietotas, netiek atskaitītas valsts budžetā un netiek ņemtas vērā vietējo budžetu izpildē. Tajā pašā laikā par mērķsubsīdijām ir noteikts: ja mērķsubsīdijas netiek izmantotas konkrētam mērķim, tās tiek atskaitītas valsts budžeta brīvajos atlikumos. Tā ka, no budžeta tiesību viedokļa, noteikti būtu mērķtiecīgāk šos 37 procentus iekļaut atsevišķā ailē kā mērķsubsīdijas, bet Finansu inspekcijai vajadzētu kontrolēt un neizlietotos līdzekļus atskaitīt atpakaļ valsts budžetā. Tas izslēdz iespēju pašvaldībām izmantot šos līdzekļus pēc saviem ieskatiem ar savas padomes lēmumu.

Vēl es gribētu pievērst uzmanību cienījamiem pašvaldību interešu aizstāvjiem un arī Škapara kungam, kurš vairākkārt atsaucās uz likumu par budžeta tiesībām, ka tad, ja tiek pieņemts kāds lēmums, kas izraisa papildu izdevumus vietējo padomju budžetos, tas jāfinansē papildus no valsts budžeta. Cienījamais Škapara kungs, likumā par budžeta tiesībām ir skaidri un konkrēti noteikts, ka tas ir tikai tādā gadījumā, ja tā notiek apstiprinātā finansu perioda laikā, bet pirms budžeta apstiprināšanas nekāda kompensācija nenotiek. Tikai pēc tam, kad ir pieņemts budžets, tā ieņēmumu un izdevumu daļa, un tiek pieņemts Augstākās padomes vai valdības līmenī kāds lēmums, jā, tad mums ir jākompensē. Bet nekādā gadījumā ne pirms budžeta apstiprināšanas. Paldies.

Priekšsēdētājs: Bula kungs vēl. Lūdzu.

A.Buls: Attiecībā uz Punovska kunga paziņojumu. Zeiles kundze, jums nav jāatvainojas Punovska kungam, viss ir korekti. 490 miljonu sociālais nodoklis, kā jūs teicāt, tik tiešām attiecas uz visu samaksas fondu, uz darba algas fondu – viens miljards 390 miljoni. Un jūs pareizi teicāt, ka no šiem 490 miljoniem viena daļa jau ir rajonu vai pilsētu budžetos un uz dotāciju daļu attiecas ap 200 miljonu, tas ir korekti un nav jāatvainojas. Viss ir pareizi.

V.Zeile: Paldies.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Šīs pusotru stundu garās diskusijas rezultātā esam nonākuši pie tā, ka mums ir jālūdz kāds Apvienotās budžeta komisijas darbinieks un arī kāds deputāts tīri tehniski izsekot, lai 2.pielikuma dotāciju aile tiktu sadalīta, parādot, kā līdzekļi tiek sadalīti tālāk. Un līdz ar to mums balsojums nav nepieciešams. Tādējādi mēs esam vismaz uz...

V.Zeile: (Nevar saprast, ko saka.)... Lūdzu, pie Siliņa kunga.

Priekšsēdētājs: Ja parādās šis atšifrējums, mums balsojums vairs nav nepieciešams un esam budžeta otrā lasījuma tekstuālo daļu pieņēmuši. Paldies.

Pārejam pie skaitļiem. Protams, deputāti vērtēs pēc tam, kad balsosim kopumā par visu likumprojektu, cik lielā mērā tas atbildīs tam, ko deputāti prasīja.

Godājamie kolēģi, tagad izskatīsim pielikumus.

V.Zeile: Cienītie kolēģi! Lūdzu, paskatieties 1.pielikumu. Šis ir kopsavilkuma sintētisks pielikums uzziņas materiālam, kurā ir apkopoti mūsu budžeta ieņēmumi, deficīts un arī izdevumi lieliem tautsaimnieciskiem blokiem. Vienkārši informācija, lai jūs redzētu, kāda ir mūsu budžeta izdevumu struktūra.

Priekšsēdētājs: Paldies, Zeiles kundze, varbūt nekavēsim laiku. Šis 1.pielikums, kā jūs jau teicāt, ir ilustratīvs pielikums. Mēs iesim tālāk, lai varētu sākt strīdēties par summām.

V.Zeile: 2.pielikums ir no valsts budžeta iedalāmās mērķsubsīdijas un dotācijas rajonu un pilsētu budžetiem 1992.gada otrajam pusgadam. Kā jūs redzat, šeit ir divas lielas daļas – mērķsubsīdijas un dotācijas. Mērķsubsīdijas ir sadalītas vēl sīkāk, bet dotācijas, kā jūs tikko dzirdējāt, vēl tika papildinātas, arī 37 procentu sociālā nodokļa samaksai.

Priekšsēdētājs: Par 2.pielikumu. Lūdzu, Blažēviča kungs!

J.Blažēvičs: Es tiešām negribu aizkavēt vēl par pusotru stundu, bet gribu teikt, ka, paredzot valsts investīcijas 108 miljonu rubļu apmērā, principā republikā tiek apturēta skolu, katlumāju un attīrīšanas iekārtu celtniecība. Saraksts, kas dots pielikumā, neatrisina absolūti nekādus jautājumus. Ir nepieciešami apmēram 500 miljoni rubļu, lai varētu celt. Pēc pusgada vai gada šie iesāktie infrastruktūras objekti tiks izlaupīti, un diez vai mēs spēsim tuvākajos divos gados kaut ko uzcelt laukos pašu tautiešiem un viņu bērniem.

Priekšsēdētājs: Paldies, Blažēviča kungs!

V.Zeile: Es gribētu komentēt, par ko ir runa. Domāju, ka daudzi deputāti nesaprata. Šajā 2.pielikumā ir mērķsubsīdijas, pirmā ailīte: valsts investīcijas – 108 miljoni 800 000 rubļu. 7.pielikums, kuru mēs speciāli pievienojam, ir vietējo padomju celtniecības objektu saraksts, kuru finansēšanai mēs šīs mērķsubsīdijas atvēlam. Šeit tiešām ir tikai minimums, kā jau es teicu, tas, ko valdība garantē ar šo budžetu, un ir uzskaitīti objekti, tāpēc ka to ļoti lūdza Vides aizsardzības komiteja, jo pašvaldības bieži vien novirza nevis tiem mērķiem, kam šīs mērķsubsīdijas ir paredzētas, bet citiem. Tādēļ mēs liekam klāt atšifrējumu, tas atvieglos Vides aizsardzības komitejai kontroles funkcijas.

Priekšsēdētājs: Paldies, Zeiles kundze! Godājamie kolēģi! Lai neatgrieztos pie rūgtās prakses, kāda mums ir, izskatot pielikumus, man būtu priekšlikums uzreiz arī balsot, akceptēt tos. Protams, tas ir formāli, jo pēc tam mēs varam pārbalsot.

Lūdzu, reģistrēsimies. Un turpmāk tā darīsim par katru pielikumu; ja būs strīdi par atsevišķām pozīcijām pielikumā, tad būs arī citi balsojumi. Lūdzu rezultātu. Reģistrējušies 82 deputāti. Kopā ar mani – 83.

Godājamie kolēģi! Mēs tikko izskatījām vispārīgo 1.pielikumu, kas skaitļos attēlo tekstuālo daļu. Un es aicinātu jūs nobalsot par šā 1.pielikuma akceptēšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 1.pielikumu. Lūdzu rezultātu. 72 – par, 1 – pret, 6 – atturas. 1.pielikums akceptēts.

Kolēģi, es domāju, ka, no ētikas viedokļa, būtu pareizāk, ja mēs par 2.pielikumu balsotu tad, kad tas būs jaunā grafiskā formā.

3.pielikums. Ieņēmumu daļa.

V.Zeile: Apskatot 3.pielikumu, gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka no deputāta Geidāna kunga ir ienācis priekšlikums 8.ieņēmumu punktu, kurš ir formulēts “Ieņēmumi no muitas”, formulēt precīzāk: “Muitas nodokļi un tarifi”.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, es atvainojos, mēs vakar nobalsojām konceptuāli, ka Geidānam tur nekas nesanāk.

V.Zeile: Paldies.

Priekšsēdētājs: Un, Geidāna kungs, nevajag smieties, tas nav solīdi no jūsu puses – mēģināt ar viltību, izmantojot sievietes labvēlību pret jums, dabūt iekšā to. (Zālē visi smejas.) Tas jums ir aizrādījums.

V.Zeile: Tas ir labi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, iesim tālāk. Geidāna kunga gājiens nav izgājis cauri. Lūdzu.

V.Zeile: Bet man jums bija jāziņo, jo tādu priekšlikumu šorīt saņēmu, es nevarēju neinformēt cienīto Augstāko padomi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kas vēl vēlas pārbalsot kādu konceptuālu balsojumu? Nav. Par ieņēmumu daļu kopumā. Nav pretenziju? Paldies.

Iesim pa vieglāko... Par izdevumiem. Izdevumu II sadaļa. Un, tāpat kā pagājušo reizi, te būs nosaukta... Balsosim tikai tur, kur būs kādas pretenzijas vai cits viedoklis.

Pirmais. Rūpniecības un enerģētikas ministrija. Nav iebildumu.

Arhitektūras un celtniecības ministrija. Nav iebildumu.

Meža ministrija. Nav iebildumu. Kaut gan liekas, ka pēc kāda laika tur būs vajadzīgi budžeta grozījumi, ņemot vērā pēdējo dienu notikumus.

Lauksaimniecības ministrija. Nav. Paldies.

Jūras lietu ministrija. Nav, turklāt šodien neviena jūrnieka nez kāpēc nav. Ā... jūras svētki. Pareizi. Kolēģi, nevienam nav ierosinājuma pārskatīt par Jūras lietu ministriju kaut ko? Lūdzu, ņemiet vērā, pašlaik ir tāda izdevība...

Sestais. Satiksmes ministrija. Nav iebildumu.

Septītais. Labklājības ministrija. Nav.

Astotais. Izglītības ministrija. Nav iebildumu.

Devītais. Kultūras ministrija. Nav.

Desmitais. Zinātņu akadēmija. Nav.

Vienpadsmitais. Radio un televīzijas komiteja. Nav. To jau mēs noskaidrojām, kas zem šīs komitejas vārda slēpjas.

Divpadsmitais. Ekonomisko reformu ministrija. Nav.

Trīspadsmitais. Tieslietu ministrija. Nav iebildumu.

Četrpadsmitais. Augstākā tiesa. Nav.

Piecpadsmitais. Finansu ministrija. Nav.

Sešpadsmitais. Galvenā valsts finansu inspekcija.

I.Geidāns: Atvainojiet...

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu, Geidāna kungs!

I.Geidāns: Cienījamo plenārsēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Mēs ar cienījamo ministru Siliņa kungu un arī ar Apvienotās budžeta komisijas vadību vienojāmies, ka, nepalielinot kopējo cilvēku skaitu, mēs 32 štata vietas no Galvenās valsts finansu inspekcijas pārceļam uz Muitas departamentu, tas ir, uz Finansu ministriju. Nepalielinot kopējo skaitu, kopējo naudas daudzumu, notiek vienkārši iekšēja pārbīde.

Priekšsēdētājs: Tātad jūs ierosināt Galvenajai finansu inspekcijai no 1766 štata vienībām atņemt 32?

I.Geidāns: Jā, 32 nost un...

Priekšsēdētājs: ...un pieliekat klāt pie 1353. Un tur tad veidojas 1385.

I.Geidāns: Jā, precīzi. Jūs sarēķinājāt precīzāk nekā mēs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tas nav kompliments jums, Geidāna kungs, bet visai Finansu ministrijai...

Lūdzu, ierakstiet pareizos skaitļus! Tā, godājamie kolēģi, vai nevienam nav nekas pretī, ka šāda pārvietošana ir iznākusi? Godmaņa kungs, lūdzu!

I.Godmanis: Tas nav saskaņots ar Finansu inspekciju. Es neatbalstu to.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, es gan domāju, ka šādas pārmaiņas ir iespējamas jebkurā abu resoru darbības laikā. Man liekas, ka, budžetu apspriežot, nemaz nav obligāti jābalso par to.

I.Geidāns: Paldies, jūs pieņēmāt Zālamana spriedumu.

Priekšsēdētājs: Paldies arī jums, Geidāna kungs!

Septiņpadsmitais. Ārlietu ministrija. Tā... Ārlietu ministrijas pārstāvja nav. Tad arī ejam tālāk.

Astoņpadsmitais. Ārējās tirdzniecības ministrija. Nav iebildumu.

Deviņpadsmitais. Ministru padomes Galvenā tehniskās uzraudzības pārvalde. Šoreiz nav protestu.

Divdesmitais. Valsts statistikas komiteja. Nav.

Divdesmit pirmais. Baltijas sadarbības padomes komisija. Nav.

Divdesmit otrais. Iekšlietu ministrija. Nav.

Divdesmit trešais. Aizsardzības ministrija. Nav.

Divdesmit ceturtais. Zemessardzes štābs. Nav.

Divdesmit piektais. Latvijas Republikas Drošības dienests. Nav iebildumu.

Divdesmit sestais. Ministru padomes aparāts. Nav iebildumu.

Divdesmit septītais. Latvijas Republikas Ministru padomes Hidrometeoroloģiskā pārvalde. Nav. Ļoti precīzi laiku pareģo.

Divdesmit astotais. Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Arī nav.

Divdesmit devītais. Augstākā padome. Nav. Ā... ir iebildumi? Biezā kungs, jūs, man liekas, dzīvs debesīs nokļūsit... (Zālē smiekli.)

Trīsdesmitais. Saimnieciskā tiesa. Nav.

Trīsdesmit pirmais. Latvijas Investīciju banka. Nav.

Trīsdesmit otrais. Zinātnes finansēšana. Nav.

Trīsdesmit trešais. Lietišķo zinātņu finansēšana. Nav.

Trīsdesmit ceturtais. Ministru padomes rezerves fonds. Nav.

Trīsdesmit piektais. Dotācijas un mērķsubsīdijas rajonu un republikas pilsētu budžetiem. Nav.

Trīsdesmit sestais. Valsts energoresursu rezervju izveidošana. Nav.

Trīsdesmit septītais. Rezerve minimālās darba algas palielināšanai. Nav.

Trīsdesmit astotais. Nu... tas pats ir... tikai pakārtots.

Līdz ar to, godājamie kolēģi, esam izņēmuši 3.pielikumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 3.pielikuma akceptēšanu kopumā. Vai ir nepieciešama reģistrācija? Ir. Es atvainojos. Lūdzu reģistrāciju. Te vairāki deputāti grib pārreģistrēties. Lūdzu, reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. Reģistrējušies 84 deputāti.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 3.pielikuma akceptēšanu otrajā lasījumā. Rezultāts; 72 – par, 1 – pret, 6 – atturas. Akceptēts 3.pielikums.

4.pielikums. Godājamie kolēģi, es domāju, ka tas ir ilustratīvs. Mēs esam akceptējuši 3.pielikumu, bet grozījumi 4.pielikuma atsevišķās pozīcijās ir attiecīgā resora darīšana. Taču nobalsot mums vajag, jo iepriekš nolēmām, ka tikai tad akceptēsim mūsu likuma 1.pantu, kad visi pielikumi būs akceptēti. Lūdzu.

V.Zeile: Es vēlētos pateikt jums, kolēģi, par 4.pielikumu to, ka šeit valdība un Finansu ministrija centās drusciņ iet solīti tālāk budžeta metodoloģijas uzlabošanā un šeit ir tā kompleksā pieeja. Ja reiz ir izglītība, tad šeit izglītības blokā ielikta Izglītības ministrija, Kultūras ministrija, Lauksaimniecības ministrija – viss, kas attiecas uz izglītību, lai mums būtu pārskatāms, cik vispār no valsts budžeta mēs finansējam izglītību. Tas pats arī par pārējiem blokiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es vienkārši gribu būt kašķīgs līdz galam... Gribu uzprasīt par ieņēmumu daļas beidzamo pozīciju – par šiem 300 miljoniem. Kā tagad beidzot pēc mūsu likumdošanas ir: vai mēs esam paņēmuši likumīgi no sociālā budžeta vai nelikumīgi? Vienkārši uzdodu retorisku jautājumu.

V.Zeile: Jā, mēs esam paņēmuši likumīgi.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, tas bija retorisks jautājums? Tā mēs to arī uztversim un tāpēc nebalsosim par to. Paldies. Ja vairs nekā nav, lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 3.pielikumu, par 4.pielikumu, es atvainojos. Lūdzu rezultātu. 71 – par, 1 – pret, 4 – atturas. 4.pielikums akceptēts.

5.pielikums. Valūtas budžets.

V.Zeile: 5.pielikums, kolēģi, ir mūsu valūtas budžets, bet būtībā tas ir izvērsts papildu informatīvais materiāls, jo jūs jau par izdevumu daļu esat nobalsojuši sakarā ar pielikumu par ministrijām un resoriem. Tur viena no pēdējām ailītēm bija – izdevumi valūtā.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, man būtu jautājums. Mūsu aizsardzības ministrs Jundža kungs pašlaik izbrauc uz Slīteri, un jūs zināt, kas tur notiek. Bet viņš man atstāja vēstuli, turklāt nevis ar retorisku, bet tiešu jautājumu: “Ja ir iespējams, izmainīt Aizsardzības ministrijai komandējumu izdevumu daļu no 10 uz 30 000 dolāru, nemainot kopējo ministrijai paredzēto valūtas daudzumu, jo tas ir saistīts ar mūsu virsnieku apmācību Francijā, Vācijā un Dānijā, kur viņi atrodas.” Vismaz jāatmaksā viņiem ēšanas nauda un ceļa nauda. Vai tas ir iespējams pielikuma ietvaros?

V.Zeile: Jā, es jums varu sniegt savu komentāru. Ja esam akceptējuši Aizsardzības ministrijai, skatieties, lūdzu, 19.punktu 5.lappusē, šā pielikuma 3.ailē – 1 005 tūkstošus dolāru un no tiem komandējumiem – 10 tūkstošus, bet 995 tūkstošus – valsts investīcijām, tad, samazinot valsts investīcijas, jūs varat palielināt komandējumu naudu.

Priekšsēdētājs: Jā, tas ir Jundža kunga lūgums, ka galvenais ir apmācības process, ka tik un tā par to dolāru mazumiņu neko daudz nenopirks, bet apmācību procesam tas ir nepieciešami. Ja Apvienotā budžeta komisija piekrīt, tad varbūt var izdarīt šādu labojumu saskaņā ar ministra vēstuli. Paldies.

Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Cienījamā Zeiles kundze! Man ir jautājums par ārzemju komandējumiem. Ārzemju komandējumi ir paredzēti ministrijām un arī Ministru padomei. Un, starp citu, tā vieta, ko Ministru padome ir pieprasījusi, tur vispār ir tukša. 62 000 dolāru – tas jau nav daudz. Sakiet, ja ministrs brauc komandējumā, vai viņu finansē attiecīgā ministrija? Vai šie līdzekļi viņam nāk no Ministru padomes?

V.Zeile: Es gribētu, lai uz to atbild vai nu finansu ministrs, vai viņa vietnieks.

Priekšsēdētājs: Varbūt Siliņa kungs atbildēs? Lūdzu.

E.Siliņš: Ja ministrs brauc komandējumā, komandējuma izdevumi tiek segti uz tās ministrijas rēķina, no kuras viņš brauc. Ja ministrs brauc valdības oficiālā delegācijā, var apmaksāt valdība no summas, kas šeit parādīta – 62 000.

Priekšsēdētājs: Siliņa kungs, ja deputāts brauc Ministru padomes delegācijas sastāvā, viņam arī valdība apmaksās?

E.Siliņš: Būs acīmredzot jāvienojas Augstākajai padomei ar valdību, jo Augstākajai padomei budžets ir ievērojami lielāks...

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Paldies, Krastiņa kungs, jūs to pašu jautājumu uzdevāt, ko gribēju uzdot es, bet man ir vēl viens jautājums. Ministru padomes aparātam iedalīti 62 000, Augstākā padome pieprasīja – 250 000, bet iedots ir piecreiz mazāk. Kādēļ vienam ir 62, otram – 50 tūkstoši? Ja, piemēram, brauc valdības delegācija, vai tā būtu Augstākās padomes delegācija, ja brauc deputāts – vai tā ir valdības delegācija? Deputāti arī ieņem ministru amatus. Tā nu šeit var būt diezgan liela putra. Paldies.

I.Godmanis: Es gribu atbildēt, ja atļauts.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Dabīgi, ka tie deputāti, kas ir ministri, brauc uz valdības rēķina, jo viņi nebrauc ministrijas komandējumā. Bet ir šāda problēma: valdības delegācijā ir iesaistīti cilvēki, kas nebūt nav ne ministrijā, ne Ministru padomē strādājošie. Un, ja man vai kādam no ministriem viņi ir jāiesaista, tad ir iespējams, ka to apmaksās no Ministru padomes naudas. Finansu ministrijā ir pilns norēķins. Es domāju, ka Ozola kungs vai kāds cits var pateikt, cik lielā mērā līdz šim šis norēķins atbilst realitātei. Visu to kontrolēs finansu ministrs. Visa nauda ir Finansu ministrijas ziņā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bet netika atbildēts, to lai Siliņa kungs paskaidro, kāpēc tomēr tika izlemts, ka Augstākajai padomei vajag krietni mazāk šīs naudas, ņemot vērā, ka Augstākās padomes deputātu piedalīšanās starptautiskajās organizācijās ir vēl plašāka nekā valsts ierēdņu piedalīšanās.

E.Siliņš: Man ļoti grūti komentēt, cik katrai šai institūcijai būtu jābrauc, bet domāju, ka ne Augstākā padome, ne valdība, ja risināms valstisks jautājums, nepaliks bez komandējuma izdevumiem. Šī problēma tiks atrisināta gada laikā. Tā tika atrisināta arī pirmajā pusgadā, un šodien te strīdēties par 10 000 dolāru, man liekas, nav īstā vieta.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es varu vienīgi apliecināt, ka tik tiešām visiem, ko mēs esam komandējuši, ir apmaksāts. Tas ir fakts. Vienīgi vienu otru brīdi esam atturējušies komandēt, kad zinājām, ka naudas nav.

Lūdzu, Černaja kungs!

R.Černajs: Man ir jautājums: kāpēc neviens dolārs nav paredzēts Zemessardzei? Kaut gan bija deputātu pieprasījums, arī Zemessardzes štāba pieprasījums.

V.Zeile: Jā, kolēģi, es labi atceros jūsu pieprasījumu, kuru bija parakstījuši ļoti daudzi deputāti, kas ir mūsu zemessargu vienībās, bet atbildu uzreiz visiem: tas bija jau tad, kad tika iesniegts šis budžeta projekts, un mēs visu laiku esam strādājuši, lai pieņemtu to budžetu, ko iesniedza valdība. Ja mums kaut kas tagad parādīsies papildus un jūs kā Ekonomikas komisijas speciālists pamatosit, mēs varam par to parunāt, bet es domāju, ka šādā gadījumā ir jārunā par konkrētu situāciju, nejaucot šo budžetu, tiklīdz atgriežamies no atvaļinājuma. Es tā piedāvātu.

R.Černajs: Es domāju, ka viņiem ir tāda pati nepieciešamība kā jebkurai aizsardzības struktūrai – gan Iekšlietu ministrijai, gan Aizsardzības ministrijai. Tomēr tām ir paredzēts. Arī zemessargiem, ja neko neiegādājas, vismaz komandējumā kādreiz ir jābrauc.

V.Zeile: Vai jūs varētu atgādināt, par kādu summu ir runa un kādām vajadzībām tā paredzēta?

R.Černajs: Man visu pamatojumu nav, bet Zemessardzes štābs valdībai bija iesniedzis pieprasījumu – 2 361 000, tas ir, 2 miljoni.

V.Zeile: Jā, tas ir jautājums, par kuru, es domāju, jādiskutē.

R.Černajs: Un tajā skaitā 50 000 komandējumiem.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Černaja kungs, bet mums bija tāda džentlmeņu noruna: ja tiek pieprasīta summa, uzreiz ir jāpasaka, no kurienes to ieņēmumos un izdevumos ņemt?

Lūdzu, kas var atbildēt? Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Ja tiks pieņemts peļņas nodoklis, tad tā ienākumu daļa, kas nāk ar peļņas nodokli klāt, ieņēmumu daļā nav atspoguļota. Un to varētu novirzīt Zemessardzes štābam. Tas ir apmēram 150 miljonu.

V.Zeile: Kolēģi Grūbe, pilnīgi piekrītu jums, bet, ņemot vērā jūsu pieredzi un manu pieredzi, nebalsosim par to, kas vēl nav iebalsots. Tās izmaiņas likumā “Par peļņas nodokli” vēl tikai spriedīsit, un, piedodiet lūdzu, pie šā nestabilā parlamenta es neuzņemos uz jūsu mutiskā apgalvojuma pamata likt 5 miljonus ieņēmumos. Varbūt budžeta izpildes gaitā, kad atgriezīsimies augustā, šo jautājumu risināsim.

G.Grūbe: Es tā arī domāju, ka ne jau šodien par to balsot, bet es tikai gribēju atbildēt uz to, ko uzdeva Černaja kungs savā jautājumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kā es saprotu, par to nav jābalso. Visi saprot situāciju, kāda ir. Lūdzu. Vēl par valūtas budžetu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 5.pielikuma akceptu otrajā lasījumā. Rezultāts: par – 66, pret – 1, atturas – 5. Akceptēts.

V.Zeile: 6.pielikums. 6.pielikums ir viena miljarda sadalījums.

Priekšsēdētājs: Nē, pēc principa tas ir nobalsots citur iekšā. Tas ir šis... Bet, Zeiles kundze, varbūt nevajag komentēt. Deputāti visi labi lasa un redz, kas tas ir par virsrakstu, arī summas, turklāt te ir ļoti daudz diskutēts...

V.Zeile: Jā, nu ne vienmēr...

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu, ja nav nekādu sevišķu pretenziju, un balsosim par 6.pielikumu. Rezultāts: 71 – par, 1 – pret, 4 – atturas. 6.pielikums ir akceptēts.

Šeit es redzu vēl 7.pielikumu.

V.Zeile: 7.pielikums ir atšifrējums 108,8 miljoniem mērķsubsīdijām pašvaldībām, investīcijām, par ko mēs jau runājām.

Priekšsēdētājs: Jā, paldies. Tādā gadījumā laikam par to nav atsevišķi jābalso, bet gan tad, kad mēs balsosim par visiem kopumā.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Man tomēr gribētos dzirdēt precīzu atbildi par šo 7.pielikumu. Tas, bez šaubām, izriet no 2.pielikuma. Un šeit ir, pieņemsim, Ogres rajonam 3,5 miljoni valsts investīcijas. Tās atšifrētas 7.pielikumā: attīrīšanas ierīces Ogrē. Man tagad ir jautājums: ja šādas attīrīšanas Ogrē nebūs, kā tiks pārskatītas šīs investīcijas? Vai saskaņā ar 7.pielikumu novirzītas citam rajonam, vai paliks šajā Ogres rajonā tie 3,5 miljoni skolām vai citām vajadzībām? Man nav skaidra šī tehnoloģija.

V.Zeile: Tehnoloģija būs tāda: ko rajons piedāvās un kāda būs situācija tajā brīdī republikā, jo nauda tiek dota šim mērķim. Tā ir mērķsubsīdija attīrīšanas ierīcēm. Tā nav rajonā variējama summa. Ja jūs gribēsit mainīt, jums būs jādabū balsojums Augstākajā padomē.

G.Grūbe: Tādā gadījumā, kā saka, es šo posteni tomēr aicinātu neakceptēt šeit, bet gan to precizēt. Iznāk, ka Ogres rajons paliks bez mērķsubsīdijām, lai gan mēs esam nobalsojuši, ka 2.pielikumā tam ir paredzēti 3,5 miljoni, un šeit, neprecizējot summu, ieliekam visu uz attīrīšanas iekārtām... Es atvainojos, tad es par šo 7.pielikumu attiecībā uz Ogres rajonu lūdzu balsot atsevišķi.

V.Zeile: Kolēģi Grūbe, jautājums ir skaņots ar Tautas pašvaldības komisiju. No šīs komisijas protests pret to, ka Ogres rajonam nevajadzētu piešķirt naudu attīrīšanas ierīcēm, neienāca. Tieši otrādi, Škapara kungs atkārtoti par to runāja. Blažēviča kungs šeit 108 miljonu vietā iedeva atšifrējumu pa objektiem par 480 miljoniem.

G.Grūbe: Cienījamā Zeiles kundze! Ja tur būtu rakstīts “attīrīšanas iekārtas Ogres rajonā”, es vēl varētu piekrist, bet ja “attīrīšanas iekārtas Ogrē”... Es šādam ierakstam nevaru piekrist.

Priekšsēdētājs: Tā. Albertiņas kundze!

S.Albertiņa: Godātie kolēģi! Lai nerastos nekādi pārpratumi, es jūs ļoti lūdzu jau tūlīt, ja tas ir iespējams, mainīt šo formulējumu, jo attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija Ogres pilsētā šogad netiks veikta. Tas prasa daudz vairāk par 3,5 miljoniem. Bet mums ir nekavējoties jānodod Ogres vidusskola, kura ir praktiski gandrīz jau gatava. Mums šie 3,5 miljoni ir nepieciešami Ogres vidusskolas pabeigšanai. Tāpēc es ļoti lūdzu cienījamo Finansu ministriju ierakstīt šeit, ka nauda paredzēta Ogres vidusskolas pabeigšanai, un likties mierā ar šīm attīrīšanas iekārtām. Krapē mēs attīrīšanas iekārtas netaisīsim, jo to tūlīt privatizēs, un Rembatē attīrīšana ir pabeigta. Paldies, ka noklausījāties.

Priekšsēdētājs: Tā... Vai par šo pašu Ogres rajona problēmu?

J.Kinna: Nē, par šo pielikumu.

Priekšsēdētājs: Vispirms izspriedīsim par Ogres rajonu. Blažēviča kungs vēl?

J.Kinna: Bet tas ir komplekss jautājums. Tas nav tikai Ogres rajons, tāpēc es tomēr lūgtu cienījamos kolēģus atbildēt precīzi uz Grūbes kunga jautājumu. Jo ir precedenti, ka tiek dota atļauja izmantot citiem objektiem, un to sniedz gan Apvienotā budžeta komisija, gan raksta vēstules Tautas pašvaldības komisija. Kam galu galā ir tiesības to darīt?

V.Zeile: Atbildu par Apvienoto budžeta komisiju. Budžeta komisija nevienam nav devusi tiesības mainīt pantus vai objektus, tādu vēstuļu nav bijis. Mēs neesam rakstījuši, bet attiecībā uz Tautas pašvaldības komisiju, kā konstatējusi Finansu inspekcija, pārbaudot mērķsubsīdiju izlietojumu, ir bijuši divi gadījumi, kad ir bijusi šīs komisijas vēstule, un viens vai divi gadījumi, kad pašvaldības vispār mērķsubsīdijas ir izmantojušas citiem mērķiem pašas uz savu galvu.

J.Kinna: Es tomēr gribētu precizēt: kas notiks ar šo pašu Ogri vai ar jebkuru citu rajonu, kas neizlietos mērķsubsīdijas tam, kas šeit ir ierakstīts?

V.Zeile: Uz to jums jau atkārtoti atbildēja un skaidroja Ozola kungs. Ļoti žēl, ka jūs klausāties un pieslēdzaties budžeta izskatīšanai periodiski. Saskaņā ar likumu “Par budžeta tiesībām” šīs neparedzētajiem mērķiem izlietotās mērķsubsīdijas valsts budžets izņem atpakaļ.

E.Siliņš: Es varu vēlreiz to apstiprināt.

J.Kinna: Cik ir tādu precedentu?

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs, bet...

V.Zeile: Man ir zināmi kādi četri pieci pārkāpumi, par kuriem man ziņoja Finansu inspekcija.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, Siliņa kungs gribēja komentēt šo situāciju. Varbūt pēc tam mēs varam debatēt... Lūdzu.

E.Siliņš: Es domāju, ka šeit diskusiju nebūtu vērts izvērst. Ir likums, mūsu pašu pieņemts likums “Par budžeta tiesībām”, kurš paredz, ka mērķsubsīdijām ir mērķa raksturs, tās tiek izmantotas tikai tam mērķim, kādam ir paredzētas. Zeiles kundze pareizi teica: ja šīs mērķsubsīdijas šim mērķim netiek izlietotas, tās tiek izņemtas republikas valsts budžetā. Bez šaubām, pašvaldībai ir tiesības nākt ar savu priekšlikumu un šo mērķsubsīdiju novirzīt citām vajadzībām, kas ir saistītas ar valsts investīcijām. Bet tādā gadījumā šeit ir jābūt balsojumam.

Priekšsēdētājs: Paldies.

V.Zeile: Es tomēr gribētu izteikt vēl vienu piezīmi. Ir strādāts ar attiecīgā rajona vadības pirmajām personām, un, ja šeit ir klāt no Ogres rajona valdes, ar kuru skaņoja šo jautājumu, mēs varam diskutēt ar visu cieņu pret deputātiem. Tā varam sašūpot jebkuru ministriju, jebkuru rajonu, kura šeit nav klāt. Piedodiet lūdzu, tas bija deputātu atkārtots pieprasījums – mērķsubsīdijas sadalīt precīzi pa objektiem, lai nebūtu šīs neziņas. Mēs cenšamies arvien vairāk valsts budžetu sadalīt atklāti un detalizēti. Pirmajā pusgadā tā nebija, un no pašvaldībām un it īpaši no Finansu ministrijas nāca pretenzijas par to, ka rajoni par daudz manipulē ar piešķirtajām mērķsubsīdijām.

Priekšsēdētājs: Laķa kungs!

P.Laķis: Man ir priekšlikums atbalstīt Grūbes kunga priekšlikumu un balsot. Galu galā šodien mums tas atklājās vienā vietā, bet kāda ir garantija, ka tas nav vēl divās trijās vietās. Pozīcijai jābūt ļoti skaidrai. Vai nu mēs vispār šo sarakstu nepieņemam, vai par šo pozīciju nevaram balsot. Tas ir tikai tajā gadījumā, ja ir pārliecība, ka citur attīrīšanas vietā nav vēl kaut kas. Saprotiet, tas ir drusciņ amorāli... Ar skolām mums visur ir... Ulbrokā arī ir tas pats. Nevar tā šeit darīt. Tad galu galā prasīsim Rīgas rajona Ulbrokas skolai un Allažu skolai... Tas šajā situācijā ir tāds neērts moments.

V.Zeile: Kolēģi, es nesaprotu, par ko mēs runājam...

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, atvainojiet, es domāju, ka šajā situācijā nekas briesmīgs nenotiek, ja to neapstiprina. Kopējā summa šīm mērķsubsīdijām ir aprēķināta, tā attiecīgajiem rajoniem nepazūd. Ja šeit rodas šaubas, ja Ogres pārstāvji Augstākās padomes līmenī saka, ka attīrīšanas iekārtas – tās ir muļķības, jāceļ skola, nu tad mums tas ir jāpārbauda. Jo arī Apvienotajai budžeta komisijai bija kaut kāds pamats rakstīt tās attīrīšanas iekārtas šeit iekšā.

Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Es domāju, ka tagad mēs ejam ļoti bīstamu ceļu. Neba jau nu šeit parādījās tās attīrīšanas ierīces tāpēc, ka Apvienotā budžeta komisija izdomāja tās te ielikt. Un es nedomāju, ka šie objekti ir iekļauti bez attiecīgo rajonu pieprasījuma. Protams, ir iespējams, ka attiecīgais rajons ir prasījis daudz ko, un es neticu, ka Apvienotā budžeta komisija šo sarakstu ar rajoniem nebūtu saskaņojusi. Bet es ļoti apšaubu, vai deputāti no attiecīgajiem rajoniem var apgalvot, ka, lūk, šīs ierīces ir jāņem ārā vai jāslēdz iekšā. Tad te vajag oficiālu rajona pārstāvi klāt ar rajona dokumentu, ka ir ar mieru piekrist tam, ko saka viens deputāts. Tas ir bīstams variants. Es neizslēdzu, ka Grūbes kungs labi orientējas attiecībā uz Ogres rajonu vai Ogres pilsētu, bet viena lieta ir tā, kā orientējas viens deputāts, un otra lieta ir tā, kā orientējas pašvaldība. Tās ir nepieļaujamas lietas, un es domāju, ka šeit juridiskais ceļš ir viennozīmīgs – jāapstiprina ir tā, kā te rakstīts. Ja attiecīgais rajons, saņemot šo mērķsubsīdiju, izlemj, ka šī subsīdija tam nav pieņemama šajā virzienā, tas oficiāli caur Apvienoto budžeta komisiju griežas Augstākajā padomē. Pretējā gadījumā ir pilnīgs haoss, ja tagad izslēdz ārā vienu vai ieslēdz pēc viena vai otra deputāta priekšlikuma ko citu. Un haoss būs tad, ja Tautas pašvaldības komisija dos atļaujas un ja Apvienotā budžeta komisija dos atļaujas. Grozīt budžetu nav tiesību nevienam, izņemot Augstāko padomi.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, te jau vispār nav divu variantu. Ja ir balsojums Augstākajā padomē par šo pielikumu ar šādu tekstu, tad šo pielikumu uz citādu tekstu var grozīt tikai Augstākā padome, un neviens cits. Tā ir aksioma.

Lūdzu, Kinnas kungs! Pēc tam – Blažēviča kungs.

J.Kinna: Bet tad man rodas šaubas vispār par šā dokumenta sastādīšanas kvalitāti, jo es zinu, ka Cēsīs būvē attīrīšanas ierīces un tajās ir ieguldīts miljons rubļu, bet Ogrei, kur pat netaisās tās būvēt, nez kāpēc pēkšņi ir divarpus miljonu.

V.Zeile: Atbildu visiem cienītajiem kolēģiem. Padomājiet par to, kad šis budžeta projekts tika iesniegts valdībai un Augstākajai padomei. Valdība to izskatīja maija beigās, Augstākā padome saņēma 3.jūnijā. Mēs vienojāmies, ka strādājam pēc valdības iesniegtā projekta. Un to, ka attiecībā uz atsevišķiem objektiem sāk parādīties ļoti daudzi un dažādi traktējumi, daudz lielākas naudas summas... Kinnas kungs, 108 miljonu vietā parādījās vajadzība pēc 480... Tad kā jūs domājat: vai Apvienotā budžeta komisija vai Tautas pašvaldības komisija uzņemsies vienu objektu svītrot ārā un otru likt klāt? Šeit var būt tikai tāds variants: nobalsojam par šo pielikumu, strīdus objekts ir Ogre. Varam izņemt Ogri ārā, bet tas nedod tiesības jums visiem svītrot pārējos objektus, kas iekļauti sarakstā. (Zālē liels troksnis.)

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Grūbes kungs arī tagad runā. Grūbes kungs, jūs visu to sākāt. Dodam vārdu Grūbes kungam.

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi! Mēs par šīm summām esam nobalsojuši 2.pielikumā. Mums tagad nekas bīstams nedraud, ja šodien par šo 7.pielikumu nebalsojam. Nekas nedraud – ne budžets sagrūst, ne arī investīcijas. Bet, ja nobalsojam par muļķībām, tad patiešām kaut kur tiek pārtraukta finansēšana, darbība tiek pārtraukta vispār. Iepriekšējos budžetos pielikumu nebija, mēs tomēr iztikām, nenotiks nekas slikts, ja šodien par tiem nenobalsosim.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Blažēviča kungs ļoti sen stāv. Bet lieta tāda, ka es, piemēram, ļoti labprāt balsotu par šo pielikumu, jo Strenču pilsētai cauri pat krievu tanki vairs nevar izbraukt sakarā ar to, ka darbi nav pabeigti. Tā ka šeit ir dalīts jautājums. Grūbes kungam ļoti viegli teikt to un papriecāties. Te par katru pozīciju var strīdēties. Ir kopējā summa.

Mums ir viens ierosinājums. Grūbes kungs ierosināja izslēgt tos 3,5 miljonus... (No zāles dzirdama dep. G.Grūbes balss: “Es neierosināju!”) Jūs ierosinājāt, Grūbes kungs! Paceliet, lūdzu, stenogrammu.

Lūdzu, Blažēviča kungs vēl izteiksies, viņš ir veicis to analīzi. Tad domāsim par balsošanu.

J.Blažēvičs: Cienījamie kolēģi! Mēs Tautas pašvaldības komisijā kādu mēnesi strādājām pie šā jautājuma. Mums ir savs autoritatīvs priekšlikums. Tie ir 19 miljoni lauku infrastruktūrām (jums ir izdalīts dokuments), 480 ir kopējā summa visiem šiem objektiem. Mums ir arī objektu saraksti. Žēl, ka nedz valdībā, nedz kur citur mēs nedabūjām cauri šo domu. Šeit paliek valdības iesniegtais projekts. Es izsaku priekšlikumu svītrot 7.pielikumu, jo iepriekšējā prakse rāda, ka Finansu (Zālē skaļas sarunas, troksnis) ministrija ar savu lēmumu, saskaņojot ar pašvaldībām, novadīja objektu sarakstu. Un pagājušogad ar to iztika. Arī es no Tautas pašvaldības komisijas devu iespējas mainīt mērķsubsīdijas, jo nevar katru reizi Augstākā padome par kaut ko balsot. Tā ir dzīve. Ja vajag no vienas infrastruktūras, no vienas skolas pārcelt uz bērnudārzu, tad lūdzu, vajag pārcelt! Tāpēc es uzskatu, ka, saskaņojot ar finansu ministru, paturot iepriekšējo kārtību, mēs varam iziet no šīs situācijas. Ja ne citādi, mēs varam balsot par katru pozīciju.

V.Zeile: Man ir priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Nu, Zeiles kundzei priekšrocība. Lūdzu.

V.Zeile: Kolēģi! Man ir šāds konstruktīvs priekšlikums. Visa šī runāšana ir virzīta uz to, lai Augstākā padome precīzi nenobalsotu un neparādītu pielikumā 108,8 miljonu sadalījumu pa objektiem un rajoniem. Tā, kā bija iepriekš, izraisīja šo lielo manipulāciju. Izšķirieties, ir trīs varianti. Pirmais – jūs balsojat par to, kā šeit ir sadalīti 108,8 miljoni. Otrais – jūs šodien nenobalsojat, mērķsubsīdijas ņemam ārā, neatveram. Trešais variants, cienītie pašvaldību vīri, uz jūsu atbildību – jūs šeit 10–15 minūšu laikā iedodat savu priekšlikumu par 108,8 miljonu jaunu sadalījumu pa objektiem, par kuriem jūs garantējat. Bet kāda tad cita izeja vispār ir?

Priekšsēdētājs: Balsosim par trim priekšlikumiem. Es domāju, ka pietiks spriest. Reģistrāciju! Godājamie kolēģi, ir jau 20 minūtes pāri četriem. Mēs atkal vienu stundu spriežam, turklāt bez rezultāta, un beigās vēl izrādās, ka vēl kaut kur ir jāieliek komati un tad visiem pēkšņi viss kļūst skaidrs. (Zālē joprojām ļoti skaļas sarunas, satraukta atmosfēra.) Reģistrējušies 89 deputāti.

Biezā kungs, lūdzu!

J.Biezais: Es domāju, ka trešais priekšlikums nevarētu būt spēkā.

Priekšsēdētājs: To mēs noskaidrosim ar balsošanu. Tātad trīs balsojumi. Pirmais – par to, ka mēs... Praktiski divi balsojumi. Balsojums par 7.pielikumu. Ja tas nesaņem vairākumu, tad 7.pielikumu neapstiprinām. Mums ir šī rezerve – ko darīt ar šiem 108 miljoniem. Ja apstiprinām, tad apstiprinām. Praktiski viss, Zeiles kundze. Nekādus trīs balsojumus es te nesaskatu.

Godmaņa kungs, vai nepietiek jau motīvu! (No zāles dzirdama I.Godmaņa balss: “Par motīviem!”)

Man liekas, ka Kides kungs... Jā, nu beidzas. Te visu laiku bija par motīviem. Par vai pret. (Zālē liels troksnis.) Kides kungs, vai tiešām jūs domājat, ka tad, ja jūs kaut ko pateiksit, nobalsos citādi? Katrs jau ir izdomājis. Man liekas, ka...

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par 7.pielikuma akceptēšanu. Jā vai nē. Lūdzu rezultātu. Par – 69, pret – 5, atturas – 9. Jūs redzat ainu. Tie ir apmēram tie cilvēki, kas stāvēja pie mikrofona. Paldies.

Vai ir priekšlikumi no šā 7.pielikuma izslēgt kādu punktu? (Zālē arvien vēl liels troksnis, izsaucieni.) Ogre arī atsauc izslēgšanu. Ogre domā, ka tā vēlāk varēs vienkārši pārspēlēt. Es arī domāju, ka to būs daudz vieglāk izdarīt nekā tagad, turklāt daudz īsākā laikā.

Paldies, mēs esam apstiprinājuši 7.pielikumu. Mums paliek tikai 8.pielikums.

V.Zeile: Cienītie kolēģi, es pirms 8.pielikuma gribētu sniegt informāciju jūsu izlemšanai. Jūs ļoti labi saprotat, ka mēs esam nobalsojuši par valdības iesniegto budžeta projektu, bet ārpus šā budžeta izdevumu daļas ir palikušas ļoti daudzas aktuālas vajadzības. Tā ir kultūra, izglītība, tas ir enerģētikas jautājums pašvaldībās. Bet mums šajā situācijā vairāk līdzekļu, resursu nav. Lai tomēr uzliktu kaut kādas saistības sev un neaizmirstu aktuālās vajadzības, mēs esam sagatavojuši sarakstu, kurā iekļautas ļoti neatliekamas vajadzības, kuras šobrīd mēs nevaram apmierināt, bet kuras mēs varētu cerēt apmierināt, ja budžets pildīsies pozitīvi. Tad augusta beigās, 1.septembrī varētu sagatavot iespējamos budžeta grozījumus.

Bez šā saraksta, kas man ir iedots, vēl pie dotācijas kultūras un mākslas izdevumiem ļoti lūdz avīze “Elpa”, un to atbalsta arī Vides aizsardzības komisija.

Lūdzu, paskatieties šo sarakstu un padomājiet, vai mēs to akceptēsim kā 8.pielikumu mūsu budžetam vai vispār atstāsim sev zināšanai ārpus budžeta.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, man diemžēl jāizmanto šis mikrofons, jo te esmu dubultlomā. Gribēju tikai jūs informēt par to situāciju.

Ievērojiet, ka ar necilo 13.numuru ir tāds pants, kā… drusku nepareizs formulējums… Pareizi būtu: “Augstākajai padomei valsts vizīšu nodrošināšanai atbilstoši pieņemtajiem starptautiskajiem protokoliem.” Šī summa nav iekļauta valsts budžetā, kaut gan tika lūgta, jo šī summa sadalās pa ļoti daudziem Latvijas resoriem, ministrijām un tamlīdzīgi, taču maksātājs un pasūtītājs ir Augstākā padome. Mums jau šovakar ir jānosūta telegrammas, lai attiecīgie valstu vadītāji uz Latviju negatavojas braukt, ka mēs diemžēl atceļam šos braucienus. Tāda ir situācija. Ja Latvijai šīs vizītes nav vajadzīgas, mums tas jāizlemj plenārsēdē un ar pilnu atbildību par to jāpaziņo. Šo summu ir izkalkulējuši dažādi resori, ministrijas. Darbi jau ir uzsākti. Ja mēs to atstājam aiz borta, mums principiāli ir jālemj par turpmāko Latvijas valsts statusu. Un nav arī jāgaida, ka mūsu valsts delegācijas vai vadītājus aicinās uz ārzemēm pretvizītē. Par to es gribēju jūs informēt, jo Augstākā padome ir uzticējusi man šo vizīšu organizēšanu. Tā nu mans pienākums jums paziņot, ka nekāda organizēšana turpmāk nenotiks, tā tiek pārtraukta. Ar šo vakaru.

V.Zeile: Es gribētu sniegt paskaidrojumu šajā lietā. Tiešām Augstākās padomes vadība visu laiku budžeta apspriešanas gaitā šo savu prasību, tiklīdz kļuva zināms, ka Dānijas karaliene ir devusi jāvārdu braukt uz Latviju, uzturēja. Bet, ņemot vērā nervozo situāciju, kāda mums bija šajā nedēļā, mēs to apzināti nevarējām likt vēl papildus tiem izdevumiem, kas bija. Tas pašreiz ir uz jūsu sirdsapziņas. Mēs varētu nobalsot par šo izdevumu iekļaušanu, jo mums nav atpakaļceļa, tā ir politiska lieta, tas ir mūsu starptautiskais prestižs. Un ieņēmumu daļā peļņas nodoklī – plus 35 miljoni. Un šo jautājumu nosegt.

Priekšsēdētājs: Turklāt es gribētu paskaidrot, ka šeit nav runa par… Te Zeiles kundze drusku vienkāršoti to pateica. Šeit nav runa par Dānijas karalienes vizīti. Runa ir par 1992.gada otrā pusgada pārējo vizīšu sagatavošanu. Te ir kapitālieguldījumi. Šeit ir viss, kas nepieciešams. Tas ir arī nākamajam pusgadam un tā tālāk. Šeit nav runa par vienu vizīti vai par vienu karalieni, vai par vienu prezidentu.

Par šo pašu jautājumu laikam Gorbunova kungs! Lūdzu.

A.Gorbunovs: Godājamie kolēģi! Maza replika. Es ļoti lūgtu nenosaukt valstu vadītājus šajā sakarā. Tur ir konkrēts formulējums un nav jāsaista ar konkrētas valsts vadītāju. Tad ir starptautisks skandāls, ja mēs šeit sākam tā apspriest.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl gribētu kolēģiem vienu repliku. Mums ir projektā likums par peļņas nodokli. Kā jau Grūbes kungs teica, es vēlreiz varu apstiprināt – atgriezīsimies pie tā.

Vēl, lūdzu, par 8.pielikumu? Pirmā laikam bija Čepānes kundze. Lūdzu.

I.Čepāne: Cienījamie kolēģi! Varbūt jūs pievērsāt uzmanību tam, ka, apspriežot likumprojektu par budžetu, “zaļie” šoreiz uzstājās ārkārtīgi maz un ļoti savaldīgi. Konkrēti Emša kungs, saprotot, ka pie pašreizējā budžeta mēs nevaram pretendēt, kā daži saka, uz klasiska tipa valsts budžetu vides aizsardzībā. Bet es jūs ļoti lūdzu saprast, ka visā pasaulē, Eiropā viens no ekoloģiskās situācijas uzlabošanas priekšnoteikumiem ir ekoloģiskā izglītība. Tāpēc es gribētu 8.pielikuma 1.punktā iekļaut arī avīzi “Elpa”. Avīze nekādā gadījumā nav Latvijas Zaļās partijas vai Vides aizsardzības kluba avīze. Tas ir nepareizs traktējums. Es vēlreiz ļoti lūdzu jūsu atbalstu šajā jomā. (Zālē atkal sarunas, starpsaucieni.)

Priekšsēdētājs: Man ļoti grūti pēc kārtas tagad nospriest, bet laikam dosim vārdu Buķeles kundzei, pēc tam – starpbrīdis.

E.Buķele: Manī zināmu neizpratni rada 17. un 18… 16. un 18.pants. Es visnotaļ saprotu nacionālo kultūras biedrību tendenci pievērsties repatriācijas organizēšanai. Man tikai nav skaidrs, vai tas ir jāfinansē no Latvijas valsts budžeta. Manuprāt, mums nav ietverta nekāda palīdzība invalīdu biedrībām vai kādām citām organizācijām. Ko jūs par to varat teikt?

V.Zeile: Es varu dot šādu komentāru. Priekšlikums nāca no Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijas, konkrēti – no deputāta Ābiķa, kurš ļoti daudz nodarbojas ar šīm lietām. Viņš uzskata, ka, pirmkārt, neviena valsts institūcija ar repatriācijas lietām nenodarbojas, otrkārt, konkrētus projektus ir iesniegušas tieši šīs divas biedrības – Ukraiņu un Krievijas biedrība. Tur ir sīki, pat minot uzvārdus, nosaukti tie, kas stāv rindā, lai repatriētos, kas ir vajadzīgs. Viņiem vienkārši mazliet organizatoriski jāpalīdz.

E.Buķele: Zeiles kundze, es jūs saprotu, bet vai tas ir jāfinansē no Latvijas valsts budžeta?

V.Zeile: Kolēģi, es jums nododu izspriešanai, es nevarēju viena vai kopā ar komisiju izlemt. Tur bija oficiāls deputātu pieprasījums iekļaut vispār budžeta finansējumā. Mums to neizdevās iekļaut budžeta finansējumā, mēs iekļāvām šajā sarakstā.

Priekšsēdētājs: Pārtraukums 30 minūtes.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Laiks atsākt darbu. Esam apstājušies pie nelaimīgā 8.pielikuma, tas ir, nenomedītā lāča ādas. Kādi būtu ierosinājumi?

Cilinska kungs, lūdzu!

E.Cilinskis: Es domāju, ka 8.pielikums šobrīd mums nedeg un tas arī ir nepietiekami sagatavots, tādēļ nezinu, kas ir jādara ar 13.pozīciju, tāpēc par to nerunāšu. Es ierosinu 8.pielikumu kopumā no izskatīšanas noņemt, nodot izskatīšanai pastāvīgajām komisijām un sagatavot pēc atvaļinājuma.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Es tikko runāju ar finansu ministru Siliņa kungu par 13.pozīciju. Vienojāmies, ka vismaz pagaidām neatliekamus maksājumus kārtosim no attiecīgo ministriju budžetiem, kurus esam it kā apstiprinājuši, bet vēlāk, ja mums izdosies šie grozījumi budžetā sakarā ar peļņas nodokļa grozījumiem, varēsim lemt atkārtoti.

Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Cienītie kolēģi, es jums atkārtoti paskaidroju, ka 8.pielikums tika sagatavots deputātiem kā informatīvais materiāls par to, kas palicis ārpus budžeta. Akceptēt to kā pielikumu nobalsojot vai neakceptēt, tā ir jūsu darīšana.

Priekšsēdētājs: Tātad ir deputāta Cilinska ierosinājums. Viņu atbalsta, kā es sapratu, deputāts Grūbe. Un šis ierosinājums ir vispār pašlaik šo 7. un 8.pielikumu neizskatīt kā finansiāli nepamatotu, jo tam nav naudas seguma un šobrīd būtu vieglprātīgi to lemt. Tātad ir ierosinājums balsot par šā pielikuma noņemšanu no izskatīšanas.

Lūdzu, reģistrēsimies. Deputāta Cilinska priekšlikums ir radikālākais priekšlikums.

 

No zāles: Lūgums ļaut izteikties pirms balsošanas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies.

J.Škapars: Cienītais priekšsēdētāj, es domāju, ka…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies.

J.Škapars: Lūgums ļaut izteikties pirms balsošanas.

Priekšsēdētājs: Nav nekādas balsošanas, godājamie kolēģi. Reģistrēsimies. Mums taču jāzina, cik šeit esam zālē. Rezultāts: reģistrējušies 79 deputāti.

Pirmais bija Škapara kungs, pēc tam – Celmiņa kungs, kā man liekas. Lūdzu.

J.Škapars: Tas ir jautājums, par kuru mēs jau iesākām šorīt runāt. Proti, mēs ar vieglu roku gribam nosvītrot šos kultūras izdevumus. Praktiski tas nozīmē, ka tādus izdevumus kā žurnāli “Māksla”, “Karogs” mēs likvidēsim, jo paši izvilkt dzīvību tie šobrīd nav spējīgi. Tie tika finansēti, tika atbalstīti. Tāpēc es vēlreiz saku: ja mēs tā ar vieglu roku nobalsosim par to, šie izdevumi praktiski ies bojā. Tas ir viens.

Otrkārt, par procedūru. Mēs tomēr bijām grupa deputātu, tajā skaitā arī es, kas iesniedzām šajā jautājumā savu priekšlikumu. Un es domāju, ka mums tomēr vajadzētu ievērot elementāru demokrātiju. Ja apspriedes gaitā, tas ir, šorīt, jau tika iesniegts priekšlikums, to tomēr vajadzētu zālei izdalīt. Tāda kārtība, ka atsevišķi mūsu kancelejas darbinieki izšķir, vai izplatīt to vai ne, sāk ieviesties un ir visai nepatīkama.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, par šo izplatīšanu. Te laikam ir kāds pārpratums, jo šodien tika izplatīti visi, absolūti visi pieteikumi, ko iesniedza. Te laikam ir kāda tehniskas dabas kļūme. Ā, es atvainojos, man Līgotņa kungs paskaidro, ka tas nebija priekšlikums pie budžeta, bet bija vienas deputātu grupas politisks vai kāda cita rakstura paziņojums. Tā ka šeit ir cita kārtība, par to tik tiešām lemj atsevišķi. Tas bija Demokrātiskā centra grupas deputātu paziņojums, nevis priekšlikumi pie budžeta. Tā kā tas bija atsevišķs darba kārtības jautājums, to arī atsevišķi pavairo. Tā nu diemžēl šīs grupas pārstāvju pretenzijas ir liekas.

Lūdzu, Celmiņa kungs!

J.Celmiņš: Es gribētu vērst visu deputātu uzmanību uz vienu momentu, kas ir 8.pielikumā. Tas ir 5.punkts – Brāļu kapu restaurācija. Ja mēs tā paskatāmies, tad tomēr šis ir kultūras piemineklis, mūsu nacionālais lepnums. Katras tautas un arī katras ģimenes pienākums ir neatkarīgi no materiālajiem apstākļiem tomēr kopt savus kapus. Un vēl. Es gribu teikt, ka Finansu ministrija, izslēdzot visus kultūras pieminekļus no budžeta, faktiski ir pārkāpusi likumu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, kurā ir teikts, ka valsts no budžeta iedala līdzekļus to pieminekļu aizsardzībai, kurus nav iespējams saimnieciski izmantot. Un man būtu ierosinājums. Tas būtu mūsu svēts un goda pienākums, apspriežot šo budžetu, atrast 5 miljonus Brāļu kapiem. Kaut vai paņemsim tos no Iekšlietu ministrijas Informācijas departamenta vai arī meklēsim kopīgi citas iespējas, bet Brāļu kapiem līdzekļi jāatrod.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tikai precizējums pie Celmiņa kunga informācijas: departaments netiek parādīts atsevišķā ailē. Ja runājam par kādu ministriju kopumā, tas ir noslēpumā tīts.

Lūdzu, Grūbes kungs! Pēc tam – Selecka kungs.

G.Grūbe: Es arī atbalstītu Celmiņa kunga izvirzīto priekšlikumu par Brāļu kapu restaurāciju, par 5 miljoniem. Man ir konkrēts ierosinājums samazināt Ministru padomes rezervi par 5 miljoniem un paredzēt Brāļu kapu restaurācijai 5 miljonus. Bet par pārējo šo 8.pielikumu es gribētu protestēt, jo arī Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija iesniedza pretenziju par to, ka netiek investētas zemnieku saimniecības. Ja gribam balsot par 8.pielikumu un ja kāds vēlas balsot par šo 8.pielikumu kopumā, tad ir vajadzīgi arī 500 miljoni zemnieku saimniecību investēšanai. Un lūdzu to papildus iekļaut šajā 8.pielikumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Selecka kungs!

V.Seleckis: Cienījamie kolēģi! Pirmām kārtām es gribu pievērst jūsu uzmanību 1.punktā minētajam, par ko jau nupat arī atgādināja un runāja Škapara kungs. Ja šajā brīdī nepabalstīsim šos žurnālus un avīzes, tie izjuks, nesagaidījuši to laimīgo brīdi, kad budžetā ienāks papildlīdzekļi. Ar to ir jārēķinās, un tāpēc ir bijusi prasība tūlīt pat atvēlēt šo ļoti nelielo summu – 3 miljonus.

Un tagad par to paziņojumu. Tas nebija nekāds politisks paziņojums, tas bija paziņojums, kas saistīts ar šo pašu budžeta lietu. Un, proti, mēs lūdzām izskatīt mūsu priekšlikumu par to, lai šie izdevumi tiktu iekļauti budžetā un finansēti. Tas bija viss. Un parakstījušies tur bija pieci deputāti, kuri gan ir apvienojušies šajā Demokrātiskā centra grupā. Un es gribu pateikt to, cienījamie kolēģi: ja šoreiz kanceleja vai arī sēdes vadītājs nolemj mūsu paziņojumu nepavairot, tad nākamajā dienā tas pats var notikt ar jums. Tā ir vienkārši brīvības un deputātu tiesību ierobežošana. Pret to mums visiem vienoti vajadzētu kategoriski nostāties un vērsties. Tā nedrīkst būt attiecībā ne pret vienu deputātu.

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs, Dozorceva kungs un Laķa kungs.

J.Kinna: Es vienkārši gribētu izteikt nožēlu gan par Apvienotās budžeta komisijas, gan par visas mūsu Augstākās padomes darbu budžeta jautājumā, jo, ja jau mēs nevarējām atrast no visa mūsu drausmīgā miljarda 5 miljonus Brāļu kapu restaurācijai, tad maza jēga ir vispār skatīt šo budžetu un iesniegt kaut kādus ierosinājumus. Mēs vienkārši akli atbalstījām to, ko iesniedza valdība. Un tāpēc es atbalstu Grūbes kunga priekšlikumu un lūdzu to likt uz balsošanu, bet par pārējo pielikumu, protams, es nevaru atbalstīt to.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vienīgi vēl skaidrojums sakarā ar Selecka kunga uzstāšanos. Saskaņā ar mūsu noteikumiem piecu deputātu paziņojums nav jāpavairo un jāizdala. Ir vajadzīgs 20 deputātu parakstīts paziņojums, lai tas tiktu pavairots. Visi šādi priekšlikumi un ieteikumi jāiesniedz komisijai, un tad tie tiek pavairoti. Tā ka lūdzu Demokrātiskā centra grupu un visas pārējās deputātu grupas ievērot mūsu pašu radītos noteikumus!

Lūdzu, Dozorceva kungs!

V.Dozorcevs: Varbūt tieši tā ir. Varbūt vajadzēja savākt 20 parakstus. Bet gribu runāt par kaut ko citu, pavisam kaut ko citu. Es nevaru saprast, kas te notiek. Viens cilvēks no sekretariāta izšķir, ka priekšlikums, kas nāk no deputātiem, no deputātu grupas, ir politisks paziņojums, vairāk nekas. Un tikai tādēļ šim priekšlikumam neatvēl nekādu perspektīvu, lai gan priekšlikums bija grozīt vienu budžeta pantu. Es nevaru saprast, kas te notiek. Man liekas, ka sēdes vadītājs un arī sekretariāts ir aizmirsis kādu pavisam svarīgu lietu – ka vēl priekšā stāv balsošana. Un vēl jāsavāc nepieciešamais balsu skaits – 61 vai cik tur vajag – par budžetu kopumā. Man liekas, ka ne sēdes vadītājs, ne sekretariāts nedrīkst spēlēties un riskēt ar savu toni un komentāriem, jo tad tā ir krievu “ruļetka” un vairāk nekas. Vēl jāsavāc balsis.

Es tomēr pieprasu apspriest šo priekšlikumu, jo skaidrs, ka šodien neatrisināsim šo problēmu. Parlaments uzlika krustu visiem kultūras izdevumiem! Jūs tikai padomājiet, kas rītdien notiks Preses namā! Kopš tā laika, kad to pārņēma ar omona spēkiem, tas būs otrais trieciens, vairāk nekas. Jau tagad tipogrāfija neizdod četrus numurus, jo tie nav apmaksāti.

Priekšsēdētājs: Laķa kungs, lūdzu! Pēc tam Ozola kungs un tad – Muciņa kungs.

P.Laķis: Cienījamie kolēģi! Tikai maza uzziņa: es atvainojos par tām drukas kļūdām, kas te ir diezgan daudz šajā nelielajā tekstā. Čaka kopotie raksti, 2.sējums apmaksāts, tas nav Balabakins, bet Balavkins un tā tālāk. Tas būtu vēl sīkums. Es tikai gribēju jūs mazliet informēt par konkrētām lietām, par vienu otru pozīciju. Ir saņemts Broces izdevuma 1.sējums. Tas ir iespiests Pēterburgā visiem zināmajā “Auroras” tipogrāfijā, kvalitāte, es domāju, ir pietiekami laba, tā nav Holandes izdevniecība un tomēr… Šā izdevuma pašreizējā cena ir 428 rubļi. Pēc diviem mēnešiem tas būs apmēram 500, es neesmu finansists, rubļu. Es vienkārši aicinu padomāt par to situāciju, kas veidojas, jo žurnāla “Māksla” viena numura pašizmaksa šobrīd ir apmēram 128 rubļi. Tas ir bez honorāriem un bez visām citām pārmērībām. Kāpēc? Atbilde, pirmkārt, kolēģim Cilinskim. Tas ir komisijā jau izskatīts, tie ir Kultūras ministrijas, varētu teikt, krietni apgriezti priekšlikumi, kas ir izskatīti mūsu komisijā. Tā ka šeit nav ko pielikt vai atņemt. Tā ir tīri empīriskā lietas puse. Visiem šiem izdevumiem, kas šeit ir ielikti, ir zināms pamatojums, ekspertīze. Ja kāds tam netic, var griezties pie mums komisijā un to saņemt.

Es gribētu pateikt tikai vienu. Labi, mēs principā necerēsim, ka šīs izdevniecības un žurnāli saņems šīs dotācijas. Tie ir dažādas kvalitātes, dažāda līmeņa. Bet, ja mēs šodien pārtrauksim visu šo izdevumu darbību 3 miljonu dēļ, man, godīgi sakot, īsti negribas parakstīties šeit apakšā. Ja runa būtu par lielām summām, tad tā būtu viena lieta. Bet, ja mēs runājam par 3,2 miljoniem, labi, atmetīsim vienu daļu “Zinātnei” nost, tad ir 4 miljoni visām izdevniecībām. Var kaut kā atlikt Filharmonijas kapitālo remontu, ar Arsenālu cienījamie kolēģi paši var iepazīties. Kas attiecas uz šiem objektiem, tad kritiskā stāvoklī jūsu zināšanai šobrīd Latvijā ir 28 nozīmīgi kultūras objekti. No šiem 28 mēs atstājām divus – Brāļu kapus un Kokneses pilsdrupas. Kopumā tas ir 8 miljoni. Man vienkārši ir mazliet kauns par tik niecīgu summu runāt, bet tāda ir reālā situācija. Šajā gadījumā man (tas nav komisijas vārdā, bet personiski) pietiktu ar to, ja šodien cienījamais finansu ministra kungs, zinot mūsu situāciju, varētu garantēt, ka vismaz šajās pozīcijās līdzekļus mums ir izredzes saņemt septembrī. Tad mums ir vērts par šo papīru balsot. Ja šādas garantijas nav, tad plēšam to kopā un metam tur, kur pārējos!

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Es atvainojos Ozola kungam un Muciņa kungam, bet situācija ir tāda: ja mēs gribam pozitīvi risināt šo 8.pielikumu, tas ir, nevis noraidīt to, bet kaut kādā veidā risināt daļēji, nesākot atkal pārdalīt to, par ko mēs jau esam te nobalsojuši, mēs varētu uz mirkli paņemt atpūtas pauzi, neejot ārā no zāles un nepārtraucot plenārsēdes darbu, un izskatīt 796.dokumentu. Tas ir likums “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 20.decembra likumā “Par peļņas nodokli””. Ja mēs šo likumprojektu pieņemam un nobalsojam arī par lēmumu par tā spēkā stāšanās kārtību, tad mums atrodas finansējums 8.pielikuma lielākajai, būtiskākajai daļai. Protams, tas nekādā gadījumā neatrisina visas problēmas, bet tīri finansiāli šīs problēmas risinājums būtu atrasts, jo jūs paši saprotat, ka šīs uzstāšanās ir diezgan nerezultatīvas. Pagaidām šim 8.pielikumam nav naudas seguma, ja nepārdalām iepriekš sadalīto. Katrs var atrast kādu tautsaimniecības jeb pārvaldes sfēru, kur, kā viņš uzskata, var kaut ko noņemt nost. Taču tūlīt celsies kājās tās nozares komisijas pārstāvis, kas teiks, ka tas tā nav, ka jāņem citur nost. Ar to mums visa diskusija beigsies.

Godājamie kolēģi, vai varam vienoties par šādu, tā teikt, eksperimentu? Zeiles kundze, kādas ir jūsu kā Apvienotās budžeta komisijas priekšsēdētājas domas šajā jautājumā?

V.Zeile: Cienījamie kolēģi! Es patiešām esmu ļoti priecīga, ka mēs sākam principiāli un gudri spriest par budžetu. Budžets ir kā svari, kur katrā pusē pluss dod arī iespēju papildus finansēt. Ja mēs izskatām peļņas nodokli, mums kaut kāda summa papildus ienāks budžetā un to mēs varam operatīvi, neizejot no zāles, labot un šīs ļoti akūtās vajadzības papildus iekļaut budžetā, bet mums līdz šim nebija iespēju papildus kaut ko iekļaut, jo mēs vakar visu dienu nodebatējām tikai par to, lai atrastu budžeta deficīta segšanas avotus 1,6 miljardu rubļu apmērā saskaņā ar valdības iesniegto projektu. Neviens mums, kā saka, nebija devis tiesības graizīt iekšēji šīs ministrijas izdevumu daļu, kaut gan es jau vienreiz jums teicu, ka, izskatot ministriju konkrēti, bez šaubām, var kaut ko atrast, bet tas vairs nebija mūsu uzdevums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie kolēģi! Grūbes kungs, jūs gribat kaut ko piedāvāt?

G.Grūbe: Jā. Es varētu piekrist, ka izskata peļņas nodokli, tur man nekādu pretenziju nav, bet nekādi nevaru piekrist, ka šis 8.pielikums šādā tekstā, kāds tas ir pašreiz, būtu pieņemams pilnīgi…

Un šeit atkal sāksim to pašu kašķi, es atvainojos par rupjību, ko iesākām. Tāpēc man ir priekšlikums izskatīt peļņas nodokli, bet balsot tikai par 5.punktu. Es varētu neuzturēt prasību šo summu izņemt no Ministru padomes rezerves fonda, bet ir nepieciešams no šā peļņas nodokļa daļu piešķirt Brāļu kapu restaurācijai. Tad es varētu piekrist, mums nekādu domstarpību nebūtu. Pretējā gadījumā es uzturu prasību par 500 miljoniem zemnieku saimniecību investīcijām un prasību par to, ka šajā sarakstā nav iekļauta prasība par Zemessardzes papildu investīcijām.

Priekšsēdētājs: Paldies, Grūbes kungs, bet situācija ir tāda, ka jūs piekritāt, ka mēs uz mirkli apturam budžeta izskatīšanu, ne uz mirkli, bet uz kādu laiku, rodam iespēju hipotētiski rast papildu ienākumu avotus budžeta izdevumu daļas segšanai.

V.Zeile: Cienītie kolēģi, vēl tikai viena replika. 8.pielikuma uzdevums nebija apkopot visu ministriju papildu finansēšanas pieprasījumus. Tas ir atspoguļots valdības iesniegtajā projektā, kur ir ailīte “pieņemtais budžeta projekts”, blakus ailīte – “ministriju pieprasījumi”. Mēs šeit pēc vakardienas diskusijām un kolēģa Laķa uzstāšanās tiešām pievērsām uzmanību tikai šiem ļoti aktuālajiem un nepieciešamajiem kultūras izdevumiem.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, es domāju, ka šeit būtu pareizāk visu atrisināt ar balsošanu, nevis ar pierunāšanu.

Lūdzu, reģistrēsimies. Balsosim par to, ka mēs apturam budžeta izskatīšanu otrajā lasījumā, lai varētu pieņemt peļņas nodokļa likumu. Lūdzu rezultātu. Šobrīd ir reģistrējušies 87 deputāti. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par to, ka apturam budžeta izspriešanu otrajā lasījumā, lai apspriestu peļņas nodokļa grozījumus. Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu. 62 – par, 6 – pret, 7 – atturas.

Skatām peļņas nodokli. Lūdzu ziņotāju tribīnē. Vai mums ir ziņotājs par peļņas nodokli? Kodoliņa kungs, lūdzu!

A.Kodoliņš: Cienījamie deputāti, 796.dokumentā ir apkopots gan likuma projekts, gan lēmums par spēkā stāšanos, gan arī deputātu priekšlikumi. Manuprāt, pēc būtības būtu jāizskata šie deputātu priekšlikumi. Tikai gribu lūgt, lai izskatīšana sāktos ar trešo priekšlikumu, kas ir pēc būtības vispārīgāks un atkarībā no tā zināmā veidā atkrīt vai neatkrīt pārējie priekšlikumi. Tātad vajadzētu sākt ar deputāta Godmaņa priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Jā. Tad ziņojiet, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Komisija uzskatīja šo deputāta Godmaņa priekšlikumu par vērā ņemamu. 10.pantā iestrādāta attiecīgā redakcija, kurā ņemts vērā šis priekšlikums.

Komisija atbalsta arī deputāta Grūbes priekšlikumu, bet, tā kā balsošana bija vakar, tekstā “vairumtirdzniecība” ir atstāta nemainītā redakcijā, bet komisijas viedoklis ir tāds, ka šis priekšlikums ir respektējams. Mēs konsultējāmies arī ar Finansu inspekcijas cilvēkiem. Ja mēs šādu terminu atstāsim, tik un tā notiks izvairīšanās no nodokļa maksāšanas, jo vairumtirdzniecības uzņēmumu mums vienkārši vairs nebūs: tie kļūs vai nu par mazumtirdzniecības uzņēmumiem, vai arī par rūpniecības uzņēmumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Selecka kungs!

V.Seleckis: Paldies, Krastiņa kungs. Cienījamie kolēģi, es domāju, ka tas priekšlikums, ko izteica deputāts Godmanis un kas te ir iestrādāts, praktiski nosvītro lielu daļu no visa tā, ko vakar iecerējām šajā likumā ietvert. Tāpēc domāju, ka tas nekādā gadījumā nav pieņemams un šis papildinājums būtu ņemams laukā. Ienākumi, kurus mēs gribējām panākt, nepalielināsies. Arī tas efekts, ko gribējām panākt, lai tiktu vairāk sekmēta ražošana, nevis tikai tirdzniecība, ir nesekmīgs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēl par šo! Grūbes kungs bija nākamais.

G.Grūbe: Man te ir vakardienas priekšlikums – vai nu svītrot vairumtirdzniecību, vai attiecināt uz visu tirdzniecību. Pašreiz šī daļa, it sevišķi, ja bāzes arī tirgojas, ir tiktāl saputrota, ka tomēr vajag konceptuāli izšķirties: vai nu apliekam visu tirdzniecību, vai neapliekam ar šo papildu normu, bet izcelt tikai mazumtirdzniecību vai parasto... vai vairumtirdzniecību, es domāju, ka šis jautājums tomēr nav nošķirams. Tāpēc arī mans priekšlikums ir par to izšķirties vēlreiz, ja gribam visu tirdzniecību aplikt ar 45 procentiem. Labi, tad izšķirsimies par to! Bet nešķirojot vairumtirdzniecību no mazumtirdzniecības. To reāli nav iespējams izdarīt.

Priekšsēdētājs: Muciņa kungs, pēc tam – Kinnas kungs. Godājamie kolēģi, varbūt varat minēt jaunus argumentus, jo vakar ļoti ilgi diskutējām par šo jautājumu. Visiem ir absolūti viss skaidrs. Ja te ierosina atkārtotu balsošanu, tad varam balsot, bet vakar te bija stundām garas diskusijas par šo jautājumu.

Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Es varu tikai pabrīnīties par to, kādā veidā deputāts Godmanis ir radis atbalstu Ekonomikas komisijā un apgriezis pilnīgi ar kājām gaisā tos balsojumus, ko mēs vakar izdarījām. Protams, šeit var strīdēties, starp Grūbes kunga priekšlikumu un to ir zināmas problēmas, bet visādā ziņā tad, kad vakar pirms mana priekšlikuma tas no rīta tika apspriests Ekonomikas komisijā, Finansu inspekcijas atbalstu tas guva. Viņš teica: “Mēs varam izkontrolēt, un mums nav problēmu izkontrolēt.” Un mēs atradām tādu redakcionālu ierakstu, lai šī iespēja izkontrolēt būtu. Mēs atkal aizmirstam, ka Ekonomikas komisijai, nevis Likumdošanas komisijai jānodarbojas ar to, lai dzītu uzņēmējus ražošanā, nevis tirdzniecībā.

Tad, kad jūs šeit vakar runājāt kopā ar Rītiņa kungu, Kalniņa kungu, Ekonomisko reformu ministrijas pārstāvjiem, tad jūs runājāt par milzīgām koncepcijām un tā tālāk. Bet, kad tās koncepcijas ir jārealizē praktiski, tad jūs pārvēršaties par privāto banku lobijiem. Es, protams, necenšos šeit apgalvot, cik katram no mums ir šo akciju kabatā, un tādēļ varbūt parādās šādi balsojumi, bet es pastāvu uz to, ka ir noteikti jāatgriežas atpakaļ pie tās redakcijas, kāda bija vakar, kad balsojām, ka visām bankām neatkarīgi no tā, kāds īpašums ir to pamatā – valsts, jauktais vai privātais, ir jābūt paaugstinātam – 45 procentu – peļņas nodoklim. Tas nav smags darbs un nav saistīts ar lieliem kapitālieguldījumiem.

A.Kodoliņš: Es tikai gribēju pateikt, Muciņa kungs, ka mums Latvijā nav nevienas privātās bankas. Nevienas! Visās bankās ir valsts īpašums. Visas pašreizējās komercbankas ir ar valsts īpašumu un maksā 45 procentu likmi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Es atvainojos ziņotājam, varbūt es kaut ko nesaprotu, jo es vakar nevarēju piedalīties plenārsēdē, bet man nav skaidrs Godmaņa priekšlikums: kurā vietā 786.dokumentā tas ir atspoguļots, vai kā tas tiks atspoguļots? Vienkārši tagad pirmajā daļā…

A.Kodoliņš: Pirmajā daļā teikts, ka mums ir divas likmes – 35 procentu un 45 procentu likme. Un otrajā daļā teikts, ka šīs likmes neattiecas uz fizisko personu uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, kurās ir tikai fizisko personu īpašums. Tur visos gadījumos ir 25 procentu likme. Kas tur ko nesaprast!

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs, varbūt tiešām jūs individuāli konsultējieties. Mēs vakar… Visiem pārējiem ir skaidrs, par ko ir runa. Bukas kungs un Punovska kungs.

S.Buka: Nē, es domāju, ka Punovskis būs pirmais.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Punovska kungs!

A.Punovskis: Kodoliņa kungs, man tāds pavisam naivs jautājums par likumprojekta 1.panta otro daļu. Es saprotu tā: trīs vīri apvienojas un iztaisa vienu uzņēmumu, viņi maksā 25 procentus, jo tur ir tikai viņu privātā manta. Bet, ja šādi divu veidu uzņēmumi izveido kopuzņēmumu, kas sastāv no privātā kapitāla, tad kāds nodoklis tiek maksāts?

A.Kodoliņš: Arī 25 procenti, jo arī šajā gadījumā it tikai privātais īpašums, tikai privāto personu īpašums.

A.Punovskis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bukas kungs!

S.Buka: */Vai tomēr uz šodienu ir kaut kādi aprēķini? Kas notiks ar banku kredītiem, ar to līmeni pēc peļņas nodokļa paaugstināšanas līdz 45 procentiem? Latvijā šodien bijušo Padomju Savienības republiku vidū ir visdārgākais kredīts, sauksim to tā – visdārgākais banku vidū. Kā jūs domājat, kas notiks ar šiem kredītiem tālāk, kas varēs ņemt kredītu par tik milzīgi lieliem procentiem? Lauksaimnieki vai kādi citi? Jā, Latvijā nav tīru privātbanku, bet ir vesela rinda banku, kur nav valsts kapitāla daļu. Šeit Kodoliņa kungam nav taisnības, es varu nosaukt 5–6 bankas, kurās valsts kapitāla nav./

A.Kodoliņš: Kuras tās būtu? Es, piemēram, nezinu…

S.Buka: */Lūdzu. Akciju komercbanka “Dālderis” – 5 miljonu rubļu statūtu fonds, nav valsts kapitāla. Nākamā – akciju komercbanka “Union Baltik Bank in Riga”, nākamā – Latvijas Depozītu banka, nākamā – akciju komercbanka “Baltija” ar statūtfondu 103 miljoni rubļu./

A.Kodoliņš: “Baltijai” ir valsts kapitāls, to es precīzi zinu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Felsa kungs!

A.Felss: Manuprāt, runa bija par šo 25 procentu likmi. Žēl, ka nav klāt paša premjera. Es to sapratu tā, ka runa ir par tiem uzņēmumiem, kas ražo materiālās vērtības, un tiem šī atlaide varētu būt par 10 procentiem mazāka atskaitījumos nekā visiem pārējiem. No šīs redakcijas var saprast, ka šie 25 procenti attiecas gan uz bankām, gan uz naudas maiņu, gan arī uz visiem pārējiem. Vai es pareizi jūs sapratu?

A.Kodoliņš: Pilnīgi pareizi. Pašreizējā redakcija ir tieši tāda.

A.Felss: Nu, tad es nevaru piekrist tam.

Priekšsēdētājs: Gavrilova kungs un Budovska kungs.

A.Kodoliņš: Es tikai gribēju atbildēt deputātam Bukam. Viņš teica, ka Latvijā ir visdārgākais kredīts un kā viņš paaugstinās kredītu. Latvijā bankām ir viszemākais nodoklis, bet visdārgākais kredīts. Te ir atbilde. Nav tiešas funkcionālas sakarības starp nodokli un bankas kredīta procentu.

Priekšsēdētājs: Gavrilova kungs, Budovska kungs. Un tad, es domāju, mēs varam balsot par tiem grozījumiem, kas ir iekļuvuši likumprojektā pēc otrā lasījuma.

Lūdzu, Gavrilova kungs!

M.Gavrilovs: */Man ir jautājums, taču iespējams, ka tas būs retorisks. Mēs ceļam likmes peļņas aplikšanai ar nodokli, un galvenais mūsu mērķis ir iegūt šo pusmiljardu aktuāliem izdevumiem. Mēs pārtraucām budžeta apspriešanu. Bet, Kodoliņa kungs, mēs esam ekonomisti un lieliski saprotam, ka, paaugstinot šo likmi, samazinām iniciatīvu. Vai ir aprēķini par to, ko iegūsim un cik zaudēsim no ienākumu masas, no peļņas bāzes, no kuras būs aprēķināmi šie procenti? Man liekas, ka, ņemot vērā krīzi, uz kuru ejam, kura turpinās, turpināsies un padziļināsies, ka šo likmju paaugstināšana samazinās nodokļu bāzi un mūsu budžetā būs mazāk ienākumu nekā pie agrākajām likmēm. Mēs saņemsim pat mazāk par to, par ko nodokļu ienākošajā daļā šodien jau nobalsojām./

A.Kodoliņš: Pirmkārt, es gribētu uzaicināt deputātu Gavrilovu ierasties uz komisijas sēdēm. Otrkārt, tieši tas bija tas apstāklis, kāpēc mēs atbalstījām deputāta Godmaņa priekšlikumu. Pirmkārt, lai nenotiktu attiecīgo kapitālu aizplūde un, otrkārt, lai veicinātu arī privatizācijas procesu. Īpaši tirdzniecībā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Budovska kungs!

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi, vakar, kad apspriedām šo jautājumu, mēs gribējām, lai precizē, ka banku darbībā ietilpst arī šie naudas mijēji. Un tas 786.dokumentā ir izdarīts. Taču piepeši ir parādījusies jauna sadaļa, tas ir, par 25 procentiem, un tur ir precīzi norādīts, ka tikai fizisko personu īpašums. Man tādā gadījumā ir jautājums. Teiksim, “Parex”… Es saprotu, ka tas ir fizisko personu īpašums. Līdz ar to faktiski tā ir lielākā… es pat nezinu, kā to nosaukt… naudas mijēja, kurai ar vienu šo rindkopu pietiks, lai visu laiku nemaksātu. Šajā sakarībā es gribētu lūgt atgriezties pie vakardienas dokumenta, tas ir, 784.dokumenta, kurš, man liekas, ir tuvāks īstenībai.

A.Kodoliņš: Pirmkārt, vai 25 procenti vakardienas dokumentā arī ir? Šeit jau ir tā vakardienas dokumenta nelaime, ka tajā vienā pantā ir divas pretrunīgas normas. Pirmkārt, vienā normā pateikts, ka 25 procenti attiecas uz fizisko personu īpašumu, bet otrā normā parādās 45 procenti. Turklāt ne vienā, ne otrā rindkopā nav norādīts, vai attiecas… kurā gadījumā kura norma tiek izslēgta.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, es ļoti atvainojos. Šī diskusija ir absolūti neauglīga. Pēc vakardienas lasījuma ir parādījusies jauna trešā daļa. Mums šeit ir jābalso, vai mēs to akceptējam vai neakceptējam…

J.Kinna: Kurā lasījumā?

Priekšsēdētājs: Vai mēs to akceptējam vai neakceptējam. Kinnas kungs, man jums arī jāsaka: nāciet, lūdzu, uz plenārsēdēm.

Tātad jautājumu nav. Ja mēs to akceptējam, tad ir cita spriešana: uz ko, bet, ja neakceptējam šo papildinājumu… Komisija to ir akceptējusi, bet nav plenārsēdes balsojuma.

A.Kodoliņš: Es atvainojos, šī daļa bija likumprojektā, apskatieties veco likumprojektu… Tā bija otrā daļa. Bija trīs daļas, un bija otrā daļa par 25 procentiem. (Zālē troksnis.)

Priekšsēdētājs: Es varētu palūgt sekretariātu vai arī kādu no kolēģiem, kam ir vakardienas dokuments, lai varētu izspriest un nekādu strīdu nebūtu. Paldies, Kramiņa kungs! (Zālē visi apspriežas.)

Godājamie kolēģi, šī norma vakardien bija otrā daļa un uz trešo lasījumu ir papildināta tikai ar vienu vārdu “visiem”. Vakardienas variantā nebija vārda “visiem”. Ja kāds var paskaidrot, ko šis vārds “visiem” groza, būtu ļoti labi.

A.Kodoliņš: Tas nozīmē, ka tiek pieņemts deputāta Godmaņa priekšlikums, par ko mēs šeit godīgi esam ierakstījuši un parādījuši.

Priekšsēdētājs: Man nav īsti skaidrs, Kodoliņa kungs, kāpēc deputātam Godmanim vajadzēja ierosināt papildinājumu, kurš jau tāpat ir likumā iekšā un atšķiras praktiski tikai ar vienu vārdu.

A.Kodoliņš: Tāpēc, ka šajā iepriekšējā redakcijā nebija skaidrs, kura norma ir izslēdzoša – 25 izslēdz 45 procentus vai otrādi. Tam ir jābūt precīzi pateiktam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tā, Cilinska kungs laikam bija pirmais. Lūdzu.

E.Cilinskis: Es tomēr saprotu, ka no otrā uz trešo lasījumu ir noticis… nu… ja ne konceptuāls grozījums, tad vismaz tāds grozījums, kas būtiski maina saturu pretēji tam, par kādu tika nobalsots. Komisija nebija tiesīga šādu grozījumu izdarīt. Vispirms ir jāatceļ vakardienas balsojums, un tikai tad mēs varam par jaunu balsot. Ja tur vakar bija nepieciešams redakcionāls labojums, teiksim, ka tie 25 procenti, izņemot bankas un tā tālāk, un tas būtu viss, tad būtu vakardienas balsojums ar vienu redakcionālu piezīmi, bet šādā veidā mēs nevaram akceptēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kinnas kungs, tad – Muciņa kungs.

J.Kinna: Man ir tāds jautājums. Sakiet, lūdzu, par cik samazinās ienākumi budžetā, ja pašreiz šie naudas mijēji maksā 35 procentus, ja vispār maksā, ja mēs viņiem nodokli samazinām uz 25 procentiem?

A.Kodoliņš: Dārgais Kinnas kungs! Neviens naudas mijējs nemaksā kā nodokli nevienu kapeiku, viņi visi ir jaunie uzņēmumi, kuri tādi ir vēl līdz šā gada beigām...Viņi nemaksā nevienu kapeiku. Lūk, kāda ir faktiskā situācija.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Muciņa kungs.

L.Muciņš: Man tomēr būtu priekšlikums izšķirties ar balsojumu, un centīšos arī atgādināt, ka pirmajā lasījumā runāju pietiekami skaidri par banku kapitāla aplikšanu ar paaugstinātu nodokli. Es nevienu vārdu neteicu, ka tur ir domāts kaut kāds valsts kapitāls. Otrajā lasījumā es jums iesniedzu rakstveidā. Man kā juristam bija pietiekami skaidrs šis formulējums. Ja ir banku darbība, apdrošināšanas darbība vai vairumtirdzniecība, tad neatkarīgi no īpašuma veida maksā 45 procentu nodokli. Ja kādam bija izdevīgi izdomāt to, ka tur ir kaut kāda neskaidrība un iekšēja pretruna, tad tā ir cita lieta. Bet, ja reiz premjers ir šādu priekšlikumu izvirzījis, tad man arī atliek korekti aicināt par to nobalsot. Es vienīgi aicinu balsot pret šādu Godmaņa priekšlikumu, ko pieņēmusi Ekonomikas komisija. Pēc būtības mēs vakar nobalsojām pilnīgi par kaut ko citu.

Priekšsēdētājs: Kalniņa kungs, lūdzu! Ekonomisko reformu ministrs Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš, ekonomisko reformu ministrs: Es, protams, nevaru piekrist tam, ka šajā redakcijā jāapliek ar 25 procentu likmi. Tātad privātais, vai tas ir ražotājs vai “Parex”, būs aplikts ar vienu likmi. Tas nebūtu taisnīgi nekādā ziņā. Tāpēc šeit korekcija nepieciešama. Korekcija varētu būt tāda: varētu būt divas standartlikmes – 45 procentu likme, kā šeit ir formulēts, kas saistās ar bankām, apdrošināšanu, tirdzniecību, un 35 procentu likme pārējiem. Tiem uzņēmējiem, kuru mantā ir tikai fizisko personu īpašums, šīs likmes samazināt par 30 procentiem. Kā vienā, tā otrā gadījumā. Un tad būs pareiza proporcionāla pieeja. Turklāt pie vairumtirdzniecības es liktu priekšā noņemt vārda daļu “vairum” un atstāt tikai “tirdzniecība”. Šajā gadījumā būtu arī papildu stimuls iet no valsts tirdzniecības uz privāto tirdzniecību. Paliktu divas likmes – 45 procentu likme un 35 procentu likme un privātkapitālam par 30 procentiem mazāka šī likme. Un viss.

Priekšsēdētājs: Kalniņa kungs, mazs precizējums. Es sapratu, ka jūs teicāt: “uz 35 procentiem”, nevis “par”.

A.Kalniņš: Jā, samazināt par 30 procentiem. Tas ir pie 32.panta.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Īsa replika. Godātie kolēģi, man īsti nav saprotama Godmaņa priekšlikuma būtība kontekstā ar viņa daudzkārt šeit plenārsēžu zālē izteikto viedokli, ka mums jāatceļ atvieglojumi, lai uzlabotu mūsu budžeta stāvokli, lai izpildītu Valūtas fonda ieteikumus. Bet šobrīd nez kāpēc, lai gan šobrīd šis “kāpēc” ir skaidri redzams, valdība nāk ar šādiem priekšlikumiem. Tieši valdība ir par to, lai mēs atvieglojumus attiecinātu uz, manuprāt, nepamatotām lietām. Es ierosinu kategoriski vērsties pret Godmaņa priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es gribu, lai visi kolēģi tomēr apskata 784.dokumenta 10.panta redakciju, atgriežas pie tā, par ko esam otrajā lasījumā nobalsojuši. Te tikai būtu precizējums, ka visas uzņēmējsabiedrības, kas nodarbojas ar banku darbību, ar ārzemju valūtas pirkšanu un pārdošanu, apdrošināšanas operāciju veikšanu, mazumtirdzniecību, apliek ar peļņas nodokli pēc 45 procentu likmes. Šeit tikai paliktu pretruna, tā, ko es ierosināju: vai ir šī “tirdzniecība” vai “mazumtirdzniecība”. Es piedāvāju tirdzniecība”, vārdu “mazumtirdzniecība” svītrot. Es uzskatu: ja apliek, tad visu tirdzniecību. Bet par to jums lemt. Es ierosinu atgriezties pie redakcijas, kas bija otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Tātad otrā lasījuma redakcija un papildus svītrot vārda daļu “vairum”.

Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Cienījamais Krastiņa kungs, kā arī Muciņa kungs! Vai jums nešķiet tā: lai mēs varētu balsot par Godmaņa kunga priekšlikumu, mums taču ir jānobalso par to, ka mēs atceļam vakardienas nobalsoto, jo citādi iznāk, ka mēs šeit spēlējam teātri.

Priekšsēdētājs: Jā, paldies, bet mēs vēl neesam tikuši pie balsošanas. Mēs vēl pagaidām spriežam par motīviem. Bet liekas, ka viss ir izrunāts...

Godājamie kolēģi, ir tomēr trešais lasījums, un mums ir savs lēmums par likumprojektu pieņemšanas kārtību. Trešajā lasījumā tiek balsoti tikai tie redakcionālie labojumi, kas ir iesniegti. Un tikai tajos pantos. Izņēmums, protams, pēc mūsu tradīcijas, ir svītrojumi. Es ierosinu par šo 10.panta redakciju nobalsot pēc tam, kad nobalsots par šā panta daļām. Ja nepieciešams, izdarīt svītrojumus. Citas izejas mums vienkārši nav.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Tātad 10.panta redakcija pēc 784.dokumenta. Mans priekšlikums ir pēc šā dokumenta balsot par visiem priekšlikumiem. Es personiski izvirzu priekšlikumu svītrot “vairum”, lai visa tirdzniecība būtu aplikta ar 45 procentiem. Iepriekšējos savus priekšlikumus es noņemu.

Priekšsēdētājs: Krūmiņa kungs, lūdzu!

R.Krūmiņš: Es varētu principā piekrist šim Grūbes kunga un arī citu kolēģu priekšlikumam par visas tirdzniecības aplikšanu ar 45 procentu nodokli, jo izkontrolēt, kur beidzas vairumtirdzniecība un kur sākas mazumtirdzniecība, praktiski ir neiespējami. Taču mēs šodien apspriedām jautājumu par tirdzniecības privatizācijas veikšanu un valdība mums prasīja papildu pilnvaras šajā tirdzniecības privatizācijā. Tagad mēs gribam tajā nozarē, kurā būs veicama šī privatizācija, uzlikt vēl papildu nodokļus. It sevišķi ņemot vērā to, ko Kalniņa kungs teica, samazināt attiecīgi privātajos uzņēmumos tikai par 30 procentiem šo daļu. Es negribu aģitēt ne par vienu, ne otru, bet vienkārši lūgt visus padomāt, vai tas ir lietderīgi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, radikālākais ierosinājums ir atgriezies pie 784.dokumenta teksta. Bet problēma ir tāda, ka 796.dokumentā jau ir mūsu vakar iebalsotā šī darbība ar ārzemju valūtas pirkšanu un pārdošanu. Tā mums ir jāliek tomēr iekšā, ja par to nobalsojām. Tā ka mums ir praktiski… Tomēr ņemsim par pamatu 796.dokumentu un balsosim par šā panta daļām. Un tad arī varam izdarīt nepieciešamo grozījumu. Tas taču ir racionālāk nekā atkāpties. Nav iebildumu?

Lūdzu reģistrāciju. Par panta daļām, ne jau par visu pantu! Lūdzu rezultātu. 88 deputāti. Godājamie kolēģi, balsojot par panta daļām, mēs tās varam pārvietot! (No zāles komentē: “Uzbūve!”) Pareizi! Uzbūvi mainīsim. Ierosiniet otro daļu samainīt ar pirmo, bet trešo – ar otro.

Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Man ir priekšlikums sākumā balsot par pirmās daļas otro daļu. Sāksim teikumu tā: “Uzņēmējsabiedrības, kas nodarbojas ar bankas darbību, kā arī ārzemju valūtas pirkšanu un pārdošanu, apdrošināšanas operāciju veikšanu un vairumtirdzniecību”, pēc tam par to vārdu izdiskutēsim, “apliek ar peļņas nodokli pēc 45 procentu likmes”. Tā būtu pirmā daļa un ģenerālā norma.

Priekšsēdētājs: Cilinska kungs, lūdzu!

E.Cilinskis: Es varētu piekrist Muciņa redakcijai. Tādā gadījumā vajadzētu papildināt tikai vienu vārdu, lai būtu precīzi: “Visus uzņēmumus”, lai tas tālāk neattiektos…

L.Muciņš: Jā – “visas uzņēmējsabiedrības”. Tad būtu atrasts normāls…

Priekšsēdētājs: Tātad – “un visas uzņēmējsabiedrības”? Tā jūs sapratāt? Labi.

Godājamie kolēģi, te piedāvā mazliet pārveidot šā likuma struktūru. Vai ir kāds pretī tādam balsojumam? Runa ir par balsojumu, ko ieteica Muciņa kungs, tātad: “visus uzņēmumus un uzņēmējsabiedrības”. Tā sākas šis teikums un beidzas ar 45 procentu likmi, bet atsevišķi vēl balsosim par vairumtirdzniecību. Piekrītat?

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par Muciņa kunga ieteikto 1.panta redakciju. Lūdzu rezultātu. Par – 57, pret – 10, atturas – 12. Esam pieņēmuši šādu redakciju.

Tagad par vairumtirdzniecību. Tātad Grūbes kungs ierosina svītrot vārda daļu “vairum”. To mēs zinām, Grūbes kungs to vakar… Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par Grūbes kunga ierosinājumu svītrot vārda “vairumtirdzniecība” pirmo daļu “vairum” un atstāt tikai “tirdzniecība”. Lūdzu rezultātu. 59 – par, 8 – pret, 14 – atturas. Paliek tikai vārds “tirdzniecība”.

Lūdzu, Muciņa kungs, jūsu tālākā redakcija!

L.Muciņš: Es piedāvāju šā paša panta pirmās daļas pārpalikumu: “uzņēmumus un uzņēmējsabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību”. Šeit trūkst tās domas, ko faktiski Godmanis mums piedāvāja jau iepriekš: “kuru kapitālā ir valsts īpašuma daļa, apliek ar peļņas nodokli pēc 35 procentu likmes”.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir pretenzijas? Bukas kungs?

S.Buka: Par balsošanas motīviem…

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!

S.Buka: */Es domāju, ka pēc šī balsojuma uzņēmēji atnesīs Muciņa kungam krāšņu vainagu kā savu pēdējo dāvanu ar uzrakstu par uzņēmējdarbības nāvi Latvijā. Es domāju, ka tā viņam būs goda pilna dāvana./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krūmiņa kungs!

R.Krūmiņš: Es gribu papildināt to, ko teica Muciņa kungs. Ne tikai valsts, bet arī pašvaldību īpašumu…

Priekšsēdētājs: Tātad: “Valsts uzņēmumus un uzņēmējsabiedrības, kur ir valsts un pašvaldību kapitāla daļa, apliek ar peļņas nodokli pēc 35 procentu likmes.” Balsošanas režīmu, un balsosim par šo otro daļu. Lūdzu rezultātu. Par – 60, pret – 3, atturas – 15. Esam akceptējuši pirmā panta otro daļu.

Lūdzu, par trešo daļu. Šeit ir šie 25 procenti.

L.Muciņš: Trešā daļa: “Peļņas nodokļa likme 25 procentu apmērā tiek noteikta uzņēmējiem, kuru mantā ir tikai fizisko personu īpašums.” Visiem pārējiem uzņēmējiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Izņemot šā panta pirmajā daļā noteiktos nosacījumos.

L.Muciņš: Nu ja…

Priekšsēdētājs: Pareizi, godājamie deputāti? Neviens kategoriski neiebilst.

G.Grūbe: Tātad es pamatoju. Kur ir bankas, kur ir tirdzniecība, kur ir viss šādā veidā…

Priekšsēdētājs: Jā… jā… nodokļu likme 25 procentu apmērā tiek noteikta visiem uzņēmējiem, kuru mantā ir tikai fizisko personu īpašums, izņemot uzņēmējus, kas minēti šā panta pirmajā daļā. Pareizi. Balsošanas režīmu, un balsosim. Lūdzu rezultātu. Par – 66, pret – 3, atturas – 9. Akceptēta šāda trešā daļa.

Mums tagad būtu jānobalso par visu 1.pantu kopumā. Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Par procedūru. Mēs šeit, klausoties deputāta Muciņa un citu kolēģu priekšlikumus, balsojām par pilnīgi jaunu šīs daļas redakciju. Precizētu redakciju. Diemžēl es aicinātu sagatavot rakstveidā šo normu tekstu, izsniegt deputātiem, lai nepieļautu tās kļūdas, kuras mēs esam pieļāvuši jau iepriekš. Un tikai tad balsot kopumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsosim par šo Lagzdiņa kunga priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par Lagzdiņa kunga priekšlikumu. Visu uzrakstīt, pavairot un tikai tad balsot. Lūdzu rezultātu. Par – 61, pret – 8, atturas – 5. Lūdzu, Muciņa kungs, sagatavojiet redakciju, var būt rokrakstā, lai būtu ātrāk, un pavairojiet.

Par 2.pantu. Nav nekas. 3.pants. Arī nav nekas. Tādā gadījumā galīgo balsojumu par visu likumprojektu atliksim, kamēr būs pavairots 1.pants.

Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Man ir jautājums Kodoliņa kungam. Vismaz pirmajā lasījumā mēs nobalsojām par viena panta papildināšanu ar vārdiem “un celtniecība zemnieku saimniecībās”. Es vairs nevaru pateikt, kurš pants tas bija, bet kur tas ir pazudis?

A.Kodoliņš: Šis pants ir atstāts iepriekšējā redakcijā, tas bija īpašs pants. Valdības priekšlikums bija šo pantu svītrot, bet šo normu pierakstīt pie cita panta, taču šis pants paliek tāds, kāds bija ierakstīts.

J.Kinna: Paldies.

Priekšsēdētājs: Tā. Jautājums ir atrisināts. Tātad šis balsojums mums ir atlikts.

Godājamie kolēģi, tā kā mēs tālāk budžetu nevaram izskatīt, kamēr neesam pieņēmuši peļņas nodokli, kā to nolēmām, varbūt varam izskatīt sociālo nodokli?

Grūbes kungs, lūdzu!

G.Grūbe: Man būtu priekšlikums tagad izskatīt divus jautājumus: lēmuma projektu “Par kritisko situāciju lauksaimnieciskajā ražošanā un iedzīvotāju apgādē ar pārtiku” un lēmumu par tirdzniecību, nobalsot par šiem jautājumiem un tad virzīties tālāk.

Priekšsēdētājs: Paldies, Grūbes kungs! Laikam tas ir loģiski. Lai mēs tagad nesāktu kādu garāku jautājumu, lai varētu izspriest to. Buķeles kundze, mēs pieņemsim sociālo nodokli… sociālo budžetu… Lai nu ko mēs pieņemsim, bet sociālo budžetu mēs pieņemsim. Tā… Nav iebildumu?

Tātad mūsu komisijas ir izstrādājušas divus lēmumus, kas jums ir izdalīti. Tie ir 801. un 802.dokuments. Ziņotājs par šiem dokumentiem ir viens un tas pats. Sāksim ar 801. dokumentu. Lūdzu, Grūbes kungs! Bet es palūgšu tā ļoti koncentrēti. Un pēc tam, godājamie kolēģi, kad Grūbes kungs būs noziņojis, mēs būsim tā vai citādi nobalsojuši, lūdzu apsvērt jautājumu par šodienas darba kārtību – vai nebūtu iespējams nenoteikt plenārsēdes beigu laiku, bet turpināt drusku ilgāk.

G.Grūbe: Tātad, cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! 801.dokuments – “Par kritisko situāciju lauksaimnieciskajā ražošanā un iedzīvotāju apgādē ar pārtiku”. Šeit ir apvienoti divi dokumenti, ko iesniedz Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija un valdība. Es negribu neko komentēt, es lūgšu deputātus izteikties par šiem četriem punktiem un balsot par tiem.

Priekšsēdētājs: Balsošanas režīmu! Balsosim par 801.dokumentu. Lūdzu balsot par 801.dokumentu. Lūdzu rezultātu. Par – 72, pret – 1, atturas – 2. Dokuments pieņemts.

Nākamais ir 802.dokuments. Lūdzu, Lagzdiņa kungs! (No zāles atskan priekšlikumi par balsošanu.) Godājamie kolēģi! Būsim solīdi!

J.Lagzdiņš: Godātais priekšsēdētāja vietniek, kolēģi deputāti! Tātad par 802.dokumentu – par papildu pilnvaru piešķiršanu Latvijas Republikas Ministru padomei, par iedzīvotāju apgādi ar pārtikas produktiem. Šeit ir izdarīti daži precizējumi no tiesiskā un juridiskā viedokļa. Pirmkārt, Ministru padomes pilnvaras ierobežotas noteiktā termiņā – līdz 18.augustam. Un 1.1. un 1.2.punktā precīzi noteikts pilnvaru loks. Bez tam lēmuma 3.punktā noteikts, ka Ministru padomes priekšsēdētājam 18.augustā personiski jāziņo par šā lēmuma izpildes rezultātiem. Lēmuma projekts ir papildināts ar 4.punktu, kur noteikts, ka tas stājas spēkā šodien, ja mēs to pieņemsim.

Ir viens ierosinājums: 1.1.punktu aiz vārda “tirdzniecības” papildināt, tas ir tīri tehnisks papildinājums, ar vārdiem “tirdzniecības uzņēmumu privatizācijas jautājumos”.

Priekšsēdētājs: Nevienam nav nekādu pretenziju? Paldies. Balsošanas režīmu! Balsosim par 802.dokumentu – par papildu pilnvaru piešķiršanu. Balsosim, lūdzu! Lūdzu rezultātu. 70 – par, 2 – pret, 2 – atturas. Lēmums pieņemts.

Godājamie kolēģi! Tagad laikam mums tiešām nekas cits neatliek kā ķerties pie sociālā budžeta. Krūmiņa kungam kaut kas cits?

R.Krūmiņš: Mums jau no nedēļas sākuma darba kārtībā ir jautājums “Par papildinājumiem likumā “Par lauksaimniecības uzņēmumu privatizāciju””. Man būtu lūgums šo jautājumu neaizmirst, kad būs izskatīts sociālais budžets.

Priekšsēdētājs: Jā, mēs neaizmirsīsim, Krūmiņa kungs! Es domāju, ka deputāti ir pilni apņēmības strādāt līdz beigām, kamēr varēs iet atvaļinājumā. Prakse jau ir ilgāk pasēdēt šajā plenārsēžu zālē. Es domāju, ir vērts visu izdarīt un pirmdien atnākt tikai pēc algas. Paldies.

Lūdzu, sociālais budžets. Jūs visi, godājamie kolēģi, esat laikam saņēmuši šo skaidrojumu.

I.Bite, labklājības ministra vietniece: Es nosaukšu numurus, ja neiebilstat… 803., 805. un 806.

Priekšsēdētājs: Jā, 806 ir pēdējais lielais dokuments, kur redzam, ka Latvijā ir 70 000 Amerikas Savienoto Valstu dolāru. Lūdzu.

I.Bite: Šī ir uzziņa, kas bija sagatavota tam ļaunākajam krīzes gadījumam, paredzot bezdarbnieku skaita strauju pieaugumu. Ir paredzēts, ka kopējais bezdarbnieku pabalsta saņēmēju skaits 1993.gada 1.janvārī nepārsniedz 22 procentus. Šajā uzziņā ir atspoguļots tas krīzes variants, kad bezdarbnieku skaits sasniedz 22 procentus no tautsaimniecībā nodarbināto skaita. Šeit ir paredzēti avoti, no kuriem krīzes laikā sedzam izmaksas bezdarbnieku pabalstiem un arī pārējiem pasākumiem, bezdarbnieku pārkvalificēšanai, sabiedrisko darbu organizēšanai un tā tālāk. Šā varianta atšifrējums ir nākamajās lappusēs. Budžets samazinās, protams, ienākumu daļā, jo, tik daudziem cilvēkiem kļūstot par bezdarbniekiem, samazināsies darba algas fonds un tātad samazināsies arī budžeta ienākumi. Atbilstoši budžeta izdevumi ieplānoti, pārdalot summas no pensijām. Kādus varam pielietot pasākumus? Mēs nevaram atstāt pensiju tālākas indeksācijas pasākumus. Un arī ierobežojam pensijas strādājošiem pensionāriem. Tā ir tā rezerve, ko mēs varam paredzēt, saglabājot pensiju līmeni atbilstoši darba algai, ja ir līdz 22 procentiem bezdarbnieku. Ja bezdarbnieku skaits augs vēl vairāk, ja tas sasniegs 25 procentus un vairāk, kā minēja premjers, tad, uzskatu, vairs nebūs normālas ekonomikas, nebūs normāla valsts budžeta, tad mēs apturam pensiju likuma darbību un maksājam visiem sociālos pabalstus, kā tas, starp citu, Igaunijā tika darīts no šā gada 1.februāra.

Tālāk par valūtu. Uzziņā ir atspoguļots, ka mums ir ieskaitīti 65 896 dolāri un 79 centi. No šīs summas neviens cents nav aiztikts.

Vēl bija jautājums par to, kāds mums bija atlikums. Uz to es jau mutiski atbildēju. Šeit tas ir redzams arī rakstveidā. 1.pielikumā izlietojamo budžeta līdzekļu atlikums – 88.punkts – ir 408 miljoni 928 tūkstoši. Es ceru, ka tagad uz visiem šiem papildu jautājumiem esmu atbildējusi.

Priekšsēdētājs: Vai godājamiem kolēģiem ir kādi papildu jautājumi? Te gan viss ir uzrakstīts. Vienam kolēģim ir. Tas ir kolēģis Punovskis. Lūdzu.

A.Punovskis: Man tomēr ir jautājums: kādu dokumentu mēs patlaban apspriežam un par kuru dokumentu balsosim?

Priekšsēdētājs: Mums ir likums par sociālo budžetu.

A.Punovskis: Tādā gadījumā es tomēr gribētu noskaidrot, kur paliek tie nosacījumi, ko izvirzījām, apspriežot budžetu pirmajā lasījumā. Mēs nolēmām, ka ir jāparādās uz otro lasījumu šai valūtas daļai ieņēmumu-izdevumu pozīcijā, jebšu arī sliktākajā gadījumā likumā ir jābūt noteiktam laikam, kurā tiek sastādīts valūtas budžets un iesniegts Augstākajai padomei. Varbūt es kaut ko esmu pārpratis?

Priekšsēdētājs: Punovska kungs, šāds uzdevums tika dots komisijai un arī Labklājības ministrijai, lai uz otro lasījumu būtu šāds papildinājums.

A.Punovskis: Tātad es tomēr gribētu to redzēt.

Priekšsēdētājs: Jā, vēl jau neviens nebalso.

I.Bite: Informāciju mēs devām, bet pārtaisīt visu budžeta projektu pa šo laiku, tas…

Priekšsēdētājs: Bites kundze, šeit netika prasīts pārtaisīt budžeta projektu, bet tika prasīts pierakstīt klāt trīs rindiņas par to, kas notiks ar šo valūtas daudzumu un kādā veidā tas tiks uzskaitīts. Tur ir tā valūta, Bites kundze, bet tā likumprojektā nav ierakstīta, kā vienojāmies.

Lūdzu, Punovska kungs!

A.Punovskis: Es tiešām pieņemu zināšanai tos dokumentus, kas ir izsniegti informācijai, un man nav iemesla patlaban šos dokumentus apšaubīt, bet tiešām gribu, lai šajā dokumentā, par kuru balsosim, kā arī Krastiņa kungs saka, būtu iekšā šis teikums par to, kas tiek darīts ar valūtas budžetu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bites kundze!

I.Bite: Mēs tagad varam pierakstīt klāt to.

Priekšsēdētājs: Ko pierakstīt, Bites kundze?

I.Bite: Budžetā šo valūtu kā ienākumus.

Priekšsēdētājs: Nē, tā nebija domāts. Godājamie kolēģi! Mēs šeit nevaram balsot. Varbūt tomēr apspriedīsim, kādā veidā mūsu nolēmumi, apspriežot pirmo lasījumu, tiek ievietoti otrā lasījuma tekstā. Tas bija Augstākās padomes lēmums – akceptēt pirmo lasījumu ar tādu noteikumu.

Lūdzu, Buķeles kundze! Es domāju, ka nevajag daudz laika, lai ierakstītu šo frāzi.

E.Buķele: Pierakstīt to, protams, var, bet, ja jūs atceraties, premjera priekšlikums bija izņemt šo valūtu. Un šeit tikai parādīt, cik tās ir.

Priekšsēdētājs: Buķeles kundze, likumā tā neparādās. Un šie dokumenti ar tiem daudzajiem numuriem – informācija vai uzziņa – tie nokļūst tur, kur pārējie šādi dokumenti parasti nokļūst, – makulatūrā. Paliek tikai likums. Un tāpēc ir lūgums: likumā paredzēt atsevišķu daļu vai teikumu, kur būtu noteikts, līdz kuram termiņam Labklājības ministrija… Tas ir vajadzīgs. Jā, bet nav šā teikuma. Un tāpēc mēs nevaram balsot. Lūdzu, ierakstiet! Un mēs atgriezīsimies pie tā.

Godājamie kolēģi! Vai otrajā lasījumā, izņemot šo, ir vēl kādas problēmas? Nav. Tātad mēs pagaidīsim, kamēr komisija kopā ar Labklājības ministriju ierakstīs mūs apmierinošu tekstu, un tad balsosim par sociālo budžetu otrajā lasījumā. Paldies.

Muciņa kungs, kā veicas ar peļņas nodokļa pavairošanu? Pašlaik pavairojas. Krūmiņa kungs, jums tā ir retā izdevība dabūt cauri savu dokumentu. Tikai sakiet uzreiz numuru, ja viss ir bez diskusijas.

R.Krūmiņš: Dokumenta numurs ir 782. Un man uzreiz jāsaka, ka bez diskusijas acīmredzot neiztiksim, jo te ir arī Juridiskās pārvaldes atzinums klāt pielikts. Ir divu deputātu priekšlikumi, no kuriem viens pilnībā iestrādāts, bet otrs – Simsona kunga priekšlikums – es teiktu, par 70 procentiem iestrādāts. Un ir arī lēmuma projekts par šā likuma spēkā stāšanās kārtību.

Priekšsēdētājs: Atvainojiet, Krūmiņa kungs! Godājamie kolēģi! Es gribētu vērst jūsu uzmanību: ja tagad sākam skatīt tik problemātisku dokumentu, mēs varam upurēt budžetu. Un to, es domāju, mēs nekādā gadījumā nevaram darīt. Ierosinājums ir ņemt 10 minūšu pārtraukumu, pēc tam atgriežamies pie peļņas nodokļa, tad pabeidzam budžetu un izspriežam, kuri ir tie dokumenti, kas mums obligāti jāpieņem šajā sesijā. Paldies.

Pārtraukums 10 minūtes.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Ir pagājušas jau 12 minūtes, tā ka droši varam ieņemt vietas un turpināt darbu plenārsēdē. Par nākamo pārtraukumu pēc deputātu ierosinājuma paziņosim atsevišķi.

Godājamie kolēģi! Mums visiem ir izdalīts 809.dokuments – mūsu pa daļām nobalsotais labojums pie peļņas nodokļa. Nav izdalīts? Pededzes jaunkundze pašlaik dala. Būsim iecietīgi, tūlīt tas tiks izdarīts. Visi ir saņēmuši. Paldies. Teksts arī ir priekšā. Tā ir 1.panta redakcija, par ko mēs esam nobalsojuši pa daļām. Lūdzu, uzmanīgi izlasīsim! Un, ja ir kādas būtiskas pretenzijas, varam labot. Varbūt sekretariāts būtu tik laipns un pazvanītu. Lūdzu reģistrāciju. Lūdzu, reģistrēsimies. Pašlaik notiek reģistrācija. Lūdzu rezultātu. Reģistrējušies 79 deputāti, bet vēl nāk klāt.

Bukas kungs vēlas par šo 1.pantu runāt. Lūdzu.

S.Buka: */Cienījamie deputātu kungi! Es vēlreiz aicinu jūs izlasīt uzmanīgi, kas rakstīts pirmajā daļā. Te rakstīts “un tirdzniecības operācijas”. Tagad izlasiet trešo daļu, kur rakstīts, ka tiek atbrīvoti uzņēmumi, kuru dibinātāji ir fiziskas personas, ja tie neiekļūst pirmās un otrās daļas ietekmē. Tas nozīmē, ka jebkurš ražošanas uzņēmums, kas pats realizē savu produkciju, pārdod to, nokļūst pirmās daļas ietekmē. Neviens nevar ražot, ja produkciju nepārdod. Tas nozīmē, ka visi maksā 45 procentu nodokli, izņemot uzņēmumus, fiziskas personas, kas ir līdzīgi pašdarbības pulciņam, kas neko nepārdod un kuros neviens neklausās./

Priekšsēdētājs: Paldies. Šeit ir atšķirība starp tekstu latviešu valodā un krievu valodā, jo tirdzniecība un realizācija ir divas dažādas lietas.

Lūdzu, Selecka kungs!

V.Seleckis: Es domāju, ka visā visumā uzrakstīts pareizi un precīzi. Tomēr, lai nebūtu vēl kāda neskaidrība, kas rodas starp pirmo un otro rindkopu, es ierosinu pirmo rindkopu likt kā trešo rindkopu, jo tā ir atkāpe no pirmajām divām un ar to nevajadzētu sākt visu pantu, bet gan to nobeigt, jo šajā gadījumā tas ir kā izņēmuma stāvoklis. Tāpēc to likt kā trešo rindkopu.

Priekšsēdētājs: Noskaidrosim visu. Gavrilova kungs vēlas.

M.Gavrilovs: */Cienījamie deputāti! Šeit ir pazudis viens ļoti plašs uzņēmējdarbības slānis – uzņēmējdarbības biedrības, kurās ir juridiskas personas. Vairums no tām ar 45 procentiem netiek apliktas. Tas nozīmē, ka mēs no šī uzņēmēju loka par šo procentu likmi nesaņemsim neko?/

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs, pēc tam balsosim, jo esam jau reiz nobalsojuši pa daļām. Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Ir tomēr zināma pretruna starp pirmo un otro daļu, un es ierosinātu atrisināt to ar nelielu redakcionālu labojumu: otro daļu sākt ar vārdu “pārējos”, jo citādi patiešām nav skaidrs.

Priekšsēdētājs: Kodoliņa kungs, lūdzu!

A.Kodoliņš: Pirmajā un otrajā daļā vienā gadījumā runāts par kapitālu, otrā – par mantu. Manuprāt, jāpaliek pie viena termina un otrajā daļā vārda “kapitāls” vietā būtu labāk rakstīt “manta”. Mums nevienā likumā nav definēts, kas ir kapitāls.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Un tomēr jautājumā par to, ko teica Buka. Es vismaz gribētu, lai Siliņa kungs vai Kodoliņa kungs pilnīgi oficiāli, lai tas ieietu stenogrammā, pateiktu, vai šajā gadījumā arī zemniekiem, kuri pārdos daļu produkcijas, viss pašražotais apjoms netiks aplikts ar šo 45 procentu nodokli?

Priekšsēdētājs: Kodoliņa kungs, jūs varat atbildēt? Lūdzu.

A.Kodoliņš: Godīgi sakot, es neesmu gatavs atbildēt, jo tā ir īpaša problēma. Šeit acīmredzot vajadzētu pēc idejas atrisināt, ka tas neattiecas uz pašražotās produkcijas realizāciju.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Mēs atkal sākam apspriest šo pantu pēc būtības.

J.Kinna: Jā, bet, ja nav konkrētas atbildes, mēs nevaram balsot.

Priekšsēdētājs: Jā. Paldies. Eglāja kungs, lūdzu!

V.Eglājs: Es par 10.pantu. Otrajā rindiņā ir teikts, ka visi uzņēmumi, kas nodarbojas ar ārzemju valūtas pirkšanu un pārdošanu… Bet ir uzņēmumi, kas nodarbojas ar valūtas pirkšanu, lai par valūtu iegādātos kādas preces. Tālāk viņi realizē caur produkciju, viņi saņem valūtu un pārdod preci.

Priekšsēdētājs: Eglāja kungs, Uzņēmumu reģistrā ir rakstīts: “darbības veids”. Un tur nav rakstīts, ka šiem uzņēmumiem jānodarbojas ar valūtas pirkšanu un pārdošanu.

V.Eglājs: Tāpēc man ir precizējums: nevis “kas nodarbojas”, bet “kuru darbības veids ir”. Tas ir redakcionāls labojums.

Priekšsēdētājs: Muciņa kungs, jūs esat autors!

L.Muciņš: Personiski man liekas, ka ir skaidrs, ka tirdzniecība – tā nav pašražotas produkcijas pārdošana, bet Kodoliņa kungs ir sakārtojis priekšlikumu un es nekādā ziņā neiebilstu pret šo papildinājumu – “izņemot pašražotas produkcijas tirdzniecību, realizāciju”.

Priekšsēdētājs: Skaidrs. Tas noņem gan zemniekiem šīs šaubas, gan uzņēmējiem, rūpniekiem. Tātad papildinām ar vārdiem “izņemot pašražotas produkcijas realizāciju”. Varam balsot par šo pantu, tikai iepriekš atkārtoti reģistrēsimies. Reģistrēsimies, lūdzu! Notiek reģistrācija. Lūdzu rezultātu. Reģistrējušies 79 deputāti. Kas nav reģistrējies, tas pacels roku. Ņemsim vērā mūsu darba ārkārtējos apstākļus.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 10.panta redakciju likumā “Par peļņas nodokli”. Ar labojumu. Ar Kodoliņa kunga labojumu: “izņemot pašražotās produkcijas realizāciju”. Un, dabīgi, arī Ēlerta kunga. Ar visiem labojumiem, kas tika akceptēti šeit. Lūdzu rezultātu. Par – 60, pret – 7, atturas – 6. Tātad šā panta redakcija ir akceptēta. Paldies.

Vai mēs esam gatavi balsot par likumprojekta akceptēšanu trešajā lasījumā kopumā? Tad laikam mums ir jāpārreģistrējas. Lūdzu pārreģistrāciju. Un sekretariātu lūdzu zvanīt. Es nezinu, ko deputāti var darīt šajā tukšajā mājā tik vēlā vakara stundā? Vai visi godājamie deputāti ir reģistrējušies? Lūdzu rezultātu. 79 deputāti. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par Latvijas Republikas likumu “Par grozījumiem un papildinājumiem likumā “Par peļņas nodokli””. Vai visi ir nobalsojuši? Paldies. Lūdzu rezultātu. Par – 63, pret – 2, atturas – 11. Likums pieņemts.

Godājamie kolēģi, mums vēl ir jānobalso par ļoti īsu lēmumu – ka likums stājas spēkā ar 1.oktobri. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par lēmumu par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Lūdzu rezultātu. Par – 65, pret – 1, atturas – 8. Tātad likums sāk darboties ar 1.oktobri. Paldies.

Tagad būtu laiks atgriezties pie budžeta.

L.Muciņš: Vienu protokola papildinājumu… Lūdzu gatavot uz publikāciju pilnu tekstu, es domāju, ka neviens neiebildīs, jo nesen jau grozījām peļņas nodokli un publicēti bija tikai grozījumi, bet tagad, tāpat kā apgrozījuma nodoklim, vajadzētu publicēt pilnu tekstu.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Es domāju, pirms ejam izšķirošajās batālijās par valsts budžetu, izskatīsim sociālo budžetu, jo nu šis papildinājumu teksts ir nodrukāts un visiem izdalīts. Paldies, Bites kundze, es domāju, ka papildu ziņojumu nevajadzēs, tik daudz jau katrs var izlasīt un izteikties, vai der vai neder. Vai ir pretenzijas par šādu papildinājumu pie likuma par sociālo budžetu 2.panta?

Siliņa kungs, lūdzu!

E.Siliņš: Es lūgtu, principā piekrītot redakcijai, noteikt termiņu līdz 10.septembrim. Es gribētu pamatot ar to, ka pašreiz notiek Naudas komisijas intensīvas sēdes un vispār var mainīties valūtas budžetā daudz kas neparedzēts, tāpēc septembris būtu pieņemamāks.

Priekšsēdētājs: Piekrītam? Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par Latvijas Republikas sociālās apdrošināšanas budžetu otrajam pusgadam. Lūdzu rezultātu. Par – 73, pret – 1, neviens neatturas. Sociālās apdrošināšanas budžets ir pieņemts.

Zeiles kundze, jūsu kārta! Valsts budžets. Zeiles kundze tribīnē, pie mikrofona Gorbunova kungs. Lūdzu, Zeiles kundze varbūt īsi noziņos.

V.Zeile: Man ir priekšlikums atgriezties pie tā, pie kā apstājāmies, nonākot problēmas priekšā, tas ir, rast iespēju budžeta ieņēmumu daļu papildināt, lai izdevumu daļā mūsu iespēju robežās apmierinātu aktuālās vajadzības, par kurām šeit runāja deputāti. Ir izdarīti visi nepieciešamie grozījumi likumos par nodokļiem, likumā par apgrozījuma nodokli, Apvienotā budžeta komisija ir konsultējusies ar Finansu ministriju. Protams, mēs pieļaujam iespēju, ka nepaguvām detalizēti izvērtēt, kādu iespaidu tas atstās uz ieņēmumu daļu, tomēr skaidrs ir viens, ka šī likmes grozīšana par 10 procentiem papildus dos mums budžetā zināmus ieņēmumus no nodokļa par peļņu.

Visiem ir izdalīts 808.dokuments. Atradāt? Tas paredz, ka palielinām budžeta ieņēmumu daļu pantā “Peļņas nodoklis” par 50 miljoniem rubļu un izdevumu daļā palielinām izdevumus diviem resoriem, tas ir, Augstākajai padomei un Kultūras ministrijai, lai segtu vajadzības, par kurām runājām. Augstākajai padomei, lai sagatavotos ārvalstu pirmo personu uzņemšanai, un Kultūras ministrijai. Mēs uzskatījām, ka tā tiešām ir mūsu goda lieta – atrast iespēju finansēt Brāļu kapus, Kokneses pilsdrupas, dotācijas kultūras un mākslas izdevumiem, ieskaitot arī “Elpu”, par kuru priekšlikumu iesniedza Čepānes kundze. 2.4.punkts attiecas uz Filharmonijas lielās zāles kapitālo remontu un restaurāciju, tur ir iedalīti 3 miljoni 350 tūkstoši, bet, kā teica Marjašas kundze un citi deputāti, Filharmonijas kapitālā remonta problēmas šajā situācijā tik un tā neatrisinām, tas dod tikai iespēju uzsākt šo restaurāciju un sagatavoties. Samazināti par 350 tūkstošiem un tomēr iedalīti ukraiņu nacionālajai kultūras biedrībai “Ukrainska rodina” ukraiņu repatriācijas organizēšanai 175 tūkstoši un Latvijas asociācijas Krievijas atdzimšanai “Korņi” krievu repatriācijas organizēšanai – 175 tūkstoši kā minimums šim pusgadam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Gorbunova kungs!

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi! Es ļoti īsi jums pateikšu. Es, protams, nekādā gadījumā negribētu te kaut ko pārmest, ka balsosim par vai pret, katrs deputāts ir suverēns. Vēl jo vairāk, ka mēs tiešām esam ļoti nabagi. Kad vakar braucu uz lidostu Helsinkos un redzēju, kādu viņi operas māju būvē vai pabeidz būvēt, tad šī sajūta bija tāda īpaši izteikta. Bet domāju, ka mēs vismaz varam palīdzēt ar tiem 3 nabaga miljoniem šiem mākslas izdevumiem, ja jau nebūvēsim ne operu, ne arī kaut kādas zāles, ne kaut ko citu, tie 3 miljoni nav ekonomikas un finansu lieta, tā ir principa lieta. Un es tad ierosinātu… Es atkal neko par deputātiem negribu teikt, bet ierosinātu šiem izdevumiem, ja tie tiešām mūsu balsojuma rezultātā būs spiesti savus nekrologus publicēt, lai viņi tomēr publicē šajos nekrologos to mūsu kolēģu uzvārdus, kuri balsoja “pret” vai atturējās. Jo tā tas būtībā būs.

Un par pēdējo. Par šiem ielūgumiem. Mēs ielūgumus vairs atsaukt nevaram. Bet es atkal aicinātu… Es pats personiski esmu… Man nekad īpaši nav patikušas pieņemšanas. Es, starp citu, nemaz neeju uz ārvalstu pieņemšanām, jo man tas vienkārši nepatīk. Man nepatīk nodarboties ar pieņemšanām, bet saprotu, ka tas ir mūsu… Ja jau mēs esam šī valsts, tad tas ir mūsu prestižs, un tas mums ir jādara godam. Un atkal. Es ļoti vienkārši ierosinu. Deputātiem ir savi argumenti, un tie, kuri negrib, lai mēs organizējam šo uzņemšanu tā, kā nākas normālā valstī, lūdzu, balsojiet pret un atturieties, bet mans priekšlikums ir radīt darba grupu, es arī gribu aiziet atvaļinājumā vismaz uz divām nedēļām, radīt darba grupu, lai ar tām sagrabējušajām čaikām, kas mums ir divas, tā uzņem Dānijas karalieni un citus, bet es kā visi stāvēšu ielas malā un pamāšu ļoti jauki ar roku un smaidīšu jums.

Priekšsēdētājs: Šteina kungs, lūdzu!

V.Šteins: Es laikam palikšu bez nekrologa, bet aicinu izsvītrot no teksta iekavās 2.3.punktā vārdus ““Elpai” ieskaitot”, jo tomēr tas ir konkurējošas partijas laikraksts. Pārējo tekstu atstāt, bet izsvītrot divus vārdus – “Elpu” un … (otru nosaukumu nevar saklausīt).

Priekšsēdētājs: Paldies. Par to mēs balsosim. Šteina kungs, es to mēģināju, pagājušo budžetu apspriežot, jau izdarīt… Lūdzu, Laķa kungs!

P.Laķis: Cienījamie kolēģi, tas ir pēdējais minimums. Ja mēs par to nenobalsojam, tad, godīgi sakot, man jau ir kauns par to visu, kas ir.

Priekšsēdētājs: Čepānes kundze, lūdzu!

I.Čepāne: Cienījamie kolēģi, man vispār ir ārkārtīgi liela kauna sajūta, ka mēs apspriežam šo mazo sarakstiņu un par kaut kādiem dažiem tūkstošiem rubļu kultūrai cīnāmies. Es pilnīgi piekrītu Gorbunova kungam, ka arī avīzei “Elpa” tas faktiski ir nekrologs, no vienas puses. Es negribu šeit teikt, piemēram, ņemsim nost “Mākslai”, kas tiešām ir elitārs izdevums, un tamlīdzīgi… Laķa kungs, jūs mani ļoti traucējat…

Un tāpēc es gribētu, neraugoties uz atsevišķu politiķu ārkārtīgi lielajām ambīcijām vai bailēm no konkurējošas partijas, vēlreiz atkārtot, ka “Elpa” ir ekoloģiski izglītojošs izdevums. To var apliecināt vairāki mani kolēģi. Nesen Eiroparlamentā mēs skatījām šos jautājumus, konkrēti Strasbūrā, kur tika atzīts, ka viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, kolēģi, tas ir principa jautājums, šeit vairs nav naudas jautājums, ir ekoloģiskā izglītošana. Piedodiet, bet mēs esam vienkārši kosmopolītiski tehnokrāti šajā ziņā, mēs nesaprotam to, kas mums tuvojas. Mums ir bijušas preses konferences, cilvēki un sabiedrība saprot, bet deputāti to nesaprot. Paldies.

Priekšsēdētājs: Kodoliņa kungs un Apsīša kungs.

A.Kodoliņš: Es saprotu Finansu ministrijas bažas par to, vai budžetā ienāks šīs summas, bet tas labojums, ko mēs izdarījām, dod vismaz 300 miljonus. Labi, būsim uzmanīgi, ierakstīsim 50 miljonus, taču 50 miljoni pie šāda labojuma, man šķiet, ir vienkārši smieklīgi maz.

Priekšsēdētājs: Apsīša kungs… Varbūt vispirms Zeiles kundze?

V.Zeile: Es gribēju pateikt, kāpēc mums ar Finansu ministriju šobrīd neizdodas panākt vienošanos par lielāku summu. Un tas ir tāpēc, ka nodokļi ienāk ļoti nevienmērīgi. Nodokļu maksāšanas termiņš ir 1.oktobris. Peļņas nodokli, mīļie kolēģi, maksā pa ceturkšņiem. Un pēc būtības tie nodokļi, par ko mēs šodien balsojām, savā pamatmasā ienāks tikai pēc 1.janvāra.

Otrs. Mēs jau piedzīvojām katastrofālu situāciju finansēs, kad jūnija pirmajos datumos ar vieglu roku no valsts budžeta kases atdevām 600 miljonus rubļu Lauksaimniecības ministrijai norēķiniem ar produkcijas ražotājiem. Bija absolūti nepieciešami. Pilnīgi piekrītu. Bet valsts kasē tas radīja šādu situāciju: finansējums jūnijā turpinājās, nodokļi turpināja nākt daudz mazākās summās un dažu dienu laikā izdevumi pār ieņēmumiem valsts kasē bija lielāki apmēram par 200 miljoniem. Latvijas Banka pārtrauca visu budžeta iestāžu finansēšanu. Finansu ministrijai nekas cits neatlika kā uz jūniju aizņemties no Latvijas Bankas 500 miljonus rubļu par 40 procentiem. 1.jūlijā par šiem procentiem bija jāsamaksā 20 miljoni rubļu. Domājiet par to! Ja mēs šos 20 miljonus šodien varētu pieskaitīt un izdot kultūrai, tas būtu kaut kas pie tās nabadzības. Tāpēc nekas nenotiks, ja augustā skatīsim budžeta grozījumus un, ja būs iespējas, to apmierināsim. Šodien iet uz tādu risku es jums neieteiktu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai mums ir vēl…

V.Zeile: Es esmu par šo…

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, parasti mums ziņotājs runā beigās… Mums te deputāti stāv. Varbūt mēs mierīgi tūlīt novadīsim visu līdz galam un nobalsosim par vai pret… To deputāti darīs.

Apsīša kungs, lūdzu!

R.Apsītis: Es ļoti aicinātu, no visas sirds aicinātu kolēģus deputātus atbalstīt 808.dokumentā minētās pozīcijas kultūras vajadzībām, jo šīs vajadzības ir reducētas līdz galējam minimumam. Un, otrkārt, es gribētu aicināt arī budžeta sastādītājus atcerēties šodien minēto principu par to, ja radīsies tāda izdevība, radīsies naudas līdzekļi, neaizmirst arī visas pārējās pozīcijas, kas ir minētas 797.dokumentā, jo tās tāpat ir ļoti brēcošas. Paldies.

Priekšsēdētājs: Endeles kungs, lūdzu!

J.Endele: Man ir lūgums cienījamai referentei: tā kā šis 808.dokuments ir tapis lielā steigā, 2.3.punktā ir nosaukta summa, bet 797.dokumentā ir visi šie izdevumi, apliecināt, ka šī summa ir tieši tiem izdevumiem, lai neiznāk tā, ka Kultūras ministrija pēkšņi šīs summas ietvaros izdod kaut kam citam.

Priekšsēdētājs: Tikai saskaņā ar sarakstu. Jā, lūdzu, tikai ļoti īsi, Zeiles kundze!

V.Zeile: Un, lai nejauktu visu bilanci, lai būtu normālāk rēķināt apaļos skaitļos, lūdzu, skatieties 797.dokumentu un atzīmējiet, ka žurnālam “Draugs” ir 120 000, “Skolai un Ģimenei” – 260 000 un žurnālam “Zīlīte” un “Ezis” – 430 000.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tas bija precizējums. Atcerēsimies, ka no Filharmonijas iet nost 350 000. Un šie divi krievu un ukraiņu repatriācijas biedrībām. To mēs arī atzīmējām.

Kinnas kungam un Ozola kungam ir kas būtisks. Lūdzu.

J.Kinna: Es vienkārši apsaucu šā dokumenta sagatavotājus un varu pateikt rītdienas avīžu virsrakstus: “Augstākā padome palielina nodokļus un 70 procentus no palielinājuma summas paņem sev.” Tāpēc es gribētu, lai 1.punktā būtu vismaz korekti ierakstīts, kādiem nolūkiem paņem.

Priekšsēdētājs: Jā, mūsu projektā tas bija. Te laikam ir tehniska kļūme. Es gribēju pirms balsošanas ierosināt, ka vajadzētu rakstīt nevis vispār “Augstākajai padomei”, bet sākt ar vārdiem “valsts vizīšu nodrošināšanai”, jo Augstākās padomes Lietu pārvalde ir tikai finansu rīkotāja, patērētāji ir visi citi resori un ministrijas. Tā ka šo labojumu mēs izdarām, bet dabīgi, ka tas būs jāliek pie Augstākās padomes, jo vienam ir vajadzīgs…

Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka valsts investīcijām ir pazudis pielikums, kas bija iesniegts…

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Ozola kungs, jūs par šo dokumentu runājat?

I.Ozols: Jā, par to. Mēs Apvienotajā budžeta komisijā vienojāmies, ka tam kā atsevišķam pielikumam jābūt pie visiem valsts investīciju objektiem, jo arī tās ir mērķsubsīdijas. Un es lieku priekšā iekļaut šajā valsts investīciju atšifrējuma sarakstā arī šos objektus, lai tie mums nepazustu.

Priekšsēdētājs: Nu, tas vēlāk, Ozola kungs, kad būs cits balsojums.

Lūdzu, Gavrilova kungs!

M.Gavrilovs: */Zeiles kundze! 808.dokumentā nekur nav minētas ukraiņu un krievu biedrības./

Priekšsēdētājs: Mēs papildinām, ar roku ierakstām, tas ir tehnisks labojums.

V.Zeile: 75 vienai un otrai – arī 75.

M.Gavrilovs: */Tad man neliels precizējums. Ābiķa kungs nekādā ziņā nav krievu biedrību speciālists. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, ja mums nepieciešams šos līdzekļus izlietot, tad ir labāk tos izlaist caur Stešenko kunga departamentu, jo šo biedrību – minūti, tikai minūti! – ir daudz vairāk, nekā šeit rakstīts. Tāpēc, lai nebūtu pārpratumu, krievu lietās tādā veidā nevajag līst, labāk līdzekļus izlaist caur Stešenko departamentu, tur visu noskaidros. Jo katrā krievu biedrībā ir analogas programmas. Ja kādai no tām dosim prioritāti, tad to iztulkos ļoti politizēti. Tāpēc jālaiž caur Stešenko departamentu./

Priekšsēdētājs: Marjašas kundze, tikai ļoti īsi!

R.Marjaša: Jā, es gribētu paskaidrot deputātiem: lieta ir tāda, ka tikai šīs divas biedrības ir griezušās Augstākajā padomē, konkrēti, mūsu komisijā, un arī Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijā, tikai šīs divas biedrības. Un ir zināms, ka tikai šīs divas biedrības nodarbojas ar repatriācijas programmu. Ja radīsies citas, tad runāsim par citām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Paldies, godājamie kolēģi! Tātad mums vispirms jābalso par 808.dokumentu, jo tas papildina mūsu iepriekšpieņemtos punktus otrajā lasījumā.

Balsošanas režīmu! Balsosim par 808.dokumentā izdarītajām korekcijām un labojumiem. Lūdzu. Buķeles kundze, notiek balsošana. Vai jūs negribētu nobalsot par budžetu? Es atvainojos. Par “Elpu” atsevišķi balsosim. Nobalsosim par 808.dokumentu. Par tā papildināšanu. Es ļoti atvainojos, Šteina kungs! Vai visi ir nobalsojuši? Zeiles kundze, vai jūs arī nobalsojāt par budžetu? Vai jūs bijāt reģistrējusies? Zeiles kundze nebija reģistrējusies. Zeiles kundze, jūs balsojat par budžetu? Zeiles kundze balso par budžetu. Paldies. Lūdzu rezultātu. 74 – par, 1 – pret, 3 – atturas.

Bet tagad mums ir jābalso – pēc Šteina kunga ierosinājuma – par “Elpas” svītrošanu no šīs Kultūras ministrijas sadaļas, kurai mēs iedevām dotāciju. Lūdzu. Tātad par balsošanas motīviem izteiksies Gorbunova kungs.

A.Gorbunovs: Šteina kungs, es, protams, partiju lietās pašreiz ļoti vāji orientējos, bet man liekas, ka jūsu partija stipri vinnētu, ja par tādu vispārcilvēcisku vērtību kā par “zaļajiem” jūs balsotu. Kā partijas līderis.

Priekšsēdētājs: Šteina kungs ierosināja svītrot “Elpu”. Balsosim! Par dotācijas svītrošanu laikrakstam “Elpa”. Lūdzu. Rezultāts: par – tikai 8. Šteina kungs, diemžēl nav vairākuma. Un “zaļie” jūs atcerēsies. Paldies.

Godājamie kolēģi!

 

No zāles: Vēl nav viss!

Priekšsēdētājs: Protams, nav viss. Protams, nav viss, Zeiles kundze. Tātad mēs esam nobalsojuši par 808.dokumentu. Tas ir papildinājums pie 2.pielikuma. Tādējādi mēs esam izskatījuši visus pielikumus, pašu pamattekstu, un pamattekstā mums pie 1.panta vēl ir jāiebalso vārdi “saskaņā ar pielikumiem”. Zeiles kundze pateiks, kas mums vēl ir jādara.

V.Zeile: Es ļoti atvainojos deputātiem. Lūdzu, paņemiet 579.dokumentu. Tas ir valdības iesniegtais budžeta projekts. Un atrodiet 5.pielikumu. 5.pielikumā, lūdzu, uzšķiriet tieši vidusdaļu, kur ir objektu saraksts, kuru finansēšanai 1992.gada otrajā pusgadā paredzētas subsīdijas no Latvijas Republikas valsts budžeta. Šeit ir objektu saraksts, par investīcijām no valsts budžeta kopsummā mēs esam nobalsojuši. Šis jātaisa kā atsevišķs pielikums, tas jums ir, un jānobalso pa objektiem.

Priekšsēdētājs: Jā, ir šāds pielikums. Lūdzu, par šo pielikumu. Tieši par šo pielikumu. Kides kungs, jūs par šo pielikumu?

E.Kide: Nē.

Priekšsēdētājs: Kides kungs, atvainojos! Ja nav par šo pielikumu, nobalsosim par šo pielikumu. Es redzu dokumentu jūsu rokā, mums par to ir jānobalso. Par to nav nobalsots, bet sākumā varbūt par 5.pielikumu, jo Zeiles kundze tā saka. Vai nevienam nav iebildumu pret balsošanu?

Balsošanas režīmu! Balsosim par šo pielikumu. Lūdzu rezultātu. Par – 67, pret – 1, atturas – 4. Pielikums pieņemts.

807.dokuments, ja nemaldos, Zeiles kundze.

V.Zeile: Par 807.dokumentu gribu vēl pateikt, ka pēdējā ailē, kur dotācijām iedalītas summas 37 procentu nodokļa samaksai, lūdzu ielikt pēc skaitļa “37” vārdus “sociālā nodokļa samaksai”. Lai nebūtu nekādu pārpratumu. Un šeit būtība ir tāda, ka no kopējās dotāciju summas visur ir izdalīts šis 37 procentu sociālais nodoklis. Tur, kur nav klāt zvaigznītes, tās ir dotācijas no valsts budžeta. Šim vienam rajonam, Rīgas rajonam, un piecām pilsētām ir klāt zvaigznītes. Tas ir jums skaidrībai, ka šīs ir aprēķinātās summas no darba algas fonda izglītības pasākumiem, bet šīs summas ir jāuzkrāj un jāmaksā pašvaldībām no sava budžeta. Kādēļ? Tādēļ, ka tie ir rajoni, kuriem ieņēmumi atbilst viņu izdevumiem pēc noteiktiem normatīviem.

Priekšsēdētājs: Punovska kungs, lūdzu, trešais mikrofons!

A.Punovskis: Ja es pareizi saprotu, šīs dotācijas, kas minētas 807.dokumentā pusotra miljarda summā, sastāv no dotācijām, kas minētas 6.pielikumā, tas ir, miljards pabalstiem trūcīgajiem iedzīvotājiem energoresursu sadārdzināšanās dēļ plus 500 miljoni sociālā nodokļa samaksai. Ja tas ir tā, šajos 500 miljonos ir jau ierēķināts un ieskaitīts sociālais nodoklis šīm sešām pašvaldībām. Un līdz ar to šī nauda tām jau ir paredzēta šajā ailē. Un piezīmei ar zvaigznīti nav absolūti nekādas nozīmes, pareizāk sakot, ja mēs pieņemam šo zvaigznīti ar visu piezīmi, mums paliek pāri lieki nekur nenosegti 208 miljoni.

Priekšsēdētājs: Siliņa kungs, lūdzu!

V.Zeile: Kolēģi, tā tas nav… Šīs dotācijas neveido tikai miljards un 495 miljoni sociālajam nodoklim, kā jūs gribat pierādīt, tas ir citādi, tur vēl ir citām vajadzībām dotācija. Lūdzu, paskaidrojiet sīkāk, ministra kungs!

E.Siliņš: Šeit izmantots budžeta balansēšanas princips: ja vienai vai otrai pašvaldībai pietrūkst līdzekļu, šī summa parādīta kā dotācija. Tāpēc saskaitīt tikai matemātiski kopā divas šīs summas ir pilnīgi nepareizi. Tas ir balansēšanas princips un varētu būt katrā gadījumā atsevišķs un savādāks. Šeit, parādot ar zvaigznīti sešas pašvaldības, ir domāts tā, lai katra pašvaldība redzētu, ka arī tai 37 procentu nodokļa samaksai ir jāiedala un jāparedz līdzekļi, jo šādi līdzekļi budžeta balansēšanas procesā ir paredzēti. Bet šie līdzekļi netiek iedalīti tikai tā iemesla dēļ, ka pašu līdzekļi ir pietiekami budžeta sabalansēšanai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Punovska kungs, jūs vēl gribat? Lūdzu.

A.Punovskis: Es pateicos Siliņa kungam par šo skaidrojumu, bet tajā pašā laikā 1.pielikumā, ko esam apstiprinājuši, 7.pozīcijā ir teikts, ka dotācijām un mērķsubsīdijām esam paredzējuši 3 miljardus 152 miljonus. Šie 3 miljardi un 152 miljoni summējas no mērķsubsīdijām un dotācijām, kas minētas 2.pielikumā. Un, ja tas ir tā, tad tik un tā šie 208 miljoni paliek nenosegti. Tā ir elementāra matemātika. Es nesaprotu, kāpēc jūs neredzat, ka šeit 208 miljoni ir palikuši nenosegti, jo nav taču 1.pielikuma izdevumu daļā paredzētas vēl kādas citas dotācijas kā tikai tās, kas ir kurināmajam un sociālajam nodoklim. Tās ir ietvertas 7.pozīcijā. Te taču nav citu skaitļu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Siliņa kungs!

E.Siliņš: Acīmredzot es slikti paskaidroju vai arī jūs nesapratāt. Dotāciju summa ir nevis, es vēlreiz uzsveru, divu dotāciju kopsumma, bet gan budžeta balansēšanas rezultāts. Ja, saskaitot šīs divas dotācijas kopā, pašvaldībām līdzekļu tomēr vēl pietrūkst, tie parādīsies kā starpība caur dotāciju. Vai arī pretēji: ja dotācija būs lieka, tie būs lieki līdzekļi, to nevar tā vienkārši saskaitīt kopā. Tad mums ir jāņem budžeta bilancē viss sabalansēšanas mehānisms, jāapsēžas un es jums 2–3 stundu laikā varu parādīt, kāds šis mehānisms ir, bet tas ir mehānisms, te nevar tā vienkārši salikt kopā divus skaitļus. Tā tas nav.

A.Punovskis: Pats pēdējais vēl…

E.Siliņš: Varbūt jūs skaitāt šīs divas dotācijas kopā, jo tās ir atrunātas. Tās ir atrunātas kā dotācijas, bet ar mērķa raksturu: viena summa ir obligāti paredzēta šiem 37 procentiem un otra – trūcīgajiem iedzīvotājiem. Tas ir it kā izvērsts un uzsvērts, ka ir šīs divas dotācijas, bet dotāciju summa nenozīmē, ka tās ir jāsaskaita kopā.

A.Punovskis: Bet šīs dotācijas 1.pielikuma 7.pozīcijā ir redzamas. Te ir 3 miljardi 150 miljoni.

E.Siliņš: Tur ir dotācijas un mērķsubsīdijas kopā. Tas ir šīs tabulas kopsavilkums.

A.Punovskis: Tas ir tas, kas ir 2.pielikuma pēdējo divu aiļu summa?

E.Siliņš: Pilnīgi pareizi.

A.Punovskis: Un pēdējās ailes dotācijas sastāv no šā 6.pielikuma, kur ir dotācijas sakarā ar energoresursu sadārdzināšanos?

V.Zeile: Ne tikai, kolēģi. Lai būtu skaidrāk deputātiem, mēs cenšamies atšifrēt arvien vairāk kopsavilkuma pantu. Un šis ir tas gadījums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Vai ir vēl jautājumi? Nav jautājumu. Tad mums ir jābalso par šā pielikuma akceptēšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu, balsosim. Rezultāts: par – 65, pret – 3, atturas – 4. Pielikums akceptēts.

Godājamie kolēģi, mums atliek vēl nobalsot par 1.panta papildināšanu ar vārdiem “saskaņā ar pielikumiem”, “saskaņā ar akceptētajiem pielikumiem”. Lūdzu, Zeiles kundze, formulējiet! Tātad – “saskaņā ar pielikumiem”. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par to. Rezultāts: par – 70, pret – 1, atturas – 2.

Godājamie kolēģi! Tādējādi mēs esam nobalsojuši par visu budžetu – par pamattekstu un pielikumiem otrajā lasījumā pa daļām. Atliek balsojums par budžetu kopumā otrajā lasījumā un arī galīgajā variantā. Vai mums ir nepieciešams reģistrēties? Kā ar Dobeļa kungu sastāv? Laikam tomēr jāreģistrējas.

Reģistrēsimies! 80 deputāti. Vai visiem ir tehniskā kārtībā balsošanas iekārta? Ir. Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu, balsosim par Latvijas Republikas valsts budžetu otrajam pusgadam. Rezultāts: par – 71, pret – 3, atturas – 3. Budžets pieņemts, tas ir, likums pieņemts.

Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Nobeigumā liels paldies visiem, kas strādāja ar šo budžetu šīs pusotras saspringtās nedēļas, un aicinājums visiem deputātiem tad, kad mums ienāks koncepcija par 1993.gada budžeta projektu, sākt pie šā budžeta strādāt ar pirmo tā saņemšanas dienu, nevis ar pēdējo. Paldies un uz redzēšanos!

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, mums būtu jāizspriež. Situācija izveidojusies tāda, ka mēs galveno šīs plenārsēdes darbu esam paveikuši, budžets ir pieņemts.

Tagad ir jautājums par to, kādi vēl lēmumi vai likumprojekti ir tik nepieciešami, ka tie mums jāpieņem šajā sesijā un tos nekādā gadījumā nevar atlikt izskatīšanai pēc atvaļinājuma. Krūmiņa kungs mēģinās mums pierādīt, ka ir tāds likumprojekts. Lūdzu.

R.Krūmiņš: Mums ir likumprojekts “Par papildinājumiem likumā “Par lauksaimniecības uzņēmumu privatizāciju””. Ir vairāki procedūras jautājumi, kas pašā likumā nav atrisināti un kas būtu noteikti jāizskata, jo privatizācija ļoti aktīvi ir sākusies un tas traucē šo darbu. Tas, ka nav pieņemts šis likums. Man būtu arī komisijas vārdā liels lūgums izskatīt šo dokumentu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai būs vēl citi piedāvājumi? Lūdzu, Apsīša kungs!

R.Apsītis: Es Likumdošanas jautājumu komisijas vārdā aicinātu deputātus pieņemt trešajā lasījumā Latvijas Republikas likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Latvijas Kriminālkodeksā un Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”, it sevišķi tāpēc, ka pēc otrā lasījuma nav neviena papildinājuma un neviena labojuma.

Priekšsēdētājs: Paldies. Un te vēl būtu papildinājums. Ja mēs pieņemtu šo likumprojektu, tas dotu ienākumus budžetā, jo tajā ir runa par normālām soda naudām, pastāvot tagadējām biļešu cenām.

Lūdzu, deputāts Ščipcovs.

O.Ščipcovs: */Es gribu atgādināt par vienu dokumentu – Birkava kunga piedāvāto lēmuma projektu par iedzīvotāju reģistrācijas pagarināšanu līdz šāgada 31.decembrim. To saku sakarā ar to, ka pašlaik ir atvaļinājumu periods, reģistrs nav pietiekami labi organizēts, tas var radīt nervozitāti un nestabilitāti. Man liekas, ka par to varam nobalsot. Dokuments jums jau ir rokās./

Priekšsēdētājs: Jā, visi dokumenti ir izsniegti. Godājamie kolēģi! Tātad mums ir ienākuši piedāvājumi izskatīt trīs likumprojektus. Un jau esam nobalsojuši, ka plenārsēdes beigās Gorbunova kungs mūs informēs par Helsinku tikšanos. Par to ir nobalsots, un tas arī ir nepieciešams, bet, kas attiecas uz šiem trim mums piedāvātajiem likumprojektiem, es ierosinu nobalsot un izšķirties par vienu, ko mēs varētu izskatīt kā pēdējo šajā sesijā. Tātad tiks skatīts likumprojekts, kurš iegūs visvairāk balsu.

Balsošanas režīmu, un ienākšanas kārtībā. Pirmais ir Krūmiņa kunga ierosinātais – par lauksaimniecības uzņēmumu privatizāciju. Lūdzu rezultātu. Par – 19. Paldies.

Nākamais. Apsīša kunga piedāvājums – labojumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Kriminālkodeksā. Lūdzu rezultātu. Par – 67.

Trešais. Ščipcova kunga ierosinājums nobalsot par reģistrācijas pagarināšanas lēmumu. Lūdzu rezultātu. Par – 36. Tātad absolūto vairākumu ir ieguvis Apsīša kunga priekšlikums.

Apsīša kungs, lūdzu! Nosauciet dokumenta numuru, lai deputāti varētu vieglāk nobalsot.

R.Apsītis: Godāto priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Mans ziņojums būs ļoti īss. Dokumenta numurs darba kārtībā ir 726, bet uz mana eksemplāra – 729. Varbūt tā ir vienkārši drukas kļūda vai kaut kas tamlīdzīgs. Bet tas ir likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Latvijas Kriminālkodeksā un Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. Galvenokārt te ir normas par transporta izmantošanas noteikumu pārkāpumiem. Otrais lasījums notika 15.jūnijā. Un mēs līdz aizvakardienas vakaram nebijām saņēmuši nekādus grozījumus un papildinājumus. Tiesa, pašā pēdējā brīdī saņēmām vēstuli no Latvijas Policijas akadēmijas, bet paspējām komisijā šo vēstuli izskatīt un tos dažus ierosinājumus, kas bija izteikti, noraidījām, līdz ar to nekādu priekšlikumu man nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir jautājumi, piebildes? Nav.

Balsošanas režīmu! Balsosim par šā likuma pieņemšanu. Rezultāts: 72 – par, pret – nav, 2 – atturas. Likums pieņemts. Paldies.

Līdz ar to saskaņā ar mūsu iepriekšējo norunu mēs šodienas darba kārtībā iekļautos balsojamos jautājumus esam pabeiguši.

Vārds Augstākās padomes priekšsēdētājam Gorbunova kungam informācijai par Helsinku tikšanos, par Helsinku konferenci. Lūdzu.

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi! Šajā situācijā, kādā pašreiz atrodamies, es jums labprāt varētu pastāstīt savus iespaidus, kurus esmu guvis Rio un Helsinos par visu valstu un valdību, visu valstu galvu vai valdību tikšanos. Vislabāk būtu, ja es jums varētu pastāstīt par viņu manierēm, dīvainībām un tā tālāk. Bet, kā jūs saprotat, to es nedrīkstu darīt, to var stāstīt tikai žurnālisti, lai gan, manuprāt, šai atmosfērā tas būtu pats piemērotākais. Un tiešām ir interesanti pavērot un vēl jo vairāk īsā laikā pavērot vienas un tās pašas personības. Protams, es jums varētu pastāstīt par dažādām detaļām pašā uzņemšanā, jo dažreiz nāk prātā – un ja nu mums to vajadzētu darīt?

Bet tagad par lietas būtību. Kas tīri satura ziņā ieskanējās Helsinkos, kādas bažas par Eiropu un tās nākotni? Es ar lielu uzmanību ieklausījos apsvērumos, kas izskanēja par to, ka komunisma draudu vietā Eiropā parādās nacionālisma draudi. Un to uzskatīja par vajadzīgu uzsvērt ļoti daudzi oratori. It sevišķi tie, kas runāja lielvalstu vārdā. Patīk konference kā tāda, jo šis process, kā jūs zināt, kādreiz tika radīts un tika uzskatīts par lielu sasniegumu dialoga risināšanai. Dialogam starp Austrumiem un Rietumiem. Tagad šis dialogs ir, visi sēž vienā zālē pie viena galda. Un šo konferenci vadīja Koivisto, pēc tam Kazahija un Uzbekija. Līdz ar to pati pirmā doma par dialogu ir pilnīgi izsmelta.

Tātad – kā tālāk risināt šos konfliktus? Ko ierosināja, piemēram, Bušs? Es sniegšu tikai tādus mazus fragmentus, lai jums būtu priekšstats, kā viņi domā kaut ko tālāk darīt. Bušs: “Vienosimies par to, ka mēs visi esam atbildīgi par to saistību izpildi, kuras ierakstītas šajās svinīgajās deklarācijās. Kas tām nepakļaujas, lai tiek saukts vārdā, kritizēts, izolēts, pat sodīts. Lai Serbijas nepiedalīšanās šajā forumā kalpo citiem par mācību. Mums šobrīd un šeit pat uz vietas jāvienojas par to, kā izveidot pieņemamas eiroatlantiskā miera iedibināšanas un saglabāšanas struktūras. Te kā svarīgs būtu jāizskata NATO piedāvājums. Un NATO piedāvājums ir uzklausīt EDSA lūgumus. Tātad būtu jāizskata NATO piedāvājums, jāsadarbojas arī šajā sakarā ar Rietumeiropas savienību.”

Meidžors: “Nākotnes moto jābūt Eiropas pilsonim. Nevis birokrātam, politiķim, bet indivīdam. Jāveltī lielākas rūpes, lai principu īstenošanas uzraudzībā novērstu konfliktu veidošanos. Lai risinātu minoritāšu jautājumus.” Un tālāk minoritāšu jautājums tika izvirzīts kā viens no prioritārajiem.

Ir noteikts augstākā komisāra postenis. Kādas tieši būs viņa funkcijas un kā šī struktūra darbosies, tas plenārsēdēs netika apskatīts. EDSA ir jāuzaicina ģenerālsekretārs, lai nodrošinātu palīdzību priekšsēdētājam. Šāds postenis nodrošinātu pēctecību darbā un ļautu pārstāvēt EDSA starptautiskajā arēnā, celtu tās autoritāti.

Tātad praktiski, no vienas puses, nosodījums dažādiem konfliktiem, it sevišķi par starpnacionālā naida kurināšanu, nodrošinot prioritāti minoritāšu tiesībām. Un tālāk veidot struktūras, kuras zināmā mērā varētu iespaidot šos konfliktus, protams, nepieļaujot tos kā tādus.

Tagad par Baltiju. Mūsu delegācija uzskatīja, ka 15.paragrāfs, kurš deklarācijā tika iekļauts kā vienīgais speciālais par Baltiju, zināmā mērā ne tikai internacionalizē tālāk Baltijas jautājumu karaspēka izvešanā, bet faktiski tagad Krievijai ir jāuzņemas starptautiska atbildība saskaņā ar šo paragrāfu par sarunām par karaspēka izvešanu. Ne par vienu citu problēmu Eiropā speciāls paragrāfs netika formulēts, tikai par Baltiju. Tajā teikts, ka tur, kur vardarbība ir ierobežota, joprojām nepieciešams atbalstīt dažu valstu suverenitāti un neatkarību. “Mēs izsakām atbalstu EDSA dalībvalstu centieniem mierīgā veidā un sarunu ceļā likvidēt problēmas, kas saglabājušās no pagātnes, tādas kā ārvalstu militāro spēku atrašanās Baltijas valstu teritorijās bez šo valstu nepieciešamās piekrišanas.” Tālāk pats galvenais: “Tādēļ saskaņā ar starptautisko tiesību pamatprincipiem un lai novērstu jebkādu iespējamo konfliktu, mēs aicinām ieinteresētās dalībvalstis nevilcinoties noslēgt attiecīgus divpusējus līgumus par savlaicīgu kontrolējamu un pilnīgu ārvalstu karaspēka izvešanu no Baltijas valstīm, ietverot tajos arī izvešanas grafikus.”

Par šo deklarāciju pēc konsensa principa nobalsoja visas dalībvalstis, arī Krievija.

Par Krievijas nostāju. Jeļcins savā runā no visa tā, ko mēs izvirzījām, starp citu, ar manu runu jūs varat iepazīties kā vienmēr pie Pētersones kundzes, nekādā veidā nekomentēja šos mūsu konstatējumus par situāciju Baltijā un par mūsu pretenzijām pret Krieviju, ko es savā ziņā sapratu kā piekrišanu. Jo, ja būtu iebildumi, tie acīmredzot būtu izteikti. Jeļcins savā runā zināmā mērā pieskārās Baltijas valstīm. Protams, nosacīti, šo tekstu attiecinot uz Baltijas valstīm. Var būt, ka tā tas nav. Viņš teica:

“Daudzus gadus no Krievijas tika prasīta cilvēktiesību ievērošana. Šodien pati Krievija to pieprasa.” Tas ir tulkojums. “Mēs redzam, ka dažu valstu likumdošanas aktos nostiprinās nostādnes (“zakrepļajutsa položeņija”), kurās diskriminācija pēc nacionālās pazīmes ir kļuvusi par normu. Mēs tādas darbības konsekventi noraidām, tāpēc ka tās skar miljoniem mūsu tautiešu intereses. Tāda pieeja ir sveša mūsu civilizācijas elementārajām ētikas normām, svētajiem brīvības principiem.”

Varbūt ļoti īsi par citu referentu runām. Praktiski uzstājās visu valstu vai valdību vadītāji. Kā vienmēr konsekventi, ļoti precīzi visus šos jautājumus formulēja Skandināvijas valstis un Ziemeļvalstis, it sevišķi Zviedrija.

Kas attiecas uz pārējām valstīm, it sevišķi septītnieku, tās savu attieksmi, kā jau es jums ziņoju, šeit uzstājoties pirms braukšanas, precīzi formulēja septītnieka tikšanās laikā attiecīgā dokumentā. Un konferences laikā nevienu vārdu nerunāja par Baltiju.

Par mūsu tikšanos ar ASV prezidentu Bušu. Viņu interesē ļoti konkrētas lietas. Man vienkārši nav laika visu šeit uzskaitīt. Viss, kas attiecas uz armijas izvešanu no Baltijas, sākot ar tās skaitlisko sastāvu un beidzot ar visiem Krievijas argumentiem un viņa paša apsvērumiem. Tā bija diezgan ilga saruna. Un viņš patiesi interesējās par šiem jautājumiem, kaut gan es nevaru nepiebilst savu subjektīvo viedokli, jo tad, kad es uzstājos un runāju par šīm lietām, Buša kungam austiņas nebija uzliktas. Nu, protams, manas iebildes varbūt ir ļoti emocionālas, jo mēs visi tur pēc tam saņēmām tekstu arī drukātā veidā. Tāpēc es uzsveru, ka tas ir tāds mans subjektīvs emocionāls vērojums.

Un tagad pēdējais. Par vienu no svarīgākajiem jautājumiem, par ko jūs interesējaties, – par Baltijas vienību. Es domāju, ka tas darbs, ko mēs nepārtraukti esam centušies darīt, zināmā mērā ir attaisnojies. Kaut vai Rio šīs 13 tikšanās, kuras divās dienās mēs veicām plenārsēžu laikā, tas ir nu... jūs varat iedomāties, tas ir milzīgi grūti – 13 tikšanās, kad notiek plenārsēde, turklāt vēl protokolu ievērot un savā starpā saskaņoties. Mēs ne par ko nesūdzējāmies, ne kādu gribējām īpaši apvainot, mēs vienkārši izklāstījām mūsu pozīciju un mūsu argumentus par šo jautājumu. Rezultātā, es jums jau teicu, tagad ne tikai izprot šo problēmu, bet, izprotot šo problēmu, jautājums tiek saistīts arī ar minoritātēm. Un mūsu pozīcija, mūsu skaidrojumi ir izteikti. Pozitīvi ir tas, ka tagad izprot atšķirības starp Lietuvu, Latviju un Igauniju. Kaut gan mēs, protams, esam ieinteresēti, ka tas tiek uztverts kā Baltijas jautājums, un tas faktiski tā arī tiek pasniegts, tiek izprastas šīs atšķirības un mūsu problēmas.

Bet ar Baltijas vienību ir ļoti grūti. Atklāti jāsaka, ka tā maksā ļoti daudz. Es nedomāju finansiālo pusi, bet tīri psiholoģiski. Es domāju, ka neapvainošu savus kolēģus, bet kaut vai tāds moments: saskaņot tikšanās laiku – pat tas dažreiz ļoti, ļoti grūti izdarāms, un pat tad, ja arī saskaņojam, tikšanās dažreiz notiek ar stundas nokavēšanos. Tas iespaido psiholoģiski.

Otrs. Protams, mēs visi trīs ļoti gribam būt kopā. Mēs ļoti labi zinām mūsu problēmas un cits citu ļoti labi pazīstam. Bet mēs katrs gribam runāt. Un tad, kad kolēģis runā ilgāk, nekā mums tas ir pieņemami, mēs paliekam ļoti nervozi, tad mums liekas, ka vajadzētu tieši manus argumentus pateikt. Un tāpēc, protams, rodas tādas situācijas, es vēlreiz saku, ka mēs ļoti gribam iet kopā visi un zinām, ka pasaulē Baltijas problēmu izprot kā kopīgu, nevis kā atsevišķi Lietuvas, Igaunijas vai Latvijas problēmu, bet, no otras puses, iznāk tā, ka mums ļoti gribas arī vieniem savu valsti pārstāvēt. Un, teiksim, Helsinkos tā arī bija: vispirms igauņi teica, ka mums vajag kopīgu preses konferenci pēc tam rīkot, bet pa starpām viņi tomēr pārdomāja un, nebrīdinot mūs, rīkoja atsevišķu preses konferenci. Tas viss ir ļoti saprotami, bet pēc tam rada tādu iespaidu, ka gribas pateikt... jā, nu pietiek, mēs arī iesim visur atsevišķi.

Arī otrs moments Helsinkos bija. Vispirms Tallinā lietuvieši iestājās par stipri radikālu variantu, ko neviens Eiropā neatbalstītu. Mēs it kā izgājām uz to variantu, ko 11 valstis atbalstīja un kas principā tajā rezolūcijā galvenos jautājumus atainoja, bet tad, kad mēs satikāmies šeit... Jā, un lietuvieši piekrita pēc ļoti ilgām debatēm, bet tad, kad mēs satikāmies pirms izbraukšanas Jūrmalā, aina bija citāda: lietuvieši iestājās par vēl mazāk radikālu variantu, kuru piedāvāja somi un zviedri, un mums tas atkal likās mūsu vienībai dikti jocīgi, jo mēs bijām gatavi Jūrmalā tomēr uz somiem un zviedriem spiest, lai būtu šis radikālākais variants, bet paliku praktiski es viens un Batarevska kungs. Vairāk jau neviena arī nebija, kas iestātos par šo variantu. Tas mums likās ļoti dīvaini. Mēs teicām, ka varbūt Helsinkos blakusdokumentu kopīgi izstrādāsim. Mēs šo blakusdokumentu it kā kopīgi izstrādājām, bet tad kolēģis Landsberģis gribēja, lai tas būtu tikai no Lietuvas. Tur visu izšķīra dažas minūtes un pat dažas sekundes, kad ņemt vārdu vai neņemt un vienmēr paturēt prātā šo Baltijas vienību. Tas arī zināmā mērā radīja tādu nelielu disonansi mūsu attiecībās.

Bet es domāju, ka tāda ir mūsu attiecību loģika, ka tā stratēģija ir pareiza un ka tā turpināsies pareizā virzienā, bet šādi tādi jautājumi tomēr rodas.

Tagad galvenais jautājums – kā mums strādāt tālāk? Vai mums doties vai nedoties uz ANO septembrī? Atklāti sakot, man ir ļoti grūti, jo esmu šajā īsajā laika sprīdī šķērsojis okeānu divreiz, trešo reizi man ir ļoti grūti uz turieni doties, jo visas šīs pārmaiņas ir stipri apgrūtinošas. Bet, ja Lietuva un Igaunija nolems, ka visiem trijiem jāpiedalās un jāizsaka savs viedoklis, tad acīmredzot, ja tā Prezidijs lems, būs vien jādodas uz turieni. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tā bija informācija, kuru mēs noklausījāmies. Līdz ar to plenārsēde un reizē Augstākās padomes 4.sesija ir slēgta.

Darbs Augstākajā padomē pēc atvaļinājuma – šīm četrām nedēļām – atsāksies 10.augustā ar Prezidija sēdi pulksten 16.00. Nedēļu, kā nolemts, strādās komisijas, kā tas arī iepriekš ir bijis, bet pirmā plenārsēde notiks 18.augustā, ja, protams, apstākļi nebūs tādi, ka mums to vajadzēs sākt kādu dienu ātrāk vai vēlāk. Paldies un uz redzēšanos!

 

(Sēdes un 4.sesijas beigas)