Zem gudrības pūces spārna zilibaltzeltainā Latvijas zinātnes karogā

Piektdien, 18. februārī, uz savu gada pilnsapulci sanāca Latvijas Zinātņu akadēmija

Pie pilnsapulces vadības galda: LZA viceprezidents Juris Ekmanis, LZA prezidents Jānis Stradiņš, Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas priekšsēdētājs Raimonds Valters

Arvīda Kalniņa vārdbalvas laureāts Pēteris Eriņš un Lauksaim-niecības un meža zinātņu akadēmijas prezidente Baiba Rivža

Akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš pasniedz Viļa Plūdoņa balvu Benediktam Kalnačam

Jaunais LZA goda doktors ģeogrāfijā Guntis Eniņš un LZA prezidents Jānis Stradiņš pie Zinātņu akadēmijas karoga

Sapulci atklāja un klātesošos uzrunāja Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Jānis Stradiņš. (LZA prezidenta ievadruna "Starp šiem gadiem. Latvijas prāta un gara pasaulē" iespiesta "LV" 18. februārī, Nr. 55/57).

LZA prezidents Jānis Stradiņš pasniedza LZA goda doktora ģeogrāfijā diplomu Guntim Eniņam, pazīstamajam Latvijas dabas — dižkoku, dižakmeņu, kultūrvēsturisko akmeņu, alu un alu petroglifu — pētniekam, kas tagad ir atklātā sabiedriskā fonda "Dabas retumu krātuve" vadītājs. Ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu Dr. geogr. h. c. Guntis Eniņš vada arī programmu "Latvijas krusta koki — pagāniskās ticības relikts šodienas pasaulē".

Tika godināti LZA vārdbalvu 2000. gada laureāti. Balvu saņēmēju pētījumus raksturoja Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas priekšsēdētājs Juris Ekmanis, Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas priekšsēdētājs Raimonds Valters un Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdētājs Viktors Hausmanis.

Pēc tam LZA balvas pasniedza jaunajiem zinātniekiem. (Pārskatu par LZA balvu laureātiem un viņu paveikto publicējam skat. zemāk.)

Jānis Stradiņš paziņoja, ka, atzīmējot konkursam iesniegto darbu labo zinātnisko līmeni, LZA Senāts nolēmis izteikt atzinību pieciem jaunajiem zinātniekiem — Līgai Paurai, Ilzei Bērziņai, Unigundei Sausserdei, Agnesei Džeriņai un Pēterim Rumpam.

Pilnsapulci uzrunāja viesis — Somijas Zinātņu akadēmijas prezidents, Somijas Zinātņu apvienību priekšsēdētājs Jarmo Visakorpi, kurš kopā ar Somijas Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretāru Mati Sarnisto bija Latvijas zinātnieku viesis.

Pārdomās par izglītību un tās saiknēm ar zinātni un pētniecisko darbu dalījās Jēlas universitātes (ASV) profesors Kristaps Kegi.

Akadēmisko lekciju "Skābekļa aktīvās formas un veselība" nolasīja Latvijas Republikas Ministru kabineta balvas zinātnē 1999. gada laureāts akadēmiķis Gunārs Duburs, Dr. habil. chem., Latvijas Organiskās sintēzes direktora vietnieks.

Runājot par skābekli kā cilvēces draugu un ienaidnieku, zinātnieks citēja tautas dainu:

Saulīt’ silta, māmiņ’ jauka,

Abas vienu labumiņu:

Saulīt’ silti sildīties —

Māmiņ’ mīļi parunāt.

Gunārs Duburs savas lekcijas turpinājumā pierādīja, ka Saule mums visiem var būt arī ļauna un nežēlīga. Te viņa lekcijas tēzes:

Aktīvās skābekļa formas un to iedarbe ir cieši saistītas ar brīvo radikālu reakcijām, kuru pētījumi un lietošana ir strauji attīstījušies pēdējos gadu desmitos — tas attiecas uz organisko, fizikālo ķīmiju, bioķīmiju, medicīnas ķīmiju, bioloģiju, ķīmijas tehnoloģiju, pārtikas rūpniecību, medicīnu. Šo nozaru procesos liela loma ir skābeklim, skābekļa aktīvajām formām (superoksīdradikālim, ūdeņraža peroksīdam, organisko savienojumu hidroperoksīdiem, oksiradikāļiem, singleta skābeklim, ozonam), slāpekļa aktīvajām formām (slāpekļa oksīdam, slāpekļa dioksīdam, peroksinitrītam u.c.).

Skābekļa aktīvās formas piedalās normālajos dzīvības procesos, regulē šūnu proliferāciju (vairošanos), realizē makrofāgu organismu aizsargājošo darbību, bet pastiprināti veidojas daudzu bojājošu faktoru iedarbībā (trauma, infekcijas, radiācija, toksīnu, karstuma iedarbība, išēmija un reoksigenācija, gaisa piesārņojums, dažas pretvēža vielas). Savukārt oksidatīvais stress veicina patoloģisko procesu attīstību. Sevišķi jutīgas ir smadzenes.

Šī sarežģītā mijiedarbība ir izveidojusies dzīvās dabas attīstības rezultātā, kur sākumā bija veidojušās anaerobās dzīvības formas, bet skābekļa koncentrācijas pieaugšana zemes atmosfērā lika šīm formām vai nu piemēroties jaunajiem apstākļiem, izveidojot speciālu aizsardzības — antioksidantu sistēmu, vai sameklēt anaerobas nišas, vai arī iet bojā.

Antioksidantu sistēmas nepietiekamā efektivitāte vai sabojāšana pastiprina oksidatīvā stresa ietekmi. Šī stāvokļa koriģēšanai var lietot dabas vai sintētiskos antioksidantus. Tādus pēta arī Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, kur iegūta jauna antioksidantu klase — daļēji hidrētie piridīna atvasinājumi. Organiskās sintēzes institūtā iegūtas un izpētītas vielas, kuras lieto organisma audu aizsardzībai pret jonizējošo radiāciju. Onkoloģiskajās klīnikās apstarojot slimniekus, cieš arī pacientu veselie audi, tas traucē veikt apstarošanu pilnā apmērā. Radioprotektoru lietošana ļauj uzlabot radioterapijas efektivitāti.

Oksidācijas un dažādos dzīvās dabas procesos piedalās arī slāpekļa aktīvās formas (slāpekļa oksīds, slāpekļa dioksīds, peroksinitrīts). Organiskās sintēzes institūtā atklāta viela, kas paildzina peroksinitrīta dzīves laiku.

Ozonam ir divējāda ietekme uz dzīvo dabu (un arī materiāliem); ozons troposfēras zemākajā daļā tos grauj, nepieciešami antioksidanti un citi līdzekļi to aizsardzībai, bet ozona slānis stratosfērā absorbē ļoti iedarbīgo UV starojuma C un daļēji arī B daļu, samazinot šī starojuma kaitīgo iedarbi. Vairāku halogēnsaturošu lieltonāžas produktu nokļūšana stratosfērā izraisīja ozona slāņa sarukšanu, UVB starojuma intensitātes pieaugumu uz zemes, saslimstību ar ādas vēzi.

Latvijas Organiskās sintēzes institūtā radītas vielas, kas ne tikai aizsarga ādu pret UV starojuma tiešo iedarbi, bet arī ārstē jau radušos ādas bojājumus.

Ozona problēma būs aktuāla vēl ilgu laiku, jo noslēgtās starptautiskās vienošanās par ozonu noārdošo vielu aizstāšanu ar nekaitīgām paredz, ka šis process ilgs līdz 2040. gadam, bet stāvokļa normalizēšanās ilgs pēc tam vēl vairākus gadu desmitus.

Latvijai pastiprināta UV starojuma problēma ir sevišķi svarīga sakarā ar garo jūras robežu, plašajām pludmalēm ar balto smilti, atpūtniekiem vasarā un starptautiskā tūrisma industrijas attīstības perspektīvām.

Sapulces turpinājumā pārskatu par LZA darbību 1999. gadā sniedza LZA ģenerālsekretārs Andrejs Siliņš.

LZA Uzraudzības padomes ziņojumu nolasīja padomes priekšsēdētājs Kalvis Torgāns.

Pēc tam bija debates, kur runāja Dītrihs Andrejs Lēbers, Ivars Knēts, Indulis Ronis, Viktors Hausmanis un Baiba Rivža.

Galavārdu teica LZA prezidents Jānis Stradiņš.

Andris Sproģis, "LV" nozaru virsredaktors

Sapulci uzrunā Jarmo Visakorpi

Akadēmisko lekciju lasa Gunārs Duburs

Domās dalās Kristaps Kegi

Pārskatu sniedz Andrejs Siliņš

Attēlā pa labi: grupa apbalvoto kopā ar LZA vadību — Pēteris Eriņš, Mārtiņš Kalniņš, Juris Ekmanis, Lana Skopane, Deniss Hanovs, Marats Golovkins, Raimonds Valters, Jānis Stradiņš, Guntis Eniņš, Māris Ābele, Benedikts Kalnačs, Artūrs Kuļšs Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

 

 

LZA vārdbalvu laureāti 2000. gadā

Māris ĀBELE,

Dr.phys

., Latvijas Universitātes Astronomijas institūta vadošais pētnieks

Saņēma Frīdriha Candera balvu astronomijā par darbu kopu "Astrometrisko instrumentu konstruēšana un automatizācija", kas atspoguļo M.Ābeles darba rezultātus šajā nozarē.

Laika posmā no 1960. līdz 1999.gadam M.Ābele ir konstruējis vairāk nekā 10 astronomiskos teleskopus, Zemes mākslīgo pavadoņu fotokameras un lāzertālmērus, kas ražoti sērijveidā un tikuši izmantoti Zemes mākslīgo pavadoņu koordināšu un ģeodinamisko parametru noteikšanā daudzās pasaules valstīs. Darba rezultāti ir starptautiski atzīti un lasāmi 14 publikācijās.

 

Alberts SKUDRA,

Dr.habil.sc.ing.

, LZA īstenais loceklis

Saņēma Frīdriha Candera balvu mehānikā par vienotas tematikas darbu kopu "Kompozīto materiālu strukturālā mehānika", kas veikti posmā no 1964. līdz 1999.gadam. Darbu kopā ietilpst septiņas monogrāfijas, publicētas PSRS, ASV un Vācijā, kā arī raksti zinātniskos žurnālos.

Darbs veltīts šādiem kompozītu mehānikas jautājumiem: elastīgo īpašību strukturālā mehānika; termisko deformāciju strukturālā mehānika; šļūdes strukturālā mehānika; stiprības strukturālā mehānika; stieņu strukturālā mehānika; vietējo cementa bāzes kompozītu strukturālā mehānika.

Profesors A.Skudra ir viens no kompozīto materiālu inženiermehānikas radītājiem, liela zinātniska autoritāte Latvijā un pasaulē.

Pēteris ERIŅŠ,

Dr.habil.chem

., Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta profesors

Saņēma Arvīda Kalniņa vārdbalvu mežzinātnēs, koksnes pētniecībā un pārstrādē par darbu kopu koksnes ķīmijā " Koksnes vielas ultrastruktūra", tas ir viņa mūža devums šajā jomā. A.Kalniņa vārdbalva ir jauna balva (tiek piešķirta kopā ar LLMZA), P.Eriņš ir pirmais šīs balvas laureāts.

P.Eriņš iesaka analizēt koksnes struktūru piecos struktūras organizācijas līmeņos; izstrādātais modelis attiecas uz virsmolekulāro līmeni. Modeļa pamatsaturs ir šāds — koksnes viela ir biopolimēru kompozīcija, kas sastāv no celulozes elementārfibrillu armatūras un tīklveida lignīna hemiceluložu matricas, kuras virsmolekulārā struktūra pakļaujas vispārzināmām polimēru un polimēru kompozīciju struktūras un izturēšanās likumsakarībām. Modeļa lietošana dod iespēju zinātniski pamatotāk analizēt fizikāli ķīmiskos procesus, tādus kā sorbcija, briešana, iekšējās virsmas un kapilaritātes izmaiņas, komponenšu pāreja šķīdumā, citu monomēru un polimēru iespiešanās koksnes vielā, termodinamisko un citu raksturlielumu izmaiņas. Sevišķi izdevīga ir modeļa lietošana koksnes mehānisko īpašību analīzē, jo ļauj likumsakarīgi izmantot bagātīgo informāciju par polimēru kompozīciju īpašībām. Īpaši tas attiecas uz koksnes elastiskumu un plastiskumu. Modelis ļauj mērķtiecīgi modificēt koksnes īpašības.

 

Benedikts KALNAČS,

Dr.habil.philol

., Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktors (kopš 1999.gada). Latvijas Rakstnieku savienības biedrs (kopš 1999.gada). Monogrāfiju "Jūlijs Pētersons – vērotājs laikmetu maiņās", R.,1996. un "Tradīcijas un novatorisms Mārtiņa Zīverta drāmas struktūrā", R., 1998. un daudzu zinātnisku rakstu autors

Viļa Plūdoņa balvu saņēma par grāmatu "Tradīcijas un novatorisms Mārtiņa Zīverta drāmas struktūrā". Grāmata ir nozīmīgs ieguldījums latviešu literatūrzinātnē, tajā pirmo reizi M.Zīverta drāmas analizētas no formas viedokļa un skatītas plašā Eiropas drāmas attīstības kontekstā. Grāmata guvusi literatūrzinātnieku un preses pozitīvu novērtējumu, tā analizēta arī trimdas laikrakstos. To izmanto Latvijas augstskolu pasniedzēji darbā ar filoloģijas nozaru bakalauriem un maģistriem.

Rūsiņš Mārtiņš FREIVALDS,

LZA īstenais loceklis

Saņēma Eižena Āriņa balvu par darbu ciklu "Efektīvi varbūtiski algoritmi". Balva piešķirta kopā ar a/s "DATI" un Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammu "Izglītībai, zinātnei un kultūrai". Balva pasniegta pirmo reizi.

Rūsiņš Mārtiņš Freivalds nodarbojas ar pētījumiem algoritmu sarežģītībā jau daudzus gadu desmitus. Viņa pirmā publikācija par šiem jautājumiem bija 1964. gadā.

Konkursam izvirzītajā darbu ciklā iekļauti darbi, kas saistās ar varbūtisku algoritmu sarežģītību. Varbūtiski algoritmi ir tādi, kuri laiku pa laikam var izdarīt nejaušus soļus. To var iztēloties tā, ka dators laiku pa laikam met spēļu kauliņu un nākamo soli izdara atkarībā no metiena rezultāta. Grūti iedomāties, ka uzdevumos, kur nav runa ne par kādām nejaušībām, šāda spēļu kauliņa mētāšana varētu atvieglot risināšanas gaitu. Tomēr jau 1974. gadā R.M.Freivaldam izdevās pierādīt, ka dažos uzdevumos ir tieši tā. 1975. gadā viņam izdevās pierādīt, ka starp šādiem uzdevumiem ir daudzi uzdevumi, kam ir praktiska nozīme, piemēram, tāds uzdevums ir noskaidrot, vai divi teksti ir identiski.

Rietumos vislielāko interesi izraisīja R.M.Freivalda pierādījums, ka ar šīm metodēm var pārbaudīt, vai dotie skaitļi, matricas, polinomi ir sareizināti pareizi, turklāt šī pārbaude iespējama ātrāk, nekā vajadzīgs, lai šos objektus patiešām sareizinātu. Kad amerikāņu informātiķis Manuels Blūms 1995. gadā saņēma Tjūringa prēmiju (datorzinātnē tā ir Nobela prēmijas analogs), viņš savā prēmijas saņemšanas akadēmiskajā lekcijā nosauca šo R.M.Freivalda darbu par vienu no iedvesmas avotiem, lai ķertos pie sava pētījuma par datorprogrammu pareizības pārbaudēm.

Pēdējā gadu desmitā R.M. Freivalds izstrādājis metodes, kā pierādīt, ka dotā uzdevuma risināšanai efektīvi varbūtiski algoritmi nav iespējami. Šādi pierādījumi ir vajadzīgi, lai noskaidrotu, vai dotos algoritmus ir iespējams uzlabot. Diemžēl jau pirms 40 gadiem zinātnieki pārliecinājās, ka šādi pierādījumi ir neparasti grūti pat tad, ja algoritms nedrīkst izdarīt nekādus nejaušus soļus. R.M.Freivalda darbi tiek plaši citēti.

 

MĀRTIŅŠ  KALNIŅŠ,

Dr.habil.sc.ing.

, LZA īstenais loceklis

Saņēma Gustava Vanaga balvu ķīmijas zinātnēs par pētījumiem polimēru kompozītmateriālu ķīmijā un tehnoloģijā. Mārtiņš Kalniņš ir pasaulē pazīstams zinātnieks, kas vairāk nekā trīsdesmit savas pētnieciskās darbības gadus veltījis polimēru kompozītsistēmu veidošanās procesā uz kontaktvirsmas un robežslāņos notiekošo norišu (adhēzija, adsorbcija, ķīmiskās kontaktreakcijas u.c.) mehānismu izzināšanai, šo procesu regulēšanas un kontroles principu izstrādei, lai optimizētu polimēru kompozītmateriālu struktūru. Šo pētījumu rezultātā ir attīstīti un pilnveidoti mikroheterogēnu un makroheterogēnu polimēru kompozītsistēmu veidošanās un iegūšanas tehnoloģijas teorētiskie pamati, izveidoti jauni efektīvi polimērkompozīti un to ražošanas tehnoloģiskie procesi. Balvu saņem par nozīmīgāko veikumu pēdējos desmit gados.

 

Indriķis ŠTERNS,

LZA ārzemju loceklis

Viņam piešķirta Arveda Švābes balva par monogrāfiju "Latvijas vēsture 1290-1500", Rīga: Daugava, 1997.

Izcilākais ārzemēs dzīvojošais Latvijas viduslaiku vēstures speciālists. Publicētā monogrāfija ir monumentālākais pētījums Latvijas viduslaiku vēsturē, kurā dots 14. un 15.gs. Latvijas vēstures notikumu un parādību sistemātisks izklāsts un informācija par Livonijas politiskās, ekonomiskās un kultūras vēstures jautājumiem.

Jaunie zinātnieki, LZA balvu laureāti

Tatjana IVANOVA,

RTU Ķīmijas tehnoloģijas fakultātes Polimērmateriālu institūta doktorante

Saņēma Mārtiņa Straumaņa un Alfrēda Ieviņa balvu par darbu "Radiācijas modificētu termonosēdmateriālu izveide". Darbs veltīts jauna veida polimēru termonosēdmateriālu izstrādāšanai ar prognozētām tehnoloģiskām īpašībām – paaugstinātu adhēzijas spēju, izturību pret slodzi un augstām temperatūrām. Šādu materiālu nozīmība tehnikā ir būtiska, bet tehnoloģija vēl maz izstrādāta. Problēma ir aktuāla arī Latvijā, ņemot vērā izmantoto polimēru materiālu reciklēšanas iespējas. Darbs veikts sadarbībā ar Kaseles universitāti.

 

Artūrs KUĻŠS,

Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūts.

Saņēma Ludviga un Māra Jansonu balvu par darbu "Īsu elektrisku impulsu un Ridberga atoma mijiedarbības teorija". Darbs veltīts teorijas izveidei par pasaulē nesen aizsāktiem eksperimentāliem pētījumiem par ļoti augsti ierosinātu (t.s. Ridberga) atomu mijiedarbību ar īsiem vienpolāriem elektriskā lauka impulsiem. Darba rezultāti publicēti prestižajā zinātniskajā žurnālā "Physical Review", tiek citēti un rosinājuši citu fiziķu publikācijas šajā virzienā.

 

Vita RUTKA,

Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes maģistrante, pašreiz ar Kaizerslauternas Tehnomatemātikas un saimnieciskās matemātikas institūta stipendiju studē Kaizerslauternas universitātē Vācijā.

Balva piešķirta par darbu "Eliptiska tipa vienādojumu risināšana apgabalos ar stūra punktiem". Darbā aplūkota eleptiska tipa vienādojumu risināšana plaknes sektorā. Parādīti daži procesi, kurus var aprakstīt ar šādiem vienādojumiem. Doti vienādojumu kanoniskās formas vispārīgie atrisinājumi un to skaitliskās risināšanas metodes. Darbs veikts saskaņā ar sadarbības līgumu starp LU Fizikas un matemātikas fakultāti un Kaizerslauternas (Vācija) Tehnomatemātikas un saimnieciskās matemātikas institūtu par filtrācijas plūsmu kārtainās porainās vidēs modelēšanu.

 

Marats GOLOVKINS,

Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta doktorants

Saņēma LZA balvu jaunajiem zinātniekiem par darbu "Kvantu automāti". Darbs veltīts kvantu automātiem ar steku un kvantu galīgajiem daudzlenšu automātiem. Pierādīts, ka šie automāti ir fizikāli realizējami tad un tikai tad, ja atbild autora atrastiem lokālās pareizības nosacījumiem. Darba rezultāti publicēti.

 

Lana SKOPANE,

Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes maģistrante

Saņēma LZA balvu jaunajiem zinātniekiem par bakalaura darbu "N-kvaternizēto piridīnija atvasinājumu iegūšana un īpašības", kas izstrādāts Latvijas Organiskās sintēzes institūta Membrānaktīvo savienojumu un š-diketonu laboratorijā un veltīts aktuālai slāpekļa heterociklu ķīmijas problēmai – kvaternizēto piridīnija atvasinājumu iegūšanai un izmantošanai indolizīna atvasinājumu sintēzē. Darbā apkopota jaunākā literatūra par pētīto jautājumu, sintezēti 19 jauni kvaternizēti piridīnija atvasinājumi ar dažādiem aizvietotājiem, noskaidrota šķīdinātāja ietekme uz piridīna kvaternizācijas reakciju, ieteiktas labākās sintēzes metodes.

 

Solvita KAMPUSE,

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātes doktorante

Saņēma LZA balvu jaunajiem zinātniekiem par maģistra darbu "Dažādu aveņu šķirņu piemērotība saldēšanai", kura mērķis ir pārbaudīt Latvijā audzēto aveņu šķirņu un hibrīdu piemērotību sasaldēšanai kā kvalitatīvai konservēšanas metodei, kā arī atrast piemērotāko atlaidināšanas veidu. Pētījumi veikti Dobeles Dārzkopības un izmēģinājumu stacijā gan teorētiskā, gan praktiskā virzienā. Darbs devis ieguldījumu praktiskai šķirņu izmantošanai pārstrādes uzņēmumos un jaunu šķirņu selekcijā. Tālākie pētījumi saistīti ar studijām doktorantūrā.

 

Deniss HANOVS,

Latvijas Kultūras akadēmijas maģistrants

Saņēma LZA balvu jaunajiem zinātniekiem par bakalaura darbu "Latviešu vidusšķiras politiskās kultūras sākumi. Rīgas Latviešu biedrība un eiropeiskā tradīcija". Darbā analizētas Rīgas Latviešu biedrības vadoņu aktivitātes (1869.–1893. gads) 19.gs. Eiropas vidusšķiras kultūras tradīciju kontekstā un mēģināts noteikt latviešu vidusšķiras kultūras īpatnības un lomu latviešu nacionālās kustības ģenēzē.

 

Daina LĀCE,

Latvijas Mākslas akadēmijas doktorante

Saņēma LZA balvu jaunajiem zinātniekiem par maģistra darbu "Rīgas pilsētas galvenā arhitekta J.D.Felsko neogotisko baznīcu arhitektūra". Autore dabā, arhīvu studijās un literatūrā iepazinusi piecas J.D.Felsko projektētās baznīcas un pēc vienotas shēmas analizējusi to arhitektoniskās un mākslinieciskās kvalitātes, kā arī sniedz Eiropas arhitektūras evolūcijas pārskatu ar centrējumu uz neogotikas reģionalitāti un nacionālo savdabību Vācijā un Dānijā.

 

Aiga KOTĻAROVA,

Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta asistente.

Saņēma LZA balvu jaunajiem zinātniekiem par maģistra darbu "Sinkrētisms un sintakses vienību interpretācija J.Jaunsudrabiņa romānā "Aija"". Darbs veltīts valodniecībā aktuālajai sinkrētisma problēmai un izpausmei teikuma struktūrā, kā arī jautājumam par semantikas lomu teikuma struktūrā un valodas sistēmā vispār.