Frakciju viedokļi

Pēc 2007.gada 18. janvāra sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

A.Brigmanis
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Nešaubīgi, ka viens no būtiskākajiem šīs un arī nākamo dienu jautājumiem ir Latvijas un Krievijas robežlīgums. Šajā sakarā Zaļo un Zemnieku savienība ir tikusies ar premjerministru Aigaru Kalvīti. Mēs esam uzklausījuši viņa argumentus šajā jautājumā un apmainījušies viedokļiem. Šajā sarunā mums izraisījās dziļa diskusija, un, redzot, ka šis jautājums ir ļoti būtisks, mēs saprotam, ka tuvākajā laikā būs ļoti asas un grūtas, bet reizē arī vērtīgas sarunas. Deleģējums, ko mums dod Zaļo un Zemnieku savienība –partijas valde un mūsu partijas aktīvs, paredz, ka jāpieņem tāds lēmums, kas neļautu apšaubīt mūsu valsts pēctecību un pārkāpt mūsu valsts Satversmi. Mūsu frakcija pie šādas nostādnes tad arī stingri paliks, lemjot par šo mūsu valsts dzīvē atbildīgo jautājumu.

Pievēršoties aktualitātēm, kas saistītas ar vairāku augstu valsts amatpersonu ievēlēšanu, jāsaka, ka mēs koalīcijā esam par šiem jautājumiem runājuši. Šodien tika pieņemts lēmums, ka ombudsmena amata kandidāta izvirzīšanas termiņš ir 15.februāris. Arī mūsu frakcija aktīvi iesaistīsies šīs personas nominēšanā.

Mēs esam informējuši savus koalīcijas partnerus par to, ka mūs absolūti neapmierina Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi par pašvaldību zemēm, jo par to, mūsuprāt, koalīcijā nav bijušas pietiekamas debates. Šis jautājums vēl tiks skatīts Saeimā. Mēs uzskatām, ka pašvaldību loma, lemjot par savā teritorijā esošajām un arī vēl brīvajām zemēm, ir ļoti ievērojama, to nevar noniecināt. Esmu pārliecināts, ka arī šajā jautājumā būs nopietna diskusija.

Dz.Zaķis
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien tika akceptēts viens no mūsu izpratnē svarīgākajiem tuvākās nākotnes jautājumiem, kas veicinās valsts tautsaimniecības attīstību. Tas ir pirmajā lasījumā steidzamības kārtā pieņemtais Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumprojekts. Protams, ka zināmas bažas rada tam piešķirtā steidzamība, kas likumprojekta izskatīšanu un pieņemšanu paredz virzīt ļoti straujā tempā (arī priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir noteikts ļoti īss). Šis likumprojekts ir nopietns, tāpēc vēl nepieciešams pārdomāt veselu virkni jautājumu, lai tiktu pieņemts labs un pārdomāts likums, kas septiņu gadu laikā regulēs šo fondu naudas apgūšanu.

Paralēli šai ātrajai un straujajai rīcībai mēs redzam vēl veselu virkni jautājumu, ko Ministru kabinets virza Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā. Šie jautājumi nav izskaidroti, un tas atkal rada zināmas bažas. Skatoties, ko valdība šobrīd dara, mēs redzam, ka aiz Kalvīša kunga, kā saka, padarītajiem darbiem paliek likvidētas cukurfabrikas, aizvērtas bankas, pašvaldībām atņemta zeme un izmaiņas privatizācijas likumā, kas liedz valstij ieņemt maksimālus ieņēmumus šauru interešu lokā. Tas viss, iespējams, vēl būtu sīkums salīdzinājumā ar to, ka tiek mēģināts pieņemt Latvijas un Krievijas robežlīgumu tādu, kāds, mūsuprāt, nav izdevīgs mūsu tautai – latviešiem. Tas nozīmē, ka ļoti daudzos gadījumos valdības rīcība ir apšaubāma. Bet, mūsuprāt, šobrīd pats trakākais ir tas, ka nekas netiek darīts inflācijas mazināšanai. Mēs redzam, ka inflācija šobrīd ir sasniegusi vairāk nekā sešus procentus, bet, ja to attiecina uz mazturīgajiem cilvēkiem, tad viņiem šī inflācija ir jau ap 20 procentiem. Tātad no tā, ka šobrīd nav absolūti nekādas rīcības, lai mazinātu šo posta situāciju, visvairāk cieš tieši mazturīgie cilvēki.

M.Ārbergs
(Tautas partijas frakcija):

Šodien vēlos runāt par tiem sēdē skatītajiem jautājumiem, par kuriem izvērsās garāka vai arī nedaudz īsāka diskusija.

Vispirms par frakcijas “Jaunais laiks” iesniegto grozījumu likumā “Par policiju”. Mūsu frakcija faktiski neiebilst pret to, ka iekšlietu sistēmas darbiniekiem ir nepieciešamas sociālās garantijas. Šī gada valsts budžets ir pieņemts, un tajā veiksmīgi ir atrisināta krīze iekšlietu sistēmā. Tāpēc, ja šogad tiks iesniegti racionāli priekšlikumi, par kuriem būs notikusi diskusija, tad, iespējams, 2008.gada valsts budžeta projektā tiks rasti līdzekļi arī šo sociālo problēmu risināšanai.

Otrs jautājums, par ko šodien diskutējām, bija saistīts ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumprojektu. Es arī piedalījos Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, kur tika skatīts šis likumprojekts. Atbildot uz jautājumu, kāpēc tas tiek skatīts steidzamības kārtā, jāsaka, ka šo fondu saņēmējiem tas nāks tikai par labu, jo būs iespējams ātrāk pieteikties dažādu projektu iesniegšanai. Saeimas Juridiskais birojs un Finanšu ministrija ir sagatavojusi pietiekami daudz dažādu priekšlikumu, par kuriem jau ir diskutēts, tāpēc nekādām īpašām problēmām šajā jautājumā vairs nevajadzētu būt.

Un trešais jautājums, par ko es vēlos runāt, ir grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz to papildināt ar atsevišķu pantu par pasākumu neveikšanu narkotisko un psihotropo vielu izplatīšanā un novēršanā izglītības iestādēs. Par šo jautājumu izvērsās visilgākā diskusija. Mūsu frakcijas viedoklis ir šāds: visām šajā jautājumā vairāk vai mazāk iesaistītajām ministrijām un arī pašvaldībām ir jāveic viens liels kopīgs darbs, lai līdz likumprojekta pieņemšanai trešajā lasījumā visas puses būtu apmierinātas. Tas nozīmē, ka katram faktiski ir jādara savs darbs.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti šajā plenārsēdē bija iesnieguši grozījumu Krimināllikumā, kas paredzēja noteikt atbildību par Latvijas valsts okupācijas fakta noliegšanu. Kā zināms, daudzu demokrātisku valstu normatīvajos aktos tiek paredzēta kriminālatbildība par holokausta noliegšanu. Francijā, piemēram, tiek rosināta diskusija par armēņu genocīda noliegšanu. Tātad šāda prakse pastāv, un tāpēc mēs uzskatām, ka Latvijas vēstures izkropļošana pašā būtiskākajā jautājumā, proti, ka Latvijas valsts it kā nemaz nebūtu pastāvējusi un ka tā Padomju Savienībai ir pievienojusies it kā brīvprātīgi, no kā, protams, izriet, ka mēs 1991.gadā esam nevis atjaunojuši neatkarību, bet atdalījušies no Padomju Savienības un tāpēc mums būtu jāuzņemas kaut kādi pienākumi attiecībā pret daudzām Latvijā no Padomju Savienības iebraukušajām personām, ir pilnīgi nepieļaujama. Tāpēc bija priekšlikums, ka šādas personas ir sodāmas ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz 60 minimālajām mēnešalgām. Par to nobalsoja tikai apmēram viena trešdaļa Saeimas deputātu. Mūs iepriecina, ka arī citās koalīcijas partijās tomēr ir nacionāli domājoši deputāti, tāpēc jebkurā gadījumā mēs neatsakāmies no šāda darba, kas pēc kāda laika droši vien dos arī savus augļus.

Šobrīd pats būtiskākais jautājums, protams, ir valdības gatavotā iniciatīva Latvijas un Krievijas robežlīguma parakstīšanā. Šeit mūsu apvienība savu nostāju ir paudusi jau partijas kongresā pagājušā gada decembrī. Un tā ir principiāla: nav būtisks tik daudz Abrenes jautājums (kas, protams, ir ļoti svarīgs, jo Latvijas teritorija tiek samazināta apmēram par diviem procentiem), bet vēl būtiskāks ir jautājums par Latvijas Republikas tiesisko pēctecību un Latvijas Republikas Satversmes ievērošanu. Ja mēs atzīstam, ka šī pēctecība var tikt apšaubīta, tad tādā pašā veidā gan Latvijai nedraudzīgi politiķi ārpus Latvijas, gan arī Latvijas iekšienē, ko regulāri atgādina viena otra kreisā partija, var tikt apšaubīts arī Latvijas pilsoņu kopums un atsāktas diskusijas par to, vai visiem, kas šeit dzīvoja 1991.gadā – neatkarības atjaunošanas brīdī, ir jāpiešķir pilsonība, vai arī tā jādod uz ievērojami atvieglotākiem noteikumiem. Mēs uzskatām, ka tas ir vēl daudz bīstamāk, nekā neatrisināt Abrenes jautājumu. Tajā pašā laikā mēs esam gatavi iesaistīties diskusijā, ja valdība šādu projektu iesniegs, un piedāvāt konstruktīvus priekšlikumus, kuru mērķis, no vienas puses, būtu patiesi nostiprināt Latvijas valsts tiesisko pēctecību, bet, no otras puses, pat jauna robežlīguma noslēgšanas gadījumā (mēs redzam, ka vismaz divas valdības partijas un divas kreisās partijas šim projektam jau ir izteikušas atbalstu) saglabāt iespēju uzskatīt 1920.gada miera līgumā noteikto robežu par joprojām spēkā esošu vismaz tajā daļā, kas skar teritoriju, kas iezīmē Abreni. Ja situācija būtu labvēlīga, tad Latvija pie šī jautājuma varētu atgriezties tālākā nākotnē. Bet, ja mēs paši brīvprātīgi atsakāmies, tad par to nekad un nekāda diskusija vairs nebūs iespējama.

A.Mackevičs
(Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija):

Šodien Saeima strādāja ļoti raiti. Īsā laikā tika izskatīti daudzi likumprojekti, pieņemti lēmumi par vairāku tiesnešu apstiprināšanu. Tas liecina, ka Saeimas deputāti ir iemācījušies strādāt un darboties profesionāli – vienalga, vai tu esi pozīcijas vai opozīcijas deputāts.

Vienīgais jautājums, kurā bija vērojama būtiska viedokļu atšķirība, bija par grozījumu Krimināllikumā, kas paredzēja noteikt kriminālatbildību par Latvijas okupācijas fakta noliegšanu. Es personīgi uzskatu, ka šādu likumprojektu izvirzīšana neko labu nedod, jo tikai šķeļ sabiedrību.

Bet kādā no nākamajām Saeimas sēdēm tiks izskatīti grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, ko sagatavojusi Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas deputāta Jāņa Šmita vadītā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Grozījumi paredz: ja svētku diena ir sestdienā vai svētdienā, tad nākamā darbdiena tiek noteikta par brīvdienu; ja svētku dienas ir sestdienā un svētdienā, tad brīvdienas ir nākamās divas darbdienas. Tas ir priekšlikums, ko atbalsta lielākā sabiedrības daļa.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā tika izskatīts vēl kāds svarīgs priekšlikums, kas, es ceru, gūs arī Saeimas vairākuma atbalstu. Tas ir priekšlikums par pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētku un Lieldienu noteikšanu par atzīmējamām dienām. Mēs, Latvijas Pirmā partija, esam gan katoļi, gan pareizticīgie, gan luterāņi, baptisti un vecticībnieki. Tāpēc jau daudzus gadus Latvijas Pirmā partija cenšas panākt pareizticīgo svētku atzīšanu par svētku dienām. Taču šāds priekšlikums nav guvis atbalstu. Tagad ir ierosinājums, kas šajās dienās neparedz brīvdienas. Es domāju, ka tā būtu cieņas izrādīšana lielai sabiedrības daļai, ja šie svētki vismaz būtu ierakstīti kalendārā. Ceru, ka mūsu kolēģi Saeimā to atbalstīs.

V.Agešins
(politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Šodien vēlos pievērst uzmanību diviem jautājumiem. Tie ir grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un grozījumi likumā “Par policiju”.

Runājot par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, vēlos atzīmēt, ka varas partijas izglītības iestādes vadītājam par normatīvajos aktos noteikto pasākumu neveikšanu narkotisko un psihotropo vielu izplatīšanas novēršanā ierosina uzlikt naudas sodu no 10 līdz 25 latiem. Protams, ka Saeimas frakciju viedokļi dalījās un deputātu viedokļi bija ļoti atšķirīgi. Taču es personīgi uzskatu, ka izglītības iestādes vadītājam nedrīkst uzlikt naudas sodu par šo pasākumu neveikšanu, jo šis jēdziens ir nekonkrēts un ļoti plaši interpretējams. Nav īsti skaidrs, ko nozīmē “pasākumu neveikšana narkotisko un psihotropo vielu izplatīšanas novēršanā”. Esmu pārliecināts, ka skolu direktoriem un skolotājiem nav jāatbild par kaut kādiem operatīvajiem pasākumiem, lai apkarotu nelikumīgu narkodīleru darbību skolās. Tas, protams, ir policijas uzdevums. Bet diskusija par šo jautājumu vēl turpināsies, un “Saskaņas Centrs” plāno turpināt konsultācijas ar skolu direktoriem, skolotājiem, policistiem, vecākiem un citiem sabiedrības pārstāvjiem.

Runājot par grozījumiem likumā “Par policiju”, jāsaka, ka šodien varas partijas noraidīja opozīcijas iesniegto likumprojektu. “Saskaņas Centrs” atbalsta papildu garantiju piešķiršanu policijas darbiniekiem. Ideja ir šāda: policijas darbiniekam ir tiesības saņemt izdevumu atmaksu, kas viņam radušies, izmantojot sabiedrisko transportu dienesta pienākumu izpildē. Tāpat arī policijas darbiniekam sešu mēnešu laikā no lūguma iesniegšanas dienas ir tiesības iekārtot savus bērnus ārpus kārtas valsts un pašvaldību pirmsskolas bērnu izglītības iestādēs. Pašvaldība policijas darbiniekiem pie tam var noteikt arī citus atvieglojumus un garantijas. “Saskaņas Centrs” arī uzskata, ka policijas darbiniekam, kurš nosūtīts vai atrodas dienesta komandējumā, ir tiesības ārpus kārtas iegādāties braukšanas dokumentus jebkura veida transportlīdzekļos, kā arī iekārtoties viesnīcā, uzrādot komandējuma un dienesta apliecību. Policijas darbiniekam, kurš dienesta vajadzībām izmanto personisko transportlīdzekli, tā ekspluatācijas izdevumi jākompensē no valsts budžeta līdzekļiem. Visbeidzot, policijas darbiniekam, kurš atvaļināts no dienesta sakarā ar invaliditāti vai arodslimību, tiek saglabāti šajā likumā noteiktie atvieglojumi un garantijas. Diskusija arī par šo noraidīto priekšlikumu turpināsies, un “Saskaņas Centrs” strādās pie tā, lai radoši papildinātu iepriekšminētos likumprojektus.

J.Pliners
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodienas Saeimas sēdē tika izskatīti vairāk nekā 20 likumprojekti. Par tiem jums jau stāstīja citu frakciju deputāti, tāpēc es pievērsīšos tikai diviem.

Pirmais no tiem ir tēvzemiešu iesniegtais grozījums Krimināllikumā, kas paredz sodu līdz trim gadiem cietumā vai naudas sodu līdz 60 minimālajām mēnešalgām, ja cilvēks neatzīst Latvijas okupāciju. Latvijas Republikas Satversmes 100.pants nosaka, ka cilvēkam ir tiesības paust savu viedokli un izplatīt informāciju. Katram cilvēkam demokrātiskā valstī ir tiesības uzskatīt, ka bija okupācija, aneksija vai inkorporācija. Citādi jau mums nebūtu demokrātiskas valsts! Paldies Dievam, ka Saeimas vairākums tēvzemiešu priekšlikumu neatbalstīja.

Otrais jautājums, par ko gribu pateikt dažus vārdus, ir grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas izraisīja asas debates. Grozījumi paredz skolas direktoram noteikt naudas sodu no 10 līdz 25 latiem par to, ja izglītības iestādes teritorijā tiks lietotas vai izplatītas narkotikas. Es uzskatu, ka tā ir necieņa pret skolotājiem un skolu direktoriem. Mums visiem ir jācīnās pret narkomāniem, jo narkotikas ir baltā nāve, taču ne jau ar tādām metodēm, kādas piedāvā Saeima. Ne jau direktoram ir jāmaksā šis sods. Par to ir jāatbild policijai, mediķiem, vecākiem un, protams, arī skolotājiem. PCTVL frakcijas deputāts Buzajeva kungs šo normu piedāvāja svītrot, bet pēc ilgām debatēm deputātu vairākums to pagaidām neatbalstīja. Redzēsim, kā būs trešajā lasījumā.

Visiem novēlu visu to labāko, veselību, izturību, cerību un laimi!

Saeimas preses dienests