Ministru kabineta 2007.gada 23.janvāra sēdē

 

MK: Par valdībā steidzami izskatāmiem jautājumiem

23.janvārī Ministru kabinets uzklausīja Ministru prezidenta Aigara Kalvīša informāciju, kā turpmāk Ministru kabineta sēdes darba kārtībā tiks ierobežota steidzami izskatāmu jautājumu iekļaušana.

Ministru kabinets nolēma, ka uz laiku līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai Ministru kabineta Kārtības rullī tiek noteiktas prasības ministru parakstītajām pavadvēstulēm, ar kurām Ministru kabinetā tiek iesniegti steidzami izskatāmi jautājumi.

Pavadvēstulē obligāti iekļaujama šādi strukturēta informācija: steidzamības pamatojums (1–3 teikumos paskaidrojums par jautājuma steidzamības būtību; iemesli, kāpēc jautājums nav iesniegts laikus, 1–3 teikumos paskaidrojums par apstākļiem, kuru dēļ nav bijis iespējams jautājumu sagatavot laikus); sekas, ja jautājums netiks steidzami izskatīts (1–3 teikumos paskaidrojums par sekām, ja jautājums netiks steidzami risināts); galējais termiņš, līdz kuram jautājumam jābūt (bija jābūt) pieņemtam (izskatītam); struktūrvienība un amatpersonas, kuras bija atbildīgas par attiecīgā jautājuma sagatavošanu laikus.

Prasības par iemesliem, sekām, galējo termiņu un atbildīgajām amatpersonām, neattiecas uz vēstulēm, ar kurām tiek iesniegti jautājumi, kuri saistīti ar iepriekš neparedzamiem ārkārtējiem apstākļiem, kuru dēļ nepieciešama steidzama valdības rīcība.

Valsts kancelejai uzdots nodrošināt tikai tādu steidzamai izskatīšanai Ministru kabinetā pieteiktu jautājumu reģistrēšanu un virzību, kuru pavadvēstulē ir iekļauta strukturēta informācija par jautājuma steidzamību.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

 

FM: Par vienotā administratīvā dokumenta aizpildīšanu

Valdība otrdien, 23.janvārī, apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par papildu aizpildāmajām ailēm vienotajā administratīvajā dokumentā (VAD) un kārtību, kādā muitas iestāde personai atļauj iesniegt vienoto administratīvo dokumentu pirms preču uzrādīšanas.

Grozījumi MK noteikumos paredz, noformējot muitas procedūru – izlaišanu brīvam apgrozījumam, kā arī muitas procedūras ar saimniecisku ietekmi, kas nav izvešana pārstrādei un ievešana muitas noliktavā, papildus nodokļu aprēķinam arīdzan norādīt izvēlēto nodokļa maksāšanas veidu.

Izmaiņas grozījumos izstrādātas, lai muitas iestāžu izmantotajās datorsistēmās būtu iespējams uzlabot muitas parāda un citu muitas iestāžu administrēto maksājumu uzskaiti, tai skaitā Eiropas Savienības tradicionālo pašu resursu uzskaiti, kā arī galvojuma muitas parādam un muitas parādam, kas varētu rasties, uzskaiti un kontroli.

 

FM: Par aizņēmējvalsts statusa anulēšanu Pasaules bankā

Otrdien, 23.janvārī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts Finanšu ministrijas sagatavotais MK rīkojums par Latvijas aizņēmējvalsts statusa anulēšanu Pasaules bankā (PB).

Kopš 1992.gada 11.augusta Latvija ir dalībvalsts PB. Līdz šim ar PB aizdevuma līdzekļiem Latvijā tika realizēti vairāk nekā 15 projekti, ieskaitot finansējuma piešķiršanu tādās svarīgās jomās kā izglītība, veselības aprūpe, reģionu attīstība, valsts finanšu vadība u.c. Lielākā daļa PB aizdevumu tika saņemti laikā no 1992. līdz 1998.gadam. Kopš 2002.gada Latvija nav slēgusi jaunus aizņēmuma līgumus ar PB. Latvija ir izmantojusi un joprojām turpina saņemt PB tehnisko palīdzību ekspertu konsultāciju formā atsevišķu prioritāro uzdevumu risināšanai tādās jomās kā pieredzes nodošana un rekomendāciju izstrādāšana, valsts finanšu vadība, sociālā labklājība, izglītība, uzņēmējdarbības vide, pilsētu un lauku teritoriju attīstība un citās.

Uzlabojoties valsts ekonomiskās izaugsmes rādītājiem un sasniedzot PB noteiktos kritērijus, valsts ir tiesīga anulēt savu aizņēmējvalsts statusu. Tā kā Latvija pilnībā atbilst PB aizņēmējvalsts statusa anulēšanai izvirzītajiem kritērijiem, MK uzdeva Finanšu ministrijai nodrošināt statusa anulēšanu. Latvijas nacionālais kopprodukts uz vienu iedzīvotāju pārsniedz kritērijos izvirzīto 6055 ASV dolāru slieksni. Tāpat Latvijai ir brīva pieeja starptautiskā kapitāla tirgum, un tā spēj aizņemties uz izdevīgākiem nosacījumiem, nekā to piedāvā PB. Latvija arīdzan ir panākusi ievērojamu progresu ekonomisko un sociālo attīstību veicinošo institūciju izveidē un to kapacitātes nodrošināšanā.

Latvija ir sasniegusi attīstības līmeni, kad no palīdzības saņēmējas pakāpeniski kļūst par palīdzības sniedzēju, kas aktīvi piedalās attīstības sadarbības politikas veidošanā un palīdzības sniegšanā citām jaunattīstības un pārejas ekonomikas valstīm. Tādēļ aizņēmējvalsts statusa anulēšana PB ir loģisks solis pakāpeniskai virzībai uz Latvijas kā donorvalsts starptautiski uzņemto saistību izpildi.

Līdz ar aizņēmējvalsts statusa anulēšanu PB Latvijai tiktu piemērots divu līdz trīs gadu pārejas periods, kura laikā valsts joprojām būtu tiesīga saņemt PB tehnisko palīdzību ierobežotā apmērā (līdz 250 000 ASV dolāru gadā). Tāpat statusa anulēšana Latvijai neuzliek papildu pienākumus un saistības pret PB.

2004.gadā aizņēmējvalsts statusu PB ir anulējusi Slovēnija, bet 2005.gadā to ir izdarījusi Čehija. 2006.gada septembrī Singapūrā gadskārtējās Pasaules bankas un Starptautiskā valūtas fonda pilnvarnieku sanāksmes ietvaros par aizņēmējvalsts statusa anulēšanu ir paziņojušas arī kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija.

 

FM: Par pasākumu plānu eiro ieviešanai Latvijā

23.janvārī Ministru kabineta sēdē valdība pēc iepazīšanās ar Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par paveikto darbu izpildi eiro ieviešanai Latvijā nolēma uzdot aktualizēt eiro ieviešanas pasākumu plānu, lai precizētu uzdevumu izpildes mērķus un termiņus atbilstoši situācijai valstī, vienlaikus saglabājot iepriekš apstiprinātās pamatnostādnes.

Eiro ieviešanas procesa vadības komiteja ziņojumā informēja par sešu mēnešu periodā – no pērnā gada jūlija līdz 31.decembrim – paveikto darbu izpildi, kā arī par turpmākajiem plāniem vienotās Eiropas valūtas ieviešanai.

Pašreiz turpinās Finanšu ministrijas izsludinātais konkurss par logo un lozunga izstrādi, kuri tiks izmantoti sabiedrības informēšanas kampaņā par eiro ieviešanu. Vienota logo un lozunga izstrāde iecerēta, lai popularizētu eiro kā maksāšanas līdzekli un veicinātu sabiedrības informētību par eiro ieviešanas procesa norisēm. Logo un lozungs tiks lietots bukletos un cita veida publikācijās, reklāmās, kā arī internetā. Atkārtots konkurss par “Eiro ieviešanas logo un lozungu” tika izsludināts pērnā gada 20.decembrī, un darbu iesniegšanas termiņš ir 2007.gada 22.februāris.

Kopš jūnija eiro ieviešanas projekta ietvaros notiek mazumtirdzniecības preču cenu novērošana. Lai sekotu līdzi cenu izmaiņām, tiek novērotas cenas precēm, kas iekļautas patēriņa preču grozā. Šobrīd šajā sarakstā ir ietvertas 30 populārākās pārtikas preces, kā arī pašu mazumtirgotāju piedāvātās 32 alternatīvās preces. Cenu monitoringa dati reizi mēnesī tiek publicēti Ekonomikas ministrijas interneta mājaslapā.

Lai veidotu juridisko bāzi eiro ieviešanai, vēl jūnijā tika sagatavota koncepcija par Latvijas normatīvo aktu atbilstošu sakārtošanu. Pēc sabiedriskās apspriešanas šis dokuments tika papildināts un iesniegts izskatīšanai MK. Pēc koncepcijas projekta izskatīšanas un apstiprināšanas valdībā plānots pabeigt darbu arī pie Eiro ieviešanas likumprojekta jeb tā dēvētā jumta likuma izstrādes.

Tāpat ir apkopota informācija par VAS “Latvijas Pasts” filiāļu izvietojumu, komercbanku norēķinu grupu, filiāļu un bankomātu tīkla izvietojumu Latvijas Republikas teritorijā, un eiro ieviešanas projekta vajadzībām ir izveidots interaktīvas datu kartes projekts. Tajā attēlota informācija par finanšu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā un to pieejamību ikvienam valsts iedzīvotājam.

Bet, lai savlaicīgi sagatavotu prognozes par plānoto apmaināmās skaidrās naudas apjomu, Latvijas Komercbanku asociācijas un VAS “Latvijas Pasts” pārstāvji izstrādās priekšlikumus metodoloģijai, pēc kuras tiks veikti aprēķini par apmaiņai nepieciešamās skaidrās naudas apjomu. Tāpat “Latvijas Pasts” risina jautājumu par cenu paralēlo atspoguļošanu uz pastmarkām. Tā kā pastmarka ir priekšapmaksas līdzeklis par pakalpojamu, ir svarīgi izstrādāt darbības plānu pastmarku pielāgošanai norēķiniem eiro, kā arī informēt sabiedrību par cenu paralēlo atspoguļošanu uz pastmarkām.

Turpmāk eiro ieviešanas projektā iesaistītās institūcijas risinās jautājumus par cenu paralēlās atspoguļošanas organizēšanu Latvijā, kā arī turpinās darbu pie citu iesākto uzdevumu realizēšanas atbilstoši Nacionālajam eiro ieviešanas plānam. Tāpat plānots iepazīties ar Slovēnijas praktisko pieredzi eiro ieviešanas projekta realizēšanā.

Ņemot vērā Eiropas Komisijas 2006.gada decembra Konverģences ziņojumu par valstu gatavību eiro ieviešanai, valdība šīsdienas sēdē nolēma uzdot vadības komitejai aktualizēt Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plāna 1. pielikumu “Pasākumu plāns vienotās Eiropas valūtas ieviešanai Latvijā”, lai precizētu uzdevumu izpildes mērķus un termiņus atbilstoši situācijai valstī. Bet Latvijas Nacionālajā eiro ieviešanas plānā iepriekš apstiprinātās pamatnostādnes mainītas netiks.

Eiro ieviešanas procesa virzību uzrauga šim mērķim izveidotā vadības komiteja, kura darbojas Finanšu ministrijas valsts sekretāres vadībā, un komitejas uzdevums pašreiz ir koordinēt un uzraudzīt “Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plāna” izpildi. Vadības komitejas padotībā izveidotas piecas darba grupas konkrētu uzdevumu risināšanai. Par Vadības komitejas lēmumu īstenošanu un darba grupu savstarpēju koordinēšanu ir atbildīgs eiro projekta vadītājs. Reizi ceturksnī Vadības komiteja sniedz pārskatu Ministru kabinetam par paveikto. Papildu informācija Finanšu ministrijas mājaslapā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par svarīgu valsts objektu drošības pasākumu īstenošanu

Lai precizētu administrēšanas sistēmu nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu drošības pasākumu plānošanā, sagatavošanā un īstenošanā, Ministru kabinets (MK) otrdien, 23.janvārī, atbalstīja izmaiņas MK noteikumos “Nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu drošības pasākumu īstenošanas noteikumi”.

Grozījumi nosaka, ka nacionālās drošības starpinstitūciju komisiju vada Krīzes vadības padomes sekretariāta vadītājs un komisijas sekretārs ir Krīzes vadības padomes sekretariāta pilnvarota persona. Ar šīm izmaiņām tiks precīzi nodalītas Iekšlietu ministrijas un Krīzes vadības padomes sekretariāta funkcijas nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu drošības pasākumu plānošanā, sagatavošanā un īstenošanā.

Krīzes vadības padomes sekretariāts nodrošina atbildīgo institūciju sistemātisku, mērķtiecīgu un pastāvīgu sadarbību un atbalsta sniegšanu Krīzes vadības padomei. Šim nolūkam sekretariāts sagatavo priekšlikumus Krīzes vadības padomei par krīzes vadības sistēmas attīstību un pilnveidošanu, koordinē iespējamo valsts apdraudējumu novēršanas vienotu un saskaņotu valsts pārvaldes institūciju plānu un valsts apdraudējumu novēršanas operatīvo plānošanu un vadības koordināciju, apkopo un analizē tās izpildes rezultātus un plāno, koordinē un vada krīzes vadības sistēmas stratēģiska līmeņa mācību plānošanu.

Krīzes vadības padomi vada Ministru prezidents, un tās sastāvā ir aizsardzības, ārlietu, ekonomikas, finanšu, iekšlietu, tieslietu un veselības ministrs.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

IZM: Par studiju līgumā obligāti ietveramajiem noteikumiem

23.janvārī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto MK noteikumu projektu “Studiju līgumā obligāti ietveramie noteikumi”.

Saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem Augstskolu likumā, kas stājušies spēkā 2006.gada 6.aprīlī, ir zaudējuši spēku MK 2004.gada 26.oktobra noteikumi Nr.886 “Studiju līgumā obligāti ietveramie noteikumi”. Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Augstskolu likuma 46.panta otro daļu, kura nosaka, ka studiju līgumā obligāti ietveramos noteikumus nosaka MK.

Noteikumu projekts nosaka studiju līgumā, kuru studējošais slēdz ar augstskolu vai koledžu, obligāti ietveramos noteikumus: līguma termiņu, informāciju par līguma slēdzējiem, informāciju par studiju programmu, augstskolas vai koledžas pienākumus, studējošā pienākumus un līguma grozīšanas kārtību. Studējošais līgumu ar augstskolu vai koledžu slēdz uz visu studiju programmas apguves laiku.

 

IZM: Par pedagogu atalgojuma paaugstināšanas īstenošanu

23.janvārī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto ikgadējo informatīvo ziņojumu par pedagogu atalgojuma paaugstināšanas gaitu. IZM no 2005.gada 1.septembra līdz 2006.gada 1.septembrim īstenojusi pedagogu atalgojuma pieaugumu saskaņā ar iepriekš apstiprināto grafiku, palielinot skolotāju darba samaksu un sagatavojot nepieciešamo normatīvo bāzi. IZM atgādina, ka pedagogu atalgojuma pilnveidošana un palielināšana tiek turpināta.

Šāda ikgadēja ziņojuma sagatavošanu paredz 2005.gada 29.augusta MK rīkojums Nr.579, ar kuru tika apstiprināta “Pedagogu (izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus, kas nav nodarbināti piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanā skolai) darba samaksas paaugstināšanas programma 2006.–2010.gadam”.

Saskaņā ar MK 2005.gada 20.decembra noteikumiem Nr.998 “Grozījumi MK 2004.gada 24.augusta noteikumos Nr.746 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”” no 2006.gada 1.janvāra tika paaugstināta darba samaksa vispārējās, profesionālās un interešu izglītības iestāžu pedagogiem, vadītājiem un viņu vietniekiem. Pedagogu darba samaksa par vienu darba likmi paaugstināta par 20 latiem, bet vadītājiem un vadītāju vietniekiem – par 13%. No valsts budžeta kopumā šīs darba samaksas paaugstināšanai tika izlietoti 20 miljoni latu.

Savukārt saskaņā ar MK 2006.gada 4.jūlija noteikumiem Nr.562 “Grozījumi MK 2004.gada 24.augusta noteikumos Nr.746 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”” no 2006.gada 1.septembra vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu pedagogu mēneša darba algas likme tika palielināta par 50 latiem, tā sasniedz vidēji 234 latus. Minēto izglītības iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem darba algas likme palielināta vidēji par 30%. Koledžu pedagogu likme pieaugusi vidēji no 348 latiem līdz 531 latam mēnesī. Augstskolu pedagogiem likme paaugstināta vidēji no 371 lata līdz 583 latiem mēnesī. No valsts budžeta atalgojuma palielināšanai papildus tika izlietoti 12,59 miljoni latu. Izdevumi 2006.gada valsts budžetā Programmas īstenošanai kopā ir 45,7 miljoni latu. Pedagogu atalgojums tiek pilnveidots.

Saskaņā ar Ministru prezidenta rezolūciju šā gada 12.janvārī izveidota IZM un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības darba grupa, kam līdz šā gada 1.aprīlim jāizstrādā un jāiesniedz valdībai “Pedagogu darba samaksas paaugstināšanas programmas 2011.–2014.gadam” projekts, kā arī priekšlikumi par pedagogu darba samaksas pilnveidi, papildu darba samaksu un tās finansēšanas iespējām, sākot no 2007./2008.mācību gada.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

TM: Par pilnvarotajiem pārstāvjiem EDSO Samierināšanas un arbitrāžas tiesā

Ministru kabinets 23.janvārī saskaņā ar konvenciju par samierināšanu un arbitrāžu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) ietvaros apstiprināja Latvijas Republikas pilnvarotos pārstāvjus EDSO Samierināšanas un arbitrāžas tiesā.

Ar valdības rīkojumu par samierinātāju nozīmēts Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits, par arbitru – Rīgas Juridiskās augstskolas lektore Kristīne Krūma, bet par arbitra vietnieku – Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un vēstures katedras asociētā profesore Daiga Iļjanova.

2007.gada jūnijā norisināsies EDSO Samierināšanas un arbitrāžas tiesas vēlēšanas, kurās plānots ievēlēt tiesas prezidentu un prezidiju. Līdz ar to radās nepieciešamība Latvijas valdībai nominēt jaunus kandidātus tiesas samierinātāja, arbitra un viņa vietnieka amatiem.

Darbība EDSO Samierināšanas un arbitrāžas tiesā nenotiek pastāvīgi. Procesi tiek uzsākti pēc attiecīga lūguma par samierināšanas vai arbitrāžas tiesas sastāva izveidi un attiecīgo samierinātāju vai arbitru izvēles. Piesakoties uz šo amatu, kandidātam nav pienākums atteikties no līdz šim nodibinātajām darba attiecībām, bet jāinformē darba devējs par saistībām, kuras kandidāts uzņemas saistībā ar šādu pienākumu veikšanu.

 

TM: Par politisko partiju reģistrācijas noteikumiem

Ministru kabinets 23.janvārī apstiprināja politisko partiju reģistra ierakstu publicēšanas kārtību, publicēšanas izmaksu apmēru un iekasēšanas kārtību, noteikumus par valsts nodevu ieraksta izdarīšanai partiju reģistrā, kā arī noteikumus par pieteikumiem ierakstu izdarīšanai politisko partiju reģistrā. Minētos noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Uzņēmumu reģistra speciālisti, izpildot Politisko partiju likumā doto uzdevumu.

Noteikumi par politisko partiju reģistra ierakstu publicēšanas kārtību, izmaksu apmēru un iekasēšanas kārtību noteiks, kā politisko partiju reģistra ieraksti tiks publicēti laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kādas būs šīs publicēšanas izmaksas un to iekasēšanas kārtība. Maksa par partiju reģistrā izdarīta ieraksta par politiskās partijas vai to apvienības reģistrācijas publicēšanu būs Ls 24.

Valsts nodeva par politiskās partijas vai to apvienības reģistrāciju būs Ls 19. Par reģistrācijas apliecības dublikāta izsniegšanu būs jāmaksā Ls 2, bet lai reģistrētu grozījumus statūtos – Ls 9. Minētās nodevas tiks ieskaitītas valsts pamatbudžetā.

Aktualizējot Ministru kabineta noteikumus par pieteikumiem ierakstu izdarīšanai politisko partiju reģistrā, galvenais mērķis ir noteikt veidlapu paraugus pieteikumiem, uz kuru pamata tiks izdarīti ieraksti politisko partiju reģistrā.

 

TM: Par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

Ministru kabinets 23.janvārī akceptēja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kuri izstrādāti, lai atrisinātu būtiskākās praksē konstatētās nepilnības APK regulējumā par administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas procesuālo kārtību. Projektā risināti tikai tie jautājumi, kuri konceptuāli nemaina spēkā esošo regulējumu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 28.jūlija rīkojumu jauna Administratīvo sodu procesa likuma projektu Tieslietu ministrija iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 2009.gada 1.augustam.

Grozījumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti sadarbībā ar rajonu tiesu un Administratīvās apgabaltiesas pārstāvjiem.

Grozījumi precizēs kārtību, kādā administratīvo pārkāpumu lietas tiek izskatītas iestādē. Ar grozījumiem tiks noteikta kārtība, kādā iestādes lēmumu atteikties uzsākt lietvedību administratīvo pārkāpumu lietā varēs apstrīdēt augstākai institūcijai un tiks precizēta protokola sastādīšanas kārtība, paredzot arī kārtību, kādā administratīvā pārkāpuma protokolu sastāda bez personas, kura tiek saukta pie administratīvās atbildības, klātbūtnes. Izstrādātie grozījumi noteiks kārtību, kādā iestāde, kura izskatīs administratīvā pārkāpuma lietu, paziņos par lietas izskatīšanas laiku un vietu un saskaņos APK paredzēto administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas termiņus ar Administratīvā procesa likumā paredzētajiem termiņiem.

Kā teikts likuma grozījumu anotācijā, tiks atstāts spēkā regulējums saīsinātajam termiņam tikai lietām par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, ja par izdarīto pārkāpumu piemērojams sods – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana.

Ar grozījumiem tiks noteikta kārtība, kādā rajona (pilsētas) tiesas tiesneši izskata administratīvo pārkāpuma lietas, un tiks noteikta lietā pieņemtā lēmuma paziņošanas un lēmuma noraksta izsniegšanas kārtība, paredzot iespēju īpaši sarežģītās lietās sastādīt sākotnēji arī saīsinātas formas lēmumu. Turpmāk obligāta personas klātbūtne, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, nebūs nepieciešama, jo no procesa viedokļa tā padara lietas izskatīšanu komplicētu. Ievērojot minēto, paredzēts papildināt APK ar kārtību, kādā personu, kuru sauc pie administratīvās atbildības, informē par lietas izskatīšanas vietu un laiku.

Atbilstoši Administratīvo sodu likumprojekta koncepcijā paredzētajam risinājumam, ka administratīvo pārkāpumu lietas ir jāizskata valsts pārvaldes iestādēm (amatpersonām), projekts paredz samazināt to administratīvo pārkāpumu lietu skaitu, kuru izskatīšana ir rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu kompetencē, iespēju robežās nododot šo lietu izskatīšanu citu institūciju kompetencē.

Likuma grozījumi jāapstiprina Saeimai.

 

TM: Par nelegālā alkohola tirdzniecības ierobežošanu

Ministru kabinets 23.janvārī uzklausīja darba grupas izstrādātos priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, lai ierobežotu nelegālā alkohola tirdzniecību. Priekšlikumus izstrādāja darba grupa, kuru vadīja tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

Kā teikts darba grupas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, veicot esošā normatīvā regulējuma analīzi, tika secināts, ka tas ir nepilnīgs un ka administratīvie sodi par nelegālā alkohola tirdzniecību nav pietiekami efektīvi. Tādēļ, lai gan kriminālsods ir galējais līdzeklis kā cīnīties ar prettiesiskām darbībām, darba grupa konceptuāli vienojās, ka normatīvo aktu grozījumiem jāparedz kriminālatbildība ar pirmo reizi par nelegālā alkohola realizāciju neatkarīgi no apmēra.

Savukārt par nelegālā alkohola iegādāšanos, tā izgatavošanu, uzglabāšanu un pārvadāšanu pirmajā reizē persona būtu saucama pie administratīvās atbildības, bet, izdarot šādu pārkāpumu atkārtoti gada laikā, – pie kriminālatbildības.

Darba grupa ierosina papildināt Krimināllikumu (KL) ar atsevišķām normām, kas paredzētu kriminālatbildību par darbībām, kuras saistītas ar nelegālā alkohola vai nezināmas izcelsmes spirtu saturošu šķidrumu apriti.

Saskaņā ar šiem priekšlikumiem kriminālatbildība tiktu noteikta par nelegālā alkohola vai nezināmas izcelsmes spirtu saturošu šķidrumu realizāciju jebkurā daudzumā jau ar pirmo šādu nelegālā alkohola realizācijas reizi. Tāpat kriminālatbildība būtu nosakāma par nelegālā alkohola vai nezināmas izcelsmes spirtu saturošu šķidrumu iegādāšanos, ja tā izdarīta atkārtoti gada laikā, un par nelegālā alkohola vai nezināmas izcelsmes spirtu saturošu šķidrumu izgatavošanu, uzglabāšanu un pārvadāšanu, ja šādas darbības izdarītas atkārtoti gada laikā.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (APK) būtu jāpapildina, lai nodrošinātu atsevišķu tā normu atbilstību grozījumiem KL.

Darba grupa ierosina papildināt KL ar atsevišķu pantu, kura mērķis būtu veicināt personu vēlmi sadarboties ar tiesību sargiem, lai novērstu nelegālā alkohola izgatavošanas, uzglabāšanas, pārvadāšanas un realizācijas iespējas. Proti, persona, kura tiek saukta pie kriminālatbildības par nelegālā alkohola pārvadāšanu, glabāšanu vai iegādāšanos atkārtoti gada laikā, tiktu atbrīvota no kriminālatbildības par šo nodarījumu, ja sniegtu informāciju, kas saistīta ar šo nelegālā alkohola iegādāšanos, izgatavošanu, glabāšanu, pārvadāšanu vai realizāciju. KL arī būtu jāpapildina ar atsevišķu pantu, kas paredzētu atbildību par nelegālu alkohola vai spirtu saturošu šķidrumu ievešanu Latvijā.

Tāpat jāizdara attiecīgi grozījumi citos normatīvajos aktos, lai nodrošinātu vienotu terminoloģiju un to izpratni attiecībā uz jēdzienu “nelegālais alkohols”; Alkoholisko dzērienu aprites likumā jāizdara precizējoši grozījumi, nosakot, ka alkoholisko dzērienu izgatavošana (ražošana), izejvielu sagatavošana, iegāde un uzglabāšana aizliegta bez normatīvajos aktos paredzētās licences.

Ierosināts papildināt likumu “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, sniedzot termina “liels apmērs” skaidrojumu attiecībā uz nelegālo alkoholu, atbilstošajās KL normās šo pazīmi attiecinot pie kvalificējošām pazīmēm.

Darba grupa ierosina papildināt APK ar normu, kas piešķirtu tiesības policijas darbiniekiem veikt tādas darbības, kuras būtu efektīvas nelegālā alkohola aprites samazināšanai, proti, par nelegālā alkohola izgatavošanas, pārvadāšanas, glabāšanas vai realizācijas vietas apskati, attiecinot šīs normas arī uz citiem pārkāpumiem, kad ir nepieciešama administratīvā pārkāpuma vietas apskate.

Ierosināts izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, paredzot atbildību par telpu izmantošanu un nodošanu nelegālā alkohola izgatavošanai, uzglabāšanai un realizācijai. Tas ir – papildināt APK ar normu, kas paredz administratīvo atbildību par telpu izmantošanu un nodošanu nelegālā alkohola izgatavošanai, uzglabāšanai un realizācijai, kā arī papildināt KL ar normu, kas paredz kriminālatbildību par telpu izmantošanu un nodošanu nelegālā alkohola izgatavošanai, uzglabāšanai un realizācijai, ja šādas darbības izdarītas atkārtoti gada laikā.

Darba grupa arī ierosina izvērtēt nepieciešamību izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, nosakot detalizētas alkoholisko dzērienu kvalitātes un obligātās nekaitīguma prasības līdzīgi (saturiski atbilstoši), kā tas bija noteikts Ministru kabineta 2001.gada 6.marta noteikumos Nr.101 “Obligātās nekaitīguma prasības spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem un prasības alkoholisko dzērienu marķējumam”, kas bija spēkā līdz 2004.gada 30.aprīlim.

Kā norādīts informatīvajā ziņojumā, lai cīņa ar nelegālā alkohola apriti būtu sekmīga ne tikai no tiesību normu viedokļa, ir jāveicina arī sabiedrības informētība par nelegālā alkohola vai tā izgatavošanā izmantoto sastāvdaļu neprognozējamo ietekmi uz cilvēka veselību un dzīvību.

Uzklausot darba grupas sagatavoto informāciju, valdība uzdeva Tieslietu ministrijai izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, bet Zemkopības ministrijai kopā ar Finanšu ministriju izvērtēt nepieciešamību izstrādāt minētos Ministru kabineta noteikumus, kuros būtu noteiktas detalizētas alkoholisko dzērienu kvalitātes un obligātās nekaitīguma prasības.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VesM: Par “Narkoloģijas valsts aģentūras” reorganizēšanu

Otrdien, 23.janvārī, Ministru kabinetā pieņemts rīkojums, kas paredz no 2007.gada 1.marta reorganizēt Veselības ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādi “Narkoloģijas valsts aģentūra”.

Rīkojums paredz, ka no 1.marta Narkoloģijas valsts aģentūras funkciju, tiesību un saistību pārņēmēji ir Sabiedrības veselības aģentūra un Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs.

Sabiedrības veselības aģentūra pārņems Narkoloģijas valsts aģentūras funkcijas attiecībā uz narkotiku, alkohola un tabakas nacionālo starpnozaru informācijas un monitoringa sistēmas veidošanu, attīstīšanu un tās darbības koordinēšanu, narkotiku, alkohola un citu atkarību izraisošu vielu lietošanas samazināšanas valsts programmu īstenošanas vadīšanu, metodisko ieteikumu atkarības slimnieku profilaksē, atkarību diagnostikā un ārstēšanā. Rezultātā tiks nodrošināts, ka visus sabiedrības veselības jautājumus kompleksi risinās viena iestāde.

Savukārt Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs turpmāk veiks narkotisko un psihotropo vielu un alkohola ietekmes ekspertīzes, kā arī sniegs ambulatorās un stacionārās narkoloģiskās palīdzības sniegšanu, nesamazinot ārstnieciskās darbības apjomu un gultu skaitu.

Reorganizācija tiek veikta, novēršot funkciju dublēšanos ar citas institūcijas veiktajām funkcijām. Reorganizācija neietekmēs pakalpojumu sniegšanas kvalitāti un efektivitāti.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

VidM: Par dabas parka “Pape” konsultatīvās padomes nolikumu

Otrdien, 23.janvārī, Ministru kabineta sēdē akceptēja Vides ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Dabas parka “Pape” konsultatīvās padomes nolikums”.

Vides ministrijas izstrādātais noteikumu projekts paredz izveidot dabas parka “Pape” (dabas parks) konsultatīvo padomi (padome). Tās galvenās funkcijas būs veicināt un atbalstīt sadarbību starp valsts un pašvaldību iestādēm, biedrībām, dažādām institūcijām, u.c., lai īstenotu dabas parka izveidošanas un aizsardzības mērķus un nodrošinātu teritorijas ilgtspējīgu attīstību.

Padomes sastāvā iekļauti pārstāvji no 13 iestādēm vai organizācijām, kuru darbība vai intereses saistītas ar dabas parka teritoriju, piemēram, no Valsts meža dienesta, Pasaules dabas fonda, Latvijas Ornitoloģijas biedrības u.c.

Šis dabas parks izveidots 2003.gadā 51 777 ha lielā platībā, lai nodrošinātu aizsardzību īpaši aizsargājamiem jūras, ezera, purva un piekrastes biotopiem, kā arī nodrošinātu aizsardzību īpaši aizsargājamām augu un dzīvnieku, jo īpaši putnu un sikspārņu, sugām. Teritorijā sastopamo dabas vērtību dēļ dabas parks iekļauts Natura 2000 teritoriju sarakstā.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2007.gadā

Valdība 23.janvārī akceptēja Zemkopības ministrijas izstrādātos Ministru kabineta noteikumus “Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2007.gadā un tā piešķiršanas kārtību”.

Normatīvajā aktā noteikts valsts atbalsta apmērs lauksaimniecībai un lauku attīstībai šajā gadā.

Atbalstāmajiem pasākumiem piešķiramais subsīdiju līdzfinansējums ir 32 060 415 latu. No šīs summas paredzēts atbalstīt šādus pasākumus: “Lauksaimniecības zemes ielabošana”, kuras īstenošanai noteiktais finansējums ir 1,7 miljoni latu, “Lopkopības attīstība” – 9 910 000 latu, “Augkopības attīstība” – 930 tūkstoši latu un “Izglītība, zinātne un informācijas izplatīšana” – 3 115 000 latu.

Savukārt Latvijas un ārvalstu kopprojektu līdzfinansējumam paredzēti 250 tūkstoši latu, pasākumam “Investīciju veicināšana lauksaimniecībā” – 10 702 819 latu, kā arī sadarbības veicināšanai starp lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un valsts pārvaldes iestādēm un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstībai paredzēti 800 tūkstoši latu.

Tāpat bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai plānoti 263 450 latu, tirgus veicināšanai – 1,2 miljoni latu, lauksaimniecības nozaru riska samazināšanai – 470 570 latu, ES nosacījumu ieviešanai – 1 303 576 latu, bet 2006.gadā noslēgto līgumu izpildes finansējumam – 1 415 000 latu.

Saņemot atbalstu pasākumā “Atbalsts investīciju veicināšanai lauksaimniecībā”, turpmāk lauksaimniekiem būs jāveic iepirkuma procedūra saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Noteikumi par iepirkuma procedūru pasūtītāja finansētiem projektiem”, kas izdoti saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu.

Iepriekšējos gados, saņemot valsts atbalstu investīciju pasākumiem, lauksaimniekiem iepirkuma procedūra nebija jāveic. Taču šogad tas noteikts pirmo reizi ar mērķi nodrošināt budžeta līdzekļu pārskatāmāku izlietojumu.

Normatīvajā aktā noteikts, ka atbalsta saņēmējam iepirkuma procedūra nav jāveic, ja piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu paredzamā līgumcena ir mazāka par pieciem tūkstošiem latu bez pievienotās vērtības nodokļa. Šajā gadījumā arī jānodrošina, ka darījums nenotiek ar saistītu personu, tas ir: tēvu, māti, vecomāti, vecotēvu, bērnu, mazbērnu, brāli, māsu, pusbrāli, pusmāsu, adoptēto, adoptētāju vai laulāto, kā arī savstarpēji saistītu personu saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”.

Savukārt, ja piegāžu vai pakalpojumu paredzamā līgumcena tiek plānota apjomā no pieciem tūkstošiem līdz 90 tūkstošiem latu, bet būvdarbu paredzamā līgumcena – no pieciem tūkstošiem līdz miljonam latu, tad šajos gadījumos būs jāpiemēro vienkāršota iepirkuma procedūra, kas nosaka, ka finansējuma saņēmējs nosūta vismaz trim iespējamiem piegādātājiem uzaicinājumus iesniegt piedāvājumu un tehnisko specifikāciju. Noteiktais piedāvājumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par piecām darba dienām pēc uzaicinājuma nosūtīšanas. Kad saņemti piedāvājumi, atbalsta pretendents izvēlas piedāvājumu ar zemāko cenu. Turklāt, lai iepirkuma procedūru uzskatītu par notikušu, nav jāsaņem piedāvājumi no visiem trim iespējamajiem piegādātājiem. Pietiekami, ja saņemts tikai viena piegādātāja piedāvājums. Pēc lēmuma pieņemšanas atbalsta pretendents triju darbdienu laikā nosūta paziņojumu par savu izvēli visiem piegādātājiem, kas iesnieguši piedāvājumus.

Ja būvdarbu līguma paredzamā līgumcena ir miljons latu vai lielāka, kā arī piegādes vai pakalpojumu līguma paredzamā līgumcena ir 90 tūkstoši latu vai lielāka, finansējuma saņēmējs nosūta uzaicinājumu publiskošanai Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB), kas trīs darba dienu laikā šo paziņojumu ievieto savā interneta mājaslapā. Finansējuma saņēmēja noteiktais piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir piecas vai vairāk darba dienas pēc paziņojuma publicēšanas. Kad saņemti piedāvājumi, finansējuma saņēmējs no tiem izvēlas piedāvājumu ar zemāko cenu, un triju darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta IUB paziņojumu par pieņemto lēmumu.

Plašāku informāciju par iepirkuma procedūru investīciju atbalsta saņemšanai, tāpat arī valsts vai pašvaldību budžeta finansējumu projektu īstenošanai interesenti var saņemt IUB interneta mājaslapā www.iub.gov.lv.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VK: Par Ministru kabineta 2006.gada aktiem

Pēc Valsts kancelejas (VK) Dokumentu nodrošinājuma departamenta sagatavotās informācijas, 2006.gadā notika 69 Ministru kabineta sēdes, kurās izskatīšanai sagatavots 3141 jautājums, to skaitā papildus iekļauti 965 jautājumi.

2006.gadā Ministru kabinets izdevis 1074 Ministru kabineta noteikumus, 1019 Ministru kabineta rīkojumus, kā arī 19 Ministru kabineta instrukcijas. 2006.gadā Ministru kabinets Saeimā iesniedzis 264 likumprojektus un 4 Saeimas lēmumprojektus.

2006.gadā notikušas 48 Ministru kabineta komitejas sēdes, kurās izskatīšanai sagatavots 501 jautājums (no tiem 83 papildus iekļauti jautājumi).

2006.gadā notikušas 48 Valsts sekretāru sanāksmes, kurās izsludināti 1826 tiesību aktu projekti.

2006.gadā Ministru prezidents Aigars Kalvītis izdevis 606 Ministru prezidenta rīkojumus.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs