Par šā gada lauksaimniecības stratēģiju

“Eiropas lauksaimniecībai šis gads būs izšķirīgi svarīgs – šogad būs ļoti svarīgas reformas divās lielākajās lauksaimniecības nozarēs un sāksies apspriedes par to, kas būtu jādara, lai nākotnē kopējā lauksaimniecības politika darbotos efektīvāk.” Tā šā gada Zaļajā nedēļā teica Eiropas lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere-Bēla. Zaļajā nedēļā Berlīnē no 19. līdz 28.janvārim notiek pārtikas rūpniecības, lauksaimniecības un dārzkopības nozaru starptautiska izstāde.  

“Līdz šā gada beigām, cerams, būsim spējuši vienoties par pamatīgām reformām, kas nepieciešamas mūsu vīna, augļu un dārzeņu tirgos,” teica komisāre M.Fišere-Bēla. “Ja vēlamies ražotājus atbalstīt aizvien spraigākos konkurences apstākļos, mums jārīkojas pārliecinoši.”

Sagaidāms, ka tiks pieņemts priekšlikums grozīt 1,5 miljardu eiro vērto kopējo augļu un dārzeņu tirgus organizāciju, bet pavasara beigās gaidāmi likumdošanas priekšlikumi vīnu tirgū. 

“Tās tad ir divas pēdējās nozares, kas vēl nav iekļautas reformu procesā, kuru sākām 2003.gadā. Mums jāatsakās no novecojušām atbalsta metodēm un jāļauj ražotājiem kļūt konkurētspējīgākiem, vairāk vērstiem uz tirgu,” teica komisāre. 

“Mums ir pasaulē labākie vīni, bet tā dēvētās “jaunās pasaules” vīna ražotāji mums min uz papēžiem. Mums ir jāatgūst tirgi un jānovērš šķēršļi, kas kavē mūsu vīna ražotājus,” viņa papildināja.  

“Augļi un dārzeņi ir svarīgi veselīgāka uztura veicināšanā. Mūsu reformu mērķis ir stiprināt audzētājus, modernizēt atbalsta sistēmu un veicināt patēriņu, jo īpaši jauniešu vidū,” turpināja komisāre M.Fišere-Bēla. “Mēs arī plānojam veicināt bioloģisko lauksaimniecību, kur lieti noderēs Vācijas prezidentūras laikā paredzamā galīgā vienošanās par jaunu direktīvu par bioloģisko ražošanu.”

Nesen Komisija nāca klajā ar vērienīgu stratēģiju, kuras mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu izmeti un Eiropas atkarību no importēta izrakteņu kurināmā. 

“Lauksaimniecībai šajā stratēģijā var būt vissvarīgākā loma. Man ir prieks, ka tika pieņemts lēmums nospraust obligātu mērķi – panākt, lai kurināmā struktūrā laikā līdz 2020.gadam vienmēr būtu 10% biodegvielas. Tā ir lieliska iespēja Eiropas lauksaimniecībai teikt savu vārdu, risinot vienu no lielākajām Eiropas Savienības mūslaiku problēmām. Mūsu kopējās lauksaimniecības politikas reformas jau ir devušas impulsu biodegvielas ražošanai – šobrīd vēlos šajā jomā strādāt tālāk,” teica komisāre.

Kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošana ir starp svarīgākajām komisāres M.Fišeres-Bēlas prioritātēm darbam 2007.gadā.

Komisija jau ierosinājusi vairākas svarīgas tehniskas izmaiņas, kas atvieglos dzīvi lauksaimniekiem un ierēdņiem. Nākamais darbs būtu pievērsties savstarpējās atbilstības sistēmai – vides, dzīvnieku labturības un pārtikas kvalitātes standartu kopumam, kas lauksaimniekiem ir jāievēro, lai saņemtu tiešās subsīdijas. 

“Savstarpējā atbilstība ir svarīga, ja vēlamies saglabāt sabiedrības atbalstu maksājumiem lauksaimniekiem. Tomēr es saprotu arī lauksaimnieku bažas. Tāpēc esmu apsolījusi, ka līdz lauksaimniecības ministru sanāksmei Padomē martā tiks sastādīts ziņojums par sistēmas darbību.

2007.gads arī būs intensīva darba gads aizkulisēs, lai sagatavotos tā sauktajām kopējās lauksaimniecības politikas reformu veselības pārbaudēm.

Es ierosinu “veselības pārbaudi” sākt 2008.gadā, bet mēs, protams, jau tagad strādājam pie šiem jautājumiem. Tā nebūs fundamentāla reforma, drīzāk – darba efektivitātes uzlabošanas mēģinājums. Pēc reformām, kas notikušas dažu pēdējo gadu laikā, lauksaimniekiem ir nepieciešams konsolidācijas periods,” nobeigumā teica komisāre M.Fišere-Bēla.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā preses dienests