Ministru kabineta rīkojums Nr.60

Rīgā 2007.gada 24.janvārī (prot. Nr.1 47.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai nekustamo īpašumu – sešas būves un zemesgabalu – Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1050) ir izskatījis sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Heidi” (vienotais reģistrācijas Nr.50003613451) 2005.gada 6.jūnijā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2005.gada 1.septembrī ar Nr.1.33/2220-6166).

2. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Heidi” (turpmāk – sabiedrība “Heidi”) ierosina privatizēt valstij piederošo nekustamo īpašumu – sešas būves (būvju kadastra apzīmējumi 0100 091 0112 021, 0100 091 0112 022, 0100 091 0112 023, 0100 091 0112 024, 0100 091 0112 025, 0100 091 0112 026) un tām piekrītošo zemesgabalu 11199 m² platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 091 0112) – Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11 (turpmāk – valsts īpašuma objekts).

3. Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. nekustamā īpašuma Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11 (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 091 0112) sastāvā ir zemesgabals 126258 m² platībā un 40 būves (ēkas). Minētais zemesgabals un 39 būves ir nodotas Aizsardzības ministrijas valdījumā, pamatojoties uz Ministru kabineta 1996.gada 22.maija rīkojumu Nr.187 “Par valsts nekustamā īpašuma objektu nodošanu Aizsardzības ministrijas valdījumā”. Viena būve – Nacionālais operāciju vadības centrs – ir uzbūvēta, pamatojoties uz Ministru kabineta 2003.gada 31.jūlija rīkojumu Nr.481-s, un nodota ekspluatācijā 2006.gadā. 1999.gada 10.augustā zemesgabals (zemes kadastra Nr. 0100 091 01120) un sešas būves – vienstāva remontdarbnīca (būves kadastra apzīmējums 0100 091 0112 029) un piecas garāžas (būvju kadastra apzīmējumi 0100 091 0112 030, 0100 091 0112 032, 0100 091 0112 033, 0100 091 0112 034 un 0100 091 0112 035) – reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.19017 uz valsts vārda Aizsardzības ministrijas personā. Nacionālā operāciju vadības centra ēka šobrīd tiek reģistrēta zemesgrāmatā, bet 33 būves nav reģistrētas zemesgrāmatā, jo tām ir konstatētas patvaļīgas būvniecības pazīmes;

3.2. valsts īpašuma objekts līdz 2040.gada 17.janvārim iznomāts sabiedrībai “Heidi”. Iznomātā daļa ir 8,9 % no visa nekustamā īpašuma Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11;

3.3. saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 17.panta pirmās daļas 2.punktu pirmpirkuma tiesības ir nomniekam, ja tas nomā visu privatizējamo objektu, nomas līgums reģistrēts likumā paredzētajā kārtībā un nomniekam nav nomas maksas parādu;

3.4. nekustamajā īpašumā Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, šobrīd atrodas Nacionālais operāciju vadības centrs, kuram saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 31.jūlija rīkojumu Nr.481-s noteikts valsts noslēpuma objekta statuss, kā arī saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 14.septembra rīkojumu Nr.695 “Par Nacionālo bruņoto spēku vienību izvietojumu miera laikam” minētajā nekustamajā īpašumā izvietots Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs, Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljons un Nacionālo bruņoto spēku Rīgas garnizona komandantūra. Minēto struktūru darbību nosaka Nacionālo bruņoto spēku likuma 6. un 7.pantā minēto Nacionālo bruņoto spēku un Sauszemes spēku uzdevumu izpilde.

Tā kā nekustamā īpašuma Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, sastāvā ir Nacionālais operāciju vadības centrs, nekustamais īpašums ir nacionālajai drošībai sevišķi svarīgs valsts objekts. Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 6.augusta noteikumu Nr.352 “Nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu drošības pasākumu īstenošanas noteikumi” 2.1.apakšpunktu nacionālajai drošībai sevišķi svarīgi valsts objekti ir tie, kuru iznīcināšana vai funkciju samazināšana būtiski apdraud valsts pārvaldīšanu un aizsardzību, kā arī sabiedrības drošību;

3.5. saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumu Nr.508 “Noteikumi par aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem un šo aizsargjoslu platumu” 2.24.apakšpunktu ap nekustamo īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, ir noteikta 25 m plata (skaitot no objekta ārējās robežas) aizsargjosla. Ja privatizācijas gaitā tiek atdalīts sabiedrībai “Heidi” iznomātais valsts īpašuma objekts, tad aizsargjosla 25 m platumā tiek skaitīta no atlikušā valsts zemesgabala ārējās robežas. Uzturēšanās ierobežojumi aizsargjoslas teritorijā noteikti Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumos Nr.509 “Noteikumi par uzturēšanās ierobežojumiem aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem”. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 58.⁵pantu aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem ir aizliegta saimnieciskā darbība, kā arī citas darbības bez saskaņošanas ar Aizsardzības ministriju, līdz ar to, nododot privatizācijai valsts īpašuma objektu, tiktu apgrūtināta sabiedrības “Heidi” saimnieciskā darbība 25 m aizsargjoslas teritorijā;

3.6. iznomātāja rīcībā nav informācijas par sabiedrības “Heidi” veiktajiem ieguldījumiem valsts īpašuma objektā. Nomas līguma pirmstermiņa izbeigšana ar sabiedrību “Heidi” pēc iznomātāja iniciatīvas nav paredzēta, un nomas līguma darbības laikā valsts iznomātās daļas izmantošana nav plānota.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets, lemjot par valsts īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības šī valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.

5. Ikviena personas tiesību ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu valsts interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, ir jāatbilst samērīguma principam – ja publiskā vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam labums, ko iegūst valsts, noraidot sabiedrības “Heidi” privatizācijas ierosinājumu, ir lielāks nekā minētā privatizācijas ierosinātāja tiesisko interešu ierobežojums, jo netiek apdraudēta Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.pantā un 15.pantā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Nacionālo bruņoto spēku Apvienotajam štābam noteikto uzdevumu izpilde.

Līdz ar to secināms, ka valsts īpašuma objekts saglabājams valsts īpašumā Aizsardzības ministrijas valdījumā.

6. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu, Ministru kabinets nolemj noraidīt sabiedrības “Heidi” privatizācijas ierosinājumu un atteikt nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, jo tas nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai – valsts aizsardzības politikas īstenošanai.

7. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīgā, Antonijas ielā 6, LV-1010) mēneša laikā pēc minētā rīkojuma publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Aizsardzības ministrs A.Slakteris