Atmaksājamā palīdzība (aizdevumi)

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un

Pasaules banka

Multinacionālās korporācijas

Pasaules tirdzniecības organizācija

Latvijas sabiedrības ekonomiskā stratifikācija un

globalizācijas iespējas

Secinājumi

Ieteikumi

Valstij un centrālajai valdībai

Pašvaldībām un reģioniem

Privātuzņēmējiem

2.nodaļa

Pārvaldība un tautas attīstība globalizācijas

un eirointegrācijas apstākļos

Ievads

Likumdevējvaras un izpildvaras darbība kopsakarā ar

Latvijas iekļaušanos Eiropas Savienībā un starptautiskajās

organizācijās

Sabiedrības attieksme pret integrāciju Eiropas Savienībā

Eiropas Savienības likumu ieviešana Latvijā

Nevalstisko organizāciju loma eirointegrācijā

Integrēšanās NATO

Valsts pārvaldības reforma: centralizācijas un

decentralizācijas tendences

Reģionālā reforma un globalizācijas iespēju izmantošana

Secinājumi un ieteikumi

3.nodaļa

Informācijas sabiedrība un jaunās tehnoloģijas

Ievads. Informācijas sabiedrības veidošanās Latvijā

Likumiskā vide un valsts politika

Informācijas infrastruktūras attīstība un informācijas

tehnoloģiju pieejamība

Izglītība - pamats tautas attīstībai

Jaunās ar informāciju saistītās iespējas tautas attīstībā

Informācijas tehnoloģiju radītās jaunās problēmas

Valodas un kultūras identitāte globalizācijas kontekstā

Informācijas telpas pārveidošanās globalizācijas ietekmē

Secinājumi

Ieteikumi

4.nodaļa

Tirgus ekonomika,

demokrātija, globalizācija un jaunatne

Ievads

Iedzīvotāju attieksme pret brīvā tirgus ekonomiku

Izpratne par demokrātiskajām vērtībām un politiskā kultūra

Korupcijas apkarošana

Jaunatne un globalizācija

Paaudžu attiecības

Skola un mācības

Izglītības ceļu izvēle

Bērni un jaunieši, kas neapmeklē skolu un nestrādā

Jauniešu nākotnes nodomi

Augstākā izglītība

Jauniešu nodarbinātība

Secinājumi un ieteikumi

Nobeigums

Uz zināšanām balstīta tautas attīstība

Globalizācija un inovācijas

Latvijas ekonomikas zinātņietilpība

Pētniecība un tehnoloģiskās izstrādes Latvijā

"Smadzeņu noplūde"

Augstākās izglītības kvalitāte

Kas sekmētu tautas attīstību globalizācijas apstākļos?

Pārskata galvenie ieteikumi

Vispārīgas atziņas

1.nodaļa. Globalizācijas ekonomiskās un sociālās

izpausmes

2. nodaļa. Pārvaldība un tautas attīstība

globalizācijas un eirointegrācijas apstākļos

3.nodaļa. Informācijas sabiedrība un jaunās tehnoloģijas

4.nodaļa. Tirgus ekonomika, demokrātija,

globalizācija un jaunatne

Statistikas pielikums

Avoti, literatūra

Turpinājums. Sākums -

"LV" Nr.47/50, 15.02.2000.; "LV" Nr.55/57, 18.02.2000.

Globalizācijas ekonomiskās un sociālās izpausmes

Tiešās ārvalstu investīcijas Latvijā

UNDP 1999. gadā publicētajā Pasaules pārskatā par tautas attīstību ietvertā statistiskā informācija par to, kāda Centrālaustrumeiropas valstīs ir ārvalstu tiešo investīciju plūsmas attiecība pret IKP, dod iespēju secināt, ka Latvijā un Igaunijā tā ir daudz augstāka nekā vidēji reģionā. Daļēji tas gan saistīts ar to, ka šajās Baltijas valstīs IKP apjoms ir relatīvi neliels.

1.1. attēls

Uzņēmumi un nozares, kurās ieguldīti ārvalstu investoru līdzekļi, parasti izmanto modernas tehnoloģijas, un tiem raksturīgs augsts vadības profesionālais līmenis. Tādējādi ārvalstu investīcijas veicina Latvijā ražoto preču un pakalpojumu konkurētspēju, kā arī dod attiecīgajos uzņēmumos strādājošajiem plašākas profesionālās izaugsmes iespējas. Strādājošajiem, kas saistīti ar ārvalstu investīciju apsaimniekošanu, daudzos gadījumos ir ne tikai apmierinošs ienākumu līmenis, bet arī iespēja piekļūt jaunām atziņām un informācijai.

Latvijā liels ārvalstu investīciju apjoms ir galvenokārt tādās tautsaimniecības nozarēs kā transports, glabāšana (muitas pakalpojumi, tranzīta apkalpošana) un sakari, finansiālā starpniecība, rūpniecība, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, automobiļu, motociklu, individuālās lietošanas priekšmetu un sadzīves aparatūras un iekārtu remonts. Ārvalstu investīcijas Latvijā veicinājušas uz atvērtu tirgu orientēto tautsaimniecības nozaru attīstību, līdz ar to šo nozaru uzņēmumiem dodot iespējas pilnvērtīgi izmantot atvērtās ekonomikas priekšrocības (sk. 1.2. tabulu) .

Ārvalstu tiešo investīciju dinamika Latvijā nav tikai pieaugums vien; ir arī samazināšanās gadījumi, kā, piemēram, uzņēmuma Dauteks pamatkapitāla pārvērtēšana, kuras dēļ 1998. gadā ārvalstu investīciju apjoms ķīmijas rūpniecībā samazinājās no 42 uz 24 miljoniem latu. Tomēr ārvalstu uzņēmumu darbības sašaurināšana nav būtiski samazinājusi investīciju kapitālu.

Tautsaimniecības nozares, kurās ārvalstu investīciju apjoms bijis vislielākais, krietni palielinājušas savu īpatsvaru Latvijas kopproduktā un vai nu jau kļuvušas par svarīgākajām nozarēm vai arī kļūst aizvien svarīgākas. To nozīmības pieaugums, kas saistīts ar ārvalstu investīciju pieplūdumu, norāda, ka nepieciešams izvērtēt citu tautsaimniecībai svarīgu nozaru (piemēram, lauksaimniecības un zvejniecības) attīstības izredzes un šīs nozares atbalstīt ar iekšzemes investīcijām.

No visām valstīm visnozīmīgāk tiešās ārvalstu investīcijas Latvijā ieguldījušas Rietumeiropas (it īpaši Skandināvijas) zemes, ASV, Krievija un Singapūra. (sk. 1.3. tabulu) .

1.2. tabula

Ārvalstu tiešo investīciju struktūra Latvijā

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība;

automobiļu, motociklu, individuālās

lietošanas priekšmetu un sadzīves

1.3. tabula

Ārvalstu investīciju struktūra pēc izcelsmes valsts (1998.gada janvāris)

Raksturīgi, ka 75 procenti no kopējā ārvalstu investīciju apjoma koncentrēti Rīgā un Rīgas reģionā. Ar to lielā mērā izskaidrojams, kāpēc Rīga no pārējiem Latvijas reģioniem tik stipri atšķiras tādos būtiskos tautas labklājību ietekmējošos rādītājos kā nodarbinātība, ienākumu līmenis vai komunikācijas tehnoloģiju izmantošana, kā arī saimnieciskās aktivitātes rādītājos (sk. analīzi Pārskata ievadā) . Pasaules pārskats arī norāda, ka ģeogrāfiskais novietojums un attālinātība no ekonomiskās rosības centriem sašaurina iespēju iesaistīties globalizācijas norisēs. Saimniecisko progresu veicinošo faktoru, to vidū ārvalstu investīciju, koncentrēšanās lielajās Latvijas pilsētās un jo sevišķi Rīgā pastiprina jau eksistējošās ekonomiskās atšķirības, kā arī norāda uz dažādu Latvijas reģionu atšķirībām globalizācijas iespēju pieejamībā iedzīvotājiem.

Ārējā tirdzniecība un Latvijas preču konkurētspēja

Latvija ir tālu pavirzījusies savas ekonomikas liberalizācijā, un valsts pievienošanās Pasaules Tirdzniecības organizācijai uzskatāma par lielu sasniegumu ārējā ekonomiskajā darbībā. Latvijas ievedmuitas un izvedmuitas tarifi, kā arī ārējās tirdzniecības kvotu sistēma saskaņota ar PTO noteikumiem. Preces, ko Latvijā ieved, tiek apliktas ar ievedmuitu 0-75 % apmērā no to vērtības, bet alkohola, cigarešu un cukura importu regulē speciāli noteikumi. Atceltas visas importa kvotas, savukārt eksporta kvotas saskaņotas ar valsts noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem (piemēram, ES Brīvās tirdzniecības līgumu). Turpmāka ekonomikas liberalizācija Latvijā, it sevišķi ievedmuitas jomā, pozitīvi ietekmēs ārējās tiedzniecības apgrozījumu un palielinās iedzīvotāju labklājību (jo paplašināsies patēriņa izvēles iespējas).

Kopš pārejas perioda sākuma Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji ir strauji pieauguši; mainījusies arī to struktūra un dažādu sadarbības valstu īpatsvars (sk. 1.2. attēlu) .

Sākot ar 1994. gadu, Latvijas ārējās tirdzniecības bilancei raksturīgs aizvien pieaugošs deficīts, kas 1998. gadā sasniedza 22 % no IKP. Deficīta pieaugums izskaidrojams ar to, ka samazinās pakalpojumu bilances atlikums un palielinās preču bilances deficīts. Preču bilances deficīta pieaugums apliecina pakāpeniskas ekonomiskās augsmes ietekmi uz iedzīvotāju kopējo pirktspēju un patēriņa apjomu, kā arī ekonomikas liberalizācijas turpināšanos. Daļai Latvijas iedzīvotāju radušās plašākas iespējas iegādāties ārzemju produkciju, kas vairumā gadījumu ir daudz dārgāka par vietējo. Importa ražojumu pieprasītības pieaugums sekmē negatīvas tirdzniecības bilances veidošanos. Preču importa pieaugums veicinājis privātā patēriņa kvalitātes uzlabošanos, jo palielinājis patēriņa izvēles iespējas, it sevišķi tāpēc, ka strauji pieaudzis imports no Eiropas Savienības valstīm (sk. 1.3. attēlu) .

1.2. attēls

1.3. attēls

1.4. attēls

Pieaudzis kapitāla īpatsvars kopējā importā. Tas izskaidrojams ar to, ka Latvijā pastāvīgi ieplūdušas tiešās ārvalstu investīcijas. Ārvalstu investīciju īpatsvars kopējā importā 1998. gadā bija 20 %, tātad salīdzinājumā ar 1995. gadu, kad tas bija tikai 9,3 %, vairāk nekā divkāršojies.

To, ka uzlabojusies Latvijas preču konkurētspēja starptautiskajā tirgū, liecina fakts, ka strauji pieaudzis eksports uz Eiropas Savienības valstīm (sk. 1.4. attēlu) . Pieprasījums pēc Latvijā ražotām precēm norāda uz preču kvalitātes uzlabošanos, kas daudzos gadījumos saistīta ar jaunu tehnoloģiju izmantošanu, kura kļuvusi iespējama, pateicoties ārvalstu investīcijām eksporta nozaru uzņēmumos. Tirdzniecības kontaktus ar Eiropas Savienības valstīm būtiski veicinājis tas, ka cēlusies Latvijas ražojošo un tirgojošo uzņēmumu darbinieku kvalifikācija tirgvedībā (mārketingā).

Mainoties Latvijas preču noieta tirgu nozīmei kopējā eksportā, 90. gados mainījusies arī eksporta nozarstruktūra, un tas arī liecina, ka Latvija pārorientējas uz savu relatīvo priekšrocību izmantošanu. Latvijas eksportā aizvien mazāku daļu ieņēmušas tādas preces kā dzīvnieki un lopkopības produkcija, pārtikas rūpniecības ražojumi, mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas. Pieaudzis tādu preču eksporta apjoms kā koksne un tās izstrādājumi, kas 1998. gadā veidoja 33,5 % no eksporta kopvērtības, tāpat arī tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi, kas 1998. gadā veidoja 16,1 % no eksporta kopapjoma. Vairums eksporta nozaru cenšas pārorientēties no izejmateriālu eksporta uz augstākas pievienotās vērtības preču eksportu. Augstākas pievienotās vērtības preču eksporta veicināšana ir būtiski svarīgs Latvijas tautsaimniecības ilgtermiņa izaugsmes priekšnosacījums. 1998. gada Krievijas krīze, kas stipri palielināja lata vērtību salīdzinājumā ar NVS valstu valūtas vērtību, Latvijas eksportētājus spieda pārorientēties uz citiem noieta tirgiem.

Globalizētai ekonomikai raksturīgu

tautsaimniecības nozaru attīstība

Kā jau raksturots iepriekš, lielākais ārvalstu investīciju apjoms reģistrēts transportā, glabāšanā un sakaros, kā arī finansiālajā starpniecībā. Šo nozaru attīstība ir būtiski svarīgs priekšnosacījums Latvijas uzņēmumu dalībai starptautiskajos tirgos, kā arī ārvalstu firmu un organizāciju darbībai Latvijā. Šo pārejas ekonomikai nozīmīgo nozaru attīstības temps ir ekonomikas globalizācijas raksturotājs.

Finansiālā starpniecība

Latvijas banku sektora attīstība ir saistīta ar valstij raksturīgo ekonomisko atvērtību un izceļas ar augstu internacionalizētību. 1998. gadā Latvijā darbojās 27 bankas un 15 bankās ārvalstu investoru īpatsvars pamatkapitālā pārsniedza 50 %. Finansiālo pakalpojumu nozarē līdzdarbojoties ārzemju investoriem, Latvijas iedzīvotājiem, it sevišķi šajās institūcijās nodarbinātajiem speciālistiem, kļuvusi pieejama moderna sakaru tehnika, jauni maksāšanas līdzekļi un jaunas atziņas.

Ekonomiskās pārejas periodā Latvijas banku sistēma pārcietusi divas būtiskas krīzes - 1995. gadā un 1998. gadā. 1995. gada krīze galvenokārt bija saistīta ar iekšzemes faktoriem, bet 1998. gadā banku zaudējumus radīja ārējs faktors - Krievijas finansiālā krīze. Pērnais Pārskats jau raksturojis šās krīzes negatīvo ietekmi uz nodarbinātību Latvijā. Krievijas finansiālā krīze Latviju skāra arī tādā veidā, ka viena no lielākajām tās komercbankām - Rīgas Komercbanka - kļuva maksātnespējīga. Tādējādi Latvijas tautsaimniecība un iedzīvotāji jau saskārušies ar vienu no globalizētas saimniecības riskiem - atkarību no norisēm ārvalstīs.

Saimnieciskā darbība tādās nozarēs, kuras var būtiski ietekmēt daudzus jo daudzus iedzīvotājus, valstij jāuzrauga un jākontrolē, novērtējot un mazinot globalizācijas ekonomisko risku.

Transports

Lai gan no ekonomiskās pārejas perioda sākuma Latvija tālu pavirzījusies ekonomikas liberalizācijā un lai gan transports, glabāšana un sakari ir viena no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm, kurā ieguldīta liela daļa ārvalstu investīciju, pasažieru pārvadāšanas jomā straujš pieaugums nav konstatējams (sk. 1.5. attēlu) .

1.5. attēls

1.6. attēls

Jākonstatē, ka transporta, glabāšanas un sakaru nozares pieaugums radies, galvenokārt pateicoties komercpārvadājumiem, nevis privātpersonu kustībai. Raugoties no ekonomiskā progresa viedokļa, šī parādība, bez šaubām, vērtējama pozitīvi, taču, raugoties no tautas attīstības skatpunkta, jāsecina, ka privātpersonu mobilitāte kopumā nav pieaugusi.

Tūrisma attīstība Latvijā un Latvijas iedzīvotāju tūrisms ārvalstīs

Lai gan tādi ekonomiskie rādītāji kā IKP uz vienu iedzīvotāju gadā un preču tirdzniecības bilance (kas ir negatīva) norāda, ka iedzīvotāju labklājība kaut cik pieaugusi, un lai gan Centrālās statistikas pārvaldes pētījums par mājsaimniecību budžetiem liecina, ka augstāku ienākumu grupās krietni pieaugusi brīvā laika aktivitātēm atvēlētā izdevumu daļa, Latvijas iedzīvotāju ārzemju tūrisma apjoms kopš 1993. gada nav daudz pieaudzis. Arī ārvalstu tūristu skaits Latvijā, sākot ar 1993. gadu, ir mazinājies (sk. 1.5. tabulu) .

1.5. tabula

Latvijas robežu šķērsojošo personu skaits tūkstošos

Centrālās statistikas pārvaldes veiktās tūrisma apsekošanas dati liecina, ka Latvijā pieaugusi tūrisma firmu aktivitāte; 1998. gadā pakalpojumus sniegušas 109 tūrisma firmas. Lai arī valstī iebraukušo un no valsts izbraukušo personu skaits nav daudz pieaudzis, strauji palielinājies tūrisma firmu apkalpoto cilvēku skaits, it sevišķi izbraucošo tūristu vidū. Tādu tūristu skaits, kurus apkalpojušas specializētas firmas, no 88,4 tūkstošiem 1995. gadā palielinājies līdz 134,2 tūkstošiem 1998. gadā.

Analizējot, kā mainījies to Latvijas tūristu skaits, kuri izmantojuši tūrisma firmu pakalpojumus, jāuzsver, ka NVS valstis 1998. gadā apmeklējuši desmit reizes mazāk, bet Eiropas Savienības valstis - gandrīz desmit reizes vairāk cilvēku nekā 1991. gadā.

Tūrisma nozares attīstību raksturo viesnīcu, viesu māju un moteļu izmantošana. 1998. gadā Latvijā darbojās simt divdesmit astoņas tūristu izmitināšanas iestādes, kas apkalpoja 394 tūkstošus viesu; tas ir krietni vairāk nekā 1996. gadā, kad tika apkalpoti apmēram 300 tūkstoši viesu. Turpmāka infrastruktūras attīstība, viesu izmitināšanas iestāžu atvēršana un šo iestāžu pakalpojumu uzlabošana dotu pamatu straujākai tūrisma attīstībai, kā to norādījuši vairāki starptautiski un vietēji pētījumi. Vairākos Latvijas rajonos, piemēram, Daugavpils, Jelgavas un Rēzeknes rajonā, viesu izmitināšanas iestāžu skaits ir ļoti mazs. Lai gan reģionu attīstībā ar tūrisma industriju tiek saistītas lielas cerības, šajā nozarē vērojama tā pati koncentrēšanās galvaspilsētā, kas citās nozarēs.

Tūrisma attīstība Latvijā ir viena no ekonomikas globalizēšanas iespējām, un tā būtu plašāk jāizmanto. Tā var ne vien paplašināt valsts ekonomiskās izaugsmes iespējas, bet arī veicināt harmoniskāku reģionālo attīstību.

Vietējās sabiedrības iekļaušanās globalizācijā

Latvijas lauku un mazo pilsētu iedzīvotājiem vairākas globalizācijas iespējas, par kurām runāts šā Pārskata ievadā, - finansiālie resursi, modernas ražošanas tehnoloģijas un infrastruktūra, piekļuve starptautiskiem tirgiem un informācijai - ir grūti pieejamas. Tas izskaidrojams ar vairākiem faktoriem ar ģeogrāfisko attālinātību no Rīgas, ar to, ka zems ir iedzīvotāju ienākumu līmenis un vāji attīstīta uzņēmējdarbība. Taču arī šajos apstākļos pilsētu iedzīvotājiem nozīmīgas ir un var būt tā sauktās sekundārās globalizācijas iespējas. Par primārajām globalizācijas iespējām sauc iespējas izmantot starptautiskās finanšu, informācijas, tirdzniecības un naudas plūsmas vai šajās plūsmās iekļauties; tādas iespējas izriet no tiešiem darba pienākumiem un internacionalizētas sociālekonomiskās infrastruktūras. Par sekundārajām globalizācijas iespējām sauc iespējas dibināt un izmantot starptautiskus kontaktus un partnerattiecības, it īpaši sociālajā jomā, kultūrā un izglītībā; šīs iespējas ir nevis tieši saistītas ar darba pienākumiem vai internacionalizētu infrastruktūru, bet gan izriet no iedzīvotāju un organizāciju iniciatīvas (bieži vien ad hoc veidā) radīt un veicināt starptautisku sadarbību ar partneriem ārzemēs.

Pāvilosta un Valka ir divi piemēri (sk. 1.1. un 1.2. informāciju) , kuri liecina, ka valdības atbalsts sekundāro globalizācijas iespēju izmantošanai, kā arī pašvaldību, vietējo uzņēmēju, nevalstisko organizāciju un privātpersonu līdzdalība starptautiskos kontaktu tīklos papildus stimulē pilsētu, pagastu un reģionu attīstību - arī tad, ja līdzekļu pieejamība ir ierobežota. Starptautiskie kontakti ar sadarbības partneriem ne vien dod finansiālu pamatu dažādu projektu realizēšanai, bet arī veicina atziņu un pieredzes apmaiņu un iedzīvotāju līdzdalību attīstības projektu izstrādē un īstenošanā.

Kā Pāvilostā, tā Valkā globalizācijas iespējas kļūst pieejamas, galvenokārt pateicoties pilsētas Domes un ieinteresētu privātpersonu aktivitātei, un to izmantošana ir svarīga iespēja pilsētas saimnieciskās dzīves rosināšanai un iedzīvotāju labklājības uzlabošanai. Starptautiskie kontakti un sadarbība Pāvilostā un Valkā pierāda, ka, izmantojot sekundārās globalizācijas iespējas, rajonos un mazpilsētās pamats saimnieciskās dzīves un iedzīvotāju labkājības uzlabošanai ir atrodams arī apstākļos, kur primārās, ar iekšzemes līdzekļiem saistītās globalizācijas iespējas ir ierobežotas.

1.1. informācija

Iekļaušanās globalizācijas norisēs - mazpilsētas saimnieciskās attīstības iespēja:

Pāvilostas piemērs

Ostas pilsētā Pāvilostā (Liepājas rajons) dzīvo aptuveni 1300 cilvēku. Aplūkojot globalizācijas un tautas attīstības iespējas tajā, kā galvenā problēma jāmin augsts bezdarba līmenis: pēc pilsētas domes vērtējuma, tas sasniedz 70-80% no darbspējīgo iedzīvotāju skaita. Tāda situācija izveidojās 90.gadu sākumā un vidū, kad administratīvās saimniekošanas laika galvenie darba devēji - zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumi, kas nodarbināja ap 300 cilvēku, un alus darītava, kas darbu deva 80 cilvēkiem, - zaudēja tirgu un kļuva maksātnespējīgi.

Tas dramatiski sašaurināja nodarbinātības iespējas, un pašreiz galvenais darba devējs pilsētā ir pašvaldība, kas nodrošina darba vietas domes administrācijā, trijās skolās, pansionātā un katlumājā. Neliels skaits privātuzņēmumu darbojas mazumtirdzniecībā (galvenokārt pārtikas produktu veikali) un mežizstrādē, bet uzņēmējdarbības aktivitātes pagaidām nedod pietiekamu ieguldījumu nodarbinātībā.

Pilsētas ekonomiskā izaugsme ir iespējama vienīgi tad, ja lielus līdzekļus investē tās stratēģiskajās nozarēs - zvejniecībā un zivju pārstrādē, kā arī vietējā un starptautiskajā tūrismā. Lai attīstītu Pāvilostas saimniecisko dzīvi, līdzekļi būtu jāiegulda ostas izbūvē, esošā zivju pārstrādes ceha rekonstrukcijā un tūrisma infrastruktūras attīstīšanā, kas ietvertu arī pievedceļu asfaltēšanu. Diemžēl ne valsts, ne pašvaldības budžetā līdzekļi šiem mērķiem nav pieejami un arī vietējo uzņēmēju rīcībā tādu līdzekļu nav.

Šajos apstākļos svarīgu ierosmi pilsētas attīstībai devuši iedzīvotāju un pašvaldības kontakti un partneru meklēšana Latvijā un ārvalstīs jeb tā saukto sekundāro globalizācijas iespēju izmantošana. 1999.gada vasarā, pateicoties personiskiem kontaktiem ar partneriem Zviedrijā, tika atklāta kuģa satiksme Pāvilosta-Gotlande (Zviedrija), kas izraisījusi tūristu interesi citos Latvijas rajonos. Pāvilostas domes darbiniekiem ir izdevies uzsākt darbu arī pie vairākiem pilsētas attīstības projektiem.

Projektu izstrāde bijusi iespējama, pateicoties privātpersonu sakariem vai arī amatpersonu kontaktiem, kas nodibināti dažādās starptautiskās konferencēs. Lielāko daļu projektu apstiprinājušas vai nu Latvijas valsts institūcijas, vai starptautiskas institūcijas, kas dod iespēju piesaistīt investīciju līdzekļus. Tā, piemēram, projekta "SuPortNet" īstenošanai būs pieejami 225 000 eiro no Phare līdzekļiem - palīdzības ieguldījums, nevis kredīts. Ja projektu izdosies veiksmīgi realizēt, Pāvilosta gūs iespēju attīstīt tai svarīgas nozares.

1.2.informācija

Globalizācija robežpilsētā Valkā

Valka atrodas uz Latvijas un Igaunijas robežas un ir kaimiņos Igaunijas pilsētai Valgai. Šī pierobežas situācija vēsturiski ietekmējusi un joprojām ietekmē pilsētas dzīvi. Pašlaik Valkā dzīvo ap 7300 cilvēkiem un tā ir rajona centrs ar visām tam raksturīgajām administrācijas un izglītības iestādēm. Valkas tautsaimnieciskā darbība ir saistīta ar tirdzniecību, kokapstrādi un pakalpojumu sniegšanu. Ja pilsētas dzīvi aplūko no globalizācijas viedokļa, t.i., palūkojas, kā tā iesaistās starptautiskos darījumos un komunikācijā, redzamas šādas īpatnības.

• Interneta pieslēgums Valkas rajonā ir mazliet vairāk nekā 40 abonentiem. Vienpadsmit no šiem abonentiem ir pašvaldības un valsts iestādes, četri - skolas, astoņi - firmas, bet pārējie - privātpersonas. Valkas vidusskolai ir konkursā iegūtas tiesības vienu gadu bez maksas izmantot interneta pieslēgumu "Apollo". Tomēr tieša personiska piekļuve internetam ir tikai 0,05 procentiem no 35 800 Valkas rajona iedzīvotāju. Pārējiem interesentiem vai nu jāiztiek ar publiski pieejamiem pieslēguma centriem, tādiem kā skolas un pašvaldības, vai arī jāizmanto privāti kontakti ar citiem abonentiem. Tā kā par interneta izmantošanu jāmaksā, var teikt, ka piekļuve tam ir ļoti ierobežota. Tā ir daudz vieglāka tieši tiem cilvēkiem, kuru pamatdarba pienākumos ietilpst datoru izmantošana interneta pieslēguma vietās, piemēram, pašvaldībās, skolās un firmās. Tātad piekļuvē vislētākajiem starptautiskajiem sakariem un globālajai informācijai nav vienlīdzības, un tas rāda, ka nepieciešams paplašināt publiski pieejamu interneta pieslēguma punktu tīklu, piemēram, pilsētas bibliotēkā.

• Starptautiskie sakari, kā tas ir tipiski visā Latvijā, arī Valkā galvenokārt ir pašvaldību un privātpersonu iniciatīva. Var minēt kultūras sadarbību ar Dānijas pilsētas Dronninglundas domi, sadarbību ar Vācijas Sarkanā Krusta Delbrikas apgabala biedrību, informācijas apmaiņu ar Leipcigas Reģionālās ģeogrāfijas institūtu, Vācu karavīru kapu kopšanas komiteju. Īpaši jāmin projekts ESTLA (1996-1998), kuru atbalsta ES programma ECOS-OUVERTURE un kura mērķis bijis pārņemt divu citu līdzīgu robežpilsētu - Tornio (Somijā) un Haparandas (Zviedrijā) - pieredzi pārrobežu sadarbībā, pilsētu plānošanā un attīstībā. Šā projekta ietvaros notika pašvaldību darbinieku apmaiņas, kultūras pasākumi un Valkas uzņēmēju braucieni. No projekta līdzekļiem Valkas pilsētas domi bija iespējams aprīkot ar datoriem.

Tā kā līdzekļi, kurus valsts un pašvaldības var novirzīt sociālajai sfērai un kultūrai, ir stipri ierobežoti, starptautiskajiem sakariem ir liela nozīme. Valkā tie izpaužas arī kā regulāri skolēnu un kultūras darbinieku apmaiņas braucieni, sadarbība ar Dronninglundas domi palīdzējusi 1997.gadā izveidot jauno bezdarbnieku apmācīšanas skolu, bet Vācijas Sarkanā Krusta Delbrikas apgabala biedrība ir uzņēmusies atbalstīt Valkas sociālo bērnudārzu. Sadarbībā ar zviedru pašvaldību speciālistiem ir radītas digitālas kartes un ģeogrāfiskās informācijas sistēma, kas ir neatsverama pilsētas attīstības plānošanā. Valkas 1.vidusskolas sadarbība ar Grenlekas skolu Dānijā un Badbevensenas skolu Vācijā jauniešiem sniedz iespējas apgūt citu valstu izglītības sistēmas pieredzi. Kopumā globalizācijas izpausmes Valkā paver jaunas iespējas iedzīvotājiem un daļēji aizstāj izsīkstošo resursu plūsmu no valsts un pašvaldības kases.

Valkas attīstību tuvākajā nākotnē būtiski ietekmēs robeža ar Igauniju. Šī situācija saistīta ar specifisku migrāciju. Padomju laiku bezrobežu situācijā ģimenes dzīvoja un strādāja kā Valkā, tā Valgā. Tagad šķērsot valstu robežu, lai viņā pusē strādātu vai arī tiktu pie ģimenes locekļiem vai draugiem, ir apgrūtināti, it īpaši tiem, kas nav Latvijas pilsoņi, jo uz nepilsoņiem attiecas vīzu režīms. Otrkārt, cenu atšķirība abās valstīs neizbēgami noved pie tā, ka cilvēki uz "otru valsti" dodas iegādāties lētākas preces. Valgā (Igaunijā) cenas pārsvarā ir zemākas, un tas nozīmē, ka pastāv dabiska vēlme ne tikai ietaupīt ģimenes budžeta līdzekļus, bet arī lielākos vai mazākos apmēros nopelnīt, izmantojot kontrabandas iespējas. Cenšanās piepelnīties, gan atļautos, gan neatļautos apjomos ievedot preces, ir Valkas un tās apkaimes iedzīvotāju ekonomiskās uzvedības iezīme. Tā kā joprojām starp Latviju un Igauniju pastāv tarifu nevienādība un iedzīvotāju kustības regulēšanas atšķirības, tas neizbēgami noved pie tā, ka turpinās robežas nostiprināšana, kas nonāk pretrunā ar vienota Baltijas tirgus jēgu.

Valka savā ziņā ir viens no Latvijas un Igaunijas valstisko attiecību krustpunktiem. Pašvaldību iniciatīva palielināt pilsētu sadarbību saduras ar valstu politiku uzturēt un stiprināt robežu. Piemēram, Valkā top Igaunijai un Latvijai kopīgs robežpunkts, ko daļēji būvē par līdzekļiem, ko Igaunijai piešķīrusi Eiropas Savienība. No citas ES programmas līdzekļiem finansētais projekts ESTLA savukārt ir domāts pilsētu kooperācijas veicināšanai un daļējai robežu nojaukšanai. Līdz ar to valsts interešu sadursme ar pašvaldību interesēm ir acīmredzama, un tā arī sarežgī globalizācijas aģenta - Eiropas Savienības - ietekmi uz pilsētu dzīvi. Objektīvi spriežot, ir skaidrs, ka Valkas iedzīvotāji turpmāk vēl vairāk ietekmēsies no starptautiskām finanšu, tirdzniecības, informācijas un cilvēku plūsmām. Investīcijas Valkā un projekti, kas iedzīvotājiem dotu iespēju izmantot robežpilsētas priekšrocības, varētu sekmēt arī tautas attīstību šajā reģionā.

Starptautiskie globalizācijas aģenti

Viena no pārejas perioda svarīgākajām iezīmēm Latvijā bijusi tautsaimniecības un sabiedrības atvēršanās starptautiskai sadarbībai. Visjūtamāk globalizācijas procesus veicinājuši lielie spēlētāji - starptautiskās attīstības organizācijas (Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka), ekonomiski attīstītās valstis, kuras ir Latvijas sadarbības partneres, un multinacionālās korporācijas. Starptautisko organizāciju ietekme ir izpaudusies kā 1) ārvalstu un starptautisko organizāciju neatmaksājamā palīdzība, 2) ārvalstu un starptautisko organizāciju aizdevumi (atmaksājamā palīdzība) un 3) multinacionālo korporāciju (MNK) darbība.

Kopumā starptautisko organizāciju atbalsts kā atmaksājamā, tā neatmaksājamā veidā 90. gados ir izgājis trīs stadijas. Pirmajā posmā tika atbalstīti pasākumi, kuru uzdevums bija veicināt tautsaimniecības stabilizāciju un strukturālās reformas, kas bija nepieciešamas, no plānotās ekonomikas pārejot uz tirgus ekonomiku. Otrajā posmā palīdzība bija vērsta uz portfolio tipa rehabilitācijas pasākumiem dažādos tautsaimniecības sektoros. Trešajā posmā, kas ir pašlaik, arvien lielāku nozīmi ieņem globalizācijas centieni - starptautiskās integrācijas pasākumi komunikācijās un izglītības darbā.

Neatmaksājamā palīdzība

No 1994. gada līdz 1998. gada vidum ārvalstu neatmaksājamās palīdzības kopsumma sasniedza 333 800 400 latu. Lielākie donori bijuši Eiropas Savienība (27 %), Pasaules Banka (23 %)1, Zviedrija (15 %), ASV (6 %), kā arī Dānija (5 %), Somija (5 %) un Vācija (5 %).

Raugoties pēc jomām, var redzēt zināmu darba sadalījumu starp donoriem. Piemēram, valsts un sabiedriskā sektora attīstībai vairāk nekā puse neatmaksājamās palīdzības nākusi no Eiropas Savienības, ekonomiskajai attīstībai - no Pasaules Bankas. Lauksaimniecības attīstībai pa trešdaļai saņemts no Eiropas Savienības, Pasaules Bankas un Vācijas un Dānijas (kopā). Savukārt infrastruktūras attīstībai lielākā palīdzība nākusi no Zviedrijas un Somijas, bet sociālā sektora un izglītības darba attīstībai vairāk nekā trešdaļa neatmaksājamās palīdzības - no ASV. Kultūrā lielākais donors ir Ziemeļvalstu Ministru padome, kas sniegusi vairāk nekā pusi no palīdzības šai jomai.

Aplūkojot palīdzības sadalījumu pa nozarēm (sk. 1.7. attēlu) , redzams, ka galvenās prioritātes bijušas ekonomiskā attīstība, infrastruktūras attīstība un valsts un sabiedriskais, kā arī sociālais sektors. Te gan jāsaka, ka palīdzība ekonomiskajā attīstībā sniegta, nevis lai tieši palielinātos Latvijas spēja globalizēties, bet gan lai spēcīgāki kļūtu tirgus ekonomikas institūti un stabilizētos tautsaimniecība. Investīcijām, eksporta nozaru attīstībai un tūrismam atvēlēta relatīvi neliela palīdzības daļa. Toties finanšu nozarē 46 % palīdzības līdzekļu ir atvēlēti banku un apdrošināšanas iestāžu stiprināšanai un nodokļu un muitas sistēmas uzlabošanai. Lai gan jebkuras valsts globalizētiesspējas stiprināšanā un tautas attīstībā ļoti svarīga nozīme ir izglītībai, šajā virzienā izlietots nesamērīgi maz - tikai 6 % no visas palīdzības.

1.7. attēls

Neatmaksājamās ārvalstu palīdzības sadalījums pa nozarēm

1 Pasaules Banka administrē vairākus grantus, kas ir neatmaksājami, bet nav pašas bankas līdzekļu piešķīrums neatmaksājamās palīdzības veidā. PB administrētie granti tādējādi janošķir no tās sniegtajiem kredītiem - atmaksājamās palīdzības.

Turpinājums seko