no 1.lpp.

Ekonomikas ministrijas izstrādātā Ārējās tirdzniecības nacionālā programma ir pamats ilgtermiņa rīcības plānam, kurš paredz visu ārējās tirdzniecības politikas instrumentu pielietojumu atbilstoši situācijai.

ĀTNP ir ilgtermiņa programma, kas izstrādāta sasaistē ar Vidēja termiņa ekonomisko stratēģiju pievienošanai Eiropas Savienībā (ES), Nacionālo attīstības plānu 2000.–2002. gadam, Kvalitātes nodrošināšanas, Tirgus uzraudzības, Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālajām programmām un citiem dokumentiem.

Ņemot vērā Latvijas ierobežoto iekšējo tirgu, Latvijai ir vitāli svarīgi realizēt liberālu ārējās tirdzniecības politiku, kas dod iespēju konkurētspējīgām nozarēm efektīvi izmantot to priekšrocības starptautiskajā tirgū.

Programmā netiek dziļāk analizēti jautājumi, kas attiecas uz ārējo tirdzniecību ar pakalpojumiem un lauksaimniecības produktiem, jo šie jautājumi tiek risināti citās nacionālajās programmās un dokumentos. Tirdzniecībai ar lauksaimniecības precēm, ņemot vērā tās specifiskos tirdzniecības noteikumus, nepieciešams izstrādāt atsevišķu apakšprogrammu. Programmā aplūkota ārējā tirdzniecība ar pārtikas precēm kā vienu no rūpniecības nozarēm.

Latvijas ārējās tirdzniecības nacionālās programmas izstrādes mērķis ir sekmēt jaunu ārējo tirgu apgūšanu un nostiprināšanos esošajos, kā arī novērst negodīgu konkurenci. Tādējādi tiktu sekmēta ārējās tirdzniecības attīstība un Latvijai labvēlīgas ārējās tirdzniecības situācijas (maksājumu bilances tekošā kontā tirdzniecības bilances) veidošana.

Kā prioritārie programmas uzdevumi ir izvirzīti šādi:

— nodrošināt eksporta ikgadējo pieaugumu 10–15% tuvāko piecu gadu laikā;

— panākt (tuvināt) Latvijas eksporta nozaru atbilstību ES 2. Kopenhāgenas kritērijam (nosaka nepieciešamību uzturēt noteiktu minimālu konkurētspējas līmeni galvenajās kandidātvalsts ekonomikas jomās);

— attīstīt Baltijas valstu vienoto ekonomisko telpu;

— aktivizēt ekonomiskās attiecības ar Viduseiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm;

— veidot stabilas un ilglaicīgas ārējās ekonomiskās attiecības ar Krieviju, Ukrainu, Baltkrieviju un citām NVS valstīm;

— aktivizēt ekonomiskās attiecības ar ASV Baltijas partnerības hartas ietvaros;

— nodrošināt uzņēmumus ar kvalitatīvu informāciju ārējā mārketinga pasākumu veikšanai, īpaši tirgus izpētei, izveidojot Latvijas ārējās tirdzniecības vienoto informācijas centru;

— nostiprināt valsts eksporta veicinošo institūciju darbību gan no juridiskā, gan no finansiālā aspekta, kā arī nodrošināt to darbības saskaņotību un sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām;

— nodrošināt Latvijas uzņēmumu vadības un menedžeru apmācības starptautiskās tirdzniecības praksē, uzņēmuma mārketinga stratēģijas izstrādē un realizācijā;

— nostiprināt iekšējā tirgus aizsardzības mehānismu.

Īstenojot programmu, Ekonomikas ministrijas speciālisti paredz šādu ekonomisko un sociālo efektu:

1) Latvijas maksājumu bilances tekošā konta tirdzniecības bilances deficīta samazināšana;

2) Latvijas eksporta ikgadējais pieaugums ne mazāk par 10–15% tuvāko piecu gadu laikā;

3) eksporta ģeogrāfiskās orientācijas diversifikācija, apgūti jauni noieta tirgi;

4) pievienotās vērtības pieaugums eksportētajām precēm;

5) ražošanas pieaugums un jaunu darbavietu radīšana uz eksportu orientētās nozarēs, kā arī to atbalstošajās un saistītajās nozarēs;

6) iedzīvotāju dzīves līmeņa un pirktspējas pieaugums u.c.

Kaspars Paupe, Ekonomikas ministrijas  preses sekretārs