Ministru kabineta 2007.gada 29.janvāra ārkārtas sēdē

FM: Par Latvijas pozīciju Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes sanāksmē

Šodien, 30.janvārī, Latvijas delegācija finanšu ministra Oskara Spurdziņa vadībā piedalās Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē, kas notiek Briselē (Beļģija). Sanāksmē izskatāmajos jautājumos tiks pausta arī Latvijas pozīcija, kas apstiprināta Ministru kabineta sēdē 29.janvārī.

Šī ir pirmā ECOFIN sanāksme Vācijas prezidentūras ES laikā. Latvija neatbalsta Komisijas centienus ES līmenī harmonizēt uzņēmumu ienākumu nodokļu bāzi, kas ir viena no Vācijas definētajām prioritātēm.

ECOFIN sanāksmes darba kārtība

• Finanšu ministrijas kompetences jautājumi:

– par Vācijas prezidentūras darba programmu – prezentācija;

– par Stabilitātes un izaugsmes paktu – Padomes lēmums par Francijas pārmērīga budžeta deficīta situācijas atcelšanu;

– galveno jautājumu dokuments: ECOFIN ieguldījums Eiropadomes pavasara sanāksmes darbā;

– par Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Komisijas konverģences ziņojumiem;

– par eiro ieviešanu Slovēnijā – Eiropas Komisijas ziņojums.

• Ekonomikas ministrijas kompetences jautājumi:

– atjaunotās Lisabonas stratēģijas ieviešana izaugsmei un nodarbinātībai, vispārējo ekonomikas politikas vadlīniju atjaunošana, gatavošanās Eiropadomes pavasara sanāksmei;

– administratīvā sloga samazināšana: Eiropas Komisijas ziņojums.

Latvijas pozīcija svarīgākajos darba kārtības jautājumos

1) Par Vācijas prezidentūras darba programmu – prezentācija

Latvijas pozīcija: Pieņemt zināšanai Vācijas prezidentūras iecerēto darba programmu un prioritātes 2007.gada I pusgadam ECOFIN padomes kompetences jomā.

Savas prezidentūras laikā Vācija veltīs uzmanību fiskālās un ekonomiskās politikas koordinācijai paplašinātās savienības ietvaros un galvenokārt pievērsīsies šādiem jautājumiem: efektīvu fiskālās un ekonomikas politikas koordinācijas procedūru nodrošināšanai; tālākai iekšējā tirgus izveides pabeigšanai, īpaši attiecībā uz finanšu pakalpojumiem un nodokļu jautājumiem; ES dalībvalstu valsts finanšu kvalitātes uzlabošanai.

2) Galveno jautājumu dokuments: ECOFIN ieguldījums Eiropadomes pavasara sanāksmes darbā

Latvijas pozīcija: Latvija atbalsta Galveno jautājumu dokumentā iezīmētās prioritārās jomas.

Par iniciatīvām tiešo nodokļu jomā: Latvija tās atbalsta tikai, cik tās neskar tiešo nodokļu harmonizācijas jautājumus. Latvija neatbalsta Komisijas centienus ES līmenī harmonizēt uzņēmumu ienākumu nodokļu bāzi, kas ir viena no Vācijas definētajām prioritātēm.

Paredzētas sākotnējās debates par Galveno jautājumu dokumentu, kurš balstīts uz dalībvalstu 2006.gada rudenī iesniegtajiem Nacionālo reformu programmu progresa ziņojumiem un kurā apkopotas ECOFIN padomes vadlīnijas 2005.gadā atjaunotās Lisabonas stratēģijas izaugsmei un nodarbinātībai īstenošanai strukturālo reformu jomā, izmantojot labvēlīgo ekonomisko situāciju. Šis dokuments būs ECOFIN padomes ieguldījums Eiropadomes 2007.gada pavasara sanāksmes darbā, un tas sniedz norādes turpmākajam darbam 2007.gadā ECOFIN kompetences jomās.

ECOFIN uzsver sabalansētas fiskālās politikas un turpmāku strukturālo reformu nozīmību dalībvalstīs, norāda uz nepieciešamību uzlabot valsts budžeta nākotnes perspektīvas, nodrošinot valsts finanšu ilgtspēju un kvalitāti, īpaši ņemot vērā demogrāfiskās izmaiņas un globalizācijas tendences, kas rada arvien jaunus izaicinājumus dalībvalstu fiskālajām politikām.

Galveno jautājumu dokumentā tiek norādīts, ka papildus nacionālajām nodokļu politikām būtiska ir arī pasākumu koordinēšana ES līmenī, lai nodrošinātu iekšējā tirgus prasības un nosargātu dalībvalstu spēju aktīvi darboties; svarīga ir arī finanšu tirgus integrācija, lai paaugstinātu tā efektivitāti un globālo konkurētspēju; jāapstiprina skaidri ES kopējie mērķi un paņēmieni administratīvā sloga samazināšanai, kas savukārt sniegs iespēju uzņēmumiem celt savu produktivitātes līmeni.

3) Administratīvā sloga samazināšana: Eiropas Komisijas ziņojums

Latvijas pozīcija: Latvija kopumā atzinīgi novērtē Komisija darbības plānu administratīvā sloga samazināšanai. Latvija atbalsta kopēja, politiska mērķa noteikšanu administratīvā sloga samazinājumam ES, kā arī Komisijas izstrādātas, vienotas ES līmeņa administratīvo izmaksu noteikšanas metodoloģijas apstiprināšanu. Latvija atbalsta Komisijas izvirzītās prioritārās jomas administratīvo izmaksu mērījumiem.

Paredzētas sākotnējās debates par Komisijas sagatavotajiem priekšlikumiem par turpmāko ES rīcību un mērķiem administratīvā sloga samazināšanā.

Komisija ir sagatavojusi stratēģiju un ierosina uzsākt vērienīgus pasākumus administratīvā sloga samazināšanai, kā arī Eiropadomes 2007.gada pavasara sanāksmē noteikt kopīgu administratīvā sloga samazināšanas mērķi 25% apmērā, kas ir jāsasniedz līdz 2012.gadam.

Vienlaikus pēc sākotnējo administratīvā sloga mērījumu pabeigšanas Komisija vēlas noteikt arī specifiskus mērķus atsevišķos prioritārajos sektoros. Lai īstenotu administratīvā sloga samazinājuma mērķi, Komisija plāno veikt kvantitatīvus mērījumus gan t.s. A līmeņa Kopienas likumdošanai (regulām), gan B līmeņa likumdošanai (dalībvalstu nacionālajā likumdošanā pārņemtajām direktīvām), izmantojot vienotu, Komisijas izstrādātu metodoloģiju. Administratīvā sloga mērījumi un samazināšana C līmeņa likumdošanai (dalībvalstu nacionālajiem tiesību aktiem) ir katras dalībvalsts kompetencē, tomēr Komisija aicina paturēt prātā, ka patiesi efektīva administratīvā sloga samazināšana nav iespējama, darbojoties tikai ES līmenī.

Komisija ir izvirzījusi šādas prioritārās jomas administratīvā sloga samazināšanai – komercdarbības likumdošana, veselības aizsardzība, darba aizsardzība, pievienotās vērtības nodoklis, statistika, lauksaimniecība, pārtikas preču marķēšana, transports u.c.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments