Valsts sekretāru 2007.gada 25.janvāra sanāksmē

 

AM: Par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu Nacionālo bruņoto spēku personālam

Ceturtdien, 25.janvārī, Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais MK rīkojumu projekts “Par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu Nacionālo bruņoto spēku personālam”.

MK rīkojuma projekts nosaka AM organizēt ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas iepirkumu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) personālam, paredzot iepirkumā uzvarējušam pretendentam nodot apsaimniekošanā valsts nekustamo īpašumu Rīgas rajona Ādažu novadā, Kadagā; Rīgā, Krustabaznīcas ielā 9; Dzintara ielā 63, kā arī Ogres rajona Ķeguma novada Rembates pagasta NBS Aviācijas bāzē.

Sakarā ar NBS pāreju uz profesionālo militāro dienestu NBS ir pieņemts lēmums mainīt ēdināšanas pakalpojumu saņemšanas kārtību, piesaistot privātus sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus, jo NBS pamatfunkcijās neietilpst ēdināšanas pakalpojuma sniegšana. Līdz ar to NBS netipiskās funkcijas veikšana tiktu deleģēta privātajam uzņēmumam. Šādā veidā organizējot ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas iepirkumu, ir iespējams uzlabot sniegtā pakalpojuma kvalitāti, nodrošinot racionālu valsts resursu izmantošanu, jo ar resursu apsaimniekošanu nodarbosies privātais uzņēmējs, kam sabiedriskās ēdināšanas nodrošināšana ir uzņēmējdarbības pamatfunkcija.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

FM: Par kārtību, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa tiešo nodokļu jomā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm

25.janvārī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavoti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par kārtību, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa tiešo nodokļu jomā ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un valstīm, ar kurām ir noslēgti starptautiskie līgumi par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu.

Ministru kabineta noteikumi izstrādāti, lai nodrošinātu, ka noteikumi ir piemērojami arī attiecībā uz Eiropas Savienības jaunajām dalībvalstīm – Bulgāriju un Rumāniju, kas ir pievienojušās ES 2007.gada 1.janvārī.

Saskaņā ar noteikumiem Eiropas Savienības dalībvalstīm informācijas apmaiņa tiek veikta starp Valsts ieņēmumu dienestu un ES dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas norādītas noteikumu pielikumos, par Eiropas Savienības dalībvalstu tiešajiem nodokļiem.

 

FM: Par individuālo komersantu finanšu pārskatu noteikumiem

Lai ieviestu lielāku skaidrību par bilances un ieņēmumu un izdevumu pārskata saturu, 25.janvārī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavots Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par individuālo komersantu finanšu pārskatiem.

MK noteikumi reglamentēs bilances un ieņēmumu un izdevumu pārskata saturu, sagatavošanas un iesniegšanas kārtību individuālajiem komersantiem, kuru apgrozījums no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 200 000 latu.

Noteikumu sagatavošanā ir ņemts vērā likums par iedzīvotāju ienākuma nodokli un tam pakārtotie normatīvie akti, ievērojot to, ka projekts attiecas uz personām, kas ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājas no saimnieciskās darbības ienākumiem, grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, kā arī darījumus un notikumus atzīst periodā, kad tie notiek, neatkarīgi no tā, kad veikti norēķini.

Paredzams, ka pēc projekta pieņemšanas būs lielāka skaidrība par bilances un ieņēmumu un izdevumu pārskata saturu, ja to sagatavo fiziska persona, kas veic saimniecisko darbību, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja no saimnieciskās darbības ienākuma un par savām saistībām atbild ar visu savu mantu. Šī persona saimnieciskajā darbībā izmantotos līdzekļus uzskaitē nošķir no personiskajām vajadzībām paredzētajiem līdzekļiem un bilancē norāda saimnieciskās darbības kapitālu, kura lielums ir atkarīgs no saimnieciskajā darbībā ieguldītajiem personiskajiem līdzekļiem, personiskajām vajadzībām izņemtajiem līdzekļiem, ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas, kā arī no saimnieciskās darbības rezultāta.

Normatīvo aktu izstrādāja darba grupa, kurā piedalījās lietpratēji grāmatvedības un nodokļu jautājumos. Konsultācijas notika ar Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas un Latvijas Lauksaimniecības universitātes, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem.

 

FM: Par nekustamā īpašuma Rīgā, Maskavas ielā 255, nodošanu Rīgas pašvaldībai Dienvidu tilta būvniecības vajadzībām

25.janvārī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu Ministru kabineta (MK) rīkojumu par valsts nekustamā īpašuma Rīgā, Maskavas ielā 255, nodošanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā. Paredzams, ka FM nekustamo īpašumu Rīgas pilsētai nodos bez atlīdzības Dienvidu tilta pār Daugavu būvniecības vajadzībām.

2006.gada 21.februārī Rīgas dome pieņēma lēmumu lūgt MK nodot Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā nekustamo īpašumu – zemes vienību 6033 m² platībā –, kas ierakstīts zemes grāmatā uz valsts vārda FM personā, Dienvidu tilta būvniecības vajadzībām. Zemes vienības kadastrālā vērtība ir 35 807 lati.

Uz zemes vienības atrodas būves, kuru īpašuma tiesības zemesgrāmatā nostiprinātas Latvijas Mākslinieku savienībai. Rīgas pilsētas pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar Latvijas Mākslinieku savienību par nekustamā īpašuma – būvju atsavināšanu, pamatojoties uz likumu par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām un likumu par nekustamā īpašumu piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedrības vajadzībām.

Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā redzams, ka uz zemes vienības vēl atrodas piecas Latvijas Mākslinieku savienībai piederošas, bet zemesgrāmatā neierakstītas būves. Tomēr, apsekojot nekustamo īpašumu, konstatēts, ka ēkas ir demontētas un uz zemes vienības vairs neatrodas.

MK rīkojums uzdos FM bez atlīdzības nodot Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā nekustamo īpašumu Dienvidu tilta būvniecības vajadzībām, kā arī Rīgas pilsētas pašvaldībai to pārņemt un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierakstīt zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par atbildīgajiem par ugunsdrošību dzīvojamās mājās

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 25.janvārī, izsludināts Ministru kabineta noteikumu “Ugunsdrošības noteikumi” grozījumu projekts, kas paredz noteikt konkrētas atbildīgās personas par ugunsdrošību dzīvojamās mājās.

Projekts nosaka, ka ugunsdrošību dzīvojamā mājā vai dzīvoklī nodrošina tā īpašnieks (valdītājs), pārvaldnieks, īrnieks. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašniekam (valdītājam) vai pārvaldniekam ir pienākums nodrošināt ugunsdrošību koplietošanas telpās, nodrošināt ugunsdrošības inženiertehnisko sistēmu un aprīkojuma ekspluatāciju atbilstoši ražotāja tehnisko noteikumu un normatīvo aktu prasībām, izstrādāt ugunsdrošības instrukciju un iesniegt to dzīvokļu īpašniekiem (valdītājiem) vai īrniekiem, kā arī uzturēt kārtībā lūkas, ārējās kāpnes un pārejas uz blakus sekcijām dzīvojamo māju lodžijās.

Tāpat grozījumi paredz konkretizēt ugunsdrošības prasības daudzstāvu dzīvojamās mājās un svītrot vairākas prasības, kas zaudējušas aktualitāti.

 

IeM: Par pašvaldību civilās aizsardzības komisijas paraugnolikumu

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 25.janvārī, izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts “Pašvaldības civilās aizsardzības komisijas paraugnolikums”.

Paraugnolikums ir pamats pilsētas un rajona civilās aizsardzības komisijas nolikuma izstrādei un nosaka tās uzdevumus, tiesības, struktūru un darba organizāciju.

Pašvaldības civilās aizsardzības komisiju veido civilās aizsardzības pasākumu koordinēšanai, kā arī civilās aizsardzības jautājumu risināšanas veicināšanai pilsētas un rajona teritorijā.

Veidojot komisiju, jāņem vērā attiecīgās pilsētas, rajona administratīvās teritorijas īpatnības, iespējamos apdraudējumus un citus apstākļus.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

IZM: Par pirmā un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu

Valsts sekretāru sanāksmē 25.janvārī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektus “Grozījumi MK 2001.gada 20.novembra noteikumos Nr.481 “Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu”” un “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumos Nr.141 “Noteikumi par valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartu””.

Noteikumu projekti izstrādāti, pamatojoties uz nolemto MK 2006.gada 11.aprīļa sēdē, kurā tika noteikts uzdevums izstrādāt grozījumus MK 2001.gada 20.novembra noteikumos Nr.141 “Noteikumi par valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartu” un grozījumus MK 2001.gada 20.novembra noteikumos Nr.481 “Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu, lai novērstu ierobežojumus, kas kavē izglītības iestādēm elastīgi veikt izmaiņas izglītības programmās, kā arī nenodrošinātu pēctecību izglītības ieguvē.

Noteikumu projekts paredz pirmā un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu obligāto saturu papildināt ar moduli uzņēmējdarbības profesionālo kompetenču veidošanai. Modulī ietverto zināšanu un prasmju veidošana veicina profesionālo programmu absolventu sagatavotību atbilstoši nodarbinātības un darba tirgus prasībām.

Noteikumu projekta grozījumu MK 2001.gada 20.novembra noteikumos Nr.141 “Noteikumi par valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartu” 9.punktā noteiktas prasības prakšu īstenošanai, saskaņojot prakses mērķus, uzdevumus, plānojumu un prakses vērtēšanas kārtību ar attiecīgās tautsaimniecības nozares organizācijām, ar kurām ir noslēgti līgumi par prakšu īstenošanu, 14.punkts nosaka jaunas prasības valsts noslēguma pārbaudījumu īstenošanai, valsts pārbaudījumu komisijas sastāvā obligāti ietverot nozares profesionālo organizāciju vai darba devēju pārstāvjus.

Noteikumu projekta grozījumu MK 2001.gada 20.novembra noteikumos Nr.481 “Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” 13.punktā noteiktas jaunas prasības prakšu īstenošanai, saskaņojot prakses mērķus, uzdevumus, plānojumu un prakses vērtēšanas kārtību ar attiecīgās tautsaimniecības nozares organizācijām, ar kurām ir noslēgti līgumi par prakšu īstenošanu, savukārt 14.punkts nosaka stingrākas prasības iepriekš iegūto atbilstošo kredītpunktu ieskaitīšanai apgūstamās programmas apjomā.

Projekts ir sagatavots sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas, Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes un profesionālo asociāciju pārstāvjiem.

 

IZM: Par Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju

Valsts sekretāru sanāksmē 25.janvārī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 9.maija rīkojumā Nr.319 “Par Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju”” un “Grozījumi Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijā”.

Atbilstoši MK 2006.gada 9.maija rīkojuma Nr.319 “Par Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju” 8.3.apakšpunktā IZM dotajam uzdevumam ministrija izstrādāja tās valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas modeļu koncepciju. Saskaņošanas procesā ar Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju un Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamentu tika izteikts priekšlikums veikt visu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu valdījumā esošo nekustamo īpašumu izvērtējumu, nosakot, kādi īpašumi nepieciešami izglītības, zinātnes un sporta funkciju nodrošināšanai.

Ievērojot minēto, IZM uzskata, ka ir lietderīgi veidot komisiju, kuras sastāvā tiktu iekļauti IZM, valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” un citu institūciju deleģēti pārstāvji. Komisija izvērtētu, kuri nekustamie īpašumi ir nepieciešami izglītības un zinātnes funkciju nodrošināšanai un būtu saglabājami IZM, augstskolu un zinātnisko institūtu, kuriem ir atvasinātas publiskas personas statuss, valdījumā, un kuru nekustamie īpašumi būtu nododami Finanšu ministrijas valdījumā un valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā.

Pēc grozījumu izdarīšanas Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā un Augstskolu likumā komisija izvērtētu, kuri nekustamie īpašumi būtu nododami augstskolu, kurām ir atvasinātas publiskas personas statuss, īpašumā. Pamatojoties uz komisijas priekšlikumu par konkrētā nekustamā īpašuma valdītāju vai īpašnieku, IZM sagatavotu nepieciešamos tiesību aktu projektus par nekustamā īpašuma nodošanu Finanšu ministrijas valdījumā un valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā, izņemot gadījumus, kad tiesību aktos tiktu noteikts cits nekustamo īpašumu valdītājs vai īpašnieks.

Ievērojot minēto un to, ka Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcija paredz pakāpenisku pāreju uz valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas centralizāciju, izstrādāt koncepciju par IZM valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas modeļiem vairs nebūtu lietderīgi.

Rīkojuma projekti “Grozījumi MK 2006.gada 9.maija rīkojumā Nr.319 “Par Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju”” un “Grozījumi Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijā” atbilstoši minētajam projektam Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas IV nodaļā ietvertā risinājuma 2.variantā tiek iekļauts uzdevums IZM līdz 2010.gada 2.janvārim sadarbībā ar valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” un citām institūcijām izvērtēt ministrijas un tās padotības iestāžu valdījumā esošos nekustamos īpašumus un nodot tos Finanšu ministrijas valdījumā un valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā, izņemot gadījumus, kad tiesību aktos noteikts cits nekustamo īpašumu valdītājs vai īpašnieks.

Attiecīgi ir svītrots uzdevums izstrādāt koncepcijas projektu par Izglītības un zinātnes ministrijas valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas modeļiem.

 

IZM: Par Vides ministrijas nolikumu

Valsts sekretāru sanāksmē 25.janvārī Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.244 “Vides ministrijas nolikums””.

MK noteikumu projekts “Grozījums MK 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.244 “Vides ministrijas nolikums”” izstrādāts, lai precizētu Vides ministrijas nolikumā norādīto ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu sarakstu.

Noteikumu projekts ir izstrādāts atbilstoši MK rīkojumiem par valsts zinātnisko iestāžu reorganizāciju, Zinātniskās darbības likuma (pēc MK 2006.gada 28.decembra grozījumiem likumā Latvijas Republikas Satversmes 81.panta kārtībā) pārejas noteikumu 8.punktā noteiktajam zinātnisko institūtu juridiskajam statusam.

Noteikumu projekts nosaka, ka Latvijas Hidroekoloģijas institūts tiek nodots Vides ministrijas padotībā, jo šis institūts nodarbojas ar jūras un iekšzemes ūdeņu ekoloģiju.

 

IZM: Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes grozījumiem

Valsts sekretāru sanāksmē 25.janvārī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai likumprojektu “Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes grozījumiem”.

Ņemot vērā, ka 2006.gada 6.aprīlī spēkā stājās grozījumi Augstskolu likumā un to pārejas noteikumu 18. un 19.punkts paredz augstskolām nodrošināt savu satversmju atbilstību Augstskolu likumā noteiktajām prasībām, kā arī saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešajā daļā noteikto, ka valsts dibināto augstskolu satversmi un grozījumus tajā pieņem attiecīgās augstskolas satversmes sapulce un pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma ar likumu apstiprina Saeima, ir nepieciešams šis likumprojekts.

Likumprojekts apstiprina Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes grozījumus, saskaņā ar kuriem tiek precizēts Rīgas Stradiņa universitātes juridiskais statuss un tiek noteikts, ka tā ir atvasināta publiska persona. Satversmes grozījumi ietver arī jaunu jēdzienu “ievēlēšanas vieta” iepriekšējā jēdziena “pamatdarba vieta” vietā. Satversmes grozījumos iekļautas prasības par studējošo īpatsvara izmaiņām Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes sapulcē un Senātā. Kā arī tiek izdarītas redakcionālas izmaiņas – vārds “iestāde” tekstā aizstāts ar vārdu “institūcija” vārds “šķīrējtiesa” aizstāts ar vārdiem “akadēmiskā šķīrējtiesa”, vārdi “likums “Par zinātnisko darbību”” aizstāts ar vārdiem “Zinātniskās darbības likums” u.c.

 

IZM: Par Izglītības un zinātnes ministrijas nolikumu

Valsts sekretāru sanāksmē 25.janvārī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījumi MK 2003.gada 16.septembra noteikumos Nr.528 “Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums””.

MK noteikumu projekts “Grozījumi MK 2003.gada 16.septembra noteikumos Nr.528 “IZM nolikums”” ir izstrādāts, lai precizētu IZM nolikumā norādīto ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu un kapitālsabiedrību (uzņēmējsabiedrību), kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, sarakstu.

Projekts ir izstrādāts atbilstoši MK rīkojumiem par IZM padotībā esošo sporta izglītības iestāžu un valsts zinātnisko iestāžu reorganizāciju, Zinātniskās darbības likuma (pēc MK 2006.gada 28.decembra grozījumiem likumā Latvijas Republikas Satversmes 81.panta kārtībā) pārejas noteikumu 8.punktā noteiktajam zinātnisko institūtu juridiskajam statusam, kā arī ņemot vērā, ka atbilstoši MK 2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1054 “Grozījumi MK 2004.gada 25.maija noteikumos Nr.503 “Profesionālās izglītības centra nolikums”” ir mainīts IZM padotībā esošās iestādes “Profesionālās izglītības centrs” nosaukums.

Projekts precizē kapitālsabiedrību (uzņēmējsabiedrību), kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, sarakstu, ievērojot, ka atbilstoši Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līguma par Rīgas Juridisko augstskolu 3.pantam Latvijas Republikas valdībai piederošās Rīgas Juridiskās augstskolas īpašuma daļas ir nodotas Latvijas Universitātei.

Atbilstoši Sporta likuma 5.pantā noteiktajam, ka IZM pilda valsts pārvaldes funkcijas sporta nozarē, ir precizēts arī IZM nolikuma 1.punkts.

 

IZM: Par Daugavas stadiona rekonstrukcijas īstenošanu

Valsts sekretāru sanāksmē 25.janvārī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai informatīvo ziņojumu “Par Daugavas stadiona rekonstrukcijas īstenošanu”.

Pēdējo gadu laikā valsts daļēji sniegusi finansiālu atbalstu tikai Daugavas stadiona uzturēšanai (saimnieciskās darbības nodrošināšanai – komunālo pakalpojumu apmaksa), tomēr Daugavas stadiona attīstībai atbalsts no valsts budžeta nav bijis pietiekams. Ņemot vērā Daugavas stadiona amortizāciju (būvēts 1927.gadā, atjaunots 1958.gadā, daļēji renovēts no 1993. līdz 1995.gadam, 1998.gadā veikta sporta bāzes rekonstrukcija – mainīts vieglatlētikas skrejceļa segums un nomainīti krēsli centrālajā skatītāju tribīnē,) un nepietiekamā valsts budžeta finansējuma dēļ šobrīd izveidojusies kritiska situācija visos Daugavas stadiona sporta objektos, jo īpaši rietumu tribīnēs, kuras vairākās neatkarīgās ekspertīzēs atzītas par bīstamām.

Apzinoties kritisko situāciju Daugavas stadionā, Latvijas Nacionālā sporta padome 2005.gada 9.februāra sēdē uzdeva IZM sadarbībā ar sporta federācijām, kuras izmanto Daugavas stadionu, sagatavot ziņojumu par Daugavas stadiona turpmāko attīstību un tam nepieciešamo finansējumu. Minētā ziņojuma sagatavošanai ar IZM 2005.gada 14.marta rīkojumu Nr.167 tika izveidota darba grupa, kuras sastāvā tika iekļauti pārstāvji no IZM, Sporta pārvaldes, biedrības “Latvijas Futbola federācija” (LFF), biedrības “Latvijas Vieglatlētikas savienība” (LVS) un VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions””.

Darba grupa pēc detalizētas Daugavas stadiona situācijas analīzes un iesniegto priekšlikumu Daugavas stadiona turpmākajai attīstībai (2005.gada 22.februārī LFF iesniegto Daugavas stadiona attīstības koncepciju – projektu “Daugavas stadiona sporta un atpūtas kompleksa izveide”, LVS iesniegtajiem priekšlikumiem un VSIA “Kultūras un sporta centra “Daugavas stadions”” izstrādāto attīstības koncepciju) izvērtēšanas, piedāvāja trīs turpmākās attīstības variantus, sniedzot arī katra attīstības varianta pozitīvās un negatīvās puses, nepieciešamo laika patēriņu un valsts līdzfinansējuma apjomu. Šie trīs varianti bija: 1) rīkot starptautisku konkursu par tiesībām attīstīt un apsaimniekot Daugavas stadionu un tam pieguļošo teritoriju; 2) nodot LFF; 3) jauktais attīstības modelis.

2005.gada 16.jūnija LNSP sēdē, uzklausot un pieņemot zināšanai darba grupas ziņojumu, tika nolemts lūgt IZM vienoties ar Rīgas domi par konstruktīvu sadarbību Daugavas stadiona projekta tālākajai virzībai, aicināt IZM precizēt juridiskos aspektus jautājumā par stadiona zemi un ēkām, kā arī apspriest ieinteresēto organizāciju līdzfinansējuma iespējas projekta attīstībā.

2005.gada 14.septembra LNSP sēdē, uzklausot sagatavoto papildu informāciju, tika nolemts aicināt IZM izveidot jaunu darba grupu konkrēta lēmuma pieņemšanai par Daugavas stadiona objektu attīstības modeli. Tika nolemts darba grupas pieņemtā lēmuma formulējumu izmantot starptautiskā konkursa priekšmeta noteikšanai. Minēto pasākumu realizācija bija jānodrošina līdz 2006.gada 1.janvārim. Vienlaikus LNSP arī aicināja IZM izveidot IZM komisiju, kurai līdz 2006.gada 1.aprīlim jāizstrādā konkursa par tiesībām attīstīt Daugavas stadionu nolikums un attiecīgs līgumprojekts.

Ar IZM 2005.gada 5.decembra rīkojumu Nr.903 tika izveidota darba grupa, kurai bija jānodefinē valsts intereses Daugavas stadiona turpmākajā attīstībā, kas būtu saistošas jebkurai personai, kura vēlētos turpmāk attīstīt un apsaimniekot Daugavas stadionu. Darba grupā tika iekļauti pārstāvji no IZM, Sporta pārvaldes, LFF, LVS, VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”” un Valsts jaunatnes iniciatīvu centra.

2005.gada 2.decembrī LFF iesniedza IZM grozījumus izstrādātajai Daugavas stadiona attīstības koncepcijai, ar kuriem tika uzsvērts, ka Daugavas stadiona attīstības koncepcijas īstenošanai LFF nepretendē uz valsts līdzfinansējumu.

2005.gada 15.decembra LNSP sēdē, izskatot jautājumu par Daugavas stadiona turpmāko attīstību, IZM tika aicināta, izvērtējot visus aspektus, ņemot vērā valsts intereses, slēgt Daugavas stadiona nomas vai apsaimniekošanas līgumu ar LFF, paredzot tajā Daugavas stadiona turpmāko attīstību saskaņā ar IZM darba grupā panākto vienošanos.

2006.gada maijā LFF vērsās IZM ar lūgumu izsniegt pilnvarojumu Daugavas stadiona attīstības priekšlikuma detalizētai izstrādei un Arhitektūras uzdevuma saņemšanai. LFF norādīja, ka pilnvara nepieciešama, lai noteiktā kārtībā varētu saņemt Daugavas stadiona Tehniskos noteikumus, kuros tiks atspoguļota precīza informācija par Daugavas stadiona attīstības iespējām saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Rīgas pilsētas attīstības plānu. LFF arī norādīja, ka tikai pēc minēto dokumentu un informācijas saņemšanas LFF varēs uzsākt detalizētu darbu pie Daugavas stadiona teritorijas kopējās attīstības ieceres izstrādes, ņemot vērā LNSP un IZM darba grupā nolemto. Tāpat LFF arī uzsvēra, ka pēc pilnvarojuma saņemšanas tā noteiktos termiņos sagatavos un iesniegs IZM galējo Daugavas stadiona teritorijas attīstības vīziju un skiču projektu tālākai lēmuma pieņemšanai par iespējamo Daugavas stadiona teritorijas attīstības modeli un tā virzību. Izvērtējot minēto un saņemot nepieciešamo papildu informāciju, IZM 2006.gada 9.jūnijā izsniedza pilnvaru LFF Daugavas stadiona Arhitektūras plānošanas uzdevuma saņemšanai un attīstības priekšlikuma detalizētai izstrādei, konkretizējot arī uzdevuma apjomu.

2006.gada 28.jūnija Dziesmu un deju svētku padomes sēdē tika noteikts, ka 2008.gada Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki norisināsies no 2008.gada 6. līdz 12.jūlijam. Lai minētajā laikā Daugavas stadions būtu spējīgs nodrošināt Deju svētku programmas norisi, jāpieņem galīgais lēmums par Daugavas stadiona turpmāko attīstību, kā arī jānosaka konkrēti termiņi nepieciešamo darbu veikšanai.

Pasākumi un priekšlikumi turpmākajai rīcībai

Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 3.pantu valsts iestādēm jārīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tas ir:

1) rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu;

2) manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu;

3) manta iegūstama īpašumā vai lietošanā par iespējami zemāku cenu.

Lai gan LNSP jau ir atbalstījusi Daugavas stadiona sakārtošanu uzticēt LFF, tās lēmumi ir tikai rekomendējoši, jo saskaņā ar Sporta likuma 9.panta pirmo daļu LNSP ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kas piedalās valsts sporta politikas izstrādē, veicina sporta attīstību un sadarbību sporta jomā, kā arī lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas attiecas uz sportu. Tāpēc, ņemot vērā, ka Daugavas stadions ir pilnībā valsts īpašumā esošs objekts, kā arī ņemot vērā Daugavas stadiona vēsturisko nozīmi un nozīmi valsts sporta politikas mērķa sasniegšanā, kā arī sabiedrībā plaši uzsākto diskusiju, lēmums par Daugavas stadiona turpmāko attīstību būtu jāpieņem Ministru kabinetam (MK).

Šobrīd vēl turpinās sarunas ar Rīgas domi par iespējamo Rīgas domes līdzdalību Daugavas stadiona turpmākajā attīstībā un iespējamās līdzdalības nosacījumiem. Galīgā atbilde no Rīgas domes vēl nav saņemta.

Līdz šim brīdim IZM ir saņemti divi priekšlikumi Daugavas stadiona turpmākajai attīstībai:

1.priekšlikums – LFF izstrādātais projekts “Daugavas stadiona sporta un atpūtas kompleksa izveide”

LFF ir iesniegusi IZM Daugavas stadiona attīstības koncepciju – projektu “Daugavas stadiona sporta un atpūtas kompleksa izveide”. Investīcijas sporta objektos būs 35–40 miljoni eiro. Finansējumu nodrošina LFF kopīgi ar sadarbības partneriem investoriem. LFF piedāvā projektu realizēt tā, lai valsts budžeta līdzekļi šā projekta īstenošanā nebūtu jāiegulda.

2.priekšlikums – VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”” priekšlikumi

VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”” ir izvērtējusi esošo darbību un iesniegusi IZM divus priekšlikumus – divus turpmākos Daugavas stadiona un tam piegulošās teritorijas apsaimniekošanas modeļus – ar valsts finansējuma piesaisti un bez valsts finansējuma piesaistes.

Ņemot vērā, ka galīgā lēmuma par Daugavas stadiona turpmāko attīstību pieņemšanai nepieciešama konceptuāla vienošanās, kā arī ievērojot MK 2002.gada 12.marta noteikumu Nr. 111 “MK kārtības rullis” 27.punktu, jāsagatavo un noteiktā kārtībā MK jāiesniedz koncepcija par Daugavas stadiona turpmāko attīstību. Šajā koncepcijā jāatspoguļo arī Rīgas domes viedoklis par iespējamo līdzdalību Daugavas stadiona turpmākajā attīstībā un iespējamās līdzdalības nosacījumiem.

IZM līdz 2007.gada 1.martam jāsagatavo un noteiktā kārtībā MK jāiesniedz koncepcija par Daugavas stadiona turpmāko attīstību.

Ar MK 2004.gada 20.oktobra rīkojumu Nr.785 ir izveidota valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions””. 2004.gada 6.decembrī centrs reģistrēts Uzņēmumu reģistrā. Daugavas stadiona valsts kapitāla daļu turētāja ir IZM. Sabiedrības pamatkapitāls ir Ls 12 043.

Daugavas stadions atrodas Rīga, Augšielā 1, būvēts 1927.gadā, atjaunots (renovēts) 1958., 1993.–1995.gadā, bet 1992.gada 3.novembrī piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss. Kopējā platība ir 10,6 ha. Sportam tiek izmantoti 4,3 ha, kā arī piebrauktuves, tehniskie ceļi, zaļā zona – kopumā 6 ha. Neizmantoti 4,6 ha.

Daugavas stadions ir kompleksa sporta bāze, kurā var nodarboties ar dažādiem sporta veidiem: vieglatlētiku, futbolu, hokeju, tenisu u.c. Daugavas stadions ir lielākā vieglatlētu treniņu bāze, kas būtu jāatjauno atbilstoši mūsdienu prasībām, lai tas pilnībā atbilstu starptautiskajiem standartiem dažāda līmeņa čempionātu un profesionāla līmeņa sacensību organizēšanai, augstas klases sportistu sagatavošanai, kā arī sporta un kultūras nodarbību un pasākumu organizēšanai skolēniem, studentiem un ikvienam interesentam.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

TM: Par apcietinātā nodarbināšanas uzņēmuma līguma saturu

25.janvārī Valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīts noteikumu projekts par apcietinātā nodarbināšanas uzņēmuma līguma saturu un šādu līgumu noslēgšanas kārtību. Noteikumu projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Ieslodzījumu vietas pārvaldes speciālisti saskaņā ar Apcietinājumā turēšanas kārtības likumu.

Pašlaik precīza apcietināto personu nodarbināšanas kārtība nav noteikta. Jaunie noteikumi regulēs uzņēmuma līguma satura būtiskākos elementus, kā arī atlīdzības izmaksāšanas un līguma izbeigšanas kārtību.

Kā teikts Tieslietu ministrijas sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, apcietināto izmeklēšanas cietumā varēs nodarbināt, ja viņš būs izteicis tādu vēlēšanos un iesniedzis izmeklēšanas cietuma priekšniekam iesniegumu. Starp apcietinātajiem un personām, kas vēlas nodarbināt apcietinātos, tiks paredzēts, ka abām pusēm cietuma priekšniekam būs jāiesniedz rakstveida pieteikumi. Tajos būs jānorāda ziņas par nodarbināšanas raksturu un nepieciešamajām prasmēm.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem cietuma administrācijai būs jādod atļauja rīkojuma veidā, norādot būtiskus noteikumus apcietinātā nodarbināšanai, piemēram, vietu un laiku pasūtījuma pildīšanai.

Apcietinātajiem izmaksājamā atlīdzība tiks aprēķināta pēc pasūtījuma vienības izcenojuma par izgatavoto pasūtījuma vienību skaitu. Atlīdzība tiks ieskaitīta izmeklēšanas cietuma depozītu kontā. Tā netiks izsniegta skaidrā naudā, bet ierakstīta apcietinātā personīgās naudas uzskaites kartē.

Tiks noteikti arī gadījumi, kad uzņēmuma līgums uzskatāms par izbeigtu, piemēram, ja apcietināto pārvieto uz citu apcietinājuma vietu, saņemts lēmums par apcietinājuma atcelšanu vai drošības līdzekļa grozīšanu.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu un Labklājības ministrijai.

 

TM: Par zemes lietošanas veidu klasifikācijas kārtību

25.janvārī Valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīts noteikumu projekts par zemes lietošanas veidu klasifikācijas kārtību. To kopīgi izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta speciālisti saskaņā ar Zemes ierīcības likumā doto uzdevumu.

Projekta mērķis ir noteikt zemes lietošanas veidu klasifikāciju un to noteikšanas kritērijus, lai nodrošinātu valsts zemes fonda uzskaiti pa zemes lietošanas veidiem. Līdz ar noteikumu izdošanu tiktu pilnībā noteikts zemes lietošanas veidu tiesiskais regulējums.

Kā teikts noteikumu anotācijā, šobrīd zemes lietošanas veids, piemēram, mežs, ganības vai pļavas, tiek noteikts situācijas plānā, veicot zemes kadastrālo uzmērīšanu, un tas tiek reģistrēts Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Tomēr Zemes vienību robežu uzmērīšanas instrukcija, kas regulēja zemes robežu uzmērīšanu, zaudējusi spēku, tāpēc jāizdod ārējs normatīvais akts, kas būtu saistošs arī privātpersonām.

Noteikumiem izstrādāts pielikums, kas noteiks zemes lietošanas veidu klasifikāciju un to noteikšanas kritērijus. Piemēram, aramzeme ir zeme, ko regulāri apstrādā un kura izmantojama lauksaimniecības kultūraugu sējumiem, savukārt pļava ir zeme, kura pēc savām dabiskajām īpašībām izmantojama zāles pļaušanai.

Līdz ar noteikumu apstiprināšanu valdībā būs noteikts, ka zemes lietošanas veidu klasifikācija Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā jāievieš līdz šā gada beigām.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Aizsardzības, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides, Veselības un Zemkopības ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

ZM: Par Medību saimniecības attīstības fonda nolikumu

Zemkopības ministrija ir izstrādājusi Medību saimniecības attīstības fonda nolikumu, ko 25.janvārī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumu projekts nosaka Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļu pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību.

Nolikums paredz, ka tiek izveidotas divas institūcijas – Medību saimniecības attīstības fonda padome un konsultatīvā padome, sadalot lēmumu pieņemšanas un projektu pieteikumu izvērtēšanas funkcijas.

Dokumentā paredzēts, ka fonda padome ir lēmējinstitūcija, kas izveidota, lai nodrošinātu mērķtiecīgu un efektīvu fonda līdzekļu pārvaldi un sadali atbilstoši Medību likumā noteiktajām prasībām. Lai nodrošinātu fonda finansējuma izlietojuma atklātumu un veicinātu sabiedrības interešu ievērošanu fonda līdzekļu sadalē, kā arī tās līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā, tiek izveidota fonda konsultatīvā padome, kuras lēmumiem ir ieteikuma raksturs. Padomes un konsultatīvās padomes sekretariāta funkcijas jāpilda Zemkopības ministrijai, koordinējot abu padomju darbību.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to akceptēšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par kvalifikācijas sertifikāta izsniegšanas valsts nodevu

Zemkopības ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par sertificējamo personu kvalifikācijas sertifikāta izsniegšanas valsts nodevu”, ko 25.janvārī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Dokumentā paredzēts noteikt valsts nodevu par sertificējamo personu kvalifikācijas sertifikāta izsniegšanu. Nodevas apmērs ir 18,88 lati.

Šobrīd kopumā ir sertificētas 1393 personas, kas veic dzīvnieku vērtēšanu un kontrolvērtēšanu, dzīvnieku pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu un embriju pārstādīšanu, vaislinieku bioprodukta un embriju realizāciju.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to akceptēšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par prasībām klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanai

Zemkopības ministrija ir izstrādājusi prasības klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanai, ko 25.janvārī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Ministru kabineta noteikumu projekts nosaka labturības prasības suņu un kaķu izķeršanai un vietējās pašvaldības un dzīvnieku ķērāju pienākumus klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanā.

Lai samazinātu klaiņojošo kaķu un suņu skaitu, radot drošāku vidi sabiedrībai, ir izstrādātas prasības to izķeršanai. Dzīvnieku ķerot, tam nedrīkst radīt fiziskas vai garīgas ciešanas un tos jāpārvadā iztīrītos un dezinficētos transportlīdzekļos.

Prasībās noteikts, ka suni un kaķi drīkst ķert ar ķeramo vai uzmetamo tīklu, suņa satvērēju un ķeramo slazdu – būri. Kaķi drīkst ķert arī ar rokām. Suni nedrīkst ķert aiz jūtīgām ķermeņa daļām, bet, ja tam ir kakla siksna – caur to izvelk pavadu un ved aiz tās. Noķertos dzīvniekus transportē individuāli sprostos pa vienam, izņemot gadījumus, kad jāpārvadā mātītes ar mazuļiem vai saraduši dzīvnieki, kuru izšķiršana rada tiem satraukumu.

Dzīvnieku ķērājam ir jābūt apmācītam klaiņojošu dzīvnieku ķeršanā, un viņam ir jābūt kvalifikāciju apliecinošam dokumentam. Ķērājam ir jābūt vakcinētam pret trakumsērgu un stinguma krampjiem.

Šo noteikumu ievērošanu uzrauga un kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests. Savukārt vietējai pašvaldībai jāslēdz līgums ar juridisko vai fizisko personu par klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu attiecīgās pašvaldības teritorijā.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to akceptēšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa