Par Baltijas valstu enerģētikas stratēģiju

Piektdien, 26.janvārī, Daugavpilī notika apaļā galda diskusija, kurā Baltijas asamblejas (BA) Vides aizsardzības un enerģētikas komitejas, Ziemeļu padomes Vides aizsardzības un dabas resursu komitejas un Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvās padomes Vides aizsardzības un enerģētikas komitejas pārstāvji sprieda par iespējamajiem sabiedrības ieguvumiem un zaudējumiem saistībā ar jaunās Visaginas atomelektrostacijas Lietuvā celtniecību, kā arī par enerģijas deficītu nākotnē un alternatīvām iespējām to segt. Notika arī BA Vides aizsardzības un enerģētikas komitejas un Ziemeļu padomes Vides aizsardzības un dabas resursu komitejas kopīga sēde, kurā tika parakstīts saprašanās memorands.

Pirms sanāksmes Daugavpilī ceturtdien, 25.janvārī, parlamentārieši apskatīja lielāko realizēto cieto saimniecības atkritumu apsaimniekošanas projektu Baltijā “Getliņi EKO”, Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes otro pakāpi – Ķeguma HES-2, kā arī vienu no 163 Latvijā esošajām mazajām hidroelektrostacijām, kas atrodas uz Dubnas upes ietekas Daugavā Līvānos.

Diskusiju, ko vadīja Saeimas priekšsēdētājs, Baltijas asamblejas Vides aizsardzības un enerģētikas komitejas priekšsēdētājs Indulis Emsis, ievadīja ekspertu ziņojumi par pašreizējo situāciju enerģētikas jomā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Latvijas Fizikālās enerģētikas institūta Energosistēmu analīzes un optimizācijas laboratorijas vadītājs Gaidis Klāvs diskusijas dalībniekus iepazīstināja ar Latvijas enerģētikas politikas galvenajiem uzdevumiem un norādīja, ka nākotnē, izvēloties kādu elektroenerģijas ieguves avotu, piemēram, ogles, vēja enerģiju, saules baterijas vai kodolenerģiju, ir nepieciešams izvērtēt tā izmaksas, iespējamo apkārtējās vides apdraudējumu, arī klimata izmaiņas un primāro enerģijas resursu izmantošanas iespējas un to ieguves izmaksas.

Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta vecākais referents Dainis Dravnieks savā prezentācijā akcentēja pagājušajā gadā apstiprināto Ekonomikas ministrijas izstrādāto Latvijas enerģētikas sektora attīstības stratēģiju 2007.–2016.gadam un informēja par pašreizējiem gāzes un elektroenerģijas patēriņa, pašu saražotās un importētās enerģijas apjomiem. Viņš norādīja, ka Latvijā elektroenerģijas ražošana ir atkarīga no hidroresursiem, tāpēc, lai realizētu stratēģijā nosprausto mērķi, kas paredz līdz 2016.gadam pilnīgu pašnodrošinājumu ar nepieciešamo elektroenerģiju, jāizvērtē visas iespējamās alternatīvās iespējas, nākotnē pēc iespējas samazinot enerģijas importu.

Savukārt Vides ministrijas Klimata departamenta direktors Valdis Bisters savā referātā pieskārās jautājumam par Latvijā maz izmantotajiem atjaunojamajiem energoresursiem, norādot, ka no Latvijas tiek izvesta liela daļa koksnes, kas ir viens no mūsu valsts apjomīgākajiem atjaunojamajiem dabas resursiem; tāpat arī Latvijā ļoti maz tiek izmantota saules, vēja un biomasas enerģija.

Igaunijas Vides aizsardzības ministrijas Vides aizsardzības un tehnoloģiju departamenta konsultants Viktors Grigorjevs pastāstīja par situāciju Igaunijā enerģētikas jomā, kurā galvenokārt tiek izmantots degakmens. Igaunijā nākotnē tiek plānots palielināt dažādu atjaunojamo energoresursu izmantošanu, kā arī meklēt citus risinājumus ilgtspējīgai enerģijas nodrošināšanai, jo esošā degakmens elektrostacija Narvā vairs neatbilst drošības tehnoloģiskajām prasībām un noteikumiem par sēra izmešu samazināšanu.

Lietuvas Enerģētikas aģentūras direktora vietnieks Jons Kazlausks savā prezentācijā izvērtēja paredzamo enerģijas deficīta situāciju, jo līdz 2015.gadam ir pilnībā jāslēdz Ignalinas atomelektrostacija.

Lietuvas Ekonomikas ministrijas atomenerģijas un radioaktīvo atkritumu pārvaldīšanas departamenta direktore Birute Teskeviciene raksturoja situāciju savā valstī saistībā ar kodolenerģijas ražošanu Ignalinā un tās izmantošanu, kā arī pieskārās jautājumam par kodolatkritumu apsaimniekošanu.

Baltijas asamblejas Vides aizsardzības un enerģētikas komitejas priekšsēdētājs I.Emsis, apkopojot triju Baltijas valstu ekspertu enerģētikas jomā sniegto informāciju, pauda viedokli, ka nākotnē, pieaugot enerģijas jaudu nepieciešamībai, īpašu risku saskata tieši kodolenerģijas ražošanā un izmantošanā. Viņš norādīja, ka kodolenerģija ir ļoti bīstams ierocis pieaugošā globālā terorisma rokās, tās ražošanai nepieciešami milzīgi finanšu ieguldījumi, kā arī nav atrisināts kodolatkritumu apsaimniekošanas jautājums. I.Emsis atzina, ka pēc Ignalinas AES slēgšanas nākotnē paredzamo enerģijas deficītu neizdosies atrisināt ar jaunas atomelektrostacijas celtniecību Visaginā, jo atomenerģētikas tehnoloģijas noveco un pasaulē tā vairs netiek atzīta. I.Emsis uzsvēra, ka trim Baltijas valstīm – Latvijai, Lietuvai un Igaunijai – jārod kopīgs risinājums, jo Ignalinas slēgšana un iespējamā atomelektrostacijas celtniecība Visaginā nav tikai Lietuvas jautājums.

Diskusijas laikā Lietuvas vēstnieks Latvijā Antans Vinkus norādīja, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ir vienojušās par jaunas atomelektrostacijas nepieciešamību, taču pirms galīgā lēmuma pieņemšanas jāapsver visi drošības pasākumi atbilstoši starptautisko institūciju prasībām.

Diskusijas dalībnieki no Ziemeļu padomes Vides aizsardzības un dabas resursu komitejas, kā arī Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvās padomes pastāstīja par savu valstu – Norvēģijas, Dānijas, Islandes, Nīderlandes, Beļģijas – pieredzi enerģētikas jautājumu risināšanā un alternatīvo un atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanā. Tika pausts viedoklis, ka pēc iespējas jāsamazina atkarība no ārējiem enerģijas piegādātājiem, jārisina aktuālais oglekļa dioksīda izmešu samazināšanas un kodolatkritumu apsaimniekošanas jautājums. Tāpat arī tika ieteikts kā atjaunojamo enerģijas avotu pēc iespējas vairāk izmantot biodegvielu, kas ir nekaitīga videi.

Ziemeļu padomes radniecīgās komitejas priekšsēdētājs Asmunds Kristofersens atzina, ka neatkarīgi no tā, kādu lēmumu katra valsts pieņems, jautājumā par jaunas atomelektrostacijas celtniecību Lietuvā vēl paredzamas plašas debates un diskusija, kā arī jānoskaidro sabiedrības viedoklis. A.Kristofersens ieteica arī pievērst uzmanību enerģijas resursu taupīšanai un ekonomiskai to izmantošanai, jo, piemēram, pieaugot naftas cenai, tā palielinās arī degvielai. Viņš norādīja, ka ilgtermiņā kodolenerģētikai būs plašas iespējas, taču jāņem vērā tās iespējamās radītās sekas, tāpēc nepieciešamas konsultācijas un sadarbība ar citām valstīm.

Apkopojot sanāksmē spriesto, tās dalībnieki bija vienisprātis par diskusijas un debašu turpināšanu Baltijas valstu parlamentu līmenī, pieaicinot ekspertus, lai izsvērtu un pieņemtu pareizo risinājumu, kā arī vienotos par kopēju enerģētikas politiku.

Pēc diskusijas notika arī BA Vides aizsardzības un enerģētikas komitejas un Ziemeļu padomes Vides un dabas resursu komitejas kopīgā sēde, kurā BA Vides aizsardzības un enerģētikas komitejas priekšsēdētājs I.Emsis un Ziemeļu padomes Vides un dabas resursu komitejas priekšsēdētājs A.Kristofersens parakstīja saprašanās memorandu par turpmāko sadarbību, kas paredz apmainīties ar viedokļiem un informāciju, kā arī diskutēt par enerģētikas politikas attīstības jautājumiem savās valstīs, Baltijas jūras reģionā, kā arī visas Eiropas mērogā. BA Vides aizsardzības un enerģētikas komiteja un Ziemeļu padomes Vides un dabas resursu komiteja, parakstot memorandu, apņemas rosināt Baltijas jūras valstu parlamentu konferences darba grupu Baltijas jūras valstu parlamentu konferencei, kas notiks šā gada augustā Berlīnē, ieteikt rezolūcijas projektu, kas aicinātu valstu parlamentus un valdības savā politikā koncentrēties uz šīs problēmas risināšanu un attiecīgās iestādes izstrādāt turpmāko šīs problēmas mazināšanas stratēģiju.

Saeimas preses dienests

Stratēģija vērtējumos

Lai palielinātu Baltijas valstu enerģētisko drošību un nodrošinātu stabilu un nepārtrauktu energoapgādi, Latvijas, Igaunijas un Lietuvas eksperti izstrādājuši Baltijas valstu enerģētikas stratēģiju līdz 2025.gadam.

Ekonomikas ministrs Jurijs Strods uzsver, ka “Baltijas valstu stratēģiskie mērķi enerģētikā ir integrēt elektroenerģijas un gāzes sistēmas kopējā ES energosistēmā, kā arī ieviest kopīgu politiku energoresursu importam no valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Šobrīd primārais ir dažādot elektroenerģijas avotus un piegādes, palielinot tieši atjaunojamo un vietējo energoresursu lomu”.

Stratēģija iezīmē enerģētikas nozares ilgtermiņa attīstības virzienus, ņemot vērā energoefektivitātes, apgādes drošuma, ilgtspējīgas attīstības un pārvaldes uzlabošanas aspektus. Stratēģijā ir analizētas enerģētikas nozares stiprās un vājās puses, draudi enerģētikas nozares attīstībai nākotnē un pasākumi, kas vērsti uz iespējamo draudu novēršanu un energoapgādes drošuma palielināšanu Baltijas valstīs.

Tāpat stratēģija iezīmē svarīgākos pasākumus, kas jāveic jau tuvākajā laikā, lai garantētu energoapgādes drošumu, samazinātu enerģijas importa īpatsvaru atkarības ziņā no viena veida energoresursa un uzlabotu energoapgādes ilgtspēju.

Pēdējo gadu laikā sadarbība starp Baltijas valstīm ir bijusi virzīta uz vienotas politikas izveidošanu enerģētikas sektorā, it īpaši ilgtspējīga, konkurētspējīga un droša enerģētikas tirgus izveidē.

Pašlaik Baltijas valstīs kopumā ir diversificēta enerģētikas struktūra, kas lielākoties balstās uz Igaunijas degslānekļa atradņu izmantošanu, Latvijas hidroresursiem un Lietuvas ražoto atomenerģiju, ko papildina importētā dabasgāze, naftas produkti un pieaugošais vietējo atjaunojamo enerģijas resursu īpatsvars. Turklāt Baltijas valstu enerģētikas drošumam nozīmīgi objekti ir pazemes gāzes krātuve Inčukalnā, Latvijā un naftas pārstrādes rūpnīca Mažeiķos, Lietuvā.

Tomēr tādi faktori kā Baltijas valstu straujā ekonomiskā attīstība, naftas un dabasgāzes cenu ievērojamais pieaugums, Ignalinas atomelektrostacijas slēgšana tuvā nākotnē, Narvas spēkstaciju modernizācijas nepieciešamība apkārtējās vides piesārņojuma ierobežošanas dēļ un nepieciešamība mazināt atkarību no viena gāzes piegādātāja ir priekšnoteikums kopējas politikas izstrādāšanā, lai nodrošinātu enerģētikas nozares ilgtspējīgu attīstību nākotnē.

Baltijas valstu enerģētikas stratēģija ir publicēta Ekonomikas ministrijas mājaslapā http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=55. Tur Latvijas sabiedrība ar to var iepazīties un līdz š.g. 9.februārim sniegt savu viedokli (rakstot uz nils.freivalds@em.gov.lv vai LR Ekonomikas ministrijai Brīvības ielā 55, Rīgā).

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa