Uzturoties Davosā un piedaloties Pasaules ekonomikas forumā, 23.–28.janvārī

Tiekoties ar Eiropas Savienības enerģētikas komisāru

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 26.janvārī Davosā, Šveicē, piedalīdamās Pasaules ekonomikas forumā, tikās ar Eiropas Savienības enerģētikas komisāru Andri Piebalgu (skat. arī 1.lpp.), pārrunājot aktuālākos enerģētikas jautājumus. Enerģētika ir viens no visvairāk apspriestajiem tematiem Pasaules ekonomikas forumā. Un abas puses apspriedās par šo foruma tematiku, kā arī par svarīgākajiem enerģētikas politikas jautājumiem, kas saistīti ar enerģētikas avotu dažādošanu un enerģijas efektīvāku izmantošanu.

Tiekoties ar kompānijas “Hewlett–Packard” viceprezidentu

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Imants Freibergs (Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidents) 26.janvārī Davosā, Šveicē, Pasaules ekonomikas forumā tikās ar kompānijas “Hewlett–Packard” (HP) viceprezidentu Frančesko Serafīni. F.Serafīni pauda HP intereses par kompānijas iesaistes iespējām Latvijas vispārējās datorapmācības programmās. Imants Freibergs informēja par LIKTA aktivitātēm, īstenojot programmas, kas vērstas uz visplašākās sabiedrības datorapmācību un informācijas tehnoloģiju lietošanas pamatprasmju iegūšanu. Tika apspriesti Latvijas e-pārvaldības jautājumi. F.Serafīni atzinīgi novērtēja Latvijas izaugsmi šajā jomā, atzīstot, ka Latvija ir apsteigusi daudzas Rietumeiropas valstis savā attīstībā e-pārvaldes jomā.

Piedaloties diskusijā “Kurp virzās Ukraina?”

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 26.janvārī Davosā, Šveicē, Pasaules ekonomikas forumā tika aicināta teikt runu diskusijā par Ukrainas nākotni “Kurp virzās Ukraina?” (Where is Ukraine Heading?). Uzrunā prezidente norādīja, ka Latvija ir viena no tām valstīm, kuras starptautiskās prioritātes paredz atbalstu Ukrainai un tās centieniem pēc tālākām reformām un tuvināšanās procesam Eiropai. Prezidente norādīja uz līdzīgo nesenās vēstures pieredzi 20.gadsimtā, kad abas valstis – Latvija un Ukraina – ilgus gadus bija pakļautas totalitāram režīmam. Pēc V.Vīķes-Freibergas sacītā, Baltijas valstis pēc neatkarības atgūšanas ir spējušas veikt daudz reformu, pilnībā iekļaujoties atpakaļ vispārējā Eiropas demokrātijas un izaugsmes telpā.  

“Gan valdības, gan parlamenti, gan sabiedrība darīja visu, kas nepieciešams, lai pēc iespējas ātrāk sasniegtu šo rezultātu. (..) Es gribētu izteikt atbalstu Ukrainas mērķiem. Ukrainas tauta ir pelnījusi, lai šie mērķi tiktu sasniegti,” sacīja V.Vīķe-Freiberga.

Atzīstot, ka Ukraina vēl nav izdarījusi pietiekami daudz savu reformu īstenošanai, prezidente aicināja turpināt dialogu starp dažādām politiskajām partijām un spēkiem. 

“Tomēr es vēlos jūs iedrošināt – nekad nav par vēlu. (..) Demokrātiskā valstī ir normāli, ja ir nesaskaņas par to, kā īstenot prioritātes un panākt rezultātu, bet nedrīkstētu būt nesaskaņas par to, kas ir labs Ukrainai un Ukrainas tautai, kas tiešām ir tas rezultāts, kurš sasniedzams valsts un tautas labā. Ir jābūt nacionālam konsensam, un tā būtu tāda vienošanās, kas sniedzas pāri politiskajām atšķirībām, kad visi varētu parakstīties par Ukrainas tālāko ceļu.

Mēs turpinām atbalstīt Ukrainu šajā ceļā ar savu pieredzi. Mans vēlējums Ukrainai – izlemiet un ejiet ar pārliecību un darbu uz savu mērķi!” sacīja Valsts prezidente.

Valsts prezidenta preses dienests