1992.gada 18.augusta sēdes stenogramma

 

Rīta sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Esiet sveicināti, godātie deputāti! Saskaņā ar mūsu lēmumu šodien atsākam Augstākās padomes 5.sesijas darbu. Lūdzu sēžu zālē ienest Latvijas valsts karogu! (Skan valsts himna.)

Lūdzu, reģistrēsimies. Reģistrācija! Lūdzu rezultātu. Kādi ir jūsu ieteikumi? Atkārtot? Kolēģi, es domāju, ka pagaidām iztiksim bez reģistrācijas, bet jūs tad precīzi formulējiet, kāda ir situācija ar aparatūru, jo vakardien man svinīgi tika ziņots, ka tā ir pilnīgā kārtībā.

Acīmredzot sāksim ar organizatoriskajiem jautājumiem. Vispirms mums vajadzētu izveidot balsu skaitīšanas komisiju un sekretariātu. Augstākās padomes Prezidijs, izskatījis šos organizatoriskos jautājumus, jums iesaka atstāt abas šīs mūsu komisijas, tas ir, balsu skaitīšanas komisiju un sekretariātu, iepriekšējā sastāvā, protams, ņemot vērā izmaiņas Augstākās padomes sastāvā. Un kārtība mums būs tāda: vispirms varētu balsot kopumā par balsu skaitīšanas komisiju, bet Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētāju jeb vadītāju ievēlētu pati komisija, un tad balsotu arī par sekretariātu kopumā un par sekretariāta vadītāju atsevišķi. Tāda bija mūsu iepriekšējā prakse, sākot sesijas. Lūdzu, kāds ir jūsu viedoklis? Citu priekšlikumu nav? Un nu atkal ir balsošana.

Kāda mums ir situācija? Šajā sarežģītajā situācijā, kas ir radusies, acīmredzot būtu jārīkojas šādi: tā kā iebilžu nav, tad es saprotu, ka man ir jāliek uz balsošanu Augstākās padomes Prezidija ierosinātais balsu skaitīšanas komisijas sastāvs, bet balsu skaitīšana jāuztic iepriekšējai komisijai, jo citādi darīt mēs nevaram.

Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Ar visu cieņu izturoties pret kolēģi Geidānu, es uzskatu, ka ir nereāli saglabāt viņu balsu skaitīšanas komisijā, jo viņš praktiski plenārsēdēs piedalās ļoti, ļoti maz. Paldies.

Priekšsēdētājs: Arī Prezidijā bija tāds viedoklis, ka deputāts Geidāns ir aizņemts muitas darbā un tāpēc viņa kandidatūru varētu neizvirzīt. Ja balsu skaitīšanas komisija varētu iztikt tādā sastāvā, kādā tā ir bez deputāta Geidāna, tad mēs varētu balsot.

Lūdzu deputātus, kuri iestājas par šādu šīs komisijas sastāvu, kāds ir piedāvāts projektā, tas ir, tādā pašā sastāvā, kāds tas bija iepriekšējās sesijas darba laikā, tikai svītrojot deputāta Geidāna kandidatūru no šā saraksta, balsot. Vispirms būs par, pēc tam – pret un atturas. Lūdzu – par! Varbūt nemaz nelūgsim balsu skaitīšanas komisiju, vienīgi Ozola kungs varētu vēl konstatēt… Tomēr ir vairākums… Paldies. Pret un atturas? Nav. Paldies. Balsu skaitīšanas komisija ir apstiprināta.

Par sekretariātu. Vai citu priekšlikumu nav? Lūdzu, balsosim par! Paldies, ir vairākums. Pret – nav. Atturas – viens. Paldies.

Tagad balsosim par sekretariāta vadītāja Jura Dobeļa kandidatūru.

Lūdzu, Stepičeva kungs!

M.Stepičevs: Kolēģi deputāti, es esmu mazliet pārsteigts par Augstākās padomes Prezidija lēmumu atstāt par sekretariāta vadītāju Juri Dobeli, jo uzskatu, ka Juris Dobelis ļoti reti piedalās plenārsēdēs, it īpaši jūnijā, tad viņš ir bijis tikai septiņas reizes. Arī jūlijā viņš ir bijis tikai četras reizes. Es zinu, ka sekretariātā ir ļoti daudz neizdarītu darbu, kuri būtībā būtu jāorganizē vadītājam, bet kuri nav organizēti, un, runājot par šo sekretariātu, es esmu pārliecināts, ka vajadzētu izvirzīt kādu alternatīvu kandidatūru un balsot par divām kandidatūrām, un tad rīkoties atkarībā no tā, kā izlems Augstākā padome, un tā arī būs.

Bez tam attiecībā uz Dobeli es varu pateikt, ka viņš pret saviem kolēģiem tomēr ir ļoti neiecietīgs, rupjš un tālākā… Viņa klātbūtne tomēr ienesa kaut kādu zināmu situāciju arī Augstākajā padomē, un viņš Augstāko padomi pašreiz uzskata par tādu kā “kabatas” padomi. Es domāju, ka šī viņa uzvešanās arī plenārsēžu laikā, kad viņš var pagriezt muguru pret runātāju un mierīgi sarunāties ar deputātiem… Un, ja viņam aizrāda, tad viņš pārvēršas par kaut kādu tādu… Rupjības no viņa nāk… Es domāju, ka tomēr ir pienācis laiks izvēlēties citu. Un, ja ņem vērā – es te pārskaitīju –, tad Dobelim pašreiz ir desmit amatu. Kā latviešu paruna saka: “Deviņi amati, desmitais – bads…” Dabīgi, ka viņš nevar pašreiz visus šos amatus veikt vienlaikus, un es kā alternatīvu kandidatūru piedāvāju Gulbja kandidatūru. Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāts…

M.Stepičevs: ...Deputāts Gulbis ir no sekretariāta. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai vēl kāds no deputātiem vēlas izteikt savu viedokli? Paldies. Balsu skaitīšanas komisija, lai gan jums vēl priekšsēdētāja nav, kādam tomēr ir jāuzņemas vadība. Ieņemiet savas vietas, jo mums tehnika diemžēl nestrādā.

Attiecībā uz tehniku. Godātie kolēģi, jums pārtraukumā visiem būs jāatstāj zāle, jo kāds no jums kaut kur ir pārrāvis mazu ķēdīti tajos vadiņos, kas tur mums ir, vai arī kāds pirms jums to ir izdarījis, jo tehnika šeit, šajā sektorā, it kā esot kārtībā.

Jūs esat gatavi darboties? Arī kādu papīra gabalu jums vajadzētu, kur atzīmēt. Ir, ja?

Kolēģi, ja mēs sākam balsošanu, tad sāksim ar reģistrāciju. Tā būtu pareizi. Paceliet vai nu savu apliecību, vai roku, lai reģistrētos, un jūs tad saskaitīs, cik mūsu ir zālē. Lūdzu, reģistrēsimies. Cik, lūdzu? Komisija ziņo, ka mēs zālē esam 138 deputāti.

Būs divi balsojumi, kolēģi! Pirmais būs par Augstākās padomes Prezidija ieteikto Jura Dobeļa kandidatūru sekretariāta vadītāja amatam, un otrais būs par deputāta Stepičeva ierosināto deputātu Gulbi.

Pirmais – lūdzu, balsosim par Dobeļa kandidatūru. Kas ir par? Paldies. Pret? Skaitiet, lūdzu! 19. Atturas? Paceliet roku vai mandātu… Paldies. 37.

Lūdzu, tagad balsosim par deputāta Gulbja kandidatūru. Lūdzu – par! 39. Pret, lūdzu? 13. Un atturas? (No zāles nosauc skaitu – vai nu 32, vai 35 – nevar saprast.) Vienu mirklīti, kolēģi! Mums ir jāsaskaita kopā balsojušo skaitu. Tātad par Dobeli – 66, pret un atturas – 56. Un par Gulbi: par – 39, pret un atturas – 68.

Kolēģi, ir gan nepieciešamais balsu skaits, gan vairāk par pusi no balsojušajiem. Abi noteikumi ir ievēroti. Deputāts Dobelis ir ievēlēts par sekretariāta vadītāju.

Par darba kārtību. Lūdzu. Par procedūru? Nelielu uzziņu? Lūdzu.

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi! Par Latvijas Republikas tautas deputātiem. Šeit saraksts ir iesniegts. Jūsu zināšanai: vajadzētu izdarīt vienu korekciju, ka Imants Ziedonis (Aizkraukles 180.vēlēšanu apgabals) arī nav mūsu vidū kā deputāts. Līdz ar to, cienījamie kolēģi, praktiski 21 deputāts šobrīd vairs nedarbojas Augstākajā padomē.

Priekšsēdētājs: Par darba kārtību. Lagzdiņa kungs, vai jums par procedūru? Lūdzu.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Jūs zināt, cik daudz pēdējā laikā ir izdarīts smagu noziegumu. Rīgā vien augusta pirmajā pusē ir izdarītas 18 slepkavības. Šajā sakarā es lūdzu papildināt 19.augusta darba kārtību ar šādu darba kārtības punktu: pulksten 17.00 noklausīties iekšlietu ministra un ģenerālprokurora ziņojumu par konkrētiem pasākumiem, kas veicami, lai novērstu smagu noziegumu izdarīšanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, iesniedziet! Deputāt Grūbe, lūdzu!

G.Grūbe: Man būtu lūgums precizēt laiku darba kārtības 17.punktam un šo laiku noteikt uz pulksten 17.00. 17.punktu izskatīt pulksten 17.00

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons. Deputāts Vaivads.

J.Vaivads: Es arī piekrītu iepriekšējam runātājam. Tātad precizējums būtu tāds – kā mēs te runājām –, ka šis laiks varētu būt tūlīt pēc mūsu organizatoriskās darba daļas, taču es neredzu iespēju tehniski iekļaut premjerministra iespējamo uzstāšanos. Vajadzētu tiešām precizēt, kad tas varētu būt, un to vajadzētu pēc iespējas ātrāk, jo, cik zināms, viņš šovakar aizbrauc. Tas ir pirmais.

Otrais. Attiecībā uz 4.darba kārtības punktu – par valdības atskaiti par Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistra gaitu. Es ierosinātu to vienkārši papildināt tādā nozīmē – par deputātu darba komisijas izveidošanu. Par to mēs esam vienojušies. Es domāju, ka līdz tam laikam arī šis lēmums būs sagatavots un to vienkārši varētu papildināt kā šo darba kārtības punktu.

Un pēdējais. Mums 19.augustā ir iekļauts likumprojekts “Par partijām”. Frakcija vakar šo jautājumu izskatīja, un tās lēmums ir tāds, ka šis jautājums, varētu teikt, ir tīri politiskas dabas jautājums un acīmredzot tā virzīšana uz Prezidiju un iekļaušana darba kārtībā, pirms tas ir izanalizēts frakcijās un izvērtēta vispār tā nepieciešamība, ir priekšlaicīga, tāpēc lūdzu šo jautājumu no 19.augusta darba kārtības izņemt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Ņemot vērā to, ka mūsu atvaļinājuma laikā ir kaut kas noticis ar plāksni pie Augstākās padomes un tā kā nav zināms, kas ir noticis, jo presē ir parādījusies absolūti pretrunīga informācija, tad es lūdzu rītdienas darba kārtībā iekļaut attiecīgās amatpersonas vai izmeklēšanas komisijas ziņojumu par šo plāksni.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Man būtu lūgums papildus iekļaut darba kārtībā (tas varētu būt arī 19.augustā) nelielu likumprojektu, ko ir iesniegusi Ministru padome, un tas ir “Par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 4.decembra lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju” spēkā stāšanās kārtību””. Šis projekts 10.augustā tika nodots Likumdošanas jautājumu komisijai. Tas ir izskatīts. Turklāt tas ir tehniskas dabas jautājums, kas saistīts ar nepieciešamību mainīt termiņus. Projekts ir sagatavots, un, ja mēs to iekļautu darba kārtībā, to varētu izdalīt deputātiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Cienījamie deputāti! Attiecībā uz Vaivada kunga paziņojumu. Pirmajā lasījumā ir apspriesti divi likumprojekti. Tas ir likumprojekts “Par vēlēšanām” un likumprojekts “Par sabiedriskajām organizācijām”. Šeit ir iebildumi par to, ka partiju likums esot tīri politisks likumprojekts. Patiesību sakot, tas ir likumprojekts, kas paredz būtisku mūsu valstisko struktūru veidošanos. Valstiski sabiedrisko struktūru veidošanos. Turklāt, kā es jau piebildu, pirmie divi likumi jau pirmajā lasījumā ir pieņemti. Es vēl atzīmētu, ka, pieņemot vēlēšanu likumu, mēs galīgi ignorējam partijas. Tas liecina, ka neizpratne par šīm partijām ir liela. Tāpēc būtu priekšlikums tagad partiju likumu pirmajā lasījumā apspriest konceptuāli un tomēr izdebatēt šo jautājumu pamatīgi. Un pēc tam mēs jau izšķirsim, ko darīt.

Tālāk. Prese mums jau daudzkārt ir pārmetusi, ka partijas neveidojas tāpēc, ka par partijām nav pieņemts likums. Bieži pārmet Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijai, arī man personīgi pārmet, ka mēs bremzējam šā likuma attīstību. Tāpēc mums ir priekšlikums tomēr šo likumu normāli izskatīt, varbūt pat ar preses klātbūtni, bet, ja mēs neizskatām šo likumu, tad acīmredzot tomēr ir jānāk presē ar kaut kādu argumentētu paziņojumu, kāpēc mēs vēlreiz šo likumu gribam atlikt.

Attiecībā uz to, ka par likumprojektu nav zināms frakcijās un ka likumprojekts it kā nav apspriests. Vakardien mēs bijām “Satversmes” frakcijā. Tur tika izvirzīts arī tāds jautājums, ka vajadzētu pieaicināt ekspertus. Taču attiecībā uz ekspertiem gribētu atzīmēt, ka mēs Prezidija sēdē piedāvājām ekspertus, kuri atnāktu uz Augstāko padomi un noziņotu par partijām, tieši Rietumu ekspertus. Viņi Augstākajai padomei ziņotu par partijām. Turklāt maijā un jūnijā šeit bija ļoti nopietna ekspertu grupa. To organizēja amerikāņi, bet tajā piedalījās pārstāvji no daudzām Eiropas valstīm. Diemžēl no deputātiem bija ieradušies ārkārtīgi maz.

Attiecībā uz frakcijām. Patiesībā Tautas frontes frakcija šo likumprojektu jau ir redzējusi stipri ātri, arī apsprieda to savā laikā un nolēma, ka to izskatīs vienlaikus ar vēlēšanu likumu. Es skatos uz Silāra kungu, jo tāds bija viņa priekšlikums. Un toreiz šo priekšlikumu arī pieņēma. Tagad vēlēšanu likums pirmajā lasījumā ir izskatīts, tāpēc es domāju, ka būtu laiks izskatīt arī šo likumprojektu.

Un pēdējais. Neņemiet ļaunā, ka es mazliet ievelku, bet es no ļoti daudziem dzirdu, ka vēlēšanas varētu notikt arī bez partijām. Tas tad būtu īpašs ceļš Latvijai – atšķirīgs no visām Rietumu demokrātiskajām valstīm.

Attiecībā uz partijām mums to izvirza kā vienu no elementārākajiem nosacījumiem, lai varētu sadarboties arī ar Eiropas Kopienas valstīm. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi! Es gribētu atgādināt, ka mums darba kārtībā ir nepieciešams punkts par 5.Saeimas vēlēšanu likumu. Un mēs atceramies, ka tieši šā vēlēšanu likuma izveidošana lielā mērā noteica arī visu pārējo, arī to, kādas politiskās struktūras pirms šīm Saeimas vēlēšanām mums veidosies. Tas ir dabīgs process. Un mēs nedrīkstam rīkoties ar mākslīgu stimulēšanu, mākslīgu “roku izgriešanu” vienā vai otrā jautājumā. Šis jautājums par Saeimas vēlēšanu likumu pagaidām nav iekļauts darba kārtībā. Frakcija “Satversme” pilnībā piekrīt, ka mēs pie šā jautājuma, protams, nonāksim. Nevar būt ne mazāko šaubu, ka likums “Par partijām” tādā vai citādā veidā mums pazibēs pie apvāršņa, bet es gribētu atgādināt secību. Mums vispirms vajadzētu nodarboties ar vēlēšanu likumu, bet pēc tam ir vispārējais likums “Par sabiedriskajām organizācijām”, un partijas ir sabiedrisko organizāciju viens veids. Ja mainīsim normālo kārtību un pieturēsimies pie šā priekšlikuma, tad tādā gadījumā iesāksim no nepareizā gala.

Tieši tādēļ es aicinātu ne tikai “Satversmes” deputātus, bet arī visus pārējos atbalstīt priekšlikumu un beidzamajā momentā noņemt šo punktu “Par partijām”, lai atgrieztos pie šā jautājuma tad, kad mums otrajā lasījumā būs izrunāts Saeimas vēlēšanu likums un likums “Par sabiedriskajām organizācijām”. Tad varētu ķerties pie partijām, un tad viss būs kārtībā.

Priekšsēdētājs: Deputāts Plotnieks. Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Plotnieks: Likumdošanas jautājumu komisijā šis projekts arī tika izskatīts sakarā ar Prezidija doto uzdevumu. Un mūsu pozīcija ir tāda, ka acīm redzami likumprojektu būtu vēlams izvērtēt Augstākās padomes plenārsēdē, bet tajā pašā laikā darīt to atrauti no pirmajā lasījumā jau izskatītā likumprojekta “Par sabiedriskajām organizācijām” nebūtu pareizi. Tāpēc mēs ierosinātu to neizslēgt no darba kārtības, bet gan iekļaut darba kārtībā arī likumprojektu “Par sabiedriskajām organizācijām” otrajā lasījumā. Tādā gadījumā mums būtu sava veida paketīte, kuru mēs varētu virzīt uz priekšu, saskaņojot abu likumprojektu normas un novēršot tajās iespējamās pretrunas. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cielavas kundze!

I.Cielava, Ministru padomes priekšsēdētāja palīdze: Cienījamie deputāti: Vai es drīkstētu lūgt jūsu uzmanību attiecībā uz premjera uzstāšanos šodien parlamentā: Sakarā ar to, ka premjers pašreiz ir Dānijā un atgriezīsies ap pulksten 14.00, bet pulksten 17.30 viņam būs jāizlido uz Jakutiju, būtu lūgums viņu noklausīties pulksten 15.00. Es lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Škapara kungs! Pirmais mikrofons.

J.Škapars: Vēlreiz attiecībā uz šo pozīciju. Es piekristu Plotnieka kungam. Šis likums tiešām ir jāizskata saskaņoti ar likumu “Par sabiedriskajām organizācijā”. Taču es atgādinu, ka likums “Par sabiedriskajām organizācijām” pirmajā lasījumā jau ir izskatīts. Šeit būtisku atšķirību nav. Vienīgi attiecībā uz partijām šeit ir cita rakstura reglamentācija. Taču es domāju, ka šeit būtisku atšķirību no likumiem nav. Izskatīšanas gaitā, tad, kad izskatīs jautājumu “Par sabiedriskajām organizācijām”... Es domāju, ka tas normāli varētu būt nākamajā nedēļā, tad, izskatot otrajā lasījumā likumu par partijām, varētu izdarīt arī attiecīgos grozījumus. Tomēr ir viens būtisks moments, kāpēc vajadzētu uzklausīt šo pozīciju “Par partijām”, proti, likumā “Par vēlēšanām” partijas tomēr praktiski tika pilnīgi ignorētas. Un pozīcija šeit tomēr no vēlēšanu likuma atšķiras vairākos konceptuālos momentos. Tāpēc trešdien būtu lietderīgi vismaz uzklausīt šo pozīciju. Es esmu gatavs ziņot. Man ir sagatavots rakstiski šis ziņojums. Vajadzētu vismaz uzklausīt. Un, ja mēs pēc uzklausīšanas un argumentu novērtēšanas domātu, ka nevajag izskatīt, tad mēs nobalsotu un izšķirtos par to, ka neizskatīsim. Taču es domāju, ka būtu nepareizi neuzklausīt šo viedokli, kas ir atšķirīgs. Diez vai tas būtu demokrātiski...

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Lagzdiņ!

J.Lagzdiņš: Kā likumprojekta “Par sabiedriskajām organizācijām” autors es gribētu informēt kolēģus deputātus par to, ka šis likumprojekts ir sagatavots otrajam lasījumam un varētu tikt izskatīts plenārsēdē ne agrāk kā pēc divām nedēļām.

Runājot par šiem priekšlikumiem, kas tika izteikti zālē, es pilnībā pievienojos profesora Plotnieka un deputāta Freimaņa priekšlikumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, vispirms lūdzu sagatavoties balsu skaitīšanas komisiju. Balsošanas kārtība būs iepriekšējā. Vispirms balsosim par Prezidija piedāvāto darba kārtību, izņemot tos punktus, par kuriem radās iebildumi un par kuriem būs jābalso atsevišķi. Šoreiz, kā es saprotu, mums ir viens principiāls jautājums – par partijām, un par likumprojektu “Par partijām” balsosim atsevišķi. Mums šeit radās arī jautājums par Ministru padomes priekšsēdētāja uzstāšanos šeit, parlamentā. Cielavas kundze piedāvāja premjera vārdā viņa uzstāšanos pulksten 15.00. Tad tur nebūs vajadzīgs balsojums.

Attiecībā uz deputāta Vaivada ierosinājumu par komisiju, es sapratu, ka nevienam iebildumu nav, ja, izskatot šo jautājumu, kur ir atskaite par imigrācijas un reģistra lietām, mēs izveidosim arī komisiju. Atsevišķs balsojums nav nepieciešams, ņemot vērā mūsu tehniskās iespējas.

Deputāts Endziņš ierosināja izskatīt grozījumus. Ir iesniedzis? Tie ir iesniegti.

Deputāts Kinna grib debatēt par plāksnes noņemšanu un izmeklēšanas rezultātiem.

Un vēl bija deputāta Lagzdiņa ierosinājums, par kuru balsosim vispirms. Tas ir ierosinājums 19.augustā pulksten 17.00 noklausīties iekšlietu ministra un ģenerālprokurora informāciju. Tāda mums ir programma. Ja jums nav iebilžu, tad sāksim balsošanu.

Par procedūru nav iebilžu. Vispirms balsosim par deputāta Lagzdiņa ierosinājumu par iekšlietu ministra un ģenerālprokurora informāciju rīt, 19.augustā, pulksten 17.00. Kurš ir par to, lūdzu, paceliet roku! 101. Paldies. Ir iekļauts darba kārtībā.

Nākamais papildinājums būtu tādā secībā, kā šeit ir, un tas ir deputāta Kinnas papildinājums – noklausīties informāciju par Augstākās padomes plāksnes, kas bija piestiprināta pie ieejas, pazušanu un izmeklēšanas rezultātiem. Lūdzu, kas balso par! Pret? 18 – atturas. Vairākums ir. Iekļauts darba kārtībā. 34 atturas? Iekļauts, jo tas ir vairākums no balsojošo skaita. 55 balsis.

Kur ir Endziņa kunga grozījumi par Latvijas Republikas likuma “Par dzīvokļu privatizāciju” spēkā stāšanās kārtību? Tas ir 13.dokuments. Lūdzu, kas balso par? Paldies. Pret? Lūdzu, kurš ir pret? Endeles kungs, jūs mikrofonā ziņojiet rezultātus! “Pret” nav. Atturas?

J.Endele: Atturas – 8.

Priekšsēdētājs: Paldies. Iekļauts darba kārtībā. Kolēģi, tagad balsosim par Prezidija piedāvāto darba kārtību, izņemot jautājumu par partijām. Pēc mūsu tradīcijas, par partijām, es uzskatu… Nevis uzskatu, bet tas tā ir, ka mums ir jābalso par diviem priekšlikumiem: Augstākās padomes Prezidija priekšlikums un deputāta Vaivada priekšlikums. Taču tagad, izņemot šo jautājumu, balsosim par visu pārējo Prezidija piedāvāto darba kārtību. Lūdzu, kurš ir par?

J.Endele: 120.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pret?

J.Endele: 1.

Priekšsēdētājs: Atturas?

J.Endele: Nulle.

Priekšsēdētājs: Paldies. Šie jautājumi ir iekļauti darba kārtībā.

Tagad ir likumprojekts “Par partijām”. Mēs esam izdiskutējuši un uzklausījuši argumentus. Pirmais balsojums būs par Augstākās padomes Prezidija ieteikumu – iekļaut to darba kārtībā. Otrs balsojums būs par deputāta Vaivada priekšlikumu – to svītrot. Par katru balsosim atsevišķi un pēc balsu vairākuma noteiksim, iekļaut vai neiekļaut.

Balsosim par Augstākās padomes Prezidija ieteikumu. Lūdzu, kurš ir par?

J.Endele: Par – 58.

Priekšsēdētājs: Pret?

J.Endele: Pret – 38.

Priekšsēdētājs: Atturas?

J.Endele: Atturas – 21. Tātad kopā “pret” un “atturas” – 59.

Priekšsēdētājs: Deputāta Vaivada priekšlikums ir neiekļaut šo likumprojektu darba kārtībā. Lūdzu, balsosim. Kurš ir par?

J.Endele: Par – 54.

Priekšsēdētājs: Pret? Praktiski šeit, ja pēc vairākuma spriežam, pārējie balsojumi nemaz nebija vajadzīgi, taču, ja pirmajā gadījumā tā esam darījuši, tad arī tagad saskaitīsim.

J.Endele: 24.

Priekšsēdētājs: Atturas?

J.Endele: 16.

Priekšsēdētājs: 58 bija par iekļaušanu darba kārtībā, bet par neiekļaušanu darba kārtībā – 54. Līdz ar to paliek darba kārtībā.

Kolēģi! Kā – nē? Kad es pirms balsošanas jums pateicu pašu kārtību, tad jūs neiebildāt. Līdz ko jūs redzat, ka rezultāts ir kaut kāds citāds, jūs iebilstat. Vai mēs skaitām “pret” vai “par”? Līdz šim mums vienmēr bija divi atsevišķi balsojumi, un izšķīra ar balsu vairākumu. Ja es kaut ko nepareizi teicu, jums vajadzēja iebilst.

Lūdzu, deputāt Vaivad!

J.Vaivads: Es sapratu, ka pirmajā balsojumā priekšlikums par atstāšanu neieguva balsu vairākumu no balsojušajiem. Tātad otrajā balsojumā priekšlikums par svītrošanu ir ieguvis vairākumu no balsojušajiem.

Priekšsēdētājs: Jums ir pilnīga taisnība, taču pirms balsošanas es jums pateicu kārtību. Es taču nevaru teikt vienreiz tādu kārtību – jūs man piekrītat – un pēc tam mainīt citu kārtību. Man ir pilnīgi vienalga, kādu kārtību mēs lietojam. Lai tikai būtu godprātīgi.

Lūdzu, deputāt Škapar!

J.Škapars: Cienītie kolēģi, mums šajā gadījumā… (Zālē troksnis, iebildumi.)

Priekšsēdētājs: Škapars – pirmais mikrofons! (Zālē aplausi, troksnis.)

J.Škapars: Man būtu dikti liels prieks, ja jūsu aplausi varētu nozīmēt, ka jūs atbalstīsit arī manu priekšlikumu, taču es par to neesmu visai pārliecināts…

Cienījamie kolēģi, šajā gadījumā, kad balsis tik ļoti dalās, es tomēr piedāvātu kompromisa variantu – es piedāvātu trešdien noklausīties ziņojumu. Tajā ir sagatavotas visas konceptuālās pozīcijas, kādas ir. Vai argumentāciju jums tomēr negribētos noklausīties? Ja mēs tiešām esam pret to, tad man rodas dīvaina sajūta, ka mēs negribam par šo jautājumu dzirdēt un mazliet arī baidāmies no šīs argumentācijas. Es piedāvātu kompromisa priekšlikumu: noklausīties ziņojumu un tad skatīt tālāk par pārējiem likumiem. Vairāk it neko.

Attiecībā uz balsošanu. Balsošanas rezultāti pašlaik patiešām ir tādi, par kuriem varētu strīdēties.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Es vēlreiz jums atkārtoju par situāciju: ja jūs gribat šo procedūru apspriest, lūdzu, apspriediet! Ja pieņemam lēmumu, tad mums vajadzīgais balsu skaits ir bijis 67 un puse no balsu skaita. Ja mēs procedūras jautājumos balsojam par diviem priekšlikumiem, tad svarīgs ir vairākums – kurš priekšlikums saņem balsu vairākumu. Ja jūs gribat citu procedūru, tad – lūdzu! Taču tad arī visos citos procedūras jautājumos turpmāk vadīsimies tieši pēc tādas procedūras. Un sāksim visu no gala, jo citādi… Ar to ir jārēķinās.

Lūdzu, Endeles kungs!

J.Endele: Kad godājamais priekšsēdētājs lika uz balsošanu tos kā divus atsevišķus jautājumus, tad, skatoties pēc nobalsošanas, Prezidija priekšlikums par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā nav pieņemts, jo par ir 58 balsis, bet pret un atturas – 59.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Par procedūru. Es gribēju jau pēc godājamā priekšsēdētāja izskaidrojuma apsēsties, bet, dzirdot atkal šos jaunos pierādījumus un argumentus, es tomēr gribētu vērst mūsu uzmanību uz vienu elementu. Ja mēs šajā zālē pretendējam uz to, ka pārstāvam Latvijas tautu, tad, lūdzu, būsim tik godīgi un skaitīsim, par kādu lēmumu tiek nodots vairāk balsu. Un nevar juridiski formāli, salīdzinot situācijas, kas veidojas sakarā ar to, ka nedarbojas mehāniskā balsu skaitīšanas sistēma, manipulēt un pateikt: kaut kas nav pieskaitīts, nav saskaitīts. Formāli mēs noraidām to vai citu variantu. Par kuru variantu ir nodots vairāk balsu – par to arī iestājas šis parlaments, kas šobrīd te sēž. Mēs visi esam izteikušies, un tad galu galā mums šī griba ir jārespektē.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, ja jums ir šaubas, tad es būšu spiests likt uz balsošanu un tas kā bumerangs vērsīsies pret pašiem ierosinātājiem. Ticiet man, ka visos procedūras jautājumos tiks pieņemts lēmums tikai tad, ja būs vairākums no balsojušo skaita. Es likšu to uz balsošanu – pieņemt par lēmumu… (Jautā Prezidijam: “Cik mums tagad balsu vajag? 61 balsi?”) 61 balsi, un tas būs lēmums. Un tā autors būs deputāts Vaivads. Ja jūs to ierosināt, mēs nobalsosim un pieņemsim šo lēmumu, tad es tā… Bet tas būs tas pats, kas ar referendumu Lietuvā. Tas kā bumerangs nāks atpakaļ.

Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis: Kolēģi, es domāju, ka vajadzētu iedziļināties tomēr tajā pirmajā balsojumā! Ja tomēr “atturas” un “pret” ir vairāk nekā “par”, tad tas nozīmē, ka auditorija tomēr nepieņem šo priekšlikumu. Nu, nevar skatīties mehāniski… Tikai tāpēc, ka tur ir 58 un tur ir 54. Bez tam man rodas drusku šaubas… Ļoti īsā brīdī mēs balsojām par diviem ļoti dažādiem priekšlikumiem, bet balsojušo, kuri piedalījās balsošanā, skaits atšķiras par 10 vai pat vēl vairāk cilvēkiem. Kas tad ir noticis šajās piecās minūtēs? 10 cilvēki vispār ir atteikušies piedalīties balsošanā? Es nezinu… Šādu lēmumu nevar pieņemt, kur ir tāda starpība, turklāt “par” ir nobalsojuši mazāk nekā nobalsojuši “pret”. Es to nevarētu. Tā ka te ir jāmeklē cits kompromiss. Ja mēs tik mehāniski sāksim pieiet, tad daudzās vietās kļūdīsimies.

Priekšsēdētājs: Dobeļa kungs, jūs kā sekretariāta vadītājs tātad piedāvājat, ka visus procedūras jautājumus pieņem ar vairākumu no balsojušo skaita?

J.Dobelis: Ar vairākumu no balsojušajiem, nevis ar 61 balsi. Par katru lēmumu visi, kuri piedalās, tie, kuri aktīvi piedalās, nevis tie, kuri sēž vai guļ, tā ir viņu darīšana… Ja mēs par kaut ko lemjam, kaut vai par procedūru, tad tomēr ir jāievēro, ka no tiem, kuri piedalās, ir jābūt vairākumam. Es tā ierosinu. Tikai nevajag saistīt ar lēmumu 61 balsi.

Priekšsēdētājs: Jā, kolēģi, par to mēs nobalsojām, bet tas ir strupceļš, Dobeļa kungs! Jūs padomājiet, ko jūs tagad sakāt! Par katru procedūras jautājumu – un tas ir procedūras jautājums – par katru no tiem vajadzēs saņemt vairāk par pusi no balsojušo skaita. Tā mums nav. Tā mums līdz šim nav bijis. Mēs visu to varam darīt, ja deputāti tā vēlas. Te nav ko uzspiest kāda gribu – kādu pieņemsim lēmumu, tā arī darīsim.

Es nezinu, kurš no jums bija pirmais. Lūdzu.

V.Mucenieks: Es domāju, ka te mazliet ir pārpratums. Ja būtu likts uz balsošanu, kurš ir par šā jautājuma izslēgšanu no darba kārtības, tad viss būtu skaidrs. Taču mēs taisījām divus pilnīgi dažādus balsojumus. Tātad par Vaivada kunga priekšlikumu tika balsots “par”, “pret”, “atturas”. “Par” saņēma mazāk balsu no balsojušo skaita. Līdz ar to šeit nevar būt runas, ka to varētu atstāt darba kārtībā. Tātad vairākums ir vai nu atturējies, vai bijis pret. Un viss ir skaidrs. Jo mēs neizšķīrāmies “vai nu, vai”, bet balsojām par vienu variantu kā tādu ar visiem trim balsošanas veidu uzskaitījumiem. Un tātad šinī gadījumā, es domāju, Vaivada priekšlikums ir vinnējis, un viss. Tāpēc te nav vairs ko debatēt, bet turpmāk procedūras jautājumos ir jābalso par variantu tā vai tā, nevis jābalso par diviem atsevišķiem priekšlikumiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Vaivad! Pēc tam jūs.

J.Vaivads: Es domāju, ka tad, ja situācija ir tāda, ka viņi tiešām prasa tādu vērtējumu un tās prognozes tiek izdarītas… Ja mēs te iedibinām šādu kārtību, tad arī ar tām ir jārēķinās, bet, tā kā Škapara kungs ir nācis ar kompromisa piedāvājumu, tad arī es piedāvāju kompromisu. Proti, Škapara kungs teica, ka viņa ziņojums ir rakstiskā veidā. Es ierosinu to izplatīt kā dokumentu, un tādējādi mēs ar to būsim iepazinušies. Paldies.

Priekšsēdētājs: Tā kā te ir jauns pavērsiens, tad varbūt esiet tik laipni un atļaujiet Škapara kungam izteikt savu viedokli.

J.Škapars: Redziet, tas par darba kārtības kādu no punktiem, tā sakot, ir bezprecedenta gadījums, kad mēs šeit negribam pieļaut, lai zālē ziņo, lai to noklausās arī preses pārstāvji, kāda šeit ir argumentācija, normāla argumentācija. Un acīm redzami mēs jau vakar frakcijā… Es biju “Satversmes” frakcijā, un tur daži kolēģi pavisam noteikti izteica domu, ka vēlēšanas varētu notikt arī bez partijām. Acīm redzami šis spiediens tiek izdarīts stipri liels, lai šo partiju uz šīm vēlēšanām tomēr nebūtu. Un tas, ka mēs normāli negribam noklausīties pat argumentāciju, es domāju, tā tomēr nav demokrātijas pazīme.

Priekšsēdētājs: Silāra kungs, lūdzu!

I.Silārs: Šeit jau būtība nav par to, vai Škapara kungs izsaka vienu domu, bet Vaivada kungs izsaka citu domu. Šeit nav runas par kompromisu. Šeit ir runa par plenārsēdē piedalījušos deputātu balsojumu, vai tas ir spēkā vai nav spēkā. Jebkurā gadījumā, pirms plenārsēde nobalso par pretējo, šis balsojums ir spēkā. Tika piedāvāti divi savstarpēji izslēdzoši balsojumi, par kuriem esam balsojuši arī agrāk. Un šādos gadījumos, kad darbojas elektroniskā balsošanas iekārta, vienmēr var skaitīt arī “par” balsis par vienu un par otru priekšlikumu un netika skaitīts ne atturējušos, ne pret balsojušo skaits. Ja gribam iedibināt citādu balsošanu, tad es jums atgādinu, ka jau iepriekšējās sesijas beigās, kad pēc reitinga sastādījām darba kārtību, bieži vien pat ar 11 balsīm jautājumi tika iekļauti darba kārtībā. Ja gribam kaut ko mainīt, tad mums ir jāiesniedz rakstisks lēmums, un tam jābūt mūsu kārtības ruļļa sastāvdaļai, kas iedibina šo citādo kārtību, nekā tā ir bijusi. Kamēr nav pieņemts pretējs lēmums, tikmēr ir jābūt tam, par kuru esam balsojuši. Kā sēdes vadītājs lika mums priekšā balsot, tā mēs visi, kuri balsoja, arī nobalsojām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Eglāj! Pirmais mikrofons.

V.Eglājs: Šajā jautājumā par procedūru, pēc mūsu domām, vajag saprast, cik bija priekšlikumu. Šeit bija tikai viens priekšlikums, jo otrs – par neiekļaušanu – tas vispār nav atsevišķs priekšlikums. Jebkurā balsošanā var vai nu pieņemt, ja par to nobalso, vai arī ir alternatīvs variants – nepieņemt. Mūsu procedūrā, ja ir vairāki priekšlikumi, tad par katru no tiem balso atsevišķi, un, kurš ir saņēmis vairāk balsu, to arī pieņem. Taču šajā gadījumā bija tikai viens priekšlikums – iekļaut darba kārtībā. Jo, ja mēs uzskatām, ka ir it kā divi, tad jebkurā balsojumā būs divi priekšlikumi. Ja ir tikai viena iespēja, tad vispār nav ko balsot. Un tāpēc, ja jautājumu izvirzīja tā: kurš ir par, kurš ir pret vai atturas, tad tas jautājums jau bija pieņemts pēc pirmā balsojuma un otrais bija lieks. Ja izvirzīja kā divus priekšlikumus, tad vajadzēja balsot atsevišķi, kurš ir par vienu un kurš ir par otru priekšlikumu. Manuprāt, šeit tāpat kā basketbolā ir “strīdus bumba”, un, ja viedokļi ir noskaidroti, vajag vienkārši nobalsot ar diviem balsojumiem un izšķirt. Jo balsošana bija nekorekta. Tiešām tika apgalvots, ka būs divi varianti, bet īstenībā bija seši, un tas visu sajauca. Tā ka, man liekas, te ir “strīdus bumba”, un tas ir jāpārbauda.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Seiksts: Godātie kolēģi! Es domāju, ka mums ir jāpadomā rūpīgāk. Šodien varbūt nebūtu jālauž šķēpi par šo partiju likumu, taču mani ārkārtīgi uzmanīgu padarīja Dobeļa kunga priekšlikums par procedūras balsojumiem – noteikti panākt balsojušo vairākumu. Es esmu klausījies uzmanīgi un esmu pārliecināts, ka jebkurā sīkā balsojumā mums katrā ziņā pietiks tik daudz opozīcijas, lai izgāztu jebkuru jautājumu. Un mēs nevarēsim apstiprināt pat darba kārtību, ja pieņemsim procedūru, ka ar vairākumu no balsojušajiem. Lūk, tieši pret šo es kategoriski iestājos.

Attiecībā uz partiju likumu es domāju, ka mēs šeit strīdēsimies tik ilgi, kamēr nenonāksim pie lēmuma par pārbalsošanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Man šī mūsu diskusija pašreiz liekas ļoti neauglīga, tāpēc ierosinu pārtraukt diskusiju šajā jautājumā un lūdzu uzdot balsu skaitīšanas komisijai iepazīties ar šā balsojuma rezultātiem – kā šie balsojumi saskan ar mūsu pastāvošo likumdošanu, bet pulksten 12.00 ziņot savus secinājumus plenārsēdei. Tagad varētu sākt darbu ar jau apstiprināto darba kārtību, bet par šo jautājumu pulksten 12.00 lai izsakās balsu skaitīšanas komisija pēc rūpīgas iepazīšanās ar pastāvošo likumdošanu un balsojuma rezultātiem. Citādi mēs te runājam bezjēdzīgi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mēs praktiski esam izrunājušies. Mums acīmredzot citas izejas pat nav, jo katram no mums ir savi argumenti, tāpēc balsu skaitīšanas komisijai šī situācija ir jāizvērtē. Taču es lūdzu pacelt augšā stenogrammu, jo par šo jautājumu nebūt neiestājos tāpēc, ka es balsoju par pirmo, bet vienkārši nevaru tā pieļaut. Es vispirms izskaidroju: balsosim tā, kā mēs līdz šim esam balsojuši, un nevienam nav iebilžu, bet tad, kad ir rezultāti, tad sākas iebildes. Man personīgi tas nav pieņemams. Tāpēc es arī izvirzīju šos argumentus, bet katrā ziņā jebkurā brīdī aicinātu tomēr paļauties uz balsu skaitīšanas komisiju, uz tās vērtējumiem, jo mums galvenais ir strādāt uz priekšu.

Par Dobeļa kunga ierosinājumu. Lūdzu, iesniedziet rakstiski savu priekšlikumu! Arī jūs, Vaivada kungs, iesniedziet rakstiski, un tas būs ļoti interesanti. Mēs tos apspriedīsim, jo tā būs jauna procedūra, un arī tas būs solis uz priekšu. Lūdzu.

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Ja jūs atrodat citu atrisinājumu, tad nav vajadzības par to, ko es ierosināju, balsot. Es domāju, ka šinī situācijā tas bija vienkārši apspriežams ierosinājums. Tā ka es nebūt neuzskatu, ka tas ir obligāti vajadzīgs. Es tikai pateicu, ka mani tas tomēr dara uzmanīgu, ja balsojam “par”, “pret” un “atturas”, bet, ja gribam iekļaut darba kārtībā, ja “pret” un “atturas” ir vairāk, tātad ir pret iekļaušanu darba kārtībā. Man liekas, tad nav loģiski iekļaut šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Mums vēl ir laiks līdz pārtraukumam, tāpēc varam sākt jautājuma izskatīšanu.

Sākam izskatīt pirmo jautājumu – “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes darba organizāciju līdz Saeimas sanākšanai” otrajā lasījumā.

Endziņa kungs, lūdzu!

A.Endziņš: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Otrajam lasījumam jums tiek iesniegts likumprojekts “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes darba organizāciju līdz Saeimas sanākšanai”.

Salīdzinājumā ar pirmo lasījumu uz otro lasījumu ir izdarītas izmaiņas, un, tā kā otrajā lasījumā mēs projektu apspriežam pa pantiem, tad atļaujiet man to arī darīt.

Tātad 1.pants. 1.pantā ir izdarīts tikai redakcionāla rakstura labojums, proti, ir ierakstīts: “Latvijas tautas Latvijas Republikas Satversmei”. Šo vārdu “Latvijas Republikas” pirmajā lasījumā nebija. Tas būtu viss par 1.pantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāti, kam šajā sakarā ir kādas iebildes vai cits viedoklis? Nav. Tad es saprotu, ka balsojums nav nepieciešams, vēl jo vairāk, ņemot vērā mūsu tehniskās iespējas.

A.Endziņš: 2.pants. Šeit ir runa par Augstākās padomes kompetenci. Atļaujiet jūs informēt par tām izmaiņām, kādas ir izdarītas šajā 2.pantā. Proti, 2.panta 5.punktā ir izdarīts tikai redakcionāla rakstura labojums: “lemj par pievienošanos starpvalstu līgumiem, to ratificēšanu vai denonsēšanu”. Saturs ir tas pats, ir uzlabota tikai redakcija.

9.punkts ir papildināts, ka šeit izveido parlamentārās izmeklēšanas komisijas. Un papildinājums ir tāds: “ja to pieprasa vismaz 20 Augstākās padomes locekļu”.

Vēl ir uzlabota redakcija 11.punktā: “lemj par Augstākās padomes Prezidija un Ministru padomes lēmumu atcelšanu”. Citu labojumu šeit nav. Un pēc “Satversmes” frakcijas priekšlikuma šeit vienīgi ir papildināts – es atvainojos, tas ir 2.punkts – “izsludina 5.Saeimas vēlēšanas”. Tas par šo pantu būtu viss.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kolēģi deputāti! Deputāts Zaļetajevs.

S.Zaļetajevs: */Man bija rakstiski iesniegts priekšlikums papildināt 2.pantu ar šāda satura 13.apakšpunktu: “izsludina visas tautas nobalsošanu”. Priekšlikums tika iesniegts rakstiskā formā un ierakstīts 751.dokumentā, kas deputātiem tika izdalīts vēl iepriekšējās sesijas laikā. Runa ir par ļoti svarīgu procedūru un svarīgām Augstākās padomes pilnvarām, no kurām pašreizējā momentā nevar atteikties. Vēl vairāk – es gribu jūsu uzmanību pievērst tam, ka Augstākā padome arī līdz šim ne tikai principā atzina šo iespējamību, bet arī to izmantoja. Varbūt daudzi jau ir aizmirsuši, bet tas notika pagājušā gada martā, kad tika organizēta visas tautas nobalsošana jautājumā par Latvijas neatkarību. Es neredzu pamata, lai Augstākā padome atteiktos no šīm pilnvarām, no iespējām atrisināt kaut kādas, iespējams, krīzes situācijas, un man liekas pavisam nesaprotami, kāpēc, vienreiz šo procedūru jau izdarījuši, turpmāk no tās atsakāmies. Tāpēc es prasu atbalstīt manu priekšlikumu, vismaz par to balsot./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Jūsu priekšlikuma liktenis ir redzams jums izsniegtajā 751.dokumentā, kur ir norādīts, ka tas neatbilst Satversmei.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ir vēl kādi papildinājumi? Lūdzu.

B.Salītis: 2.panta 9.punktā es nesaprotu, kas tie ir par “Augstākās padomes locekļiem” – vai te ir domāti deputāti? “Izveido izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa vismaz 20 Augstākās padomes locekļu.”

A.Endziņš: Jums varbūt varētu piekrist, ka šeit labskanīgāk, protams, būtu nevis locekļi, bet “vismaz 20 Augstākās padomes deputātu”.

B.Salītis: “Deputātu” – tā es domāju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kinna!

B.Salītis: Nē, Freimaņa kungs bija pirmais.

J.Kinna: Freimaņa kungs bija pirmais.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, lūdzu! Trešais mikrofons.

J.Freimanis: Es gribēju kolēģiem atgādināt, ka šis punkts par nobalsošanu mums nav nepieciešams divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, 2.panta 1.punkts jau paredz, ka mēs varam pieņemt likumus, lēmumus un citus aktus, tātad arī šādu lēmumu. Un, otrkārt, es godājamajiem kolēģiem gribu atgādināt, ka iepriekšējā lasījumā mēs no 6.panta draudzīgi izbalsojām šo punktu ārā. Toreiz 6.pantā tas bija 4.apakšpunkts un mēs to draudzīgi izbalsojām. Tagad mēs to gribam balsot iekšā, un tas vairs nav loģiski.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kinna!

J.Kinna: Cienījamais Endziņa kungs! Man ir tāds jautājums. Pirmā lasījuma debatēs bija runa tieši par šā panta 6.apakšpunktu, tātad lemj par ārvalstu aizņēmumiem. Un bija runa par to, ka šī formula ir gan pietiekami vispārīga, tomēr nav precīza un ka komisija mēģinās precizēt šo formulu. Palicis tas pats variants, kuru var tulkot ļoti dažādi.

A.Endziņš: Kinnas kungs, te ir jāpaskatās stenogramma, jo par šo punktu pirmajā lasījumā bija konceptuāls balsojums pie šā lēmuma par ārvalstu aizņēmumiem. Varbūt, ja jums tas ir, jūs varat iedot precīzāku formulu, mēs to varētu iestrādāt iekšā.

J.Kinna: Tad es uzreiz uzdodu jautājumu: “Vai Starptautiskā valūtas fonda aizņēmumi ir ārvalstu vai nav?”

A.Endziņš: Neapšaubāmi.

J.Kinna: Piedodiet, bet var tulkot arī tā, ka tas nav valsts aizņēmums.

Priekšsēdētājs: Endziņa kungs, vai jūs komentēsit?

A.Endziņš: Es domāju, ka man šeit nebūtu jākomentē.

J.Kinna: Tātad, jūsuprāt, šī formula ir visaptveroša?

A.Endziņš: Es domāju – jā!

J.Kinna: Tātad par jebkuru aizdevumu, kas ir vai nav no citas valsts vai no kādas starptautiskās organizācijas un ja tas Latvijas valsts vārdā tiek paņemts, par to ir jālemj Augstākajai padomei?

A.Endziņš: Ja par to ir jāatbild Latvijas Republikai, tad neapšaubāmi – jā!

Priekšsēdētājs: Mēs jau šoruden sāksim maksāt procentus, bet par ko – vēl īsti nezinām, jo šīs kontroles pār aizņēmumiem jau nebija.

Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Deputāt Zaļetajev, man liekas, ka šeit arī ir tas skaidrojums, kuru sniedza deputāts Freimanis. Man liedz iespēju likt jūsu priekšlikumu uz balsošanu, ja par to ir balsots jau pirmajā lasījumā, jo tad tiešām nebūs pareizi. Visi pārējie bija redakcionāla rakstura papildinājumi, un deputāti neuzstāja par balsojumu vai arī uzstāja par 2.pantu.

A.Endziņš: Es varbūt vēlreiz atkārtošu...

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Endziņš: Varbūt attiecībā uz to, ko teica deputāts Freimanis un kas saistījās ar Augstākās padomes Prezidija kompetenci. Šeit 2.pants runā par Augstākās padomes kompetenci. Šinī daļā deputātam Freimanim varētu arī piekrist, bet, ja mēs šeit mēģināsim tagad atkal izsmeļoši uzskaitīt, kāda veida aktus vai darbības varētu veikt Augstākā padome, tad varu teikt, ka tas tiešām ir 1.punktā: “pieņemt likumus, lēmumus un citus Augstākās padomes aktus”. Skaidrs, ka tas vai nu ar likumu, vai ar lēmumu tiks izdarīts, ja tāda nepieciešamība radīsies un Augstākā padome nolems. Un tādā gadījumā mums jau konkrēti vajadzētu vēl arī veselu virkni citu gadījumu paredzēt šajā likumprojektā. Vai tas ir attaisnojams? Tad jau katram varētu rasties kaut kāds priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Zaļetajev!

S.Zaļetajevs: */Kas attiecas uz iebildumiem pret manu priekšlikumu. Pirmkārt, tas, par ko tika nobalsots pirmajā lasījumā, netika pieņemts kā konceptuāls balsojums. Netika pieņemts tāds lēmums, ka šis jautājums ir konceptuāls. Tā formas pēc es varu teikt, ja šim jautājumam tika pieiets tīri no formālām pozīcijām. Mans priekšlikums tagad ir pavisam cits. Šis punkts agrāk bija formulēts kā viens no nodaļas apakšpunktiem, tagad ierosinu to izdalīt kā šī panta atsevišķu apakšpunktu.

Attiecībā uz to iebildumu, ka šāds priekšlikums nav paredzēts Satversmē. Par nožēlu mums jākonstatē, ka Satversmē arī par Augstāko padomi nekas nav teikts, nekas nav teikts arī par Prezidiju, par sekretariātu un tā tālāk. Viss šis likumprojekts saistīts ar to, ka pašreiz mums ir nepieciešams strādāt arī ārpus Satversmes nosacījumiem. Tieši tāpēc ir nepieciešams paredzēt visādus gadījumus, lai tad, kad sanāks Saeima un Satversme sāks darboties pilnā apjomā, viss būtu kārtībā. Tāpēc pastāvu uz to, lai par manu priekšlikumu notiktu balsošana./

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, mums ir 10 minūšu līdz pārtraukumam. Un, ja jums nav iebildumu, pārtraukuma laikā, cerams, tiks salabota mūsu balsošanas sistēma. Cerams. Tātad, lai izšķirtu šo strīdu, par deputāta Zaļetajeva priekšlikumu acīmredzot vajadzēs balsot un jūs izteiksit savu attieksmi balsošanā. Bet tagad skatīsim nākamo pantu.

A.Endziņš: 3.pants. Izmaiņu nekādu nav. Tas ir palicis tādā pašā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Un jums, kolēģi? Nav. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš: 4.pantā izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Jums arī nav? Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš: 5.pantā izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Sestais?

A.Endziņš: 6.pantā ir izņemts ārā 4.punkts, kas tieši runāja par tautas nobalsošanu. Par to pirmajā lasījumā bija balsojums, un tas ir izņemts ārā. Ir redakcionāli uzlabots 4.punkts – lemj par notiesāto apžēlošanu. Arī 5.punktā ir redakcionālas izmaiņas. Drošības garantēšanai. Citu izmaiņu šajā pantā nav.

Priekšsēdētājs: Un jums, kolēģi deputāti? Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš: 7.pantā izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Par 8.pantu.

A.Endziņš: 8.panta 7.punktā ir precizējums – “izdod rīkojumus savas kompetences ietvaros”. Tas ir teikts attiecībā uz Augstākās padomes priekšsēdētāja kompetenci.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Par 8.panta 5.punktu. Man būtu jautājums un reizē arī redakcionāls priekšlikums trešajam lasījumam: vai mums vajadzētu 5.punktā atstāt noslēgtu šo uzskaitījumu? Varbūt tomēr atstāt: “un citas amatpersonas, kas paredzētas ar likumu”, jo mums var, tā sakot, dienas kārtībā parādīties dažādi likumi, dažādi citi jautājumi. Ja mēs šeit atstāsim nenoslēgtu, tad mums vēlāk var rasties problēmas. Kā Endziņa kungs uzskata: vai tas ir iespējams uz trešo lasījumu?

A.Endziņš: Es uzskatu, ka tas būtu iespējams, jo šeit jau ir problēma, kas mums radās sakarā ar to, ka nebija nekāda likumdošanas akta attiecībā uz valsts galvenā kontroliera iecelšanu, un arī vēl var rasties līdzīga situācija. Tāpēc varbūt šāda elastīga formula būtu pieņemamāka. Tam es varētu piekrist.

Priekšsēdētājs: Taču tad par to būtu jābalso. Varbūt deputāti neuzstāj, ka vajag balsot?

A.Endziņš: Tas izrietētu jau no konkrētā likuma. Ja likumā paredzētu…

Priekšsēdētājs: …un tur tad arī nāktu tie balsojumi. Tad, lūdzu, skatīsim tālāk!

A.Endziņš: 9.pants nav mainīts, tas ir palicis tādā pašā redakcijā. Arī 10.pants nav mainīts.

Priekšsēdētājs: Vai arī jums nav iebilžu? Deputātam Lazdam? Lūdzu. Par 11.pantu.

A.Endziņš: 11.pantā ir izdarīti tikai redakcionāli labojumi.

Priekšsēdētājs: Varbūt pasakiet, kādi.

A.Endziņš: Konkrēti otrajā rindkopā šeit ir teikts, ka “pilnā apjomā tiek realizēta Latvijas teritorijā un ir spēkā”. Citu izmaiņu tekstā nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

P.Lazda: Pievērsiet uzmanību 11.pantam. Šeit ir teikts, ka ir spēkā tikai tie likumdošanas akti. Es gribu pievērst uzmanību tam, ka precīzāk būtu sacīt: “ir spēkā tikai tās tiesību normas”. Jo vienā likumdošanas aktā var būt dažādas tiesību normas, bet tas taču nenozīmē, ka viss likumdošanas akts nav spēkā.

A.Endziņš: Šādam precizējumam varētu piekrist.

Priekšsēdētājs: Kolēģiem nav iebildumu? Par nākamo,
lūdzu!

A.Endziņš: 12.pants ir precizēts, tātad šeit ir izmaiņas tekstā. Un vēl es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka eksemplāros, kas jums ir izdalīti, ir arī drukas kļūdas tekstā: “Saeimas sēdi atklāj…” trūkst “j” burta. Un vajag būt: “Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis un vada…” Saiklis “un” ir izlaists.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kāds ir jūsu priekšlikums?

I.Caune: Man ir tāds jautājums, varbūt priekšlikums…

Priekšsēdētājs: Deputāt Caune, lūdzu!

I.Caune: Vai ir vajadzība šeit 30.dienu uzsvērt? Vai nevajadzētu noteikt agrāk vai kā citādi? Jau pirms mēneša būs ievēlēta Saeima, un ja tā nesāks darbu… Tad šeit vēl darbosies kaut kāda Augstākā padome, kurai principā vairs nav nekādas varas.

A.Endziņš: Cienījamies Caunes kungs! Par to mums bija diezgan liela diskusija. Šeit bija arī “Satversmes” frakcijas priekšlikums – 16 dienu, kas tika iestrādāts iekšā, taču 30 dienu atbilst Latvijas Republikas Satversmei, un mēs, ilgi diskutējot, tomēr nonācām pie tāda secinājuma, ka, lūk, šīs 30 dienas acīmredzot paredzēs arī 5.Saeimas vēlēšanas, un to rezultātus mums laikam ir ļoti grūti prognozēt. Acīmredzot šeit laikam būs daudzu partiju un grupu pārstāvji un laikam tas laiks ir domāts tieši tāpēc, lai varētu veidot un saskaņot pozīciju gan atsevišķu amatpersonu, gan arī valdības veidošanai un tā tālāk. Tāpēc arī šāda izmaiņa ir ieviesta. Un galvenokārt ir arī tāda motivācija, ka atbilst tieši Latvijas Republikas Satversmei.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, tālāk!

A.Endziņš: 13.pantā arī ir izdarītas redakcionālas izmaiņas atbilstoši tai diskusijai, kāda bija pirmajā lasījumā. Proti, šeit bija jautājums par to, kas no 5. Saeimas sanākšanas brīža līdz Saeimas priekšsēdētāja ievēlēšanai, pareizāk sakot, līdz valsts prezidenta ievēlēšanai, parakstīs un izsludinās Saeimas pieņemtos likumus. Tātad šeit ir precizēts un atbilstoši diskusijai ierakstīts, ka no 5.Saeimas sanākšanas brīža līdz Saeimas priekšsēdētāja ievēlēšanai Saeimas pieņemtos likumus paraksta un izsludina Saeimas pilnvarots loceklis. Un tālāk jau nāk kā tekstā un arī tas, ka Saeimas priekšsēdētājs paraksta un izsludina Saeimas pieņemtos likumus līdz valsts prezidenta ievēlēšanai. Viņš paraksta un izsludina arī likumu par valsts prezidenta ievēlēšanu.

Priekšsēdētājs: Deputātiem nav iebildumu par šo? Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš: 14.pants. Šeit ir tikai redakcionāla rakstura precizējums – “turpina darboties”. Šāds formulējums. Citu izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

L.Muciņš: Kā es sapratu no šā teksta, tad jēga ir tāda, ka tad, ja Augstākā padome kādā amatā ir iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi kādu savu vai ne savu locekli, viņš turpina darboties, kamēr Saeima viņa vietā ieceļ pašas izraudzītu amatpersonu? Varbūt es esmu nepareizi izpratis šā panta jēgu?

A.Endziņš: Šeit šā panta jēga izriet, un tā ir analoģiska tam aktam, kādu bija pieņēmusi arī Satversmes sapulce, no Satversmes sapulces pārejot uz Saeimu. Tātad, ja mums ir iecelti, teiksim, Valsts radio un televīzijas padomē Augstākās padomes pārstāvji, tad viņi turpina darboties līdz tam laikam, kamēr Saeima šajās vietās ieceļ savus pārstāvjus. Tieši kā Augstākās padomes pārstāvji.

L.Muciņš: Jā, tieši tā es arī to saprotu, taču tad vārdi “iesaistīt” un “Augstākās padomes locekļi”, es domāju (tas šajā gadījumā ir pirmām kārtām), ir iekļauti nekonkrēti, jo ne vienmēr mēs ieceļam dažādās institūcijās tikai Augstākās padomes locekļus. Es uz trešo lasījumu piedāvātu mazliet noslīpēt redakciju apmēram šādā veidā, ka tā tas ir visās institūcijās, kurās Augstākā padome ir ievēlējusi, iecēlusi vai apstiprinājusi pārstāvjus. Tagad vienīgi būtu jāpadomā par šo vārdu, jo “loceklis” šeit neder. Jo mēs ne tikai savus locekļus ieceļam, apstiprinām vai ievēlam. Ja jums nebūtu iebildumu, tad mēs uz trešo lasījumu varētu par to padomāt.

A.Endziņš: Lūdzu, esiet tik laipni un dodiet savus priekšlikumus!

L.Muciņš: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ozol!

I.Ozols: Cienījamais Endziņa kungs! Es nedaudz neizprotu 14.pantu no šādām pozīcijām. Mums ir atsevišķas komisijas, kuras nav pastāvīgās komisijas, bet kuras acīmredzot tomēr līdz ar Saeimas ievēlēšanu nevar pārtraukt savu darbību, jo tām faktiski ir jānodod savs iesāktais darbs tālāk jaunajām Saeimā izveidotajām komisijām un šo komisiju priekšsēdētājiem. Vai ar šo 14.pantu būtu domāts, ka, pieņemsim, Šteina kunga komisijas amatpersonas (šinī gadījumā – komisijas priekšsēdētājs) paliek un ka tās strādā līdz jaunās Saeimas komisijas izveidei vai arī viņš noliek savas pilnvaras līdz ar Saeimas vēlēšanām?

A.Endziņš: Es sapratu, ka tas būtībā ir analoģisks Muciņa kunga jautājumam. Acīmredzot laikam šis pants mums tomēr vēl būtu jāprecizē, lai šeit šie jautājumi nerastos.

I.Ozols: Lai būtu vairāk aptveroši un lai mēs varētu nodot tām komisijām, kuras nav…

A.Endziņš: Es saprotu – lai būtu pēctecība, jo šī norma arī ir vērsta tieši uz to, lai nenogrieztu kā ar nazi un lai šī pēctecība būtu.

I.Ozols: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl kādi jautājumi? Sākas pārtraukums, bet, lūdzu, varbūt varam ļoti īsi pabeigt, jo tas nebūs ilgi.

Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Kopumā šajā likumā ir aizmirsta viena diezgan svarīga lieta. Tātad bez Saeimas darbības atjaunošanas esam aizmirsuši, ka tiks atjaunota arī valsts prezidenta institūcijas darbība, un es īsti nevarēju saprast, vai tam būtu jābūt pie Augstākās padomes, bet tagad, kad noklausījos līdz galam visu šo likumu, es domāju, ka tām tomēr būtu jābūt Prezidija funkcijām. Acīmredzot parādītos vēl viens 11.pants, kuram vajadzētu skanēt apmēram tā, ka “Augstākās padomes Prezidijs organizē pasākumus, kas nepieciešami valsts prezidenta institūcijas darbības atjaunošanai”. Tas dotu iespēju uz šo Saeimas vēlēšanu brīdi jau atrast kaut kādas piemērotas telpas, būtu arī kaut kāds budžets un viss pārējais, kas mums ir nepieciešams, lai nerastos tāda situācija, ka Saeimā mēs pēkšņi konstatējam, ka mums ir vajadzīga nauda, lai izremontētu telpas. Acīmredzot ir jāsāk izlikt no Pils kaut kādas organizācijas, un šos pasākumus varētu organizēt Prezidijs. Es nedomāju, ka tam tas būtu jādara, bet tas varētu izveidot komisiju, kas ar šīm lietām nodarbotos. Tātad ir vajadzīgs viens teikums. Tas ir mans priekšlikums.

A.Endziņš: Lūdzu, dodiet rakstveidā savu priekšlikumu, Kiršteina kungs, un tad apspriedīsim!

Priekšsēdētājs: Paldies. Kas mums būs pēc pārtraukuma? Mums bija arī Zaļetajeva kunga priekšlikums par tautas nobalsošanu, ka Augstākā padome to izsludina. Šāds balsojums būs. Šos priekšlikumus rakstiski gaida komisija. Un būs arī kopumā balsojums par otro lasījumu.

Lūdzu, Birkava kungs!

V.Birkavs: Es lūgtu Tautas frontes frakcijas un “Satversmes” frakcijas vadību pārtraukumā sapulcēties Prezidija zālē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pārtraukums.

 

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas vai arī turpiniet diskusijas ārpus plenārsēžu zāles! Endziņa kungs, lūdzu tribīnē!

Mēs esam visus pantus izskatījuši, taču mums deputāts Zaļetajevs pieprasīja balsošanu par savu priekšlikumu. Es ierosinātu tomēr izšķirt šo priekšlikumu balsojot, lai mums šeit nebūtu ilgi jāstrīdas un jāuzklausa argumenti, un tad kopumā balsosim par likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā. Diemžēl mums būs jābalso ar apliecībām, ar paceltām rokām un rezultāti būs jāskaita balsu skaitīšanas komisijai, jo perspektīva ir tāda, ka tikai pusdienu pārtraukumā izdosies kaut kur atrast pārrāvumu vados mūsu solos.

Lūdzu, deputāt Zaļetajev, par balsošanas motīviem, un tad balsosim!

S.Zaļetajevs: */Par balsošanas motīviem. Es jau sākumā runāju par to, ka viens no iemesliem, kāpēc iesniedzu šo priekšlikumu, ir tas, ka Augstākā padome vienu reizi ir izmantojusi savas tiesības izsludināt visas tautas nobalsošanu, ar labām sekmēm šīs tiesības ir realizējusi, šīs nobalsošanas rezultātā tika pieņemts viens no svarīgākajiem lēmumiem republikas vēsturē. Tagad es to gribu papildināt ar ne mazāk svarīgiem argumentiem, iespējams, ar principiāla rakstura apsvērumiem.

Lieta tā, ka pašlaik novērojama ļoti skaidra tendence virzienā, lai ierobežotu Augstākās padomes tiesības pieņemt lēmumus vairāku problēmu risināšanā, dažu svarīgu jautājumu izlemšanā. Tāda attieksme novērojama ne tikai ārpus parlamenta sienām, bet pietiekami plaši izplatīta arī Augstākās padomes deputātu vidū. Liekas, ka neviens to nevar noliegt. Ja Augstākā padome tiešām kaut kādā ziņā ir ierobežota savās tiesībās izlemt kādas problēmas un atrisināt kādus jautājumus, tad neredzu citu ceļu, citu izeju, kā dot pašai tautai iespēju šīs problēmas atrisināt visas tautas nobalsošanas ceļā. Kā gan citādi atrisināt problēmu, kad Augstākā padome to nevar, ja ne tautas nobalsošanas ceļā? Un ja arī Augstākajai padomei nav tiesību izsludināt visas tautas nobalsošanu? Loģiski nav cita ceļa, kā dot Augstākajai padomei tiesības dažos svarīgos jautājumos izsludināt visas tautas nobalsošanu. Citādi mēs nonāksim, es tā paredzu, ļoti smagā, sarežģītā situācijā.

Vēl vairāk. Es deputātiem gribu atgādināt, ka tad, ja esam uzņēmušies saistības sekot Satversmei, – ka Satversmē ir rakstīts, ka vara pieder tautai. Kādā gan veidā tautai var dot iespēju īstenot savu varu problēmu izlemšanā, ja tautas pārstāvjiem Latvijas Republikas deputātu veidolā tādu tiesību nav, un arī pati tauta balsošanas veidā to nevar? Ja šis jautājums netiks pozitīvi atrisināts, šodien izskatīts labvēlīgi, tad ar to mēs, teiksim tā, ne tieši, bet pastarpināti pārkāpsim Satversmi, jo tā deklarē, ka vara pieder Latvijas tautai, bet tai nedodam iespēju šo normu īstenot. Tas ir ļoti svarīgs jautājums, un es lūdzu deputātus tam pieiet atbildīgi un iekļaut tekstā iespējamību – es nerunāju par obligatorismu – izsludināt visas tautas nobalsošanu, iespēju rīkot referendumu. Vismaz līdz Saeimas sasaukšanai./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Birkav!

V.Birkavs: Likumprojektu par referendumu deputāts Rikards un es jau esam iesnieguši Augstākajā padomē, par to atliek izdiskutēt un pieņemt, tādējādi realizējot šā likuma 1.punktu. Bez tam nebūtu nekādas nepieciešamības to iekļaut šajā likumprojektā, jo ir jau speciāls projekts par referendumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Varbūt atļaujiet vēl papildināt jau teikto šinī pašā sakarībā. Arī te, kā es jau teicu, Augstākās padomes kompetencē ir pieņemt likumus, lēmumus un citus Augstākās padomes aktus. Tā ir viena lieta. 12.punktā ir rakstīts: “realizēt citas likumos un Augstākās padomes lēmumos paredzētās pilnvaras”. Tātad, ja likums par referendumu vai tautas nobalsošanu to paredzēs, tad līdz ar to šādas tiesības Augstākajai padomei tieši var tikt adresētas vai arī Augstākā padome speciāli pieņems šādu lēmumu vai likumu. Ja ir nepieciešams tieši speciāli to izdalīt, tad skatieties paši. Komisijas viedoklis bija tāds, ka vajadzības pēc tā nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsosim par deputāta Zaļetajeva ierosinājumu – papildināt 2.pantu vai tajā iekļaut apakšpunktu: “izsludina tautas nobalsošanu”. Balsošanas rezultāti tiks izskatīti šādi: lēmums tiks pieņemts, ja to atbalsta vairāk nekā puse no balsojušo skaita. Būs “par”, “pret” un “atturas”. Esat gatavi, ja?

Lūdzu, balsosim par deputāta Zaļetajeva ierosinājumu.

Balsu skaitīšanas komisija: 18 – par.

Priekšsēdētājs: Pret? Viens vēl papildus – Batarevska kungs.

Balsu skaitīšanas komisija: Tad tādā gadījumā – 44.

Priekšsēdētājs: Atturas?

Balsu skaitīšanas komisija: 10

Priekšsēdētājs: 18 – par, 44 – pret, 10 – atturas. Šis priekšlikums ir noraidīts.

Kolēģi, jums būs vēl balsis jāskaita par akceptu otrajā lasījumā. Par?

Balsu skaitīšanas komisija: 83.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pret?

Balsu skaitīšanas komisija: Viens.

Priekšsēdētājs: Atturas?

Balsu skaitīšanas komisija: Arī viens.

Priekšsēdētājs: Tātad 83 – par, 1 – pret, 1– atturas. Likumprojekts ir akceptēts otrajā lasījumā. Par trešo lasījumu kādas ziņas jūs sniegsit, Endziņa kungs? Vai arī viss ritēs noteiktajā kārtībā?

A.Endziņš: Man ir lūgums: ja kādam vēl ir priekšlikumi bez tiem, kuri jau tika iesniegti tagad izskatīšanas laikā, līdz nākamajai pirmdienai lūdzu iesniegt šos priekšlikumu rakstveidā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Sāksim izskatīt nākamo darba kārtības jautājumu. Tā ir valdības atskaite par Latvijas Republikas iedzīvotāju reģistrācijas gaitu.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Man būtu šāds priekšlikums: ja valdības pārstāvja nav, tad mēs varētu izskatīt jautājumu par valsts kontrolieriem un galvenā veterinārārsta kandidatūrām, jo cilvēki no paša rīta jau ir šeit zālē un gaida, kā tiks izlemts viņu liktenis.

Priekšsēdētājs: Par reģistrācijas gaitu. Vai ziņotājs piedalās šeit, zālē? Un arī sekretariāts nevar pateikt iemeslus, kāpēc nav. Tad atliksim šā jautājuma izskatīšanu, bet sekretariātu lūdzu noskaidrot iemeslus, kāpēc viņš nepiedalās. Pēc tam lūdzu deputātus par to informēt.

Lēmuma projekts “Par valsts kontrolieru iecelšanu”. Kas, lūdzu, ziņos?

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Likumdošanas jautājumu komisijai ir priekšlikums procedūras jautājumos rīkoties tāpat kā tad, kad mēs izskatām Augstākās tiesas tiesnešu kandidatūras, un, ja jūs tam piekrītat, tad es lūdzu dot vārdu valsts galvenajam kontrolierim Kalniņa kungam, lai stādītu priekšā kandidatūras, kuras tika izskatītas un ir minētas šeit, lēmuma projektā. Tās tika izskatītas arī Likumdošanas jautājumu komisijā, un Likumdošanas jautājumu komisija šīs kandidatūras ir akceptējusi un rekomendē iecelšanai par valsts kontrolieriem. Šeit ir paredzētas kandidatūras gan centrā, gan arī reģionālajiem kontrolieriem. Kā redzat, no tā, kas mums ir paredzēts, te ir vēl ļoti maz. Tātad tas ir tikai pirmais solis, lai reāli radītu valsts kontrolieru aparātu.

Priekšsēdētājs: Vai par procedūru ir iebildes vai citi priekšlikumi? Nav. Vēl par procedūru? Lūdzu.

L.Muciņš: Man būtu jautājums valsts galvenajam kontrolierim pirms kandidatūras stādīšanas priekšā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

L.Muciņš: Atceroties, kā tika meklēti kandidāti valsts galvenā kontroliera amatam, un tās runas, ka tam ir jābūt juristam, man ir tāds jautājums... Lai gan šeit Endziņa kungs izteicās, ka šis ir pirmais solis, es gribētu zināt, vai arī turpmāk šiem valsts kontrolieru posteņiem nav paredzēts neviens jurists. Vai arī tas ir tā speciāli? Varbūt tas tā netīšām ir iznācis? Un ko jūs domājat par juristiem? Vai tur nav pienācīgs atalgojums vai kaut kas cits, kādēļ neviens jurists nav redzams šajā sarakstā?

A.Kalniņš, valsts galvenais kontrolieris: Viens jurists jau ir, un tas pirmām kārtām esmu es. Patiešām šeit bija vēl arī cita rakstura pārmetumi, ka starp kontrolieru kandidatūrām ir maz grāmatvežu, finansistu, ekonomistu. Mēs apzināmies šo trūkumu un turpmāk, meklējot cilvēkus, ņemsim to vērā. Šajā meklēšanas procesā piedalīsies arī pašreiz jūsu apstiprinātie valsts kontrolieri, tātad spēku būs vairāk, un pirmām kārtām mēs raudzīsimies uz finansistiem, ekonomistiem un arī uz juristiem. Juristu nepieciešamību es ļoti izjūtu un tam piekrītu, jo pat vēl nesen pieņemtajos likumos ir zināmi iebildumi. Piemēram, atļaujiet pateikt, ka pēdējā redakcijā likums par valsts uzņēmumu... Tam es principā nepiekrītu, ka valsts kontrolieriem ir jāietilpst valsts uzņēmumu revīzijas komisijās. Tas ir pretrunā ar likuma “Par valsts kontroli” garu un principiem. Tāda ir mana atbilde uz jautājumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Atgādinu, kolēģi, procedūru! Tā mums kļūst ļoti aktuāls jautājums. Tātad Kalniņa kungs jums ierosinās vai izvirzīs kandidātus uz valsts kontrolieru amatiem, viņi iznāks šeit priekšā pa vienam, mēs varēsim viņiem uzdot jautājumus un pēc tam balsosim. Ir vajadzīga 61 balss. Vai ir iebildes pret procedūru? Nav. Lūdzu.

A.Kalniņš: Pirmais kandidāts ir mans bijušais konkurents no iepriekšējās reizes – Greiškalna kungs, Uldis Jāņa dēls. Ja jums nav viņa datu, tad es varu vēlreiz... Ir dati, ja? Jūs viņa kandidatūru esat skatījuši un ļoti labi pazīstat. Vai ir kādi jautājumi?

Priekšsēdētājs: Tikai, lūdzu, atbrīvojiet tribīni, lai priekšā var nākt Greiškalna kungs. Lūdzu.

U.Greiškalns, valsts kontroliera amata kandidāts: Labdien, cienījamie deputāti!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, uzdodiet jautājumus! Jautājumu nav? Paldies. Apsēdieties, lūdzu! Balsosim par, pret vai atturēsimies, kaut gan šeit ir skaidrs, ka pozitīvam lēmumam ir vajadzīga 61 balss. Tas ir lēmums. Un vēl papildu noteikums – puse no balsojušo skaita, bet ne mazāk kā puse no balsojušo skaita. Ir iebildes?

Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Es lūdzu deputātus atbalstīt Ulda Greiškalna kandidatūru, ņemot vērā viņa tīri personiskās un arī profesionālās zināšanas. Pēc mana viedokļa, tas būtu ļoti svarīgi, jo viņš orientējas arī lauksaimniecības un mežsaimniecības jautājumos.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai par procedūru jautājumu nebija? Balsosim par, pret vai atturoties par Greiškalna kunga iecelšanu valsts kontroliera amatā!

Lūdzu, kurš ir “par”?

Balsu skaitīšanas komisija: 87.

Priekšsēdētājs: Paldies.

Balsu skaitīšanas komisija: Pret – 0, atturas – 3.

Priekšsēdētājs: Par – 87, pret – nav, atturas – 3. Greiškalna kungs ir iecelts valsts kontroliera amatā. Apsveicam jūs!

Lūdzu, tālāk!

A.Kalniņš: Nākamais kandidāts – Jānis Jāņa dēls Šulcs, ilggadējs, kā jūs redzat pēc anketas datiem, grāmatvedības darbinieks ar pieredzi ražošanā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, nāciet tribīnē, Šulca kungs! Kādi ir jautājumi? Paldies. Jautājumu nav. Apsēdieties, lūdzu! Balsosim par Šulca kunga iecelšanu valsts kontroliera amatā – par, pret vai atturoties.

Par – lūdzu!

Balsu skaitīšanas komisija: 91.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pret?

Balsu skaitīšanas komisija: Viens.

Priekšsēdētājs: Paldies. Atturas?

Balsu skaitīšanas komisija: Nulle.

Priekšsēdētājs: Paldies. Šulca kungs ir iecelts par valsts kontrolieri. Apsveicam! Vēlam sekmes!

Lūdzu, nākamais!

A.Kalniņš: Silvija Indra Friča meita Levrence, ilggadēja bijušās Valsts standartu komitejas darbiniece, tagad Latvijas Standartizācijas un metroloģijas centra nodaļas vadītāja. Pārtikas speciāliste. Ir pieredze ražošanā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu. Jautājumu nav. Paldies. Lūdzu, balsosim par Levrences kundzes iecelšanu valsts kontrolieres amatā. Par?

Balsu skaitīšanas komisija: 87.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pret?

Balsu skaitīšanas komisija: Nulle. Atturas – nulle.

Priekšsēdētājs: 87 – par, tātad Levrences kundze ir iecelta par valsts kontrolieri. Apsveicam, vēlam sekmes!

Lūdzu, nākamais!

A.Kalniņš: Guntis Jūlija dēls Poišs. Kā jūs redzat, lauksaimniecības – lopkopības – speciālists.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai ir jautājumi? Paldies. Jautājumu nav. Preinberga kungs, jūs laikam gribējāt runāt.

G.Preinbergs: Par balsošanas motīviem.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!

G.Preinbergs: Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu tam, ka šādā komisijā vajadzētu būt pēc iespējas vairāk juristiem. Nebrīnieties, lūdzu, ka šajā grupā ir arī veterinārārsts Guntis Friča dēls Poišs. Es jums jau esmu stāstījis par veterinārmedicīnas likumu, par to, ka šobrīd diezgan daudz nekārtību ir tieši pārtikas preču tirdzniecībā. Un man šķiet, ka šādi speciālisti šajā grupā būtu vairāk nekā nepieciešami. Tāpēc aicinu savas balsis nodot par pretendentu Gunti Poišu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par Poiša kunga iecelšanu par valsts kontrolieri.

Balsu skaitīšanas komisija: Par – 92.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pret?

Balsu skaitīšanas komisija: Nulle. Atturas – nulle.

Priekšsēdētājs: 92 balsis – par. Poiša kungs tiek iecelts valsts kontroliera amatā. Apsveicam, vēlam sekmes!

Lūdzu, tālāk!

A.Kalniņš: Verners Frīdeberta dēls Roberts. Šeit es vēršu uzmanību uz to, ka šā cilvēka dzīvesvieta un sēdeklis, tā teikt, ir Valmierā. Viņš ir viens no 12 paredzētajiem valsts reģionālajiem kontrolieriem, kuri būs lielākajos Latvijas reģionu centros.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi ir jautājumi? Jums ir jautājums? Lūdzu.

A.Seile: Kādi motīvi jūs pavedināja no muitas darbinieka pāriet uz jaunu amatu? Jo jūs arī muitā esat nostrādājis ļoti neilgu laiku.

Un tad man vēl būtu jautājums valsts galvenajam kontrolierim: kāds ir Muitas departamenta raksturojums? Vai tas ir ļoti pozitīvs un vai tādēļ viņu paņem uz šo jauno institūciju – Valsts kontroli? Vai tā ir viņa paša vēlēšanās?

V.Roberts, valsts kontroliera amata kandidāts: Atbildu uz jūsu jautājumu: tika pieņemts valdības lēmums, ka muitas punkti tiek samazināti līdz 12. Tā kā es tiku pieņemts darbā aprīļa beigās par direktora vietnieku celtniecības jautājumos un praktiski visi šie muitas punkti, kuriem mēs bijām pasūtījuši projektu dokumentāciju, tie visi tika anulēti un nepastāv, tādējādi šīs sistēmas reorganizācijas rezultātā es šajā darbavietā pārtraucu strādāt.

Priekšsēdētājs: Jautājumu vairāk nav. Paldies. Kalniņa kungs, arī jums bija Seiles kundzes jautājums par raksturojumu.

A.Kalniņš: Tā ir Roberta kunga personīgā vēlēšanās, un tā ir saistīta ar reorganizāciju Muitas departamentā. Cik man zināms, darbinieki jau ir noguruši no mūžīgajām reorganizācijām Muitas departamentā. Tīri cilvēciski nevienam tas nepatīk. Tāds varbūt arī bija viens no šiem iemesliem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsosim, lūdzu, par Roberta kunga iecelšanu par valsts kontrolieri.

Balsu skaitīšanas komisija: Par – 89.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pret?

Balsu skaitīšanas komisija: Nulle.

Priekšsēdētājs: Paldies. Atturas?

Balsu skaitīšanas komisija: Divi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Roberta kungs ir iecelts valsts kontroliera amatā. Apsveicam, vēlam sekmes jūsu darbā!

Lūdzu, tālāk!

A.Kalniņš: Alfrēds Jāņa dēls Ābele, ekonomists, skaitļojamo mašīnu speciālists. Jūs viņa rakstus esat daudzreiz lasījuši avīzēs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi ir jautājumi?

E.Krastiņš: Man tieši šo rakstu sakarā Ābeles kungam būtu jautājums. Šajos rakstos jūs pamatā uzstājaties valsts kā saimniekošanas subjekta aizstāvis un arī lielā mērā aizstāvat šīs valsts tiesības saimniekot un uzskatāt, ka tas ir normāli. Sakiet, lūdzu, vai tas neradīs kaut kādu zināmu nevienlīdzīgu pieeju jūsu darbā attiecībā uz privātīpašumu un vai jūs spēsit savā darbā ieņemt neitrālu pozīciju visos šajos saimnieciskajos jautājumos?

A.Ābele, valsts kontroliera amata kandidāts: Jūs esat nepareizi sapratis manus rakstus. Es neuzstājos par valsts funkciju, par tās virsvaldības funkciju. Es uzstājos par valsts īpašuma aizstāvību pret izlaupīšanu. Par valsts īpašuma kā subjekta radīšanu, par valsts īpašuma pāreju privātīpašumā uz saimnieciskiem pamatiem, nevis uz politiskiem.

E.Krastiņš: Tātad, ja es pareizi sapratu, jūsu pieeja…

A.Ābele: Tā ir mana personīgā pieeja.

E.Krastiņš: Jūsu pieeja šinī ziņā būtu pilnīgi līdztiesīga gan valsts saimniekošanas veidam, gan privātajam?

A.Ābele: Pilnīgi atzīstu, ka privātīpašumam ir jābūt un tam ir jāattīstās, taču tam ir jāattīstās dabīgā, ekonomiski pamatotā ceļā, nevis voluntāri.

Priekšsēdētājs: Vairāk jautājumu nav. Paldies. Balsosim. Lūdzu, kurš ir par?

Balsu skaitīšanas komisija: 93.

Priekšsēdētājs: Pret, lūdzu!

Balsu skaitīšanas komisija: Divi.

Priekšsēdētājs: Atturas?

Balsu skaitīšanas komisija: Nulle.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ābeles kungs ir iecelts valsts kontroliera amatā. Apsveicam, vēlam sekmes jūsu darbā!

Paldies. Vai balsu skaitīšanas komisija ir gatava ziņot savus secinājumus? Lūdzu.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Mēs esam visus kandidātus izskatījuši un arī nobalsojuši. Mums jāpieņem kopējais lēmums.

Priekšsēdētājs: Labi. Paldies. Vai visi deputāti ir iepazinušies ar kopējo lēmumu? Lūdzu balsu skaitīšanas komisiju sagatavoties darbam.

Balsosim “Par kopīgo lēmumu par valsts kontrolieru iecelšanu”. Lūdzu balsot! 78 – par. Ozola kungs, lūdzu, nāciet pie mikrofona un paziņojiet rezultātus!

I.Ozols: 88 – par.

Priekšsēdētājs: Pret, atturas? Nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – “Par Valsts veterinārā departamenta direktora iecelšanu”.

Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Cienījamais plenārsēdes vadītāj, godājamie kolēģi un klātesošie! Pamatojoties uz Latvijas Republikas likuma “Par veterinārmedicīnu” 80.pantu, kas paredz Valsts veterinārā departamenta direktora (vienlaikus arī valsts galvenā veterinārā inspektora) iecelšanu, Lauksaimniecības ministrija un Latvijas Veterinārārstu biedrība atbilstoši minētā likuma prasībām Latvijas Republikas Augstākajai padomei iesaka šajā amatā iecelt veterinārārstu veterināro zinātņu kandidātu, docentu, pašreizējo Valsts veterinārā departamenta direktoru Jāzepu Rimeicānu. Tāpēc lūdzu skatīt izdalīto 7.dokumentu, kurā atspoguļoti Rimeicāna kunga dzīves un darba galvenie dati.

Bez jau minētā es gribētu vērst uzmanību uz to, ka Rimeicāna kungs ir cēlies no Sēlijas zemnieku krietnas ģimenes, kurai raksturīgs sīkstums, neatlaidība un mērķtiecība. Šīs īpašības Rimeicāna kungs izkopa arī sportojot, kad studiju gados bija republikas volejbola meistarkomandas “Radiotehniķis” dalībnieks. Pateicoties šīm īpašībām, Rimeicāna kungs sagatavoja un aizstāvēja disertāciju. Viņš ir 33 zinātnisko darbu autors, ir izcils organizators. Pateicoties tieši Rimeicāna kunga enerģijai, Latviju 1992.gada 20.maijā Parīzē uzņēma kā dalībvalsti Starptautiskajā epizootiskajā birojā. Latvijas Republikas Ministru padome nozīmēja Rimeicāna kungu šajā starptautiskajā institūcijā par Latvijas oficiālo pārstāvi. Pateicoties Rimeicāna aktivitātēm, Latvijai ir nodibināti lietišķi kontakti ar Vācijas, Dānijas, Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, Holandes, Francijas, Polijas, Austrijas un Kanādas veterināro dienestu vadītājiem un firmām, kuras ražo biopreparātus, medikamentus un veterināros instrumentus. Noorganizēta arī veterināro ārstu stažēšanās ārzemēs. Šobrīd veterinārārstu grupas atrodas Austrijā, Dānijā, Polijā, Kanādā un Vācijā.

Bez minētā ir vēl vesela virkne paveiktu darbu, kas pārveido un reorganizē veterinārā dienesta uzdevumus atbilstoši republikas likumam “Par veterinārmedicīnu”. Tomēr veterinārmedicīnas druva ne tuvu nav sakopta visā pilnībā. Lai tas notiktu, valsts veterinārā dienesta vadībai ir nepieciešami tādi vīri, kāds ir Jāzeps Rimeicāns.

Rimeicāna kunga kandidatūru izvērtēja Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisija, kā arī Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija, kas acīmredzot laikam teiks savu vārdu. Abas komisijas Rimeicāna kandidatūru atbalsta. Arī es atbalstu Rimeicāna kandidatūru, labi pazīdams viņu kā veterinārārstu, uzticamu…

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, godātie kolēģi, lūdzu, izrādiet cieņu veterinārmedicīnai!

Lūdzu, turpiniet, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Paldies… Labi pazīdams viņu kā veterinārārstu, uzticamu un centīgu skolnieku, kā darbabiedru Veterinārmedicīnas fakultātē un šobrīd kā Valsts veterinārā departamenta direktoru, es lūdzu, cienījamie deputāti, arī jūs savas balsis atdot par Jāzepa Rimeicāna kandidatūru.

Beidzot. Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisija, izskatot šo darba kārtības jautājumu, iesaka paredzēt Valsts veterinārā departamenta direktora kandidāta uzstāšanos līdz 10 minūtēm, jautājumu uzdošanu amata kandidātam – līdz 15 minūtēm un debates – līdz 20 minūtēm. Paldies, ka mani klausījāties!

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Man ir Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas lēmums, kurā ierosināta šāda kandidatūras apspriešanas kārtība. Veterinārā departamenta direktora kandidāta uzstāšanās – 10 minūtes, jautājumu uzdošana amata kandidātam – 15 minūtes, debates – 20 minūtes. Ja deputātiem nav iebildumu, mēs vienkārši varētu ievērot šo kārtību un vajadzības gadījumā ietaupīt laiku.

Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Pēc tik izsmeļoša raksturojuma, kādu sniedza deputāts Preinbergs, man būtu ierosinājums: ja nevienam deputātam nav iebildumu, tad varētu balsot par Rimeicāna kandidatūru bez jautājumu uzdošanas un debatēm. Es atkārtoju – ja neviens deputāts neiebilst pret šādu priekšlikumu!

Priekšsēdētājs: Paldies. Es paaicināšu Rimeicāna kungu tribīnē, bet jūs, deputāti, tikmēr, lūdzu, izlemiet, vai ir jāuzdod jautājumi un jāatklāj debates vai ne.

Lūdzu, Rimeicāna kungs! Tātad, godājamie kolēģi, vai ir jautājumi? Vai ir kāds, kurš vēlas uzstāties debatēs? Grūbes kungs? Lūdzu!

G.Grūbe: Es gribēju tikai teikt par balsošanas motīviem. Tātad Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija izskatīja Rimeicāna kunga kandidatūru un atbalsta viņa ievēlēšanu šajā amatā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies, Rimeicāna kungs! Tātad mēs varam balsot. Lūdzu balsu skaitīšanas komisiju sagatavoties darbam! Tātad kurš ir par to, lai par Valsts veterinārā departamenta direktoru ieceltu Rimeicāna kungu? Lūdzu. Notiek balsu skaitīšana.

Balsu skaitīšanas komisija: Apaļš simts “par”.

Priekšsēdētājs: Pret, atturas? Nav. Paldies. Apsveicam Rimeicāna kungu ar iecelšanu augstajā amatā!

Nākamais darba kārtības jautājums – “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālkodeksā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” – trešais lasījums. Ziņo Aizsardzības un iekšlietu komisija. Simsona kungu es zālē neredzu. Tātad nav ziņotāja.

Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par sociālo nodokli” pirmajā lasījumā. Ziņotājs tūdaļ būs.

Krastiņa kungs, vai jūs pats ziņosit, ja? Paldies. Lūdzu tribīnē!

I.Krastiņš: Cienījamie kolēģi! Runa būs par 745.dokumentu “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par sociālo nodokli””. Savā laikā, pavasarī, šos grozījumus un papildinājumus iesniedza Ministru padome. Papildinājumu būtība ir ārkārtīgi vienkārša: tas, kurš maksā darba algu “īstā” naudā jeb, kā pieņemts teikt, valūtā, lai viņš arī turpmāk maksātu sociālo nodokli “īstā” naudā jebšu valūtā, kā jums labāk tīk. Tā arī ir visa šo ļoti vienkāršo grozījumu un papildinājumu būtība. Un, ja kādam ir jautājumi, es centīšos atbildēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, jautātāji, prasiet Krastiņa kungam! Lūdzu, Punovska kungs!

A.Punovskis: Krastiņa kungs, bet vai arī pensijas tiks izmaksātas valūtā vai šī nauda tiks izmantota kā citādi? Kur paliks šie valūtas ieņēmumi?

I.Krastiņš: Nē, pensiju izmaksa valūtā nav paredzēta, bet šos valūtas ieņēmumus jebkurā laikā var konvertēt. Un es domāju, ka šāda valūtas rezerve sociālajā budžetā nemaz nenāktu par ļaunu, ņemot vērā to, ka, pieaugot dzīves dārdzībai, šīs pensijas rudenī neapšaubāmi būs jāpaaugstina.

A.Punovskis: Paldies. Un, papildinot šo pašu jautājumu, gribu zināt, vai, iesniedzot šo projektu, nevajadzēja iesniegt arī projektu par konvertēšanas kārtību un to, kādā veidā šī valūta var tikt izmantota, jo tas paliek ārpus šā labojuma ietvariem? Par to tad acīmredzot, pēc jūsu ieskatiem, lemj tikai ministrija?

I.Krastiņš: Redziet, likums, kuru mēs labojam, saucas “Par sociālo nodokli”, un man ir grūti iedomāties, ka sociālā nodokļa likumā būtu jāraksta iekšā kārtība, kādā dolārus tagad pārvērtīs par Latvijas rubļiem. Man tas nešķiet īsti pieņemami. Es baidos, ka tā tad būtu citu dokumentu prerogatīva, nevis sociālā nodokļa likuma jautājums.

Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs. Pēc tam – Ozola kungs.

A.Plotnieks: Godātais referent, vai jūs tomēr neuzskatāt, ka, ieviešot šādus grozījumus un papildinājumus, mēs galā radām tādu situāciju, ka mums būs bezgala daudz dažādu valūtu, kurās notiks savstarpēji norēķini? Mēs jau tagad laimīgi esam “apbērējuši” vieglo rūpniecību, pateicoties šiem rubļu kursiem. Tagad mēs norēķināsimies ar brīvi konvertējamo valūtu, bet tajā pašā laikā, uz šīs tribīnes stāvēdama, mūsu labklājības ministra vietniece nevarēja skaidri pateikt, kas ar šiem dolāriem notiek. Vai tad mēs galu galā neradām pilnīgi nekontrolējamu situāciju? Līdz šim bija normāla kārtība, ka atskaitījumus pēc attiecīgā kursa izdarīja Latvijas Republikā oficiāli atzītā valūtā? Kas tad šeit mainīsies?

I.Krastiņš: Nē, es gan nevaru piekrist Plotnieka kungam, ka atskaitījumi ir tikuši izdarīti. Tas diemžēl gluži tā nav. Ir organizācijas – nesauksim tās vārdā, – kas ir Labklājības ministrijai pārskaitījušas atskaitījumus konvertējamajā valūtā. Patlaban šie līdzekļi ir iesaldēti, bet šie līdzekļi varētu kalpot, kā jau es minēju, pensiju paaugstinājumam, manuprāt, neizbēgamajam pensiju paaugstinājumam rudenī. Būtībā situācija patlaban ir tāda, ka Labklājības ministrijai, respektīvi, sociālajā budžetā, it kā ir šie valūtas līdzekļi un reizē to it kā nav, tāpēc šādi likuma papildinājumi legalizētu šos līdzekļus. Bez tam nekādu nekontrolējamu situāciju mēs šeit neradām tādēļ, ka, cienījamais Plotnieka kungs, kā jūs zināt, šodien Latvijā ir vairāku veidu veikali, kur var pirkt par Latvijas rubli, bet ir veikali, kur nevar pirkt par Latvijas rubli, kaut arī tur varbūt cena stāv klāt. Tur ir jāmaksā “īstā” naudā. Nu tad sāksim ar to, ka aizliegsim šos veikalus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Salīša kungs!

B.Salītis: Jūs zināt, ka jūrniecībā ļoti daudzi saņem algu tieši valūtā. Un, ja sociālais nodoklis tiek maksāts valūtā, bet pensiju šodien saņem tikai rubļos, tad tas arī nav pareizi un nav arī godīgi, jo principā jūrnieki lielāko daļu saņem valūtā. Tātad šeit valūta tiks izmantota citām vajadzībām, arī komandējumiem un tā tālāk, kur šodien izmanto. Un šeit jābūt skaidri noteiktam – vai nu visi maksā sociālo nodokli tikai mūsu republikas valūtā un tā arī saņem, vai arī vajag noteikt diferencēti. Citādi, es uzskatu, nav pareizi.

I.Krastiņš: Cienījamais Salīša kungs, tad jautājums ir jāsāk risināt no gala. Tad vajag noteikt, ka neviens Latvijā algu nekā citādi nevar saņemt kā tikai Latvijas rubļos. Jo, es atvainojos, arī tas ir netaisnīgi. Daļa saņem algu “īstajā” naudā, bet pārējie nesaņem. Nē, tā nav cita problēma! Es ļoti atvainojos, cienījamie kungi, tā ir šī pati problēma. Un jūsu apgalvojums, ka sociālā budžeta līdzekļi tiek izlietoti komandējumu apmaksai, piedodiet, tas gan absolūti neatbilst patiesībai.

Priekšsēdētājs: Krastiņa kungs, vai arī es drīkstētu uzdot jautājumu?

I.Krastiņš: Lūdzu.

Priekšsēdētājs: Tātad kāds būs jūsu likumprojekta liktenis, ja Latvijā par vienīgo maksāšanas līdzekli būs pasludināts Latvijas rublis?

I.Krastiņš: Es īsti nesapratu jūsu jautājuma būtību. Ja tiks pārtraukta algu izmaksa...

Priekšsēdētājs: Ja Latvijā vienīgais maksāšanas līdzeklis vispār būs tikai Latvijas nauda, teiksim, Latvijas rublis...

I.Krastiņš: Tādā gadījumā šādi labojumi, protams, kļūs lieki.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi, vai ir vēl kādi jautājumi? Nav. Vai ir kāds, kurš vēlas uzstāties debatēs? Ozola kungs? Lūdzu.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Es īsā komentārā gribētu paskaidrot šo situāciju. Faktiski šis labojums ir īslaicīgs – tikai līdz Latvijas nacionālās valūtas – lata – ieviešanai. Un principā uzskatu, ka tas ir pilnīgi pamatots. Es gribu jums atgādināt, ka esam pieprasījuši un valdība mums šajā sesijā, jau septembrī, ir garantējusi iesniegt likumprojektu par Latvijas sociālās apdrošināšanas budžeta tiesībām, kur stingri tiks reglamentēta un noteikta sociālās apdrošināšanas budžeta izlietošana. Būs arī traktējumi atsevišķos mirkļos, kā arī šā sociālās apdrošināšanas budžeta valūtas ieņēmumu daļas izlietojuma tiesības, kuras mēs praktiski noteiksim ar savu balsojumu, akceptēdami šo likumprojektu kā likumu. Un tāpēc es noteikti aicinātu atbalstīt šo iesniegto labojumu, jo jāatzīstas, ka tas būtu vēl sarežģītāk, ja mums būtu jāiemaksā sociālās apdrošināšanas budžetā praktiski jau konvertētā šī valūtas sociālās nodrošināšanas atskaitījuma daļa Latvijas rubļos. Tas katrā ziņā nekalpotu Latvijas valstiskajām interesēm. Un tāpēc es noteikti aicinu atbalstīt Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas iesniegto labojumu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Muciņa kungs vēlas debatēt?

L.Muciņš: Par balsošanas motīviem, tā kā, es domāju, šis jautājums ir īss. Es atgādināšu cienījamajiem kolēģiem, ka ar šo labojumu – es nezinu, kāpēc Ekonomikas komisijas par to neuzstājās, – pēc būtības noslēdzas šis Ekonomikas komisijas piedāvātais visu nodokļu likumu labojums, attiecīgi iekasējot nodokļus no ienākumiem valūtā. Mēs visi esam draudzīgi nobalsojuši grozīt arī peļņas nodokli šādā veidā, arī ienākuma nodokli mēs esam noteikuši valūtā un tagad mums ar apgrozījuma nodokli valūtā ir tāpat. Šis ir pēdējais nodoklis, pēdējais likumprojekta grozījums, kuru ir nepieciešams izdarīt. Es aicinātu visus balsot par, jo tā ir vienota koncepcija. Pretējā gadījumā ir jāatceļ arī visas izmaksas valūtā attiecībā uz algām bagātajiem jūrniekiem, un arī citiem ir jāatceļ šīs izmaksas valūtā, un tad tiešām jānosaka, ka izmaksā tikai latos vai citā attiecīgajā pagaidu maksāšanas līdzeklī. Tā kā tas ir pārejas perioda noteikums, es aicinātu balsot par. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Einiņa kungs!

V.Einiņš: Es uzskatu, ka šis nodoklis būtu pilnīgi netaisnīgs. Ja iepriekš nosauktie nodokļi ir kaut kādā veidā bijuši netieši, tad šis ir tiešais, kas attiecas uz katru cilvēku individuāli. Ja sociālais nodoklis ir maksāts valūtā, bet pensiju un pabalstu viņam valūtā nemaksā, tad tas attiecas personīgi uz cilvēku, tad nevar no viņa ņemt to, ko viņam arī nedod. Es uzskatu, ka šis jautājums ir kopējs jautājums, tāpēc valdībai vajag noregulēt visus nodokļus vienā maksāšanas veidā – vai nu valūtā, vai kādā citā naudas formā. Un es aicinu visus nebalsot par šādu netaisnīgu nodokli.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu balsu skaitīšanas komisiju sagatavoties darbam. Balsosim par Latvijas Republikas likumu “Par papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par sociālo nodokli”’ pirmajā lasījumā. Lūdzu balsot!

Balsu skaitīšanas komisija: Par – 60.

Priekšsēdētājs: Par – 60. Pret, atturas? Tagad, lūdzu, balsosim “pret”, lai var saskaitīt.

Balsu skaitīšanas komisija: 11.

Priekšsēdētājs: Atturas?

Balsu skaitīšanas komisija: 7.

Priekšsēdētājs: Paldies. Likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā.

Nākamais darba kārtības jautājums – “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju”. Tie ir papildinājumi likumā.

Lūdzu, Raimond Krūmiņ!

R.Krūmiņš: Sakarā ar to, ka šis jautājums līdz galam nav saskaņots Likumdošanas jautājumu komisijā un vēl ar citiem Augstākās padomes deputātiem juristiem, man ir lūgums atlikt šā jautājuma izskatīšanu, saglabājot tā vietu darba kārtībā, jo tas ir ļoti steidzams.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem nav iebildumu? Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Par kooperatīvās mazstāvu dzīvojamās apbūves, garāžu un laivu novietņu privatizāciju”. Otrais lasījums.

Lūdzu, Punovska kungs!

A.Punovskis: Cienījamie kolēģi, šis ir 158.dokuments, kuru jūs saņēmāt jau pirms krietna laika. Pēc pirmā lasījuma ir saņemti vairāki rakstiski priekšlikumi. Lielākā daļa no tiem ir iekļauti patlaban otrajā lasījumā, bet tā daļa priekšlikumu, kuri nav pieņemti, ir apkopota 624.dokumentā, kurš arī jums pirms brīvdienām tika izdalīts.

Otrajā lasījumā ir nedaudz mainīta struktūra salīdzinājumā ar pirmo lasījumu. Vairs nav šo triju atsevišķo sadaļu, kuras bija. Kā jūs atceraties, bija vispārīgā daļa, bija otrā daļa – mazstāvu dzīvojamā apbūve un trešā daļa – garāžu un laivu novietņu privatizācija. Nu ir apvienoti visi panti, kuri ir līdzīgi pēc savas struktūras, un līdz ar to likumprojekts ir nedaudz saīsināts – no 24 uz 17 pantiem.

Kā jau es teicu, ir izdarītas attiecīgas izmaiņas, ņemot vērā tos priekšlikumus, kuri tika iesniegti rakstiskā veidā. Būtībā man šobrīd vairs nav ko komentēt, tāpēc likumprojektu varētu skatīt pa pantiem.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu, Punovska kungs! Es gan baidos, ka deputātiem tāpat kā man nav šā 684.dokumenta…

A.Punovskis: 624.dokuments…

Priekšsēdētājs: Jā, 624.dokumenta! Tādēļ, lūdzu, nosauciet pilnu, tā sacīt, tekstu.

A.Punovskis: Vispirms tātad skatīsim pa pantiem. 1.pantā nav nekādu labojumu. Arī 2.pantā nav nekādu labojumu.

Priekšsēdētājs: Vai nav arī nekādu rakstisku priekšlikumu?

A.Punovskis: Jā, nav arī nekādu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies.

A.Punovskis: Tātad par 3.pantu. Par 3.pantu bija šāds priekšlikums. Tas būtībā tika iesniegts pirmajā lasījumā par 14.pantu, bet, tā kā ir mainīta struktūra, tad šā panta, 14.panta, saturs otrajā lasījumā atrodas 3.pantā. Šo priekšlikumu iesniedza deputāts Pēteris Lazda šādā redakcijā: “Privatizējamos objektus iegūt īpašumā ir tiesības tikai Latvijas Republikas pilsoņiem, viņu pēcnācējiem un personām, kuras Latvijā dzīvo pastāvīgi saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem vai kurām uz tā paša pamata ir tiesības pastāvīgi dzīvot Latvijā.” Būtībā šis priekšlikums ir pieņemts, bet tikai citā redakcijā. Tātad 3.panta otrā daļa ir nedaudz citā redakcijā, un šajā daļā ir pateikts, kuri ir tiesīgi būt par privatizācijas subjektiem.

Priekšsēdētājs: Vai balsot ir nepieciešamība, Lazdas kungs? Nē. Paldies.

A.Punovskis: 4.pants ir saglabāts tāds, kāds tas bija.

Priekšsēdētājs: Rakstisku priekšlikumu nav?

A.Punovskis: Nav. 5.pants. Par 5.pantu nav nekādu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, tālāk!

A.Punovskis: Par 6.pantu. 6.pants ir apvienots, kā es teicu, mainot likumprojekta struktūru: jā, ar 18.pantu no pirmā lasījuma. Un būtība šeit ir tāda, ka deputāts Andris Teikmanis ir piedāvājis šādu 6.panta redakciju: “Privatizējot kooperatīvās garāžas vai laivu novietnes, par kurām nav pilnīgi nomaksāta paja, šī pajas daļa jāizpērk 30 dienu laikā. Pretējā gadījumā garāža vai laivu novietne tiek atsavināta, kompensējot iemaksātās pajas daļu.” Tātad, kā es saprotu, deputāts Teikmanis piedāvā to, ka paja ir jāizpērk kādā ierobežotā termiņā, konkrēti – 30 dienu laikā. Šis priekšlikums nav pieņemts. Ir atstāta tā redakcija, ka paja ir jānomaksā tajos termiņos, kādi ir bijuši spēkā līdz šim privatizācijas brīdim, un tādējādi pajas nomaksas termiņi netiek saīsināti. Tātad šis priekšlikums ir noraidīts.

Priekšsēdētājs: Pārējie? Freimaņa kungs, lūdzu! Vai par šo pašu 6.pantu?

J.Freimanis: Birkava kungs, man jums ļoti jāatvainojas, es vienkārši nepaspēju – es runāšu par 5.pantu.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, varbūt tādā gadījumā mēs pabeigsim runāt par 6.pantu un tad atgriezīsimies pie piektā. Paldies.

Pabeigsim, Punovska kungs, par 6.pantu.

A.Punovskis: Jā! Kā es jau minēju, runādams par 6.pantu, Teikmaņa kunga priekšlikums ir noraidīts un ir saglabāti tādi termiņi, kādi ir bijuši pirms privatizācijas.

Priekšsēdētājs: Vai ir nepieciešamība balsot par Teikmaņa kunga priekšlikumu? Nav. Paldies. Tur vēl ir Krastiņa kunga priekšlikums?

A.Punovskis: Nē, tas ir par citu pantu, bet es saprotu...

Priekšsēdētājs: Ā. Es atvainojos, tātad par 6.pantu mēs vairs nebalsosim.

Lūdzu, Freimaņa kungs, par 5.pantu! Mēs atgriežamies.

J.Freimanis: Es atvainojos, Punovska kungs! 5.panta pirmajā rindiņā ir rakstīts tā: “minētie objekti tiek privatizēti”. Tas nozīmē, ka tie ir obligāti jāprivatizē. Varbūt tur varētu būt teikts: “var privatizēt”. Man liekas, mēs sākumā runājām, ka tos var privatizēt, bet te iznāk, ka tie ir obligāti jāprivatizē. Ielasieties pirmajā rindiņā!

A.Punovskis: Jā, es saprotu jūsu priekšlikumu. Tātad tie var tikt privatizēti.

J.Freimanis: Man būtu priekšlikums – “var privatizēt”.

A.Punovskis: Tas ir redakcionāls labojums.

Priekšsēdētājs: Ja darba grupa iestrādā Freimaņa kunga priekšlikumu un deputātiem nav iebildumu, tad nebalsosim. Paldies. Turpinām.

A.Punovskis: Tātad arī 7.pants ir mainīts pēc struktūras un šajā 7.pantā ir iekļauti, uzskaitīti tie dokumenti, kurus nepieciešams iesniegt objekta privatizācijai. Tāda bija deputātu prasība un rakstiskie iesniegumi. Tas te tagad ir iekļauts. Nekas par 7.pantu nav noraidīts.

Priekšsēdētājs: Paldies! Lūdzu, tālāk!

A.Punovskis: Par 8.pantu arī nekādu noraidītu priekšlikumu nav. Acīmredzot to, kas ir iekļauts, es īpaši nekomentēšu. Ja?

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Punovskis: 9.pantā nav noraidītu priekšlikumu. Tāpat arī 10. un 11.pantā. Par 12.pantu gan ir noraidīti priekšlikumi, par tiem mēs varētu tagad runāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Punovskis: Tātad par 12.pantu bija vairāki priekšlikumi. Ir deputāta Edmunda Krastiņa priekšlikums, kurā bija ieteikts papildināt šo pantu ar tekstu: “ārvalstu pilsoņiem, kuri saskaņā ar likumu “Par ārvalstu ieguldījumiem” ir ieguldījuši uzņēmējdarbībā mantu, kuras vērtība pārsniedz 50 tūkstošus ASV dolāru”. Šis priekšlikums nav pieņemts, vadoties pēc tās koncepcijas, ka šie objekti var piederēt tikai vai nu Latvijas Republikas pilsonim, vai pastāvīgajam iedzīvotājam, bet ārzemniekiem, ārvalstu pilsoņiem tātad šie objekti būtu jānomā. Šis būtībā tiešām ir vairāk konceptuāls jautājums, un, ja Krastiņa kungs pastāv uz savu labojumu, tad acīmredzot plenārsēdē par to būtu jābalso.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Es, protams, te neuzstāju par 50 tūkstošiem ASV dolāru: tikpat labi tie varētu būt 500 tūkstoši ASV dolāru. Taču, ja mēs runājam par ārvalstu ieguldījumu piesaistīšanu Latvijā, tad būtu visai dīvaini, ja šie uzņēmēji, kuri šeit ienāk ar lieliem kapitāliem, būtu tā ierobežoti savās tiesībās, ka pat nespētu sev nopirkt vasarnīcu, kur atpūsties, vai garāžu. Par laimi, tagad garāžas un laivu novietnes ir atdalītas un tur pietiek jau ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, lai tās iegādātos. Taču, ja mēs gribam Latvijā piesaistīt ārvalstu ieguldītājus, tad mums viņiem tomēr ir jādod zināms labvēlības režīms un viņi jāpielīdzina šiem Latvijas Republikas pilsoņiem un tās pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri te nodzīvojuši 16 gadu, kā tas šeit tiek piedāvāts. Jo es nedomāju, ka šo ieguldītāju te būs milzum daudz. Taču, ja mēs gribam šo loku samazināt, tad, protams, tajā summā vienu nullīti var pielikt klāt un noteikt 500 tūkstošus ASV dolāru, un tad viena no šādām robežām ir arī likumā “Par ārvalstu ieguldījumiem”. Tāpēc es tomēr aicinātu deputātus nobalsot par šā priekšlikuma iekļaušanu.

A.Punovskis: Es jau minēju, ka acīmredzot šis priekšlikums ir balsojams. Tikai manī neskaidrību rada arī tas, vai ārvalstu ieguldījums vienmēr būtu mērāms dolāros. Cik es zinu, ir arī intelektuālais ieguldījums, kuru laikam dolāros nevar izmērīt, un arī cita veida ieguldījumi, un tad varētu būt pavisam cits formulējums. Taču šo apstākļu dēļ, ka ir grūti nošķirt šo robežu, kuram ārvalstu pilsonim var dot šīs tiesības un kuram nevar dot, es tomēr vados pēc tā principa, kāds ir ielikts likumprojekta teksta 12.pantā.

E.Krastiņš: Es šeit Punovska kungam varētu vienīgi paskaidrot, ka likumā “Par ārvalstu ieguldījumiem” ir minēta 500 tūkstošu dolāru robeža, kuru pārsniedzot jebkurā no gadījumiem ir nepieciešama Ministru padomes pilnvarotas institūcijas atļauja izdarīt šo ārvalstu ieguldījumu. Kritērijs šeit ir tāds: kā to noteikt. Tāpat ir zināms, kā novērtēt arī intelektuālo ieguldījumu, jo tas vienmēr ir ietverts kādās konkrētās materializētās lietās, vienalga, vai nu tās ir autortiesības, vai patenti, vai kas cits... Un šeit tā visa kārtība ir vairāk vai mazāk skaidra. Tāpēc jau es runāju par kompromisu, ka šeit varētu būt runa par augstāku – par 500 tūkstošus ASV dolāru lielu – ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Vai jums neliekas, cienītais referent, ka likumprojektos nevajadzētu atsaukties uz normām, kas ne likumā, ne dabā vispār neeksistē? Jo dabā pašreiz neeksistē ne 12.pantā, ne 3.pantā minētās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Tātad pastāvīgās uzturēšanās atļaujas patlaban Latvijā vispār nepastāv. Nav tādu pastāvīgās uzturēšanās atļauju! Respektīvi, tas nozīmē, ka tiesā varēs visādi manipulēt kaut vai, teiksim, attiecībā uz tiem pašiem atvaļinātajiem virsniekiem un tā tālāk, kuri varēs privatizēt visus šos īpašumus. Jo tādas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vispār neeksistē. Kā vispār to te var rakstīt!

A.Punovskis: Varbūt jums ir kādi citi priekšlikumi?

Dz.Ābiķis: Nē, es gribētu, lai jūs izskaidrojat, kas tā ir par normu – “pastāvīgā uzturēšanās atļauja”.

A.Punovskis: Es domāju, ka šī norma visiem ir zināma, ka tā ir tāda, un tieši tas, ka šī norma ir minēta šajā likumprojektā, jau nozīmē to, ka militārpersonas tieši nevarēs privatizēt šos objektus, jo viņiem, proti, nebūs šā dokumenta. Tātad pirmām kārtām objektus privatizēt varēs tikai pilsoņi. Jo tas, ka pilsonība patlaban ir pierādāma... Tātad šī norma tieši attālina to brīdi; nevis attālina, bet novērš to brīdi, ka militārpersonas varētu privatizēt šos objektus. Pretējā gadījumā, Ābiķa kungs, ja tas nebūtu šeit uzsvērts, tad varētu manipulēt ar dažādiem terminiem, teiksim, par pastāvīgo iedzīvotāju un tamlīdzīgi un tad varētu notikt šī privatizācija, kas mums ir nevēlama.

Dz.Ābiķis: Jā, bet pašreiz šādas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas neeksistē. Tad likumā varētu skaidri un gaiši rakstīt “pilsoņiem” un ar to arī pielikt punktu. Viss.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Redziet, kad mēs pieņēmām Imigrācijas likumu, mums bija lieli strīdi, un beigu beigās mēs tomēr palikām pie tā, ka pašreiz dzīvojošajiem netiek piešķirtas nekādas uzturēšanās atļaujas, bet par to būs atsevišķs likums, kura šobrīd nav. Tātad Pilsonības un imigrācijas lietu departaments, veidojot Iedzīvotāju reģistru, vienkārši iespiež reģistrācijas koda numuru, kuru nekādā ziņā nevar uzskatīt par uzturēšanās atļauju. Atsevišķos gadījumos tiek dotas pagaidu uzturēšanās atļaujas un tā tālāk. Pastāvīgās uzturēšanās atļaujas šobrīd netiek izsniegtas. Kādā termiņā tas tiek izdarīts – nav zināms. Un faktiski, ja mēs pieņemam šādu redakciju, visreālākais ir tas, ka tātad privatizēts tiek tikai pilsoņiem, un, izejot no tālākā fakta, nepilsoņiem viss tiek atsavināts, kā tur tālāk ir rakstīts, ja viņiem kas ir. Tas vienkārši izriet no šīs redakcijas. Kā to labot – es pašlaik nezinu.

Priekšsēdētājs: Jādomā, ka šeit visvienkāršākais ir to saskaņot ar spēkā esošo likumdošanu, jo rakstīt pieņemamajā likumā to, kā citos likumos nav, mēs šobrīd nevaram.

A.Punovskis: Es atvainojos, varbūt vēl neliels komentārs.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!

A.Punovskis: Varbūt tas varētu būt lēmumā par likuma spēkā stāšanās kārtību, tātad izņēmums, kas noteiktu, ka tiem, kuriem nav šīs pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, jo tādas vēl vispār netiek izsniegtas... 3.panta darbība tiek atlikta uz kaut kādu noteiktu laiku. Ja? Tātad šī atsavināšana nenotiek, kamēr patiešām netiek noskaidrots šo iedzīvotāju statuss. Tātad šis 12.pants faktiski ļauj privatizēt pilsoņiem, un lēmumā mēs varētu atlikt šā panta darbību uz laiku, kamēr nepilsoņiem tiek noskaidrots viņu pastāvīgais statuss.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Marjašas kundze!

R.Marjaša: Cienījamie kolēģi, viss, no vienas puses, tā jau ir, bet, no otras puses, ir citādi. Taču realitāte ir tāda, ka tad, ja mēs tiešām – es vēršu jūsu uzmanību uz to! – ja mēs tiešām aprobežosimies šodien šajā likumā un lēmumā ar to, ka privatizāciju varēs realizēt tikai pilsoņi, tad tas politiskā ziņā būs ļoti ievainojams lēmums. Jo visas tās diskusijas, kas notiek attiecībā uz cilvēktiesībām... Šis moments dos milzīgu pamatojumu apgalvot, ka šīs nepilsoņu mantiskās tiesības pie mums tiek krasi ierobežotas. Es ļoti lūdzu jūs padomāt par to! Jo vēl nav likums pieņemts otrajā lasījumā, bet jau tagad viena otra masu informācijas līdzekļa rakstā un raidījumā tiek runāts par to, ka pie mums ierobežo nepilsoņu īpašuma tiesības. Es vēršu jūsu uzmanību uz to tad, kad jūs balsosit.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bērza kungs!

A.Bērzs: Godājami deputāti! Es tomēr aicinātu jūs būt konsekventiem. Ja mēs esam pieņēmuši likumu, kas nosaka, ka Latvijas zeme privātīpašumā var būt tikai Latvijas pilsoņiem, tad mēs nevaram kādā citā likumā dot iespēju zemi kaut kādu citu motīvu vai momentu dēļ, ar kādiem citiem paņēmieniem nodot privātīpašumā nepilsoņiem. Un tāpēc mans priekšlikums ir 12.pantu beigt ar vārdiem: “par labu vienīgi Latvijas Republikas pilsoņiem”, bet tālāko tekstu: “kā arī LR iedzīvotājiem, kuram ir...”, svītrot.

Priekšsēdētājs: Paldies.

A.Punovskis: Es atvainojos, Bērza kungs, bet šeit nebūt tā nav domāts, ka zemi varētu atsavināt par labu nepilsonim. Šeit ir runa par to, ka tad, ja apbūve ir īpašumā, bet zeme ir tikai lietošanā, ka tad šos divus objektus – apbūvi un zemi – var atsavināt kopā, lai neizveidotos tāda situācija, ka apbūvi kādam vienam pilsonim atsavina, bet zeme paliek. Te ir runa par vasarnīcas zemi, ne jau lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Un šī zeme ir neliela. Tātad, lai nebūtu tāda situācija, ka māja pieder vienam pilsonim, bet zeme pieder citam pilsonim, ir jācenšas, lai tendence tomēr būtu tāda, ka šī zeme un māja piederētu vienam un tam pašam cilvēkam. Taču, ja gadījumā subjekts, kuram atsavina šo māju, nav vis pilsonis, bet Latvijas Republikas iedzīvotājs, kā šeit ir minēts, tad tas nebūt nenozīmē, ka zemi viņam varētu nodot īpašumā, tātad pārdot. Šis ir izņēmuma gadījums, kad zeme paliks lietošanā vai nu citam pilsonim, vai arī pašvaldībai.

A.Bērzs: Tieši tas jau ir tas, par ko es runāju. Par piešķirto zemi tātad te ir teikts: “tikai kopā ar īpašumā nodoto vai lietošanā piešķirto zemi”. Te ir runa par zemi kopā ar šo būvi, kam tā ir virsū. Nav iebildumu, ka šo būvi pārdod, bet zeme privātīpašumā nepilsonim nedrīkst pāriet. Un tāpēc šis palīgteikums ir jāsvītro.

Priekšsēdētājs: Čepānes kundze!

I.Čepāne: Cienījamie kolēģi! Es nebiju īsti pievērsusi uzmanību šim 12.pantam, šim 11. un arī 12.pantam. Bet vai jums neliekas, ka šeit pašlaik ir arī zināmas pretrunas ar Latvijas Republikas Civillikumu, kas stāsies spēkā no 1.septembra. Jūs vadāties pēc tā, ka šeit primārā ir attiecīgā būve un pēc tam zeme, bet faktiski pēc šā likuma primārā ir zeme un pēc tam tai seko līdzi šī būve. Un var būt arī tāda situācija (saskaņā ar Civillikumu, ja es nemaldos), ka zemei var būt viens īpašnieks, bet būvei – otrs īpašnieks. Kādēļ jūs obligāti saistāt to noteikti kopā, ka ir jābūt vienam īpašniekam?

A.Punovskis: Jā, es nebūt nenoliedzu to, ka zemei un būvei var būt divi dažādi īpašnieki, un neapšaubu arī to, ka zeme ir primārā attiecībā pret būvi. Tas ir pilnīgi loģiski. Taču es uzsveru tikai to, ka šī zeme nav domāta lauksaimnieciskajai ražošanai. Tā būtībā ir ēkas uzturēšanai domātā zeme. Tur var būt ģimenes dārziņš vai kādi citi objekti, kas ir vajadzīgi ēkas uzturēšanai. Un tieši tādēļ es uzskatu, ka ir jābūt tādai tendencei, lai šī zeme, kas ir domāta ēkas uzturēšanai, tomēr kopā ar ēku būtu vienots veselums, lai šo zemi nevajadzētu atdalīt no ēkas. Te ir mazliet starpība starp to teritoriju, kas ir izmantojama lauksaimniecības vajadzībām, un to, kura ir tikai kādi nieka 600–1000 kvadrātmetri, kura ir kopā ar ēku, un tās ir divas dažādas lietas. Šeit ir tieši mēģināts atdalīt to, ka šī zeme, kura ir domāta ēkas uzturēšanai, tomēr ir kopā ar ēku.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi, te ir vairāki balsojumi, tādēļ lūdzu balsu skaitīšanas komisiju sagatavoties darbam. Muciņa kungs kā skaitītājs jau ceļas kājās. Lūdzu.

L.Muciņš: Mēs – deputāte Seile, deputāts Alksnis un es – no Augstākās padomes bijām Zviedrijā un ar šo problēmu iepazināmies tuvāk. Runājot par motīviem, diezin vai būs pareizi šādā veidā rakstīt, jo, no vienas puses, mēs šajā likumprojektā runājam par mazstāvu dzīvojamo apbūvi, kurai varētu tikt nodalīta tāda zeme, bet tajā pašā laikā es nācu pie secinājuma, ka garāžām un laivu novietnēm atsevišķi katram iedalīt zemes gabalu nedz praktiski, nedz teorētiski nav iespējams. Šai zemei ir jāpaliek šā kooperatīva, kurš kopīgi apsaimniekos un ekspluatēs šo zemi, īpašumā, jo mēs tik sīki nevaram šo zemi izmērīt. Tāpēc šeit būtu jāpadomā par elastīgāku pieeju. No vienas puses, jāpacenšas uzrakstīt tādu redakciju, lai būtu pateikts tā, ka tad, ja tiek atsavināts, tad tikai par labu pilsoņiem. No otras puses, šeit nedrīkst palaist vaļā tādu domu, ka katrs tagad savai 20 kvadrātmetru garāžai griezīs vēl klāt zemi un tad tirgosies. Acīmredzot te ir jāpieiet loģiskāk, ka tiek izmērīts viens zemes gabals, ka tās garāžas ir privātas, bet zeme tomēr ir kopīga. Pretruna šeit ir neliela, un tā ir izņēmums, atkāpe no ģenerālās normas.

A.Punovskis: Muciņa kungs, bet tas, par ko jūs runājāt, tieši šajā likumprojektā ir atainots. Palasiet, lūdzu, uzmanīgi! 11.pantā ir skaidri un gaiši teikts: “Zeme, uz kuras atrodas garāža vai laivu novietne, var tikt nodota lietošanā kooperatīvajai vai cita veida sabiedrībai.” Tātad nevis sadalīt šo zemīti pa atsevišķiem 20 kvadrātmetriem un nodot katram. Bez tam 12.pants runā tikai par mazstāvu dzīvojamo apbūvi, taču garāžas un laivu novietnes nav dzīvojamā apbūve. Tātad šīs lietas jau ir nodalītas tieši tā, kā jūs to sakāt.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, lūdzu!

G.Grūbe: Arī es tomēr iestājos par to, ko minēja kolēģis Bērzs, ka šeit ir mēģināts visu sajaukt kopā. Man nav skaidrs, kāpēc šis likumprojekts, kas attiecas uz zemi, nav saskaņots ne ar lauku zemes reformu, ne arī attiecīgi ar pilsētas... Ja vēl varētu runāt par to, ka tā nav lauksaimniecības zeme, tad tomēr arī ar pilsētas zemes reformas likumu šāda koncepcija neiet kopā. Un tāpēc es nevaru piekrist, ka šādi panti tomēr paliek. Vismaz tad ir jābūt konsekventiem un jāievēro pilsētas zemes reformas likumdošana.

Priekšsēdētājs: Kinna, lūdzu!

J.Kinna: Man šajā sakarībā tomēr ir jautājums Punovska kungam kā likumprojekta autoram. Acīmredzot man ir jāatvainojas, jo es atgriežos atpakaļ pie 9.panta normas. Man nav skaidrs, ar ko tad garāžu īpašnieki pēc privatizācijas savās tiesībās atšķirsies no pašreizējiem kooperatīvu biedriem, ja jūsu 9.pantā otrā norma paredz, ka pēc privatizācijas obligāti jāveido kooperatīvās sabiedrības.

A.Punovskis: Atšķirsies ar pašu galveno – patlaban garāžu kooperatīva biedrs ir tikai attiecīgās garāžas lietotājs, nevis īpašnieks un, pēc pašreizējās likumdošanas, viņam nodot garāžu citam, to pārdot vai pat mantot nav iespējams, jo garāža nav privāta. Garāža pieder kooperatīvam. Un visus ar to saistītos jautājumus tāpat kā attiecībā uz kooperatīvajiem dzīvokļiem izskata kooperatīva valde. Saskaņā ar šo 9.pantu pēc šā likuma stāšanās spēkā katrs garāžas īpašnieks būs tiesīgs garāžu pārdot tam, kam viņš vēlas, turklāt ievērojot likumu. Un arī mantot būs iespējams likumā noteiktajā kārtībā. Taču kooperatīvā sabiedrība ir nepieciešama tādēļ, ka tā tomēr ir kompleksa būve, kuras uzturēšanai ir nepieciešams, lai īpašnieki apvienotos. Tā ir tāda prasība. Es paskatījos, tāda prakse ir. Arī dažās citās valstīs ir.

J.Kinna: Paldies.

Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs, lūdzu!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, šis likumprojekts vairākkārt ļoti detalizēti tika izskatīts Likumdošanas jautājumu komisijā. Man jums jāsaka, ka nepieciešamā saistība starp likumiem, kas reglamentē zemes reformu pilsētā un laukos, te ir iestrādāta. Varbūt šeit var vienīgi redakcionāli šo un to pilnveidot. Jebkurā gadījumā mēs esam vienojušies, ka Civillikums regulēs attiecības, kuras vēl veidojas, nevis saskaņā ar Civillikumu mēs regulēsim visas attiecības, kas bijušas aizgājušajos 50 vai 60 gados. Tā ka šī saikne ir.

Taču ir kāds cits moments, kurā mēs ar Punovska kungu it kā panācām sākotnēju vienošanos, bet es tagad skatos, atgriežoties pie 7.panta, ka tajā sniegtais dokumentu uzskaitījums atkal tā vai citādi vērsīsies tieši pret tiem cilvēkiem, kuri šīs tiesības gribēs izmantot. Un lielā mērā arī pret pilsoņiem. Paskatieties, kaut vai tādu prasību (tas ir “e” apakšpunktiņš): “dokumentu, kas apliecina valdījuma vai lietojuma tiesības uz privatizējamo objektu”. Kas jums izsniegs šādu dokumentu, ja pirms tam mēs jau esam paredzējuši, ka viņam no šā kooperatīva ir jāsaņem divi dokumenti? Es aicinātu nelikt šo jautājumu šodien uz balsošanu, varbūt par šiem apakšpunktiem vairs nestrīdēties un tomēr sagatavot uz trešo lasījumu šo uzskaitījumu tādu, lai mēs neierobežotu cilvēku tiesības. Jo, lai kā tas arī būtu, mēs radām kārtību, kas atkal liek staigāt, – šo bēdīgi slaveno 22. un citas “ž” formas. Un šie cilvēki klīst kā Dieva nepieņemti pa mūsu birokrātijas kancelejām. Vajag prasīt tikai to, kas nepieciešams pēc būtības. Paldies.

Priekšsēdētājs: Jautā Safonova kungs. Pēc tam – pārtraukums.

A.Safonovs: */Es par šo likumu un tam pievienoto lēmumu vairākas reizes līdz mūsu neparastajām brīvdienām jau esmu runājis. Tagad gribu – es tūlīt sakārtošu mikrofonu – savus iebildumus izteikt vēlreiz. Likums ir ļoti negatavs un ļoti nelabs vismaz dažu apsvērumu dēļ. Tiesa, pašlaik mēs neizskatām lēmumu. Lēmumā teikts, ka tas stājas spēkā 1.jūlijā/.(Priekšsēdētājs pārtrauc deputātu Safonovu.)

Priekšsēdētājs: Safonova kungs, par lēmumu nerunājiet!

A.Safonovs: */Tad es runāšu tikai par likumu./

Priekšsēdētājs: Turklāt šīs jau nav debates. Jums ir tikai jautājums...

A.Safonovs: */Tos pašus jautājumus, kurus uzdevu Punovska kungam ne vienu reizi vien, tajā skaitā arī pa radio un avīzē, un es viņam jautāju konkrēti: kā dzīvot.../

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā, godātie kolēģi, es pasludinu pārtraukumu. Un Safonova kungs varēs uzdot savus jautājumus pēc pārtraukuma. Paldies.

 

(Pārtraukums)