Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par ieguldījumu fondiem (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.11.1999., Nr. 362/363 (1822/1823) https://vestnesis.lv/ta/id/15228

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Cauri mūžiem tautā zied piemiņas teiksmainā puķe

Vēl šajā numurā

03.11.1999., Nr. 362/363 (1822/1823)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par ieguldījumu fondiem

Raimonds Vesers, ieguldījumu sabiedrības "Hansa fondi" valdes priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums no 1.lpp.

— Mēs vai katrā teikumā minam terminu "ieguldījumu fonds", bet kas tas patiesībā ir ?

— Ir klienti, kuri vēlas savus līdzekļus ieguldīt vērtspapīros, bet viņiem pašiem nav laika šajā procesā iesaistīties un katru dienu tam sekot līdzi, varbūt arī zināšanu, kā to vislabāk izdarīt.

Vispirms par fonda struktūru. Pats ieguldījumu fonds (IF) nav juridiska persona, tas ir līdzekļu kopums, kas veidojas no klientu iemaksām. Ar šo līdzekļu kopumu rīkojas ieguldījumu sabiedrība (IS), kas ir juridiska persona. Taču IF līdzekļu turētājs pēc Latvijas likumdošanas ir kāda cita, ar IS nesaistīta banka, ko dēvē par fonda turētājbanku (TB). Caur TB arī notiek visi finansu darījumi starp klientiem, IS un IF. Konkrētajā gadījumā, runājot par IF "Naudas tirgus fonds", IS ir "Hansa fondi" un TB ir "MeritaNordbanken Finance Latvia".

Katram ieguldījumu fondam ir izveidots un iespiests fonda prospekts, kurā aprakstīti IF darbības principi — cik maksā pakalpojumi, kur var iegādāties ieguldījuma apliecības, kur fonds veiks ieguldījumus utt.

Klienti iemaksā savus līdzekļus IF, un IS, kas pārvalda un darbojas ar IF līdzekļiem, veic ieguldījumus un izveido IF finansu portfeli. Atkarībā no tā, cik veiksmīgi IF līdzekļi ieguldīti vērtspapīros, ieguldījumu portfeļa vērtība kļūst vai nu lielāka, vai arī mazāka. Līdz ar to arī katra konkrētā klienta daļa kļūst vai nu lielāka, vai mazāka. Šis ieguldījumu veids nav kā termiņieguldījums bankā, kur noteiktā laikā tiks saņemta noteikta summa. Drīzāk ir līdzība ar ieguldījumu akcijās, kad klients pats var lemt, kurā brīdī savas akcijas pārdot — pēc dienas vai gada. Un tad klients atkarībā no akciju vērtības konkrētajā to pārdošanas momentā ir guvis konkrētu peļņu. Tāpat ir arī ar klienta ieguldījuma pārdošanu — ja klients izstājas no IF un pārdod savu daļu, viņš saņem starpību starp ieguldījumu apliecības iegādes un pārdošanas cenu.

Ieguldījumu fondi dalās divos veidos — slēgtajos un atvērtajos. Veicot ieguldījumus fondā, klients saņem ieguldījumu apliecības, kurās norādīts, kāda summa fondā ir ieguldīta. Reāli šī ieguldījumu apliecība ir ieraksts klienta vērtspapīru kontā bankā. Atvērtajiem fondiem, pie kuriem pieder arī mūsu fonds — "Naudas tirgus fonds", var būt neierobežots ieguldījumu apliecību emisijas apjoms, kas atkarīgs no klientu intereses un daudzuma. Slēgtajiem IF ir noteikts daudzums ieguldījumu apliecību un tātad arī noteikts klientu skaits. Slēgtā IF klienti var pārdot savas ieguldījumu apliecības vai nu biržā, vai citiem klientiem. Slēgtajā IF jaunas apliecību emisijas par konkrētu summu var notikt ar klientu piekrišanu. Savukārt atvērtajam IF ir pienākums atpirkt ieguldījumu apliecības un izmaksāt klientam konkrētajā brīdī pienākošos naudu. Pasaulē slēgtie fondi ir mazāk populāri nekā atvērtie IF.

— Tas nozīmē, ka klientam ir jāuzticas IF ieguldījumu sabiedrībai?! Viņš savus līdzekļus pilnībā uzticējis IS lēmumiem un rīcībai, bez tiesībām ietekmēt notikumu gaitu un lemt pats par saviem līdzekļiem...

— Tas varbūt skan dramatiskāk, nekā reāli šīs lietas notiek. Kā jau teicu, katram fondam ir savs prospekts, kurā aprakstīta fonda darbība. Piemēram, "Naudas tirgus fonda" prospektā skaidri ir norādīts, ka mūsu IF līdzekļi tiks ieguldīti tikai vērtspapīros ar fiksētu ienākumu — parādzīmēs, kuras emitē Baltijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstis, nevis akcijās. Tātad — mēs neieguldīsim Krievijā un NVS valstīs. Klients izvēlas, kādam riskam viņš gatavs, ieguldot līdzekļus vienā vai citā IF, un ir atbildīgs par savu lēmumu. Taču — IF nedrīkst garantēt, ka noteikti tiks gūta konkrēta peļņa, jo šāds aizliegums paredzēts arī likumā "Par ieguldījumu sabiedrībām".

— Kas nosaka IS sastāvu, personālijas?

— Pēc likuma katram fondam ir pārvaldnieks — fiziska persona, ko izvēlas pati IS.

— Tātad IF klienti IS sastāvu ietekmēt nevar?

— Nē, jo klienti fondā iesaistās tikai tad, kad ir izveidota visa pārējā struktūra. Tātad klients zina, kas konkrētajā IS darbosies un kura būs fonda TB.

— Arī tajā gadījumā, ja IS sastāvā ir izmaiņas, klienti nekā neietekmē?

— Arī tad. Klients ar IF strādā, pamatojoties uz prospektu. Ja klientu kaut kas konkrētajā IF neapmierina, viņš savu protestu var izrādīt, izstājoties no fonda un savu daļu pārdodot.

— Kādēļ "Naudas tirgus fonds", kura IS ir "Hansa fondi" un kas reāli arī atrodas "Hansabank" telpās, turētājbanka ir "MeritaNordbanken Finance Latvia", nevis "Hansabank"?

— Ieguldījumu fondam pēc Latvijā pastāvošās likumdošanas drīkst būt naudas un vērtspapīru konti tikai vienā bankā, turklāt turētājbanka un IS nedrīkst būt saistītie uzņēmumi. Tātad visi norēķini starp "Naudas tirgus fondu" un klientiem notiek caur "MeritaNordbanken Finance Latvia". Tas diemžēl mums ir sāpīgs jautājums, bet ar šādu kārtību jāsamierinās. Protams, šāda norma likumdošanā IF darbību sarežģī gluži fiziski, turklāt liela daļa biznesa sakarā ar kontu turēšanu aizplūst prom no "Hansabank". Un nav izslēgts, ka līdzi aiziet arī kāda daļa informācijas, kas šādas sīvas konkurences apstākļos ir ļoti nevēlams process. Pašreizējās likumdošanas normas ne vienmēr ir adekvātas riska samazināšanai ieguldītājiem. Bet mēs "MeritaNordbanken Finance Latvia" izvēlējāmies tādēļ, ka šī banka pašlaik ir "atvērta" un cenšas iegūt mūsu finansu tirgū savu daļu.

— Pašlaik "Naudas tirgus fonds" ir ticis pie savas emisijas apliecības. Kāda būs tālākā darbība?

— Mums ir jāiegrāmato sava emisija Latvijas Centrālajā depozitārijā. Un tad, kad šī lieta būs nokārtota, mēs varēsim izdot prospektu un sākt klientu piesaistīšanu.

— Vai jau ir kādas fiziskas un juridiskas personas, kas izteikušas vēlēšanos kļūt par IF klientiem?

— Jā, iestrādes mums ir, jo jau apmēram divus gadus mēs vēlējāmies veidot IF. Tiesa, šī lieta Latvijā ir pilnīgi jauna, un būs jāveic potenciālo klientu izglītošanas pasākumi. Protams, sākotnēji nenāks cilvēki vienkārši "no malas", bet tikai tie, kuri zinās, ko nozīmē IF un ko tas viņam kā klientam var dot. Piemēram, Igaunijā "Hansabank" grupas ietvaros ieguldījumu fondi darbojas jau apmēram četrus gadus, un tajos pašlaik ir klienti arī no Latvijas. Taču, iespējams, ka pat daži esošie IF klienti ne vienmēr pilnībā ir izpratuši, kā darbojas IF un kādu riska daļu viņi uzņemas paši.

— Vai IF var darboties biržā?

— Ja vēlamies iegādāties vērtspapīrus biržā, tad mums jāizmanto brokeru pakalpojumi. Ja mēs vēlamies iegādāties parādzīmes ārpusbiržas tirgū, mēs saistāmies ar brokeri vai konkrēto vērtspapīru pārdevēju un veicam darījumu.

— Vai klientam ir kaut kādi iemaksu ierobežojumi?

— Maksimālie nav. "Naudas tirgus fondam" ir minimālie ierobežojumi — 10 latu par vienu ieguldījumu apliecību, un vismazākais daudzums ir 100 apliecības vienam klientam. Tātad — 1000 latu, kas nav liela summa. Mūsu uztverē klientam izdevīgi būtu ieguldīt, sākot no 10 000 latiem mūsu fonda gadījumā, lai iespējamās blakusizmaksas (konta uzturēšana, pārskaitījumu veikšana) nebūtu pārāk augstas. Taču katram IF var noteikt savus ierobežojumus.

— Kas ir IF uzraudzības institūcija?

— Vērtspapīru tirgus komisija.

— Vai IF ir arī Lietuvā?

— Nav, jo Lietuvas likumdošanā nav likuma par ieguldījumu sabiedrībām, un IF ir uzskatāma par juridisku personu, kas maksā nodokļus no līdzekļu pieauguma, un arī klients maksā nodokļus no saviem ienākumiem. Tātad šī peļņa tiek dubulti aplikta ar nodokli, kas, protams, neveicina IF veidošanos. Latvijā IF nav juridiska persona, tā ir lietu kopība. Nodokli no ienākumiem maksā klients, ja viņš realizē savu IF daļu atkarībā no statusa. Juridiska persona ir IS, kas maksā nodokļus noteiktajā kārtībā.

— Cik ieguldījumu fondu pašlaik ir Baltijas valstīs?

— Igaunijā ir apmēram desmit, Latvijā drīzumā darbu varētu sākt četri.

— Kādas, jūsuprāt, ir priekšrocības, lai cilvēki izvēlētos savus līdzekļus ieguldīt tieši IF, nevis citos ieguldījumu veidos?

— Es minētu četrus iemeslus. Pirmais — drošība. IS darbību, kā jau iepriekš runājām, kontrolē speciāls likums "Par ieguldījumu sabiedrībām", kurā iestrādāta virkne ieguldītāju intereses aizsargājošu normu. IF manta tiek turēta šķirti no IS un TB mantas. Fonda ieguldījumu apliecības ir publiskas apgrozības vērtspapīri, kuru emisija iegrāmatota Latvijas Centrālajā depozitārijā.

Otrais — ieguldījumu diversifikācija. Fonda ieguldījumi ir sadalīti dažādos ieguldījumu objektos, un tas samazina risku.

Trešais — vienkāršums un izdevīgums. Veicot ieguldījumu IF, ieguldītājs kļūst par līdzīpašnieku diversificētam vērtspapīru portfelim, kas sastāv no dažādiem vērtspapīriem. Ieguldot fondā, nepieciešams noslēgt tikai vienu darījumu. Ja ieguldītājam pašam būtu jāizveido un jāpārvalda līdzīgs vērtspapīru portfelis, tad izmaksas būtu lielākas.

Ceturtais — likviditāte. Ja ieguldītājs pieprasa, IS pienākums ir atpirkt klienta ieguldījumu apliecību, un tas klientam nav mazsvarīgi.

Rūta Bierande,

"LV" ekonomikas redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!