Frakciju viedokļi

Pēc 2007.gada 25. janvāra sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

V.Buhvalovs
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodien Saeimā tika izskatīti daudzi likumprojekti, bet es uzmanību pievērsīšu mūsu frakcijas priekšlikumam grozījumiem likumā “Par dzīvojamo telpu īri”.

Šī priekšlikuma būtība ir vienkārša – noteikt kārtību, kādā pašvaldība informējama par tiesas procesu par īres līguma grozījumiem attiecībā uz īres maksas noteikšanu, kur viena no pusēm ir īrnieks, kurš īrē dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā un kurš šīs telpas lietojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem. Līdz ar to pašvaldībai būs pienākums piedalīties procesā trešās personas statusā. Saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu īres maksa denacionalizētajos namos no 2007.gada 1.janvāra ar normatīvajiem aktiem netiek ierobežota. Starp citu, savā spriedumā Satversmes tiesa speciāli minēja valdības atklāto bezdarbību un Saeimas nevēlēšanos šo problēmu risināt. Šodien mums bija iespēja kaut vai daļēji sevi reabilitēt to desmitu tūkstošu acīs, kuri tika politiski represēti pēc pasaulē nekur neredzētas pazīmes – pēc pagājušā gadsimta 90.gadu sākumā formāli ieņemamā mājokļa piederības.

Vēlos atzīmēt, ka PCTVL frakcijas priekšlikuma atbalstīšana nepalielinātu pašvaldību izdevumus, jo papildu izdevumi pašvaldībām juridiskās palīdzības nodrošināšanai īrniekiem tiktu kompensēti no budžeta līdzekļu ekonomijas, kas būtu iespējama pēc tam, kad iepriekš nepamatoti paaugstinātas īres maksas pazemināšanas rezultātā pašvaldībām īrniekiem vairs nebūtu jāsniedz materiālā palīdzība. Diemžēl valdošā koalīcija mūsu priekšlikumu noraidīja.

M.Kučinskis
(Tautas partijas frakcija):

No šīsdienas sēdē izskatītajiem un pieņemtajiem likumprojektiem lielāku uzmanību pievērsīšu galvenajam – likumprojektam “Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu”. Debates par šo jautājumu un premjera sagatavoto un iesniegto likumprojektu ir paredzamas pēc nedēļas – 1.februārī, piedaloties arī Valsts prezidentei. Mēs ļoti ceram uz kvalitatīvām un argumentētām debatēm. Gribu vērst uzmanību, ka šodien pret šī likumprojekta nodošanu komisijai un arī pret debatēm no visiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem bija tikai apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un frakcija “Jaunais laiks”. Tātad mēs ceram uz auglīgām debatēm un vēlamies, lai tajās iesaistītos arī sabiedrība. Mēs vēlamies, lai šis Latvijai un, es domāju, arī visai Eiropas Savienībai svarīgais jautājums tiktu atrisināts jau tuvāko mēnešu laikā.

Otrs jautājums, kam gribu pievērst uzmanību, ir viens no Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem, kas pieņemti pirmajā lasījumā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””. Jā, daudzas pašvaldības patiešām ir rakstījušas satrauktas vēstules (arī Tautas partija tādas ir saņēmusi) ar daudziem jautājumiem un pēc mūsu sniegtajām atbildēm, protams, saprot, kas notiks tālāk.

Debatēs Saeimas sēdē izskanēja jautājumi par to, ka pašvaldībām tiek noņemtas zemes un ka pašvaldības būs cietēju lomā. Gribu vērst uzmanību, ka jau nākamajā nedēļā sāksies debates un jautājumi tiks izskatīti trijās komisijās. Tie būs gan šie noteikumi, gan arī sekojošie Ministru kabineta noteikumi, ko Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija deputātiem iesniegs projektu veidā pirms debatēm, kas paredz, ka jebkuras zemes, kuras būs nepieciešamas pašvaldības funkciju veikšanai, tās attīstībai un pat uzņēmējdarbības atbalstam, pēc motivēta pieprasījuma nonāks pašvaldību rīcībā. Arguments, ka zemi paņems valsts un ka tā vairs nebūs pašvaldības zeme, šajā gadījumā neiztur nekādu kritiku. Likumdošanā līdz ar to nebūs pārtraukuma, kas saistīts ar privatizācijas pabeigšanu, un visi no 1.septembra pašvaldību un zemes īpašnieku savstarpēji noslēgtie nomas līgumi, protams, saglabās savu spēku.

D.Turlais
(Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija):

Šodien Saeima izskatīja virkni svarīgu un jau iepriekš masu medijos apspriestu likumprojektu, kas saistīti ar valsts drošības iestāžu darbību, Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem un sabiedrībai ļoti jutīgo Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Debates par šo robežlīgumu būs pēc nedēļas, kad arī detalizētāk par to runāsim. Bet šodien Saeima ar pārliecinošu divu trešdaļu deputātu vairākumu šo likumprojektu nodeva izskatīšanai Ārlietu komisijā.

Es pievērsīšu uzmanību likumprojektiem, kas saistīti ar valsts drošības iestāžu darbību. Šos noteikumus Ministru kabinets ir izdevis Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā, un tie ir izraisījuši īpašu atsevišķu masu mediju pārstāvju uzmanību. Gandrīz jau nonācām līdz tādām runām, ka šie noteikumi apdraud valsts drošību; šī situācija pat tika salīdzināta ar Ulmaņa valsts apvērsumu, par ko runāja daži eksperti (pēdiņās). Ikvienam ir skaidrs, ka demokrātiskas valsts pamatu veido demokrātiskā ceļā ievēlēta valsts vara. Valsts vara ir likumdevējs, izpildvara – valdība un tiesu vara. Nav nevienas citas varas, kurai valstī demokrātiskā ceļā būtu dota vara lemt par valsts likteni. Tāpēc, ja mūsu valstī valdība ir atbildīga par valsts drošību, tad nav nekāda pamata uzskatīt, ka tai būtu apšaubāmas tiesības vadīt valsts drošības iestāžu darbu, jo tieši šīs iestādes ir valdības instruments valsts drošības veidošanā un nostiprināšanā. Līdz ar to šis solis, ko veica Kalvīša valdība un ko šodien atbalstīja arī Saeimas vairākums, ir pavisam loģisks un pareizs. Tas ir nevis apdraudējums valstij, bet tieši otrādi – garantija mūsu demokrātiskajai valsts iekārtai un demokrātiskajām metodēm, ar kādām valsts drošības iestādes vai jebkuras citas represīvās institūcijas var darboties mūsu valstī. Tā ir garantija sabiedrības drošībai. Un es varu tikai apbrīnot tos, kuri mēģina apgalvot pretējo.

Es ar gandarījumu varu atzīmēt, ka pēdējā laikā ir sperta vēl virkne būtisku un svarīgu soļu gan valsts drošības iestāžu darba nostiprināšanā un rezultātu uzlabošanā, gan arī citu valsts institūciju, piemēram, Valsts policijas darba uzlabošanā, konkrēti darbinieku atalgojuma palielināšanā, kas vērsti uz šo valsts iestāžu darba efektivitātes paaugstināšanu. Tas viss tiek darīts tāpēc, lai katrs no mums un iedzīvotāji kopumā izjustu, ka šīs iestādes strādā nevis pret mums, bet mūsu labā. Tas ir mūsu galvenais mērķis.

Vēlu visiem sirdsmieru, veselību un veiksmi.

V.Agešins
(politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Pirmkārt, gribu pievērst uzmanību grozījumiem likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”. Tas, protams, ir aktuāls, ļoti strīdīgs, sāpīgs un kutelīgs jautājums. Un tieši tāpēc mēs turpināsim konsultēties ar pašvaldībām, lai precizētu Latvijas iedzīvotāju viedokli par šo tēmu.

Otrkārt, gribu pievērst uzmanību tam, ka frakcijas “Saskaņas Centrs” deputāti sagatavoja grozījumus likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”. Mūsu likumprojektu Saeima skatīs pēc nedēļas. Statistikas dati liecina, ka Latvija ir Eiropas Savienības valstu līdere inflācijā un ir viena no nabadzīgākajām dalībvalstīm. Īpaši smags ekonomiskais stāvoklis ir invalīdiem jeb cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Mūsu likumprojekts paredz pirmās un otrās grupas invalīdiem invaliditātes pensiju neaplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā arī tiesības uz bezmaksas zāļu iegādi. Tas salīdzinoši nelielai cilvēku grupai – ap 16 tūkstošiem, kas zaudējuši veselību, – arvien augošās inflācijas un cenu pieauguma zālēm apstākļos atvieglos dzīves apstākļus.

Un, treškārt, daži vārdi par Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Politisko organizāciju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija atbalsta priekšlikumu ar speciālu likumu pilnvarot Ministru kabinetu parakstīt 1997.gadā parafēto līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu bez jebkādām papildu deklarācijām un atrunām. Tomēr minētais pilnvarojuma likumprojekts, mūsuprāt, ir nepilnīgs un nekonkrēts. Likumprojektā ir jāuzdod Ministru kabinetam atsaukt iepriekš pieņemto skaidrojošo deklarāciju, kas var būt būtisks šķērslis līguma parakstīšanai no Krievijas puses. Likumprojektā izdarītā atsauce uz starptautiski atzīto Latvijas Republikas valstisko nepārtrauktību arī ir pārāk nekonkrēta un var radīt jautājumus par šīs frāzes konkrēto saturu un starptautiskajiem aktiem, kas to veido. Mūsuprāt, no šādas nekonkrētības būtu jāizvairās. Ja likumprojektā izdarīta atsauce uz 1991.gada 21.augusta Latvijas Republikas konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kas principā ir pārejas perioda konsulārais akts, tad kāpēc nav izdarīta atsauce uz valsts pamatlikumu – Latvijas Republikas Satversmi, kas nosaka gan valsts teritoriju un robežas, gan starpvalstu līgumu un arī robežlīgumu slēgšanas kārtību. 1991.gada 21.augusta konstitucionālais likums šos jautājumus, kā zināms, nereglamentē. Politisko organizāciju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija uzskata, ka Saeimai, pieņemot šo pilnvarojuma likumu, ir jānovērš minētās nepilnības un neprecizitātes. Un mēs gatavojamies radoši papildināt šo iepriekšminēto likumprojektu.

S.Āboltiņa
(frakcija “Jaunais laiks”):

Mēs uzskatām, ka šonedēļ svarīgākais bija tas, ka valdība un valdošā koalīcija turpināja demonstrēt, ka tā ignorē gan sabiedrības intereses, gan Satversmi, gan aizmirst arī to, ka Latvija ir parlamentāra valsts.

Diezgan dīvains ir premjera un partijas, kuri publiskajā telpā mēdz lepoties ar savu profesionalitāti, darba stils, parlamentam piedāvājot sešpadsmit likumprojektus, kas ir Satversmes 81.panta, kurš nosaka, ka neatliekamas vajadzības gadījumā valdība var pieņemt Ministru kabineta noteikumus ar likuma spēku, noteiktajā kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi. Tāda tik liela neatliekama vajadzība, kāda valdībai ir bijusi šoreiz, nav bijusi ne tad, kad valdība “dega zilās liesmās”, ne tad, kad no kāda premjera, kura darbība netika atzīta, tika saņemti it kā nepadarīti darbi. Tā ir tā pati Kalvīša valdība, kas tādā veidā savus nepadarītos darbus paslepus atkal mēģina uzgrūst parlamentam.

Protams, ka vislielākās mūsu pretenzijas izraisīja divas šo likumprojektu paketes, kas saistītas ar valsts drošības iestādēm un zemes reformu un zemes privatizācijas pabeigšanu. Šajās divās likumprojektu paketēs klaji tika demonstrēts tas, ka viedokļi netiek saskaņoti ne tikai ar nevalstiskajām organizācijām; vērā netiek ņemts sabiedrības viedoklis; tiek ignorēts Valsts prezidentes un pašvaldību viedoklis, kā arī tie dokumenti, kuri tiek iesniegti Ministru kabinetā, pēc tam, nonākot līdz parlamentam, jau ir mainītās redakcijās. Tā, manuprāt, ir ļoti bīstama tendence, kas virzās varas uzurpēšanas virzienā, atkāpjoties no Satversmē noteiktā triju varu dalīšanas principa – par izpildvaras, likumdevēja varas un tiesu varas funkcijām, kas ir pilnīgi pretēji tam, ko teica mans kolēģis Dainis Turlais. Tātad, lai arī ne tikai ar parlamentārām metodēm, mēģinot šodien no tribīnes norādīt, ka šī prakse ir nepamatota un zināmā mērā pat pretrunā ar Satversmes garu, mēs šodien Satversmes tiesā iesniedzām prasību, ko parakstīja arī kreisā opozīcija, kurā mēs apšaubām to, ka attiecībā uz valsts drošības iestāžu likumprojektu paketi ir piemērots Satversmes 81.pants, jo uzskatām, ka ignorēts ir Satversmes 1.pants, un pārkāpts varas dalīšanas princips, jo izpildvara faktiski ir uzurpējusi likumdevēja varu. Par to liecina ne tikai šie trīs likumprojekti, bet gan, kā jau es teicu, visi iesniegtie sešpadsmit likumprojekti.

Par to, ka šī valdība ignorē mūsu pamatlikumu – Satversmi, liecina arī Ārlietu komisijai nodotais likumprojekts saistībā ar Latvijas un Krievijas robežlīguma parakstīšanu. Ikvienam, arī Kalvītim iepriekšējā valdībā, bija pilnīgi skaidrs, ka ne Saeima, ne valdība nevar lemt par to, kas ir noteikts Satversmē, par ko var lemt tikai tautas nobalsošanā un kam ir vajadzīga tautas piekrišana vai noraidīšana. Par to, ka koalīcija, izmantojot dažādus savā rīcībā esošus instrumentus, ignorē parlamentu, liecina arī tas, ka divi Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti, kuri parasti izcēlušies ar savām krasi nacionālajām idejām, bija tik gļēvi, ka šodien, atrodoties zālē, nebalsoja par šo likumprojektu un no balsošanas iekārtas pat bija izņēmuši savas deputāta kartes. Man, protams, ir kauns par maniem kolēģiem Visvaldi Lāci un Leopoldu Ozoliņu, par to, ka viņi ir aizmirsuši, ka Latvija ir parlamentāra republika un ka vara šajā valstī pieder parlamentam.

Es ceru, ka mēs tiksim uz priekšu un atcerēsimies, ka dzīvojam tiesiskā parlamentārā valstī.

G.Blumbergs
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Runāt pēc kolēģa, no vienas puses, ir vieglāk, jo ir dzirdēts viņa viedoklis, bet, no otras puses, tas ir grūtāk.

Šodien parlamenta sēdē tika izskatīti daudzi būtiski jautājumi. Kā viens no svarīgākajiem bija Latvijas un Krievijas robežlīgums. Protams, mūsu frakcijā šis likumprojekts izraisīja plašas debates, un mēs nolēmām, ka tas jāskata, tajā ir jāiet uz priekšu un jāpieņem lēmums par tā atlikšanu. Es gribu labot Āboltiņas kundzes teikto, jo Visvaldis Lācis, ja skatāmies protokolā, nobalsoja pret likumprojekta nodošanu komisijām, tātad viņš piedalījās balsojumā.

Vēl ļoti svarīgs jautājums, par ko jau runāja mani kolēģi, ir par valsts un pašvaldību zemju īpašumtiesībām, to nostiprināšanu zemesgrāmatās, kas ir izraisījis lielas diskusijas. Arī mūsu frakcijā, kā zināms, daudzi ir no laukiem un mazajām pašvaldībām – vadītāji vai vadītāju vietnieki. Mēs par šiem jautājumiem esam diskutējuši un nonākuši pie tā, ka šī joma ir jāsakārto, veicot juridiskas izmaiņas, bet tikai uzmanīgi. Mēs frakcijā aktīvi strādāsim un arī iesniegsim savus priekšlikumus.

Mūsu frakcija šodien atbalstīja “tēvzemiešu” priekšlikumu par latviešu valodas lietošanu pašvaldībās, kas Saeimas vairākuma atbalstu tomēr neguva.

Kā jau iepriekš minēja frakcijas “Jaunais laiks” pārstāve, Ministru kabinets Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā virza vairākus jautājumus. Es domāju, ka šodien ir pieņemti arī ļoti svarīgi jautājumi, piemēram, konceptuāli akceptēti grozījumi Publisko iepirkumu likumā. Šos grozījumus mēs skatījām arī Tautsaimniecības komisijas sēdē. Tie skar ļoti daudzus lauksaimniekus, jo valsts atbalsts, ko lauksaimniekiem parasti izmaksā kompensācijas veidā, ir jādefinē, kas ir šī kompensācija, lai uz šo atbalsta izmaksu nebūtu jāpielieto iepirkuma procedūra. Es ceru, ka kolēģi Saeimā atbalstīs šo likumprojektu nākamceturtdien, 1.februārī, kad tas tiks skatīts galīgajā lasījumā, lai Zemkopības ministrija jau varētu veikt šo kompensāciju izmaksu lauksaimniekiem.

Frakcijas “Jaunais laiks” pārstāvis, uzstājoties debatēs, aicināja neatbalstīt grozījumus Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā. Nu tas ir pilnīgi skaidrs. Latvijā parasti ir tā: ja noteikts kāds termiņš, tad mēs visi kļūstam ļoti aktīvi, tuvojoties šī termiņa beigām. Un tāpat ir arī ar ļoti daudzu cilvēku – gan juridisku, gan fizisku personu – izteiktajām vēlmēm privatizēt valsts vai pašvaldības īpašumus pagājušā gada jūlijā un augustā, jo termiņš bija līdz 31.augustam. Šo grozījumu būtība – gan valstij, gan pašvaldībām līdz pagājušā gada jūlijam un augustam saņemtie priekšlikumi jāļauj izskatīt, atļaujot privatizēt vai ne, divpadsmit mēnešu laikā no iesniegšanas brīža, tas ir, līdz šī gada jūlijam, augustam. Es domāju, ka tas ir ļoti svarīgs jautājums.

Un vēl es gribu visus apsveikt ar to, ka mūsu valsts ir ieguvusi jaunu veselības ministru. Mēs frakcijā šo kandidatūru izskatījām un atbalstījām. Šis cilvēks, var teikt, ir spēka gados un iniciatīvas pilns, un arī viņa iepriekšējā darbība dažādās jomās ir parādījusi, ka viņš ir ļoti spējīgs vadītājs. Mēs esam pārliecināti, ka Veselības ministrija, kas ir uzņēmusi savu tempu šajā jomā, kuru nepieciešams sakārtot, un jaunais ministrs to spēs uzturēt un pat uzlabot.

Dz.Rasnačs
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Šodien Saeimas sēdē bija daudz notikumu. Mani kolēģi par to lielāko daļu jau pastāstīja, tāpēc es varbūt akcentēšu tieši to, kas vairāk skar apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

Būtisks ir fakts, ka šodien mūsu apvienības divas iniciatīvas neguva atbalstu. Pirmā iniciatīva bija par 1920.gada 11.augusta Latvijas un Krievijas robežlīguma spēkā esamību. Šāds likumprojekts netika atbalstīts. Un otra iniciatīva bija saistīta ar obligātu prasību pašvaldību deputātu kandidātiem prast valsts valodu vismaz tādā līmenī, lai veiktu savus pienākumus. Arī šis priekšlikums atbalstu neguva – te mēs savācām tikai 38 balsis. Taču es domāju, ka šajā jautājumā nākotnē mēs varētu arī iegūt nepieciešamo balsu skaitu. Tāpēc nākotnē mēs skatāmies optimistiski.

Bez šīm divām iniciatīvām jāmin arī tas, ka veselības ministra amatā mēs apstiprinājām Vinetu Veldri. Novēlam viņam veiksmīgu darbu valsts labā.

Nākamais, kas noteikti jāmin, ir tas, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK neatbalstīja valdības, pareizāk sakot, Ārlietu ministrijas, sagatavoto likumprojektu, ar kuru Saeima pilnvaro valdību slēgt Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Mēs to neesam atbalstījuši visu šo gadu laikā, kas ir dokumentēts 1996.gada 17.decembra sēdē (tajā laikā “Tēvzemei un Brīvībai” deputāti bija atsevišķi no LNNK), kad visi pieci “Tēvzemei un Brīvībai” ministri – Māris Grīnblats, Guntars Krasts, Vladimirs Makarovs, Dzintars Rasnačs un Juris Viņķelis – balsoja pret šāda mandāta došanu ārlietu ministra pārstāvim Aivaram Voveram. Un vēl būtisks fakts ir izplatītais mīts par to, ka tas ir Guntara Krasta valdības parafētais robežlīgums. Tad gan jāsaka, ka parafēšana ir tas pats, kas saskaņošana, un parafēšana juridiski tiek fiksēta tajā dienā, kad mandātu ieguvusī persona paraksta robežlīgumu. Un ļoti interesanti, ka Aivars Vovers šo robežlīguma projektu parafēja tajā dienā, kad Saeimā tika apstiprināta Guntara Krasta valdība.

Ko mēs no tā visa varam secināt? To, ka tas tika darīts ļoti lielā steigā, jo Guntara Krasta valdība uz pirmo sēdi sanāca tikai piecas dienas vēlāk – 1997.gada 12.augustā. Tāpēc es vēlreiz atgādinu, ka izskanējušie pārmetumi un mīti par to, ka Guntara Krasta valdība šo projektu būtu gatavojusi, ir absolūti nevietā. Šo projektu gatavoja tolaik vēl bezpartejiskā Andra Šķēles valdība un pirms tam vēl iepriekšējās valdības, bet pats galvenais iniciators visa šī projekta virzīšanā un šādas formulas pieņemšanā, protams, bija ilggadējais ārlietu ministrs Valdis Birkavs no tā paša “Latvijas ceļa”, no kura šodien Andris Bērziņš mums stāstīja par līguma projekta pieņemšanas vēsturi. Tāpēc es aicinu kolēģus valdībā šiem vēstures faktiem pievērsties objektīvi un paškritiski. Ārlietu komisijas priekšsēdētāja runā šodien jau bija jaušama paškritika.

Novēlu visiem veiksmi un panākumus. Nākotnē skatīsimies optimistiski.

Saeimas preses dienests