Par Eiropas augļu un dārzeņu tirgus politiku

24.janvārī Eiropas Komisija ierosināja tālejošas reformas kopējā tirgus organizācijā attiecībā uz augļiem un dārzeņiem, lai šo nozari sakārtotu atbilstoši jau reformētajai kopējai lauksaimniecības politikai (KLP). Priekšlikumu mērķis ir uzlabot augļu un dārzeņu nozares konkurētspēju un tirgus organizāciju, samazināt ieņēmumu svārstības, kas rodas pēc krīzes situācijām, palielināt augļu un dārzeņu patēriņu, uzlabot vides aizsardzību un, kur vien iespējams, vienkāršot noteikumus, un samazināt administratīvo slogu. Ierosinātās reformas sniegtu stimulu lielākam skaitam ražotāju pievienoties ražotāju organizācijām (RO), tās nodrošinātu RO plašāku instrumentu klāstu rīcībai krīzes situācijās, iekļautu augļu un dārzeņu nozari vienreizējo maksājumu shēmā; tāpat tiktu noteikti obligātie izdevumi par vides pasākumiem un lielāks ES finansējums bioloģiskās lauksaimniecības produktiem. Ar reformām arī tiktu radīti veicinoši pasākumi un atceltas eksporta subsīdijas augļiem un dārzeņiem. Komisija cer, ka Padome un Parlaments reformu apstiprinās vēl 2007.gada pirmajā pusgadā, tā neietekmēs budžetu un stāsies spēkā 2008.gadā.

Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere-Bēla teica: “Augļu un dārzeņu nozare ir jāpadara atbilstīga citām reformām, kuru mērķis bijis uzlabot Eiropas lauksaimniecības konkurētspēju un orientāciju uz tirgu. Pašreizējā sistēmā ir tādas atbalsta shēmas, kas neietilpst KLP 2007.gadam, tāpēc mums tās jāaizstāj ar atdalītiem tiešā atbalsta maksājumiem. Šā uzdevuma veiksmes atslēga būtu pienācīgi stimulēt ražotājus uzlabot kopīgo darbu, stiprinot ražotāju organizācijas. Runājot par cilvēku uztura uzlabošanu, augļi un dārzeņi ir neaizstājami. Tieši tāpēc es vēlos palielināt šo produktu patēriņu. Visbeidzot – ir ļoti svarīgi panākt, lai lauksaimniecības nozare darītu visu iespējamo vides aizsardzībai.”

Augļu un dārzeņu nozares priekšvēsture

Augļu un dārzeņu ražošana ES lauksaimniecības budžetā veido 3,1%, bet vispārējā ES lauksaimniecības ražošanā – 17%. ES 25 dalībvalstīs aptuveni 1,4 miljoni lauku saimniecību ražo augļus un dārzeņus, un 660 000 no tām ir specializējušās tieši augļu un dārzeņu audzēšanā.

Pēdējos desmit gados nozarē ļoti bieži sastopamie mazumtirdzniecības un atlaižu tīkli radījuši spēcīgu spiedienu, kas bijis izšķirošs cenu noteikšanas ziņā; to vēl papildinājusi ievestās produkcijas ietekme, kuras tirgus daļa pastāvīgi palielinās labākas kvalitātes un salīdzinoši zemo cenu dēļ. Kopš pēdējās reformas, kas tika veikta 1996.gadā, ražotāju organizācijas un šo organizāciju tā dēvētās darbības programmas tiek uzskatītas par svarīgākajiem elementiem piedāvājuma koncentrēšanā, turklāt tās efektīvi darbojas, palīdzot ražotājiem “saskarsmē” ar mazumtirdzniecības sektoru. Tomēr dažās dalībvalstīs liela daļa ražotāju joprojām visai negribīgi iesaistās ražotāju organizācijās.

Patlaban kopējā tirgus organizācija daļēji balstās uz atbalsta sniegšanu ražotājiem, pamatojoties uz saražotās produkcijas daudzumu, kas tiek nodota pārstrādes nozarei, tiešu atbalstu pārstrādātājiem un atbalstu ražotājiem ar ražotāju organizāciju starpniecību, un dažos gadījumos to nosaka atkarībā no zemes platības. Šādas sistēmas, kas neatbilst pārējai (jau reformētajai) KLP daļai, attiecas uz tomātiem, citrusaugļiem, bumbieriem, nektarīniem, persikiem, žāvētām vīģēm, žāvētām plūmēm un kaltētām vīnogām.

Reformas priekšlikumi

Ražotāju organizācijas. Tām būs lielāka rīcības brīvība, un noteikumi attiecībā uz ražotāju organizācijām tiks vienkāršoti. Ražotāji varēs pievienoties dažādām, katram produktam atsevišķām ražotāju organizācijām. Tiks piešķirts papildu atbalsts (60% Kopienas līdzfinansējuma 50% vietā) reģionos, kuros produkcijas apjoms, ko pārdod ar ražotāju organizāciju starpniecību, ir mazāks par 20%, kā arī jaunajās dalībvalstīs, lai veicinātu šo organizāciju veidošanu. Tāpat būs papildu atbalsts ražotāju organizācijām, kuras apvienojas, kā arī ražotāju organizāciju asociācijām. Papildu atbalsts ražotāju organizācijām, kas darbojas atbilstoši pārrobežu shēmām vai uz starpnozaru principiem, netiks pārtraukts. Dalībvalstis un ražotāju organizācijas izstrādās darbības programmas, pamatojoties uz valsts stratēģijām. Patlaban ražotāju organizāciju budžets ir aptuveni 700 miljoni eiro.

Krīzes situāciju vadība. To organizēs ar ražotāju organizāciju starpniecību (50% finansējums no Kopienas budžeta). Starp instrumentiem jāmin ražas novākšana/ nenovākšana, veicināšanas un saziņas instrumenti krīzes situācijās, apmācība, ražas apdrošināšanas un administratīvo izmaksu segšana, izveidojot savstarpējā atbalsta fondus. Plānots, ka izņemšanu no tirgus veiks ražotāju organizācijas pēc 50/ 50% līdzfinansēšanas principa. Izņemot produkciju no tirgus, to bez maksas nodos skolām, bērnu brīvdienu nometnēm, slimnīcām, labdarības organizācijām, veco ļaužu pansionātiem un soda izciešanas iestādēm, un to 100% apjomā apmaksās no Kopienas līdzekļiem par daudzumu, kas nepārsniedz 5% no attiecīgās ražotāju organizācijas kopējā realizācijas apjoma.

Augļu un dārzeņu iekļaušana vienotā maksājuma shēmā. Par zemes platību, kas tiek izmantota augļu un dārzeņu audzēšanai, varēs pieprasīt atbalsta maksājumu saskaņā ar atdalītā atbalsta maksājumu shēmu, ko izmanto citās lauksaimniecības nozarēs. Viss esošais atbalsts pārstrādātiem augļiem un dārzeņiem tiks nodalīts, un tiks paaugstināti valsts “budžeta griesti” attiecībā uz vienreizējo maksājumu shēmu. Dalībvalstis drīkstēs noteikt atsauces summas un izvēlēties, kuri lauksaimnieki ir tiesīgi saņemt jauno atbalstu, pamatojoties uz pārskata periodu. Kopējā summa, kas tiks pārcelta uz vienreizējo maksājumu shēmu, ir aptuveni 800 miljoni eiro.

Vides aizsardzības pasākumi. Augļu un dārzeņu iekļaušana vienotā maksājuma shēmā nozīmē, ka lauksaimniekiem, kas saņem tiešos maksājumus, būs obligāti jāizmanto savstarpējās atbilstības sistēma. Turklāt ikvienā darbības programmā būs jāpiešķir vismaz 20% izdevumu vides pasākumiem. Katrā darbības programmā Kopienas līdzfinansējums šim mērķim būs 60% apjomā par bioloģiskās lauksaimniecības produktiem.

Patēriņa veicināšana. Pasaules veselības organizācija iesaka patērēt 400 g augļu un dārzeņu dienā. Pašreiz šis līmenis ir sasniegts vienīgi Grieķijā un Itālijā. Ražotāju organizācijas savās darbības programmās varēs iekļaut noieta veicināšanu augļu un dārzeņu patēriņa palielināšanai. Kopienas līdzfinansējumu palielinās līdz 60%, ja augļu un dārzeņu veicināšanas darbības būs paredzēts tādām mērķa grupām kā skolnieki un pusaudži. Produkcija, kuru izņem no tirgus, bez atlīdzības tiks izplatīta labdarības organizācijām, skolām un brīvdienu nometnēm bērniem.

Tirdzniecība ar trešajām valstīm. Ņemot vērā, ka joprojām notiek sarunas par pasaules tirdzniecību, priekšlikumā nav skarts pašreizējais ārējās tirdzniecības tiesiskais pamats. Tomēr tiek ierosināts attiekties no eksporta kompensācijām.

Vienkāršošana. Atceļot atbalstu pārstrādei un pieņemot jaunos noteikumus par eksporta kompensāciju atcelšanu un ražotāju organizācijām, tiks ievērojami veicināta vienkāršošana. Vienkāršošanu vēl pastiprinās tirgū laišanas pamatprincipu saskaņošana attiecībā uz visiem lauksaimniecības produktiem, tostarp – augļiem un dārzeņiem.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa