Ministru kabineta 2007.gada 30.janvāra sēdē

AM: Par grozījumiem likumos saistībā ar atteikšanos no obligātā militārā dienesta

Otrdien, 30.janvārī, Ministru kabinetā (MK) apstiprināti Aizsardzības ministrijas izstrādātie grozījumi vairākos likumprojektos: Ārstniecības likumā, likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”, Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā, Profesionālās izglītības likumā, Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kā arī Saeimas vēlēšanu likumā.

Grozījumi likumprojektos izstrādāti saistībā ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) atteikšanos no obligātā militārā dienesta.

Grozījumi Ārstniecības likumā nosaka, ka turpmāk informāciju par rezerves karavīru un rezervistu veselības stāvokli ir tiesīgas pieprasīt NBS rezerves uzskaites struktūrvienības. Līdz šim to veikusī iestāde “Militārā dienesta iesaukšanas centrs” un tās teritoriālās struktūrvienības ir likvidētas.

No likuma “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”, Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma tiek izslēgta norma, kas nosaka, ka pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāts savu pilnvaru laikā tiek atbrīvots no iesaukšanas obligātajā militārajā dienestā.

No Profesionālās izglītības likuma izslēgtas normas, kas nosaka izglītojamo attiecības ar obligāto militāro dienestu.

No Dzīvesvietas deklarēšanas likuma izslēgta norma, kas paredz, ka par personas dzīvesvietas maiņu netiek uzskatīta personas prombūtne, kas ilgāka par vienu mēnesi, ja tā saistīta ar dienestu obligātajā aktīvajā militārajā dienestā.

Likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” veikti tehniska rakstura grozījumi, kuri izslēdz normas, kas regulē ar obligātā aktīvā militārā dienesta karavīru un alternatīvā dienesta veicēju sociālo apdrošināšanu saistītos jautājumus.

No Saeimas vēlēšanu likuma izslēgta norma, kas regulē obligātā aktīvā militārā dienesta karavīru un alternatīvā dienesta veicēju iespējas pieteikties par Saeimas deputāta kandidātu un ar viņu ievēlēšanu saistītos jautājumus.

AM: Par aizsardzības finansējumu astoņiem projektiem

Otrdien, 30.janvārī, Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais MK rīkojuma projekts “Par valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļu izlietojumu”.

MK rīkojuma projekts paredz piešķirt 497 809 latu finansējumu astoņiem pasākumiem.

Lai saglabātu kultūras mantojumu un glābtu kultūras pieminekli – Rīgas Brāļu kapus, AM sadarbībā ar Kultūras ministriju un Rīgas domi 2005.gadā sāka Brāļu kapu rekonstrukcijas, restaurācijas un projektēšanas darbus. To turpināšanai 2007.gadā no AM budžeta piešķirti 73 949 lati.

Lai nodrošinātu lietišķo kosmisko tehnoloģiju attīstību Latvijā, AM piešķīrusi 300 000 latu finansējumu Ventspils augstskolas Ventspils starptautiskajam radioastronomijas centram radioteleskopa RT-16 rekonstrukcijas projektēšanai un būvniecībai.

2003.gadā tika noslēgts līgumu starp AM, Veselības ministriju un Rīgas domi par helikopteru nosēšanās laukuma izbūvi. 2004.gadā projekts tika realizēts. Lai segtu helikopteru nosēšanās laukuma uzturēšanas izmaksas, AM no 2005.gada piedalās ar ikgadējo 40 000 latu līdzfinansējumu. Projekta realizācija sākta, lai smagi cietušajiem nodrošinātu gaisa medicīnisko transportēšanu.

2007.gadā piešķirta 63 860 latu dotācija Latvijas Nacionālo partizānu apvienības, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības, Latvijas Rezerves virsnieku asociācijas un Latvijas Virsnieku asociācijas uzturēšanai.

AM izveidojusies sadarbība ar “Latvijas Radio” par daļēju operatīvo notikumu korespondentpunkta uzturēšanu, lai informētu sabiedrību par norisēm NATO. Tam 2007.gadā piešķirti 20 000 latu. 

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par inflācijas procesiem valstī: procentos, plusos, mīnusos

Otrdien, 30.janvārī, Ekonomikas ministrija informēja Ministru kabineta locekļus par inflācijas procesiem valstī. Kopējais patēriņa cenu pieaugums 2006.gadā bija 6,8% (2006.gada decembris pret 2005.gada decembri), tas ir par 0,2 procentu punktiem mazāk nekā 2005.gadā. Visbūtiskāk cenu palielinājumu 2006.gadā, tāpat kā iepriekšējos divos gados, noteica cenu pieaugums pārtikas produktiem, mājokļiem. Cenu samazinājuma virzienā jāatzīmē sakaru cenu samazinājums.

2006.gada ceturtajā ceturksnī cenu pieaugums bija straujāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Straujāk nekā iepriekšējā gadā cenas palielinājās novembrī un decembrī, bet oktobrī cenu pieauguma temps nedaudz samazinājās. Straujo cenu kāpumu gada beigās galvenokārt noteica straujais pārtikas cenu kāpums.

Kopējo cenu pieaugumu ceturtajā ceturksnī jūtami ietekmēja arī cenu pieaugums mājokļu uzturēšanai, kā arī izdevumu palielinājums viesnīcām un restorāniem. 2006.gada transporta izdevumu mērenāks pieaugums lielākoties saistīts ar degvielas cenu kritumu.

2006.gadā Latvijā bija viens no augstākajiem patēriņa cenu pieaugumiem starp ES dalībvalstīm. Nedaudz zemākā līmenī patēriņa cenas pieauga Ungārijā. Lietuvā un Igaunijā inflācija bija mazāka ? attiecīgi 4,5% un 5,1%. Latvijā straujāk nekā citās Baltijas valstīs pieauga cenas pārtikai, savukārt pakalpojumu cenu pieaugums ir gandrīz vienā līmenī visās trīs Baltijas valstīs.

Ekonomikas ministrijas speciālisti prognozē, ka 2007.gadā cenas var palielināties par 6% un gada vidējā inflācija tad būs 6,5%. Prognozējot inflāciju 2007.gadam, ir ņemti vērā galvenie cenu ietekmējošie apstākļi. Būtiski cenu palielinājumu ietekmēs augošās darba algas, kas palielinās iepriekšējo gadu augstās inflācijas otrās kārtas efektu un ietekmēs inflācijas gaidas. Inflāciju veicinās paredzamie enerģijas sadārdzinājumi. Cenu pieauguma dinamika salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem var mazināties, stabilizējoties degvielas cenām un palielinoties konkurencei rūpniecības preču tirgos.

EM: Par situāciju Latvijas elektroapgādē jaudu deficīta apstākļos

Otrdien, 30.janvārī, Ekonomikas ministrija informēja Ministru kabineta locekļus par situāciju Latvijas elektroapgādē. Latvijā ir elektroenerģijas bāzes jaudu deficīts. Realizējot projektus, kas paplašinās elektriskās jaudas, Latvijas energosistēma varēs sevi pilnībā nodrošināt ar jaudu vasaras un palu periodā, kā arī ziemas nakts stundās.

Latvijas energosistēma, kā arī pārējo Baltijas valstu energosistēmas, strādā paralēlā režīmā ar Krievijas un Baltkrievijas energosistēmām vienotā elektriskajā lokā. Tādējādi Latvijas energosistēmas operatīvais drošums lielā mērā ir atkarīgs no elektriskā loka darbības.

Pēdējos gados elektroenerģijas piegādes bilancē importa daļa nav samazinājusies zem 30%. 2005.gadā Latvija importēja 2854 GWh un eksportēja 707 GWh elektroenerģijas. Latvijas siltumelektrostacijas var saražot daļu no importētās enerģijas, bet komerciālu apsvērumu dēļ tā tiek aizstāta ar importu. AS “Latvenergo” speciālisti prognozē, ka elektroenerģijas gada patēriņš 2010.gadā būs 8610 GWh, kas ir par 15% vairāk nekā 2006.gadā. Bet 2015.gadā elektroenerģijas gada patēriņš būs par apmēram 42% lielāks nekā 2006.gadā.

Šobrīd Latvijā izvietoto elektrostaciju jauda, ņemot vērā lielo hidroelektrostaciju īpatsvaru, kuru darbības režīms pilnībā atkarīgs no ūdens pieteces Daugavā, nav pietiekama, lai jebkurā brīdī nosegtu jaudas pieprasījumu. Valsts energoapgāde ir atkarīga no bāzes režīmā strādājošām Latvijas un kaimiņu valstu elektrostacijām. Atšķirībā no citām valstīm Latvijā ir izteikts elektroenerģijas bāzes jaudu deficīts.

Realizējot Rīgas TEC-2 rekonstrukciju, uzstādot jaunu modernu kombinēta cikla energobloku un uzbūvējot cieto kurināmo izmantojošu kondensācijas elektrostaciju Kurzemē, būs iespējams saglabāt un paplašināt bāzes elektriskās jaudas Latvijā. Šādā gadījumā Latvijas energosistēma varēs sevi pilnībā nodrošināt ar jaudu vasaras un palu periodā, kā arī ziemas nakts stundās.

Šobrīd Latvijas energosistēmai pamatā ir trīs lieli ārvalstu elektroenerģijas piegādātāji (Eesti Energia AS, AB “Lietuvos Energija” un РАО “БЭС России”). Tie kopā vidēji nodrošina no 20% līdz 50% no Latvijai nepieciešamā elektroenerģijas apjoma gada griezumā. Viena elektroenerģijas piegādātāja iztrūkuma gadījumā pastāv iespēja iztrūkstošo elektroenerģijas apjomu aizstāt no citiem, izņemot gadījumus, ja piegādes aizvietošana jāveic no Krievijas energosistēmas un ir ierobežojumi Smoļenskas – Baltkrievijas šķērsgriezumā. 

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par Eiropas Savienības fondu darbības programmu papildinājumu apstiprināšanas termiņu

Ministru kabineta 30.janvāra sēdē valdība nolēma pagarināt ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda nākamās septiņgades darbības programmu “Cilvēkresursi un nodarbinātība”, “Uzņēmējdarbība un inovācijas” un “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājumu apstiprināšanas termiņu – minētie dokumenti Finanšu ministrijai sadarbībā ar nozaru ministrijām izstrādājami un valdībā iesniedzami līdz šā gada 12.aprīlim.

Darbības programmu papildinājumi izskatīšanai un apstiprināšanai Ministru kabinetā iesniedzami pēc Eiropas Komisijas (EK) lēmuma pieņemšanas par trīs darbības programmu apstiprināšanu. EK paziņojusi, ka tas varētu notikt tikai šā gada aprīlī, tāpēc darbības programmu papildinājumu iesniegšanas termiņš valdībā no 14.februāra pārcelts uz 12.aprīli.

ES fondu darbības programmu papildinājumi ietver Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda pasākumu un aktivitāšu ieviešanas nosacījumus – definē finansējuma saņēmējus katrā konkrētajā aktivitātē, atbalsta nosacījumus un finansējuma apmēru, kā arī projektu pieņemšanas sākšanu. 

Finanšu ministrijas ES fondu departaments

IZM: Par zemesgabala Jūrmalā saglabāšanu valsts īpašumā

30.janvārī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavoto MK rīkojuma projektu “Par zemesgabala Jūrmalā, Vidus prospektā 38, saglabāšanu valsts īpašumā”.

Atbilstoši Valsts vēstures arhīva 2004.gada 29.oktobra izziņai nekustamais īpašums – zemesgabals Nr.979 F – 1940.gada 21.jūlijā piederēja Latvijas Kredītbankai. Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes zemes komisijas 1997.gada 18.aprīļa lēmumu Nr.445 “Par zemesgabalu izveidošanu Jūrmalā, Vidus prospektā 38 un Vienības prospektā 6” izveidots zemesgabals 2893m² platībā izglītības iestādes namīpašumu uzturēšanai. Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 2.pantu zemesgabals Jūrmalā, Vidus prospektā 38, 2893m² platībā piekrīt valstij. Uz zemesgabala atrodas trīs ēkas, kas veido ēku (būvju) nekustamo īpašumu, kas ierakstīts Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā uz valsts vārda Veselības ministrijas personā.

Ēku (būvju) nekustamo īpašumu lieto IZM padotības mācību iestāde Paula Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža. Saskaņā ar MK 2004.gada 14.jūlija rīkojuma Nr.487 “Par valsts nekustamo īpašumu nodošanu IZM valdījuma” 1.7.apakšpunktu trīs būves Jūrmalā, Vidus prospektā 38, ir jāieraksta zemesgrāmatā uz valsts vārda IZM personā. 

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

TM: Par ēku reģistrāciju zemesgrāmatā

Ministru kabinets 30.janvārī uzdeva Tieslietu ministrijai (TM) izveidot darba grupu, kurai būs jāizstrādā grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka dažādas procedūras nekustamā īpašuma – ēku – reģistrācijai zemesgrāmatā.

Šādu lēmumu valdība pieņēma, uzklausot TM sagatavoto informatīvo ziņojumu par būvju (ēku) īpašnieku noteikšanas regulējumu normatīvajos aktos.

Kā teikts TM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, jau kopš 2004.gada veiktas vairākas procedūras, lai samazinātu tādu ēku skaitu, kurām Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nav zināma piederība. Rezultāti rāda, ka 2006.gada novembrī sistēmā reģistrēti 534 600 nekustamie īpašumi, no kuriem 488 500 ierakstīti zemesgrāmatā, un 953 600 zemes vienības, no kurām tikai 631 800 ierakstītas zemesgrāmatā.

Zemes reformas gaitā notiek nekustamo īpašumu un to sastāvā esošo objektu privatizācija. Lai persona iegūtu zemi un ēkas, nepieciešami īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti. Tiesības uz nekustamo īpašumu var realizēt tikai tad, ja nekustamais īpašums ir ierakstīts zemesgrāmatā un uz to ir nostiprinātas īpašuma tiesības.

Informatīvajā ziņojumā uzsvērts, ka iepriekš izveidotā darba grupa, kas pētīja problēmu novēršanu nekustamo īpašumu darījumu jomā, konstatēja, ka zemes reformas pabeigšanas procesu kavē tiesiskā pamata trūkums attiecībā uz ēku ierakstīšanas zemesgrāmatā kārtību, bezīpašnieka statusa noteikšanas kārtību ēkām, kā arī likvidēto organizāciju (kolhozu, paju sabiedrību u.c.) ēku pārņemšanu. Ievērojot minēto, normatīvajos aktos būtu jānosaka kārtība, kādā valsts vai pašvaldību institūcijas pārņem bijušo organizāciju ēkas, kuras pēc organizācijas likvidācijas nav nodotas valsts vai pašvaldību institūciju īpašumā, jāiekļauj regulējums par bezīpašnieka statusa noteikšanas kārtību ēkām un jānosaka kārtība, kādā veicama ēku ierakstīšana zemesgrāmatā, ja personai nav īpašuma tiesības pierādošo dokumentu.

Jaunizveidotajai darba grupai būs jāizvērtē piedāvāto risinājuma variantu iespējamā ietekme uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un līdz 2007.gada 1.jūlijam jāizstrādā nepieciešamie normatīvo aktu projekti. 

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtību

Otrdien, 30.janvārī, Ministru kabineta sēdē akceptēja Vides ministrijas izstrādāto MK noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos Nr.107 “Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtība””.

Vides ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts pārņem direktīvas 2006/8/EK prasības, ar ko, pielāgojot tehnikas attīstībai, groza direktīvas 1999/45/EK II, III un V pielikumu par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu. Tāpat paredzēti arī redakcionāli precizējumi.

Direktīva 2006/8/EK precizē ķīmisko vielu iedarbības raksturojumu lietošanu 3.kategorijas kancerogēnām, mutagēnām un reproduktīvajai sistēmai toksiskām ķīmiskām vielām un videi bīstamu ķīmisko produktu klasifikāciju.

VidM: Par aviācijas nozares iekļaušanu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā

Otrdien, 30.janvārī, Ministru kabineta sēdē akceptēja Vides ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par sākotnējo pozīciju Komisijas priekšlikumam par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas projektu, kas papildina Direktīvu 2003/87/EK par aviācijas aktivitāšu iekļaušanu siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā Kopienā.

Kopš 2005.gada 1.janvāra ES dalībvalstīs darbojas reģionāla emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS). Sistēma izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.oktobra Direktīvu 2003/87/EK, un tajā pašreiz iesaistītas liela mēroga stacionāras iekārtas energoietilpīgās nozarēs.

Eiropas Komisija 2006.gada 20.decembrī publiskojusi Direktīvas 2003/87/EK grozījumu projektu, kas paredz aviācijas nozares iekļaušanu ETS.

Direktīvas projekts paredz, ka aviopārvadājumu operatori būs atbildīgi par direktīvas projektā noteikto saistību izpildi. Operatori varēs tirgoties ar emisijas kvotām, tādējādi nodrošinot, ka emisiju samazināšana tiek veikta tur, kur tas ir visrentablāk, paredzēts, ka operatori savu emisiju segšanai varēs iegādāties emisijas kvotas arī no citām ETS iesaistītajām nozarēm.

Direktīvas projekts skar tikai tās lidmašīnas, kuru maksimālā pacelšanās masa ir 5700 kg un vairāk. Aviācijas ietveršana ETS notiks divos posmos: sākot ar 2011.gadu aptverti tikai ES iekšējie lidojumi, sākot ar 2012.gadu ETS attieksies arī uz lidojumiem, kuru viens galapunkts atrodas ārpus ES teritorijas. 

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par valsts nodevu mēslošanas līdzekļu tirdzniecībai

Valdība 30.janvārī akceptēja Zemkopības ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par valsts nodevu par mēslošanas līdzekļa reģistrāciju vai atļaujas saņemšanu mēslošanas līdzekļa ievešanai vai tirdzniecībai, kā arī tās maksāšanas kārtību”.

Valsts nodeva par mēslošanas līdzekļa reģistrāciju jāmaksā ievedējam vai ražotājam, ņemot vērā normatīvajos aktos par mēslošanas līdzekļu identifikāciju, kvalitāti, atbilstības novērtēšanu un tirdzniecību noteikto mēslošanas līdzekļa identifikācijas grupu.

Dokumentā noteikts, ka valsts nodeva par atļauju reģistrēta mēslošanas līdzekļa tirdzniecībai, ja tā testēšanas rezultāti uzrāda neatbilstību Mēslošanas līdzekļu valsts reģistrā deklarētajai kvalitātei, ir 10 latu. Savukārt nodeva par atļauju nereģistrēta mēslošanas līdzekļa ievešanai efektivitātes izmēģinājumiem un pētījumiem ir 100 latu.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. 

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par valsts nodevu selekcionāru tiesību piešķiršanai

Valdība 30.janvārī apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par valsts nodevu par iesnieguma izskatīšanu selekcionāra tiesību piešķiršanai, selekcionāra tiesību aizsardzību un licences līguma reģistrāciju Valsts augu aizsardzības dienestā un minēto nodevu maksāšanas kārtību”.

Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka valsts nodeva par iesnieguma izskatīšanu selekcionāra tiesību piešķiršanai ir 42,40 lati. Savukārt nodevu par selekcionāra tiesību aizsardzību šķirnes aizsardzības periodā pirmajā gadā maksā 6 latus, otrajā gadā – 7 latus, trešajā – 9 latus, ceturtajā – 10 latus, bet piektajā un turpmākajos gados – 11 latus. Valsts nodeva par licences līguma reģistrāciju Valsts augu aizsardzības dienestā ir 5 lati.

Valsts nodeva par selekcionāra tiesību aizsardzību šķirnes aizsardzības periodā samaksājama līdz kārtējā gada 31.janvārim. 

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa