Par Latvijas un Krievijas robežlīgumu – ekspertu izvērtē

Vakar, 31.janvārī, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš un komisijas deputāti tikās ar tiesību ekspertiem un diskutēja par likumprojektu “Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu” (Likumprojektu, kura teksts publicēts “LV”, Nr.16, 26.01.2007., Saeima šodien skata pirmajā lasījumā – Red.).

Ārlietu ministrs Artis Pabriks uzsvēra, ka politiskiem lēmumiem jābūt saskaņotiem ar juridiskajiem nosacījumiem, tāpat būtiski, lai par šo likumprojektu veidotos plašas diskusijas, kas dotu rezultātu.

Deputātus interesēja ekspertu viedoklis mūsu valsts tiesiskās nepārtrauktības principa nodrošināšanā, parakstot Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Diplomēts jurists Māris Skudra pauda viedokli, ka Latvijas kontinuitāte netiek apdraudēta, jo likumprojektā ir ietverta atsauce uz 1991.gada 21.augustā pieņemto konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, un norādīja, ka 1920.gada Latvijas un Krievijas miera līgums joprojām ir spēkā. Viņš arī informēja, ka juristiem nav vienotas nostājas jautājumā par valdības piedāvātā risinājuma robežlīguma noslēgšanai atbilstību Satversmes 3.pantam; šajā jautājumā būtu svarīgs Satversmes tiesas spriedums. Savukārt Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību katedras lektors Māris Lejnieks uzskata, ka “no starptautisko tiesību viedokļa Abrene vairs nav Latvijas sastāvdaļa”. Ministru prezidenta padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Dzanuškāns norādīja, ka “sagatavotais likumprojekts veiksmīgi risina pēctecības jautājumu”.

Rīgas Juridiskās augstskolas lektore Kristīne Krūma atzīmēja, ka atsauce uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu Ždanokas lietā pret Latviju, kur tiesa atzīst okupācijas faktu, ļautu veiksmīgāk risināt jautājumu par Abrenes teritoriju.

Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktore Irina Mangule uzsvēra, ka starptautisku līgumu sagatavošanas laikā tiek ņemta vērā arī pušu izteiktā griba, kas tiek fiksēta sarunu protokolos, un Latvija sarunās ar Krieviju ir paudusi savu kontinuitāti.

Sarunas laikā tika skarti arī jautājumi par normatīvo aktu palikšanu spēkā saistībā ar Abreni pēc līguma noslēgšanas.

Saeimas preses dienests