Nāk Lāčplēša diena pa rudens un varoņu ceļu uz sirdi

Cauri mūžiem tautā zied piemiņas teiksmainā puķe

Ir gājis laiks un mainījušies gadu simteņi, bet iekarotāju politika jauniegūtās zemēs arvien palikusi tā pati - izravēt, izdeldēt, izdedzināt vēsturisko atmiņu. Un mēģināt to aizstāt ar ievestu, sagrozītu, viltotu patiesību. Uz senlatviešu pilskalniem tika mūrēti iebrucēju akmens cietokšņi, tika nopostīti senču kapu lauki, nocirstas svētbirzis, tā mēģinot arī pazemot uzvarēto pašapziņu.

Jau tuvāk mūsdienām par svešu varu visatļautības izpausmi Latvijā kļuva pieminekļu un piemiņas zīmju iznīcināšana un kapu apgānīšana, kas bieži vien vainagojās ar iekarotāju režīmu cildinošu simbolu atainojumu pat uz iepriekšējo pieminekļu pamatnēm vai bijušo pretinieku atdusas vietām. Nav jau noslēpums, ka drīz pēc Otrā pasaules kara komunisti bija iecerējuši kā viņiem idejiski nepieņemamu nojaukt arī Brīvības pieminekli Rīgā. Nodoms tomēr īstenots netika, jo šādam vandalismam acīmredzot būtu pārlieku plaša starptautiskā atbalss.

Toties citur Latvijas brīvvalsts laikā tapušie pieminekļi padomju varas gados postīti nesaudzīgi. Grāmatā "Ceļā uz neatkarību. Brīvības cīņu pieminekļi", kas iznāca 1997. gadā, pavisam stāstīts par 124 pieminekļiem vai piemiņas zīmēm. No tā vairāk nekā puse — 66 — pilnībā vai daļēji iznīcināti okupācijas režīmu laikā. Turklāt daudziem pieminekļiem nācās ciest gan no komunistu, gan nacistu iegribām. Der atgādināt kaut vai tēlnieka Kārļa Jansona Jelgavas atbrīvotājiem darinātā pieminekļa traģisko likteni: vācieši autoram lika izkalt bruņinieka tēlu, bet padomju kungi sakropļoja, saspridzināja un apraka arī varonīgo cīnītāju Lāčplēsi.

Tuvojoties Lāčplēša dienai, biežāk nekā citkārt atmiņa ielūkojas pagātnē, lai atcerētos mūsu mīļos, mūžībā aizgājušos. Un vienlaikus atgādinātu par bijušo laiku pirms Latvijas brīvvalsts atjaunošanas, kad reizēm pašas padomju varas iestādes vai arī atsevišķi vandaļi ar varasvīru atklātu atbalstu postīja Brīvības cīņās bojāgājušo karavīru atdusas vietas un pieminekļus.

Bet tāds jau arvien ir svešs naids paverdzinātā zemē — tas mēģina pazemot pat kaujā kritušu pretinieku.

Andris Sproģis, "LV" nozaru virsredaktors

Tikai trīs sievietes ir apbalvotas ar Lāčplēša kara ordeni, to vidū arī Sieviešu palīdzības korpusa darbiniece Elza Žiglevica. Diemžēl piemineklis viņas dzimtas apbedījuma vietā Rīgas Lielajos kapos ir sapostīts. Attēla labajā sturī apakšā Elzas Žiglevicas nāves maska, ko viņas tēvs savulaik dāvāja Latvijas Kara muzejam

Foto: Māris Locs un no autora arhīva,

kā arī no grāmatas "Ceļā uz neatkarību. Brīvības cīņu pieminekļi"

Piemineklis Bebrenē padomju karavīriem, kas bija uzcelts nopostītā Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo Augšzemes partizānu pieminekļa vietā, 1990.gada fotoattēls. 1994.gadā atjaunotais Augšzemes partizānu piemineklis Bebrenē, tēlnieks Igors Dobičins, arhitekte Ruta Dobičina

Padomju okupācijas varas uzliktais piemiņas akmens saviem karotājiem nopostītā Latgales partizānu pulka pieminekļa vietā. 1993.gadā atjaunotais piemineklis Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem. Tautā piemineklī atveidoto vīru cīnītāju sauc par Staņislavu

Piemineklis Jaunjelgavā Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo karavīru piemiņai, ko vainago trīs zvaigznes un vārdi: "Brīvībai dzimu, par brīvību kritu, lai brīvību bauda, kam liktens to lēms". Daļēji sapostītais piemineklis 1989.gadā un atjaunotais 1991.gadā

Latvijas armijas Nezināmā karavīra kaps Aizkraukles rajona Sērenes pagastā pie bijušajām Ancelānu mājām. Ap 1990.gadu un 1997.gadā

Piemineklis Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo 4.Valmieras kājnieku karavīru piemiņai Valkas rajona Alsviķu pagastā, pie Zušu mājām. Nojaukts 1975.gada rudenī. Pagaidu piemineklis redzams 1989.gada fotoattēlā. Atjaunots 1994.gadā — 1999.gada fotouzņēmums

Piemineklis Pirmajā pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo Saikavas pilsoņu piemiņai Madonas rajona Barkavas pagastā. Uz tā iekalti vārdi: "Esi uztīcīgs līdz nāvei, tad es tevim došu to dzīvības kroni". Sapostītais piemineklis 1985.gada fotoattēlā un atjaunotais 1991.gada fotogrāfijā

Piemineklis Latvijas atbrīvošanas cīņās 7.Siguldas kājnieku pulka kritušajiem karavīriem Alūksnes ezera krastā. Pēc Otrā pasaules kara nopostīts. Pagaidu plāksne, kas liecina, ka šajā vietā tiks atjaunots 7.Siguldas kājnieku pulka piemineklis. 1992.gada fotoattēls